52006PC0669

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 8.11.2006

COM(2006) 669 galīgā redakcija

2006/0224 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (Kodificēta versija)

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Tautu Eiropas kontekstā Komisija piešķir lielu nozīmi Kopienas tiesību vienkāršošanai un skaidrošanai, lai tās padarītu skaidrākas un pieejamākas parastajam pilsonim, tādējādi sniedzot viņam jaunas iespējas un izdevību izmantot tam piešķirtās īpašās tiesības.

Šo mērķi nevar sasniegt kamēr daudzie noteikumi, kas tikuši grozīti vairākas reizes, bieži diezgan būtiski, paliek izkaisīti, tādā veidā, ka tie jāmeklē daļēji oriģinālajā dokumentā un daļēji vēlākajos grozošajos dokumentos. Tādējādi, lai identificētu šībrīža noteikumus, ir vajadzīgs nozīmīgs pētījums, kas salīdzina dažādus instrumentus.

Šajā sakarā to noteikumu kodifikācija, kas bieži tikuši grozīti, ir arī svarīga, lai Kopienas tiesības būtu skaidras un caurskatāmas.

2. Tādējādi, Komisija 1987. gada 1. aprīlī nolēma[1] sniegt rīkojumus saviem darbiniekiem, ka visiem tiesību aktiem jābūt kodificētiem ne vēlāk kā pēc desmit grozījumiem, uzsverot, ka šī ir minimālā prasība un ka struktūrām jācenšas kodificēt pat īsākos laika posmos tekstus par kuriem tās ir atbildīgas, lai nodrošinātu, ka Kopienas noteikumi ir skaidri un viegli saprotami.

3. Edinburgas Eiropadomes (1992. g. decembris) prezidentūras secinājumi to apstiprināja[2], uzsverot kodifikācijas nozīmi, jo tā nodrošina piemērojamo tiesību skaidrību attiecībā uz to, kādas tiesības attiecīgam jautājumam piemērojamas attiecīgajā laikā.

Kodifikācija jāveic pilnīgā atbilstībā parastajai Kopienas likumdošanas procedūrai.

Ņemot vērā to, ka nekādas izmaiņas pēc būtības nevar tikt veiktas dokumentos, kurus skar kodifikācija , Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir nolēmuši ar 1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos, ka var izmantot pasteidzinātu procedūru kodifikācijas dokumentu paātrinātai pieņemšanai.

4. Šī priekšlikuma mērķis ir uzņemties Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/630/EEK ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai[3] kodifikāciju. Jaunā direktīva pārņems dažādos tajā ietvertos aktus[4]; šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto aktu saturu un līdz ar to tikai apkopo tos ar tādiem formāliem grozījumiem , ko prasa pats kodifikācijas pasākums.

5. Kodifikācijas priekšlikums tika izstrādāts pamatojoties uz iepriekšēju Direktīvas 91/630/EEK un tās grozošo aktu konsolidāciju visās oficiālajās valodās, ko veica Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs ar datu apstrādes sistēmas palīdzību. Ja pantiem ir piešķirti jauni numuri, atbilstību veco un jauno numuru starpā parāda tabulā, kas atrodas kodificētās direktīvas III pielikumā.

91/630/EEK (pielāgots)

2006/0224 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas iesniegto priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[5],

tā kā

(1) Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīva 91/630/EEK ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai[6] ir vairākas reizes būtiski grozīta[7]. Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

91/630/EEK (pielāgots)

(2) Lielākā daļa dalībvalstu ir ratificējušas Eiropas Konvenciju par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Arī Kopiena ir šo Konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 78/923/EEK[8].

2001/93/EK 2. apsvērums (pielāgots)

(3) Ar Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību[9] paredzēti Kopienas noteikumi, kas piemērojami visiem lauksaimniecības dzīvniekiem attiecībā uz dzīvnieku novietnes celtniecības prasībām, siltumizolācijas, apkures un ventilācijas nosacījumiem, iekārtu un mājlopu pārbaudi. Tāpēc šie jautājumi jāiekļauj šajā Direktīvā , jo jāparedz sīkāk iztrādātas prasības.

91/630/EEK 3. apsvērums

(4) Cūkas kā dzīvi dzīvnieki ir ietvertas Līguma I pielikuma produktu sarakstā.

91/630/EEK 4. apsvērums

(5) Cūkkopība ir lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa. Cūkkopība ir ienākumu avots daļai iedzīvotāju, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.

91/630/EEK 5. apsvērums

(6) Atšķirības, kas var traucēt konkurences nosacījumiem, apgrūtina cūku un to produktu kopējā tirgus vienmērīgu darbību.

91/630/EEK 6. apsvērums

(7) Tādēļ cūku audzēšanā un nobarošanā ir jāievieš kopīgus minimālos šo dzīvnieku aizsardzības standartus, lai nodrošinātu racionālu ražošanas attīstību.

2001/88/EK 4. apsvērums (pielāgots)

(8) Cūkām būtu jādzīvo vidē, kas atbilst to nepieciešamībai pēc kustībām un rosīgajai dabai. Cūku labturību negatīvi ietekmē stingri telpas ierobežojumi.

2001/93/EK 3. apsvērums

(9) Ja cūkas tiek turētas grupās, būtu jāveic pienācīgi saimniekošanas pasākumi to aizsardzībai.

2001/88/EK 5. apsvērums (pielāgots)

(10) Sivēnmātes sociāli kontaktējas ar citām cūkām, ja tām dota iespēja brīvi kustēties un tās atrodas rosinošā vidē. Tādēļ būtu jāaizliedz esošā prakse sivēnmātes ilgstoši turēt slēgtos aizgaldos.

2001/93/EK 4. apsvērums

(11) Astes amputēšana, zobu izkniebšana un slīpēšana var radīt cūkām akūtas sāpes un ilgstošas sāpes. Kastrācija var nodarīt ilgstošas sāpes, ko var pastiprināt audu plīsumi. Tāpēc šādas darbības kaitē cūku labturībai, jo īpaši, ja tās veic nekompetentas un nepieredzējušas personas. Tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu labāku praksi.

2001/88/EK 6. apsvērums

(12) Jāuztur līdzsvars starp dažādajiem aspektiem, kas jāievēro attiecībā uz labturību, tajā skaitā veselības, ekonomiskie un sociālie apsvērumi, kā arī ietekme uz vidi.

91/630/EEK 7. apsvērums (pielāgots)

(13) Valsts dienestiem, ražotājiem, patērētājiem un citiem jābūt pastāvīgi informētiem par notikumu attīstību šajā jomā. Tādēļ Komisijai vajadzētu, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu , veikt aktīvu zinātniskas izpētes darbu par labāko cūku audzēšanas praksi no cūku labturības viedokļa. Attiecīgi būtu jāparedz pārejas periods, lai Komisija varētu sekmīgi veikt šo uzdevumu.

(14) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[10].

(15) Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts II pielikuma B daļā,

91/630/EEK

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva nosaka minimālos standartus to cūku aizsardzībā, kas paredzētas audzēšanai un nobarošanai.

2. pants

Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:

1. «Cūka» ir kādai no cūku dzimtas sugām piederošs jebkura vecuma dzīvnieks, ko tur audzēšanai vai nobarošanai.

2. «Vepris» ir dzimumgatavību sasniedzis cūku tēviņš, ko tur audzēšanai.

3. «Nelecināta cūka» ir cūku mātīte pēc dzimumgatavības sasniegšanas un pirms pirmās atnešanās.

4. «Sivēnmāte» ir cūku mātīte pēc pirmās atnešanās.

5. «Atnesusies sivēnmāte» ir cūku mātīte laikā starp atnešanos un sivēnu zīdīšanas pārtraukšanu.

6. «Sivēnmāte starp grūsnībām» ir sivēnmāte laikā starp sivēnu zīdīšanas pārtraukšanu un nākamo grūsnību.

7. «Piena sivēns» ir cūka no dzimšanas līdz zīdīšanas pārtraukšanai.

8. «Sivēns» ir cūka laikā starp zīdīšanas pārtraukšanu un desmit nedēļu vecumu.

9. «Baroklis» ir cūka no desmit nedēļu vecuma līdz kaušanai vai vaislas sākšanai.

10. «Kompetentā iestāde» ir kompetenta iestāde Padomes Direktīvas 90/425/EEK[11] 2. panta 6. punkta izpratnē.

2001/88/EK 1. pants, 1. punkts

3. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas saimniecības atbilst šādām prasībām:

a) brīvajam grīdas laukumam, kas ir paredzēts vienam grupā audzētam atšķirtam sivēnam vai audzējamai cūkai, izņemot jauncūkas pēc apsēklošanas un sivēnmātes, jābūt vismaz šādam:

2001/88/EK 1. pants, 1. punkts (pielāgots)

Dzīvsvars (kg) | m2 |

Ö ne vairāk par 10 Õ | 0,15 |

Vairāk par 10, Ö bet ne vairāk par 20 Õ | 0,20 |

Vairāk par 20, Ö bet ne vairāk par 30 Õ | 0,30 |

Vairāk par 30, Ö bet ne vairāk par 50 Õ | 0,40 |

Vairāk par 50, Ö bet ne vairāk par 85 Õ | 0,55 |

Vairāk par 85, Ö bet ne vairāk par 110 Õ | 0,65 |

Vairāk par 110 | 1,00 |

2001/88/EK 1. pants, 1. punkts

b) kopējam brīvajam grīdas laukumam, kas paredzēts katrai jauncūkai pēc apsēklošanas un katrai sivēnmātei, ja jauncūkas un/vai sivēnmātes tur grupās, jābūt attiecīgi vismaz 1,64 m2 un 2,25 m2; ja šos dzīvniekus tur grupās, kurās ir mazāk nekā seši dzīvnieki, brīvais grīdas laukums jāpalielina par 10 %; ja dzīvniekus tur grupās, kurās ir 40 vai vairāk dzīvnieku, brīvo grīdas laukumu var samazināt par 10 %.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka grīdas segums atbilstu šādām prasībām:

a) jauncūkām pēc apsēklošanas un grūsnām sivēnmātēm: tās platības, kas noteikta 1. punkta b) apakšpunktā, daļai, kas ir vismaz 0,95 m2 attiecībā uz vienu jauncūku pēc apsēklošanas un vismaz 1,3 m2 attiecībā uz sivēnmāti, jābūt no vienlaidu cieta grīdas seguma, kurā ne vairāk kā 15 % ir atvēlēti notekas atverēm;

b) ja, turot cūkas grupās, izmanto betona elementu grīdas:

i) maksimālais pieļaujamais šķirbu platums nedrīkst būt lielāks kā:

- 11 mm – piena sivēniem,

- 14 mm – sivēniem,

- 18 mm – audzējamām cūkām,

- 20 mm – jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm;

ii) minimālais pieļaujamais elementa platums nedrīkst būt mazāks kā:

- 50 mm – piena sivēniem un sivēniem, un

- 80 mm – jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm;

3. Dalībvalstis nodrošina, ka aizliegts būvēt vai pārbūvējot izgatavot tādas konstrukcijas, kur sivēnmātes un jauncūkas tur piesietas; no 2006. gada 1. janvāra aizliegts sivēnmātes un jauncūkas pēc apsēklošanas turēt piesietas.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka sivēnmātes un jauncūkas tur grupās laikposmā, sākot no četrām nedēļām pēc apsēklošanas, līdz vienai nedēļai pirms plānotās atnešanās; aizgaldam, kurā tur grupu, jābūt ar malām, kas garākas par 2,8 m; ja grupā tur mazāk par sešiem dzīvniekiem, aizgalda malām jābūt garākām par 2,4 m.

Atkāpjoties no pirmās daļas noteikumiem, sivēnmātes un jauncūkas, ko audzē tādās saimniecībās, kurās ir mazāk par desmit sivēnmātēm, var turēt individuāli tajā daļā minētajā laikposmā ar noteikumu, ka tās var brīvi apgriezties savos aizgaldos.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka neskarot I pielikumā izklāstītās prasības, sivēnmātēm un jauncūkām pastāvīgi ir pieejami pakaiši, kas atbilst vismaz attiecīgajām pielikumā paredzētajām prasībām.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka grupās turētas sivēnmātes un jauncūkas baro, izmantojot sistēmu, kas nodrošina, lai katrs dzīvnieks varētu iegūt pietiekami daudz barības arī tad, ja pastāv konkurence attiecībā uz barību.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka visām grūsnām nezīdošām sivēnmātēm un jauncūkām, lai tās varētu apmierināt izsalkumu un tieksmi košļāt, dod pietiekamā daudzumā barību gabalos vai barību ar augstu šķiedras saturu, kā arī barību ar augstu enerģētisko vērtību.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka tādas grupās turamas cūkas, kas ir īpaši agresīvas, kurām ir uzbrukušas citas cūkas vai kas ir slimas vai ievainotas, var uz laiku turēt atsevišķos aizgaldos; šādā gadījumā izmantojamais aizgalds ļauj dzīvniekam brīvi tajā apgriezties, ja tas nav pretrunā ar īpašu veterināra ieteikumu.

9. Noteikumi, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunktā, 2., 4. un 5. punktā un 8. punkta pēdējā teikumā, attiecas uz visām jaunuzceltām novietnēm un novietnēm, kas ir pārbūvētas vai pirmoreiz uzsākušas darbību pēc 2003. gada 1. janvāra; no 2013. gada 1. janvāra šie noteikumi attiecas uz visām novietnēm;

Noteikumi, kas izklāstīti 4. punkta pirmajā daļā , neattiecas uz novietnēm, kurās ir mazāk par desmit sivēnmātēm.

91/630/EEK (pielāgots)

4. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka cūku audzēšanas nosacījumi atbilst vispārīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti I pielikumā.

5. pants

I pielikuma noteikumus var grozīt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto kārtību, lai ņemtu vērā zinātnes sasniegumus.

2001/88/EK 1. pants, 2. punkts

6. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) jebkura persona, kas nodarbina vai piesaista personas cūku kopšanai, nodrošina, lai dzīvnieku kopējs būtu saņēmis instrukcijas un norādījumus par attiecīgajiem 3. panta noteikumiem un I pielikumu;

b) ir pieejami attiecīgi mācību kursi; šādos mācību kursos jo īpaši jāpievērš uzmanība labturības aspektiem.

2001/88/EK 1. pants, 3. punkts (pielāgots)

7. pants

1. Komisija, vēlams, līdz 2005. gada 1. janvārim un jebkurā gadījumā līdz 2005. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu, kas sastādīts, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu. Ziņojumu sastāda, ņemot vērā sociālekonomiskās sekas, sanitārās sekas, ekoloģisko ietekmi un klimatisko apstākļu atšķirības. Tajā ņem vērā arī tādu cūkkopības un gaļas pārstrādes metožu un sistēmu attīstīšanu, kas varētu mazināt vajadzību pēc ķirurģiskas kastrācijas. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam var pievienot attiecīgus juridiskus priekšlikumus attiecībā uz dažādu atvēlēto platību un grīdas seguma veidu ietekmi uz sivēnu un audzējamo cūku labturību. Padome lemj par šiem priekšlikumiem ar kvalificētu balsu vairākumu.

2. Komisija, vēlākais, līdz 2008. gada 1. janvārim iesniedz Padomei ziņojumu, kas sastādīts, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu.

2001/88/EK 1. pants, 3. punkts

Ziņojums jo īpaši attiecas uz:

a) ganāmpulka blīvuma, ieskaitot grupas lielumu un dzīvnieku grupēšanas principus tajā skaitā veselību, ietekmi uz cūku labturību dažādās lauksaimniecības sistēmās;

b) aizgalda konstrukcijas un atšķirīgu grīdas segumu veidu ietekmi uz cūku labturību, tajā skaitā veselību, ņemot vērā klimatisko apstākļu atšķirības;

c) ar astes nokošanu saistītiem riska faktoriem un ieteikumiem samazināt vajadzību asti amputēt;

d) grūsnu sivēnmāšu grupu turēšanas sistēmu tālāku attīstīšanu, ņemot vērā gan dažādo sistēmu patoloģiskos, zootehniskos, fizioloģiskos un etoloģiskos aspektus, gan viņu veselību un ietekmi uz vidi, gan klimatisko apstākļu atšķirības;

e) prasību noteikšanu attiecībā uz platību, ieskaitot aplecināšanas zonu atsevišķi turētiem pieaugušiem vaislas kuiļiem;

f) tādu brīvu novietņu sistēmu grūsnām un atnesušās sivēnmātēm tālāku attīstīšanu, kas atbilst sivēnmātes vajadzībām un neatstāj negatīvu ietekmi uz sivēnu izdzīvošanu;

g) patērētāju attieksmi un rīcību attiecībā uz cūkgaļu saistībā ar dzīvnieku labturības līmeņa paaugstināšanas atšķirīgās pakāpēs;

h) cūkkopības dažādo sistēmu sociālekonomisko izpausmi un to ietekmi uz Kopienas darījumu partneriem.

Vajadzības gadījumā šim ziņojumam var pievienot attiecīgus juridiskus priekšlikumus.

91/630/EEK

8. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzraudzībā tiek veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos par šīs direktīvas noteikumu ievērošanu.

Šīs pārbaudes var veikt reizē ar citām pārbaudēm, un katra no tām aptver statistiski reprezentatīvu attiecīgajā dalībvalstī piemēroto dažādo cūkaudzēšanas sistēmu kopumu.

91/630/EEK (pielāgots)

2. Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto kārtību izstrādā noteikumu kopumu, ko piemēro, veicot šī panta 1. punktā minētās pārbaudes.

91/630/EEK

3. Reizi divos gados līdz aprīļa pēdējai darbdienai un pirmoreiz — līdz 1996. gada 30. aprīlim, dalībvalstis informē Komisiju par iepriekšējo divu gadu laikā un saskaņā ar šo pantu veikto pārbaužu rezultātiem, norādot veikto pārbaužu skaitu attiecībā pret saimniecību skaitu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

9. pants

91/630/EEK (pielāgots)

Lai ievestu Kopienā dzīvniekus no trešām valstīm, tiem jābūt klāt sertifikātam, kuru izdevusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde, apliecinot ka tie ir saņēmuši aprūpi, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, ko saskaņā ar šo direktīvu, saņem Kopienas izcelsmes dzīvnieki.

91/630/EEK

10. pants

Komisijas veterinārie eksperti, ja tas vajadzīgs šīs direktīvas vienādai piemērošanai, var veikt pēkšņas pārbaudes sadarbībā ar kompetentajām iestādēm. Personas, kas veic šīs pārbaudes, veic arī īpašus personiskās higiēnas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu jebkādus slimības izplatīšanās draudus.

Dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevumu veikšanai. Komisija informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi par pārbaužu rezultātiem.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus pasākumus, kas var izrādīties vajadzīgi, lai ņemtu vērā pārbaudes rezultātus.

Attiecībās ar trešām valstīm piemēro Padomes Direktīvas 91/496/EEK[12] III nodaļas noteikumus.

91/630/EEK (pielāgots)

Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanā pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto kārtību.

806/2003 3. pants un III pielikumā 26. punkts

11. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002[13] 58. pantu, turpmāk tekstā «Komiteja».

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

91/630/EEK (pielāgots)

12. pants

Dalībvalstis saskaņā ar Līguma vispārīgajiem noteikumiem var savās teritorijās uzturēt spēkā vai piemērot cūku aizsardzības noteikumus, kas ir stingrāki par tiem, kuri paredzēti šajā direktīvā. Dalībvalstis informē Komisiju par šiem pasākumiem.

13. pants

Direktīvu 91/630/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kā izklāstīts II pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts II pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

14. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

91/630/EEK

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

2001/93/EK 1. pants

I PIELIKUMS

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

Papildus attiecīgajiem Direktīvas 98/58/EEK pielikuma noteikumiem piemēro šādas prasības:

1. Tajā ēkas daļā, kur tiek turētas cūkas, būtu jānovērš troksnis, kas ilgstoši sasniedz 85 dBA līmeni. Būtu jānovērš gan pastāvīgs, gan pēkšņs troksnis.

2. Cūkas astoņas stundas dienā jātur vismaz 40 luksu apgaismojumā.

3. Cūku novietnēm jābūt būvētām tā, lai dzīvnieki:

- varētu piekļūt ērtai un temperatūras ziņā piemērotai guļvieta, kas ir pietiekami sausa un tīra un kur var gulēt visi dzīvnieki vienlaicīgi,

- varētu normāli atpūsties un piecelties,

- varētu redzēt citas cūkas; tomēr nedēļu pirms paredzamās atnešanās un atnešanās laikā sivēnmātes un jauncūkas var turēt ārpus pārējo cūku redzesloka.

4. Neatkarīgi no 3. panta 5. punkta cūkām pastāvīgi ir vajadzīgs pietiekams daudzums dzīvnieku veselībai nekaitīga materiāla, kurā var labi rakņāties un rušināties, piemēram salmi, siens, koks, zāģu skaidas, sēņu komposts, kūdra vai to maisījums.

5. Grīdām jābūt gludām, bet ne slidenām, lai cūkas nesavainotos, un tām jābūt projektētām, būvētām un uzturētām tā, lai neradītu cūkām ievainojumus vai sāpes. Tām jāatbilst cūku lielumam un svaram, un, ja nav pakaišu, tām jāveido stingra, līdzena un stabila virsma.

6. Visas cūkas jābaro vismaz reizi dienā. Ja cūkas baro grupās un nevis ad libitum vai dzīvniekiem individuāli barību padodot automātiski, katrai cūkai jāspēj piekļūt barībai vienlaikus ar citām grupas cūkām.

7. Visām cūkām, kas vecākas par divām nedēļām, ir jāspēj pastāvīgi piekļūt pietiekamam daudzumam svaiga ūdens.

8. Visas iejaukšanās procedūras, ko veic nolūkos, kas nav terapeitiski vai diagnostikas nolūki, vai lai identificētu cūkas saskaņā ar attiecīgiem normatīviem aktiem, kuru rezultātā tiek apdraudēta vai zaudēta jutīga ķermeņa daļa vai rodas kaulu struktūras izmaiņas, ir aizliegtas, izņemot:

- acuzobu vienotu saīsināšanu piena sivēniem, veicot noslīpēšanu vai izkniebšanu ne vēlāk kā to dzīves septītajā dienā, veidojot veselu, līdzenu virsmu; kuiļa ilkņus var saīsināt, ja tas vajadzīgs, lai netiktu savainoti pārējie dzīvnieki, vai drošības apsvērumu dēļ,

- astes daļas amputāciju,

- vīriešu dzimuma cūku kastrāciju ar citiem līdzekļiem, nevis saraujot audus,

- riņķa ievēršana nāsīs vienīgi tad, ja dzīvniekus tur āra lauksaimniecības sistēmā, un saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

Ne astes amputēšana, ne acuzobu saīsināšana nav jāveic vienmēr, bet tad, ja ir noskaidrots, ka tie savaino sivēnmāšu pupus vai citu cūku ausis vai astes. Pirms šīm procedūrām veic citus pasākumus, lai netiktu nokostas astes un lai nepieļautu citas nevēlamas parādības, ņemot vērā vidi un dzīvnieku blīvumu. Šo apsvērumu dēļ jāmaina turēšanas apstākļi vai saimniekošanas sistēma.

2001/93/EK 1. pants (pielāgots)

Visas iepriekš aprakstītās procedūras veic vienīgi veterinārārsts vai persona, kas izglītota, kā paredzēts 6. pantā un kurai ir pieredze attiecīgo metožu piemērošanā, ar atbilstīgiem līdzekļiem un higiēniskos apstākļos. Ja kastrēšana vai astes amputēšana notiek vēlāk nekā septītajā dzīves dienā, veterinārārsts to veic vienīgi ar anestēziju un atsāpināšanu pēc tās.

2001/93/EK 1. pants

II NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDĀM CŪKU KATEGORIJĀM

A. KUIĻI

Kuiļu aizgaldiem jābūt izvietotiem un būvētiem tā, lai kuiļi varētu tajos apgriezties un dzirdēt, saost un redzēt citas cūkas. Brīvajam grīdas laukumam, kas atvēlēts pieaugušam kuilim, jābūt vismaz 6 m2 lielam.

2001/93/EK 1. pants (pielāgots)

Ja aizgaldus izmanto arī dabīgai aplecināšanai, pieaugušam kuilim atvēlētajam grīdas laukumam jābūt vismaz 10 m2 lielam un aizgaldā nedrīkst atrasties šķēršļi.

2001/93/EK 1. pants

B. SIVĒNMĀTES UN JAUNCŪKAS

1. Tiek veikti pasākumi, lai grupās līdz minimumam samazinātu agresiju.

2. Grūsnas sivēnmātes un jauncūkas vajadzības gadījumā apstrādā pret ārējiem un iekšējiem parazītiem. Kad grūsnas sivēnmātes un jauncūkas ievieto atnešanās nodalījumos, tās viscaur jānotīra.

3. Pēdējā nedēļā pirms paredzamās atnešanās sivēnmātēm un jauncūkām pietiekamā daudzumā ir vajadzīgs pakaišu materiāls migai, ja vien tas nav tehniski neiespējami tāpēc, ka saimniecībā izmanto pusšķidro mēslu novadīšanas sistēmu.

4. Sivēnmātes vai jauncūkas aizmugurē jābūt brīvai telpai, lai atvieglotu atnešanos – dabīgu vai ar veterinārārsta iejaukšanos.

5. Atnešanās nodalījumos, kur sivēnmātes tur nepiesietas, jābūt līdzekļiem piena sivēnu aizsardzībai, piemēram, nožogojumam.

C. PIENA SIVĒNI

1. Kopējā grīdas laukuma daļai, kas ir pietiekami liela, lai visi dzīvnieki varētu atpūsties vienlaikus, jābūt nostiprinātai vai klātai ar pīteni, vai nokaisītai ar salmiem vai citu piemērotu materiālu.

2. Ja zīdīšanai izmanto atnešanās nodalījumu, piena sivēniem vajadzīgs pietiekami daudz vietas, lai tos varētu zīdīt bez grūtībām.

3. Piena sivēnus neatšķir no sivēnmātes, pirms tie sasnieguši 28 dienu vecumu, ja vien tas nelabvēlīgi neietekmē pieaugušās cūkas vai piena sivēnu labsajūtu vai veselību.

Tomēr sivēnus var atšķirt pat septiņas dienas agrāk, ja tos pārvieto uz īpašām novietnēm, kas pirms jaunās grupas ievešanas ir iztukšotas, kārtīgi iztīrītas un dezinficētas un kas ir atdalītas no tām novietnēm, kur tiek turētas sivēnmātes, lai līdz minimumam samazinātu piena sivēnu inficēšanos ar slimībām.

D. ATŠĶIRTI SIVĒNI UN BAROKĻI

1. Ja cūkas tur grupās, tad jāveic pasākumi, lai novērstu dzīvnieku savstarpēju agresiju, kas pārsniedz normālas izturēšanās robežas.

2. Tās būtu jātur grupās ar pēc iespējas nemainīgāku sastāvu. Ja ir jāsaved kopā svešas cūkas, tas būtu jādara pēc iespējas mazākā vecumā, vēlams, pirms nav pagājusi viena nedēļa pēc to atšķiršanas no sivēnmātes. Ja cūkas tiek savestas kopā, tad tām vajadzīga pienācīga iespēja izvairīties un noslēpties no pārējām cūkām.

3. Ja tiek atklātas zīmes, kas liecina par spēcīgām cīņām, tad tūlīt jānoskaidro cēloņi un jāveic attiecīgi pasākumi, piemēram, ja iespējams, dzīvnieki jāapgādā ar pietiekamu daudzumu salmu vai citu materiālu, kurā var rakņāties. Apdraudētos dzīvniekus vai īpaši agresīvus dzīvniekus tur atsevišķi no grupas.

4. Nomierinošu medikamentu izmantošana nolūkā atvieglot dzīvnieku savešanu kopā tiek ierobežota līdz ārkārtējiem apstākļiem un vienīgi pēc konsultācijas ar veterinārārstu.

_____________

II PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar sekojošiem grozījumiem (minēta 13. pantā)

Padomes Direktīva 91/630/EEK (OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.) |

Padomes Direktīva 2001/88/EK (OV L 316, 1.12.2001., 1. lpp.) |

Komisijas Direktīva 2001/93/EK (OV L 316, 1.12.2001., 36. lpp.) |

Padomes Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.) | Tikai III pielikumā 26. punkts |

B daļa

Termiņu uzskaitījums transponēšanai nacionālajās tiesībās (minēts 13. pantā)

Direktīva | Termiņš transponēšanai |

91/630/EEK | 1994. panta 1. janvāris |

2001/88/EK | 2003. gada 1. janvāris |

2001/93/EK | 2003. gada 1. janvāris |

_____________

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

DIREktīva 91/630/EEK | Šī direktīva |

1. un 2. pants | 1. un 2. pants |

3. pants, ievadvārdi | ____ |

3. pants, 1. punkts | 3. pants, 1. punkts |

3. pants, 2. punkts | 3. pants, 2. punkts |

3. pants, 3. punkts | 3. pants, 3. punkts |

3. pants, 4.punkts, a) apakšpunkts | 3. pants, 4. punkts, pirmā daļa |

3. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts | 3. pants, 4. punkts, otrā daļa |

3. pants, 5. punkts | 3. pants, 5. punkts |

3. pants, 6. punkts | 3. pants, 6. punkts |

3. pants, 7. punkts | 3. pants, 7. punkts |

3. pants, 8. punkts | 3. pants, 8. punkts |

3. pants, 9. punkts | 3. pants, 9. punkts |

4. pants, 1. punkts, pirmā daļa | 4. pants |

4. pants, 1. punkts, otrā daļa | ____ |

4. pants, 2. punkts | ____ |

5. pants | 5. pants |

5.a pants, ievadvārdi | 6. pants, ievadvārdi |

5.a pants, 1. punkts | 6. pants, a) punkts |

5.a pants, 2. punkts | 6. pants, b) punkts |

6. pants | 7. pants |

7. pants | 8. pants |

8. pants | 9. pants |

9. pants | 10. pants |

10. pants | 11. pants |

11. pants, 1. punkts | ____ |

11. pants, 2. punkts | 12. punkts |

____ | 13. pants |

____ | 14. pants |

12. pants | 15. pants |

pielikums | I pielikums |

___ | II pielikums |

___ | III pielikums |

_____________

[1] KOM(87) 868 PV.

[2] Skat. Secinājumu A daļas 3. pielikumu.

[3] Izstrādāts atbilstīgi Komisijas Paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei – Acquis communautaire kodifikācija, KOM(2001) 645 galīgs.

[4] Skat. šī priekšlikuma II pielikuma A daļu.

[5] OV C […], […], […].

[6] OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[7] Skat. II pielikuma A daļu.

[8] OV L 323, 17.11.1978., 12. lpp.

[9] OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp. Direktīva, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums, kā grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[11] OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

[12] OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.

[13] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.