52006PC0628

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.10.2006

COM(2006) 628 galīgā redakcija

2004/0220 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai attiecībā uz

Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido attīstības sadarbības finansēšanas instrumentu, pieņemšanu

2004/0220 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai attiecībā uz

Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido attīstības sadarbības finansēšanas instrumentu, pieņemšanu

1. PAMATOJUMS

Datums, kad priekšlikumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2004)629 - 2004/0220(COD), kurā grozījumi izdarīti ar COM(2004)629, galīga redakcija/2: | 2004. gada 1. oktobris |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 2006. gada 18. maijs |

Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums: | 2006. gada 24. maijs |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums: | 2006. gada 16. oktobris |

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Sākotnējais Komisijas priekšlikums par attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi ( DCECI ), kas sevī ietvēra sadarbības ar jaunattīstības valstīm ģeogrāfiskos un tematiskos aspektus, ieskaitot ĀKK valstis un industrializētās valstis, Parlamentam nebija pieņemams, kas pirmā lasījumā 2006. gada maijā pieņēma lielu skaitu grozījumu. Pēc balsojuma pirmajā lasījumā starp minētajām trim institūcijām notika intensīvas apspriedes ar mērķi pēc iespējas ātrāk rast risinājumu.

Vēstuļu apmaiņa 2006. gada jūnijā starp priekšsēdētāju Barozu un priekšsēdētāju Borelu pavēra ceļu vispārējai vienošanai par vairākiem ārējiem instrumentiem: vienošanās pirmajā lasījumā par Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu ( ENPI ), Stabilitātes instrumentu ( IfS ) un vienošanās par Pirmspievienošanās atbalsta instrumentu ( IPA ), par nosacījumiem attiecībā uz atsevišķu Cilvēktiesību instrumentu un par jaunu struktūru, kas ietver maksimums trīs no DCEI instrumentiem (Industrializēto valstu instrumentu ( ICI ), ģeogrāfisku Attīstības sadarbības instrumentu ( DCI ) un iespējams kādu tematisku instrumentu DCI ). Vēlāk priekšsēdētājs Barozu paskaidroja, ka Komisija varētu piekrist DCECI nodalīšanai, ņemot vērā, ka tika apstiprināta plaša attīstības sadarbības definīcija.

Prezidentūra ierosināja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, ar ko izveido attīstības sadarbības finansēšanas instrumentu ( DCI ), būtu jāietver gan ģeogrāfiskā sadarbība ar jaunattīstības valstīm, gan tematiskās programmas, un regulai ir jābūt pamatotai ar vienu juridisko pamatu (EKDL 179. pants). Pretēji sākotnējam priekšlikumam DCI ietvertu provizorisku finansiālo sadalījumu, kā arī lielāku politisko saturu attiecībā uz ģeogrāfiskām un tematiskām programmām, lai ievērotu Parlamenta galvenās bažas, ka pilnībā tiek respektētas Parlamenta kā otrā likumdevēja pilnvaras. Komisija varētu piekrist izmaiņām attiecībā uz DCI struktūru, lai panāktu vispārēju kompromisu attiecība uz ārējās darbības instrumentu vispārējo uzbūvi.

Pēc intensīvām trīspusējām apspriedēm starp Parlamenta DEVE komitejas pārrunu grupu, Prezidentūru un Komisiju 2006. gada augustā un septembrī tika panākta vienošanās par kopējo nostāju. Proti, kompromiss tika panākts par tiem neatrisinātajiem jautājumiem, ko Parlaments bija norādījis, kā lūzumpunktus, un kuri attiecas uz palīdzības atbilstību oficiālai palīdzībai attīstības jomā ( ODA ), nozaru izdevumu mērķiem, tematisko programmu struktūru un dialogu ar Parlamentu par programmdokumentu projektu (skatīt 3.3. punktu).

Parlamenta DEVE komitejā 3. oktobrī apstiprināto apspriesto kopējo nostāju Padome pieņēma 2006. gada 16. oktobrī, apstiprinot, ka tā atbalstīs apspriesto Parlamenta kopējo nostāju otrajā lasījumā bez turpmākiem grozījumiem.

Tādējādi DCI varēs stāties spēkā 2007. gada janvārī, tādējādi novēršot tiesiskā regulējuma trūkumus palīdzības sniegšanai.

3. KOMENTĀRI PAR KOPĒJO NOSTĀJU

3.1. Vispārējie komentāri par kopējo nostāju

Komisija atbalsta apspriesto kopējo nostāju, kas tika noformulēta intensīvu apspriežu rezultātā trīs institūciju starpā. Tā atbilst svarīgākajiem mērķiem un Komisijas sākotnējā priekšlikuma būtībai. DEVE komitejas priekšsēdētāja ir jau apstiprinājusi vēstulē, ka viņa ieteiks DEVE komitejas locekļiem un pilnsapulcē, ka atjaunotā kopējā nostāja būtu jāapstiprina bez grozījumiem Parlamenta otrajā lasījumā līdz 2006. gada beigām.

3.2. Apspriestās kopējās nostājas galvenie elementi

Apspriestā kopējā nostāja atspoguļo šādus galvenos elementus:

- atsevišķs instruments demokrātijai un cilvēktiesībām: tematiskā programma par cilvēktiesībām un demokrātiju vairs nav ietverta DCI . Jaunu Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido finansēšanas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai, Komisija pieņēma 2006. gada 26. jūnijā (COM(2006)354).

- atsevišķs instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm: Prezidentūras priekšlikums regulai par sadarbību ar industrializētām valstīm pirmo reizi tika iesniegts Padomes COASI darba grupā 2006. gada 19. jūlijā un tika nodots Parlamentam atzinumam.

- viens juridiskais pamats — 179. pants: lai gan Komisija uzskata, ka dubultais juridiskais pamats — 179. pants un 181.A pants — nodrošinātu juridisko skaidrību, tā var piekrist tādam DCI , kas tiek pamatots ar vienu juridisko pamatu EKDL 179. pants, tā kā kopējā nostājā ir noteikta plaša definīcija attīstības sadarbībai un plaša spektra iespējamās darbības ģeogrāfiskajās un tematiskajās programmās. Tas ir arī saskaņā ar tā saukto „gravitācijas centra” principu, kas ir izstrādāts Eiropas Kopienu tiesas praksē.

- apsvērumi: ir pievienoti vairāki apsvērumi, lai sniegtu papildu paskaidrojumus par DCI saturu.

- pastiprināta uzmanība mērķu un principu izstrādei: 2. pantā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma XX iedaļu un Eiropas konsensu attīstības jomā ir noteikti vispārējie mērķi attīstības sadarbībai. 3. pants attiecas uz galvenajiem principiem, uz kuriem ir dibināta Kopiena, kā arī uz transversālu jautājumu izvirzīšanu un politikas saskaņotību, un atspoguļo nesenākās saistības attiecībā uz atbalsta efektivitāti, piemēram, finansētāju koordinēšana. 3. panta 9. un 10. punktā ir noteikts, ka Komisija informē un regulāri apmainās ar viedokļiem ar Parlamentu un ka tā veicina regulāru informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību. Abi panti veido gan ģeogrāfiskās sadarbības, gan tematisko programmu vispārējo pamatu.

- 5. līdz 10. pants — ģeogrāfiskā sadarbība: šie panti tika iekļauti, lai ģeogrāfiskai sadarbībai pievienotu politisko saturu, atbildot uz Parlamenta prasību attiecībā uz politiku nosakošām regulām. Jo īpaši horizontālais 5. pants attiecas uz visiem ģeogrāfiskajiem pantiem un iezīmē darbības sadarbības jomās, kas atbilst Kopienas darbībām Eiropas konsensa attīstības jomā. Citi ģeogrāfiskās sadarbības panti attiecas uz īpašiem gadījumiem ģeogrāfiskajā reģionā/valstī. Atšķirīgie reģioni/valstis ir: Latīņamerika (6. pants) , Āzija (7. pants) , Vidusāzija (8. pants) , Vidējie Austrumi (9. pants) un Dienvidāfrika (10. pants ). Katrā pantā par īpašo sadarbību ir minēta savstarpēja norāde uz 5. pantu, precizējot, ka 5. pantā minētās darbības attiecas uz visiem reģioniem, bet citi, kas ir minēti no 6. līdz 10. pantam, ir papildu.

- 11. līdz 16. pants — tematiskās programmas: šie panti tika iekļauti, lai pievienotu politisko saturu, atbildot uz Parlamenta prasību attiecībā uz labāk noteiktām politikas prioritātēm, kas izteiktas politiku nosakošās regulās. Horizontālajā 11. pantā ir noteikta saikne starp tematiskajām programmām un ģeogrāfisko sadarbību un paskaidro darbību jomu, kurā tematiskās programmas pievieno vērtību ģeogrāfiskai sadarbībai. Tematiskās programmas tika sagatavotas, pamatojoties uz attiecīgajiem Komisijas paziņojumiem Padomei un Eiropas Parlamentam, un tās ir paredzētas, lai atrisinātu vairākus aktuālus jautājumus. Tematiskās programmas ir pamatotas uz esošām tematiskām regulām, bet, neaprobežojoties tikai ar tām, lai ņemtu vērā jaunās prioritātes, kas ir izveidojušās pēdējo gadu laikā un kas ir noteiktas dokumentā „Eiropas konsenss attīstības jomā”. Atšķirīgās tematiskās programmas ir: 12. pants „Ieguldījumi cilvēkos” , 13. pants „vide un ilgtspējīga dabas resursu, tostarp enerģijas, apsaimniekošana”, 14. pants „nevalstiskie dalībnieki un vietējās iestādes” , 15. pants „pārtikas nekaitīgums” un 16. pants „migrācija un patvērums” .

- 17. pants — protokola par cukuru ĀKK valstis: Šis pants atspoguļo esošo regulu 266/2006, ar ko ievieš papildu pasākumus protokola par cukuru valstīs, kuras ietekmē ES cukura režīma reforma. Tai ir pievienota Komisijas deklarācija, kas uzsver papildu pasākumu pārejas raksturu, kas beidzas 2013. gadā (skatīt pielikumā deklarāciju par 17. pantu).

- 18. līdz 33. pants: Šajos pantos ir ietverti detalizēti noteikumi attiecībā uz programmas izstrādi un līdzekļu piešķiršanu.

- 33. un 34. pants — ziņošana un vērtēšana: Vērtēšanā un ziņošanā palielināta uzmanība tiks pievērsta sociālai jomai un sasniegumiem tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā. Ģeogrāfisko un tematisko programmu īstenošanu, ja vajadzīgs, novērtēs ar neatkarīgiem ārējiem vērtējumiem. Attiecībā uz pēdējo 33. pantā ir noteikts, ka tiks ņemti vērā Parlamenta vai Padomes priekšlikumi par neatkarīgiem ārējiem vērtējumiem.

- termiņa beigu klauzula un pārskatīšanas klauzula: 40. pantā ir ietverta pārskatīšanas klauzula, ieskaitot finansiālam sadalījumam, un 41. pantā ir ietverta termiņa beigu klauzula.

- bāzes finansējums: 38. pants kopā ar Padomes kopējās nostājas 4. pielikumu sniedz provizorisku finansiālo sadalījumu. Ir ņemts vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmums saglabāt starpvaldību Eiropas Attīstības fondu (EAF), kas finansēs ģeogrāfisko sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), izņemot Dienvidāfriku. Attiecīgie panti ir mainīti ar 2006. gada 24. maijā grozīto priekšlikumu (COM(2004)629, galīgā redakcija/2). Rezultātā, kā norādīts kopējā nostājā, DCI bāzes finansējums periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir 16 897 miljoni euro. Tas atbilst DCECI iepriekšējai summai (17 053 miljoni euro), no kuras ir atskaitītas atsauces summas jaunajam Cilvēktiesību instrumentam (449 miljoni euro) un jaunajam instrumentam sadarbībai ar industrializētām valstīm (172 miljoni euro), un provizoriska summa 465 miljoni euro, kas sākotnējā priekšlikumā bija ietverta ENPI , tagad ir ietverta tematisko programmu kopsummā, lai finansētu darbības ENPI valstīm. Piešķirtās provizoriskas summas katram ģeogrāfiskam reģionam un katrai tematiskai programmai ir norādītas 4. pielikumā, kas ir neatņemama regulas daļa (skatīt arī Komisijas deklarāciju par 38. pantu).

3.3. Īpaši jautājumi:

Šādi jautājumi tika apspriesti ilgajās sarunās, kuru rezultātā starp trīs institūcijām tika panākti kompromisi:

- tematisko programmu struktūra un darbības joma: Saglabājot integrētu pieeju tematiskām programmām (TP) „ieguldījumi cilvēkos” un „nevalstiskie dalībnieki un vietējās iestādes”, TP „ieguldījumi cilvēkos” tika pārkārtota saskaņā ar Parlamenta ierosinātajām apakšpozīcijām („laba veselība visiem”; „izglītība, zināšanas un iemaņas”; „dzimumu līdztiesība” un „humānās un sociālās attīstības citi aspekti”). Tematiskajā programmā „nevalstiskie dalībnieki un vietējās iestādes” tika ieviesta procentu likme, saskaņā ar kuru „vismaz 85 % no paredzētā finansējuma šai tematiskai programmai tiks piešķirti nevalstiskajiem dalībniekiem.” Tika panākta vienošanās procentu likmi neiekļaut tematiskajā programmā „ieguldījumi cilvēkos”, jo Komisija savā deklarācijā ierosināja etalonu veselības un izglītības programmām saistībā ar 5. pantu (skatīt turpmāk tekstā „izdevumu mērķi/ etalona noteikšana”).

- Izdevumu mērķi / etalona noteikšana: Apspriedēs par DCI Padome un Komisija skaidri norādīja, ka izdevumu mērķi tām nebija pieņemami (pret īpašumtiesību un finansētāju koordinēšanas principu). Parlamenta Attīstības komiteja atbalsta izdevumu mērķus, lai veicinātu lielākus piešķīrumus sociālā jomā, jo īpaši, koncentrējoties uz veselības pamatprasībām un izglītību. Tika panākta vienošanās, ka Parlaments juridiskos tekstos turpmāk neuzstās attiecībā uz izdevumu mērķiem, ja Komisija deklarācijā ierosinās lielāku etalonu 20 % pamata un vidējai izglītībai un veselības pamatprasībām attiecībā uz valstu programmām, kuras pilnībā ir ietvertas DCI . Esošais 35 % etalons sociālai infrastruktūrai un pakalpojumiem tiktu samazināts. Attiecībā uz programmu izstrādi un īstenošanas nozīmi valstu programmās Komisija deklarācijā arī nosaka prioritātes veselības pamatprasībām un izglītībai, un sociālai kohēzijai. Komisija programmdokumentā arī iekļaus tūkstošgades attīstības mērķus un mudinās partnervalstis savās attīstības stratēģijās noteikt prioritātes sociālajā jomā. Visbeidzot, Komisija nodrošinās pastiprinātu uzraudzību, novērtēšanu un ziņošanu attiecībā uz minētajiem mērķiem, jo īpaši pievēršot uzmanību sociālai jomai un tūkstošgades attīstības mērķiem (skatīt pielikumā deklarāciju par 5. pantu).

- Atbilstība oficiālai palīdzībai attīstības jomā ( ODA ) un ENPI valstis, kas nav jaunattīstības valstis Tika panākta vienošanās, ka 2. panta 4. punktā būtu jāprecizē tematiskās programmas procentuālā daļa, par kuru būtu jāatskaitās, kā par oficiālo palīdzību attīstības jomā ( ODA ), proti 90 %. ENPI valstis, kuras nav jaunattīstības valstis (Krievija un Izraēla) tiks izslēgtas ex officio , t.i., finansiālā palīdzība minētajām valstīm netiks ieskaitīta pret 10 %, kas nav ODA . Robežvērtība 10 % dod Komisijai vajadzīgo brīvību, īstenot tematiskās programmas attiecībā uz migrāciju un vidi, kas ir paredzētas darbībām, kas nav ODA . Rezultātā pašreizējais teksts nosaka līdzsvaru starp pilnu atbilstību oficiālai palīdzībai attīstības jomā un vajadzīgo elastību. Komisija deklarācijā, kas pievienota regulai, apstiprinās savu apņemšanos, ka visi ģeogrāfiskie pasākumi un lielākais vairums tematisko darbību, ko finansē no DCI , būs atbilstīgi ODA un ka tā neplāno atkāpties no šādas prakses (skatīt pielikumā deklarāciju par 2. panta 4. punktu).

- Dialogs ar Parlamentu par programmdokumentu projektu: Vairāki grozījumi saistībā ar Parlamenta piedalīšanos programmu izstrādes procesā, kas nebija apvienojami ar Komitoloģijas lēmumu (Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468, kas grozīts ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Tika panākta vienošanās, ka komisārs Michel un komisāre Ferrero-Waldner nosūtīs kopēju vēstuli Mitchell un Morgantini kungam, kurā Komisija apstiprinās apņemšanos uzsākt pastāvīgu dialogu ar Parlamentu, kā noteikts deklarācijās par demokrātisku kontroli, kas pievienotas Iestāžu nolīgumam. Turklāt 3. pantā ir pievienots jauns 9. punkts, saskaņā ar kuru Komisija informē un regulāri apmainās ar viedokļiem ar Parlamentu.

4. SECINĀJUMI

Kā paskaidrots iepriekš tekstā, apspriestā kopējā nostāja lielā mērā atspoguļo Parlamenta prasības un grozījumus pirmajā lasījumā, kā arī intensīvās diskusijās panākto izpratni starp institūcijām.

Tāpēc Komisija var atbalstīt apspriesto kopējo nostāju.

5. KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

Deklarācijas, kas ir ierakstītas Padomes protokolā, formāli pieņem Padomes kopējo nostāju (skatīt pielikumu).

PIELIKUMS

Komisijas deklarācija par atbilstību oficiālai palīdzībai attīstības jomā ( ODA ) 2. panta 4. punkts:

Atbilstības noteikumi publiskam atbalstam attīstības jomā, kurus ir noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ( OECD ) Attīstības atbalsta komiteja, arī turpmāk būs noteicošie noteikumi attiecībā uz Kopienas pasākumiem, ar kuriem finansē ģeogrāfiskās programmas attīstības valstīm un tematiskās programmas. Attiecībā uz ģeogrāfiskām programmām Komisija apņemas ievērot saistības, kas izklāstītas regulas projekta 2. panta 4. punktā. Attiecībā uz tematiskām programmām lielākā daļa pasākumu iepriekš varēja pretendēt uz publisko atbalstu attīstībai un Komisija apstiprina savu apņemšanos turpināt sekot šai tendencei.

Komisijas deklarācija par DCI 5. pantu:

Komisija atkārtoti apstiprina, ka nabadzības izskaušana un tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana ir attīstības atbalsta primārais mērķis.

Tiek atgādināts, ka 2002. gadā jau tika panākta izpratne ar Eiropas Parlamentu par etalonu 35 %, kas no palīdzības jaunattīstības valstīm būtu jāpiešķir sociālai infrastruktūrai un pakalpojumiem, apzinoties, ka ES ieguldījumam ir jābūt daļai no kopējā finansētāju atbalsta sociālās jomās un ka elastīgumam ir jābūt noteiktam.

Kopš tā laika, pārvēršot attīstības politiku valstu programmās un pēc tam saistībās, atbalsts sociālai infrastruktūrai ir pārsniedzis 35 %, un Eiropas Parlaments ir plaši informēts par šādu attīstību. Lai gan šis īpašais etalons ir pārsniegts, Komisija turpinās sniegt gada ziņojumus par šiem skaitļiem.

Vienlaicīgi norādot, ka mērķi ir jāuzlabo, nosakot atbalsta efektivitātes principus Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta prasību tagad tiecas uz šādiem mērķiem, jo īpaši, partnerattiecības ar saņēmējvalsti, Komisijas īpašumtiesības un komplementāras attiecības ar citiem finansētājiem, kā noteikts dokumentā „Eiropas konsenss attīstības jomā”, ko Padome pieņēma kopā ar dalībvalstu valdību pārstāvjiem 2005. gada 20. decembrī, tiekoties Padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

Pirmkārt, attiecībā uz programmu izstrādi un īstenošanas nozīmi valstu programmās, kas ietvertas DCI , un, lai programmdokumentos ietvertu tūkstošgades attīstības mērķus, Komisija nosaka prioritātes veselības pamatprasībām un izglītībai, un sociālai kohēzijai. Komisija dialogā ar partnervalstīm aicinās tās noteikt prioritātes sociālajā jomā arī savās attīstības stratēģijās.

Turklāt Komisija centīsies nodrošināt, ka etalons 20 % no tās piešķirtā atbalsta valstu programmās DCI ietvaros līdz 2009. gadam tiks piešķirts pamata un vidējai izglītībai un veselības pamatprasībām, izmantojot projektu, programmu vai budžeta atbalstu, kas saistīts ar minētām jomām, nodrošinot to vienlīdzīgi visās ģeogrāfiskās zonās, atzīstot, ka elastīgumam ir jābūt noteiktam, kā ārkārtas palīdzības gadījumā.

Visbeidzot, lai uzskatāmi parādītu, kā Komisija sasniedz minētos mērķus, tā veiks pastiprinātu uzraudzību, novērtēšanu un ziņošanu, kur īpaša uzmanība tiks pievērsta sociālai jomai un tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.

Komisijas deklarācija par cukuru, 17. pants:

Tika nolemts sniegt palīdzību protokola par cukuru AKK valstīm, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, kuri radīsies kopējās lauksaimniecības politikas attiecībā uz cukuru reformas rezultātā.

Protokola par cukuru valstis ir dažādās situācijās, tāpēc shēma atbalstīs katras valsts īpašu pielāgošanās stratēģiju.

Saistību un izdevumu grafiks pakāpeniski sekos šo stratēģiju sasniegumiem un būs atbilstošs shēmas pārejas raksturam līdz 2013. gada beigām.

Kopējā Padomes un Komisijas deklarācija par 28. panta 2. punktu par īstenošanas uzdevumu nodošanu:

Attiecībā uz budžeta īstenošanas uzdevumiem Komisija ir izvirzījusi priekšlikumu pārskatīt Padomes regulu Nr. 1605/2002, ko Padome pieņems, tādējādi radot apstākļus, kas ir vajadzīgi, lai uzticētu budžeta īstenošanas uzdevumus struktūrām, kas ir noteiktas minētās regulas 27. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

Komisijas deklarācija par komitejām, 35. pants:

Sanāksmes tiks organizētas tādā veidā, ka viedokļi un viedokļu apmaiņa tiks apvienoti attiecīgi katrai ģeogrāfiskai (Latīņamerika, Āzija, Vidējie Austrumi, Vidusāzija, Dienvidāfrika) un tematiskai (migrācija, nevalstiskie dalībnieki, vide, ieguldījumi cilvēkos, pārtikas nekaitīgums) programmai.

Komisijas deklarācija par ENPI tematiskās programmas provizorisko summu, 38. panta 4. punkts:

Komisija apņemas, veidojot tematiskās programmas, ņemt vērā ģeogrāfiskos aspektus, ko sākotnēji ierosinājusi Komisija attiecībā uz valstīm, kas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu ( ENPI), no vienas puses, un Attīstības sadarbības finansēšanas instrumentu ( DCI) , no otras puses.