52006PC0324

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.6.2006

COM(2006) 324 galīgā redakcija

2006/0107 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju iespējamiem zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un garantijām projektiem ārpus Kopienas

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Padomes Lēmuma priekšlikums attiecas uz Kopienas budžeta garantiju Eiropas Investīciju bankai (EIB) finansēšanas darījumiem no pašas resursiem dažādās valstīs, kas nav dalībvalstis. Pašreizējās EIB pilnvaras, t.i., vispārējās ārējās kreditēšanas pilnvaras (Padomes Lēmums 2000/24/EK ar grozījumiem) un atsevišķa pilnvara projektiem Krievijā, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā (Padomes Lēmums 2005/48/EK) beigsies 2007. gada janvāra beigās, un tās iespējams pagarināt par 6 mēnešiem gadījumā, ja EIB piešķirto aizdevumu kopsumma nav sasniegusi summas, kas noteiktas attiecīgos Padomes lēmumos. Tiesību aktos attiecībā uz EIB vispārējām ārējās kreditēšanas pilnvarām paredzēts, ka Komitejai jāziņo par to piemērošanu līdz 2006. gada 31. jūlijam. Tiesību akta priekšlikumam pievienotajā ziņojumā (COM (2006) 323), še turpmāk — „ziņojums”, apkopoti to darbību rezultāti, ko EIB veikusi saskaņā ar pašreizējām pilnvarām, un izklāstītas turpmāko EIB darbību nākotnes perspektīvas un virzieni. Ziņojumam pievienoti divi personāla darba dokumenti; vienā no tiem apskatīta reģionālā perspektīva (SEC (2006) 790), otrā (SEC (2006) 789) sniegts pašreizējo pilnvaru sīki izklāstīts novērtējums. |

Vispārīgais konteksts EIB darbības ārpus ES tradicionāli veidojušas apmēram 10 % no tās kopējām darbībām (5,1 miljards euro 2005. gadā, no kuriem 3,7 miljardus euro sedz ar Kopienas garantiju). Tās pašreizējās darbības galvenie reģioni ir pirmspievienošanās un Vidusjūras valstis, tomēr tā veic nozīmīgus darījumus arī Āzijā, Latīņamerikā un Dienvidāfrikā, kā arī pakāpeniski paplašina savus darījumus Krievijā un Ukrainā. Darbības Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis) saskaņā ar Kotonū nolīgumu tiek veiktas, izmantojot Eiropas Attīstības fonda resursus vai EIB resursus ar garantiju no dalībvalstīm. ES ārējo attiecību politikas atbalstam EIB tradicionāli veic darījumus ārpus ES, pamatojoties uz Padomes oficiālām pilnvarām; secīgas Padomes pilnvaras ir paplašinājušas EIB darbības ģeogrāfisko mērogu. Attiecīgajos Padomes lēmumos paredzētos finansēšanas darījumus ES partnervalstis atzīst par būtisku ES atbalstu. Turklāt Kopienas garantija neļauj šādiem darījumiem, kuru riska līmenis bieži ir ievērojami augstāks nekā EIB darījumiem Eiropas Savienībā, ietekmēt bankas kredītspēju un ļauj EIB piedāvāt pievilcīgas kreditēšanas likmes ārpus ES. Ziņojuma 1. tabulā redzams, ka līdz 2005. gada 31. decembrim (t.i., apmēram 85 % no kreditēšanas pilnvaru termiņa) parakstītie aizdevumu līgumi veido 87 % no kopējā kreditēšanas limita, proti, 20 600 miljoniem euro, taču stāvoklis dažādos reģionos ievērojami atšķirības. EIB paredz aizdevumu līgumus par pieejamo summu atlikumu atbilstoši dažādiem reģionāliem limitiem parakstīt 2006. gadā, izņemot saskaņā ar pilnvarām attiecībā uz Krieviju, Moldovu un Baltkrieviju, kur pirmos darījumus paredzēts noslēgt 2006. gadā un pārējos — 2007. gada pirmajā pusē. EIB darījumi trešās valstīs veido būtisku papildinājumu ES ierobežotajiem budžeta līdzekļiem, lai paaugstinātu ES ārējās darbības efektivitāti un pārredzamību. Ja ārējā palīdzība no Kopienas budžeta galvenokārt ir vērsta uz valstīm ar zemākiem ienākumiem un uz atbalstu sociālajiem sektoriem, EIB darījumi ir īpaši būtiski valstīs ar vidējiem ienākumiem un infrastruktūras, finanšu un tirdzniecības jomās. Ņemot vērā to, ka EIB sākotnēji tika izveidota un finansiāli strukturēta tā, lai darbotos Eiropas Savienībā, pilnvaras ar Kopienas garantijas segumu ir galvenie instrumenti, kas ļauj EIB veikt darījumus ārpus ES, nodrošinot nepieciešamo Kopienas politisko un finansiālo atbalstu valstīm un projektiem, kas parastos apstākļos nebūtu atbilstoši EIB standarta pamatnostādnēm un kritērijiem. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Kā minēts iepriekš, pašlaik spēkā ir divi Padomes lēmumi (2000/24/EK, kurā izdarīti grozījumi, un 2005/48/EK), kas nodrošina Kopienas garantiju EIB darījumiem ārpus ES. Termiņš pašreizējām pilnvarām ar Kopienas garantijas segumu beidzas 2007. gada janvārī, un ar šo priekšlikumu piešķirtu jaunu Kopienas garantiju laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Ar ierosināto lēmumu arī turpmāk būtu nodrošināta Kopienas garantija EIB ārējai kreditēšanai, tajā pašā laikā ieviešot šādas korekcijas. * Viens juridiskais pamats attiektos uz visiem dažādajiem reģioniem, kā arī uz turpmāk minētajām rezerves pilnvarām. Vispārējs garantijas segums 65 % apjomā tiktu piemērots visām pilnvarām. * Jauna limitu ģeogrāfiskā sadalījuma ieviešana atspoguļotu pašreizējos priekšlikumus par jaunu ES ārējo attiecību politiku un instrumentiem. * Skaidrāk noteikti ES politikas mērķi katrā reģionā, kurā lūgtu veikt EIB darījumus saskaņā ar pilnvaru. * Jaunu rezerves pilnvaru ieviešana, kas nav piešķirtas attiecībā uz vienu reģionu, lai to izmantošanu uzsāktu dabas katastrofu gadījumā, atjaunošanai pēc bruņotiem konfliktiem vai pārmaiņām stratēģiski nozīmīgās valstīs. * Kopienas garantijas precīzāka definēšana, nosakot, ka tā sedz politiskus vai valsts riskus. Garantijas segumu paplašinātu tā, lai tas attiektos uz abu veidu finansēšanas darījumiem, kas minēti EIB statūtos, t.i., aizdevumiem un garantijām (saskaņā ar pašreizējām pilnvarām sedz tikai aizdevumus). * Stingrākas prasības attiecībā uz EIB ārējo darbību saikni ar ES politiku, pastiprinot sadarbību starp Komisiju un EIB un uzlabojot ziņošanu. * Atbilstoši praksei, kas noteikta saskaņā ar pastāvošajām pilnvarām attiecībā uz Krieviju, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju, atsevišķas izvēlētas valstis būs tiesīgas pretendēt uz finansējumu, ja un kad tās izpilda attiecīgus nosacījumus, kas atbilst ES augsta līmeņa nolīgumiem ar attiecīgo valsti par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem, kā to noteikusi Komisija, apspriežoties ar EIB. EIB darījumi notiks pēc tam, kad EIB un attiecīgā valsts būs parakstījušas un ratificējušas vajadzīgo pamatnolīgumu. |

Saskanība ar Eiropas Savienības politiku un mērķiem citās jomās Kā uzsvērts ziņojumā, EIB ārējie darījumi un jo īpaši tie, uz kuriem attiecas pašreizējais priekšlikums, papildinās darbības, ko veic, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus, t.i., pirmspievienošanās, Eiropas kaimiņattiecības un partnerība, sadarbība attīstības jomā un ekonomiskā sadarbība, kā arī stabilitātes instruments. EIB darījumi pilnībā atbalstīs ES ārējo darbību, kā noteikts dažādos ierosinātajā tiesību aktā minētos politikas dokumentos vai kā laika gaitā noteiks turpmākos ES politikas dokumentos. EIB ārējās darbības saikni ar ES politiku nostiprinās ar ciešāku Komisijas un EIB sadarbību. Tā sāksies ar uzlabotu saikni plānošanas procesā, jo īpaši rīcības plānu vai pirmspievienošanās dokumentu, kā arī valsts vai reģionālās stratēģijas dokumentu kontekstā un iepriekšējās projektu identifikācijas un īstenošanas laikā. Šāda sadarbības stiprināšana palīdzēs nodrošināt, ka EK jauno instrumentu politiskā virzība atspoguļojas arī pilnvaru īstenošanā. Šī sadarbība dažādos reģionos attīstīsies atšķirīgi, ņemot vērā gan EIB nozīmīgumu reģionā, gan arī saikni ar ES politiku pirmspievienošanās, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības, kā arī sadarbības attīstības jomā un ekonomiskās sadarbības ietvaros. Turklāt Komisija paredz savlaicīgi apspriesties ar EIB par atsevišķiem projektiem. Kopienas garantija nesegs EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija par šādu darījumu sniegs negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā paredzēto procedūru. EIB centīsies arī turpmāk uzlabot koordināciju un sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām, piemēram, ERAB vai Pasaules Banku, kā arī Eiropas divpusējām institūcijām, atbilstošā gadījumā pamatojoties uz saprašanās memorandiem, kas attiecas uz dažādiem pilnvarās iekļautiem reģioniem. Jauno pilnvaru sistēmā ieviesīs labākas ziņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka atbilstīgi tiek uzraudzīta saskanība ar Eiropas Savienības ārpolitiku un mērķiem, kā arī sadarbība ar citiem starptautiskiem finanšu instrumentiem. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Apvienota darba grupa, kurā piedalās arī Komisijas un EIB attiecīgo dienestu pārstāvji, strādāja pie pašreizējā priekšlikuma un tam pievienotā ziņojuma sagatavošanas. Komisija un EIB iesniedza Eiropas Finanšu komisijai progresa ziņojumu un papildu informāciju par pašreizējā priekšlikuma galvenajām vadlīnijām. Eiropas Finanšu komisija, kurā iesaistītas augstākās amatpersonas – eksperti ekonomikas un finanšu jomā – no visām dalībvalstīm, apsprieda šo jautājumu divās secīgās sanāksmēs 2006. gada februārī un martā. Tā rezultātā Eiropas Finanšu komisija izstrādāja ziņojumu, kurā sniegti dalībvalstu sākotnējie viedokļi par Komisijas un EIB ierosinātajām galvenajām vadlīnijām. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Pašreizējā priekšlikumā ir pilnībā atspoguļots EIB viedoklis. Iepriekš minētajā Eiropas Finanšu komisijas ziņojumā Komisijai prasīts sniegt papildu informāciju attiecībā uz vispusīgu pašreizējo pilnvaru novērtējumu un pilnīgāku EIB ārējās darbības aprakstu ES ārējo instrumentu globālajā ainā, iekļaujot saņēmēju valstu vajadzību, citu starptautisko finanšu instrumentu lomas un EIB salīdzinošo priekšrocību novērtējumu. Papildu informācijas prasības ir izklāstītas ziņojumā un pievienotajos personāla darba dokumentos. Eiropas Finanšu komisijas ziņojumā iekļauti arī vispārīgi norādījumi, ieskaitot a) nepieciešamību nodrošināt labu sadarbību starp EIB un citiem finansējuma piešķīrējiem vai kreditoriem, piemēram, starptautiskām finanšu institūcijām (jo īpaši ERAB) un citām divpusējām aģentūrām; b) nepieciešamība precizēt ar Kopienas garantiju segto risku; c) nepieciešamība izstrādāt konkrētākus priekšlikumus saskaņotākai EIB darījumu un Kopienas dotāciju piešķiršanas uzsākšanai, kā arī noskaidrot vajadzīgos darbības noteikumus; d) Padomes iesaistīšanu rezerves pilnvaru pārvaldībā; e) uz neatkarīgu novērtējumu balstīta termiņa vidusposma novērtējuma nepieciešamību. Iepriekš minētos ieteikumus ņēma vērā ierosinātajā tiesību aktā. Iepriekš minētajam c) punktam var pievērsties tikai atbilstoša juridiskā pamata sistēmā. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Attiecīgās zinātnes un pieredzes jomas Finanses un ekonomika. |

Izmantotā metodoloģija Nepiemēro. |

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Eiropas Investīciju banka. |

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums |

Pašreizējā priekšlikumā un tam pievienotajā ziņojumā ir atspoguļots EIB viedoklis. |

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Nepiemēro. |

Ietekmes novērtējums Trešām valstīm, kurās veiks EIB darījumus ar Kopienas garantijas segumu, parasti raksturīgs lielāks risks nekā ES valstīm, galvenokārt makroekonomiskās, finansiālās un/vai ekonomiskās nestabilitātes dēļ, kas atspoguļojas šādu valstu ārējos kredītreitingos. EIB darbojas saskaņā ar bankas pareiza darba principiem, un tās statūtos ir noteikts ierobežojums attiecībā uz riskiem, kādus tā var uzņemties. Tādēļ bez garantijas no Kopienas, kas sedz politiskos un valsts riskus, EIB varētu uzņemties atbilstīgus riskus tikai ieguldījumu kategorijas valstīs. Kopienas garantija projektiem ārpus ES sniedz vajadzīgo EIB nodrošinājumu, lai tā varētu finansēt projektus, kas dod ieguldījumu Kopienas ārējo attiecību politikā, neietekmējot EIB AAA kredītreitingu. Alternatīvs risinājums, kas tika izskatīts, bija nepiešķirt Kopienas garantiju. Tomēr tas izraisītu to, ka EIB neuzsāktu vai pārtrauktu finansēšanas darījumus vairākās valstīs un ievērojami pieaugtu finansēšanas izmaksas projektiem, ko īsteno citās valstīs. To uzskatīja par politiski nevēlamu, ņemot vērā līdzsvarotas ES intervences nepieciešamību dažādās valstīs dažādos reģionos. Turklāt finansēšanas izmaksu pieaugums projektu dibinātājiem konkrētās valstīs padarītu EIB darījumus mazāk pievilcīgus, tādējādi samazinot EIB iespējas ietekmēt ES politikas nosacījumus (piemēram, attiecībā uz iepirkumiem, vidi utt.). Tāds pats pamatojums būtu izmantojams arī, ja Kopiena pieprasītu garantiju no EIB, jo tas galu galā palielinātu izmaksas projektu dibinātājiem. Pašreizējā priekšlikumā mēģināts saskaņot līdzsvaru starp nepieciešamību atstāt EIB rīcības brīvību veikt ar finansēšanas darījumus saskaņā ar tās metodēm, tajā pašā laikā atbalstot ES ārpolitiku, un nodrošināt, ka Kopienas garantija ir ierobežota gan attiecībā uz riskiem, gan tās segto projektu veidiem. Turklāt, iesaistot Komisiju kā atbildīgo par Kopienas garantiju, tiek nodrošināts spēcīgs politisks atbalsts EIB paredzētajai finansēšanai. Galvenais šāda atbalsta rezultāts ir ievērojami lielāka piekritīgo summu atgūšanas iespējamība, pateicoties kopīgam spiedienam, ko EIB un Komisija izdara uz aizņēmējiem, kuri nepilda savas saistības. To apliecina tas, ka retajos gadījumos, kad EIB iepriekš izmantoja garantiju (bijusī Dienvidslāvija un Argentīna), aizdevumu galu galā atmaksāja. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Komisija ierosina vienotu juridisko pamatu, kas attiecas uz dažādiem pilnvaru reģioniem. Laikposms, uz ko attieksies turpmākās pilnvaras, atbildīs nākošajam 2007. – 2013. gada finanšu plānam. Ar šo rīcību nodrošinās garantiju EIB darījumiem ārpus ES līdz priekšlikumā noteiktiem konkrētiem limitiem. Pilnvaras termiņa vidusposma novērtējumu veiks 2010. gadā, kas ļaus vajadzības gadījumā pārskatīt juridiskajā pamatā noteiktās prioritātes. |

Juridiskais pamats Tiesību akta priekšlikuma pamatā būs 181.a pants, ar ko noteikta ekonomiskā, finansiālā un tehniskā sadarbība ar trešām valstīm. Juridiskais pamats jau tika izmantots vispārējās kreditēšanas pilnvaru pārskatīšanai (Padomes Lēmums 2005/47/EK) un jaunām pilnvarām attiecībā uz Krieviju, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju (Padomes Lēmums 2005/48/EK). |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums attiecas uz jomu, kas ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ. |

EIB finansēšanas darījumi jāturpina pārvaldīt saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām. |

Kopienas garantija pierādījusi, ka tā ir efektīvs un finansiāli izdevīgs līdzeklis, lai segtu politiskus un valsts riskus, kas saistīti ar EIB ārējiem darījumiem. Kopš 1994. gada darbojas Kopienas Garantiju fonds ārējai darbībai, lai sniegtu likviditātes nodrošinājumu Kopienas budžetam pret saistību nepildīšanu attiecībā uz garantētiem darījumiem. Kopienas garantiju atjaunošana ļaus turpināt pašreizējo efektīvo un ekonomiski pareizo praksi. Komisija un EIB parakstīs nolīgumu par noteikumiem un kārtību Kopienas garantijas piešķiršanai. Lai pilnveidotu projektu sagatavošanu un apstiprināšanu, EIB atbilstošā gadījumā tālāk uzlabos koordināciju un sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām un Eiropas divpusējām institūcijām. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Piedāvātie instrumenti: citi. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Lai noteiktu garantijas Kopienas līmenī, nepieciešams Padomes lēmums. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Tiesību akta priekšlikumā iekļautajā finanšu pārskatā apkopota attiecīgā ietekme uz budžetu. Šī ietekme izriet no nepieciešamības rezervēt nodrošinājumu Kopienas garantijai Kopienas Garantiju fondā ārējai darbībai nākamajā, t.i., 2007. – 2013. gada finanšu plānā. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Pārskatīšanas, grozīšanas un termiņa beigu klauzula |

Priekšlikumā ietverta pārskatīšanas klauzula. |

Priekšlikumā ietverta grozīšanas klauzula. |

Priekšlikumā ietverta termiņa beigu klauzula. |

Sīkāks priekšlikuma izskaidrojums Kā minēts 1. pantā, laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Kopienas garantija segs EIB finansēšanas darījumus visā pasaulē līdz kopsummai 33 miljardi euro, ieskaitot rezervi 1,5 miljardi euro. Garantijas maksimālais segums ir 65 % no finansēšanas darījumu kopējās summas, kurai pieskaitītas saistītās summas. Kopējo pieejamo summu sadala atbilstoši reģioniem, nosakot šādus saistošus reģionālus limitus. A) Pirmspievienošanās valstis: 9 miljardi euro. B) Kaimiņattiecību un partnerības valstis: 15 miljardi euro. Tie sadalīti divos orientējošos apakšlimitos, t.i., Vidusjūras valstis: 10 miljardi euro un Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija: 5 miljardi euro. C) Sadarbības attīstības jomā un ekonomiskās sadarbības valstis: 7,5 miljardi euro, kas sadalīti trīs orientējošos apakšlimitos, t.i., Latīņamerika: 4 miljardi euro, Āzija: 2 miljardi euro un Dienvidāfrikas Republika: 1,5 miljardi euro. D) Rezerves pilnvaras: 1,5 miljardi euro. Lēmuma 2. pantā precizēts to valstu saraksts, uz kurām attiecas tiesību akts, un to tiesības pretendēt uz aizdevumiem un garantijām. Lēmuma 3. pantā paredzēts, ka rezerves pilnvaras nav attiecinātas uz vienu reģionu, un to izmantošanu uzsāks dabas katastrofu gadījumā, atjaunošanai pēc bruņotiem konfliktiem vai pārmaiņām stratēģiski nozīmīgās valstīs. Par izmantošanas uzsākšanu lems kopīgi Komisija un EIB pēc apspriešanās ar Eiropas Finanšu komiteju. Eiropas Parlamentu informēs par rezerves pilnvaru izmantošanas uzsākšanu. Lēmuma 4. pantā sīki izklāstītas prasības attiecībā uz EIB ārējās darbības saikni ar ES politiku, pastiprinot Komisijas un EIB sadarbību un uzlabojot ziņošanu. Turklāt Kopienas garantija nesegs EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija sniegs negatīvu atzinumu par šādu darījumu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā paredzēto procedūru. Lēmuma 5. pantā izklāstītas uzlabotas sadarbības metodes ar citām starptautiskām finanšu institūcijām. Lēmuma 6. pantā precizēts, ka Kopienas garantija segs EIB noslēgto finansēšanas darījumu politiskus un valsts riskus. Lēmuma 7. pantā iekļautas uzlabotas ziņošanas un grāmatvedības informācijas prasības gan EIB, gan Komisijai. Lēmuma 8. pantā precizēta EIB atbildība Komisijas vārdā izvirzīt iespējamās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Lēmuma 9. pantā minēts, ka garantijas nolīgumā starp Komisiju un EIB jānosaka sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz Kopienas garantiju. Lēmuma 10. pantā minēts, ka pilnvaru termiņa vidusposma novērtējumu Komisija veiks 2010. gadā, pamatojoties, cita starpā, uz EIB darbības pārskatu, kā arī novērtējumu, ko sagatavojusi EIB neatkarīga novērtēšanas nodaļa. Apsvērumos iekļauts priekšlikuma politiskais pamatojums un sīki izklāstīta EIB darījumu joma dažādos reģionos. |

- 2006/0107 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju iespējamiem zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un garantijām projektiem ārpus Kopienas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME ,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

tā kā:

2. Eiropas Investīciju banka (še turpmāk — „EIB”) kopš 1963. gada ir veikusi darījumus ārpus Kopienas, lai atbalstītu Kopienas ārpolitiku.

3. Vairums šo darījumu ir veikti pēc Padomes pieprasījuma, un tiem izmantota Kopienas budžeta garantija, ko pārvalda Komisija. Ar Padomes 1999. gada 22. decembra Lēmumu 2000/24/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (Centrāleiropā un Austrumeiropā, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā un Dienvidāfrikas Republikā)[3], kā arī ar Padomes Lēmumu 2001/777/EK[4] un Padomes Lēmumu 2005/48/EK[5] attiecībā uz aizdevumu darījumiem konkrētos reģionos nesen tika noteikta Kopienas garantija laikposmam no 2000. līdz 2007. gadam.

4. Lai atbalstītu ES ārējo darbību, neietekmējot EIB kredītspēju, EIB jāpiedāvā Kopienas budžeta garantija darījumiem, ko tā veic ārpus Kopienas. EIB jārosina palielināt to darījumu apjomu, kurus bez Kopienas garantijas veic ārpus Kopienas, jo īpaši pirmspievienošanās valstīs un Vidusjūras valstīs, kā arī ieguldījumu kategorijas valstīs citos reģionos, un jāprecizē Kopienas garantijas segums, norādot, ka tas attiecas uz politiskiem un valsts riskiem.

5. Kopienas garantijai jāsedz zaudējumi saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām, ko EIB piešķir atbilstīgiem ieguldījumu projektiem valstīs, uz kurām attiecas Pirmspievienošanās atbalsta instruments[6] (še turpmāk — „ IPA ”), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments[7] (še turpmāk — „ ENPT ”) un attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instruments[8] (še turpmāk — „ DCECI ”), ja minētais aizdevums vai garantija piešķirta saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (še turpmāk — „EIB finansēšanas darījumi”).

6. ES ārējo attiecību politika pēdējos gados ir pārskatīta un paplašināta. Tas īpaši attiecas uz pirmspievienošanās stratēģiju, kas izklāstīta Komisijas 2005. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentā[9], Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas izklāstīta Komisijas 2004. gada 12. maija stratēģiskajā dokumentā[10], un uz jaunajiem paziņojumiem par partnerattiecībām ar Latīņameriku[11] un Dienvidaustrumāziju[12], kā arī uz ES stratēģisko partnerību ar Krieviju, Ķīnu un Indiju.

7. ES ārējās attiecības no 2007. gada atbalstīs arī ar jaunajiem finanšu instrumentiem, t.i., IPA, ENPI un DCECI un Stabilitātes instrumentu[13].

8. EIB finansēšanas darījumiem jāatbilst ES ārpolitikai un jāatbalsta šī politika, tostarp īpaši reģionālie mērķi. EIB finansēšanas darījumiem jānotiek valstīs, kuras izpilda attiecīgus nosacījumus atbilstīgi ES augsta līmeņa nolīgumiem par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem.

9. EIB ārpuskopienas darbību saikne ar ES politiku jāpastiprina ar uzlabotu sadarbību starp EIB un Komisiju gan institūciju, gan vietējā mērogā. Šādai pastiprinātai koordinācijai cita starpā jāattiecas uz iepriekšēju savstarpēju apspriešanos par politikas jautājumiem, savstarpēji nozīmīgu dokumentu sagatavošanu un projektu informācijas kanāliem. Īpaši nozīmīgas būs iepriekšējas apspriešanās par Komisijas vai EIB sagatavotiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem, lai palielinātu EIB un Komisijas darbību sinerģiju un novērtētu progresu attiecīgo ES politikas mērķu sasniegšanā.

10. Attiecībā uz pirmspievienošanās valstīm EIB finansēšanas darījumiem šajās valstīs jāatspoguļo prioritātes, kas noteiktas pievienošanās partnerībās, Eiropas partnerībās, stabilizācijas un asociācijas nolīgumos un sarunās ar ES. Veicot ES darbības Rietumbalkānos, pakāpeniski jāpāriet no atjaunošanas atbalsta uz pirmsiestāšanās atbalstu. Šajā kontekstā EIB darbībai jācenšas arī rosināt institūciju veidošanas aspektu, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām reģionā aktīvām starptautiskām finanšu institūcijām. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam finansēšanai kandidātvalstīs (Horvātijā, Turcijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā) arvien vairāk jānotiek saskaņā ar EIB pirmspievienošanās mehānismu, kurš laika gaitā jāpaplašina, lai aptvertu potenciālās kandidātvalstis Rietumbalkānos atbilstīgi to pievienošanās procesa norisei.

11. Saistībā ar valstīm, uz kurām attiecas ENPI , EIB jāturpina un jākonsolidē darbības Vidusjūras reģionā, koncentrējoties uz privātā sektora attīstību. Attiecībā uz Austrumeiropu, Dienvidkaukāzu un Krieviju EIB jāizvērš darbība Krievijā un Ukrainā un jāgatavojas uzsākt darbību citās reģiona valstīs, tiklīdz tās izpilda attiecīgus nosacījumus atbilstīgi ES augsta līmeņa nolīgumiem ar attiecīgo valsti par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem. Šajā reģionā EIB jāfinansē Eiropas Savienībai nozīmīgi transporta, enerģētikas, telekomunikāciju un vides infrastruktūras projekti. Priekšroka jādod projektiem, kas attiecas uz galvenajām Transeiropas tīkla asīm, projektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, un lieliem projektiem, kas ar ciešu savstarpēju saistību veicina reģionālo integrāciju. Vides jomā Krievijā EIB īpaša priekšroka jādod projektiem Ziemeļu dimensijas vides partnerības ietvaros. Enerģētikā jo īpaši svarīgi ir stratēģiskās energoapgādes un enerģijas pārvades projekti. EIB finansēšanas darījumi šajā reģionā jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (še turpmāk — „ERAB”), jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka trīspusējā Saprašanās memorandā starp Komisiju, EIB un ERAB.

12. Saistībā ar valstīm, uz kurām attiecas DCECI , EIB finansēšanas darījumi Āzijas un Latīņamerikas valstīs tiks pakāpeniski saskaņoti ar ES sadarbības stratēģiju šajos reģionos, un tie papildinās no Kopienas budžeta finansētos instrumentus. „Savstarpējās intereses” koncepcija, kas līdz šim praksē aprobežojās ar tādu projektu finansēšanu, kuros iesaistīti ES uzņēmumi, tiks paplašināta, lai ņemtu vērā vides ilgtspējības veicināšanu un reģionālo integrāciju (piemēram, transporta, telekomunikāciju un enerģētikas projekti, kas atbalsta savstarpēju saistību). EIB jācenšas pakāpeniski paplašināt savu darbību lielākā skaitā valstu šajos reģionos, tostarp nabadzīgākajās valstīs. Centrālāzijā EIB jākoncentrējas uz lieliem energoapgādes un enerģijas pārvades projektiem ar pārrobežu ietekmi. EIB finansēšanas darījumi Centrālāzijā jāveic ciešā sadarbībā ar ERAB, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka trīspusējā Saprašanās memorandā starp Komisiju, EIB un ERAB. Lai uzlabotu ES intervences pārredzamību Latīņamerikā, īpaša summa jāatvēl Latīņamerikas finansēšanas mehānismam.

13. Lai papildinātu EIB darbības, ko saskaņā ar Kotonū nolīgumu veic ĀKK valstīs, attiecībā uz Dienvidāfriku jāatjauno atsevišķs finansēšanas mehānisms, ar ko pievērsīsies galvenokārt sabiedriskas nozīmes projektu (ieskaitot pilsētu infrastruktūru, energoapgādi un ūdens apgādi) un privātā sektora, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, atbalstam. ES un Dienvidāfrikas tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumā paredzēto ekonomiskās sadarbības noteikumu īstenošana palīdzēs veicināt EIB darbības šajā reģionā.

14. Ir svarīgi apvienot EIB finansējumu ar ES budžeta resursiem un dotāciju atbalsta, riska kapitāla un procentu likmju subsīdiju, kā arī tehniskās palīdzības veidā sniegt ieguldījumu projektu sagatavošanā un īstenošanā vai tiesiskā un normatīvā regulējuma uzlabošanā, izmantojot IPA , ENPI , Stabilitātes instrumentu un — attiecībā uz Dienvidāfriku — DCECI ;

15. Jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kad, veicot atjaunošanu pēc dabas katastrofām vai bruņotiem konfliktiem, EIB ir aicināta uzņemties nozīmīgu un neparedzētu lomu. Lai nodrošinātu, ka šādu notikumu dēļ netiek izsmelts ar šo lēmumu konkrētiem reģioniem noteiktais limits, jāizveido „rezerves pilnvaras”. Rezerves pilnvarām nav jābūt īpaši attiecinātām uz konkrētu reģionu, bet jāparedz iespēja tās vajadzības gadījumā kopā ar ES budžeta resursiem izmantot dabas katastrofu gadījumā, atjaunošanai pēc bruņotiem konfliktiem vai pārmaiņām stratēģiski nozīmīgās valstīs. Lai EIB varētu steidzīgi rīkoties, palīdzot atjaunot vai nodrošināt parastos apstākļus, noteikumi rezerves pilnvaru izmantošanas uzsākšanai jāpieņem saskaņā ar konsultēšanas procedūru, kas paredzēta 3. pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[14].

16. EIB jau cieši sadarbojas ar starptautiskajām finanšu institūcijām un divpusējām Eiropas institūcijām. Šī sadarbība norit saskaņā ar Saprašanās memorandiem, kas attiecas uz konkrētiem reģioniem. Finansēšanas darījumos ārpus ES, kas atbilst šā lēmuma darbības jomai, EIB attiecīgā gadījumā jācenšas arī turpmāk uzlabot koordināciju un sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām un divpusējām Eiropas institūcijām.

17. Jāpaplašina EIB un Komisijas ziņojumi par EIB finansēšanas darījumiem. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no EIB, Komisijai katru gadu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu.

18. Ar šo lēmumu izveidotajai Kopienas garantijai jāsedz EIB finansēšanas darījumi, kas uzsākti septiņu gadu laikposmā, kurš sākas 2007. gada 1. janvārī. Lai varētu konstruktīvi novērtēt notikumus minētā laikposma pirmajā pusē, EIB un Komisijai jāsagatavo šā lēmuma termiņa vidusposma pārskats.

19. EIB finansēšanas darījumus jāturpina pārvaldīt saskaņā ar Bankas noteikumiem un kārtību, ieskaitot atbilstīgus kontroles pasākumus, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz Revīzijas palātu un OLAF ;

20. Garantiju fondā ārējai darbībai (še turpmāk — „Garantiju fonds”), kas izveidots ar Padomes 1994. gada 31. oktobra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2728/94[15], arī turpmāk jāparedz likviditātes nodrošinājums Kopienas budžetam saistībā ar iespējamiem zaudējumiem EIB finansēšanas darījumos. Komisija 2005. gada aprīlī iesniedza Padomei priekšlikumu par Garantiju fonda finansēšanas sistēmas maiņu, lai nodrošinātu pārredzamāku un efektīvāku sistēmu[16]. [jāatjaunina gadījumā, ja to pieņem Padome].

21. EIB, apspriežoties ar Komisiju, jāsagatavo orientējošs daudzgadu plāns attiecībā uz EIB noslēgto finansēšanas darījumu apjomu, lai nodrošinātu atbilstīgu budžeta plānošanu Garantiju fonda finansējumam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Garantija un limiti

1. Kopiena piešķir Eiropas Investīciju bankai (še turpmāk — „EIB”) vispārēju garantiju (še turpmāk — „Kopienas garantija”) saistībā ar maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas attiecībā uz aizdevumiem un aizdevumu garantijām EIB atbilstīgiem ieguldījumu projektiem valstīs, uz kurām attiecas šis lēmums, ja minētais aizdevums vai garantija piešķirta saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (še turpmāk — „EIB finansēšanas darījumi”), un kas piešķirti saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām attiecīgo Eiropas Savienības ārpolitikas mērķu atbalstam.

2. Kopienas garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumos piešķirto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

3. EIB finansēšanas darījumu limits, atņemot atceltās summas, ir vienāds ar 33 000 miljoniem euro. Tas ir sadalīts pa reģioniem, nosakot šādus saistošus reģionālus limitus.

a) Pirmspievienošanās valstis –

9 000 miljoni euro.

b) Kaimiņattiecību un partnerības valstis –

15 000 miljoni euro,

sadalīti šādos orientējošos apakšlimitos:

i) Vidusjūras valstis –

10 000 miljoni euro,

ii) Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija –

5 000 miljoni euro.

c) Attīstības un ekonomiskās sadarbības valstis –

7 500 miljoni euro,

sadalīti šādos orientējošos apakšlimitos:

i) Latīņamerika –

4 000 miljoni euro,

ii) Āzija –

2 000 miljoni euro,

iii) Dienvidāfrikas Republika –

1 500 miljoni euro.

d) Rezerves pilnvaras –

1 500 miljoni euro.

4. Kopienas garantija sedz EIB finansēšanas darījumus, kas noslēgti septiņu gadu laikposmā, proti, no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

5. Ja pēc 4. punktā minētā laikposma beigām EIB finansēšanas darījumiem nav izlietotas 3. punktā minētās kopsummas, šo laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem.

2. pants

Valstis, uz kurām attiecas 1. pants

1. Valstis, uz kurām attiecas 1. pants, un to sadalījums atbilstoši reģioniem ir izklāstīts pielikumā.

2. Atsevišķas valstis kļūst tiesīgas pretendēt uz aizdevumiem un garantijām saskaņā ar reģionālajiem limitiem un apakšlimitiem, kad un ja tās izpilda attiecīgus nosacījumus atbilstīgi ES augsta līmeņa nolīgumiem ar attiecīgo valsti par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem. Komisija, apspriežoties ar EIB, nosaka, kad atsevišķa valsts ir izpildījusi attiecīgos nosacījumus, un ziņo par to EIB.

3. Kopienas garantija sedz tikai EIB finansēšanas darījumus, kas veikti valstīs, kuras noslēgušas pamatnolīgumu ar EIB, kurā noteikti juridiskie nosacījumi EIB finansēšanas darījumiem.

4. Ja rodas nopietnas bažas par politisko vai ekonomisko stāvokli konkrētā valstī, Komisija un EIB var nolemt pārtraukt EIB finansēšanas darījumus šādā valstī.

5. Kopienas garantija nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ja līgums par EIB finansēšanas darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās ES.

3. pants

Rezerves pilnvaras

1. Rezerves pilnvaras izveido, lai tās izmantotu gadījumos, kad EIB finansēšanas darījumus veic, lai palīdzētu finansēt dabas katastrofās bojātās vai iznīcinātās infrastruktūras, kā arī uzņēmumu un sociālā sektora telpu un iekārtu rekonstrukciju, atjaunošanu pēc bruņotiem konfliktiem, vai uzsāk sakarā ar pārmaiņām stratēģiski nozīmīgās valstīs.

2. Komisija un EIB kopīgi lemj par rezerves pilnvaru izmantošanu. Komisijai un EIB palīdz Ekonomikas un finanšu komiteja, kas izveidota ar Līguma 114. panta 2. punktu.

3. Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto konsultēšanās procedūru saskaņā ar tā 7. panta 3. punktu.

4. pants

Atbilstība Eiropas Savienības politikai

1. EIB ārējo darbību atbilstība Eiropas Savienības ārpolitikai un mērķiem tiks stiprināta, lai palielinātu EIB kreditēšanas un Eiropas Savienības budžeta resursu sinerģiju, jo īpaši ar regulāru dialogu un savlaicīgu apspriešanos par

a) Komisijas sagatavotajiem stratēģiskajiem dokumentiem, piemēram, valsts un reģionāliem stratēģiskiem dokumentiem, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem,

b) EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem un projekta informācijas kanāliem,

c) citiem politikas un darba jautājumiem.

2. Šo sadarbību dažādos reģionos īsteno atšķirīgi, ņemot vērā EIB lomu, kā arī Eiropas Savienības politiku katrā reģionā.

3. Kopienas garantijas segums neattiecas uz EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā noteikto procedūru.

4. EIB finansēšanas darījumu atbilstību Eiropas Savienības ārpolitikai un mērķiem uzrauga saskaņā ar 7. pantu.

5. pants

Sadarbība ar citām starptautiskām finanšu institūcijām

1. Attiecīgā gadījumā EIB finansēšanas darījumus veic, EIB sadarbojoties ar citām starptautiskām finanšu institūcijām un/vai izmantojot EIB un citu starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas divpusējo institūciju līdzfinansējumu, lai nodrošinātu saprātīgu riska dalīšanu un projekta un nozares saskaņotu nosacītību.

2. Šo sadarbību attiecīgā gadījumā veicina ar Saprašanās memorandos paredzēto koordināciju starp Komisiju, EIB un galvenajām starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī Eiropas divpusējām institūcijām, kuras darbojas dažādos reģionos.

6. pants

Kopienas garantijas segums un noteikumi

1. EIB finansēšanas darījumiem, kuri noslēgti ar valsti vai kurus garantē valsts, kā arī citiem EIB finansēšanas darījumiem, kuri noslēgti ar reģionālajām vai vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā esošiem un/vai kontrolētiem uzņēmumiem vai institūcijām, ja šādiem citiem EIB finansēšanas darījumiem veikts atbilstošs EIB kredītrisku novērtējums, ņemot vērā kredītriska stāvokli attiecīgā valstī, Kopienas garantija sedz visus maksājumus, ko banka nav saņēmusi, bet kas tai pienākas (še turpmāk — „vispārējā garantija”).

Lēmuma 6. panta un 7. panta 4. punkta īstenošanai valsts jēdziens ietver Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu, ko pārstāv Palestīnas pašpārvalde, un Kosovu, ko pārstāv ANO Pagaidu administrācijas misija.

2. EIB finansēšanas darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, Kopienas garantija sedz visus maksājumus, ko banka nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem tāpēc, ka ir īstenojies viens no šādiem politiskiem riskiem („politiskā riska garantija”):

a) valūtas transakciju pārtraukums,

b) īpašuma atsavināšana,

c) karš vai pilsoņu nemieri,

d) tiesiskuma neievērošana pēc līguma laušanas.

7. pants

Ziņošana un uzskaite

1. Komisijai katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu Eiropas Savienības ārpolitikas mērķu izpildē, ņemot vērā EIB darbības mērķus.

2. Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā EIB iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu, un par Eiropas Savienības ārpolitikas mērķu izpildi, tostarp par sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām.

3. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistisko, finanšu un grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama, lai tā izpildītu ziņošanas pienākumu vai Eiropas Revīzijas Palātas pieprasījumu, kā arī revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

4. Lai Komisija veiktu uzskaiti un ziņošanu saistībā ar riskiem, ko sedz vispārējā garantija, EIB sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB finansēšanas darījumiem ar aizņēmējiem vai garantijas ņēmējiem, kas nav valsts.

5. EIB sedz 2., 3. un 4. punktā minētās informācijas sniegšanas izmaksas.

8. pants

Komisijas maksājumu atgūšana

1. Ja Komisija veic jebkādus maksājumu saskaņā ar Kopienas garantiju, EIB Komisijas vārdā izvirza prasības par samaksāto summu atgūšanu.

2. EIB un Komisija ne vēlāk kā 9. pantā minētā nolīguma noslēgšanas dienā noslēdz nolīgumu, kurā paredzēti sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz piekritīgo summu atgūšanu.

9. pants

Garantijas nolīgums

EIB un Komisija noslēdz garantijas nolīgumu, kurā paredzēti sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz Kopienas garantiju.

10. pants

Lēmuma pārskatīšana

1. Pamatojoties cita starpā uz EIB darbības pārskatu, kā arī uz novērtējumu, ko sniedz neatkarīga EIB novērtēšanas nodaļa, Komisija ne vēlāk kā 2010. gada 30. jūnijā iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam termiņa vidusposma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu, kuram atbilstošā gadījumā pievienots priekšlikums par lēmuma grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz 1. pantā noteiktajiem limitiem.

2. Komisija nobeiguma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu iesniedz ne vēlāk kā 2013. gada 31. jūlijā.

11. pants

Piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Reģioni un valstis, uz ko attiecas 1. pants

Attiecībā uz valstīm, kas apzīmētas ar (*), Komisijai vēl jāapstiprina tiesības pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punktu.

A. PIRMSPIEVIENOšANāS VALSTIS

1) Kandidātvalstis

Horvātija, Turcija, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

2) Potenciālās kandidātvalstis

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1244. rezolūciju.

B. KAIMIŅATTIECĪBU UN PARTNERĪBAS VALSTIS

1) Vidusjūras valstis

Alžīrija, Ēģipte, Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija*, Maroka, Sīrija, Tunisija.

2) Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija

Austrumeiropa: Baltkrievija*, Moldova [*], Ukraina;

Dienvidkaukāzs: Armēnija*, Azerbaidžāna*, Gruzija*;

Krievija: Krievija.

C. ATTĪSTĪBAS UN EKONOMISKĀS SADARBĪBAS VALSTIS

1) Latīņamerika

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Urugvaja, Venecuēla.

2) Āzija

Āzija (izņemot Centrālāziju):

Afganistāna*, Bangladeša, Butāna, Bruneja, Birma/Mjanma*, Kambodža, Ķīna, Honkonga, Indija, Indonēzija, Irāna*, Irāka*, Korejas Republika (Dienvidkoreja), Laosas TDR (Laosa), Makao, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Filipīnas, Singapūra, Šrilanka, Ķīnas Taipeja, Taizeme, Vjetnama, Jemena*.

Centrālāzija:

Kazahstāna*, Kirgīzijas Republika*, Tadžikistāna*, Turkmenistāna*, Uzbekistāna*.

3) Dienvidāfrika

Dienvidāfrikas Republika.

D. REZERVE

Šajā pielikumā uzskaitītajām valstīm potenciāli ir tiesības pretendēt uz rezerves pilnvarās paredzēto finansējumu.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

PRIEKšLIKUMS PADOMES LēMUMAM, AR KO EIROPAS INVESTīCIJU BANKAI PIEšķIR KOPIENAS GARANTIJU IESPēJAMIEM ZAUDēJUMIEM SAISTīBā AR AIZDEVUMIEM UN GARANTIJāM PROJEKTIEM āRPUS KOPIENAS .

2. BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA / SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM ( ABM/ABB )

Attiecīgā politikas joma vai jomas un ar tām saistītais pasākums vai pasākumi:

Politikas joma: ekonomikas un finanšu lietas

ABB darbība: finanšu darījumi un instrumenti

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot pozīcijas nosaukumu

01 04 01 14 | Maksājumi Garantiju fondam saistībā ar jauniem darījumiem |

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Līgumus par EIB aizdevumiem un garantijām ar Kopienas garantijas segumu (še turpmāk — „EIB finansēšanas darījumi”) EIB var parakstīt no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr kopējo darbības ilgumu un tās finansiālo ietekmi noteiks EIB noslēgto finansēšanas darījumu termiņš.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

01 04 01 14 | Obligāti | Nedif.[17] | NĒ | NĒ | NĒ | 4 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Kopsavilkums par saistību apropriācijām (SA) un maksājumu apropriācijām (MA)

Turpmākajā tabulā apkopoti Garantiju fonda finansēšanai prognozētie nepieciešamie budžeta resursi, kuri aprēķināti saskaņā ar Komisijas ierosināto jauno finansēšanas mehānismu (2005. gada 5. aprīļa (COM (2005) 130) un kuru pamatā ir ierosinātās EIB kreditēšanas pilnvaras 33 miljardi euro un citu garantēto aizdevumu kopējais apjoms (makrofinansiālā palīdzība un Euratom ) 4,5 miljardi euro laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Aprēķinu pamatā ir ticami orientējoši pieņēmumi (EIB noslēgto finanšu darījumu apjoms, kas pieaug par 10 % gadā, summu izmaksāšana un atmaksāšana saskaņā ar pašreizējo mehānismu) un pieņēmums, ka Bulgārija un Rumānija pievienosies ES 2007. gadā.

Skaitļi, kas izmantoti „parastas” finansēšanas aprēķinos, sīki izklāstīti 8.1. tabulā. Pieņem, ka jaunais finansēšanas mehānisms stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī.

• 2007. gadā finansēšana nenotiek (pārejas gads). Pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās no Garantiju fonda vispārējā budžetā saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2273/2204 varētu tikt atmaksāta vienreizējā summa aptuveni 254 miljonu euro apmērā. Šis ārkārtas darījums notiks saskaņā ar budžeta grozījumiem, tādējādi dalībvalstīm līdzekļi tiks atmaksāti 2007. gadā.

• 2008. gada provizoriskā budžeta projekta aprēķinu pamatā būs 2006. gada 31. decembrī paredzētais apjoms. Aprēķini liecina, ka radīsies pārpalikums 157 miljoni euro, un tas tiks ierakstīts 2008. gada budžetā kā „ieņēmumi”. Šī summa rodas no ex-ante iemaksām saskaņā ar pašreizējo finansēšanas sistēmu, kas 2006. gadā joprojām ir spēkā, tāpēc līdz 2006. gada 31. decembrim radīsies „lieks finansējums” salīdzinājumā ar paredzēto apjomu. Saskaņā ar jauno finansēšanas mehānismu šī summu jāieraksta kā „ieņēmumi” 2008. gada budžetā.

• 2009. gada provizoriskā budžeta projekta aprēķinu pamatā būs 2007. gada 31. decembrī paredzētais apjoms. Aprēķini liecina, ka radīsies pārpalikums 2 miljonu euro apmēra.

• Aprēķini attiecībā uz 2010. – 2013. gadu liecina, ka vajadzība pēc finansējuma pieaugos atbilstīgi pieaugošai saskaņā ar jaunajām pilnvarām izmaksāto aizņēmumu summai.

Finanšu plāna 4. pozīcijā ir paredzēts finansējums 1,4 miljardi euro apmērā, proti, 200 miljoni euro gadā. Lai gan kopējā plānotā summa 1,4 miljardi euro jāsaglabā kā „maksimālās budžeta vajadzības”, to plānošanas laikposmā var koriģēt, ņemot vērā negatīvus notikumus, piemēram, neizpildītu saistību uzkrāšanos[18] un nelabvēlīgu aktīvu novērtējumu[19], lai pārvarētu ārkārtas situācijas, kam paredzēta „maksimālo budžeta vajadzību” kopējā summa (sk. turpmāk sniegto tabulu). No otras puses, šā laikposma sākumā finanšu resursi praktiski nebūs vajadzīgi, pateicoties pārejai uz jauno finansēšanas mehānismu.

Darbības izdevumi[20] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,0 | 0,0 | 135,0 | 271,0 | 302,0 | 645,0 | 1353,0 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,0 | 0,0 | 135,0 | 271,0 | 302,0 | 645,0 | 1353,0 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[21] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (NDA) | 8.2.4. | c | - | - | - | - | - | - | - |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,0 | 0,0 | 135,0 | 271,0 | 302,0 | 645,0 | 1353,0 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,0 | 0,0 | 135,0 | 271,0 | 302,0 | 645,0 | 1353,0 |

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[22] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5. | d | 0,8 | 0,8 | 0,8 | 0,8 | 0,8 | 1,5 | 5,3 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas (NDA), izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.6. | e | - | - | - | - | - | - | - |

Atbalsta izmaksu orientējošā kopsumma |

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,8 | 0,8 | 135,8 | 271,8 | 302,8 | 646,5 | 1358,3 |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,8 | 0,8 | 135,8 | 271,8 | 302,8 | 646,5 | 1358,3 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Līdzfinansējums nav paredzēts.

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

( Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānojumam.

( Šis priekšlikums ir saistīts ar attiecīgās finanšu plāna pozīcijas pārplānošanu.

( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[23] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda.

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilnslodzes ekvivalentu (tostarp ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk sk. 8.2.1. punktā

Ikgadējās vajadzības | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 |

Kopā – cilvēkresursi | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 | 14 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņā un ilgtermiņā sasniedzamie mērķi

Kā sīki izklāstīts paskaidrojuma rakstā, EIB pašreizējās vispārējās kreditēšanas pilnvaras beigsies 2007. gada janvāra beigās. Ir iespējams arī termiņa pagarinājums par 6 mēnešiem gadījumā, ja EIB piešķirto aizdevumu kopsumma nebūs sasniegusi Padomes lēmumā noteiktās kopējās summas. Atsevišķas EIB pilnvaras projektiem Krievijā, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā beigsies tajā pašā datumā. Šīs pilnvaras jāatjauno, ja Kopiena vēlas arī turpmāk piedāvāt garantiju EIB ārējās finansēšanas darījumiem, lai veicinātu ES politikas mērķu sasniegšanu.

Jauno pilnvaru pamatā būs pašreizējās pilnvaras, un EIB darījumu ģeogrāfiskais mērogs un nozaru spektrs tiks paplašināts saskaņā ar ES jaunajām politiskajām prioritātēm.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

EIB finansēšanas darījumi ārpus ES ir ievērojams un efektīvs instruments ES ārējās darbības atbalstam. Tiesību akta priekšlikumam pievienotajā ziņojumā sīki izklāstīti galvenie ieguvumi no EIB intervences šādās valstīs, piemēram, īpašo zināšanu un pieredzes nodošana projektu dibinātājiem un ES vides un iepirkumu standartu piemērošana finansētajiem projektiem. Līdztekus iepriekšminētajiem ieguvumiem EIB galīgajiem saņēmējiem konkurētspējīgu procentu likmju veidā pilnībā nodod finansiālās priekšrocības, kas izriet no Kopienas garantijas un pievilcīgām bankas finansēšanas izmaksām.

Pilnvaras ar Kopienas garantijas segumu nodrošina vajadzīgo Kopienas politisko un finansiālo atbalstu valstīm un projektiem, kuri parasti nebūtu atbilstīgi EIB pamatnostādnēm un kritērijiem.

EIB finansēšanas darījumi papildinās saskaņā ar jaunajiem ārējās palīdzības instrumentiem veiktās darbības. Lai palielinātu atbalstu ES ārpolitikai katrā noteiktā reģionā, tiks pastiprināta saikne starp EIB prioritātēm un ES politiku. To panāks ar precīzāk noteiktu sistēmu EIB un Komisijas dialogam un sadarbībai, izstrādājot reģionālo politiku, valsts stratēģijas, kā arī atsevišķus projektus. EIB finansēšanas darījumus var lietderīgi apvienot ar ES budžeta resursiem dotāciju atbalsta, riska kapitāla un procentu likmes subsīdiju veidā un līdztekus tehniskajai palīdzībai izmantot projektu sagatavošanā un īstenošanā vai tiesiskā un normatīvā regulējuma uzlabošanā.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie rādītāji saistībā ar ABM

Priekšlikuma galvenie mērķi ir veicināt EIB devumu ES politikas mērķu sasniegšanā ar ieguldījumu projektu finansēšanas palīdzību. Mērķi, kādus cenšas sasniegt ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar pilnvarām, atšķiras dažādos reģionos un ir sīki izklāstīti ierosinātajā tiesību aktā. Ierosinātā lēmuma nozīmīgs mērķis ir arī veicināt sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām.

Mērķu sasniegšanu galvenokārt novērtēs ar EIB finansēšanas darījumu apjomu reģionos un nozarēs, kā arī ar EIB finansēšanas darījumu apjomu ar līdzfinansējumu no citām starptautiskajām finanšu institūcijām un/vai Kopienas programmām.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Centralizēta pārvaldība

( pārvaldību tieši īsteno Komisija

( pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā,

( valsts sabiedriskajām struktūrām vai struktūrām, kas veic publisko pasūtījumu

( Atbildības sadalīšana vai decentralizēta pārvaldība

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu precizēt)

Piezīmes

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem priekšlikumā paredzēts, ka Padome pilnvaro EIB finansēt ieguldījumu projektus saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. Komisija ir atbildīga par Kopienas garantijas pārvaldību. EIB un Komisijai jānoslēdz nolīgums, kurā paredzēti sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz šā lēmuma īstenošanu.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

EIB finansēšanas darījumus saskaņā ar Kopienas garantiju pārvaldīs EIB atbilstoši bankas pašas noteikumiem un procedūrām, ieskaitot attiecīgus revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumus. Kā paredzēts EIB statūtos, bankas Revīzijas komiteja, ko atbalsta ārējie revidenti, ir atbildīga par pārbaudi, vai bankas darījumi tiek veikti un tās grāmatvedības grāmatas glabātas piemērotā veidā. Valde katru gadu apstiprina EIB finanšu pārskatus.

Turklāt EIB Direktoru padome, kurā Komisiju pārstāv direktors un direktora vietnieks, apstiprina katru EIB finansēšanas darījumu un uzrauga, vai banka tiek pārvaldīta saskaņā ar statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Pašreizējā trīspusējā Komisijas, Revīzijas palātas un EIB nolīgumā, kas pēdējo reizi atjaunots 2003. gada oktobrī, sīki izklāstīti noteikumi, atbilstoši kuriem Revīzijas palāta veic saskaņā ar Kopienas garantiju EIB veikto finansēšanas darījumu revīziju.

Atbilstīgi šā priekšlikuma 7. pantam Komisija katru gadu, pamatojoties uz EIB sagatavotiem ikgadējiem ziņojumiem, kuros sniegta informācija par dažādos reģionos vai nozarēs piešķirto finansējumu un sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu.

Turklāt EIB par katru EIB finansēšanas darījumu sniedz Komisijai statistikas, finanšu un grāmatvedības datus, kas vajadzīgi, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumus vai Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumu, kā arī revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizorisks novērtējums

Tiesību aktam ir pievienots Kopienas ziņojums, kurā iekļauts sīki izklāstīts novērtējums par pašreizējo Kopienas garantiju EIB darījumiem ārpus ES. Ziņojumā atsevišķā pielikumā iekļauta arī nākotnes vajadzību analīze dažādos reģionos, uz kuriem attiecas pilnvaras, tostarp to piesaistīšanas spēja, un izklāstīts, kā ierosinātās pilnvaras atbilst paredzamajām vajadzībām.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš)

Pieredze, kas gūta no pašreizējās Kopienas garantijas darbības, ir iemesls dažām ierosinātajām korekcijām metodēs, jo īpaši attiecībā uz ģeogrāfiskā mēroga, EIB pilnvaru jomas noteikšanu dažādos rajonos, rezerves pilnvaru pievienošanu, saiknes stiprināšanu starp EIB darbībām un ES ārējām prioritātēm un no tā izrietošās sadarbības pastiprināšanu starp Komisiju un EIB, kā arī ar garantiju segto risku precizēšanu. Ierosinātās pilnvaras attieksies arī uz EIB garantijām atšķirībā no iepriekšējām pilnvarām, kas attiecās tikai uz aizdevumiem.

6.2.3. Turpmāko novērtējumu veikšanas nosacījumi un biežums

Priekšlikumā noteikts, ka EIB pilnvaru termiņa vidusposma novērtējums jāsagatavo līdz 2010. gada 30. jūnijam, kas vajadzības gadījumā ļautu pārkārtot juridiskajā pamatā noteiktās prioritātes. Novērtējumu sagatavos Komisija, pamatojoties cita starpā uz EIB darbības pārskatu, kā arī uz neatkarīgu novērtējumu, ko sniedz neatkarīga EIB novērtēšanas nodaļa.

Komisija nobeiguma ziņojumu par EIB pilnvarām sagatavos līdz 2013. gada 31. jūlijam.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Bankas noteikumos un procedūrās iekļauti sīki izstrādāti pasākumi cīņai pret krāpšanu un korupciju. EIB valde 2004. gadā pieņēma lēmumu par kārtību sadarbībai ar OLAF un pēc tam — iekšējo kārtību.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

(miljonos euro)

2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-13 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[24] (XX 01 01) | A*/AD | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 8 |

B*, C*/AST | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 6 |

Personāls, ko finansē[25] atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[26], ko finansē atbilstīgi XX 01 04./05. pantam |

KOPĀ | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 | 14 |

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Galvenie uzdevumi, kas izriet no Kopienas garantijas pārvaldības, ir šādi:

- tiesību aktu priekšlikumu un garantijas nolīgumu sagatavošana,

- apstiprināšanas procedūras pārvaldība,

- ikgadējās budžeta procedūras pārvaldība,

- ikgadēja ziņošana Padomei un Parlamentam,

- darbs ar pieprasījumiem,

- Garantiju fonda pārvaldības uzraudzība,

- grāmatvedības uzskaite,

- sadarbība ar Revīzijas palātu, Parlamentu un Padomi.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar provizoriskā budžeta projekta kopsavilkumu ( APS ) vai provizorisko budžeta projektu ( PDB ) 2007. gadam

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā APS/PDB procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā pārvaldības dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar APS/PDB attiecīgajam finanšu gadam

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu vadošajam dienestam saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru.

8.2.4. Citi administratīvie izdevumi, kas ir ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni euro (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts kopā | - | - | - | - | - | - | - |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni euro (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0.756 | 0.756 | 0.756 | 0.756 | 0.756 | 1.512 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumdarbinieki u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) | - | - | - | - | - | - |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0.756 | 0.756 | 0.756 | 0.756 | 0.756 | 1.512 |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljoni euro (līdz 3 zīmēm aiz komata) |

2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 –Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[28] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Kopā – citi pārvaldības izdevumi (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā - administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | - | - | - | - | - | - | - |

[1] OV C , , lpp.

[2] OV C , , lpp.

[3] OV L 9, 13.1.2000., 24. lpp., lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/174/EK (OV L 62, 3.3.2006., 26. lpp.)

[4] OV L 292, 9.11.2001., 41. lpp.

[5] OV L 21, 25.1.2005., 11. lpp.

[6] COM(2004) 627, galīgā redakcija.

[7] COM(2004) 628, galīgā redakcija.

[8] COM(2004) 629, galīgā redakcija.

[9] COM(2005) 561, galīgā redakcija.

[10] COM(2004) 373, galīgā redakcija.

[11] COM(2005) 636, galīgā redakcija.

[12] COM(2003) 399, galīgā redakcija.

[13] COM(2004) 630, galīgā redakcija.

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[15] OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2273/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 28. lpp.).

[16] COM(2005) 130, galīgā redakcija.

[17] Nediferencētās apropriācijas, še turpmāk — „NDA”.

[18] 100 miljoni euro gadā rodas no garantijas izmantošanas lielas saistību nepildīšanas gadījumā (sk. „izlīdzināšanas mehānisms” COM(2005) 130, 5.4.2005.).

[19] Lai novērtētu Garantiju fonda iespējamā aktīvu novērtējuma izmaiņu finansēšanas nodrošināšanas ietekmi, izdarīti šādi pieņēmumi:- finansējuma ilgums 3,3, gadi;- procentu likmes pieaugums par 1 % gadā;- Garantiju fonda aktīvu attīstība, kas izriet no paredzētā „parastā finansējuma nodrošināšanas”;Nav nekādas ietekmes 2007. gadā un 2008. gadā pārejas perioda dēļ.

[20] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[21] Izdevumi, kas ir ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[22] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. pantu vai xx 01 05. pantu.

[23] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[24] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[25] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[26] Atbilstīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.

[27] Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats.

[28] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.