18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/62

Α.

Šī atzinuma pamatā ir anketa un pētījums. Tas balstās uz teorētisku un praktisku analīzi un EESK pieredzi, kas iegūta sadarbībā ar kandidātvalstu un atsevišķu trešo valstu pilsonisko sabiedrību konsultatīvajām iestādēm un citām organizācijām. Īstenojot darbības vairāku gadu garumā Komiteja ir nonākusi pie secinājuma, ka ir pienācis brīdis uzsākt jaunu posmu, veidojot strukturētākas un prognozējamākas saistības un līdz ar to arī atblistošus sakarus, un pieškirt tiem labākas perspektīvas.

B.

EESK uzskata, ka ekonomikas globalizācija kopā ar zinātnes un tehnikas sasniegumiem, īpaši informācijas jomā, rada spēcīgu impulsu, kas pārvieto mūsdienu starptautisko attiecību veidošanas un attīstības smaguma centru. Pamatā šī pārmaiņa izpaužas klasisko starpvalstu attiecību pārejā starpsabiedrību attiecībās.

C.

Tas liecina, ka Eiropas Savienībai kā pārvaldības sistēmai kopumā vienprātīgi un savlaicīgi jāatpazīst jaunā situācija. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir jāveido un jāattīsta ārējās darbības politikas ar organizētas pilsoniskā sabiedrības aktīvu līdzdalību, izmantojot tās ieguldījumu šo politiku īstenošanā.

D.

Minētajām ES politikām noteikti jābūt integrētām un pēc iespējas tālredzīgām. Eiropas demokrātiskā sistēma, tās ekonomiskie un sociālie sasniegumi, ES stratēģiskie mērķi un pārbaudītas zināšanas ir kritēriji, pēc kuriem tiek veidotas un attīstītas politikas kā ES ietvaros, tā arī ārpus tās robežām.

E.

Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai kā dažādu vienību un interešu koalīcijai ir jāaptver un jāapzinās tās jaunā loma pasaules attīstībā. Minētajā situācijā noteikti būs jāatrod jauns iekšējs organizatorisks līdzsvars, harmoniskāks līdzsvars starp konkurētspēju un sadarbību, īpaši jomās un darbībās, kuru mērķauditorija atrodas ārpus ES robežām.

F.

Sarežģīts un grūti atrisināms ir jautājums par to, kā likt Eiropas organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai apzināties savu jauno lomu. Tas prasa mūsdienīgu metožu pielietošanu, ar kuru palīdzību tā veido saikni ar apmācību un zināšanām.

G.

Lai veidotu šo saikni un veicinātu Eiropas iedzīvotāju pilnvērtīgu iesaistīšanos sabiedrībā un ekonomikā, kuras balstītas uz zināšanām, visās mūžizglītības programmās būtu jāievieš jauna perspektīva, kas praktiski nozīmē jau esošajās programmās iekļaut ar globalizācijas kontroli un ES ārējām darbībām saistītas zināšanas.

H.

EESK kā organizētas pilsoniskās sabiedrības oficiālajam pārstāvim Eiropas līmenī ir trīskāršs uzdevums:

I.

Minētie EESK uzdevumi ietver plašu tematu un darbību loku, jo visas problēmas, ko rada jaunā situācija pasaulē, atsaucas uz tās identitātes vienu vai otru — ekonomisko, sociālo, vides un civilizācijas — aspektu.

J.

Tādējādi EESK būtiskākais ieguldījums ES ārējo darbību veidošanā un attīstībā ir atkarīgs no Komitejas spējas izstrādāt savu nostāju, rast katrā jautājumā radošu līdzsvaru, kuru veido Komitejas locekļu izteikto dažādo interešu sintēze četru augstāk minēto dimensiju procedūru un perspektīvu ietvaros.

K.

Jāatzīmē, ka EESK jau ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi ES ārējo darbību jomā, taču trūkst iespēju izmantot šo pieredzi plašākos Savienības mehānismos vai pieejās. It īpaši Eiropas Savienības iestādes nav pietiekami izmantojušas un pielietojušas šo pieredzi un secinājumus, kas izriet no tām iesniegtajiem atzinumiem, ziņojumiem un citiem priekšlikumiem.

L.

EESK uzskata, ka ir jāatrod līdzekļi šīs pieredzes tiešas un dialektiskas saiknes nodrošināšanai ar ES centrālajām politiskajām struktūrām. Tas būtu īstenojams ar īpašiem sadarbības protokoliem, kā piemēram ar EESK un Komisijas kopīgi parakstītā protokola gadījumā, bet pastāv arī cits, labāks risinājums — iekļaut šo procesu sadarbībā ar visām ES politiskajām struktūrām, lai izstrādātu integrētas un pēc iespējas tālredzīgas politikas konkrētajā jomā.

M.

Jebkurā gadījumā EESK apzinās un uzsver, ka debatēs par globalizāciju ir jānostiprina Komitejas un organizētas pilsoniskās sabiedrības loma ar vispārīgu mērķi veicināt plašāku ES mērķu sasniegšanu XXI gadsimtā un konkrētu EESK mērķi attiecībā uz šīs veicināšanas nosacījumiem jeb, citiem vārdiem sakot, uz jaunu darbības veidu zināšanu sabiedrības ietvaros, kas ir veidošanās stadijā, kā arī uz unikālu tās īpatnību — Komitejas spēju ar “miermīlīgas diplomātijas” instrumentiem īstenot nopietnus pasākumus pilsoniskās sabiedrības līmenī ārpus Eiropas Savienības.

N.

EESK lūdz, lai augstāk minētā īpatnība un Komitejas spējas tiktu ņemtas vērā un atbalstītas. Komiteja aicina atzīt to kā pasaules līmeņa partneri un organizētas pilsoniskās sabiedrības institucionālu pārstāvi, jo īpaši starptautiskajās organizācijās. Bez tam Komiteja pieprasa, lai līgumi, kas noslēgti ar trešām valstīm atspoguļotu Komitejas viedokli un tās lomu, un tiktu atbalstītas politikas, kuru mērķis ir atbalstīt minēto valstu pilsoniskās sabiedrības.

O.

Augstāk minētā dubultā uzdevuma izpildei EESK lūdz atbalstu tādu nozīmīgu iespēju attīstīšanai vidējā termiņā, kā:

P.

Pamatojoties uz minētajiem novērojumiem, slēdzieniem un priekšlikumiem, EESK aicina ES politiskās struktūras pieņemt pastāvīga starpinstitūciju dialoga metodi, kuras uzdevums būtu ieviest: