52006DC0583

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.10.2006.

COM(2006) 583 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Publiskā un privātā finansējuma mobilizēšana, lai nodrošinātu globālu piekļuvi klimatam labvēlīgiem, lētiem un drošiem energopakalpojumiem: Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds {SEC(2006) 1224}{SEC(2006) 1225}

ILGTSPēJīGA ATTīSTīBA — GLOBāLA VIDES PROBLēMA ENERģēTIKAS NOZARē

Kopš 1990. gadu sākuma lielākajā daļā pasaules vērojama līdz šim nepieredzēta ekonomiskā izaugsme. No 1994. gada naftas patēriņš pasaulē pieaudzis par 20 %, un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ( IEA ) prognozē, ka tas turpinās augt par 1,6 % gadā[1]. Saskaņā ar IEA datiem paredzams, ka pieprasījums pēc enerģijas līdz 2030. gadam pasaulē pieaugs par vairāk nekā 60 %. Tiek lēsts, ka, lai apmierinātu šo pieprasījumu, nākamajos 25 gados enerģētikas nozarē būs jāiegulda 16 biljoni ASV dolāru. Izmantojot parasto investīciju scenāriju, rastos ievērojamas finansiālas grūtības, turklāt tas nenodrošinātu ilgtspējīgu nākotni, jo īpaši, ņemot vērā tālāk minētos aspektus.

- Siltumnīcefekta gāzu emisijas. Īstenojot parasto scenāriju, līdz 2030. gadam CO2 emisijas enerģētikas nozarē pieaugtu par 62 %, salīdzinot ar 2002. gadu, savukārt ES valstu vadītāji Eiropadomes 2005. gada pavasara sanāksmē aicināja līdz 2050. gadam visā pasaulē samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 15 % vai pat par 50 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Arī G8 valstu vadītāji 2005. gadā nolēma apņēmīgi rīkoties un vienojās par Glenīglas rīcības plānu klimata pārmaiņu, tīras enerģijas un ilgtspējīgas attīstības jomā. Pāreja uz tīrāku enerģiju jāfinansē, stiprinot sadarbību starp publiskajām un privātajām investīciju struktūrām, piesaistot arī Pasaules banku un citas daudzpusējas finanšu iestādes.

- Gaisa kvalitāte. Jaunattīstības valstīs norisinājusies strauja urbanizācija, tāpēc daudzās pilsētās ir augsts gaisa piesārņojuma līmenis, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Piemēram, saskaņā ar Pasaules bankas datiem, Ķīna varētu pieredzēt 590 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu transporta un enerģētikas nozares radītā gaisa piesārņojuma dēļ. Lai apvērstu šīs tendences, jāīsteno neefektīvu spēkstaciju un ēku sanācija un plašāk jāizmanto nullei tuvu emisiju tehnoloģijas.

- Nabadzība un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana. Tiek lēsts, ka 2030. gadā 1,4 miljardiem cilvēku jaunattīstības valstīs vēl aizvien nebūs pieejami moderni enerģijas veidi un nebūs samazinājies to cilvēku skaits (2,4 miljoni), kas ēdiena gatavošanai un mājokļu apsildei izmanto tradicionālo biomasu neilgtspējīgā veidā. Saskaņā ar IEA datiem, lai sasniegtu 100 % elektrifikāciju, būs vajadzīgas papildu investīcijas aptuveni 655 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas ir ļoti grūts uzdevums reģioniem, kas jau tagad piedzīvo kapitāla palielināšanas grūtības.

- Energoapgādes drošība. Paredzams, ka vairāk nekā 60 % enerģijas patēriņa pieauguma veidos naftas un gāzes patēriņa pieaugums. Tas vēl vairāk palielinātu visu galveno importētāju reģionu atkarību no importa. Piemēram, ES atkarība no naftas un gāzes importa 2030. gadā pieaugtu attiecīgi līdz 93 % un 81 %, salīdzinot ar attiecīgi 79 % un 49 % 2004. gadā. Tāpēc Komisija nesen ierosinājusi noteikt mazāko pieļaujamo proporciju enerģijai, kas ražota no drošiem enerģijas avotiem ar minimālām oglekļa emisijām, vispārējā ES enerģijas sadalījumā. Ķīnai, kas pašlaik lielā mērā spēj pati sevi apgādāt, 2030. gadā nāktos importēt 27 % no tās gāzes patēriņa. Naftas un gāzes piegādes no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas pieaugtu līdz 44 %.

Ir skaidrs, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, t.i., vienlaikus sekmīgi apkarotu klimata pārmaiņas, izskaustu enerģijas trūkumu un panāktu energoapgādes drošību visā pasaulē, ir būtiski jāmaina energopakalpojumu sniegšanas un energoresursu izmantošanas veids.

2002. gada Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību ( WSSD ) valstu vadītāji vienojās, ka steidzami un ievērojami jāpalielina atjaunojamās enerģijas īpatsvars pasaules enerģijas veidu sadalījumā. Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību ES izveidoja Johannesburgas Atjaunojamās enerģijas koalīciju ( JREC )[2] un ES Enerģētikas iniciatīvu ( EUEI ), lai nodrošinātu, ka Johannesburgā pieņemtajā īstenošanās plānā ietvertās saistības nav tikai tukši vārdi.

Investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē ir tipiski sabiedriskie labumi, kas sniedz būtiskus ieguvumus gan no vietējā, gan globālā viedokļa, piemēram, nulles līmeņa vai zemas siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijas. Tās palīdz uzlabot energoapgādes drošību, izmantojot tādu lokāli pieejamu enerģiju kā vēja un saules enerģija un enerģija, kuras ražošanā izmanto ģeotermisko siltumu vai biomasu. Efektīvas un atjaunojamas enerģijas tehnoloģiju aizvien plašāka izmantošana mazinās fosilā kurināmā patēriņa ietekmi uz vidi un veselību, kā arī mazinās spriedzi enerģijas tirgos. Tās arī sekmē vietējo nodarbinātību un ienākumu radīšanu, piemēram, nodrošinot enerģiju lietderīgai izmantošanai, jo īpaši attālos apgabalos, kur elektrotīkla paplašināšana nav ekonomiski izdevīga.

Ja pilnībā ņem vērā „sabiedrisko labumu” sniegtos ieguvumus, tas atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektus bieži vien padara ekonomiski pievilcīgus, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kur enerģijas ražošana parasti ir neefektīvāka un vairāk piesārņo apkārtējo vidi nekā industrializētās valstīs, kur spēkā ir mūsdienīgi tiesību akti vides jomā. Atbilstīgi IEA alternatīvās enerģijas scenārijiem, vairāk izmantojot energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju, enerģijas pieprasījuma pieaugumu pasaulē varētu samazināt no 60 % līdz 50 %, savukārt globālo emisiju pieaugumu — no 62 % līdz 46 %. Samazinoties pieprasījumam nākotnē, naftas cenas samazinātos par 15 %. Kaut arī tas neatrisinātu iepriekš izklāstītās problēmas, tas būtu nozīmīgs solis pareizā virzienā. Komisija ir aplēsusi, ka ilgtermiņā energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas izmantošana ekonomiski izdevīgā veidā var nodrošināt līdz 2/3 no emisiju samazinājuma (SEC(2005)180).

Tā kā ieguvumi no sabiedrības viedokļa ir ievērojami, politikas pamatnostādnes šajā ziņā tiek pilnveidotas un atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte tagad ir enerģētikas un attīstības investīciju pamatprogrammas neatņemama daļa. Pašlaik tās ilgtspējīgā veidā var nodrošināt lētu elektroenerģijas un citas enerģijas piegādi vietējiem uzņēmumiem un transportam, jo īpaši tur, kur pieslēgšana elektrotīklam ir ekonomiski neizdevīga. No centrālā elektrotīkla izolētas sistēmas un lokāli elektrotīkli var nodrošināt piemērotu un ekonomisku enerģiju attālos reģionos. Ir iespējams piedāvāt pilnu tehnoloģisko risinājumu spektru, lai apmierinātu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vajadzības, kas ir sevišķi nozīmīgi jaunattīstības valstīm.

Neraugoties uz šīm priekšrocībām, IEA prognozē, ka, ja pašreizējās tendences saglabāsies, atjaunojamās enerģijas īpatsvars 2030. gadā būs vairāk vai mazāk tāds pats. Tādējādi 16 biljoni ASV dolāru, kas jāiegulda līdz 2030. gadam, sniedz unikālu iespēju izveidot ilgtspējīgu pasaules enerģētikas nozari, un šo iespēju nedrīkst neizmantot. Nav šaubu, ka lielākā daļa nākotnes investīciju globālajā enerģētikas nozarē būs no privātiem avotiem. Valsts politikas uzdevums ir radīt atbilstīgus stimulus un izveidot vidi, kas nodrošina, ka privātās investīcijas tiek izmantotas, lai finansētu piekļuvi videi draudzīgiem, lētiem un drošiem energopakalpojumiem.

Šajā paziņojumā izpētīts, kādi šķēršļi kavētā privātā sektora iesaistīšanos atjaunojamās enerģijas un energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanā, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Tajā ierosināts izveidot konkrētu un novatorisku publiskā un privātā sektora partnerību ar nosaukumu Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds , lai mobilizētu privātās investīcijas jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku labā.

ŠķēRšļI PIETIEKAMA PRIVāTā SEKTORA FINANSēJUMA MOBILIZēšANAI INVESTīCIJāM ENERGOEFEKTIVITāTē UN ATJAUNOJAMā ENERģIJā

IEA savā pamata scenārijā lēš, ka līdz 2010. gadam investīcijām atjaunojamas enerģijas ražošanā pasaulē vajadzīgs 241 miljards ASV dolāru[3]. Tiek lēsts, ka vajadzīgais riska kapitāls jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku vien pārsniegs 10 miljardus ASV dolāru (9 miljardus euro). Aptuveni 70 % un 40 % no investīcijām elektroenerģijas ražošanā attiecīgi Dienvidamerikā un Āzijā paredzēts izmantot atjaunojamo enerģiju nozarē. [4] Uzlabojoties politikas pamatnostādnēm, privāto investoru interese aug.

Atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes finansēšanas jomā vērojamas zināmas pozitīvas tendences. EIB un citi starptautiskie investori ir atzinuši, ka atjaunojamās enerģijas projektu rentabilitāte aug, un nesen ir nosprauduši tālejošus investīciju mērķus atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā. Piemēram, EIB nospraudusi mērķi 50 % no tās ikgadējā ES enerģētikas kredītportfeļa investēt atjaunojamās enerģijas projektos. 2005. gada aprīlī ESAO Eksporta kredītu un kredīta garantiju darba grupa attiecībā uz investīcijām atjaunojamās enerģijās pagarināja minimālo pieļaujamo atmaksas termiņu līdz 15 gadiem līdzšinējo 10 vai 12 gadu vietā. Turklāt, tā kā ir stājies spēkā Kioto protokols un noteikta oglekļa cena, nulles vai zemu emisiju tehnoloģiju projektu labvēlīgā ietekme uz vidi tiek atalgota. Jaunattīstības valstīs šādi projekti var saņemt emisiju samazināšanas kredītus saskaņā ar protokola tīras attīstības mehānismu. Nākamajos gados papildu līdzekļus šiem projektiem nodrošinās finansējums no oglekļa emisiju kvotu tirdzniecības.

Tomēr, neraugoties uz iedrošinošām un jaunām izredzēm un pārbaudītām tehnoloģijām, atjaunojamās enerģijas projekti un uzņēmumi vēl aizvien sastopas ar nopietnām grūtībām, lai iegūtu pietiekamus līdzekļus investīcijām. Problēma ir daudzšķautņaina, taču galvenokārt iezīmējas riska kapitāla jomā, kas sniedz būtisku nodrošinājumu aizdevējiem. Daži galvenie iemesli, kas izraisa šo finansiālo strupceļu, ir šādi.

- Atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju sākumkapitāla izmaksas ir 3–7 reizes augstākas nekā tradicionālajai enerģijas ražošanai no fosilā kurināmā. Kaut arī šīs izmaksas kompensē daudz zemākas un stabilākas ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar uz fosilo kurināmo balstītām tehnoloģijām, privātā sektora investori ilgāku investīciju atmaksāšanās periodu vēl aizvien uzskata par pārāk riskantu un līdz ar to — nepievilcīgu.

- Ārpus ESAO zonas privātā kapitāla investori vēlas saņemt papildu garantijas. Kaut arī investīciju ienesīgums sasniedz 6 līdz 14 %, tas nav pietiekams, lai atsvērtu dažādus riskus daudzās jaunattīstības valstīs.

- Atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas ir sevišķi piemērotas maziem un vidējiem investīciju projektiem. Tomēr šā iemesla dēļ būtiski pieaug darījuma izmaksas, salīdzinot ar liela mēroga spēkstacijām, kurās izmanto fosilo kurināmo, un tāpēc tradicionālo riska kapitāla nodrošinātāju interese ir mazāka. Ja arī starptautiskās finanšu iestādes vai privātais sektors piedāvā riska kapitālu, tas paredzēts liela mēroga investīcijām ar nosacījumiem, kas nav piemēroti maziem uzņēmumiem vai projektiem, kuru kopējais kapitāls mazāks par 5–10 miljoniem euro.

Šo iemeslu dēļ konkurencē par ierobežoto privātā kapitāla finansējumu atjaunojamā enerģija ir ļoti neizdevīgā stāvoklī, un rezultātā šajā nozarē kopumā trūkst kapitāla finansējuma. Pasaules banka nesen nonākusi pie tāda paša secinājuma, proti, pat uzlabojot normatīvo vidi un izmantojot politiskus riska mazināšanas instrumentus, papildu izmaksu finansēšana un tehnoloģisko risku samazināšana tomēr būs sarežģīts uzdevums[5]. Tomēr atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes lielais potenciāls radīt dažādus sabiedriskus labumus no vides un sociālekonomiskā viedokļa gan vietējā, gan pasaules līmenī ir pelnījis sabiedrības atbalstu, lai rastu risinājumu šim finansiālajam strupceļam un nodrošinātu valsts stimulus starptautiskajiem un vietējiem privātajiem investoriem. Valdībām nāksies strādāt kopā ar privāto sektoru, lai pārvarētu šos vēl nenovērstos finansiālos šķēršļus.

Novatoriska publiskā un privātā sektora partnerība: Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds

Šo iemeslu dēļ Komisija ierosina izveidot konkrētu un novatorisku publiskā un privātā sektora partnerību ar nosaukumu Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds ( GEEREF ) , lai starptautisko ilgtspējīgas attīstības veicināšanas programmu kontekstā mobilizētu privātās investīcijas, jo īpaši jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku. Ierosinātā partnerība papildinās pastāvīgos centienus pilnveidot politikas pamatnostādnes; tādējādi tiek paātrināta ilgtspējīga attīstība, straujāk ieviešot efektīvas un atjaunojamas enerģijas tehnoloģijas.

Šis priekšlikums balstās uz iniciatīvu „Mērķtiecīgais kapitāls” ( Patient Capital Initiative ), ko Eiropas Komisija JREC kontekstā aizsāka 2004. gadā. Šīs iniciatīvas darbības jomas pamatā ir debates Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību, kā arī 2003. gadā Briselē notikusī augsta līmeņa starptautiskā JREC konference. Priekšlikums balstās uz 2004. gadā veikto priekšizpēti, kurā tika izvērtētas vairākas iespējas izveidot jaunu publiskā un privātā sektora finansēšanas partnerību ar konkrētiem mērķiem. Veicot priekšizpēti, tika saņemti komentāri un ierosinājumi no dažādām ieinteresētām personām, cita starpā, no EIB grupas, Pasaules bankas Starptautiskās finanšu sabiedrības (SFS), ERAB, KfW , ANO Vides programmas, ANO Attīstības programmas, ES Enerģētikas iniciatīvas un vairākām citām partnerībām.

Turklāt priekšlikuma pamatā ir arī nesen publicētā Zaļā grāmata „Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai”[6], kurā Komisija izklāstījusi integrētu pieeju ilgtspējīgas attīstības problēmu risināšanai enerģētikas nozarē, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām; pieeja ietver arīdzan energoefektīvu un atjaunojamas enerģijas tehnoloģiju plašāku demonstrēšanu un ieviešanu. Pēc tam 2006. gada martā Eiropadome aicināja nodrošināt pienācīgu Kopienas instrumentu atbalstu šādiem ilgtspējīgiem enerģētikas risinājumiem. Saistībā ar dialogu ar trešām valstīm, ES ir jāizvēlas arīdzan aktīvāka pieeja, lai, veicinot atjaunojamo enerģiju, zemu emisiju tehnoloģijas un energoefektivitāti, nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un atbalstītu cīņu ar klimata pārmaiņām pasaulē, un sekmētu Kioto protokola mehānismu īstenošanu. Bez tam priekšlikuma pamatā ir (Attīstības) Padomes nesen pieņemtie „Principi enerģijas intervenču integrēšanai sadarbībā attīstības jomā”[7], atjaunotā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija[8] un Komisijas un Augstā pārstāvja KĀDP jomā kopīgais dokuments „Ārējā palīdzība, kas kalpo Eiropas interesēm enerģētikas jomā”[9]; visos šajos dokumentos atkārtoti uzsvērts, cik svarīgi ir veicināt tīras enerģijas risinājumus, lai apkarotu klimata pārmaiņas un nabadzību un sekmētu ilgtspējīgu attīstību.

Tā kā publiskā sektora finansējums ir ierobežots, prioritārā vajadzība ir izveidot novatorisku instrumentu, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu izmantošanas sviras efektu. Jaunākajā paziņojumā, kurā izklāstīta darbības joma un prioritātes nākotnes Tematiskajai programmai vides aizsardzībai un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai apsaimniekošanai, Komisija skaidri paziņojusi, ka „steidzami ir vajadzīgi novatoriski un elastīgi finansēšanas mehānismi”[10]. Tā ir galvenā doma arī 2006. gada jūnijā pieņemtajā starpiestāžu nolīgumā, kurā teikts: „Iestādes ir vienisprātis, ka ir jāievieš līdzfinansēšanas mehānismi, lai stiprinātu Eiropas Savienības budžeta sviras efektu, palielinot finansējuma veicināšanu. Tās vienojas sekmēt atbilstīgu daudzgadu finanšu instrumentu izstrādi, kuri darbojas kā katalizatori publiskiem un privātiem investoriem.”[11]

Sekmēt privātā sektora piekļuvi riska kapitālam, nodrošinot publiskos līdzekļus mērķtiecīgam kapitālam, varētu būt visdaudzsološākā iespēja, jo tas sniedz dažādas riska sadales izdevības. Publiskais sektors varētu:

- akceptēt mazāku ienesīgumu, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atkarībā no, piemēram, faktiskajiem sedzamajiem riskiem, tādējādi privātā sektora ieguldītā kapitāla ienesīgumu palielinot līdz komerciālam līmenim;

- akceptēt ilgākus investīciju vai atmaksas periodus („iegulda pirmais, atmaksu saņem pēdējais” jeb FILO metode), lai mazās ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas atsvērtu lielās sākotnējās investīcijas;

- uzņemties lielākas darījuma izmaksas, kas ļauj pievērsties maziem un vidējiem uzņēmumiem un apmierināt pieprasījumu pēc dažādiem uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem, sākuma kapitāla un attīstības kapitāla.

Novatoriskas publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana

Partnerības mērķis ir mobilizēt publisko un privāto finansējumu, kas varētu palīdzēt rast izeju no finansiālā strupceļa, kurā nonākuši atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projekti un uzņēmumi, īpašu uzmanību pievēršot riska kapitāla trūkumam. Tas varētu ietvert sekmīgu izmēģinājumu projektu plašāku izmantošanu. Starptautiskās finanšu iestādes, piemēram, EIB, ERAB un Pasaules banka, privātā sektora investori un citi finanšu starpnieki jau sākuši darboties kopā ar Komisiju, lai izveidotu GEEREF . Sākotnējās līdzinvestīciju iespējas apzinājusi EIB (īpaši attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna un Vidusjūras reģioniem) un ERAB (attiecībā uz reģionālu fondu, kas aptvertu tos Austrumeiropas tirgus, kuri neietilpst ES).

Kā tas izskatīsies?

GEEREF tiks izveidots kā globāla publiskā un privātā sektora partnerība, proti, kā institūcija, kas izveidota saskaņā ar privāttiesībām, taču darbojas sabiedrības interesēs[12]. To izveidos ciešā sadarbībā ar starptautiskām finanšu iestādēm, piemēram, EIB un ERAB. Tas sniegs jaunas riska sadales un līdzfinansējuma iespējas dažādiem komerciāliem un nekomerciāliem investoriem ar pilnvarām veikt investīcijas visā pasaulē. Tas ļaus piesaistīt profesionālus fondu vadītājus pēc pašfinansējuma principa, kuri darbosies saskaņā ar īpašām līdzekļu devēju un investoru pilnvarām. Tiks izveidotas kvalitatīvas uzraudzības, ziņošanas un kontroles iespējas.

Tā vietā, lai mērķgrupas tieši nodrošinātu ar finanšu līdzekļiem, GEEREF aktīvi iesaistīsies reģionālu apakšfondu izveidē un finansēšanā vai jau esošu līdzīgu iniciatīvu paplašināšanā. Tādējādi būs iespējams pielāgoties dažādu reģionālo tirgu īpatnībām, apvienojot starptautiskās finanšu iestādes, vietējo pieredzi un zinātniskās zināšanas, lai piesaistītu papildu privātā sektora finansējumu. Iesaistīšanās jebkādos apakšfondos būs atkarīga no tā, cik saskanīgas ir šā fonda un GEEREF investīciju stratēģijas, no tā, cik nevainojama ir fonda pārvaldība un kādas ir tā īstenošanas spējas; tāpat tiks noteikta komerciālā līdzfinansējuma minimālā proporcija.

Kas saņems atbalstu?

GEEREF atbalstīs atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektu attīstītājus un MVU. Priekšroku dos projektiem, kuru vērtība ir mazāka par 10 miljoniem euro, kam komerciālie investori un SFI pievērš vismazāko uzmanību. Līdztekus projektiem, kas saistīti ar infrastruktūras veidošanu, investīcijas būs vērstas arī uz ražošanas un montāžas uzņēmumiem, patērētājiem, MVU un mikrofinanšu starpniekiem.

Kādi reģioni tiks aptvert?

GEEREF atbalstīs reģionālos apakšfondus Zemsahāras Āfrikā, Karību un Klusā okeāna salu valstīs (ĀKK reģions), Eiropas kaimiņvalstīs (tostarp Ziemeļāfrikas valstīs un Austrumeiropas valstīs, kas nav ES valstis, ieskaitot Krieviju), Latīņamerikā un Āzijā (tostarp Centrālāzijā un Tuvajos Austrumos)[13]. Juridisko pamatu nodrošinās jaunais attīstības sadarbības instruments, un GEEREF tiks ietverts Tematiskajā programmā vides aizsardzībai un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai apsaimniekošanai (ENRTP), kas paredzēta minētajā instrumentā[14]. Finansējumu noteiks tirgus principi, tomēr priekšroku dos investīcijām valstīs vai reģionos, kur darbojas atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes politika un tiek veicināta privātā sektora iesaistīšanās. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ĀKK valstu vajadzībām.

Kāda veida atbalsts tiks sniegts?

Lielāko daļu fonda līdzekļu izmantos, lai nodrošinātu riska kapitālu dažādiem atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes investīciju projektiem. Kapitāls tiks nodrošināts ar izdevīgiem, labvēlīgiem nosacījumiem, savukārt nosacījumu izdevīgums būs atkarīgs no tā, kādas ir apakšfondu un to finansēto projektu sniegtās priekšrocības no vietējā un globālā viedokļa. GEEREF līdzdalība būs no 25 % līdz 50 % apmērā darbībām ar vidēju līdz augstu risku, un līdz 15 % apmērā darbībām ar zemu risku. Turklāt fonds paredzēs īpašu finansējumu tehniskai palīdzībai; tās apjoms būs 10–20 % no kopējā finansējuma apjoma atkarībā no reālajām spēju veidošanas vajadzībām, kas, domājams, būs lielākas valstīs ar mazāk attīstītu ekonomiku. Tas ļaus izmantot vietējo un starptautisko tehnisko pieredzi, lai uzlabotu projektu priekšlikumus un uzņēmējdarbības plānus paralēli investīciju attīstībai. Tā kā fonds faktiski nodrošinās gan riska kapitālu, gan tehnisko palīdzību, tā būs „vienas pieturas aģentūra”, kas savukārt samazinās darījumu izmaksas un uzlabos fonda darbību kopumā.

Kādi tehnoloģiju veidi tiks atbalstīti?

Investīcijas aptvers plašu projektu spektru, kā arī energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas. Ņemot vērā, ka priekšroka dota jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, galvenā uzmanība tiks pievērsta videi draudzīgu un no tehniskā viedokļa pārbaudītu tehnoloģiju ieviešanai, ņemot vērā arīdzan zinātniskās zināšanas, kas izriet no tādām programmām kā Kopienas pamatprogrammas. Pieredze un prognozes liecina, ka mazajām hidroelektrostacijām un enerģijas ražošanai no biomasas ir lielas izredzes uz investīcijām, un liels potenciāls ir arī vēja enerģijas ražošanai uz sauszemes. Solārā enerģija valstīm ar viszemākajiem ienākumiem vēl aizvien varētu būt pārāk dārga. Domājams, ka investīciju portfelī galvenā vieta būs atjaunojamajai enerģijai. Energoefektivitātes projekti varēs pretendēt uz investīcijām jo īpaši tādā gadījumā, kad jāatrisina līdzīgas problēmas saistībā ar finansējumu. Tiesības uz fonda atbalstu būs arī līdzsadedzināšanai (piemēram, ogļu un izspaidu dedzināšanai), energopakalpojumu uzņēmumiem un citiem maza un vidēja mēroga tīras un efektīvas enerģijas risinājumiem.

Kāds ir paredzētais fonda lielums?

GEEREF minimālais finansēšanas mērķis ir noteikts 100 miljonu euro apmērā. Šāds mērķis bija jānosaka, lai projektiem būtu jēgpilna ietekme globālā līmenī, un tajā pašā laikā finansējums būtu pietiekams, lai izveidotu valsts un privātā sektora partnerību, kas laika gaitā pāries uz pašfinansējumu.

Pieņemot, ka pirmie 100 miljoni euro ir apgūti, varētu mobilizēt papildu kapitālu 300 miljonu līdz 1 miljarda euro apmērā, izmantojot apakšfondu struktūru, kā arī projektu un MVU līmenī. Ņemot vērā izredzes, ka sākotnējos publiskos līdzekļus varēs izmantot un ieguldīt atkārtoti, šis skaitlis tuvākajos gados vēl varētu palielināties. Fonda finanšu sviras faktors varētu sasniegt skaitli 10; tas ir ievērojami vairāk nekā tradicionālajām subsīdiju shēmām, kurās tiek prasīts līdzfinansējums 50–70 % apmērā[15]. Paredzēts, ka līdz 50 miljoniem euro lielu līdzfinansējumu varētu saņemt no Devītā Eiropas Attīstības fonda ieguldījuma mehānisma, ko pārvalda EIB, lai attīstītu pasākumus ĀKK reģionos. Šis novatoriskais instruments varētu būt pozitīvs piemērs, ko vērts atkārtot, tostarp citiem publiskajiem un privātajiem investoriem.

Kāds ir paredzamais ieguvums?

Pilnībā investējot GEEREF līdzekļus un izmantojot to sviras efektu, jaunattīstības valstu tirgos varētu nodrošināt gandrīz 1 gigavatu videi draudzīgas enerģijas jaudas. Tas 1–3 miljoniem cilvēku ļautu izmantot ilgtspējīgus energopakalpojumus un gadā aizstātu 1–2 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. GEEREF arīdzan paplašinās instrumentu spektru, lai efektīvi atbalstītu videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādi un nodošanu attīstīto valstu un jaunattīstības valstu starpā. Tas stiprinās Kopienas spēju īstenot iepriekš minētās stratēģijas un tematiskās programmas, veidot sinerģiju ar Eiropas Tehnoloģijas platformām, Kopīgajām tehnoloģijas iniciatīvām un partnerībām klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā ar, piemēram, Krieviju, Ķīnu un Indiju. Tīras enerģijas risinājumu veicināšana sniegs ievērojamus ieguvumus — uzlabosies iekštelpu un apkārtējās vides gaisa kvalitāte, tiks sekmēta vietējo uzņēmumu veidošana, nodarbinātība un ienākumu pieaugums.

Secinājumi un nākamie pasākumi

Kā izklāstīts šajā paziņojumā, ierosinātais Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds ir novatoriska publiskā un privātā sektora partnerība, kas papildina pieejamos Kopienas finansēšanas instrumentus. Tas īpaši izveidots, lai pilnveidotu Kopienas iespējas atbalstīt tās partnervalstu ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas programmu īstenošanu un paātrināt videi draudzīgu tehnoloģiju nodošanu, izstrādi un ieviešanu. Tas sekmēs efektīvu sadarbību starp līdzekļu devējiem un komerciāliem investoriem, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm un, visbeidzot, paātrinās ilgtspējīgu, drošu un lētu enerģijas tehnoloģiju un to nodrošināto pakalpojumu ieviešanu pasaules tirgū. Tā ir pārliecinoša atbilde uz Eiropas iestāžu aicinājumu steidzīgi rast novatoriskus publiskā un privātā finansējuma risinājumus.

Eiropas Komisija atzinīgi novērtē EIB un ERAB pausto interesi par šīs iniciatīvas līdzfinansēšanu. Tā aicina Padomi un Eiropas Parlamentu sniegt politisku atbalstu šai novatoriskajai iniciatīvai, lai interesenti publiskajā un privātajā sektorā varētu noteiktāk apliecināt pausto interesi.

Ņemot vērā ar iniciatīvu saistītos riskus, Eiropas Komisija atzīst, ka ievērojams ieguldījums no Kopienas budžeta būs ļoti svarīgs, lai aizsāktu iniciatīvu un stimulētu nozīmīgu privāto līdzfinansējumu. Eiropas Komisija ierosina laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam līdz 80 miljoniem euro ieguldīt GEEREF saskaņā ar Tematisko programmu vides aizsardzībai un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Pirmo iemaksu 15 miljonu euro apmērā ierosināts veikt 2007. gadā. GEEREF struktūra tiks veidota tā, lai nodrošinātu, ka par šīm iemaksām var ziņot ikgadējā attīstības veicināšanas komitejas (AVK) sadarbības ziņojumā. Lai rastu šai iniciatīvai vajadzīgos cilvēkresursus, tiks izmantoti esošie resursi, vajadzības gadījumā veicot cilvēkresursu iekšēju pārdali.

Komisija arīdzan aicina dalībvalstis, EEZ dalībvalstis un citas finanšu un korporatīvās institūcijas pievienoties šai novatoriskajai, globālajai iniciatīvai.

Ņemot vērā, ka šī ir pieeja ir jauna, Eiropas Komisijas dienesti turpinās izstrādāt detalizētu vienošanos par īstenošanu kopā ar fonda vadību, EIB un ERAB, kā arī visiem pārējiem, kas oficiāli pauduši interesi par šīs iniciatīvas līdzfinansēšanu. Dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam sniegs visu informāciju par šīs iniciatīvas īstenošanas gaitu.

[1] IEA , 2004. World Energy Outlook.

[2] Kopš 2002. gada JREC biedru skaits ir pieaudzis no 66 līdz 90 valdībām, kas apņēmušās būtiski palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, īstenojot uz mērķiem un grafikiem balstītu sadarbību ieguldījumu vadībai. EK kopā ar Maroku vada koalīciju, un tajā atrodas koalīcijas sekretariāts.

[3] IEA , 2003. World Energy Investment Outlook.

[4] Impax Capital Corp. Ltd, 2004. The Patient Capital Initiative Feasibility Study.

[5] Pasaules banka, 2006. Clean Energy and Development: Towards an Investment Framework.

[6] 2006. gada 8. marta COM (2006) 105

[7] Padomes 2006. gada 11. aprīļa dokuments 8358/06

[8] Padomes 2006. gada 9. jūnija dokuments 10117/06.

[9] Šis dokuments tika iesniegts Eiropadomei 2006. gada 15.–16. jūnija sanāksmē.

[10] COM (2006) 20, 25.1.2006., un COM (2005) 324, 3.8.2005.

[11] OV, C139, 14.6.2006. 1.-17. lpp., 49. punkts.

[12] Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Finanšu regulā (54. panta 2. punkts).

[13] Valstīm, uz kurām attiecas pirmspievienošanās instruments, jāpiešķir papildu finansējums saskaņā ar citiem instrumentiem.

[14] Padomes dokuments 134/06 DEVGEN, 20.07.2006.

[15] Sīkākus aprēķinus skatīt šim paziņojumam (SEC(2006) 1224) pievienotā ietekmes novērtējuma 6. sadaļu.