52006DC0350

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.6.2006

COM(2006) 350 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Kvalitātes ziņojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Regulu (EK) Nr. 1221/2002 par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Kvalitātes ziņojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Regulu (EK) Nr. 1221/2002 par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Regulas (EK) Nr. 1221/2002[1] 8. pantā teikts, ka Komisija ( Eurostat ) Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā novērtēta dalībvalstu sniegto ceturkšņa datu ticamība.

Monetārās komitejas ziņojumā par informācijas prasībām, kuru 1999. gada 18. janvārī atbalstīja Ecofin padome, uzsvērta nepieciešamība pēc visaptverošas statistikas informācijas sistēmas, lai atbalstītu politikas veidotāju lēmumus. Šajā saistībā, lai veidotu vienkāršotu vispārējās valdības [valsts] sektora ceturkšņa nefinanšu kontu [pārskatu] versiju saskaņā ar ESA 95 noteikumiem, par prioritāru tika atzīta valsts finanšu īstermiņa statistika. Izmantoja divpakāpju pieeju. Pirmā pakāpe bija Komisijas 2000. gada 3. februāra Regulas (EK) Nr. 264/2000[2] pieņemšana. Otrajā pakāpē Regulā (EK) Nr. 1221/2002 noteica, ka jānosūta dati, kuri attiecas uz pārējiem ESA 95 darījumiem[3].

Kvalitātes ziņojumā ir ietverta vispārīga sadaļa, un tajā sniegts arī secinājumu un ieteikumu kopsavilkums valstu dalījumā. Vispārīgajā sadaļā izskaidrotas pamatkoncepcijas un tehniski jautājumi, kā arī sniegts valstu sadaļas kopsavilkums. Jāatzīmē, ka 2006. gada laikā Eurostat tīmekļa vietnē būs pieejams plašāks pārskats. Ziņojuma mērķis ir atspoguļot statistikas kvalitātes daudzās dimensijas, un tajā ievēroti galvenie kritēriji, kas parasti tiek izmantoti kvalitātes novērtēšanai[4]. Tā struktūru lielos vilcienos apsprieda un par to vienojās ar valsts finanšu īstermiņa statistikas darba grupas locekļiem.

Kvalitātes ziņojuma struktūra

1. Institucionāli aspekti

2. Pieejamība un skaidrība

3. Datu nosūtīšanas laicīgums un aptvērums

4. Saskanība

4.1. Ceturkšņa un gada datu saskanība

4.2. Provizorisko un galīgo datu saskanība

5. Salīdzināmība laikā

6. Precizitāte un ticamība

6.1. Datu avotu aptvērums

6.2. Statistikas aplēsēs izmantotās metodes un pieņēmumi

6.3. Konceptuāli pielāgojumi ESA 95

6.4. Statistikas precizēšana

7. Secinājumi un ieteikumi

Kvalitātes ziņojums

1. INSTITUCIONāLI ASPEKTI

Vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu kontus sagatavo valsts statistikas iestādes visās dalībvalstīs, izņemot Beļģiju (Beļģijas Nacionālā banka Nacionālo kontu institūta vārdā) un Spāniju (Ekonomikas lietu un finanšu ministrija). Virknē dalībvalstu darba grupas, kurās ir iekļauti valsts statistikas iestādes, valsts centrālās bankas un finanšu ministrijas pārstāvji, nodarbojas ar ceturkšņa kontu metodikas jautājumiem (līdzīga pieeja tai, kas pieņemta gada kontiem). Turklāt šīs darba grupas bieži analizē ceturkšņa nefinanšu kontu un finanšu kontu saskanību[5].

2. PIEEJAMīBA UN SKAIDRīBA

Pieejamība attiecas uz fiziskajiem nosacījumiem, kuri nosaka datu pieejamību lietotājiem, proti, uz kurieni iet, kā pasūtīt, cik ilgs ir piegādes laiks un kādi ir datu piekļuves formāti. Tā norāda arī, vai datiem ir pievienoti atbilstoši metadati un metodikas rokasgrāmatas. Pašlaik Eurostat savā tīmekļa vietnē publicē dalībvalstu datus par nodokļiem un sociālajiem maksājumiem, uz kuriem attiecas Komisijas Regula (EK) Nr. 264/2000. Ceturkšņa dati par pārējiem ESA 95 darījumiem sabiedrībai būs pieejami 2006. gada sākumā.

Attiecībā uz izplatīšanas politiku valstu līmenī situācija ir šāda: 12 dalībvalstis – Čehija, Dānija, Spānija, Itālija, Kipra, Malta, Nīderlande, Austrija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste – pašlaik publicē vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu kontus, lai gan dažās valstīs tie ir nepilnīgi (proti, galvenokārt tiek publicēti ceturkšņa dati par nodokļiem un sociālajiem maksājumiem). Virkne dalībvalstu – Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija un Zviedrija – 2006. gadā plāno publicēt attiecīgos datus vai papildināt publicētos datus. Publicētā statistika parasti ir pieejama valsts statistikas iestādes tīmekļa vietnē lielākoties valsts valodā. Dažkārt datus papildina metadati vai īsas piezīmes par metodiku.

Eurostat ir publicējis divas rokasgrāmatas par valdības ceturkšņa kontu metodiku. Pirmais izdevums Rokasgrāmata par nodokļu un sociālo maksājumu ceturkšņa datu apkopošanu[6] tika publicēts 2002. gadā un bija veltīts darījumiem, kuri iekļauti Komisijas Regulā (EK) Nr. 264/2000. Šo rokasgrāmatu papildināja jauna Rokasgrāmata par vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu kontiem, kura aptver visus pārējos ESA 95 darījumus. Tai ir līdzīga struktūra, un tajā sniegti norādījumi par metodiku un atspoguļota valstu prakse visiem vispārējās valdības apakšsektoriem. Šī rokasgrāmata Eurostat tīmekļa vietnē sabiedrībai būs pieejama 2006. gada sākumā.

Jāatzīmē, ka abās regulās par valsts finanšu īstermiņa statistiku paredzēts, ka dalībvalstis iesniedz Eurostat aprakstu par avotiem un metodēm, kas izmantotas ceturkšņa datu apkopošanā, un sīku informāciju par visām sākotnējā apraksta pārmaiņām, iesniedzot precizētos datus. Vienīgā dalībvalsts, kurai vēl jāiesniedz avotu un metožu apraksts darījumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1221/2002, ir Īrija.

3. DATU NOSūTīšANAS LAICīGUMS UN APTVēRUMS

Laicīgums atspoguļo starpību starp datu pieejamības laiku un tā notikuma laiku, ko šie dati raksturo. Saskaņā ar regulām par valsts finanšu īstermiņa statistiku dati jāiesniedz Eurostat ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.

Pārbaudot to, kā tika iesniegti ceturkšņa dati no 2004. gada decembra līdz 2005. gada septembrim, noskaidroja, ka piecpadsmit dalībvalstis vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu kontu datus sniedza bez kavēšanās: tās bija Apvienotā Karaliste, Dānija[7], Grieķija, Itālija, Īrija, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija, Vācija un Zviedrija. Citas dalībvalstis (Beļģija[8], Čehija, Spānija, Francija, Kipra, Ungārija, Austrija un Polija) iesniedza datus ar 3–5 dienu kavēšanos vismaz vienā datu nosūtīšanas reizē. Lietuva vidēji 5 dienas nokavēja visus četrus datu nosūtīšanas termiņus. Pašlaik Eurostat analizē pavisam nesen saņemtos Igaunijas datus. Jāuzsver, ka dažas valstis (Vācija, Slovēnija un Zviedrija) atkarībā no ceturkšņa iesūta savus datus līdz pat 20 dienām pirms termiņa.

Attiecībā uz nosūtīto datu aptvērumu dalībvalstīm no 1991. gada pirmā ceturkšņa jāiesūta Eurostat ceturkšņa dati par nodokļiem un sociālajiem maksājumiem (Regulas (EK) Nr. 264/2000 5. pants). Saistībā ar pārskatīto ESA 95 nosūtīšanas programmu[9] no jaunajām dalībvalstīm tiek prasīti dati no 1995. gada. Par pārējiem ESA 95 darījumiem (Regulas (EK) Nr.1221/2002 6. pants) ceturkšņa dati jāiesūta no 1999. gada pirmā ceturkšņa.

Grieķijai, Spānijai, Īrijai, Luksemburgai un Zviedrijai joprojām vēl jāiesniedz retrospektīvi dati. Attiecībā uz citiem ESA 95 darījumiem (Regula (EK) 1221/2002) lielākā daļa valstu izpilda prasības. Tomēr Kipras, Ungārijas un Maltas gadījumā trūkstošās laikrindas attiecas uz 1999.–2003. gadu (Maltai trūkst datu tikai par 1999. gadu). Slovēnijai vairāku ESA 95 darījumu aptvērums ir mazs. Visnopietnākie aptvēruma trūkumi tika konstatēti Kiprai un Ungārijai.

4. SASKANīBA

Statistika ir saskanīga, ja uz to var paļauties, kombinējot dažādos veidos un dažādiem mērķiem.

4.1. Ceturkšņa un gada datu saskanība

Abās regulās ir teikts, ka ceturkšņa datiem un attiecīgajiem gada datiem ir jābūt saskanīgiem (attiecīgi 3. un 4. pants). Analizējot ceturkšņa un gada rādītāju saskanību, var secināt, ka joprojām vērojama zināma Apvienotās Karalistes, Dānijas, Luksemburgas, Polijas un Zviedrijas datu nesaskanība attiecībā uz konkrētiem darījumiem līdz 1999. gadam.

Šādu dalībvalstu datos par 1999. gadu un laikposmu pēc tā konstatēta nesaskanība: Čehija – vairāki ESA 95 darījumi (2003. un 2004. gada dati), Dānija (kategorijas D211 dati 2003. gadā), Īrija (lielākoties kategorijas P2 un D4 dati, visas laikrindas), Polija (nesaskanība vairākos gadījumos līdz 2001. gadam) un Apvienotā Karaliste (kategorijas D4, D5 un D7 datu nesaskanība, visas laikrindas). Slovākija ir dalībvalsts, kurai ir konstatēts visvairāk ceturkšņa un gada datu nesaskanību; to lielā mērā var izskaidrot ar to, ka kategorijas D4, D7 un D9 dati 2001.–2004. gadam netika konsolidēti ceturkšņa dalījumā.

4.2. Provizorisko un galīgo datu saskanība

Lai novērtētu to, vai galīgā statistika ievērojami atšķiras no provizoriskās statistikas, tika analizēta gan absolūtā, gan nominālā vidējā precizētā vērtība pēc diviem gadiem, proti, pēc astoņiem ceturkšņiem. Jāatzīmē, ka šis aprēķins bija iespējams tikai tām dalībvalstīm, kuras katram ESA 95 darījumam bija veikušas vismaz astoņus ceturkšņa datu sūtījumus[10].

Tām dalībvalstīm, kuras veikušas ievērojamus precizējumus šajā laikposmā, norāda uz tiem ESA 95 darījumiem, kuri ievērojami ietekmējuši kopējos izdevumus vai kopējos ieņēmumus (vai abus). Šis rādītājs palīdz novērtēt precizējumi ietekmi, īpaši kategorijas B.9 neto aizdevumi/neto aizņēmumi mainīgumu; šī kategorija ir svarīgs saldo postenis[11]. Precizējumus ietekmē vairāki faktori; attiecībā uz ceturkšņa statistiku tie ir saistīti ne tikai ar galīgo gada kontu pieejamību, bet arī ar citiem faktoriem, piemēram, atjaunināšanu, kvalitātes pārbaudēm, datu avotu vai metožu maiņu, konceptuāliem pielāgojumiem ESA 95 utt. Nozīmīgs abu regulu aspekts ir tas, ka vispārējās valdības nefinanšu kontu sagatavošanai izmantojami tieši avoti un Komisijai nav sūtāmi sezonāli izlīdzināti rādītāji (bet gan izejas dati ).

Ja pieejamie dati ļāva veikt šādu analīzi, kopumā bija vērojams, ka Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Francijā un Vācijā kategorijas B.9 vidējais precizējumu rādītājs absolūtā izteiksmē svārstās no 0,2 % līdz 0,4 % no iekšzemes kopprodukta. Otrajā dalībvalstu grupā – Dānijā, Spānijā, Nīderlandē, Portugālē un Somijā – vidējais precizējumu rādītājs absolūtā izteiksmē divos gados svārstās no 0,6 % līdz 0,9 % no IKP. Trešajā grupā vidējais precizējumu rādītājs absolūtā izteiksmē sasniedz vairāk nekā 1 % no IKP; šajā grupā ir Grieķija (3,2 %), Itālija (1,5 %), Latvija (2,1 %), Luksemburga (8,1 %), Austrija (1,1 %) un Zviedrija (1,2 %). Ja aplūko vērtību vidējos aritmētiskos precizējumus pēc diviem gadiem, redzams, ka precizējumu ietekme ir mazāka. Dalībvalstis, kurām bija vislielākie vidējie precizējumu rādītāji šajā periodā, bija Grieķija (–3,2 %)[12], Luksemburga (5,7 %) un Zviedrija (1,2 %).

Šādas statistikas apkopošanas mērķis ir samazināt sākotnējo aplēšu un galīgo rādītāju atšķirības katram ceturksnim. Lai gan nav veikts līdzīgs kvalitātes novērtējums gada statistikai, kopš 1999. gada precizējumu vidējais nesvērtais dalībvalstu gada deficīta koeficienta rādītājs absolūtā izteiksmē pēc sešiem mēnešiem veidoja 0,27 % no IKP, pēc viena gada – 0,34 % no IKP un pēc 18 mēnešiem – 0,43 % no IKP.

5. SALīDZINāMīBA LAIKā

Salīdzināmības mērķis ir novērtēt to, kā atšķirības ietekmē izmantotās statistikas koncepcijas, novērtēšanas instrumentus un procedūras, statistiku salīdzinot ģeogrāfiskā dalījumā, citā dalījumā, nevis ģeogrāfiskā vai laikā. Regulā (EK) 1221/2002 paredzēts pārejas periods tām dalībvalstīm, kuras nav spējīgas izmantot avotus un metodes un/vai ievērot regulā noteiktos termiņus. Sākotnēji bija jānosūta „vislabākās ceturkšņa aplēses”, pakāpeniski bija jāiekļauj jauna informācija, kas kļuva pieejama uzlabotās sistēmas izveides procesā. Pārejas periods beidzās 2005. gada 31. martā (9. panta 4. punkts).

Lielākā daļa dalībvalstu nav ziņojušas par laikrindu pārtraukumiem[13] nosūtīšanas periodā. Izņēmums ir Čehija (no 2003. gada tika ietverti jauni ceturkšņa datu avoti), Spānija (no 2000. gada jauns bāzes gads), Nīderlande (2000.–2001. gadā bāzes pārskatīšana; jaunu datu avotu iekļaušana), Polija (jauna metodika, kura piemērota 2004. gadā) un Portugāle (no 2000. gada jauns bāzes gads).

6. PRECIZITāTE UN TICAMīBA

6.1. Datu avotu aptvērums

Attiecībā uz datu avotiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 264/2000 3. pantā teikts, ka ceturkšņa datu par nodokļiem un sociālajiem maksājumiem pamatā jābūt tiešai informācijai no pamatavotiem, piemēram, valsts kontiem vai administratīviem avotiem, kas katrā kategorijā veido vismaz 90 % no kategorijas summas. Regulā (EK) 1221/2002, kura aptver pārējos ESA 95 darījumus, noteikts, ka ceturkšņa datu pamatā cik iespējams jābūt tiešai informācijai no pamatavotiem, lai, ja vajadzīgs, katram ceturksnim samazinātu sākotnējo aplēšu un galīgo rādītāju atšķirības.

Vairākums dalībvalstu izpilda 90 % kritēriju attiecībā uz nodokļiem un sociālajiem maksājumiem, īpaši nodokļiem (kategorija D2, D5, D91). Sociālo pabalstu kategorija (D62) rada vairāk grūtību, īpaši Beļģijai (87 %), Francijai (85 %) un Īrijai (75 %).

Tiešās informācijas prasības Regulā (EK) 1221/2002 nav tik stingras, un noteikts, ka ceturkšņa datu pamatā cik iespējams jābūt tiešai informācijai. Atkarībā no dalībvalsts situācija ir atšķirīga, un dažas dalībvalstis – Beļģija, Francija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Portugāle, Ungārija un Zviedrija – norāda uz grūtībām tiešu pamatavotu izmantošanā, lai apkopotu ceturkšņa datus par ESA 95 darījumiem.

6.2. Statistikas aplēsēs izmantotās metodes un pieņēmumi

Abas regulās paredzēts, ka tiešā informācija papildināma, ja nepieciešams, pielāgojot aptvērumu un veicot konceptuālus pielāgojumus, lai panāktu ceturkšņa datu atbilsmi ESA 95 koncepcijām. Visās dalībvalstīs ir nepieciešami pielāgojumi valdības sektora ceturkšņa nefinanšu kontu aplēsēs, īpaši ESA 95 darījumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) 1221/2002. Datu pieejamības problēma lielākoties attiecas uz pašvaldībām (piemēram, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Luksemburgā, Portugālē) un/vai uz vispārējās valdības konkrētām struktūrām.

Dalībvalstīs atšķiras tas, cik lielā mērā tiek izmantoti statistiskie modeļi, lai aplēstu trūkstošos radītājus. Izmantojot tādus pamatavotus kā rādītāji un/vai prognozes, šos modeļus izstrādāja Beļģijā, Čehijā, Francijā un Itālijā. Dažas valstis izmanto jauktu pieeju, kuras pamatā ir ceturkšņa pamatavotu kodifikācija ESA 95 darījumos (līdzīgi kā metodika, kas tiek izmantota gada kontu sagatavošanā) un trūkstošo datu aplēses.

6.3. Konceptuāli pielāgojumi ESA 95

Kā minēts iepriekš, jāveic konceptuāli pielāgojumi, lai panāktu ceturkšņa datu atbilsmi ESA 95 koncepcijām. Vairākums pielāgojumu, kas veikti valdības ceturkšņa kontos, ir līdzīgi tiem pielāgojumiem, kas veikti gada kontos. Attiecībā uz reģistrēšanas laiku tajos ņemti vērā ESA 95 principi, tomēr, ja reģistrēšana pamatavotos notiek maksājuma brīdī, tiek ieviesti pielāgojumi atbilstoši uzkrāšanas principam (lielākoties nodokļiem un sociālajām iemaksām).

6.4. Statistikas precizēšana

Lai veiktu precizējumu kvantitatīvo analīzi, kā rādītāju izmantoja precizējumu, kas tika veikts ceturtajā ceturksnī triju iepriekšējo ceturkšņu datiem par visiem ESA 95 darījumiem no 2002. gada līdz 2004. gadam. Tālāk minētajos konstatējumos atspoguļota kategorijas B9 (neto aizdevumi/neto aizņēmumi) precizējumu ietekme.

Triju iepriekšējo ceturkšņu vērtību absolūto vidējo precizējumu rezultātā Beļģijai, Čehijai, Dānijai, Vācijai, Spānijai, Francijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Nīderlandei un Apvienotajai Karalistei kategorija B.9 ceturtajā ceturksnī mainījās par 0,1 % līdz 0,5 % no IKP. Itālijai, Portugālei un Somijai tie attiecīgi bija 0,7 %, 0,6 % un 0,9 % no IKP. Lielākie kategorijas B.9 vidējie precizējumi bija Grieķijā (1,9 % no IKP), Luksemburgā (3,4 %), Ungārijā (2,8 %), Austrijā (1,1 %) un Polijā (1,0 %).

Tā kā kategorija B.9 ir saldo postenis, novērtēja arī to, vai ceturtajā ceturksnī veiktie precizējumi atšķirīgi ietekmēja triju iepriekšējo mēnešu kopējos izdevumus un ieņēmumus. Grieķijai vidēji tika ievērojami precizēti gan kopējie izdevumi, gan kopējie ieņēmumi (attiecīgi 3,3 % un 2,8 % no IKP). Luksemburgai un Austrijai kopējie izdevumi tika precizēti ievērojami vairāk nekā ieņēmumi, bet Ungārijai bija pretēja situācija. Polijai izdevumu un ieņēmumu precizējumu apmērs bija gandrīz vienāds (attiecīgi 2,4 % un 2,6 % no IKP). Novirze, analizējot vidējās aritmētiskās vērtības, ir mazāka par 1 % gandrīz visām valstīm, izņemot Ungāriju (2,3 %).

Šie precizējumi nav ļoti būtiski, ņemot vērā to, ka par trijiem iepriekšējiem ceturkšņiem vienpadsmit dalībvalstis ir veikušas precizējumus, kuru apmērs ir 0,1 % līdz 0,5 % no IKP. Šo statistikas datu apkopošanā iegūtā pieredze droši vien laika gaitā ļaus samazināt precizējumu apmēru.

7. SECINāJUMI UN IETEIKUMI

Kopš pirmajiem datu sūtījumiem ir gūti ievērojami panākumi un tika turpināta vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu kontu tālāka izstrāde. Vairākuma valstu dati ir pienācīgā kvalitātē, tie ir noderīgi analītiskiem mērķiem, un tie attiecīgi jāizplata. Dažām dalībvalstīm jāīsteno īpaši pasākumi, lai uzlabotu sniegto datu kvalitāti. Dažos gadījumos uzlabojumu varētu panākt, izpildot Kopienas noteikto pienākumu nosūtīt laikrindas Eurostat. No otras puses, šādi varētu izvairīties no tā, ka Komisija sāk pārkāpumu procedūru saskaņā ar Līgumu, lai nodrošinātu pilnīgu Kopienas noteikumu ievērošanu.

Konstatētie precizējumi biji līdzīgi citu īstermiņa (ceturkšņa) statistikas datu precizējumiem. Jāveicina vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu kontu publicēšana un jāsniedz pienācīgi norādījumi lietotājiem. Tas nozīmēs, ka jāsniedz atbilstoši metadati, lai atspoguļotu valstu praksi, un jābrīdina lietotāji par šo ceturkšņa rādītāju mainīgumu, īpaši dažās dalībvalstīs. Publicēšana radīs stimulu uzlabot kvalitāti, un Eurostat , saskaņojot ar dalībvalstīm, plāno 2006. gada sākumā izplatīt šo statistiku. Pieredze liecina, ka valstu līmenī lietotāji arvien vairāk iepazīstas ar šo statistiku, arvien vairāk ņem vērā ceturkšņa statistikas mainīgumu un laika gaitā to izprot arvien labāk.

Ieteicams arī turpmāk veikt šādu novērtējumu, lai pārraudzītu dalībvalstu turpmākos panākumus un uzlabotu kvalitāti. Tālāk seko daži īpaši ieteikumi dalībvalstīm.

- Beļģija – ir nepieciešami turpmāki panākumi attiecībā uz tiešajiem avotiem, īpaši kategorijai D62; šajā kategorijā nav izpildīts 90 % kritērijs (87 %).

- Čehija – jānodrošina ceturkšņa un gada datu saskanība. Procentu likmju dati jākonsolidē ceturkšņa dalījumā visās laikrindās. Vēlama attīstība, pakāpeniski iekļaujot uzlabotos ceturkšņa datu pamatavotus.

- Dānija – nav īpašu piezīmju, izņemot nepieciešamību nodrošināt ceturkšņa un gada datu saskanību laika gaitā.

- Igaunija – dati tika nosūtīti pavisam nesen. Pašlaik Eurostat analizē sniegto informāciju un norādīs, ja tiks konstatētas kvalitātes problēmas.

- Grieķija – ieteicams turpināt attīstīt pamatavotus un uzlabot kvalitāti. Precizējumu ietekme pēc diviem gadiem, kā arī ceturtajā ceturksnī veikto triju iepriekšējo ceturkšņu datu precizējumu ietekme ir bijusi ievērojama.

- Spānija – jāiesniedz Eurostat trūkstošās laikrindas un šajā saistībā jāizstrādā rīcības plāns.

- Francija – tiek gaidīts turpmāks progress, lai palielinātu tiešo avotu aptvērumu. Kategorijai D.62 tiešās informācijas aptvērums ir 85 %. Citiem ESA 95 darījumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) 1221/2002, tiešos avotus lielākoties izmanto tostarp kategorijā D.1, D.4 (izdevumi) un P.1.

- Īrija – jāiesniedz Eurostat valsts prakses apraksts ESA 95 darījumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) 1221/2002. Tiek gaidīts turpmāks progress, lai paplašinātu tiešo avotu aptvērumu. Regulā (EK) 264/2000 noteiktais 90 % kritērijs netiek izpildīts sociālo pabalstu kategorijā D62 (75 %). Jānodrošina ceturkšņa un gada datu saskanība.

- Itālija – tiek gaidīts turpmāks progress attiecībā uz provizoriskajiem un galīgajiem statistikas datiem.

- Kipra – jāiesniedz Eurostat trūkstošās laikrindas un šajā saistībā jāizstrādā rīcības plāns. Tiek gaidīts turpmāks progress, lai palielinātu ceturkšņa datu pamatavotu pieejamību pašvaldībām.

- Latvija – jāpanāk turpmāks progress attiecībā uz provizorisko un galīgo statistikas datu saskanību.

- Lietuva – jāiesniedz Eurostat trūkstošās laikrindas un attiecīgi jāizstrādā plāni. Jāturpina uzlabot sūtījumu laicīgums.

- Luksemburga – jāiesniedz Eurostat trūkstošās laikrindas un jāizveido rīcības plāns. Tiek gaidīts turpmāks progress, lai palielinātu ceturkšņa datu pamatavotu izmantošanu pašvaldībām. Precizējumu ietekme pēc diviem gadiem, kā arī ceturtajā ceturksnī veikto triju iepriekšējo ceturkšņu datu precizējumu ietekme ir bijusi ievērojama. Šajā jomā jāuzlabo kvalitāte.

- Ungārija – jāiesniedz Eurostat trūkstošās laikrindas un jāizveido rīcības plāns. Jāturpina uzlabot sūtījumu laicīgums. Tiek gaidīta turpmāka attīstība ceturkšņa datu pamatavotu izmantojumā pašvaldībām. Analizējot noskaidrots, ka ceturtajā ceturksnī veikto triju iepriekšējo ceturkšņu datu precizējumu ietekme ir bijusi ievērojama, un šajā jomā ir jāpalielina kvalitāte.

- Malta – jāiesniedz Eurostat trūkstošās laikrindas un jāizstrādā rīcības plāns.

- Nīderlande – tiek gaidīts turpmāks progress, lai pakāpeniski iekļautu uzlabotos ceturkšņa datu pamatavotus.

- Austrija – precizējumu ietekme pēc diviem gadiem, kā arī ceturtajā ceturksnī veikto triju iepriekšējo ceturkšņu datu precizējumu ietekme ir bijusi ievērojama. Šajā saistībā jāuzlabo kvalitāte. Tiek gaidīti turpmāks progress, lai pakāpeniski iekļautu uzlabotos ceturkšņa datu pamatavotus.

- Polija – jānodrošina ceturkšņa un gada datu saskanība laika gaitā. Ievērojams saskanības trūkums ir konstatēts gandrīz visiem 1995.–2000. gada mainīgajiem lielumiem. Tiek gaidīts turpmāks uzlabojums, lai palielinātu ceturkšņa pamatavotu izmantojumu pašvaldībām. Ceturtajā ceturksnī veikto triju iepriekšējo ceturkšņu datu precizējumu ietekme ir bijusi ievērojama, un šajā saistībā ir jāuzlabo kvalitāte.

- Portugāle – jāturpina uzlabot ceturkšņa datu vākšana no reģionu valdībām un pašvaldībām, īpaši kategorijai P.51.

- Slovēnija – jāiesniedz Eurostat trūkstošie dati par ESA 95 darījumiem un jāīsteno plāni par šīs informācijas nosūtīšanu 2006. gadā.

- Slovākija – jānodrošina ceturkšņa un gada datu saskanība; īpaši jākonsolidē kategorija D4, D7 un D9. Tiek gaidīti turpmāki uzlabojumi, veicot datu aplēses saskaņā ar uzkrāšanas principu ceturkšņa dalījumā.

- Zviedrija – jāiesniedz Eurostat trūkstošās laikrindas un jāizveido rīcības plāns. Jāpanāk turpmāks progress ceturkšņa datu pamatavotu izmantojamībā; īpaši tas attiecas uz sociālas nodrošināšanas fondu datiem. Jāturpina uzlabot kategorijas D.4 konsolidāciju gada un ceturkšņa dalījumā. Jāpieliek pūles, lai nodrošinātu provizorisko un galīgo statistikas datu saskanību.

- Apvienotā Karaliste – jānodrošina ceturkšņa un gada datu saskanība laika gaitā un jāturpina uzlabot ceturkšņa datu pamatavotu pieejamība pašvaldībām.

[1] http://europa.eu.int/eur-lex/pri/en/oj/dat/2002/l_179/l_17920020709en00010005.pdf

[2] http://europa.eu.int/eur-lex/pri/en/oj/dat/2000/l_029/l_02920000204en00040006.pdf

[3] Vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu kontu saturs tika definēts, izmantojot sarakstu, kurā norādīti ESA 95 darījumi, kas veido vispārējās valdības izdevumus un ieņēmumus.

[4] Skatīt Eurostat CIRCA interešu grupu „Kvalitāte statistikā”, http://forum.europa.eu.int/Public/irc/dsis/Home/main.

[5] Dažās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā, Lietuvā, Nīderlandē vai Luksemburgā, viena un tā pati iestāde sagatavo gan vispārējās valdības ceturkšņa nefinanšu, gan finanšu kontus.

[6] Eiropas Kopienas (2002), Rokasgrāmata par nodokļu un sociālo maksājumu ceturkšņa datu apkopošanu, Luksemburga, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs.

[7] Gan 2004. gada decembrī, gan 2005. gada martā Dānija datus Eurostat iesniedza pirms termiņa.

[8] Pēdējos trijos sūtījumos.

[9] Pārskatītā ESA 95 nosūtīšanas programma stājas spēkā 2006. gadā.

[10] Šādu vērtību vidējā starpība: 2005. gada otrais ceturksnis mīnus 2003. gada otrais ceturksnis, 2005. gada pirmais ceturksnis mīnus 2003. gada pirmais ceturksnis, 2004. gada ceturtais ceturksnis mīnus 2002. gada ceturtais ceturksnis, 2004. gada trešais ceturksnis mīnus 2002. gada trešais ceturksnis, 2004. gada otrais ceturksnis mīnus 2002. gada otrais ceturksnis un 2004. gada pirmais ceturksnis mīnus 2002. gada pirmais ceturksnis.

[11] Precizējumu jautājums tiek analizēts 6. punktā (precizitāte un uzticamība).

[12] Mīnusa zīme norāda uz pieaugošiem deficīta radītājiem.

[13] Statistisko laikrindu pārtraukumi rodas, ja laika gaitā tiek mainīti mainīgā lieluma definēšanas un novērošanas standarti. Šādas pārmaiņas var būt vienas vai vairāku pārmaiņu rezultāts mainīgā lieluma novērošanas jebkurā brīdī. Pie statistisko laikrindu pārtraukumu īpašajiem iemesliem pieder izmantoto klasifikāciju, mainīgā lieluma definīciju, aptvēruma u.c. pārmaiņas (ESAO , Statistikas terminu glosārijs ).