52006DC0345

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.6.2006

COM(2006) 345 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par situāciju pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu nozarē {SEC(2006) 838}

- Priekšvārds

Prezidentūras secinājumos par augļu un dārzeņu kopējās tirgus organizācijas vienkāršošanu 2004. gada novembrī Komisijai lūdza veikt analīzi par jauno situāciju ES tirgos pārstrādei paredzēto mīksto augļu un citu sarkano augļu nozarē, kas radusies paplašināšanās rezultātā, un, ja nepieciešams, izteikt priekšlikumus īpašu problēmu risināšanai.

Šajā dokumentā sniegti galvenie Komisijas dienestu veiktās analīzes faktori un secinājumi par ES politikām. Šim dokumentam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegts padziļināts pārskats par situāciju pārstrādei paredzēto mīksto augļu un citu sarkano augļu nozarē.

1. KONTEKSTS

Šajā dokumentā uzmanība ir pievērsta ķiršiem (skābajiem ķiršiem, Prunus Cerasus , un saldajiem ķiršiem, Prunus Avium ) un tā sauktajiem mīkstajiem augļiem. Termins „mīkstie augļi” parasti attiecas uz trīs augļu grupām: ogu augļiem ( Rubus un Morus ģints); jāņogām/upenēm ( Ribes ģints) un mellenēm ( Vaccinium ģints); un sēkleņiem vai paaugļiem ( Fragaria ģints, piem., zemenes).

Pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu nozarei 2004. gads bija grūts – vairākās dalībvalstīs dažiem produktiem bija zemas ražotāju cenas (it īpaši upenēm, zemenēm un skābajiem ķiršiem). Dažus produktus zemās cenas ietekmēja arī 2005. gadā (it īpaši zemenes un upenes).

Jaunu dalībvalstu pievienošanās ES ar vērā ņemamu pārstrādei paredzēto mīksto augļu un citu sarkano augļu nozari ievērojami izmainīja ES nozares vispārējo situāciju. Pievienojoties diviem svarīgiem ražotājiem – Ungārijai un Polijai —, ES kļuva par pasaules lielāko mīksto augļu ražotāju pārstrādes rūpniecībai.

2. NOZARES SITUāCIJAS ANALīZE

2.1. Galvenās nozares iezīmes ES

ES līmenī mīksto augļu un skābo ķiršu[1] audzēšanas teritorijas aizņem 0,25 % no kopējās aramzemes. Šī nozare visattīstītākā ir Ziemeļeiropas valstīs, izņemot zemeņu un saldo ķiršu ražošanu. Polijai pieder 1,10 % tirgus daļas, līdz ar to Polija ir valsts, kurai ir visnozīmīgākā loma šajā nozarē. Ar paplašināšanos 2004. gadā ES mīksto augļu (jāņogu/upeņu, ērkšķogu, aveņu un zemeņu) un skābo ķiršu ražošana ievērojami pieauga: ja ES-15 bija 69 000 hektāri apstrādāto platību, tad ES-25 vidēji no 2002. līdz 2004. gadam - 237 000 hektāri, no kuriem 141 000 hektāri pieder Polijai.

Izņemot jāņogas/upenes un ķiršus, ko var novākt mehanizēti, mīksto augļu ražošana ir darbietilpīga. Ņemot vērā, ka pārstrādes tirgū cenas ir zemākas nekā svaigo augļu tirgū, konkurences spiediena rezultātā pārstrādei paredzēto mīksto augļu nozare galvenokārt atrodas valstīs ar zemām darbaspēka izmaksām.

Mīkstie augļi bieži ietilpst tajās šaura loka kultūrās, kuras ir iespējams audzēt mazāk piemērotajos apvidos (piem., puskalnainās teritorijās). Turklāt, tā kā mīkstos augļus ir iespējams ražot nelielā apjomā, šī nozare ir īpaši piemērota mazām lauku saimniecībām, kas mazāk piemērotos apvidos vai puskalnainās platībās bieži ir pārsvarā. Šajās lauku saimniecībās mīksto augļu ražošanā var labāk izmantot ģimenes darbaspēku, kas bieži nodrošina nepilnas slodzes lauksaimniekiem papildu ienākumus.

Lai gan nozares saimnieciskās darbības apjoms lauksaimniecībā kopumā ir ierobežots, tā bieži ir koncentrēta ražotājvalstu īpašos rajonos, tādēļ var sniegt nozīmīgu labumu reģionālajai ekonomikai.

2.2. Galvenās nozares iezīmes Polijā

Polija pārstāv divas trešdaļas no visiem ES pārstrādes rūpniecībai saražotajiem mīkstajiem augļiem un skābajiem ķiršiem.

Pēdējos 15 gados augļu dārzu platības ir bijušas diezgan stabilas un aizņem 260-290 000 hektārus. Apmēram 15 % no šīm platībām aizņem ogulāji un jāņogulāji/upenāji (jāņogas/upenes, ērkšķogas, avenes un citi ogulāji), bet 10 % - skābie ķirši. Zemeņu platības pēdējos 15 gados ir bijušas svārstīgas (zemākais - 38 000 hektāri 2002. gadā, augstākais - 65 800 hektāri 2001. gadā).

Mīksto augļu ražošana ir koncentrēta reģionos. Vislielākā koncentrācija ir trijās vojevodistēs, kuras pārstāv apmēram 55 % no nacionālās mīksto augļu un skābo ķiršu ražošanas 2002. līdz 2004. gadā: Lubelskie (24,1 % no kopējā ražošanas apjoma), Mazowieckie (20,9 %) un Łódzkie (11,4 %).

Tā kā lauku teritorijās un mazo lauku saimniecību struktūrās ir augsts bezdarba līmenis, pārstrādei paredzēto mīksto augļu nozare ir nozīmīgs ienākumu un darba avots. Ir aprēķināts, ka kopumā augļu un dārzeņu nozare nodrošina 250 000 pilnas slodzes darbvietu (ražošana, tirgdarbība, pārstrāde). Tikai vienā pašā mīksto augļu un skābo ķiršu nozarē tas nozīmē apmēram 80 000 pilnas slodzes darbvietu.

Nozarē pārsvarā darbojas mazās lauku saimniecības, lai gan pēdējos 15 gados ir notikusi apvienošanās. Attiecībā uz upenēm un skābajiem ķiršiem lauku saimniecības, kurās augļu dārzu platība ir lielāka nekā viens hektārs, veido apmēram divas trešdaļas no nacionālās ražošanas.

Ražošanas sadrumstalotību vēl vairāk sarežģī zemais organizācijas līmenis. Attiecībā uz visiem augļiem un dārzeņiem organizētā nozare (ražotāju grupas un ražotāju organizācijas) veido tikai 2 % no kopējās augļu un dārzeņu pārdošanā esošās produkcijas.

Pārsvarā visu mīksto augļu piegāde ir sadrumstalota, tādēļ augļi tiek savākti savākšanas centros, kuri ir izkaisīti pa ciematiem visos ražošanas reģionos, un tad transportēti uz pārstrādes uzņēmumiem. Lielās lauku saimniecības parasti pārdod tieši rūpniecībai. Neliela daļa (apmēram 10-15 %) mīksto augļu un skābo ķiršu rūpniecībai tiek piegādāti, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp ražotājiem un pārstrādātājiem.

2.3. Situācija galvenajās apakšnozarēs

Veiktais pārskats par mīkstajiem augļiem ir koncentrēts uz kultūraugļiem un to galvenajiem veidiem: upenēm, avenēm un zemenēm. Kopā šie augļi veido vairāk nekā 90 % no mīksto augļu ražošanas pārstrādes rūpniecībai. Atsevišķa analīze ir veikta par skābajiem un saldajiem ķiršiem.

2.3.1. Zemenes

ES zemeņu ražošana tieši pārstrādes rūpniecībai galvenokārt atrodas Polijā. Citās dalībvalstīs zemenes tiek ražotas svaigo augļu tirgum, lai gan nelieli daudzumi tiek pārdoti arī pārstrādes rūpniecībai. Polija pārstāv apmēram 60 % no visa ES zemeņu piedāvājuma pārstrādes rūpniecībai. ES-25 saldētu zemeņu importa daļa no trešām valstīm kopējā ES pārstrādes rūpniecībai izmantoto zemeņu piedāvājumā ir pieaugusi no mazāk nekā 20 % (līdz 2001./2002. gadam) līdz 38 % (2003./2004. gadā).

2004. un 2005. gadā (pārstrādes rūpniecībai paredzēto zemeņu un saldēto zemeņu) cenas ES ievērojami kritās. To izraisīja kopējais spiediens, ko radīja pieaugoša ES ražošana salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un pieaugošs lēts imports no trešām valstīm, it īpaši no Ķīnas.

Galvenās zemeņu nozares iezīmes Polijā var apkopot šādi:

- Salīdzinoši zemo ieguldījumu izmaksu rezultātā zemeņu ražošana pārstrādei ir kļuvusi par papildu ienākuma avotu neskaitāmām mājsaimniecībām lauku rajonos. Raugoties no sociālā viedokļa, lauku rajonos nozarei ir nozīmīga loma. Tiek lēsts, ka 2002. gadā divas trešdaļas ražošanas nodrošināja 10 % lauku saimniecības ar platību, kas pārsniedz 0,5 hektārus. Atlikušie 90 % lauksaimnieku, kuru zemeņu platības ir mazākas nekā 0,5 hektāri, saražoja vienu trešdaļu no kopējās Polijas produkcijas;

- nozare ir specializējusies Senga Sengana šķirnes audzēšanā, kas ir populāra šķirne pārstrādes rūpniecībā. No otras puses, šī šķirne nav piemērota svaigo augļu tirgum, tai ir zemas ražas, ražas sezona ir ārkārtīgi īsa, bet ražas apjomi ir ļoti atšķirīgi atkarībā no laika apstākļiem. Šīs iezīmes kopā ar pēdējos gados pieaugošo importu no trešām valstīm pie pašreizējiem zemo cenu apstākļiem rada lielu spiedienu uz šīs šķirnes audzēšanu, īpaši lielām komerciālām lauku saimniecībām;

- zemo cenu zemeņu imports, tirgus piedāvājuma svārstības un ražotāju un daļējas pārstrādes uzņēmumu daudzveidība, kā arī pašas Senga Sengana šķirnes īpatnības gadu no gada izraisa cenu svārstības, kuras vēl var pastiprināt saldēto zemeņu pieprasījuma līmenis ES pārtikas rūpniecībā;

- Senga Sengana pēc novākšanas ātri bojājas, tādēļ tai ir vajadzīga atbilstoša apstrāde pēc ražas novākšanas (it īpaši dzesēšana). Tirdzniecība rūpniecībai ir sadrumstalota un robeždaudzumi tiek pārdoti, pamatojoties uz līgumiem. Ņemot vērā starptautisko konkurenci un zemās cenas, nav ticams, ka līgumi, kuros ir ietverti cenu pasākumi, tiks paplašināti arī attiecībā uz apakšnozarēm, kurām ir īpašas vajadzības (piem., zīdaiņu pārtika, augstas kvalitātes ievārījumi). Izpēte, kas uzsākta, lai risinātu problēmas, ar kādām jāsaskaras, audzējot Senga Sengana, attiecas arī uz ekoloģisko augļu ražošanas metodēm, jaunām augļkopības metodēm un labākām metodēm aizsardzībai pret pelēko puvi.

Pašreizējās ES pārstrādei paredzēto zemeņu zemās cenas dažās dalībvalstīs neļauj svaigo aveņu nozarēm pārstrādes rūpniecības noieta tirgu izmantot par svaigo augļu tirgus regulatoru.

Kopš 1990. gadiem daļēji pārstrādāto zemeņu pieprasījums ES ir dinamiski pieaudzis. Taču šis pieaugums lielā mērā ir saistīts ar augļu sagatavošanas rūpniecību, kura nav tik atkarīga no īpašas šķirnes (attiecībā uz lielāko daļu izmantoto produktu). Šis pieaugums ir saistīts arī ar sulu un dzērienu nozari. No otras puses, ievārījuma ražošanas vajadzības ir stabilas.

2.3.2. Upenes

Upenes tiek audzētas Ziemeļeiropas dalībvalstīs, kur Polija viena pati saražo 70 % no ES produkcijas. ES ir pasaules lielākais ražotājs, ražošana trešās valstīs ir salīdzinoši neliela, un ES importē niecīgu upeņu daudzumu. Izejmateriālu un daļēji pārstrādātu produktu cenas kopš 2003. gada ir kritušās, jo upeņu ražošana ir pieaugusi no vidēji 150 000 tonnām 1998.–2002. gadā līdz 200 000 tonnām 2003. un 2004. gadā. Ražošana ir sasniegusi rekorda līmeni, kamēr galaproduktu (galvenokārt dzērieni uz augļu bāzes) patēriņš nav uzrādījis līdzīgu dinamismu, kā arī eksporta izredzes ārpus ES ir samērā ierobežotas. Produkta ekonomiju regulē apmēram 10 līdz 12 gadu ražošanas cikls, kas nosaka ražotāju vēlmi radīt jaunas plantācijas, kad cenas ir augstas, tādejādi bruģējot ceļu turpmākam cenu kritumam.

Ir jāpielāgo apstrādātās platības, lai ražošanu atjaunotu pienācīgā līmenī. Parasti lauksaimnieki kā vienu no instrumentiem izmanto papildplantāciju kultivāciju. Upenes ir daudzgadīga kultūra un tiek integrētas lauksaimniecības kultūru rotācijā, tādejādi papildplatību kultivācija arī ir daļa no lauksaimnieku izmantotās rotācijas sistēmas.

Attiecībā uz pieprasījumu — to pārtikas produktu patēriņš, kuru sastāvā ir upenes, ir stabils vai pat krītas. Upeņu produktus mēģina izkonkurēt citi produkti (apelsīnu sulas, dzērveņu sulas u.c.). Ar plašāku reklamēšanu un produktu jauninājumiem patēriņu varētu palielināt.

2.3.3. Avenes

Kopš 2004 . gada paplašināšanās ES aveņu ražošana, pateicoties diviem jauniem lieliem ražotājiem — Polijai (ar 48 000 tonnām) un Ungārijai (10 000 tonnas) —, ir pieaugusi no 28 000 tonnām līdz 87 000 tonnām (vidējie rādītāji no 2002. līdz 2004. gadam). Šajās divās jaunajās dalībvalstīs pārstrādes rūpniecība ir primārais augļu galamērķis, kamēr citās dalībvalstīs tai ir nenozīmīga loma, izņemot Franciju, kur apmēram 10 % no produkcijas tiek pārdots pārstrādes rūpniecībai. Apvienotajā Karalistē Skotijas augļu nozare galvenokārt bija paredzēta pārstrādes rūpniecībai, taču sakarā ar konkurences trūkumu nozare 2000. gadu sākumā gandrīz pilnībā novirzīja savu darbību uz svaigo augļu tirgu.

ES-25 aveņu piedāvājums pārstrādes rūpniecībai ir pieaudzis no 115 000 tonnām 2000. gadā līdz vairāk nekā 160 000 tonnām 2004. gadā. 2004. gadā lielais aveņu piedāvājums Eiropas rūpniecībai izraisīja cenu kritumu. Apmēram divas trešdaļas no kopējā rūpniecības piedāvājuma veido saldētas avenes. Serbija gadiem ilgi ir bijusi lielākā saldēto aveņu piegādātāja ES, laikā no 2002. līdz 2004. gadam uz ES-25 eksportējot vidēji 54 000 tonnas, tad seko Čīle ar vidēji 14 000 tonnām. Pēdējos gados, pateicoties ražošanas pieaugumam Polijā (no vidēji 20 000 tonnām 1999.–2002. gadā līdz 30 000 tonnām 2003.–2004. gadā), ES ražoto saldēto aveņu daļa kopējā ES piedāvājumā ir pieaugusi no 20 % 2002. gadā līdz 31 % 2004. gadā.

Polijai pēdējos desmit gados ir izdevies iekarot ievērojamu tirgus daļu, un izskatās, ka arī turpmāk tai izdosies noturēt savu pozīciju, pateicoties vairākām priekšrocībām: aveņu audzēšanas tradīcijām, zemām darba izmaksām, spēcīgai šķirņu radīšanas izpētei, esošajai lielai daļējas pārstrādes ražošanas bāzei. No otras puses, ražošanas sadrumstalotība, kā arī ražotāju tirgdarbības sadrumstalotība rūpniecībā ir ievērojams ierobežojums, lai spētu uzlabot nozares konkurētspēju. Nozares nostiprināšanas procesā izšķiroša būs ražošanas uzlabošana lauku saimniecību līmenī un tirgdarbības uzlabošanas daļējas pārstrādes rūpniecībā.

Ungārijā pēdējos desmit gados aveņu ražošana ir samazinājusies. Lai gan ES pieprasījums ir stabils, saldētu aveņu eksports ir krities, atspoguļojot konkurētspējas mazināšanos. Valstij patiesi ir jāsaskaras ar pieaugošu konkurenci tirgū, lai gan iekšēji nozare saskārās ar pieaugošām izmaksām. Turklāt dabas apstākļi Ungārijā ir tādi, ka būtu nepieciešams attīstīt apūdeņošanu (valsts atrodas pie Eiropas aveņu audzēšanas teritorijas dienvidu robežas), kas pašreiz, ražojot pārstrādes tirgum, nav izdevīgi.

2.3.4. Skābie ķirši

Skābie ķirši tiek audzēti valstīs ar aukstu klimatu, galvenokārt Ziemeļamerikā un Ziemeļeiropā. Skābie ķirši, saukti arī par pīrāgu ķiršiem, reti tiek patērēti svaigā veidā. Parasti pēc ražas novākšanas tie tiek konservēti vai sasaldēti un izmantoti dažāda veida produktos, tostarp kompotos, ievārījumos, sulās un dažādos desertos.

ES skābo ķiršu nozarē dominē trīs valstis: Polija (190 000 tonnas no 2002. līdz 2004. gadam), Ungārija (51 000 tonnas) un Vācija (31 000 tonnas). Kopā šīs trīs valstis veido 87 % no kopējās ES produkcijas. Laika periodā no 1998. līdz 2004. gadam ES-25 skābo ķiršu ražošana vidēji gadā pieauga par 5 %, sasniedzot 340 000 tonnas 2004. gadā. Lielāko ieguldījumu šajā pieaugumā ir devusi Polija, lai gan arī Ungārijā ražošana ir pieaugusi. Vācijā kopš 1990. gadiem šajā nozarē vērojams ražošanas kritums pieaugošās konkurences dēļ, ko izraisīja imports no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Polijai ir 60 % no ES skābo ķiršu ražošanas.

Vācijā un Polijā lauku saimniecību struktūras ir mazas, bet Polijā lielo lauku saimniecību pārsvars pieaug. Pretstatā tam Ungārijā dominē lielās lauku saimniecības (lauku saimniecības ar desmit vai vairāk hektāriem pārstāv 50 % no kopējās teritorijas - salīdzinājumā ar 3 % Vācijā). Vācijā un Polijā ķirši tiek novākti ar rokām (mazo lauku saimniecību struktūru dēļ), bet Ungārijā 30 % no ražas tiek novākti mehāniski. Darbaspēka izmaksām ir izšķiroša loma ražošanas rentabilitātē, tādēļ Vācija salīdzinājumā ar Ungāriju un Poliju ir neizdevīgā stāvoklī.

Vācijā un Ungārijā ražotāju organizācijām un ražotāju grupām ir liela nozīme skābo ķiršu tirdzniecībā pārstrādes industrijai: 40 % no kopējās ražošanas Vācijā un 5060 % Ungārijā, bet Polijā ražotāju organizāciju vai ražotāju grupu loma vēl joprojām ir nenozīmīga.

ES-25 importam no trešām valstīm ir neliels īpatsvars kopējā ES skābo ķiršu piedāvājumā pārstrādes industrijai ar vidēji 11 % tirgus daļu no 2002. līdz 2004. gadam.

Skābo ķiršu ražošana kopš 1990. gadiem jaunajās ES dalībvalstīs ir piedzīvojusi dinamisku izaugsmi. Analīze rāda, ka cenu kritumu 2004. gadā izraisīja lielā raža ES un Serbijā, kas pārsniedza rūpniecības vajadzības. Ņemot vērā jaunu augļu dārzu rašanos, it īpaši Polijā, cenas nozarē arī var pazemināties, ja vien laika apstākļi neietekmēs ražu, kā tas bija 2005. gadā.

2.3.5. Saldie ķirši

Apmēram 15 % no ES ražoto saldo ķiršu izmanto pārstrādes rūpniecībā. Trīs dalībvalstīs daļa no nozares ir orientēta uz pārstrādes rūpniecību: Francijā, Itālijā un Spānijā. Galvenās sfēras ir konservēšana (ķirši sīrupā un citi produkti), sagatavošana ar alkoholu (daļēji konditorijas rūpniecībai) un konservēšana cukurā (cukurā konservēti ķirši).

Kopš 1990. gadu sākuma cukurā konservēto saldo ķiršu ražošana ES ir samazinājusies, daļēji tādēļ, ka tos aizstāj ar konservētiem skābajiem ķiršiem, kurus ieved no Centrāleiropas, vai ievestajiem konservētiem saldajiem ķiršiem. Arī ar alkoholu gatavoto saldo ķiršu ražošana ES ir saskārusies ar konkurenci, ko rada no trešām valstīm ievesti līdzīgi produkti. Šī nozare ir ievērojami samazinājusies.

Francija un Itālija ir lielākie cukurā konservēto ķiršu ražotāji ES, tad seko Spānija. Francijā un Itālijā nozare ir attīstījusies atšķirīgi kopš 1990. gadiem. Itālijā 1990. gadu sākumā nozarē notika pārmaiņas – tā vietā, lai Itālijā ražotu izejmateriālus, tos sāka importēt no trešām valstīm (Bulgārijas, Turcijas un Rumānijas). Ievērojamu daļu no trešām valstīm ievesto izejmateriālu (iepriekš konservēti ķirši) pēc nelielas pārstrādes (šķirošana, atlase u.c.) reeksportē uz trešām valstīm. Daļa izejmateriālu tiek pārstrādāti cukurā konservētos ķiršos. Francijā nozare ir attīstījusies pēc nemainīgas stratēģijas, kas pamatota uz stabilu integrāciju preču ķēdē un saskaņotām pieejām un rīcībām starpprofesionālajā nozīmē. Starpprofesionālajā sistēmā tika izstrādāti dažādi pasākumi, lai veicinātu preču ķēdes konkurētspēju. Neskatoties uz pieaugošo konkurenci, rūpniecībā vēl joprojām izmanto vietēji ražotos izejmateriālus.

3. GALVENIE SECINāJUMI

DAž as pārstrādei paredzēto augļu nozeres pēdējos gados ES tirgū ir saskārušās ar grūtībām saistībā ar cenu krišanos (ražotāju cenas un cenas daļēji pārstrādātiem produktiem). Šīs grūtības var attiecināt uz trīs galvenajām faktoru kategorijām, kuras uz katru produktu attiecas citādi: 1) pieaugoša konkurence no trešām valstīm (aveņu nozarē); 2) pārmērīga ražošana salīdzinājumā ar tirgus vajadzībām; 3) nozares segmentu nepietiekama konkurētspēja, ko izraisa sadrumstalotas preču ķēdes (zemi ražotāju organizāciju līmeņi u.tml.).

Dažādu apstākļu rezultātā (piem., nelabvēlīgi laika apstākļi) citu kultūru nozares var saskarties ar pārejošām grūtībām.

3.1. Trešo valstu importa radītā konkurence

Analīze rāda, ka skābo ķiršu imports no trešām valstīm nenozīmīgi ietekmē ES-25, bet upenes netiek ievestas vispār. Augstāks ir aveņu un saldo ķiršu importa īpatsvars, lai gan pēdējos gados aveņu imports ir mazinājies. Pēdējos trīs gados ir pieaudzis saldēto aveņu imports. Tādēļ pārstrādes rūpniecībai paredzēto aveņu nozare ir saskārusies ar pieaugošu konkurenci, ko izraisa saldētu aveņu imports no trešām valstīm, it īpaši no Ķīnas par zemām cenām.

Pašreiz Komisija pēta, vai imports no Ķīnas ir noticis dempinga apstākļos.

3.2. Kā risināt jautājumu par pārmērīgu ražošanu salīdzinājumā ar tirgus vajadzībām

3.2.1. Ražošanas jaudas pielāgošana pieprasījumam

ES upeņu un skābo ķiršu ražošanas potenciāls pārsniedz pašreizējo rūpniecības pieprasījumu. Ja nenotiks kāda liela dabas katastrofa, kas varētu ietekmēt ražu, cenas, iespējams, paliks zemā līmenī. Pēdējos gados abās nozarēs ražošanas potenciāls ir ievērojami pieaudzis, jo līdz nesenajai pagātnei augstās cenas veicināja jaunu plantāciju rašanos.

Pastāvot šādiem apstākļiem, daži lauksaimnieki var vēlēties atteikties no šo produktu ražošanas un piemērot zemi citai kultūrai. ES noteikumi par valsts atbalstu noteiktos apstākļos ļauj dalībvalstīm īstenot subsidētas zemes kultivācijas shēmas. Lai veicinātu ogu un jāņogu/upeņu krūmu (ES tiesību aktos – daudzgadīgas kultūras) zemju konversiju, pārkārtojot ražošanu, dalībvalstis, kuras piemēro KLP vienreizējo maksājumu tā vēsturiskā modeļa ietvaros, var izmantot nacionālās rezerves, lai izveidotu jaunus atsauces daudzumus lauksaimniekiem tajās teritorijās, kuras pakļautas pārstrukturizācijai[2].

ES Lauku attīstības programmas arī saimniecību līmenī var veicināt pārorientāciju uz citām lauksaimnieciskām darbībām (jaunās Lauku attīstības regulas[3] 1. ass pasākumi par „lauksaimniecības un mežrūpniecības nozares konkurētspējas uzlabošanu”) vai ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām (3. ass pasākumi par „dzīves kvalitāti lauku teritorijās un lauku ekonomikas dažādošanu”). 1. ass atbalsta pasākumi veicina darbības dažādošanu lauku teritorijās un tādā veidā stiprina vietējo ekonomiku un tās spēju tikt galā ar grūtībām, kas var rasties noteiktās lauksaimniecības nozarēs.

3.2.2. Pieprasījuma veicināšana: reklamēšana un produktu jauninājumi

Salīdzinājumā ar citiem augļiem mīksto augļu tirgus ir ierobežots. Tas attiecas gan uz svaigiem, gan pārstrādātiem produktiem. Reklamēšanas programmas reti ir saistītas ar šīs nozares produktiem, rezultātā patērētāji par tiem īpaši neko nezina. Dažās dalībvalstīs šīs nozares uzņēmēji ir sākuši iniciatīvas, lai reklamētu savus produktus. Šajā sakarā ES atbalsts lauksaimniecības produktu reklamēšanai var būt svarīgs instruments, lai informētu par mīkstajiem augļiem un veicinātu pieprasījuma pieaugumu.

Produktu jauninājumi ir svarīgs instruments, lai paplašinātu esošos vai radītu jaunus tirgus. Dažādi pasākumi saskaņā ar Lauku attīstības programmām var palīdzēt uzņēmējiem izstrādāt jaunus produktus: ieguldījumu atbalsts tirgdarbībā un pārstrādē, atbalsts sadarbībai starp lauksaimniekiem jaunu produktu attīstībā un atbalsts lauksaimnieku līdzdalībai labas kvalitātes shēmās.

3.3. Nozares konkurētspējas veicināšana

Analīze atklāja, ka viens no kritiskākajiem vājajiem punktiem preču ķēdē ir Polijas augļu ražošanas sadrumstalotība un attiecīgā tirgdarbība pārstrādes rūpniecībā.

Dažreiz tiek diskutēts par to, ka shēma, kas būtu līdzīga atbalstam, kādu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Nr. 2202/96 saņem ražotāju organizācijas, kuras pārdod pārstrādes rūpniecībai svaigus produktus, veicinātu ražošanas sadrumstalotības radīto ierobežojumu likvidēšanu un lielu daļu tirgdarbības novirzītu rūpniecībā, tādejādi veicinot nozares stabilizēšanu. Tomēr pašreizējie instrumenti, kurus piemēro saskaņā ar minētajām regulām, būtiski attaisnojās ar to, ka ES ražotāju cenas bija augstākas nekā trešās valstīs. Tas neattiecas uz lielu daļu pārstrādes rūpniecībai paredzēto mīksto augļu un ķiršu nozari. Turklāt pašreiz tiek veikts esošo shēmu pārskats, lai tās veidotu atbilstošākas KLP reformai.

Tādēļ Komisija uzskata, ka šādas atbalsta shēmas ieviešana būtu gan neadekvāta no tehniskā viedokļa, gan arī nelaikā. Komisija atzīst, ka zemais nozares līmenis Polijā un sadrumstalotais tirgus šai rūpniecībai nopietni ierobežo nozares konkurētspēju, tomēr uzskata, ka esošās politikas gan Pirmā, gan Otrā Kopējās lauksaimniecības politikas pīlāra ietvaros var tikt mobilizētas, lai šos ierobežojumus likvidētu.

KTO pamats ir ražotāju organizācijām sniegtais atbalsts, lai stiprinātu to konkurētspēju. Šis atbalsts tiek sniegts ar ražotāju organizāciju īstenotām līdzfinansējuma darba programmām.

Atbalsts tiek sniegts arī ražotāju grupām, kuras īsteno atzīšanas plānu, lai atbilstoši kritērijiem tiktu atzītas kā ražotāju organizācijas. Šis atbalsts ir īpaši būtisks jaunajām dalībvalstīm, kurās nozares organizācijas līmenis ļoti bieži ir zems un no jauna veidotās ražotāju grupas ir pārāk mazas un ar ierobežotām spējām izpildīt prasības, lai tiktu atzītas kā ražotāju organizācijas pirmajos darbības gados. Atbalsts ražotāju grupām var būt divējāds: atbalsts, lai iedrošinātu šādu grupu veidošanos un veicinātu to administratīvo darbību, un ieguldījumu atbalsts (īpašu aizdevumu vai kapitāla veidā).

Augļu un dārzeņu kopējās tirgus organizācijas reformas ietvaros Komisija varētu ierosināt īpašu papildu atbalstu dalībvalstīm, kurās ir zemi organizācijas līmeņi.

ES Lauku attīstības programmas arī ir svarīgas, it īpaši saistībā ar 1. ass pasākumiem „lauksaimniecības un mežrūpniecības nozares konkurētspējas uzlabošana”. Tas īpaši attiecas uz tādiem pasākumiem, kā atbalsts lauksaimniecības uzņēmumu modernizācijai un atbalsts lauksaimniecības produktu pievienotajai vērtībai (tirgdarbība un pārstrāde). Saskaņā ar tās pašas 1. ass noteikumiem jaunajās dalībvalstīs, kuras nodrošina atbalstu daļēji naturālām lauku saimniecībām un ražotāju grupu izveidei, piemērojami pārejas pasākumi.

Lielākajās ražotājās dalībvalstīs trūkst organizācijas un ekonomisko datu par attiecīgajām nozarēm, tādēļ būtu vēlams attiecīgās nozares ekonomisko situāciju labāk uzraudzīt ES līmenī, iespējams, organizējot regulāras attiecīgo ekspertu sanāksmes.

3.4. Krīzes situācijas risināšana

Tieši tāpat, kā ar citiem augļu veidiem, mīksto augļu un ķiršu ražošana pārstrādes rūpniecība ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Lietains laiks var sabojāt ražu, bet labvēlīgi laika apstākļi visā sezonā var to ievērojami palielināt.

ES noteikumos par lauksaimniecības valsts atbalstu ir paredzētas kompensācijas lauksaimniekiem, kuri cieš zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā. Šajā sakarā Komisija ierosina vienkāršot šos noteikumus un veicināt krīzes atbalstu. It īpaši tiek ierosināts, lai nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmes kompensācijas atbalsta gadījumā nebūtu vajadzīga iepriekšēja Komisijas atļauja, kas ievērojami paātrinātu atbalsta izmaksāšanu lauksaimniekiem.

Ražas neievākšana varētu būt instruments gadījumos, kad rodas neparedzētas pagaidu grūtības ar tirgus pārsātinātību. Kopējās svaigu augļu un dārzeņu tirgus organizācijas reformas sakarā vajadzētu apspriest iespēju ražotāju organizācijām paredzētajās darba programmās kā attaisnotas iekļaut kompensācijas ražas neievākšanas gadījumos.

3.5. Noslēguma piezīmes

Kopumā ņemot, dominējošie faktori, kas mīksto augļu un ķiršu pārstrādes nozarē radīja krīzes situāciju 2004. un 2005. gadā, bija pārmērīgais piedāvājums (skābie ķirši 2004. gadā un upenes) un preču ķēžu sadrumstalotība.

Katrā problēmu kategorijā ir pārskatīti esošie Kopienas politikas instrumenti, ko iespējams mobilizēt. Pārskats ļāva secināt, ka lielāko daļu problēmu var risināt ar esošajiem instrumentiem. Jo īpaši izmantojot augļu un dārzeņu kopīgo tirgus organizāciju un lauku attīstības programmas, ES ir atbilstoši instrumenti, lai uzlabotu preču ķēžu funkcionēšanu mīksto augļu un ķiršu nozarē.

Šis ziņojums, tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments „Pārskats par ES pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu nozari”, kā arī neatkarīgie vērtējumi un ietekmes novērtējums tiks pienācīgi ņemti vērā, izstrādājot augļu un dārzeņu kopīgās tirgus organizācijas reformu.

[1] Saldie ķirši šeit netiek ņemti vērā, jo to pārstrādes tirgus daļa kopējā ražošanā ir zemāka (apmēram 10%) nekā citiem augļiem.

[2] Skatīt Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantu (OV L 270, 2003. gada 21. oktobris).

[3] Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 277, 2005. gada 21. oktobris)