52006DC0328

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.6.2006

COM(2006) 328 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par rīcību drošākai Eiropai

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par rīcību drošākai Eiropai (Dokuments attiecas uz EEZ)

SATURS

1. NOLŪKS 3

2. Traumu radītais slogs 4

3. Traumu profilakse 5

4. Kopienas rīcības plāns 5

4.1. Traumu profilakses pamata infrastruktūra 5

4.1.1. Traumu uzraudzība Kopienā 6

4.1.2. Kopienas atbalsts labas prakses apmaiņai 6

4.1.3. Ieinteresēto personu tīmeklis Kopienā 7

4.1.4. Kapacitātes veidošana Kopienā 7

4.1.5. Atbalsts valstu rīcības plāniem 7

4.1.6. Paziņošana par risku 8

4.2. Svarīgākās prioritāro darbību jomas 8

4.2.1. Bērnu un pusaudžu drošība 9

4.2.2. Vecāka gadagājuma iedzīvotāju drošība 9

4.2.3. Ceļu lietotāju, kas ir mazāk aizsargāti, drošība 10

4.2.4. Sporta traumu profilakse 10

4.2.5. Produktu un pakalpojumu izraisītu traumu profilakse 10

4.2.6. Sevis traumēšanas profilakse 11

4.2.7. Cilvēku vardarbības pret citiem cilvēkiem novēršana 11

5. Īstenošana 12

1. NOLŪKS

Šis paziņojums pievēršas nelaimes gadījumu un traumu profilaksei Eiropā, īstenojot rīcību sabiedrības veselības aizsardzībai. Tā nolūks ir izveidot stratēģiskas pamatnostādnes, kuras nepieciešamas, lai palīdzētu visām dalībvalstīm noteikt rīcības prioritātes nelaimes gadījumu un traumu skaita samazināšanai. Šīs rīcības jāīsteno Kopienas Sabiedrības veselības aizsardzības programmas 2003.–2008. gadam[1], Patērētāju politikas stratēģijas 2003.–2006. gadam[2] un tās turpinošu iniciatīvu ietvaros.

Trauma ir miesas bojājums, ko izraisījusi spēcīga enerģijas ietekme (mehāniska, termiska, elektriska, ķīmiska vai staru) vai vitālu elementu nepietiekamība (slīkšana, žņaugšana vai sasalšana). Laika posmam starp ietekmi un traumas rašanos jābūt īsam. Traumas parasti klasificē kā netīšas (radušās nelaimes gadījumu rezultātā) un tīšas (radušās sevis traumēšanas vai cilvēku vardarbības pret citiem cilvēkiem rezultātā).

Traumas ir Eiropas iedzīvotāju galvenais nāves iemesls. Aplēses liecina, ka hronisku invaliditāti jauniešu vidū galvenokārt izraisa netīšās un tīšās traumas, un rezultātā būtiski samazinās to gadu skaits, ko cilvēks var nodzīvot ar labu veselību. Arī cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, nāvi un invaliditāti lielākoties izraisa nelaimes gadījumi un traumas, kuru dēļ arī nereti strauji pasliktinās šo cilvēku veselība un iestājas nāve. Ņemot vērā milzīgo traumu izplatības ietekmi uz Kopienas darba ražīgumu, veselību un labklājību, Kopienas reakcija uz šo problēmu dotu pievienotu vērtību.

Iepriekšējos gados uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai samazinātu nelaimes gadījumu un vardarbības izraisīto traumu biežumu, un tās bijušas īpaši veiksmīgas, samazinot nāves gadījumus ceļu satiksmes negadījumos, nelaimes gadījumus darba vietās, ķimikāliju izraisītus nelaimes gadījumus un traumas, kas radušās saistībā ar produktiem patērētājiem. Pastāv arī vairāki apliecinājumi tam, ka, uzlabojoties traumu ārstēšanai, ievērojami samazinājies traumu izraisīto nāves gadījumu skaits.

Tomēr arvien pastāv iespēja īstenot vēl efektīvākus pasākumus, lai mazinātu milzīgos sociālos zaudējumus, ko rada nelaimes gadījumi un traumas; jo īpaši tas attiecas uz riska vides un riska grupu apzināšanu, kam līdz šim pievērsta mazāka uzmanība. Nelaimes gadījumu un traumu līmenis starp dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ir ļoti atšķirīgs, un tas norāda, ka vēl arvien pastāv ievērojamas iespējas samazināt traumu radīto slogu Kopienā un tās kaimiņvalstīs. Patlaban traumu izraisītās mirstības līmenis Eiropas Savienībā svārstās starp 27 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem Apvienotajā Karalistē un Holandē un vairāk nekā 120 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem Baltijas valstīs (129 Latvijā un Igaunijā un 143 Lietuvā).

Šajā paziņojumā uzsvērta veselības aprūpes nozares loma traumu profilaksē, izsakot problēmas skaitļos, ziņojot par riska faktoriem, veicinot primāro profilaksi, izplatot uz pierādījumiem balstītu stratēģiju, kas palielina profesionālās iespējas sniegt konsultācijas cilvēkiem riska situācijās, īstenojot transversālus rīcības plānus un informējot sabiedrību par apdraudējumiem un drošības pasākumiem.

2. TRAUMU RADīTAIS SLOGS

Nelaimes gadījumi un traumas rada lielu slogu sabiedrībai un indivīdiem Kopienā. Slogu rada ne tikai milzīgās cilvēkresursu izmaksas, kas saistītas ar priekšlaicīgu nāvi un gadiem, ko cilvēks nodzīvo kā invalīds, bet arī augstās veselības aprūpes izmaksas un izmaksas sabiedrībai, kuras rodas sakarā ar darba ražīguma pazemināšanos.

Pēc sirds un asinsvadu saslimšanām, vēža un elpošanas ceļu slimībām traumas ir ceturtais izplatītākais nāves iemesls dalībvalstīs. Katru gadu aptuveni 235 000 iedzīvotāju dalībvalstīs mirst no nelaimes gadījumiem vai vardarbības. Ik gadu vairāk nekā 50 miljoni iedzīvotāju ar traumu vēršas pēc mediķu palīdzības, un 6,8 miljoni tiek hospitalizēti.

Precīzāk runājot, traumas raksturo šādi izteicieni.

- Traumu dēļ visbiežāk mirst jaunieši. Nelaimes gadījumi un traumas ir galvenais bērnu, pusaudžu un jauniešu nāves cēlonis. Priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits ir īpaši liels tādās šķietami atšķirīgās jomās kā ceļu satiksmes negadījumi, noslīkšana un pašnāvība.

- Traumas visbiežāk izraisa invaliditāti. Daudzi cilvēki, kas izdzīvo pēc smagām traumām, pēc tam visu mūžu paliek sakropļoti. Kaut gan nav precīzu skaitļu, var pieņemt, ka nelaimes gadījumi un traumas galvenokārt izraisa nepārejošu invaliditāti jauniem cilvēkiem, un rezultātā ievērojami samazinās to gadu skaits, ko cilvēks nodzīvo ar labu veselību.

- Traumu dēļ rodas vislielākās ar saslimstību un veselības aprūpi saistītās izmaksas. Vidēji visās vecuma grupās traumu dēļ tiek hospitalizēti aptuveni 11 % ievainoto. Traumas ne tikai rada milzīgu finansiālu slogu veselības aprūpes un labklājības sistēmai, bet bieži arī emocionāli, organizatoriski un finansiāli ietekmē visu ģimeni.

- Traumas negatīvi ietekmē darba ražīgumu Kopienā. Nav daudz datu par traumu radīto slimības atvaļinājumu un invaliditātes iemesliem. Gan slimības atvaļinājumi, gan invaliditāte ir svarīgi faktori, kuru dēļ samazinās darba ražīgums. Valstu dati liecina, ka traumu dēļ aptuveni 8 % cilvēku aiziet pensijā, pamatojoties uz invaliditāti, un 20 % no slimības atvaļinājumu dienām ir traumu dēļ.

- Traumu ietekme uz sociālajām grupām nav vienāda. Risks nomirt no traumas ir piecreiz lielāks tajās dalībvalstīs, kurās traumatisms ir augstāks nekā tajās, kur traumatisms ir viszemākais. Tāpat pastāv nevienlīdzība attiecībā uz risku gūt traumu, ko nosaka dzimums, vecums un sociālais statuss.

3. TRAUMU PROFILAKSE

Ievērojams progress panākts vairākās ar drošības apsvērumiem saistītās jomās, tomēr vēl arvien pastāv iespēja īstenot efektīvāku rīcību, lai samazinātu lielo nelaimes gadījumu un traumu skaitu sabiedrībā šādu iemeslu dēļ:

- atšķirībā no vairākiem citiem ar sliktu veselību vai priekšlaicīgu nāvi saistītiem cēloņiem, traumas var novērst, padarot drošāku vidi, kurā dzīvojam, un produktus un pakalpojumus, kurus izmantojam;

- pastāv vairāki apliecinājumi tam, ka nelaimes gadījumu profilakses pasākumi izrādījušies efektīvi, tomēr tos vēl arvien plaši neīsteno Kopienā;

- vairums no minētajiem pasākumiem izrādījušies arī efektīvi no izmaksu viedokļa, jo guvums, ko rada traumu profilakse, nereti pat desmit reizes pārsniedz ar iejaukšanos saistītās izmaksas;

- pat tajās valstīs, kurās iedibināta laba drošības pasākumu prakse, un riska zonās, kurās panākts ievērojams traumu skaita samazinājums, arvien pastāv iespēja veikt turpmākus uzlabojumus un veicināt veselības aizsardzību;

- tādēļ vēl arvien var veikt būtiskas pozitīvas pārmaiņas, pulcējot ieinteresētās personas no visām nozarēm un veicinot sadarbību un saskaņotu rīcību Kopienā un kaimiņvalstīs.

4. KOPIENAS RīCīBAS PLāNS

Šis rīcības plāns izveidots, lai Kopienai būtu uz pierādījumiem balstīta informācija, kas nepieciešama, lai visām dalībvalstīm palīdzētu samazināt traumu radīto slogu. Mērķis ir samazināt traumu izraisīto nāves gadījumu un saslimšanu skaitu un padarīt Kopienu par drošāku dzīves vietu. Lai īstenotu šo vīziju, dalībvalstīm jāapzinās ar traumu profilaksi saistītie izaicinājumi un traumu profilakse un drošības popularizēšana jāizvirza sabiedrības veselības prioritāšu saraksta augšgalā.

4.1. Traumu profilakses pamata infrastruktūra

Kopienas darbības sabiedrības veselības aizsardzības jomā dos pievienoto vērtību tad, ja

- tiks skaitliski izteiktas problēmas, noteikti riska faktori un novērtēta iejaukšanās efektivitāte;

- tiks noteiktas, pielāgotas un ieteiktas uz pierādījumiem pamatotas un no izmaksu viedokļa efektīvas iejaukšanās un pieredzes apmaiņa;

- tiks atbalstīta kapacitātes veidošana problēmas risināšanai;

- tiks veicināta daudznozaru politikas un programmu attīstība, vadībā atrodoties veselības aizsardzības nozarei;

- tiks uzsāktas traumu profilakses kampaņas.

4.1.1. Traumu uzraudzība Kopienā

Mērķis Kopīgas informācijas sistēmai par nelaimes gadījumiem un traumām būtu visām ieinteresētajām personām sniegt labāko pieejamo informāciju par problēmas apmēru, tajā skaitā par augsta riska iedzīvotāju grupām, lielākajiem riska noteikšanas faktoriem un risku, kas saistīts ar noteiktiem patērētāju produktiem un pakalpojumiem. Šāda informācija ir politikas veidošanas, darbības virzīšanas un rezultāta novērtēšanas priekšnoteikums.

Kopienas traumu informācijas sistēma tiks radīta, pamatojoties uz dažu dalībvalstu sistēmu pieredzi, un tā

- nodrošinās visaptverošu priekšstatu par visiem traumu riskiem dalībvalstīs un arī Kopienā;

- apvienos datus par traumām no veselības aprūpes statistikas Eiropas Statistikas sistēmā (par nāves cēloņiem, slimnīcu statistiku, aptaujām par veselību un citiem mājsaimniecību apsekojumiem, piemēram, darbaspēka apsekojumiem un noziegumu upuru apsekojumiem) un īpašos reģistros, piemēram, ievainojumu datu bāzē (IDB) , ko veido no slimnīcām saņemta informācija, Kopienas ceļu satiksmes negadījumu datu bāzē (CARE) un Eiropas statistikā par nelaimes gadījumiem darba vietā (ESAW) ;

- izvērtēs slogu, ko veselībai rada dažādas sekas (mirstība, ārstēšanās slimnīcā), tādējādi dodot iespēju izvērtēt sakropļojumu un finanšu slogu;

- salīdzinās traumu risku un riska noteikšanas faktorus dažādās valstīs kā valstu centienu svarīgāko motivācijas elementu;

- noteiks riska faktorus, lai varētu izvērtēt vajadzību izstrādāt politikas iniciatīvas;

- novērtēs progresu un noteiks, vai ir sasniegti novēršanas plānā noteiktie mērķi.

Sistēmas statistikas moduli attīstīs sadarbībā ar dalībvalstīm, ja nepieciešams, izmantojot Kopienas Statistikas programmu[3], lai veicinātu sinerģiju un nepieļautu darba pārklāšanos.

4.1.2. Kopienas atbalsts labas prakses apmaiņai

Mērķis ir savākt un plaši izplatīt informāciju par profilaktiskiem pasākumiem, kas izrādījušies veiksmīgi Kopienas vai valstu projektos. Efektīva pieredzes apmaiņa nepieļaus darbu pārklāšanos, sekmēs maksimālu pieejamo zināšanu izmantošanu un nodrošinās lielāku labumu no ierobežotiem resursiem.

Efektīvi pasākumi noteikti dažādās politikas nozarēs, tādās kā sabiedrības veselības aizsardzība, transports, darba vietas, patērētāju aizsardzība, izglītība, labklājība, un dažādos politikas līmeņos. Nepieciešama efektīva pieredzes apmaiņa starp minētajām nozarēm, un tā jānodrošina sabiedrības veselības aizsardzības nozarei. Tādas Kopienas programmas kā Sabiedrības veselības aizsardzības programmu[4], vispārīgo sistēmu Kopienas rīcību finansēšanai, atbalstot patērētāju politiku[5] un Pētniecības programmu[6] vajadzētu izmantot, lai atbalstītu informācijas un uz pierādījumiem balstītas prakses apmaiņu Kopienā, tādējādi sekmējot arī pētniecībai, attīstībai un īstenošanai atvēlēto resursu kopīgu izmantošanu, kā arī sekmējot pasākumu un ziņu lielāku konsekvenci.

4.1.3. Ieinteresēto personu tīmeklis Kopienā

Lai traumu profilakse būtu veiksmīga, ir svarīgi izveidot tīmekli, kas ļautu konsolidēt ekspertu viedokļus, centienus un rezultātus, lai pievērstos tūlītējai nepieciešamībai Kopienā efektīvi novērst nelaimes gadījumus un traumas. Komisija sadarbosies ar dalībvalstu iestādēm, īpaši veselības un patērētāju aizsardzības ministrijām, lai sekmētu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus traumu profilaksei un nodrošinātu sinerģiju ar citām attiecīgajām politikas jomām.

4.1.4. Kapacitātes veidošana Kopienā

Veselības aprūpes speciālisti, piemēram, ārsti, glābšanas un neatliekamās palīdzības darbinieki, medmāsas un citi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji pacientus un klientus, lēmumu pieņēmējus un plašsaziņas līdzekļus par apdraudējumiem un drošības pasākumiem varētu konsultēt daudz efektīvāk nekā patlaban. Ar savām zināšanām šīs grupas var efektīvi darboties veselības popularizēšanā attiecībā uz vairākiem tādiem veselības aspektiem kā smēķēšanu, ēšanu un aktīvu dzīvesveidu, tomēr šie cilvēki nav pietiekami profesionāli apmācīti attiecībā uz riska novērtēšanu un drošības popularizēšanu. Kopienas Sabiedrības veselības aizsardzības programmas[7] turpmākajos darba plānos prioritāte būs šā sabiedrības veselības aspekta iekļaušana veselības aprūpes speciālistu profesionālajā apmācībā.

Par traumu profilaksi tāpat ir atbildīgas arī citas nozares un profesionālās apvienības, piemēram, labklājības darbinieki, skolotāji, arhitekti, pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji. Pamatinformāciju par apdraudējumu un drošības pasākumiem vajadzētu iekļaut šo grupu profesionālajā apmācībā, lai patērētājus nodrošinātu ar labu informāciju. Veselības aizsardzības nozarei cieši jāsadarbojas ar tām politikas nozarēm, kas atbild par attiecīgās apmācību programmas sastādīšanu un virzīšanu, kura paredz attiecīgas pārmaiņas apmācību regulējumā. Veselības aizsardzības politikai arī jāpieprasa labāka nelaimes gadījumu analīze un traumu profilakses izpēte universitātēs, jo īpaši medicīnas fakultātēs.

4.1.5. Atbalsts valstu rīcības plāniem

Visām dalībvalstīm tiek ieteikts izstrādāt traumu profilakses politiku, t.i., rīcības pamatnostādnes, iesaistot attiecīgos sadarbības partnerus un ieinteresētās personas un definējot iestāžu atbildību. Tā kā šādai politikai jākoordinē dažādas politikas nozares un tās mērķis ir uzlabot veselību, koordinatora loma būtu jāuzņemas veselības aizsardzības nozarei.

Valstu politikas svarīgākā iezīme ir šāda: tā atbildīs Kopienas redzējumam un 4.2. iedaļā nosauktajām pamatprioritātēm, iezīmējot katras valsts īpašās vajadzības un prasības, un tajā būs ietverti īpaši mērķi, kurus arī būs jādefinē kā sasniedzamo traumu skaita samazinājums, un tās pamatā būs valstu valdību un nevalstisko organizāciju cieša apņemšanās.

Komisija mudinās dalībvalstis attīstīt valsts plānus,

- sekmējot situācijas analīzi, kas balstīta uz Kopienā savākto informāciju par traumu uzraudzību, tajā skaitā salīdzināmus datus etalona noteikšanai;

- sniedzot informāciju par drošības jautājumu daudzsološiem risinājumiem, atbalstot labas prakses apmaiņu Kopienā;

- atbalstot projektus, kas pēta pastāvošās iespējas īstenot profilakses stratēģiju un attīstīt vadlīnijas;

- palīdzot noteikt svarīgākos sadarbības partnerus un ieinteresētās personas, kas varētu veicināt risinājumu noturīgu īstenošanu.

4.1.6. Paziņošana par risku

Ja efektīvi tiek paziņots par risku, cilvēki var veikt drošāku izvēli. Ziņojot par risku, ņem vērā to, ka daudzus ar rīcībām, vidi vai produktiem saistītus ieguvumus nav iespējams saņemt, neuzņemoties vismaz nelielu risku. Labi izstrādātas kampaņas liek cilvēkiem apzināties noteiktus apdraudējumus, informē par guvumu no drošības pasākumiem un vienkāršo pāreju uz drošāku uzvedību. Veiksmīgas kampaņas daudzās dalībvalstīs bijušas, piemēram, par drošības jostām automašīnās, bērnus neapdraudošām šķiltavām, aizsargapaviem būvlaukumos, sabiedriskām ēkām bez šķēršļiem, tiesību aktiem pret vardarbību starp intīmo attiecību partneriem. Visas minētās kampaņas sekmīgi samazinājušas novēršamo traumu skaitu.

Kopienas Sabiedrības veselības aizsardzības programmai būtu jāatbalsta kampaņas par šajā dokumentā noteiktajām prioritārajām jomām. Svarīgākais būtu koncentrēšanās uz starpniekiem, noturīgu rezultātu sasniegšanas mērķis, atbalsts dalībvalstīm, paļaušanās uz pierādījumiem par to, kādi pasākumi ir efektīvi profilakses un drošības veicināšanai, un novērtējuma un dokumentu kvalitāte. Valsts un privātpersonu partnerība palīdzēs izveidot plašāku ietekmi un labākus izplatīšanas kanālus, lai pēc ziņojumiem par drošību attiecīgi rīkotos.

4.2. Svarīgākās prioritāro darbību jomas

Definējot svarīgākās darbības prioritātes attiecībā uz traumām, izmantoti šādi kritēriji:

- traumu sociālā ietekme, kas izteikta kā dažādu traumu kategoriju skaits, pakāpe un sekas, piemēram, ražīga darba gadu zaudēšana, invaliditāte un cilvēku ciešanas;

- pierādījumi par iejaukšanās efektivitāti un alternatīvas iejaukšanās izmaksu efektivitāti saistībā ar dažādu prioritāšu izvēli;

- iespēja sekmīgi veikt iejaukšanos Eiropas kontekstā, ņemot vērā infrastruktūru lielo dažādību dalībvalstīs;

- darbību vidēja termiņa rezultātu un ietekmes laika grafiks un novērtējamība, kas izteikti kā traumatisma samazināšanās.

Rezultātā noteiktas šādas septiņas prioritārās jomas:

- bērnu un pusaudžu drošība;

- vecāka gadagājuma iedzīvotāju drošība;

- ceļu lietotāju, kas ir mazāk aizsargāti, drošība;

- sporta traumu profilakse;

- produktu un pakalpojumu izraisīto traumu profilakse;

- sevis traumēšanas profilakse;

- cilvēku varmācības pret citiem cilvēkiem novēršana.

Visas sabiedrības veselības aizsardzības kampaņas Kopienā sabiedrībai sniegs informāciju par problēmu skaitu, pieprasīs labāku primāro profilaksi, izplatīs labu praksi, atbalstīs tīmekļus, nodrošinās dalībvalstu veselības aizsardzības pārvaldību ar politikas instrumentiem rīcībai valsts līmenī.

4.2.1. Bērnu un pusaudžu drošība

Bērni un pusaudži izvēlēti kā prioritāte tādēļ, ka traumas un to invaliditāti izraisošās sekas lielā mērā ietekmē tieši šīs vecuma grupas pārstāvju veselību.

Saskaņā ar Kopienas Sabiedrības veselības aizsardzības programmas projektu Eiropas Bērnu drošības alianse patlaban veicina, lai lielākajā daļā dalībvalstu tiktu izstrādāti uz bērnu drošību vērsti rīcības plāni. Šī procesa galvenā prioritāte ir integrēt pārējās dalībvalstis un kandidātvalstis un veikt sagatavošanās darbus, lai īstenotu valsts rīcības plānu bērnu drošībai.

Īpaši kampaņās par bērnu drošību vajadzētu ietvert būtisku traumu apdraudējumus pirmsskolas vecuma bērniem mājās (kritieni, applaucējumi, aizrīšanās, saindēšanās, noslīkšana), drošību spēļu laukumos un bērnu produktu drošību, drošības sēdekļu izmantošanu automašīnās un ķiveru izmantošanu lielākiem bērniem. Līdzīgs rīcības plāns tiks izstrādāts arī pusaudžiem.

4.2.2. Vecāka gadagājuma iedzīvotāju drošība

Ziņojumi liecina, ka visaugstākā mirstība no traumām ir 65 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem, un lielāko daļu nāves gadījumu izraisa kritieni. Traumu un jo īpaši kritiena izraisītu traumu dēļ vairāk nekā puse cietušo tiek hospitalizēti, un to dēļ veidojas pārmērīgas tiešās medicīnas izmaksas, kas saistītas ar traumām šajā vecuma grupā.

Turpmākie Kopienas sabiedrības veselības aizsardzības programmas projekti saskaņoti pievērsīsies šai prioritārajai jomai. Informācija par pastāvošo labo praksi un novatoriskām pieejām attiecībā uz šīm riska grupām tiks nodota attiecīgajām profesionāļu grupām, aprūpes iekārtu vadītājiem un vecāka gadagājuma cilvēku vai pensionāru asociācijām. Īpaši kampaņās par vecāka gadagājuma iedzīvotāju drošību vajadzētu ietvert apdraudējumus, kas rada kritienus mājās (grīdu segumi, apgaismojums, mēbeles, vannas istabu iekārtojums), ēku iekšpusē un ārpusē (kāpnes, margas, kājāmgājēju celiņu dizains).

4.2.3. Ceļu lietotāju, kas ir mazāk aizsargāti, drošība

Bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, invalīdi, velosipēdisti, skeiteri un kājāmgājēji uz valsts ceļiem ir pakļauti riskam ne tikai saistībā ar transporta līdzekļiem. Veselības aizsardzības statistika norāda uz lielu nopietnu traumu skaitu, ko izraisījuši kritieni, cilvēkam esot vienam vai izmantojot sabiedrisko transportu. Šiem riskiem jāvelta vairāk uzmanības, piemēram, labāk veidojot kājāmgājēju celiņus, ietves, kājāmgājēju pārejas, velosipēdistu celiņus, sabiedriskā transporta iespējas, kā arī aicinot izmantot veloķiveres, jo tādējādi var dot lielāku ieguldījumu dzīvību glābšanā, kā liecina statistika par ceļu satiksmes negadījumiem. Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus šajā jomā papildinās Kopienā notiekošie pasākumi neaizsargātiem ceļu lietotājiem transporta jomā[8].

Kopīgas izpētes rezultātā drīz tiks identificēta labākā valstu un vietējā mēroga prakse šai jomā, kas var noderēt kā piemērs citiem. Kampaņās būtu sevišķi jāietver apdraudējumi, ko rada iepriekš minētais sliktais ceļu dizains, un tām vajadzētu veicināt aizsargekipējuma valkāšanu.

4.2.4. Sporta traumu profilakse

Aktīvs dzīvesveids un sporta nodarbības nepārprotami dod nozīmīgu ieguldījumu veselības aizsardzībā un veselīga dzīvesveida popularizēšanā, kā arī fiziskajā, emocionālajā un sociālajā labklājībā. Aktīva dzīvesveida popularizēšana ir svarīga veselības veicināšanas stratēģija, apkarojot aptaukošanās izplatību. Tomēr, kā liecina dažās dalībvalstīs veikti pētījumi, ievērojama daļa no ieguvuma veselībai tiek zaudēta sporta traumu dēļ.

Saskaņota veselības aizsardzības politika var to mainīt, popularizējot drošu sportu, veicinot drošību un līdzdalību sportā. Galvenās izmantojamās stratēģijas ir pareiza informācija par sportu, individuālā aizsargekipējuma izmantošanu, treneru atbilstoša kvalifikācija, iekārtu kvalitātes garantija un uzturēšana. Jo īpaši kampaņām būtu jākoncentrējas uz populārām sporta nodarbībām ar augstu traumu risku, tādām kā futbols un citiem sporta veidiem ar bumbu, peldēšanu un ūdens sporta veidiem, slēpošanu un kalnu sportu.

4.2.5. Produktu un pakalpojumu izraisītu traumu profilakse

Patērētāju drošības augstu standartu nodrošināšana ir viens no galvenajiem Kopienas mērķiem. Nepārtikas patērētāju produktu drošību nodrošina plaša spektra nozaru tiesību akti, un tos papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību[9]. Tomēr notiek daudz nelaimes gadījumu, kas saistīti ar nepārtikas patērētāju produktiem un/vai patērētāju pakalpojumiem (t.i., tūrisma pakalpojumi, sports un izklaides pakalpojumi). Šādi nelaimes gadījumi jānovērš, pārliecinoties, ka pastāv pienācīgas drošības prasības un ka tās tiek atbilstoši īstenotas. Lai to panāktu, nepieciešama arī efektīva traumu pārraudzīšanas un ziņošanas sistēma, kas noteiktu traumas raksturu, produkta un/vai pakalpojuma raksturu un traumas apstākļus. Tad šo informāciju var izmantot regulējošās iestādes un produktu izveidotāji, lai nodrošinātu drošības konsekventu uzlabošanu un traumatisma samazināšanu Kopienā.

4.2.6. Sevis traumēšanas profilakse

Sevis traumēšana un pašnāvība ir vēl viens nopietns priekšlaicīgas nāves un hospitalizācijas iemesls. Sevis traumēšana un pašnāvība ir cieši saistītas ar garīgo veselību un īpaši ar depresiju profilaksi.

Komisija 2005. gada oktobrī publicēja Zaļo grāmatu par garīgo veselību[10], kurā uzsvērta pašnāvības profilakse. Pēc Zaļās grāmatas tiks pilnveidota rīcība garīgās veselības uzlabošanai un garīgo saslimšanu profilaksei un tā tiks popularizēta visās dalībvalstīs. Šajā kontekstā vietējā, reģionālā, valsts un Kopienas līmenī tiks veicinātas darbības pašnāvību profilaksei. Tādējādi darbības ievainojumu profilaksei jāsaista ar pašreizējiem projektiem garīgās veselības jomā, ar Zaļo grāmatu par garīgo veselību un turpmākiem rīcības plāniem šajā jomā.

4.2.7. Cilvēku vardarbības pret citiem cilvēkiem novēršana

Savstarpēja vardarbība arvien biežāk nonāk sabiedrības uzmanības lokā, un tas attiecas gan uz vardarbību ģimenē, gan uz bērnu izmantošanu, vecāka gadagājuma cilvēku izmantošanu, gan uz jauniešu vardarbību. Savstarpēja vardarbība var izpausties vairākos veidos (fiziskā, garīgā un seksuālā), un tā sastopama dažādos apstākļos (ģimenē, starp intīmo attiecību partneriem, sabiedrībā, iestādēs, darba vietā).

Policijas veiktie vardarbības reģistrējumi nav ne pietiekami precīzi, ne detalizēti. Turklāt par šo problēmu netiek pienācīgi ziņots, jo upuri nevēlas par to ziņot. Sabiedrības veselības aizsardzības programmas ietvaros tiks pilnveidotas ziņošanas metodes, lai nodrošinātu labāku priekšstatu par problēmas apmēru. Lai papildinātu ierobežotos datus, kādi pieejami policijas reģistros, tiks veikts darbs, lai integrētu informāciju par „slēptajām” vardarbības formām, kura pieejama apsekojumos par noziegumu upuriem. Tādējādi Eiropas statistikas sistēmai var būt nepieciešams attīstīt saskaņotu apsekojumu vai moduli.

Sistemātiskāk jāveido dokumenti un jādalās ar informāciju par vardarbības novēršanas praksi, īpaši iesaistot veselības aizsardzības nozari, un sadarbībā ar policiju, tiesībsargājošo un labklājības sistēmu. Ieinteresēto personu rīcībā jābūt instrumentiem vardarbības novēršanas projektu plānošanai, īstenošanai un novērtēšanai.

Rīcību šajā jomā uzsāks ciešā sadarbībā ar citām Kopienas programmām, piemēram, DAPHNE [11].

5. ĪSTENOšANA

Noteikti jāpievēršas resursu organizēšanai un noturīgas pieejas izveidei traumu profilaksei nākotnē. Komisija plāno atbalstīt šo iniciatīvu ar Sabiedrības veselības aizsardzības programmu.

Šis paziņojums ieskicē galvenās prioritārās jomas, kurās jāorganizē rīcība un jāliek labāk izprast traumas, nāves gadījumus un to profilaksi.

Lai izprastu un risinātu ar traumām saistītas problēmas, nepieciešama ilgtspējīga sadarbība starp dalībvalstu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šo valstu sabiedrības veselības aizsardzības un pētniecības aprindām, uzņēmumiem un interešu grupām, piemēram, patērētāju organizācijām.

Ieinteresēto personu grupām – akadēmiskajām aprindām, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai – ir būtiska nozīme, lai pieredze un zināšanas būtu pieejamas apmaiņai valsts un Kopienas līmenī. Tām jāiesaistās pētniecības procesā un arī labas prakses modeļu īstenošanā.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008.)

[2] Komisijas izstrādātā Kopienas patērētāju politikas stratēģija 2002.–2006. gadam, dokuments Nr. 8907/02

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Lēmums 2367/2002/EK par Kopienas statistikas programmu no 2003. gada līdz 2007. gadam, OV L 358, 31.12.2002., 1. lpp.

[4] OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmums 20/2004/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu Kopienas rīcības finansēšanai, atbalstot patērētāju aizsardzības politiku no 2004. gada līdz 2007. gadam, OV L 5, 9.1.2004., 1. lpp.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmums 1513/2002/EK par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. gada līdz 2006. gadam), OV L 232, 28.8.2002., 1. lpp.

[7] OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.

[8] Komisijas paziņojums par Eiropas ceļu drošības rīcības plānu (2003.–2010. gadam), COM(2003) 311 (nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[9] OV L 11, 15. 1. 2002., 4. lpp.

[10] Zaļā grāmata „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana – veidojot Eiropas Savienības stratēģiju par garīgo veselību”, COM(2005) 484

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmums 293/2000/EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (Daphne programme) par preventīviem pasākumiem, lai cīnītos pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un aizsargātu upurus un riska grupas, OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.