52006DC0214

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.5.2006

COM(2006) 214 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pārraudzības ziņojums par Bulgārijas un Rumānijas gatavību pievienoties ES

{SEC(2006) 595} {SEC(2006) 596} {SEC(2006) 598}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Pārraudzības ziņojums par Bulgārijas un Rumānijas gatavību pievienoties ES

1. IEVADS

Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās noslēgs ES piekto paplašināšanos, kas sākās 2004. gada maijā ar desmit jauno, galvenokārt centrālās Eiropas, dalībvalstu pievienošanos. Šī paplašināšanās kārta ir veicinājusi mieru, labklājību un stabilitāti visā Eiropā.

Par noteikumiem attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos vienošanās tika panākta Pievienošanās līgumā, ko 2005. gada aprīlī parakstīja 25 dalībvalstis un abas minētās valstis. Bulgārija, Rumānija un 14 dalībvalstis to jau ir ratificējušas. Šis līgums nosaka, ka Bulgārija un Rumānija pievienosies ES 2007. gada 1. janvārī, ja vien, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome nepieņems lēmumu atlikt vienas vai otras valsts iestāšanos līdz 2008. gadam.

Komisija ir stingri apņēmusies nodrošināt, lai abas valstis veiksmīgi pabeigtu galīgo sagatavošanos iestājai ES. Tādēļ Komisija cieši uzraudzīja to, kādus panākumus ir guvušas Bulgārija un Rumānija, kā arī sniedza mērķtiecīgu atbalstu, lai palīdzētu tām veikt reformas.

Abas valstis var uzslavēt par to panākumiem, veiksmīgi pārveidojot līdzšinējās politiskās un ekonomiskās sistēmas demokrātijas un tirgus ekonomikas sistēmā, kas spēj darboties. Komisijas ziņojums 2005. gada oktobrī apstiprināja, ka Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas politiskos kritērijus dalībai ES un ir pierādījušas, ka abās valstīs turpinās virzība uz to, lai pilnībā izpildītu arī ekonomiskos un acquis kritērijus. Neraugoties uz to, ziņojumā tika norādīts uz vairākām jomām, kurās vēl nepieciešams uzlabojums.

Komisija turpinās atbalstīt Bulgārijas un Rumānijas sagatavošanās pasākumus, lai pievienotos ES. Tomēr, ja arī pēc pievienošanās pastāvēs kādi trūkumi, Komisija kā līgumu uzraudzītāja veiks nepieciešamās darbības. Piesardzības un citi pasākumi varētu tikt piemēroti iekšējā tirgū, tajā skaitā attiecībā uz pārtikas drošību, tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, kā arī ES līdzekļu pārvaldē.

Šis ziņojums sniedz papildu informāciju par secinājumiem, kas izteikti 2005. gada ziņojumā. Tas pamatojas uz sīku novērtējumu, kas ietverts pievienotajos pārraudzības ziņojumos par katru valsti. Šajā ziņojumā Komisija:

- novērtē abu valstu paveikto un sagatavotību 2006. gada aprīļa beigās tajās jomās, attiecībā uz kurām iepriekš tika norādīts, ka nepieciešams veikt turpmākus uzlabojumus;

- pārbauda pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādus trūkumus, kas varētu pastāvēt pēc pievienošanās;

- sagatavo secinājumus par Bulgārijas un Rumānijas gatavību pievienoties ES.

2. PāRRAUDZīBAS ZIņOJUMA SECINāJUMU KOPSAVILKUMS

2.1. Bulgārija

Politiskie kritēriji

Bulgārija ir izpildījusi politiskos kritērijus, lai pievienotos ES.

Kopš 2005. gada oktobra ziņojuma ir gūti panākumi vairākās jomās, tajā skaitā tiesu sistēmas reformā. Tiesu sistēmā ir stājies spēkā jaunais kriminālkodekss un juridiskās palīdzības tiesiskais regulējums. Labojumi konstitūcijā piešķīra pilnvaras prokuratūrai vadīt izmeklēšanu. Ir pieņemti grozījumi Tiesu likumā.

Bulgārija ir veikusi virkni pasākumu, lai cīnītos ar korupciju. Tika pieņemts izpildinstitūciju ētikas kodekss. Tika pieņemta pretkorupcijas stratēģija 2006. – 2008. gadam. Grozījumi konstitūcijā samazināja parlamenta deputātu imunitātes apmēru. Ģenerālprokurors iesniedza prasību atcelt imunitāti desmit parlamenta deputātiem. Pieci labprātīgi atteicās no imunitātes, sestā deputāta imunitāte tika atcelta ar parlamenta balsojumu, pārējie gadījumi vēl tiek pārbaudīti. Tas ļāva uzsākt izmeklēšanu lietās, kas saistītas ar augsta līmeņa korupciju.

Bulgārija ir guvusi panākumu valsts pārvaldes jomā, jo īpaši pieņemot grozījumus valsts pārvaldes un ierēdņu likumos, kā arī jaunu Administratīvā procesa kodeksu. Attiecībā uz slikto attieksmi pret ieslodzītajiem, negadījumu skaits nedaudz ir samazinājies un apstākļi atsevišķās ieslodzījuma vietās ir uzlabojušies. Tika īstenotas politikas iniciatīvas attiecībā uz invalīdiem un garīgās veselības aprūpes sistēmu. Tika palielināts sociālais atbalsts invalīdiem.

Tomēr joprojām ir vairāki neatrisināti jautājumi. Ir jānostiprina tiesu sistēmas atbildība, pārredzamība un efektivitāte. Visā valstī jāturpina īstenot kārtību, kad lietas tiesnešiem tiek iedalītas pēc nejaušības principa. Nepieciešami mērķtiecīgāki un pārskatāmāki mehānismi tiesnešu darba kvalitātes novērtēšanai. Jānovērš jebkāda nenoteiktība attiecībā uz tiesu neatkarību. Pirmstiesas procesa vājās vietas bija procesuālās normas un izmeklētāju trūkums. Ir panākti daži taustāmi rezultāti organizētās noziedzības apkarošanā.

Jānostiprina struktūras pretkorupcijas politikas koordinēšanai un īstenošanai, lai tās efektīvāk spētu veikt savus uzdevumus. Cīņā pret augsta līmeņa korupciju apsūdzības celšana, tiesvedība, notiesājoši spriedumi un preventīvu sankciju piespriešana joprojām ir retums. Bulgārijai jāsniedz nepārprotami pierādījumi tam, ka šajā jomā ir gūti panākumi.

Vēl nav pieņemta stratēģija pārvaldes decentralizācijai. Bulgārija joprojām ir tranzīta valsts un ievērojami mazākā mērā izejas punkts un galapunkts cilvēku tirdzniecībā. Joprojām novērojami gadījumi, kad konstatēta slikta attieksme pret ieslodzītajiem. Īstenojot politikas iniciatīvas un veidojot alternatīvas aprūpes sistēmas, jāuzlabo sadzīves apstākļi daudzās bērnu aprūpes un garīgās veselības aprūpes iestādēs. Joprojām ievērojamas pūles jāpieliek čigānu mazākumtautības sociālai iekļaušanai. Jāturpina centieni izskaust visas neiecietības formas, jo īpaši pilnībā piemērojot spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz apraidi un citām darbībām, kuru mērķis ir apkarot jebkādas rasisma, diskriminācijas vai ksenofobijas formas.

Ekonomiskie kritēriji

Bulgārijā darbojas tirgus ekonomika. Uzsākto reformu turpināšana ļaus tai īsā laikā tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru Eiropas Savienības ietvaros. Bulgārija ir vērienīgi uzturējusi makroekonomisko stabilitāti un veicinājusi strukturālās reformas.

Panākumi ir gūti arī pēc 2005. gada oktobra ziņojuma. Ir sperti lietderīgi soļi, lai ierobežotu ārējo deficītu. Tāpat ievērojami ir pavirzījies privatizācijas process un sabiedrisko pakalpojumu liberalizācija un pārstrukturizācija. Papildu panākumi ir gūti uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un ar algām nesaistītu darbaspēka izmaksu samazināšanā.

Tomēr ir palielinājies norēķinu konta deficīts un nepārtraukti nepieciešama piesardzīga fiskālā un algu politika. Strukturālo reformu padziļināšanai nepieciešama uzlabota tiesu sistēmas darbība un turpmāka reglamentējošā sloga samazināšana uzņēmējdarbībai. Jāpadara elastīgāks darba tirgus regulējums.

Saistības un prasības, kas izvirzītas pievienošanās sarunās

Bulgārija lielā mērā ir izpildījusi acquis prasības.

2005. gada oktobra ziņojumā secināts, ka, pievienojoties ES, Bulgārija būs sagatavojusies daudzās jomās. Virknē citu jomu nepieciešami vēl lielāki centieni, bet 16 jomās ir pamats nopietnām bažām.

Kopš tā laika ir gūti turpmāki panākumi. Ja tiks saglabāts līdzšinējais attīstības temps, tad līdz pievienošanās brīdim Bulgārijai vajadzētu būt gatavai šādās papildu jomās: valsts iepirkumi, rūpniecības ražojumu specifikāciju savstarpēja atzīšana, nefinanšu pakalpojumu sniegšanas brīvība, lielāka daļa kopējā tirgus organizāciju lauksaimniecības jomā, aviācija, akcīzes nodokļi, nodokļu politiku īstenojošās struktūras, pasta pakalpojumu liberalizācija, reģionālās politikas tiesību akti, ķīmiskas vielas un ģenētiski modificēti organismi, trokšņus regulējoši tiesību akti, vīzu politika un muitas sistēmas sakārtošana.

Panākumi ir gūti arī virknē jomu, kas vairs nerada nopietnas bažas, tomēr tajās joprojām nepieciešami vēl lielāki centieni, lai pabeigtu sagatavošanos: apdrošināšanas nozare, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, lauksaimniecības maksājumu aģentūra, kopējā tirgus organizācija piena jomā, dzīvnieku slimību kontroles pasākumi, veterinārie robežkontroles punkti, dzīvnieku labturība, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība, sabiedrības veselības veterinārie aspekti, institucionālās un finanšu pārvaldības struktūras reģionālās politikas īstenošanai, kā arī lai sagatavotu pievienošanos Šengenas līgumam un pārvaldītu ES ārējās robežas nākotnē.

Vēl lielāki centieni nepieciešami arī šādās jomās: profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana, finanšu pakalpojumi, informācijas sabiedrības pakalpojumi, personas datu aizsardzība, tiesību akti, lai apkarotu naudas atmazgāšanu, tirdzniecības mehānismi lauksaimniecības jomā, kopējā tirgus organizācijas vīna, alkohola un liellopu gaļas jomā, tiesību akti veterinārajā un fitosanitārajā nozarē, lielākā daļa aspektu zivsaimniecībā, jūras transports, PVN, tiešo nodokļu uzlikšanas noteikumi, darba likums, sociālais dialogs, sociālā iekļaušana, diskriminācijas apkarošanas politika, Eiropas Sociālais fonds, sabiedrības veselība, enerģijas tirgus liberalizācija, kodolenerģija un kodoldrošība, jo īpaši apņemšanās priekšlaicīgi slēgt un pārtraukt turpmāku Kozlodujas kodolspēkstacijas reaktoru ekspluatāciju, tērauda rūpniecības pārstrukturēšana, elektroniskā saziņa, spēja veikt programmu izstrādi, uzraudzību un iepirkumus reģionālajā politikā, horizontālie vides tiesību akti, ūdens kvalitāte, integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole, atkritumu apsaimniekošana, patērētāju aizsardzība, patvēruma politika, tiesu iestāžu sadarbība, cīņa pret narkotikām, ES finanšu interešu aizsardzība un acquis pārtulkošana bulgāru valodā.

Vēl paliek sešas jomas, par kurām ir nopietnas bažas un kurās nepieciešama steidzama rīcība:

- izveidot piemērotu integrēto administrācijas un kontroles sistēmu lauksaimniecībā ( acquis 7. nodaļa);

- izbūvēt atkritumu savākšanas un apstrādes iekārtas atbilstoši acquis prasībām attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem ( acquis 7. nodaļa);

- viennozīmīgi pierādījumi gūtajiem panākumiem organizētās noziedzības tīklu atklāšanā un apkarošanā ( acquis 24. nodaļa);

- efektīvāk īstenot tiesību aktus cīņā ar krāpšanu un korupciju ( acquis 24. nodaļa);

- intensīvāk īstenot naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumus ( acquis 24. nodaļa);

- pastiprināta finanšu kontrole nākotnē, izmantojot struktūrfondus un Kohēzijas fondu ( acquis 28. nodaļa).

2.2. Rumānija

Politiskie kritēriji

Rumānija ir izpildījusi politiskos kritērijus, lai pievienotos ES.

Kopš 2005. gada oktobra ziņojuma ir gūti panākumi vairākās jomās. Būtiski soļi ir sperti tiesu sistēmas reformā. Sekojot 2005. gada tiesu reformai, ir pieņemti īstenošanas pasākumi attiecībā uz specializētām tiesu nodaļām un komisijām. Kārtība, kad lietas tiesnešiem tiek iedalītas pēc nejaušības principa, turpina darboties visā valstī. Tas ir veicinājis tiesu sistēmas neatkarību. Tika likvidēts Aizsardzības un korupcijas novēršanas ģenerāldirektorāts un Tieslietu ministrijas daļēji militarizētais drošības dienests. Ir palielināti tiesu sistēmas, tajā skaitā Tiesnešu augstākās padomes, resursi. Darba apstākļi tiesās ir uzlabojušies.

Rumānija ir guvusi panākumus cīņā ar korupciju, izveidojot efektīvas struktūras un uzsākot izmeklēšanu vairākās augsta līmeņa korupcijas lietās. Izmeklēšanas rezultātā pret četriem augstākā ranga ierēdņiem ir celta apsūdzība.

Valsts pārvaldes reformas ietvaros ir pārskatīts valsts ierēdņu kodekss un pieņemti decentralizēti tiesību akti. Zināmi panākumi ir gūti cīņā ar cilvēku tirdzniecību, kā arī veicot invalīdu un garīgi slimu personu aprūpes sistēmu reformu. Rumānija ir guvusi ievērojamus panākumus bērnu aizsardzības jomā, kur ir panākta būtiska situācijas uzlabošanās kopumā. Ir gūti panākumi īpašuma atgūšanas jomā.

Tomēr joprojām ir vairāki neatrisināti jautājumi. Tiesu sistēmā jāturpina procesuālo kodeksu uzlabošana. Tiesnešu augstākajai padomei aktīvāk jāveicina vienota likuma interpretācija un jāpārbauda spriedumu kvalitāte. Tiesām un prokuratūrai ir labāk jāizmanto pieejamie resursi.

Cīņā pret augsta līmeņa korupciju Rumānijai jācenšas apkopot jau gūtos panākumus un izmantot tos par pamatu turpmākai cīņai pret korupciju. Reformās, kas tiek veiktas Tieslietu ministrijas un Valsts Korupcijas novēršanas direktorāta vadībā, jāpanāk visu pārējo valsts iestāžu aktīva iesaistīšanās, lai gūtie panākumi kļūtu neatgriezeniski.

Valsts pārvaldes jomā valdība risinājumam turpināja izmantot ārkārtas rīkojumus, kas savukārt mazina parlamenta lomu. Algu pārskatīšana valsts sektorā joprojām ir ļoti svarīgs aspekts civildienesta profesionālajā ētikā. Rumānija joprojām ir tranzīta valsts un ievērojami mazākā mērā sākuma punkts un galapunkts cilvēku tirdzniecībā. Joprojām reti tiek uzraudzīti gadījumi, kad novērota slikta attieksme ieslodzījuma vietās, un daži cietumi ir pārblīvēti, tajos ir neapmierinoši sadzīves un sanitārie apstākļi. Jāuzlabo sadzīves apstākļi psihiatriskajās iestādēs. Jāīsteno valsts stratēģija attiecībā uz invalīdiem un citas politikas iniciatīvas. Joprojām ievērojama pūles jāpieliek čigānu mazākumtautības sociālai iekļaušanai. Drīzumā parlaments apspriedīs likuma par mazākumtautībām projektu. Jāturpina centieni apkarot rasismu, diskrimināciju, ksenofobiju un visas neiecietības formas.

Ekonomiskie kritēriji

Rumānijā darbojas tirgus ekonomika. Enerģiska strukturālo reformu programmas īstenošana ļaus tai īsā laikā panākt pilnīgu atbilstību ekonomiskajiem kritērijiem. Rumānija ir vērienīgi uzturējusi makroekonomisko stabilitāti un veicinājusi strukturālās reformas.

Panākumi ir gūti arī pēc 2005. gada oktobra ziņojuma. Ir pieņemtas piemērotākas fiskālās, monetārās un algu politikas. Tika panākta nodokļu atbilstība, labāk veicināta uzņēmumu finanšu disciplīna un pilnveidots bankrotu regulējums. Tika turpināta pārstrukturizācija enerģijas, ieguves un transporta nozarēs.

Tomēr ir jāvirza valsts izdevumu reforma un jāpastiprina nodokļu ieņēmumi. Strukturālo reformu padziļināšanai viennozīmīgi nepieciešams turpināt enerģijas, ieguves un transporta nozaru pārstrukturizāciju un efektīvi īstenot privatizācijas programmu. Joprojām rodas jauni parādi un bankrotu regulējums ir nepilnīgs.

Saistības un prasības, kas izvirzītas pievienošanās sarunās

Rumānija lielā mērā ir izpildījusi acquis prasības.

2005. gada oktobra ziņojumā secināts, ka, pievienojoties ES, Rumānija būs sagatavojusies daudzās jomās. Virknē citu jomu nepieciešami vēl lielāki centieni, bet 14 jomās ir pamats nopietnām bažām.

Kopš tā laika ir gūti turpmāki panākumi. Ja tiks saglabāts līdzšinējais attīstības temps, tad līdz pievienošanās brīdim Rumānijai vajadzētu būt gatavai šādās papildu jomās: valsts iepirkumi, personas datu aizsardzība, dzīvnieku labturība, zivsaimniecības resursi, flote, kontroles un tirgus politika, reģionālās politikas tiesību akti, vīzu politika, muitas sistēmas sakārtošana un ES finanšu interešu aizsardzība.

Panākumi ir gūti arī virknē jomu, kas vairs nerada nopietnas bažas, tomēr tajās joprojām nepieciešami vēl lielāki centieni, lai pabeigtu sagatavošanos: intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, veterinārie robežkontroles punkti un dzīvnieku identifikācija un reģistrācija, dzīvnieku slimību kontroles pasākumi un sabiedrības veselības veterinārie aspekti, institucionālās un finanšu pārvaldības struktūras reģionālās politikas īstenošanai, rūpnieciskā piesārņojuma novēršana un kontrole, sagatavošanās, lai pievienotos Šengenas līgumam un pārvaldītu ES ārējās robežas nākotnē, un cīņa pret krāpšanu un korupciju.

Vēl lielāki centieni nepieciešami arī šādās jomās: horizontālie un procesuālie pasākumi attiecībā uz rūpniecības ražojumiem, ražojumu prasības atbilstoši līdzšinējai pieejai, tajā skaitā ģenētiski modificēto organismu ražošana un realizācija, ES pilsoņu tiesības, nefinanšu pakalpojumu sniegšanas brīvība, prasības attiecībā uz banku un ieguldījumu fondu kapitālu, transportlīdzekļu apdrošināšana, cīņa pret naudas atmazgāšanu, valsts atbalsta kontrole un tēraudrūpniecības pārstrukturēšanas programmas īstenošana, lielāka daļa kopējā tirgus organizāciju lauksaimniecības jomā, kvalitātes politika, tirdzniecības mehānismi lauksaimniecībā, zootehnika, dzīvnieku barība, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība, strukturālie pasākumi zivsaimniecībā, PVN, tiešo nodokļu uzlikšana, darba likums, arodveselība un darba drošība, sociālais dialogs, sociālā iekļaušana, vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem, Eiropas Sociālais fonds, sabiedrības veselība, Kopienas jaunatnes programma, audiovizuālā politika, reģionālās politikas uzraudzība, horizontālie vides tiesību akti, dabas aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, ūdens kvalitāte, policijas sadarbība un cīņa pret organizēto noziedzību, tiesu sadarbība, cīņa pret narkotikām, valsts iekšējā finanšu kontrole, ārējā revīzija un kontrole pār strukturālo pasākumu izdevumiem un acquis pārtulkošana rumāņu valodā.

Vēl paliek četras jomas, par kurām ir nopietnas bažas un kurās nepieciešama steidzama rīcība:

- akreditēt pilnībā darboties spējīgas maksājumu aģentūras, lai veiktu tiešus maksājumus lauksaimniekiem un operatoriem vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros, pamatojoties uz gūtajiem panākumiem ( acquis 7. nodaļa);

- izveidot pienācīgu integrēto administrācijas un kontroles sistēmu lauksaimniecībā, pamatojoties uz gūtajiem panākumiem ( acquis 7. nodaļa);

- izbūvēt atkritumu savākšanas un apstrādes iekārtas atbilstoši acquis prasībām attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem ( acquis 7. nodaļa);

- izveidot IT sistēmas nodokļu pārvaldei, kas būtu savstarpēji savietojamas ar sistēmām pārējā ES daļā, lai nodrošinātu pareizu PVN iekasēšanu visā ES iekšējā tirgū ( acquis 10. nodaļa).

3. PIESARDZīBAS UN CITI PASāKUMI

Abu valstu iestādes ir atbildīgas par to, lai veiktu visus nepieciešamos pasākumus šajā ziņojumā minēto problēmu risināšanai, līdz pievienošanās brīdim izpildot savas saistības saskaņā ar acquis. Tas galvenokārt attiecas uz jomām, par kurām pastāv nopietnas bažas, taču arī uz tām jomām, kurās šajā ziņojumā norādīts uz papildu centienu nepieciešamību.

Ja tas netiks izdarīts, Komisijai kā Līgumu uzraudzītājai nāksies veikt nepieciešamās preventīvās vai koriģējošās darbības, lai nodrošinātu ES politiku darbību.

Šajā daļā ir minēti piesardzības un citi pasākumi, kurus varētu veikt gadījumā, ja pievienošanās brīdī atbilstoši nebūs novērsti noteikti trūkumi. Tie ir apkopoti trīs plašās jomās: iekšējais tirgus, tiesu sistēma un cīņa pret korupciju, kā arī ES līdzekļu izmaksa.

3.1. Iekšējais tirgus

Acquis un Pievienošanās līgumā ir paredzēta virkne piesardzības pasākumu gadījumā, ja Bulgārija vai Rumānija nespēs izpildīt visas savas saistības līdz pievienošanās brīdim. Pievienošanās līgumā paredzētos piesardzības pasākumus var piemērot trīs gadu laikā pēc pievienošanās. Var izmantot arī citus instrumentus, tādus kā pārkāpumu izmeklēšanas procedūra un konkurences noteikumu izpildes mehānismi.

Šī nodaļa attiecas gan uz četrām brīvībām, ES konkurences politiku, enerģijas, transporta, vides, telekomunikāciju, nodokļu, lauksaimniecības, patērētāju un veselības aizsardzības jomām, jo šīm jomām ir pārrobežu ietekme.

Attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju acquis nosaka, ka ir jāizbūvē atkritumu savākšanas un apstrādes iekārtas, lai nodrošinātu, ka nekādi ar īpašu risku saistīti materiāli neatgrieztos dzīvnieku barības ķēdē. Bulgārijai un Rumānijai vēl ir jāizbūvē šādas apstrādes iekārtas. Ja šis jautājums nebūs atrisināts līdz pievienošanās brīdim, Komisija, pamatojoties uz acquis , pieņems lēmumu, lai nepieļautu attiecīgo pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes produktu atkārtotu nokļūšanu barības ķēdē.

ES PVN un akcīzes nodokļa regulējums paredz datorizētas sistēmas, kas ir savstarpēji saistītas ar EK datu sistēmām. Rumānijas sagatavošanās pasākumi ir jāpasteidzina, lai nodrošinātu to, ka IT sistēmas darbojas pilnībā un uz pievienošanās brīdi ir gatavas savstarpējai sasaistei. Pretējā gadījumā pievienošanās brīdī nebūs iespējama fiskālo robežu likvidēšana, un Komisija veiks pasākumus, kas paredzēti Pievienošanās līguma 37. pantā, lai nodrošinātu fiziskas fiskālās kontroles uz iekšējām robežām starp Rumāniju un pārējo ES.

3.2. Taisnīgums, brīvība un drošība

Tiesu sistēma un cīņa pret korupciju

Pievienošanās līgumā ir paredzēti piesardzības pasākumi 3 gadu laika posmam, skaitot no pievienošanās brīža, gadījumā, ja Bulgārija vai Rumānija nespēs izpildīt visas savas saistības attiecībā uz sadarbību tiesu jomā.

Ja pirms pievienošanās vienā no valstīm reformu īstenošana tiesu sistēmā nebūs pietiekami veiksmīga vai ja cīņa pret korupciju tiesu sistēmā vēl nebūs devusi pietiekami taustāmus rezultātus, Komisija, pamatojoties uz Pievienošanās līguma 38. pantu, izveidos mehānismu turpmākai uzraudzībai šajā jomā.

Mehānisms tiks izmantots laika posmā līdz 3 gadiem, un tas paredz katru gadu iesniegt Komisijai ziņojumu par gūtajiem panākumiem, īstenojot reformas tiesu sistēmā un saistītās tiesībaizsardzības iestādēs, kā arī par korupcijas novēršanas pasākumiem, kas tās ietekmē. Lēmumā izveidot šādu mehānismu tiks noteikti kritēriji, kas saistīti ar katrā valstī novērotajiem konkrētajiem trūkumiem, un kurus izmantos gūto panākumu novērtēšanai.

Par mehānismu rezultātiem Komisija katru gadu ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja kāda no valstīm nespēs atbilstoši novērst trūkumus, Komisija pieņems piesardzības pasākumus, kas anulē esošo dalībvalstu saistības automātiski atzīt šo valstu tiesu taisītos spriedumus vai izpildīt šo valstu tiesu vai prokurora izdotus rīkojumus.

Pamattiesības

Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs uzrauga, kā notiek mazākumtautību aizsardzība un integrācija dalībvalstīs. Pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās institūta vai tā tiesību pārņēmējas iestādes kompetence tiks attiecināta uz šīm valstīm.

3.3. ES līdzekļu izmaksa

ES līdzekļu izmaksa ietekmē pilsoņu un uzņēmēju iztiku jaunajās dalībvalstīs, kā arī finanšu darījumu starp šīm valstīm un Kopienas budžetu vispārējo bilanci.

Dalībvalstij ir jāsniedz nepieciešamās garantijas par to, ka ES līdzekļi dalītas pārvaldības ietvaros tiks izlietoti atbilstoši, piem., kopējā lauksaimniecības politika un strukturālie un Kohēzijas fondi. Jebkādas nepilnības šajā jomā var aizkavēt līdzekļu izmaksu vai kalpot par pamatu Komisijas prasībām veikt finanšu korekcijas vai atmaksāt līdzekļus.

Lauksaimniecības jomā ir nepieciešamas akreditētas maksājumu aģentūras, kā arī atbilstošas integrētās vadības un kontroles sistēmas, lai veiktu tiešos maksājumus lauksaimniekiem un operatoriem. Rumānijā maksājumu aģentūras vēl nav pilnībā darboties spējīgas un akreditētas. Bulgārijā un Rumānijā nav izveidota atbilstoša integrētās vadības un kontroles sistēma. Ja tas netiks labots, tad, pamatojoties uz Pievienošanās līguma 37. pantu, Komisija papildus esošajiem mehānismiem var veikt pasākumus un neveikt maksājumus Bulgārijai un Rumānijai.

ES strukturālo darbību īstenošanai nepieciešamas efektīvas programmu izstrādes un uzraudzības struktūras, kā arī finanšu pārvaldības un kontroles sistēmas, tajā skaitā attiecībā uz valsts iepirkumiem. Bulgārijai ir jāuzlabo sagatavošanās darbi struktūrfondu izdevumu kontrolei. Ja tas netiks izdarīts, Komisija aizkavēs šo maksājumu veikšanu.

4. SECINāJUMS

Bulgārija un Rumānija ir turpinājušas gūt panākumus, gatavojoties iestājai ES. Daudzās jomās abas valstis pamatā ir izpildījušas savas saistības vai gatavojas izpildīt acquis prasības. Tomēr joprojām ir vairāki neatrisināti jautājumi. Lai atrisinātu dažus no tiem, nepieciešami lielāki centieni, un dažos gadījumos nepieciešama tūlītēja rīcība.

Pievienošanās līgums nosaka, ka Bulgārija un Rumānija pievienosies ES 2007. gadā, ja vien, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padomes nepieņems lēmumu atlikt vienas vai otras valsts pievienošanos līdz 2008. gadam. Padome var pieņemt šādu lēmumu:

- ar kvalificētu balsu vairākumu, ja tiks atklāti nopietni trūkumi, Rumānijai izpildot vienu vai vairākas īpašās saistības un prasības attiecībā uz tiesu sistēmu, iekšlietām un konkurences politiku, kas minētas Pievienošanās līguma IX pielikumā, vai

- ar vienbalsīgu balsojumu, ja pastāv nepārprotami pierādījumi tam, ka sagatavošanās acquis pieņemšanai un īstenošanai Bulgārijā un Rumānijā notiek tā, ka pastāv nopietns risks, ka kāda no šīm valstīm acīmredzami nav gatava līdz 2007. gada 1. janvārim izpildīt dalības prasības virknē svarīgu jomu.

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas kopumā gūtos panākumus, kas novērtēti pievienotajos pārraudzības ziņojumos un apkopoti šajā ziņojumā, Komisija uzskata, ka Bulgārija un Rumānija būs gatavas kļūt par dalībvalstīm no 2007. gada 1. janvāra, ja tās pievērsīsies vairākiem neatrisinātiem jautājumiem.

Sevišķi svarīga ir objektīva, neatkarīga un efektīva tiesu sistēma, kas ir atbilstoši sagatavota cīņai ar korupciju un organizēto noziedzību, jo tā kalpo par pamatu visas sabiedrības un ekonomikas darbībai. Tādēļ:

- Bulgārijai ir jāsniedz skaidri pierādījumi rezultātiem cīņā pret korupciju, jo īpaši augsta līmeņa korupciju, galvenokārt izmeklēšanas un tai sekojošo tiesas procesu veidā.

- Pamatojoties uz jau gūtajiem panākumiem, Rumānijai ir jāturpina tās centieni un jāuzrāda turpmāki rezultāti cīņā pret korupciju, galvenokārt turpmāko izmeklēšanu un tām sekojošu tiesas procesu veidā.

- Bulgārijai jāturpina tiesu sistēmas reforma, jo īpaši uzlabojot tās pārredzamību, efektivitāti un objektivitāti, kā arī jānovērš jebkāda nenoteiktība attiecībā uz tās neatkarību.

- Pamatojoties uz jau gūtajiem panākumiem, Rumānijai ir jāapvieno īstenojamās reformas tiesu sistēmā un jāturpina uzlabot tās pārredzamību, efektivitāti un objektivitāti.

Bulgārijai jāveic šādi papildu uzdevumi:

- jāuzrāda viennozīmīgi pierādījumi gūtajiem panākumiem organizētās noziedzības tīklu atklāšanā un apkarošanā, efektīvāk jāīsteno tiesību akti cīņā ar krāpšanu un korupciju, intensīvāk jāīsteno pasākumi naudas atmazgāšanas apkarošanai, jāizveido atbilstoša integrētā administrācijas un kontroles sistēma lauksaimniecībā, jāizbūvē atkritumu savākšanas un apstrādes iekārtas atbilstoši acquis prasībām attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un jāpastiprina finanšu kontrole nākotnē, izmantojot struktūrfondus un Kohēzijas fondu.

Rumānijai jāveic šādi papildu uzdevumi:

- jāakreditē maksājumu aģentūras, kas nodarbosies ar kopīgās lauksaimniecības politikas izdevumiem, jāizveido atbilstoša integrētā administrācijas un kontroles sistēma lauksaimniecībā, jāizbūvē atkritumu savākšanas un apstrādes iekārtas atbilstoši acquis prasībām attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, un jānodrošina IT sistēmas nodokļu pārvaldei, kas būtu savstarpēji savietojamas ar sistēmām pārējā ES daļā, lai nodrošinātu pareizu PVN iekasēšanu visā ES iekšējā tirgū.

Ne vēlāk kā oktobra sākumā Komisija ziņos par Bulgārijas un Rumānijas gūtajiem panākumiem, risinot minētos jautājumus. Pamatojoties uz to, Komisija apsvērs, vai būs iespējama abu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gadā 1. janvārī. Šajā ziņojumā tiks norādītas arī tās jomas, kur piesardzības vai stāvokļa labošanas pasākumi varētu būt nepieciešami pēc pievienošanās.