52006DC0155

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.4.2006

COM(2006) 155 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Lauksaimniecības stāvoklis Eiropas Savienībā2004. gada ziņojums{SEC(2006) 423}

IEVADS

1. „Lauksaimniecības stāvoklis Eiropas Savienībā – 2004. gada ziņojums” tika pabeigts 2005. gada septembrī un to publicēja kopā ar vispārējo ziņojumu par Eiropas Savienības darbībām. 2005. gada sākumā angļu valodā tika sagatavota atsevišķa publikācija ar nosaukumu "Agriculture in the European Union – Statistical and economic information 2004" („Lauksaimniecība Eiropas Savienībā – statistikas un ekonomikas informācija 2004.”). Šā ziņojuma deviņās nodaļās ir izskatīti galvenie nozīmīgākie attiecīgā gada jautājumi.

1. Ekonomikas stāvoklis un saimniecību ienākumi

2. Augkopības produkcija 2004. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija lielāka. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem (t.i., gaļu, pienu un citiem piena produktiem) atkarībā no produkta lauksaimnieki saražoja vai nu to pašu daudzumu vai vairāk. Vispār runājot, desmit jauno dalībvalstu lauksaimnieku ienākumi būtiski pieauga, jo viņi saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku sāka saņemt tiešmaksājumus. Dažās no 15 „vecajām” dalībvalstīm lauksaimnieku ienākumi pieauga, kamēr citās tie samazinājās. Galvenais ienākumu samazinājuma cēlonis bija tas, ka lauksaimniekiem bija vairāk jāmaksā par degvielu, minerālmēsliem un lopbarību. Visā Eiropas Savienībā kopumā lauksaimniecības ienākumi pieauga par 3 %. Attiecībā uz ienākumu sadalījumu 20 % lielāko saimniecību saņēma 70 % no kopējā saimniecību ienākuma, kamēr 50 % lielāko saimniecību saņēma 90 % no kopējā saimniecību ienākuma.

3. Pasaules ekonomikas pieaugums 2004. gadā tiek lēsts 5 % apmērā. Tas bija visstraujākais pieaugums kopš septiņdesmitajiem gadiem, ko izraisīja makroekonomikas atbalsta politika, vēsturiski zemās procentu likmes un īpaši lielā „jauno ekonomiku” izaugsme, piemēram, Ķīnas izaugsme. Gada laikā strauji pieauga naftas cenas, kas 2004. gada oktobrī sasniedza maksimumu – aptuveni USD 55 par barelu. Eiropas Savienības paredzētā ekonomikas izaugsme bija 2,5 %. Euro attiecībā pret dolāru februārī tika fiksēts maksimums, gada beigās tas bija USD 1.36.

4. 2004. gada pirmajos deviņos mēnešos kopējais ES lauksaimniecības produktu eksports, salīdzinot ar 2003. gada to pašu laikposmu, bija stabils. Gada pirmajos deviņos mēnešos importa kopapjoms pieauga par 4 %, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2003. gadā (ES jau otro gadu pēc kārtas bija liellopu gaļas neto importētāja). Lauksaimniecības produktu kopējais tirdzniecības deficīts gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājās līdz EUR 3 miljardiem, salīdzinot ar EUR 2 miljardiem 2003. gadā. Intervences krājumu apjoms gaļas un piena produktiem samazinājās, bet tika paredzēts labības palielinājums, ko radīja 2004. gada lielā raža un zemās cenas pasaules labības tirgū.

2. POLITIKAS IZMAIņAS UN LIKUMDOšANAS INICIATīVAS 2003. GADā

2.1. KLP reforma

5. Par KLP reformu kompleksu vienojās 2003. gada jūnijā. Reformas galvenais elements bija „vienreizējā maksājuma shēma” – atdalītais atbalsta maksājums, kas (no 2005. gada un turpmāk) ietver un aizstāj daudzus iepriekšējos tiešmaksājumus lauksaimniekiem.

6. Par reformas otro kārtu vienojās 2004. gada aprīlī. Tā attiecas uz tabaku, olīveļļu, kokvilnu un apiņu nozari. Ievērojama ar ražošanu saistītu maksājumu daļa, ko saņēma lauksaimnieki, kas audzēja šos kultūraugus, tiks pārcelta uz atdalīto vienreizējo maksājumu shēmu (ko kopējā lauksaimniecības politikā ieviesa 2003. gada jūnijā). Maksājumiem būs jāatbilst horizontālajām saistībām, piemēram, savstarpējai atbilstībai, modulācijai un finanšu disciplīnai. Reformas stāsies spēkā 2006. gadā (apiņiem – 2005. gadā).

2.2. Kvalitātes politika

7. Pieņemot Regulu (EK) Nr. 383/2004, Komisija ieviesa lielāku pārredzamību savā lauksaimniecības produktu nosaukumu aizsardzības politikā. Bez tam Komisija sagatavoja Kopienas noteikumu rokasgrāmatu, lai izskaidrotu Regulu (EEK) Nr. 2081/92 un (EEK) Nr. 2082/92 mērķi, darbības jomu un saistību, jo šīs regulas konkretizē ES kvalitātes politiku. Gada laikā Komisija aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstam pievienoja 49 nosaukumus: sarakstā pašreiz ir 681 produkts.

2.3. Bioloģiskā lauksaimniecība

8. Komisija 2004. gada jūnijā uzsāka Eiropas bioloģiskās pārtikas un lauksaimniecības rīcības plānu. Tajā analizēts pašreizējais stāvoklis bioloģiskās lauksaimniecības nozarē un noteikta vispārējā šīs jomas politikas sistēma. Tajā izklāstīta 21 darbība, tostarp regulējošas iniciatīvas, lai veicinātu politiku, kas sekmē līdzsvarotu šīs nozares attīstību. Šis plāns ir radies pēc pēdējo trīs gadu sabiedriskās apspriešanas, kur savu ieguldījumu ir devušas dalībvalstis, Kopienas iestādes, ieinteresētās aprindas un citi interesenti.

2.4. Reklāmas pasākumi

9. Tāpat kā iepriekšējos gados Komisija turpināja veicināt lauksaimniecības produktu pārdošanu gan ES, gan ārpus tās. 2004. gadā līdzfinansējumam apstiprināja vairākas jaunas produktu reklāmas programmas. Trīspadsmit no šīm programmām bija ārpus ES (cita starpā Japānā, Krievijā, ASV, Kanādā un Brazīlijā). Apstiprināja 46 jaunas programmas produktu popularizēšanai Eiropas Savienībā.

2.5 . Lauksaimniecības tiesību aktu vienkāršošana

10. Vienkāršošana arī 2004. gadā joprojām bija svarīgs mērķis. Viens no mērķiem ir panākt, lai tiesību akti būtu iespējami skaidri, pārskatāmi un pieejami. Cits mērķis ir samazināt darbu ar dokumentiem lauksaimniekiem un vairākām valsts iestādēm, kas dalībvalstīs ir atbildīgas par kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldību.

2.6. Valsts atbalsts

11. Komisija 2004. gada oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1860/2004 par de minimis atbalstu lauksaimniekiem un zvejniekiem. Ar šo regulu dalībvalstis atbrīvo no pienākuma iepriekš paziņot Komisijai par piešķirto valsts atbalstu lauksaimniekiem un zvejniekiem, ja šis atbalsts vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 3 000. Šī iniciatīva palīdzēs lauksaimniekiem un zvejniekiem, kurus ir skārusi finanšu krīze.

12. Gada laikā Komisija ir pieņēmusi vairākus lēmumus par iepriekš piešķirto valsts atbalstu lauksaimniecības produktu popularizēšanai un reklamēšanai. Attiecībā uz dalībvalstu piešķirto valsts atbalstu Komisija ir saņēmusi 252 paziņojumus par pasākumu projektiem lauksaimniecības un agrārās un pārtikas rūpniecības nozarē. Tai nebija iebildumu pret 212 pasākumiem.

2.7. Palīdzība trūkumcietējiem

13. Eiropas Savienība turpināja palīdzības programmu trūkumcietējiem, izdalot lauksaimniecības produktus no intervences krājumiem apvienībām, kas strādā ar mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem dalībvalstīs. 2004. gadā šādi tika sadalīti aptuveni EUR 214 miljoni.

2.8. Attālākie reģioni

14. Oktobrī Komisija pieņēma priekšlikumu Padomes regulai par lauksaimniecības atbalsta shēmu reformu ES attālākajos reģionos. Reformas mērķis ir uzlabot shēmu pārvaldību. Konkrēti reformā ir mēģināts mainīt attieksmi pret palīdzību, piemēram, stimulējot līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

2.9. Informācijas pasākumi par KLP.

15. Komisija turpināja skaidrot KLP lauksaimniekiem, citām ieinteresētajām aprindām un plašākai sabiedrībai. Tādēļ tā apstiprināja līdzfinansējumu 31 pasākumam cilvēku informēšanai par KLP. Šie pasākumi ietver seminārus, konferences, publikācijas un audiovizuālās informācijas nesēju materiālus. Arī Komisija organizēja vairākus pasākumus, piemēram, paziņojumus presei, uzklausīšanu un konferences. Tā piedalījās arī piecos lauksaimniecības gadatirgos, kas notika vairākās dalībvalstīs.

2.10. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

16. Lai uzturētu un attīstītu Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta informācijas sistēmas, 2004. gadā veica ieguldījumus. Attīstību virzīja divi svarīgi notikumi: ES paplašināšanās un uzkrāšanas principa ieviešana grāmatvedībā.

2.11. Padomdevējas komitejas un attiecības ar iestādēm, kas pārstāv tirdzniecību

17. Minētajā 2004. gadā ir notikušas aptuveni 85 padomdevēju komiteju un darba grupu sanāksmes, kurās Komisija sniedza konsultācijas un informēja daudzu ieinteresēto personu organizāciju pārstāvjus, kas piedalījās šais sanāksmēs. Eiropas Parlaments sasauca 15 plenārsēdes. Ja Parlamentā tika apspriesti lauku un lauksaimniecības jautājumi, sanāksmēs piedalījies Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts. Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts ir atbildējis uz 616 Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, vai arī piedalījies šo atbilžu sagatavošanā.

3. Lauksaimniecības tirgi

3.1. Augkopība

18. Pasaulē labības ražošana 2003./2004. tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās. Tomēr ES tā būtiski samazinājās. Pasaules labības krājumi atkal samazinājās, 2003./2004. gadā krājumu novērtējums bija 260 miljoni tonnu, salīdzinot ar 320 miljoniem tonnu 2002./2003. gadā un 380 miljoniem tonnu 2001./2002. gadā. Pirmo reizi vairāku gadu laikposmā ES saražoja mazāk graudu nekā tā patērēja; īpaši bija jūtams kviešu un kukurūzas iztrūkums.

19. Eļļas augu sēklas audzē eļļai cilvēku patēriņam un lopbarības raušiem, ko izmanto dzīvnieku barībā. Lai gan 2004. gadā Eiropā bija ļoti labi laika apstākļi, kas ļāva atgūties no iepriekšējā gada sliktās ražas, ES joprojām bija eļļas augu sēklu neto importētāja.

20. Attiecībā uz pasaules cukura tirgu, 2003./2004. gads atkal bija „pārprodukcijas” gads, jo saražotais pārsniedza patēriņu. Brazīlijas audzētāji, kas ir lielākie cukura ražotāji pasaulē, atkal sasniedza jaunu produkcijas apjoma rekordu. Eiropas Savienībā cukurbiešu sējplatībās turpinājās ilgtermiņa samazināšanās tendence, un 2003./2004. gadā izaudzēja daudz mazāk nekā iepriekšējā gadā. Mazāka raža ietekmēja ārpuskvotas „C” cukura produkciju, kas ir vai nu jāizved bez eksporta kompensācijas vai arī jāpārnes uz nākošā gada kampaņu.

21. Komisija ir ierosinājusi cukura režīma reformu, un 2003. gada septembrī tā publicēja turpmākā režīma trīs iespēju analīzi. 2004. gadā šīs iespējas sīki pārrunāja ar dalībvalstīm un nozīmīgākajām ieinteresētajām aprindām. 2004. gada jūlijā Komisija publicēja paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, izskaidrojot priekšlikumus par turpmāko cukura kopējā tirgus organizāciju. Priekšlikuma būtība ir ievērojams cukurbiešu cenas samazinājums, ko daļēji kompensēs ar tiešmaksājumiem.

22. Eiropas Savienība ir lielākā olīveļļas ražotāja pasaulē, saražojot aptuveni trīs ceturdaļas no pasaules piedāvājuma. 2004. gada aprīlī apstiprinātajā KLP reformas otrajā kārtā ir paredzēta šīs nozares reforma. Konkrēti minimāli 60 % no vidējā ar ražošanu saistīto maksājumu apjoma, ko saņēma 2000.–2002. gadā pārvērtīs tiesībās uz vienreizējā maksājuma shēmu. Olīvaudzētāju saimniecības, kas ir mazākas par 0,3 ha, saņems visus ar ražošanu saistītos maksājumus, lai mazajiem lauksaimniekiem vienkāršotu procedūras un nodrošinātu stabilus ienākumus.

23. Komisija 2003. gadā sāka vienkāršot noteikumus svaigiem augļiem un dārzeņiem . 2004. gadā tā darbu turpināja.

24. ES izaudzē tikai nelielu daļu no patērētajiem banāniem , atlikušo daļu tā ieved no Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK valstis) un no citām trešām valstīm, galvenokārt no Centrālās un Dienvidamerikas. Ņemot vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos, 2004. gadā šīm valstīm piešķīra papildu importa daudzumu laikposmam no 2004. gada 1. maija līdz 31. decembrim.

25. ES ir lielākā vīna eksportētāja pasaulē. Tās galvenie tirgi ir Savienotās Valstis, Šveice, Kanāda un Japāna. 2004. gadā eksporta apjoms bija aptuveni EUR 5 miljardi. Attiecībā uz vīna kopējo tirgus organizāciju 2004. gadā Komisija paredzēja vairākus pasākumus, lai ņemtu vērā stāvokli desmit jaunajās dalībvalstīs. Tā 2004./2005. tirdzniecības gadam arī noteica provizorisku finansiālu piešķīrumu vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai.

3.2. Dzīvnieku izcelsmes produkti

26. ES ir pasaules lielākā piena ražotāja, ieņemot otro vietu aiz Indijas, kur pienu iegūst galvenokārt no bifeļiem. Savienotās Valstis ieņem trešo vietu. 2004. gadā slaucamo govju skaits samazinājās par aptuveni pusmiljonu un sasniedza 24 miljonus. ES vidējais slaucamo govju skaits saimniecībā pieauga līdz 37. 15 dalībvalstu ES lielākās piena ražošanas saimniecības ir Apvienotajā Karalistē (vidēji 110 govis, turpretī vismazākās piena ražošanas saimniecības atrodas Austrijā (10 govis).

27. ES ir trešā lielākā liellopu gaļas ražotāja pasaulē (pēc Savienotajām Valstīm un Brazīlijas). Kopš 2003. gada tā ir kļuvusi par liellopu gaļas neto importētāju; tā eksportē galvenokārt uz Krieviju un importē galvenokārt no Dienvidamerikas. 2004. gada pirmajos deviņos mēnešos liellopu gaļas importa kopapjoms sasniedza aptuveni pusmiljonu tonnu, pieaugot importam, kam piemēroja pilnu nodokļa likmi. Tas parādīja, ka daži liellopu gaļas piegādātāji ir ļoti konkurētspējīgi.

28. Attiecībā uz aitas un kazas gaļu tirgū tās bija pietiekami, kamēr 2004. gada oktobrī nepaziņoja par infekciozo katarālo drudzi Pireneju pussalas dienviddaļā; pēc šī paziņojuma cenas samazinājās. Attiecībā uz cūkgaļu ES ir pasaules otrā lielākā tās ražotāja, lielākā ražotāja ir Ķīna. 2004. gadā ES cūkaudzētājiem cenas bija nestabilas, un gada beigās tās bija ļoti zemas. Tomēr bija sagaidāms, ka 2004. gadā cenas pieaugs.

29. Pēdējos sešos gados pasaulē bija ļoti ievērojams mājputnu gaļas ražošanas pieaugums. Kopš 1998. gada pieaugums bija 20 % gadā. Tomēr ES pieaugums bija daudz lēnāks – aptuveni 3 %. Faktiski 2000. gadā ražošana ES samazinājās, jo Itālijā uzliesmoja putnu gripa. Ražošana samazinājās arī 2003. gadā, kad slimība uzliesmoja Beļģijā un Nīderlandē. Paredzēja, ka 2004. gadā ražošana palielināsies.

4. Agromonetārais režīms

30. Agromonetārais režīms, ko pieņēma 2004. gadā, tikai noteica maiņas kursu, kas piemērojams tiešam atbalstam dalībvalstīs, kas vēl nav ieviesušas euro.

5. Lauku attīstība 2004. gadā

31. Laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam lauku attīstības programmu izstrāde ietvēra: 68 lauku attīstības programmas – LAP (kurām līdzfinansējums nāca no ELVGF Garantiju nodaļas), 69 1. mērķa reģionālās programmas ar lauku attīstības pasākumiem (līdzfinansējums no ELVGF Virzības nodaļas) un 20 programmas 2. mērķa reģioniem ar lauku attīstības pasākumiem (līdzfinansējums no ELVGF Garantiju nodaļas).

32. Kopienas izdevumi lauku attīstībai 2004. gadā sasniedza aptuveni EUR 8 miljardus. No šīs summas ELVGF Garantiju nodaļa piešķīra aptuveni EUR 5 miljardus (no 2003. gada oktobra līdz 2004. gada oktobrim), un ELVGF Virzības nodaļa – aptuveni EUR 3 miljardus (2004. kalendārais gads). 2004. gadā Komisija apstiprināja izmaiņas 52 lauku attīstības programmās. Attiecībā uz LEADER+ programmām, kas bija iepriekš apstiprinātas, 2004. gada decembra beigās izvēlējās 892 no paredzētajām 938 vietējām rīcības grupām.

6. Vide un meži

33. Komisija 2004. gadā deva konceptuālu ieguldījumu projektā IRENA [1] un iepazīstināja ar analītisko sistēmu, kurā bija ietverts 35 agrovides rādītāju komplekts. Komisija turpināja ieviest „Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu lauksaimniecībai”[2]. 2004. gada maijā pieņēma Padomes regulu[3], ar ko izveidoja jaunu daudzgadu Kopienas programmu ģenētisko resursu saglabāšanai, raksturošanai, vākšanai un izmantošanai lauksaimniecībā. Vairākas dalībvalstis paziņoja Komisijai par pasākumiem, ko tās ieviesušas attiecībā uz ģenētiski modificēto kultūraugu un parastās un bioloģiskās lauksaimniecības līdzāspastāvēšanu. Komisija novērtēja šos paziņojumus saskaņā ar 2003. gada ieteikumā[4] noteiktajiem principiem.

34. Saistībā ar mežu aizsardzību no gaisa piesārņojuma[5] un ugunsgrēkiem[6] Komisija turpināja pārvaldīt projektus un valstu 2000., 2001. un 2002. gada programmas. Tā uzsāka sagatavošanās pasākumu Eiropas mežu informācijas un komunikāciju platformas sakarā. Šā pasākuma mērķis ir atvieglot pieeju ES esošajiem informācijas avotiem un datu bāzēm, kas ir saistītas ar mežu, kā arī atvieglot to izmantošanu. Turpinājās darbs, lai sagatavotu ziņojumu par ES mežu stratēģijas īstenošanu.

7. KLP Finansēšana 2004. gadā

35. KLP izdevumos ir ņemts vērā finanšu plāns, par kuru pieņēma lēmumu Berlīnes augstākā līmeņa sanāksmē 1999. gadā un izdarīja grozījumus Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē 2002. gada beigās, lai ievērotu ES paplašināšanās ietekmi.

36. No saistību apropriējumu kopsummas EUR 111 300 miljonu apjomā, ko 2004. gadā atvēlēja vispārējam budžetam, 46 781.4 miljonus (t.i., 42 ) piešķīra Garantiju nodaļai. 2003. gadā ELGVF Garantiju nodaļas saistības veidoja 45 % no vispārējā budžeta saistībām. ELVGF Garantiju nodaļas izdevumi 2003. gadā: eksporta kompensācijas (EUR 3 730 miljoni); valsts un privātā uzglabāšana (EUR 930 miljoni); tiešmaksājumi[7] (EUR 29 690 miljoni); citi intervences pasākumi, kas attiecas uz kopējām tirgus organizācijām (EUR 5 410 miljoni); un citi izdevumi, galvenokārt lauku attīstībai (EUR 4 710 miljoni). Tādējādi tiešmaksājumi lauksaimniekiem veidoja lielāko atbalsta veidu.

37. Attiecībā uz ELGVF Virzības nodaļu, kura finansē lauku attīstības programmas, laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam atbalsts nav samazināts. Faktiski pasākumus, kas paredzēti lauksaimniecības struktūrām un lauku apvidu dažādošanai, ko līdz 1999. gadam finansēja no ELGVF Virzības nodaļas, tagad finansē Garantiju nodaļa.

38. Novērtēšana: tirgus politiku jomā ir pabeigta tabakas un olīveļļas KTO novērtēšana. Vīna nozarē ir parakstīts līgums; ir publicēts uzaicinājums uz konkursu banāniem, pavirzījies sagatavošanās darbs attiecībā uz cūkgaļu, olām un mājputnu gaļu, kā arī attiecībā uz to KTO ietekmi uz vidi, kas saistītas ar ilggadīgām kultūrām. Lauku attīstības politiku jomā ir pabeigts 2003. gadā uzsāktais pētījums par galvenajiem Leader jauninājumiem.

8. Paplašināšanās

39. Pievienošanās līgums, kas piemērojams desmit jaunajām pievienošanās dalībvalstīm, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Regulu[8], ar ko pielāgoja KLP reformas tekstu, lai ņemtu vērā paplašināšanos un lēmumu[9], ar ko pielāgoja Pievienošanās aktu, lai ņemtu vērā KLP reformu, pieņēma 2004. gada 22. martā. Sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju par visām nodaļām pabeidza 2004. gada decembrī. Komisija turpināja uzraudzīt saistības, ko abas šīs valstis sarunu gaitā uzņēmās. Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts cieši sadarbojās ar Paplašināšanās ģenerāldirektorātu, lai sagatavotu Komisijas pētījumu par Turcijas pievienošanās ietekmi, un sagatavoja lauksaimniecības sadaļas projektu. Tika veikts būtisks ieguldījums, lai izstrādātu Komisijas atzinumu par Horvātijas pievienošanās pieteikumu. Atzinumu pieņēma 2004. gada 20. aprīlī.

40. Astoņas no desmit SAPARD saņēmējvalstīm 2004. gada 1. maijā kļuva par dalībvalstīm. Komisija pieņēma vairākus noteikumus, lai atvieglotu pāreju no SAPARD uz jaunajām dalībvalstīm pieejamiem lauku attīstības plānošanas instrumentiem. 2004. gada decembra beigās SAPARD aģentūras piešķīra saņēmējiem EUR 2 215 miljonus (ES ieguldījuma uzkrātais apjoms).

9. Starptautiskās attiecības

9.1. Starptautiskās organizācijas un nolīgumi

41. ES turpināja piedalīties vairākās starptautisko organizāciju sanāksmēs. Attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) pēc nesekmīgās ministru sanāksmes Kankunā 2003. gada septembrī, darbs turpinājās 2004. gada pavasarī, kas sagatavoja veiksmīgas tirdzniecības sarunas jūlijā, kuras beidzās ar pamatnolīguma noslēgšanu.

42. ES piedalījās arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sanāksmēs. 2004. gadā padziļinājās diskusijas par tirdzniecības traucējumiem, turpinot pētījumus par tā dēvēto „atdalīšanu” ( de-coupling ) un ietekmi, kāda var būt ar risku saistītam atbalstam uz lēmumiem par ražošanu.

43. Pēc 2004. gadā notikušo sarunu pabeigšanas starptautisko nolīgumu par olīveļļu un galda olīvām aizstās ar jaunu nolīgumu. Attiecībā uz jaunattīstības valstīm 2004. gada aprīlī Padome pieņēma ES rīcības plānu, lai palīdzētu tām cīnīties pret pārāk lielo atkarību no lauksaimniecības preču eksporta.

9.2. Divpusējās un reģionālās tirdzniecības attiecības

44. Attiecībā uz ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem 2004. gadā Komisija bija iesaistīta darba plāna izstrādē sešiem ieinteresētajiem jaunattīstības valstu reģioniem. Turpinājās diskusijas par ES un Dienvidāfrikas vīna un stipro alkoholisko dzērienu nolīguma aktuālajiem jautājumiem.

45. Pēc tam, kad to bija ratificējušas visas EEZ valstis, tostarp jaunās ES dalībvalstis, tika izdarīti grozījumi Nolīgumā par Eiropas ekonomikas zonu, ņemot vērā ES paplašināšanos. Oktobrī Padome piešķīra Komisijai pilnvarojumu risināt ar Islandi turpmākas divpusējas sarunas par lauksaimniecību. Tika panākts nolīgums ar Norvēģiju 2005. gadā atsākt divpusējas tirdzniecības sarunas lauksaimniecības nozarē. Notika intensīvas sarunas ar Šveici un tika pabeigta pasākumu pakete „bilateral II”.

46. Ar vairākām Āzijas valstīm Komisija risināja sarunas par tirgus pieejamības jautājumiem. ES nosūtīja kontroles grupu uz Indiju, lai novērtētu informāciju, kas bija saņemta par pieprasījumu apstiprināt vairākas akreditācijas aģentūras bioloģiskās pārtikas eksportam. Saistībā ar Barselonas procesu tagad ar visām Vidusjūras valstīm ir noslēgti asociācijas nolīgumi. Ir noslēgušās iepriekšējās sarunas ar Persijas Līča valstu sadarbības padomi par lauksaimniecības sadaļu turpmākajā brīvās tirdzniecības līgumā.

47. Attiecīgajos Eiropas nolīgumos ir noslēgtas sarunas ar Rumāniju un Bulgāriju, lai ņemtu vērā paplašināšanos un noteiktu turpmākas tirdzniecības koncesijas lauksaimniecības jomā. Jauno pasākumu īstenošana ir paredzama 2005. gada sākumā. Intensīvas sarunas notika ar Mercosur , lai līdz 2004. gada oktobrim noslēgtu asociācijas nolīgumu. Tomēr šis termiņš netika ievērots, un sarunas turpināsies 2005. gadā. Ar Krievijas Federāciju bija sekmīgas sarunas par to, lai aprīlī panāktu vienošanos par Krievijas priekšlikumu attiecībā uz tirgus pieejamību saistībā ar Krievijas pievienošanos PTO.

48. Attiecībā uz Savienotajām Valstīm notika intensīvas sarunas par visaptverošu ES un ASV vīna nolīgumu. Tās turpināsies 2005. gadā.

[1] IRENA ir nosaukuma "Indicators Report on the integration of Environmental concerns into Agriculture policy" (Rādītāju pārskats par vides jautājumu iekļaušanu lauksaimniecības politikā) akronīms.

[2] KOM(2001) 162 galīgais, III sējums.

[3] Padomes Regula (EK) Nr. 870/2004.

[4] Komisijas Ieteikums 2003/556/EK (OV L 189, 29.7.2003, 36. lpp.).

[5] Padomes Regula Nr. 3528/86 (OV L 326, 21.11.1986., .2.-4. lpp. Speciālizdevumi somu un zviedru valodā 3. nodaļa, 22. sējums, 59. lpp.).

[6] Padomes Regula (EEK) Nr. 2158/92 (OV L 217, 31.7.1992., 3. lpp.; Speciālizdevumi somu un zviedru valodā 3. nodaļa, 44. sējums, 3. lpp.).

[7] Tiešmaksājumi, kā noteikts 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1259/1999 pielikumā (OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp.).

[8] Padomes Regula (EK) Nr. 583/2004 OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp).

[9] Padomes Lēmums 2004/281/EK (OV L 93, 30.3.2004., 1. lpp.).