52006DC0140

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.3.2006

COM(2006) 140 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par programmas ENERGY STAR īstenošanu Eiropas Kopienā laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par programmas ENERGY STAR īstenošanu Eiropas Kopienā laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam

1. Ievads

Biroja iekārtas – t.i., datori, printeri, kopētāji u.c. – veido lielu elektroenerģijas patēriņa daļu Eiropas Savienības mājsaimniecību un pakalpojumu grupā. Šī daļa arvien pieaug, jo visās sabiedrības nozarēs strauji izplatās informāciju un komunikāciju tehnoloģijas kopumā un konkrēti biroja iekārtas, kā arī paplašinās šo iekārtu piedāvātās iespējas.

Tā kā biroja iekārtu tirdzniecība ir starptautiska, 2000. gada decembrī tika parakstīts „Nolīgums starp Amerikas Savienoto Valstu valdību un Eiropas Kopienu par biroju iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu”[1]. Tā mērķis ir saskaņot energoefektīvu biroja iekārtu marķēšanas programmas šo preču divos lielākajos pasaules tirgos. ASV Vides aizsardzības ministrijas programmu ENERGY STAR īsteno arī citi tirdzniecības partneri pasaulē. Nolīgums ir noslēgts, lai veicinātu biroja iekārtu starptautisko tirdzniecību, vienkāršojot procedūras biroja iekārtu tirgus dalībnieku dalībai ENERGY STAR programmā. Nolīgums zaudēs spēku 2006. gada jūnijā.

Pamatojoties uz nolīgumu, ASV Vides aizsardzības ministrija ( US EPA ) un Eiropas Komisija kopīgi pārvalda biroja iekārtu programmu ENERGY STAR. Eiropas Savienībā programma ieviesta ar Padomes 2003. gada 8. aprīļa Lēmumu 2003/269/EK attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīguma par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā[2] un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Regulu (EK) Nr. 2422/2001 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu[3].

Ar ENERGY STAR programmu tiek izveidots pamats biroja iekārtu energoefektivitātes veicināšanai, saskaņojot šo preču marķēšanas sistēmas ASV un ES. Šī programma biroja iekārtu ražotājiem piedāvā iespēju brīvprātīgi reģistrēt tos ražojumus, kas atbilst programmā noteiktām eneroefektivitātes prasībām, un tirdzniecības veicināšanas nolūkos izmantot ENERGY STAR marķējumu un/vai logotipu. Turklāt tiek izstrādāti un ieviesti līdzekļi energoefektīvu biroja iekārtu popularizēšanai, tirgus pārredzamības palielināšanai un lietotāju energoefektivitātes izpratnes pilnveidošanai. Galīgais mērķis ir sekmēt un atbalstīt piegādātāju un patērētāju izvēli par labu energoefektīvām iekārtām un efektīvu iekārtu lietojumu.

Komisijai tika uzticēts īstenot programmu kā pārvaldības struktūrai, apspriežoties ar padomdevēju iestādi EK ENERGY STAR padomi ( ECESB ; Komisijas 2003. gada 11. marta lēmums, ar ko izveido Eiropas Kopienas Energy Star padomi[4]). Sadarbojoties ar ECESB , Komisija ir veikusi pasākumus, lai atjauninātu ENERGY STAR atbilstošo ražojumu tehniskās specifikācijas, reģistrējusi un popularizejusi atbilstošās preces un sniegusi sabiedrībai informāciju par biroja iekārtu efektīvu lietojumu. Šajā ziņojumā ir sniegts veikto pasākumu pārskats.

- Pašreizējā situācija tehnisko specifikāciju atjaunināšanas pasākumu ziņā ir izklāstīta 2. nodaļā.

- ENERGY STAR programmas veicināšanas pasākumu pārskats atrodams 3. nodaļā.

- kopsavilkums par ECESB diskusiju rezultātiem un pieredzi, kas gūta, īstenojot ENERGY STAR programmu ES no 2001. līdz 2005. gadam, sniegts 4. nodaļā.

- Komisijas secinājumi par iespējamu nolīguma atjaunošanu pēc apspriedes ar ECESB un US EPA izklāstīti 5. nodaļā.

2. Pašreizējā situācija tehnisko specifikāciju pārskatīšanā

ENERGY STAR programmas mērķis ir biroja iekārtu enerģijas patēriņa optimizēšana. Lai šo mērķi sasniegtu, ENERGY STAR atbilstošo ražojumu tehniskajām specifikācijām jābūt dinamiskām, tā lai tajās ņemtu vērā gan straujo tehnikas attīstību, gan pašas ENERGY STAR programmas sekmētās tirgus pārmaiņas.

Nolīgumā ietvertās tehniskās specifikācijas galvenokārt attiecās uz miega režīmu, t.i., mazāka enerģijas patēriņa režīmu, uz kuru pēc noteikta laika pārslēdzas neizmantotās iekārtas. Lai gan šādas prasības ir vajadzīgas, tās attiecas tikai uz daļu no biroja iekārtu enerģijas patēriņa. Arvien svarīgāks kļūst aktīvais režīms, jo tirgū ienāk jaudīgākas iekārtas. Turklāt intensīvāka interneta vai komunikāciju lietojumprogrammu izmantošana nozīmē, ka iekārtas ilgāku laiku atrodas aktīvā režīmā. Tādēļ aktīvais režīms kopējā enerģijas patēriņā veido arvien nozīmīgāku daļu.

Lai pielāgotu nolīgumā ietvertās novecojušās tehniskās specifikācijas jaunākajām tehnikas attīstības tendencēm un mainīgajiem lietojuma paradumiem, Komisija ar dažu dalībvalstu un interesentu palīdzību ir sniegusi aktīvu ieguldījumu datoru monitoru, datoru un attēlu veidošanas iekārtu tehnisko specifikāciju pārskatīšanā. Šajā nolūkā notika vairākas ECESB un tās tehnisko ekspertu apakšgrupas sanāksmes. Pārvaldības struktūras ir ņēmušas vērā un izmantojušas šo sanāksmju rezultātus. Komisija uzskata, ka ir svarīgi izmantot Eiropas ekspertu ieguldījumu, izstrādājot konsekventas un stingras tehniskās specifikācijas.

Datoru monitori

Datoru monitoru tehnisko specifikāciju pārskatīšana ir pabeigta 2004. gadā. Konstruktīvu ieguldījumu pārskatīšanas procesā sniedza programmas Eiropas partneri. Datoru monitoru tehniskās specifikācijas ietver – pretēji iepriekšējām tehniskajām specifikācijām – noteikumus enerģijas patēriņam aktīvajā režīmā un attiecas arī uz agrāk reģistrētiem ražojumiem. 1. pakāpes prasības ir spēkā no 2005. gada 1. janvāra. Stingrākās 2. pakāpes prasības ir piemērojamas no 2006. gada 1. janvāra.

Datori

Šobrīd tiek pārskatītas datoru tehniskās specifikācijas. ECESB tehniskās apakšgrupas sanāksmēs 2005. gada 15. februārī un 26. maijā EK eksperti un interesenti apsprieda datoru tehnisko specifikāciju atjaunināšanas plānu. EK eksperti palīdzēja EPA izstrādāt pamatdokumentu, ar ko precizē pārskatīto tehnisko specifikāciju aptvertās jomas. Nākamajā solī jānosaka enerģijas patēriņa līmeņi. Šobrīd tiek vākti un analizēti dati, jo īpaši attiecībā uz enerģijas patēriņa līmeņu noteikšanu dažādos režīmos. Tehnisko specifikāciju pārskatīšanu paredzēts pabeigt 2006. gada otrajā ceturksnī. Plānots, ka pārskatīto datoru tehnisko specifikāciju pirmais līmenis sāks darboties 2007. gada 1. janvārī.

Attēlu veidošanas iekārtas

Notiek attēlu veidošanas iekārtu (kopētāji, printeri, daudzfunkciju ierīces utt.) tehnisko specifikāciju pārskatīšana. ECESB tehniskās apakšgrupas sanāksmes notika 2005. gada 15. februārī un 26. maijā. EK eksperti palīdzēja EPA sagatavot „darbības režīma” un „tipiska enerģijas patēriņa” pārbaudes procedūras, ko izmantos, lai noteiktu konkrētās ierīces enerģijas patēriņu. Ir izstrādāti pārbaudes nosacījumi. Pašreiz tiek vākti un analizēti dati, lai noteiktu enerģijas patēriņa kritērijus, piemērojot jaunos pārbaužu nosacījumus. Tehnisko specifikāciju pārskatīšanu paredzēts pabeigt 2006. gada otrajā ceturksnī. Plānots, ka pārskatītās attēla veidošanas iekārtu tehniskās specifikācijas sāks darboties 2007. gada 1. janvārī.

3. RAžOJUMU POPULARIZēšANA UN REģISTRāCIJA

Komisija ir izveidojusi interneta portālu www.eu-energystar.org, kas darbojas kopš 2003. gada rudens. Šajā tīmekļa vietnē piedāvāta atbilstīga informācija, kas īpaši pielāgota interesentu vajadzībām, tostarp, piemēram, vadlīnijas ražotājiem par dalību programmā, meklēšanas iespējas EK tirgū pieejamo ENERGY STAR reģistrēto produktu datubāzē (skatīt turpmāk tekstā), informācija par jaunumiem ENERGY STAR programmā, padomi energotaupīgai iekārtu konfigurācijai un izmantošanai, rentablu energoietaupījumu pilotprojekti , enerģijas ietaupījumu kalkulators, tehniska informācija par jaudas pārvaldību dažādās sistēmās utt.

Portāls ir galvenais sabiedrības piekļuves instruments, kas nodrošina programmas ietvaros veikto pasākumu pārredzamību, tostarp sniedz informāciju par ECESB darbībām, piedāvā pārskatītās tehniskās specifikācijas un jaunākās izmaiņas gada darba plānā.

Portālu paredzēts uzturēt arī turpmāk un turpināt tā attīstību. Dažas portāla daļas pieejamas 11 Kopienas valodās, to popularitāte ir 10 000 klikšķi un 600 apmeklētāji dienā (2005. gada otrā ceturkšņa statistika).

Lai ievērotu prasību ziņot par ENERGY STAR logotipu saņēmušo ražojumu iespiešanos tirgū, EICTA (Eiropas Informācijas, komunikāciju un patērētāju elektronikas tehnoloģiju rūpniecības apvienība) sniegusi šādas ziņas par pieciem uzņēmumiem.

Dati Nr. 1. Reģistrēto modeļu procentuālā daļa no modeļu skaita tirgū, tostarp ASV.

Dati Nr. 2. Visu reģistrēto modeļu procentuālā daļa ES tirgū no modeļu skaita ES tirgū.

Dati Nr. 3. ES reģistrēto modeļu procentuālā daļa no visiem reģistrētajiem modeļiem.

Dati Nr. 4. Vienību sūtījumi (kopējais attiecīgo iekārtu skaits)/ procentuālā daļa no kopējiem attiecīgo vienību sūtījumiem.

Uzņēmums | Dati Nr. 1 | Dati Nr. 2 | Dati Nr. 3 | Dati Nr. 4 |

1 | 98.20% | 100% | 96.30% | 127288 |

2 | 100% | 100% | 100% | /100% |

3 | 96% | 96% | 0 | 5488253/100% |

4 | 99.50% | 99.50% | 881764/ |

5 | 60% | 60% | /80% |

(Situācija 2005. gada jūnijā)

Pieejamie dati ļauj secināt, ka pašreiz tehniskajām specifikācijām atbilst gandrīz visi to uzņēmumi modeļi, kas iesnieguši ziņas. Tas aktualizē nepieciešamību steidzami atjaunināt tehniskās specifikācijas. No otras puses, paredzams, ka pēc noteikta laika liela tirgus daļa atbildīs atjauninātajām stingrajām tehniskajām specifikācijām. Tas notiek galvenokārt tādēļ, ka ENERGY STAR tehniskās specifikācijas tiek izmantotas kā obligāta prasība ASV sabiedriskā iepirkuma konkursos. Tāpēc stingru tehnisko specifikāciju noteikšanas rezultātā vajadzētu rasties ievērojamiem energoietaupījumiem.

ENERGY STAR datubāze

Komisija pastāvīgi reģistrē atbilstīgos ražojumus, ko tirgo Eiropas (EEZ) tirgū. Tas pieder pie Komisijas kā EK „pārvaldības struktūras” pienākumiem, ko tā uzņēmās veikt EEZ mērogā, vienojoties ar EBTA valstīm un US EPA . Lietotāji var piekļūt reģistrēto ražojumu un ražotāju datubāzei tīmekļa vietnē. Papildus EK reģistrētajiem ražojumiem datubāzē ietverti arī ražojumi, ko reģistrējusi EPA un ko pārdod EK tirgū. Šajā nolūkā Komisija saņem datus par EPA reģistrētiem modeļiem, pārbauda un – ja modeļus pārdod EK – publicē tos EK tīmekļa vietnē. EK ENERGY STAR tīmekļa vietne un reģistrēto uzņēmumu un ražotāju saraksts tiek regulāri atjaunināts.

Pašreiz ir atrodama informācija par apmēram 10 000 modeļiem. ECESB ir atzinusi, ka datubāze ir vērtīgs instruments tirgus pārredzamības veicināšanai. Tā kā dati ir publiski, dalībvalstis var izmantot ENERGY STAR datubāzi kā pamatu tādu instrumentu izstrādei, kas ļauj noteikt īpaši energoefektīvus ražojumus.

4. LAIKPOSMā NO 2001. LīDZ 2005. GADAM GūTāS ATZIņAS

Atbilstīgi noteikumiem Komisija izveidoja EK ENERGY STAR padomi ( ECESB ), lai regulāri apspriestos ar dalībvalstu pārstāvjiem un interesentiem, piemēram, biroja iekārtu ražotājiem un asociācijām, tirgus pārveides speciālistiem (dalībvalstu enerģētikas aģentūrām), vides NVO (piemēram, Pasaules Dabas fondu) un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām ( ANEC ). ECESB ir aktīvi piedalījusies tehnisko specifikāciju pārskatīšanā (skatīt iepriekš). Komisija organizēja konstruktīvu darbsemināru, kurā piedalījās visi galvenie pasaules interesenti un kurā apsprieda ENERGY STAR biroja iekārtu programmas vispārējos pamatprincipus (2004. gada aprīlī Frankfurtē pie Mainas). Galvenie secinājumi ir šādi.

- Interesenti atbalsta jaunu Energy Star nolīgumu ar ASV, paredzot nosacījumu, ka Eiropas Savienībā programma tiek īstenota efektīvāk. Jo īpaši jāsaīsina tehnisko specifikāciju atjaunināšanas procedūra. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka biroja iekārtu joma ir ļoti inovatīva, un šiem ražojumiem raksturīgs straujš attīstības cikls.

- Jāpilnveido sadarbība starp US EPA un EK Komisiju, apspriežoties ar interesentiem par jaunu specifikāciju pārskatīšanu. Jāmobilizē cilvēkresursi pārskatīšanas procesa vadībai.

- Programmas efektivitāte un uzticamība ir lielā mērā atkarīga no prasību līmeņa ENERGY STAR atbilstīgo ražojumu tehniskajās specifikācijās. Tādēļ interesenti uzskata, ka kopumā tehniskās specifikācijas jānosaka tā, lai kritēriju izvēles laikā marķējuma prasībām atbilstu tikai apmēram 25 % no tirgū pieejamiem modeļiem.

- Komisija ir izskatījusi iespējas vienkāršot/ saīsināt tehnisko specifikāciju atjauninājumu izstrādes un vienošanās procesu. Lai nepārkāptu pamatprincipus, jāsaglabā prasība tehniskās specifikācijas tulkot Kopienas valodās un publicēt „Oficiālajā Vēstnesī”. Galvenais vienkāršošanas ieteikums ir atteikties no apspriešanās par tehniskajām specifikācijām ar Padomes 133. panta komiteju, ņemot vērā, ka dalībvalstu delegāciju viedoklis jau tiek izzināts ECESB ietvaros un praktiski 133. panta īpašā komiteja tikai apstiprina savu pārstāvju ENERGY STAR padomē paustos uzskatus. No otras puses, ir izteikts priekšlikums atcelt vairākus ziņošanas pienākumus, kas paredzēti pašreizējā regulā un tiek uzskatīti par nesamērīgi apgrūtinošiem, ņemot vērā šīs brīvprātīgas shēmas mērķi.

- Lai dalībvalstis varētu būt pārliecinātas par pārskatīto tehnisko specifikāciju stingrību, potenciālajā jaunajā nolīgumā būtu jāietver noteikums, ka abām pārvaldības struktūrām (Komisijai un EPA ) tehniskās specifikācijas jānosaka tā, lai kritēriju atlases laikā tiem atbilstu tikai apmēram 25 % ražojumu tirgū. Iekļaujot šādu noteikumu, Padome Komisijai sniegtu skaidru mandātu tehnisko specifikāciju pārskatīšanai, kas pamatotu atteikšanos no nepieciešamības apspriesties ar 133. panta īpašo komiteju.

- Prasība dalībvalstīm popularizēt ENERGY STAR marķējuma iekārtas neguva atbalstu. Tas ir tādēļ, ka ENERGY STAR marķējums ir instruments, ar kuru ražotāji veicina attiecīgo iekārtu tirdzniecību. Šā iemesla dēļ marķējuma veicināšanas darbības un to izmaksu segšana ir ražotāju uzdevums.

- ENERGY STAR plaši pieejamā datubāze var palīdzēt patērētājiem un sabiedriskajām iestādēm noteikt optimālos energoefektivitātes rādītājus konkrētas funkcionalitātes iekārtām, jo īpaši sabiedriskā iepirkuma vajadzībām.

5. Secinājumi. Priekšlikumi nolīguma atjaunošanai.

Pašreizējā nolīguma termiņš beidzas 2006. gada jūnijā. Iemesli, kas lika noslēgt nolīgumu ar ASV deviņdesmito gadu beigās, ir kļuvuši vēl aktuālāki. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta ENERGY STAR programmas pirmajā īstenošanas laikposmā ES, tiek ieteikts turpināt EK dalību ENERGY STAR programmā vēl piecus gadus šādu iemeslu dēļ.

- Efektīva enerģijas izmantošana ir viens no galvenajiem ilgtspējīgas energoapgādes pīlāriem Kopienā. Komisijas energoefektivitātes Zaļajā grāmatā minēti šādi lielākie ieguvumi no efektīvas enerģijas izmantošanas: Eiropas rūpniecības konkurētspējas nodrošināšana, pieticīgāk tērējot par enerģiju, vides aizsardzība, enerģijas izmantošanā emitējot mazāk oglekļa dioksīda, energoapgādes drošība, ierobežojot enerģijas pieprasījumu un tādējādi samazinot atkarību no enerģijas importa.

- Biroja iekārtu enerģijas patēriņš veido būtisku daļu no EK kopējā enerģijas patēriņa. Tas var palielināties, piemēram, uzlabojot funkcionalitāti un darbības rādītājus (piemēram, datora ātrumu) un pieaugot iekārtu daudzumam mājās un uzņēmumos. Tādēļ jāturpina optimizēt biroja iekārtu enerģijas patēriņu.

- EK ENERGY STAR programma ļauj saskaņot dalībvalstu un Kopienas pasākumus biroja iekārtu energoefektivitātes uzlabošanai. Saskaņota pieeja ir vajadzīga, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz ražošanas nozari un tirdzniecību, jo nesaskaņotas valsts prasības rada papildu izmaksas biroja iekārtu ražotājiem, tirgotājiem un pēc tam arī pircējiem un lietotājiem.

- Tā kā biroja iekārtu tirdzniecība ir starptautiska, pasākumi energoefektivitātes optimizēšanai jāveic kopā ar pasaules partneriem un lēmumu pieņēmējiem. ENERGY STAR programma ļauj koordinēt biroja iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ar ASV, Japānu, Koreju un citiem galvenajiem tirgiem.

- ENERGY STAR programma ražotāju vidū ir populāra. Turklāt ASV tā ir svarīga sabiedriskā iepirkuma kontekstā, jo programmas tehniskās specifikācijas ir prasība sabiedriskā iepirkuma konkursos, tādējādi ievērojami palielinot programmas nozīmīgumu. Prasība sabiedriskajām iestādēm Kopienā iepirkt iekārtas ar vismaz ENERGY STAR programmas tehniskajās specifikācijās prasīto energoefektivitāti strauji attīstītu efektīvāku iekārtu tirgu. Tam vajadzētu radīt situāciju, kurā ENERGY STAR tehniskajām specifikācijām – pēc kāda laika – atbilstu liela daļa tirgū piedāvāto iekārtu. Tādā veidā var panākt ievērojamus enerģijas ietaupījumus, ja tehniskās specifikācijas kritēriju atlases laikā ir stingras (piemēram, tām atbilstu 25 % modeļu, kā ieteikts jaunajā nolīguma projektā).

- Komisija uzskata, ka EK ekspertu ieguldījums ir svarīgs un palīdz izstrādāt konsekventas un stingras tehniskās specifikācijas. Tā kā liela tirgus daļa, visticamāk, pēc kāda laika atbildīs ENERGY STAR tehniskajām specifikācijām, stingru prasību noteikšana rosinās būtiskus enerģijas patēriņa uzlabojumus biroja iekārtu nozarē.

- Lai gan aprēķināt precīzu ietekmi nav iespējams, Komisijas dienesti uzskata, ka ENERGY STAR biroja iekārtu programma ir devusi ieguldījumu biroja iekārtu energoefektivitātes uzlabošanā. No otras puses, joprojām pastāv nozīmīgs potenciāls biroja iekārtu energoefektivitātes rādītāju paaugstināšanai rentablā veidā.

- Straujo inovāciju un īso ražojumu attīstības ciklu dēļ biroja iekārtu energoefektivitātes uzlabošanai vajadzīgi ļoti elastīgi instrumenti, piemēram, brīvprātīgas marķēšanas shēmas, ko var ātrāk pielāgot tirgus attīstības tendencēm. ENERGY STAR programma uzskatāma par piemērotāko Kopienas politikas instrumentu, kas ļauj izmantot enerģijas ietaupījumu potenciālu, salīdzinot ar obligāto energomarķējumu atbilstīgi Direktīvai 92/75/EK. Tā arī papildina Direktīvu 2005/32/EK attiecībā uz ekodizaina prasību noteikšanu.

- ENERGY STAR programmu – un jo īpaši Komisijas un EPA pārvaldīto datubāzi – var izmantot par pamatu valsts, reģionālo un vietējo iestāžu pasākumiem energoefektīvu biroja iekārtu veicināšanai. Programma palielina biroja iekārtu nozares tirgus pārrredzamību, jo īpaši attiecībā uz biroja iekārtu energoefektivitāti. Tas ir priekšnoteikums pasākumiem, kuru mērķis ir motivēt patērētājus, pakalpojumu sniedzējus un sabiedriskā iepirkuma iestādes ņemt vērā energoefektivitāti un kopējos ekspluatācijas izdevumus, tostarp elektroenerģijas patēriņa izmaksas, pieņemot lēmumu par pirkumu.

ECESB sanāksmē 2005. gada 2. decembrī puses atbalstīja šo vērtējumu un akceptēja jauna noslēguma slēgšanu ar ASV, veicot korekcijas saskaņā ar pirmajā īstenošanas laikposmā gūtajām atziņām.

[1] OV L 172, 26.6.2001., 3. lpp.

[2] OV L 99, 17.4.2003., 47. lpp.

[3] OV L 332, 15.12.2001., 1. lpp.

[4] OV L 67, 12.3.2003., 22. lpp.