15.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/38

—

uzskata, ka ir jāpastiprina Eiropas Savienības, dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību darbība, izmantojot patiesu partnerību, to padarot efektīvāku Eiropas saimniecisko, sociālo, vides un demokrātijas problēmas risināšanā un ievērojot dažādu varas līmeņu pilnvaras;

—

uzskata, ka normatīvās vides uzlabošana, acquis communautaire vienkāršošana, subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana, kā arī konsultāciju un ietekmes novērtējuma metožu nostiprināšana ir prioritāte, lai Eiropas Savienībā sekmētu patiesu vairāklīmeņu pārvaldību;

—

pauž nožēlu par to, ka paketē “Tiesību aktu labāka izstrāde” ir maz atsauču uz vietējo un reģionālo dimensiju, kaut gan 2001. gadā pieņemtajā Baltajā grāmatā par Eiropas pārvaldību uzsvērta nepieciešamība izveidot labāku dažādu varas līmeņu partnerību, jo vietējās un reģionālās pašvaldības plaši piemēro — vai atbilstīgi savām pilnvarām transponē — Kopienas tiesību aktus;

—

vēlas, lai pašreizējās SVK ietvaros attiecībā uz iestādēm tiktu saglabāti Līgumā par Konstitūciju Eiropai paredzētie noteikumi par vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Reģionu komiteju, jo īpaši attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu definīciju, piemērošanu un uzraudzību;

—

piekrīt, ka Komisijai, valstu un reģionālajiem parlamentiem pēc iespējas ātrāk jāizveido subsidiaritātes principa uzraudzības sistēma, kas nodrošinātu ES tiesību aktu priekšlikumu rūpīgu izpēti likumdošanas procesa agrīnā posmā;

—

uzstāj uz Reģionu komitejas pastiprinātu iesaisti galveno Kopienas politiku teritoriālās ietekmes novērtēšanā un piedāvā Eiropas Komisijai savas zināšanas un pieredzi, lai sniegtu ieguldījumu ietekmes analīzes izstrādē attiecībā uz visiem tiesību aktu priekšlikumiem ar ievērojamu teritoriālu ietekmi;

—

vēlas, lai iniciatīvā “Tiesību aktu labāka izstrāde” tiktu iekļauti atbilstoši informācijas un komunikācijas pasākumi attiecībā uz Kopienas tiesību aktu īstenotājiem — un konkrēti, lielā vairumā gadījumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām — un attiecībā uz Kopienas tiesību aktu izmantotājiem, proti, ES iedzīvotājiem;

Ziņotājs

:

Flandrijas parlamenta loceklis VAN DEN BRANDE kgs (BE/PPE)

1.

uzskata, ka ir jāpastiprina Eiropas Savienības, dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību darbība, izmantojot patiesu partnerību, to padarot efektīvāku Eiropas saimniecisko, sociālo, vides un demokrātijas problēmas risināšanā un ievērojot dažādu varas līmeņu pilnvaras;

2.

uzskata, ka normatīvās vides uzlabošana, acquis communautaire vienkāršošana, subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana, kā arī konsultāciju un ietekmes novērtējuma metožu nostiprināšana ir prioritāte, lai Eiropas Savienībā sekmētu patiesu vairāklīmeņu pārvaldību;

3.

uzsver, ka Komisijas uzsāktā tiesību aktu priekšlikumu kodifikācijas un pārstrādes darba ietvaros, “tiesību aktu labāka izstrāde” nedrīkst nozīmēt tikai “mazāk tiesību aktu” un, Komisijai atceļot kādu tiesību aktu, lēmums jāpamato, sniedzot novērtējumu par likumdošanas priekšlikuma efektīvo papildvērtību attiecībā uz Eiropu; aicina Eiropas Komisiju pilnībā īstenot tās Eiropas integrācijas procesa dzinējspēka lomu un atgādina, ka saskaņots, ilgtermiņa politisks redzējums, kas izpaužas konkrētā politiskā darbībā, ir “tiesību aktu labākas izstrādes” un “labāka tiesiskā regulējuma” priekšnoteikums;

4.

atbalsta Eiropas Komisijas apliecinātos labākas tiesību aktu izstrādes centienus, tai atsakoties no tiesību aktu priekšlikumiem ik reizi, kad tas nepieciešams, lai ievērotu subsidiaritātes principu, un aicina Eiropas Komisiju turpināt minēto ievirzi;

5.

pauž nožēlu par to, ka paketē “Tiesību aktu labāka izstrāde” ir maz atsauču uz vietējo un reģionālo dimensiju, kaut gan 2001. gadā pieņemtajā Baltajā grāmatā par Eiropas pārvaldību uzsvērta nepieciešamība izveidot labāku dažādu varas līmeņu partnerību, jo vietējās un reģionālās pašvaldības plaši piemēro — vai atbilstīgi savām pilnvarām transponē — Kopienas tiesību aktus, tādēļ tās būtu plašāk jāiesaista iniciatīvā “Tiesību aktu labāka izstrāde”, jo īpaši, Komitejai piedaloties dažādās iestāžu sadarbības grupās;

6.

vēlas, lai vietējās pašvaldības, reģionālie parlamenti un reģionālās asamblejas atbilstīgi to pilnvarām tiktu iesaistītas Kopienas tiesību aktu izstrādē un formulēšanā nolūkā nostiprināt lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti;

7.

atbalsta Eiropas Komisijas darba plānā 2007. gadam izvirzīto prioritāti — uzlabot normatīvo vidi nolūkā sekmēt Lisabonas stratēģijas mērķus, tostarp izaugsmes, konkurētspējas, nodarbinātības un ilgtspējīgas attīstības mērķus, tādējādi veicinot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos;

8.

atzinīgi vērtē ziņojumu “Tiesību aktu labāka izstrāde 2006. gadā”, kurā ņemtas vērā Komitejas vēlmes attiecībā uz apspriešanos ar to un tās iesaistīšanu pirmslikumdošanas posmā, jo īpaši saistībā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu, tai veicot ietekmes novērtējumu, tomēr uzsver nepieciešamību turpmāk pastiprināt centienus attiecībā uz dažādu varas līmeņu darbības koordinēšanu, komunikāciju par Kopienas lēmumu pieņemšanas procesu un Kopienas likumdošanas pasākumu darbības jomu, kā arī to finansiālo un administratīvo ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

9.

atkārtoti apliecina, ka tā atbalsta subsidiaritātes un proporcionalitātes principu konstitucionālo dimensiju, un uzsver, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī Reģionu komitejai apstākļos, kad nav pieņemts Līgums par konstitūciju Eiropai, ir svarīgi nodrošināt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu īstenoti protokoli vai to daļas, kas attiecas uz valstu parlamentu lomu ES un uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu;

10.

vēlas, lai pašreizējās SVK ietvaros attiecībā uz iestādēm tiktu saglabāti Līgumā par konstitūciju Eiropai paredzētie noteikumi par vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Reģionu komiteju, jo īpaši attiecībā uz abu minēto principu definīciju, piemērošanu un uzraudzību;

11.

uzsver, ka atbilstīgi pašreizējam līgumam subsidiaritātes un proporcionalitātes principi nodrošina pārvaldību vairākos līmeņos, tādējādi paredzot kopīgu atbildību par to piemērošanas īstenošanu, un tādēļ Eiropas Savienībā nepieciešams iedibināt patiesu subsidiaritātes kultūru;

12.

atzinīgi vērtē 2007. gada 25. marta Berlīnes deklarāciju, kas pieņemta sakarā ar Romas līgumu parakstīšanas 50. gadadienu un kurā ir uzsvērta nepieciešamība sadalīt uzdevumus, lai tos veiktu Eiropas Savienība, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības, tādējādi atzīstot daudzlīmeņu pārvaldību;

13.

aicina pārējās Eiropas iestādes visos likumdošanas procesa posmos regulāri un sistemātiski ņemt vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principa vietējo un reģionālo dimensiju;

14.

šajā sakarā vēlas dalīties savā pieredzē, jo īpaši, izmantojot subsidiaritātes uzraudzības tīklu un pamatojoties uz divās līdz šim veiktajās eksperimentālajās pārbaudēs gūtajiem secinājumiem un novērtējumiem;

15.

pārliecinoši aicina reģionālos parlamentus izveidot parlamentārās komisijas, kuru uzdevums būtu nodrošināt subsidiaritātes principa piemērošanas kontroli un kuras tādējādi būtu minētā tīkla priviliģēti partneri;

16.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu tieši informēt valstu parlamentus par jebkuru jaunu tiesību aktu priekšlikumu un konsultāciju dokumentu un aicināt tos izteikt piezīmes, lai uzlabotu rīcībpolitiku izstrādes procesu, jo īpaši attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem un attiecīgā priekšlikuma saturu, un prasa, lai šāda prakse tiktu attiecināta arī uz zemāka līmeņa likumdošanas struktūrām saskaņā ar pilnvaru sadalījumu katrā dalībvalstī;

17.

iestājas par to, lai dalībvalstīs, kur pilnvaras sadalītas valsts un reģionālajā līmenī, tiktu noslēgta saistoša iekšēja vienošanās par agrā brīdinājuma sistēmas mehānismu saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanas kontroli;

18.

prasa Eiropas Komisijai izveidot datorizētu sistēmu, kas ļautu vietējām un reģionālajām pašvaldībām iegūt atbilstošu informāciju visos likumdošanas procesa posmos;

19.

piekrīt, ka Komisijai, valstu un reģionālajiem parlamentiem pēc iespējas ātrāk jāizveido subsidiaritātes principa uzraudzības sistēma, kas nodrošinātu ES tiesību aktu priekšlikumu rūpīgu izpēti likumdošanas procesa agrīnā posmā; lai efektīvi izmantotu pastāvošās sinerģijas, uzsver, ka šādas sistēmas izveidei būtu jāparedz nosacījumi attiecībā uz sadarbību ar Komiteju, jo tā ir gatava dalīties pieredzē, ko guvusi ar sava subsidiaritātes uzraudzības tīkla starpniecību.

20.

Komiteja — būdama ES vietējo un reģionālo pašvaldību institucionālā pārstāve un Eiropas Komisijas institucionālā partnere — uzsver tās sniegto konsultāciju nozīmi likumdošanas procesā; pastiprinot šādas konsultācijas, palielinās lēmumu pieņemšanas procesa atklātība, tas kļūst iekļaujošāks, operatīvāks un demokrātiskāks, lēmumu pieņemšanā iesaistot Eiropas iedzīvotājiem vistuvāko līmeni;

21.

atgādina par saistībām saskaņā ar 2005. gada novembrī parakstīto sadarbības protokolu ar Eiropas Komisiju, kurā paredzēts, ka “atbilstīgi labas pārvaldības principam Komitejai pilnībā jāīsteno savas funkcijas kā saiknei dialogā ar vietējo pašvaldību apvienībām. Komisija nodrošina to, lai Komiteja būtu pilnībā iesaistīta kopīgi organizēto sanāksmju politiskajā sagatavošanā”; Komiteja atzinīgi vērtē to, ka kopš 2004. gada deviņi komisāri piedalās strukturētā dialogā, tāpat kā aptuveni 80 Eiropas un valsts mēroga apvienību, kas pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības;

22.

uzskata, ka strukturētais dialogs ar vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām ir līdzeklis, kas jo īpaši būtu izmantojams Eiropas Komisijas likumdošanas plāna sagatavošanas posmā;

23.

izvirza vairākus tādus priekšlikumus attiecībā uz turpmākajām debatēm ar strukturētajā dialogā iesaistītajiem partneriem, kuru mērķis ir uzlabot tā nosacījumus un garantēt tā sākotnējos mērķus, kā arī Reģionu komitejas politisko un institucionālo lomu:

24.

vēlas arī, lai Komitejai tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras strukturētā dialoga rīkošanā un lai šim procesam tiktu nodrošināta lielāka pārredzamība;

25.

atkārtoti vērš uzmanību uz ieteikumiem, ko tā izvirzījusi atzinumā par tematu “Tiesību aktu labāka izstrāde — 2004”, norādot, ka ES tiesību aktu izstrādes sākuma posmā ir nepieciešama regulāra apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un uzskata par būtiski svarīgu nodrošināt šādu konsultāciju efektivitāti un to, ka attiecīgie secinājumi tiek ņemti vērā;

26.

atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir lielā mērā atkarīgas no labas vai sliktas Kopienas tiesību aktu transponēšanas valsts līmenī; uzstāj uz labākas valsts līmeņa un teritoriālo pašvaldību savstarpējās saskaņošanas nozīmi;

27.

atkārtoti uzsver nepieciešamību partnerības principu īstenot kā Kopienas politiku un tiesību aktu izstrādes, tā arī to īstenošanas posmā;

28.

atgādina, ka Eiropas Komisija ir izvirzījusi un attīstījusi priekšlikumu par mērķtiecīgu trīspusēju līgumu un vienošanos parakstīšanu; vēlreiz norāda uz Komitejas priekšlikumu pārskatīt minētos līdzekļus un, pamatojoties uz trīspusējo nolīgumu eksperimentālajā posmā, kas uzsākts pēc Komisijas iniciatīvas, gūto pieredzi, ierosina ieviest Eiropas teritoriālos paktus;

29.

uzsver, ka Eiropas teritoriālie pakti, līdzīgi Eiropas teritoriālās sadarbības grupējumiem, ļautu sekmēt teritoriālo vienotību un politiku ar lielu vietējo ietekmi elastīgumu, pateicoties dažādu pārvaldes līmeņu strukturētai sadarbībai vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, lai īstenotu kopīgi noteiktos mērķus, minēto līdzekli izmantojot brīvprātīgi;

30.

uzstāj, ka patiesa partnerība nav iespējama bez katras puses finansiāla ieguldījuma; ierosina, lai, pārdomājot Eiropas teritoriālo līgumu finansēšanu, tiktu ņemta vērā, no vienas puses, un Eiropas līmenī — pašreizējo budžeta apropriāciju attiecīgajās jomās un struktūrfondu iespējamā sinerģija un, no otras puses, — vietējā, reģionālā un valsts līmenī — pieejamo budžeta apropriāciju iespējamā sinerģija, neizveidojot ne papildu Kopienas reģionālās politikas finanšu instrumentu, ne minētā mērķa īstenošanai pieprasot papildu finanšu līdzekļus;

31.

uzskata, ka Eiropas teritoriālo līgumu izstrādē un īstenošanā ir nepieciešama Eiropas Komisijas, Padomes, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas ciešāka sadarbība;

32.

apliecina Eiropas Komisijai savu gribu darboties proaktīvi, lai sekmētu Eiropas teritoriālo paktu noslēgšanu un būtu visu iesaistīto dalībnieku uzticams partneris;

33.

tomēr pieprasa lielāku Eiropas Komisijas atbalstu vietējo un reģionālo pašvaldību iniciatīvām; turklāt uzstāj uz nepieciešamību vairāk uzmanības pievērst pašreizējiem projektiem, kurus nevajadzētu aizmirst, beidzoties izmēģinājuma posmam.

34.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot neatkarīgu ietekmes novērtējuma komiteju priekšsēdētāja pārraudzībā, lai nostiprinātu kontroli atbilstoši tās ieteikumam 2004. gada atzinumā par labāku tiesību aktu izstrādi;

35.

uzstāj uz Reģionu komitejas pastiprinātu iesaisti galveno Kopienas politiku teritoriālās ietekmes novērtēšanā; uzstāj arī uz to, ka attiecīgi iesaistot reģionālās un vietējās pašvaldības tiesību aktu izstrādē, tām var būt noteicoša nozīme to transponēšanā un ieviešanā;

36.

atbalsta kopīgas Kopienas ietekmes analīzes metodes, kā arī kopīgas metodoloģijas ES tiesību aktu izraisīto administratīvo izdevumu novērtēšanai izstrādi; iesaka, lai tāda metodoloģija tiktu pielāgota vietējam un reģionālajam līmenim nolūkā pēc iespējas labāk novērtēt finanšu un administratīvos izdevumus, kas attiecas uz vietējam un reģionālajām pašvaldībām, un vēlas pilnībā līdzdarboties attiecīgā iestāžu sadarbībā;

37.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā, kā arī Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē izvirzīto mērķi ES un dalībvalstīm līdz 2012. gadam samazināt administratīvās izmaksas par 25 %; turklāt atkārtoti uzsver, ka jāņem vērā vietējā un reģionālā dimensija, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību loma minētā mērķa īstenošanā;

38.

atbilstoši 2005. gada novembra sadarbības līgumam piedāvā Eiropas Komisijai savas zināšanas un pieredzi, lai sniegtu ieguldījumu ietekmes analīzes izstrādē attiecībā uz visiem tiesību aktu priekšlikumiem ar ievērojamu teritoriālu ietekmi;

39.

tādēļ uzņemas veikt eksperimentālu pārbaudi Reģionu komitejas Lisabonas stratēģijas pārraudzības platformas ietvaros nolūkā sniegt ieguldījumu, no vienas puses, — un attiecībā uz ES tiesību aktiem izstrādes posmā — konsultāciju ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām sistematizēšanā un, no otras puses, kopīgas metodes noteikšanā, lai izvērtētu minēto tiesību aktu ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām; uzskata, ka sakarā ar iepriekš minēto un atbilstoši Komitejas saistībām Lisabonas mērķu sasniegšanā, Komitejai jābūt pārstāvētai pavasara Eiropadomē.

40.

atkārtoti pieprasa valstu tiesību aktu vienkāršošanas plānos iekļaut reģionālo aspektu;

41.

ir gandarīta par Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir sekmēt pārredzamību, un tādēļ atgādina — ja ES vēlas patiesi palielināt tās demokrātisko leģitimitāti, tai likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesā plašāk jāiesaista arī vietējie un reģionālie dalībnieki; tādēļ pauž nožēlu par to, ka iniciatīvā nav atsauces uz vietējo un reģionālo dimensiju, un aicina Komisiju vairāk ņemt vērā minēto aspektu;

42.

vēlas, lai iniciatīvā “Tiesību aktu lsbāka izstrāde” tiktu iekļauti atbilstoši informācijas un komunikācijas pasākumi attiecībā uz Kopienas tiesību aktu īstenotājiem — un konkrēti, lielā vairumā gadījumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām — un attiecībā uz Kopienas tiesību aktu izmantotājiem, proti, ES iedzīvotājiem; Kopienas tiesību aktus nevar īstenot pareizi, ja attiecīgie iesaistītie dalībnieki tos nesaprot; tādēļ, papildus plašākai iesaistei pirmslikumdošanas procesā, lielākas pūles ir jāvelta informācijas un komunikācijas darbam;

43.

šajā sakarā vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz nepieciešamību pirms oficiāla Kopienas likumdošanas posma uzsākšanas, tostarp Reģionu Komitejas atzinuma pieprasīšanas, nodrošināt visu Komisijas pieņemto tiesību aktu priekšlikumu tulkojumu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās;

44.

uzsver Komitejas subsidiaritātes pārraudzības tīkla potenciālu kļūt par efektīvu informācijas un komunikācijas līdzekli Kopienas likumdošanas procesa ietvaros.