52006AP0546

20061223

P6_TC1-COD(2005)0246

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. …/2007, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26., 95., 133. un 135. pantu,

ņemot vērā Spānijas un Portugāles Pievienošanās akta 2. protokolu par Kanāriju salām un Seūtu, un Meliļu un jo īpaši tā 9. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [2],

tā kā:

(1) Kopienas pamats ir muitas savienība. Gan Kopienas komersantu, gan muitas iestāžu interesēs ir ieteicams apkopot pašreizējos muitas tiesību aktus Kopienas Muitas kodeksā (turpmāk tekstā — "kodekss"). Kodeksā, kura pamatā ir iekšējā tirgus princips, būtu jābūt iekļautiem vispārīgiem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošina Kopienas līmenī pieņemto tarifa un citu kopējās politikas pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Kopienu un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ņemot vērā šo kopējo politiku prasības. Tās nedrīkst ierobežot citās jomās paredzētos īpašos noteikumus, kuri var būt vai kurus var ieviest, cita starpā, lauksaimniecību, vidi, kopējo tirdzniecības politiku, statistiku vai pašu resursus regulējošo tiesību aktu kontekstā. Tiesību aktiem muitas jomā būtu jābūt labāk saskaņotiem ar noteikumiem par ievedmaksājumu iekasēšanu, nemainot spēkā esošo nodokļu noteikumu darbības jomu.

(2) Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par Kopienas finanšu interešu aizsardzību un rīcības plānu 2004. un 2005. gadam [3], būtu jāpieņem tiesiskais regulējums Kopienas finanšu interešu aizsardzībai.

(3) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [4] tika pamatota ar tādu muitas procedūru integrāciju, kuras dalībvalstīs atsevišķi piemēroja 80. gados. Minētā regula kopš tās ieviešanas ir vairākkārt un būtiski grozīta, lai risinātu tādas īpašas problēmas kā, piemēram, labticības aizsardzība vai drošības prasību ievērošana. Turpmāki kodeksa grozījumi ir vajadzīgi, jo pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas juridiskas pārmaiņas gan Kopienas, gan starptautiskajā līmenī, piemēram, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma termiņa izbeigšanās un Pievienošanās akta stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā, kā arī grozījumi Starptautiskajā muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijā (turpmāk tekstā — "Kioto konvencija"), un Eiropas Kopienas pievienošanās šo grozījumu protokolam apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2003/231/EK [5]. Patlaban ir īstais laiks pilnveidot muitas procedūras un ņemt vērā to, ka elektroniskas deklarācijas un to elektroniska apstrāde ir norma un ka izņēmums ir deklarācijas papīra formātā un to apstrāde. Tāpēc nepietiek ar turpmākiem grozījumiem šajā kodeksā; ir vajadzīga pilnīga un pamatīga pārbaude.

(4) Likumīgas tirdzniecības veicināšanai un krāpšanas apkarošanai ir vajadzīgas vienkāršas, ātras un standartizētas muitas procedūras un darbības. Tāpēc saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par vienkāršu un elektronisku muitas un tirdzniecības vidi [6] ir lietderīgi vienkāršot muitas tiesību aktus, lai varētu izmantot mūsdienīgus rīkus un tehnoloģijas, turpmāk sekmēt vienotu muitas tiesību aktu piemērošanu, tādējādi veicinot pamatu efektīvu un vienkāršu muitošanas procedūru nodrošināšanai. Muitas procedūras ir jāapvieno vai jāsaskaņo, kā arī jāatstāj tikai ekonomiski pamatotas procedūras, lai kāpinātu komercdarbības konkurētspēju.

(5) Iekšējā tirgus izveide, šķēršļu mazināšana starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem, kā arī pastiprināta vajadzība nodrošināt drošību un drošumu pie Kopienas ārējām robežām ir pārveidojusi muitas lomu, piešķirot tai galveno nozīmi globalizācijas procesā un starptautiskās tirdzniecības uzraudzībā un pārvaldībā, kā arī sekmējot valstu un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc muitas tiesību aktiem ir jāatspoguļo jaunā ekonomiskā realitāte un jaunā muitas loma un misija.

(6) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk tekstā — "IT") izmantošana ir galvenais faktors tirdzniecības sekmēšanai un vienlaikus arī muitas kontroles efektivitātei, tādējādi mazinot izmaksas komercdarbībai un risku sabiedrībai. Tāpēc ir jārada tāds tiesību princips, ka visi muitas un tirdzniecības darījumi veicami elektroniski un ka IT sistēmas muitas darbībām visās dalībvalstīs komersantiem piedāvā vienas un tās pašas iespējas.

(7) Vienlaikus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu būtu jāsaskaņo arī muitas kontroles pasākumi, kuriem būtu jābūt efektīviem visā Kopienas teritorijā un kuri nedrīkst radīt konkurences ierobežojumus dažādās vietās, kur iebrauc teritorijā un izbrauc no tās.

(8) Komercdarbības vienkāršošanas interesēs, vienlaikus paredzot atbilstīgus kontroles līmeņus attiecībā uz precēm, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās, ievērojot atbilstošos datu aizsardzības noteikumus, ir lietderīgi, ka muitas iestādes un citi dienesti, kuri ir iesaistīti minētajā kontrolē, piemēram, policija, robežsardze, veterinārā un vides pārvalde, koplieto komersantu sniegto informāciju, lai komersantam informācija būtu jāsniedz tikai vienreiz ("vienota nodokļu deklarācija") un lai minētās iestādes preces kontrolētu vienlaikus un tajā pašā vietā ("pilna apjoma apkalpošana").

(9) Atsevišķu uzņēmumu komercdarbības vienkāršošanas interesēs komersantiem būtu jābūt tiesīgiem arī turpmāk iecelt sev pārstāvi attiecībās ar muitas dienestiem. Tomēr šīs pārstāvības tiesības vairs nedrīkst būt noteiktas kādas dalībvalsts tiesību aktā. Turklāt būtu jābūt iespējai piešķirt atzītā komersanta statusu pārstāvim attiecībām ar muitas dienestiem.

(10) Atbilstīgiem un uzticamiem komersantiem, piemēram, "atzītajiem komersantiem"būtu jābūt iespējai maksimāli plaši izmantot muitas noteikumu vienkāršojumu un, ņemot vērā drošības un drošuma aspektus, gūt labumu no muitas kontroles, kas samazināta līdz minimumam. Atsevišķi vai vienlaikus viņi varēs arī izmantot tāda komersanta statusu, kam piešķirts "muitas vienkāršojums", vai "drošības un drošuma" statusu.

(11) Attiecībā uz visiem lēmumiem, kas ir oficiāli muitas iestāžu dokumenti, tostarp saistošā informācija, ko ir sagatavojušas minētās iestādes, un kas skar muitas tiesību aktus, un kam ir vienāds juridiskais spēks attiecībā uz vienu vai vairākām personām, jāparedz vieni un tie paši noteikumi. Visi šādi lēmumi ir spēkā visā Kopienā, un ir jābūt iespējai katru šādu lēmumu anulēt, grozīt, izņemot, ja atrunāts citādi vai tie atcelti, jo neatbilst muitas tiesību aktiem vai to interpretācijai.

(12) Saskaņā ar Pamattiesību hartu bez tiesībām pārsūdzēt jebkuru muitas iestāžu lēmumu jāparedz arī ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums, kas personu varētu nelabvēlīgi ietekmēt. Šādu kodeksa noteikumu jāpiemēro arī pēcmuitošanas piedziņas gadījumos un pieņemot lēmumus, kas saistīti ar muitas nodokļa atmaksas vai atlaišanas prasībām.

(13) Muitas procedūru vienkāršošana elektroniskā vidē paredz pienākumu sadali starp dažādu dalībvalstu muitas iestādēm. Visā iekšējā tirgū ir jānodrošina atbilstīgs līmenis efektīvām, samērīgām un tādām sankcijām, kas attur no noteikumu pārkāpšanas, lai apkarotu jebkuru muitas noteikumu pārkāpumu un tādējādi mazinātu krāpšanas risku, draudus drošībai un drošumam un nodrošinātu Kopienas finanšu intereses. To var sasniegt, vienīgi izmantojot kopēju Kopienas sistēmu, kas piešķir tiesību uzlikt sodus un noteikt minēto sodu apmēra robežas, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu.

(14) Lai nodrošinātu līdzsvaru starp muitas iestāžu vajadzībām attiecībā uz muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, no vienas puses, un vienlīdzīgu attieksmi pret komersantiem, no otras puses, ir jāpiešķir plašas kontroles pilnvaras minētajām iestādēm un pārsūdzības tiesības — komersantiem.

(15) Lai līdz minimumam samazinātu riska iespējamību Kopienai, tās pilsoņiem un tirdzniecības partneriem, saskaņotu muitas kontroles pasākumu pamatā jābūt vienotai riska pārvaldības sistēmai un elektroniskām sistēmām tās īstenošanai. Visās dalībvalstīs izveidojot vienotu riska pārvaldības sistēmu, vajadzētu tām atļaut veikt muitas kontroles pasākumus pēc izlases veida pārbaudes principa.

(16) Ir jānosaka faktori, uz kuru pamata tiek piemēroti ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi un citi pasākumi saistībā ar preču tirdzniecību. Tāpat arī būtu jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu Kopienā, ja to pieprasa īpaši tirdzniecības nosacījumi.

(17) Attiecībā uz noteikumiem par preferenciālu izcelsmi nolūkā paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu Kopienā ir lietderīgi Komisijai piešķirt šo noteikumu pieņemšanas pilnvaras, ja ar precēm gūst labumu no tādiem tarifa preferenču pasākumiem, kas ir piemērojami tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu.

(18) Vēlams apkopot visus ievedmuitas parāda rašanās gadījumus, izņemot tos, kas radušies pēc tam, kad iesniegta muitas deklarācija par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam vai preču ievešanu uz laiku, piemērojot daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, lai izvairītos no grūtībām, kas rodas, nosakot parāda rašanās tiesisko pamatu. Tas pats jāpiemēro izvedmuitas parāda rašanās gadījumā.

(19) Tā kā muitas iestāžu jaunā loma paredz atbildības jomu dalīšanu un sadarbību starp muitas iestādēm un muitas punktiem, muitas parādam vairumā gadījumu būtu jārodas tajā vietā, kur parādnieks ir reģistrēts, jo par šo vietu atbildīgā muitas iestāde var vislabāk pārzināt attiecīgās personas darbības.

(20) Turklāt saskaņā ar Kioto konvenciju ir lietderīgi paredzēt ierobežotu tādu gadījumu skaitu, kad ir vajadzīga administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, lai reģistrētu muitas parāda rašanās vietu un piedzītu muitas nodokļus.

(21) Noteikumiem saistībā ar īpašām procedūrām būtu jāpieļauj vienu vispārēju galvojumu visām īpašu procedūru kategorijām un to, ka minētais galvojums ir vispārējs un attiecas uz daudzām muitas darbībām.

(22) Lai nodrošinātu Kopienas un dalībvalstu finanšu interešu labāku aizsardzību, galvojumam būtu jāattiecas uz nedeklarētām vai nepareizi deklarētām precēm, kuras ir iekļautas sūtījumā vai attiecībā uz kurām ir iesniegta deklarācija. Šā paša iemesla dēļ galvotāja uzņēmumam būtu jāsedz arī nodokļu summas, kas jāmaksā pēc preču kontroles, kas notiek pēc to izlaišanas.

(23) Lai pasargātu Kopienas un dalībvalstu finanšu intereses un ierobežotu krāpšanas mēģinājumus, ir ieteicams vienoties par pasākumiem, kas iekļauj diferencētus pasākumus vispārēja galvojuma piemērošanai. Ja ir paaugstināts krāpšanas risks, būtu jābūt iespējai uz laiku aizliegt vispārēja galvojuma piemērošanu, ņemot vērā komersantu konkrētos apstākļus.

(24) Tāpat arī ir jāņem vērā attiecīgās personas laba ticība gadījumos, kad muitas parāds ir radies sakarā ar neatbilstību muitas tiesību aktiem, kā arī lai mazinātu parādnieka nolaidības ietekmi.

(25) Jāievieš princips, pēc kura nosaka Kopienas preču statusu, apstākļus, kas saistīti ar šāda veida statusa zaudēšanu, kā arī jānosaka pamats, kad šis statuss paliek negrozīts, ja preces uz laiku atstāj Kopienas muitas teritoriju.

(26) Ja komersants jau iepriekš ir iesniedzis informāciju, kas vajadzīga preču atbilstības kontrolēm, kuras saistītas ar risku, ir lietderīgi nodrošināt, ka ātra preču izlaišana arī ir noteikums. Fiskālās un tirdzniecības politikas kontroli galvenokārt būtu jāveic tai muitas iestādei, kura ir atbildīga par komersanta telpām.

(27) Noteikumi attiecībā uz muitas deklarācijām būtu jāmodernizē un jāvienkāršo, jo īpaši pieprasot, lai muitas deklarācijas parasti tiktu sagatavotas elektroniski, un nodrošinot tikai vienu vienkāršotas deklarācijas veidu.

(28) Tā kā Kioto konvencija atbalsta muitas deklarāciju iesniegšanu, reģistrēšanu un pārbaudi pirms preču piegādes, turklāt vietas, kur deklarācija ir iesniegta, nodalīšanu no vietas, kur preces atrodas fiziski, ir lietderīgi veikt centralizētu muitošanu tajā vietā, kur komersants ir reģistrēts. Centralizētā muitošanā jāiekļauj iespēja izmantot vienkāršotas deklarācijas, atlikt aizpildītu deklarāciju un pieprasīto dokumentu, iesniegšanas termiņu, periodiskas deklarācijas un atliktu maksājumu.

(29) Lai visā Kopienā sekmētu neitrālu konkurences nosacījumu nodrošināšanu, Kopienas līmenī ir jānosaka noteikumi, kas reglamentē, ka muitas dienesti var citādi iznīcināt vai realizēt preces, un kurus iepriekš noteica valsts tiesību akti.

(30) Īpašām procedūrām (tranzītam, uzglabāšanai, īpašai izmantošanai un pārstrādei) ir jānodrošina kopēji un vienkārši noteikumi, kurus papildina neliels noteikumu kopums katrai īpašās procedūras kategorijai, lai komersants varētu viegli izvēlēties pareizo procedūru, izvairīties no kļūdām un mazināt piedziņu un nodokļa atmaksu skaitu pēc preču izlaišanas kontroles.

(31) Ir jāsekmē atļauju izsniegšana vairākām īpašām procedūrām ar vienu galvojumu un vienu pārraugošo muitas iestādi, kā arī šādos gadījumos ir jābūt vienkāršiem noteikumiem par muitas parāda rašanos. Pamatprincips ir šāds: preces, kuras ir nodotas īpašai procedūrai vai no kurām izgatavoti produkti jānovērtē tad, kad ir radies muitas parāds. Tomēr, ja tas ir ekonomiski pamatoti, preces būtu jāvar novērtēt tad, kad tās ir nodotas īpašai procedūrai. Tos pašus principus būtu jāpiemēro attiecībā uz parastajām apstrādes metodēm.

(32) Ņemot vērā pastiprinātos ar drošību saistītus pasākumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 ( 2005. gada 13. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [7] iekļauti kodeksā, preču izvietošanai brīvajās zonās būtu jākļūst par muitas procedūru, un, precēm nonākot muitas teritorijā, uz precēm un preču uzskaiti būtu jāattiecina muitas kontrole.

(33) Attiecībā uz precēm, kas nodotas izmantošanai īpašam nolūkam, jāpieņem tiesisks regulējums, kas saistīts ar akcīzes nodokļa atlikšanu, kā paredzēts Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību [8], PVN, ievedot preces, kā paredzēts 7. panta 3. punkta un 10. panta 3. punktā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze [9], kā arī ar tirdzniecības politikas pasākumiem.

(34) Ņemot vērā, ka paredzētā atpakaļizvešana vairs nav aktuāla, apturēšanas procedūra, ko piemēro muitas procedūrai "ievešanai pārstrādei", jāapvieno ar "pārstrādi muitas kontrolē", un jāatsakās no nodokļu atmaksāšanas procedūras, ko piemēro muitas procedūrai "ievešana pārstrādei". Šai procedūrai "ievešana pārstrādei"būtu jāattiecas arī uz preču iznīcināšanu, izņemot, ja notiek preču iznīcināšana muitas uzraudzībā vai muitā.

(35) Drošības pasākumi, ko piemēro attiecībā uz Kopienas precēm, kas ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, būtu arī jāpiemēro, atpakaļizvedot ārpuskopienas preces. Tie paši pamatnoteikumi jāpiemēro attiecībā uz visiem preču veidiem, vajadzības gadījumā pieļaujot izņēmuma iespēju, piemēram, ja preces transportē caur Kopienas muitas teritoriju vienīgi tranzītā.

(36) Lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu un vienotību, ir lietderīgi vienkāršot īstenošanas pasākumu, paskaidrojumu, vadlīniju un tādu Komisijas lēmumu pieņemšanas mehānismu, pamatojoties uz kuriem pieprasa atsaukt muitas dienestu pieņemtu lēmumu, kā arī kopējas nostājas sagatavošanas mehānismu komitejās, darba grupās un speciālistu grupās, kuras ir izveidotas ar starptautiskajiem nolīgumiem muitas tiesību aktu jomā vai saskaņā ar tiem. Pārvaldības procedūra ir visatbilstošākā īstenošanas noteikumu pieņemšanai, un konsultāciju procedūra — vadlīniju un paskaidrojumu pieņemšanai.

(37) Īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā Padomes 1999. gada 28. janvāra Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [10].

(38) Ir lietderīgi paredzēt iespējas īstenošanas noteikumu pieņemšanai, jo īpaši, ja Kopiena atzīst saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuri prasa Kodeksa noteikumu pieņemšanu.

(39) Lai vienkāršotu un racionalizētu muitas tiesību aktus, daudzi noteikumi, kurus pašlaik ietver autonomi Kopienas akti, pārredzamības dēļ ir iekļauti kodeksā. Tāpēc tālāk uzskaitītās regulas kopā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 ir jāatceļ:

- Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos [11];

- Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 82/2001 par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un par administratīvās sadarbības metodēm tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu [12];

- Padomes 2001. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 1207/2001 par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus [13].

(40) Saskaņā ar proporcionalitātes principu Muitas savienības kā starptautiskā tirgus galvenā pīlāra efektīvai funkcionēšanai ir jānosaka noteikumi un procedūras, kas ir piemērojamas precēm, kuras tiek vai nu ievestas, vai izvestas no Kopienas muitas teritorijas. Šajā regulā ir paredzēti tikai tādi noteikumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu noteiktos mērķus saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

MUITAS TIESĪBU AKTU DARBĪBAS JOMA, MUITAS MISIJA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Kopienas Muitas kodeksu (turpmāk tekstā — "kodekss"), ar kuru nosaka vispārīgus noteikumus un procedūras, kas ir piemērojamas precēm, kuras ir ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās.

Kodeksu vienoti piemēro visā Kopienas muitas teritorijā, neskarot tiesību aktus citās jomās attiecībā uz šādu tirdzniecību.

2. pants

Muitas dienestu misija

Muitas dienesti ir atbildīgi par Kopienas starptautiskās tirdzniecības pārraudzību, tādējādi sekmējot brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu, kopējo tirdzniecības politiku un citas kopējās Kopienas politikas, kam ir ietekme uz tirdzniecību, īstenošanu, kā arī vispārējas piegādes ķēdes drošību. Šie uzdevumi ir šādi:

a) Kopienas un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzība;

b) Kopienas aizsardzība pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, tajā pašā laikā atbalstot likumīgu komercdarbību;

c) pilsoņu un vides drošības un drošuma nodrošināšana, ja vajadzīgs, ciešā sadarbībā ar citām iestādēm;

d) pieņemama līdzsvara saglabāšana starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības veicināšanu.

3. pants

Muitas teritorija

1. Kopienas muitas teritoriju veido tālāk uzskaitītās teritorijas, tostarp to teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa:

- Beļģijas Karalistes teritorija;

- Čehijas Republikas teritorija;

- Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Farēru salas un Grenlandi;

- Vācijas Federālās Republikas teritorija, izņemot Helgolandes salu un Bīzingenes teritoriju (Vācijas Federatīvās Republikas un Šveices Konfederācijas 1964. gada 23. novembra Līgums);

- Igaunijas Republikas teritorija;

- Grieķijas Republikas teritorija;

- Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu;

- Francijas Republikas teritorija, izņemot Jaunkaledoniju, Majotu, Senpjēru un Mikelonu, Volisa un Futūnas salu un Franču Polinēziju;

- Īrijas teritorija;

- Itālijas Republikas teritorija, izņemot Liviņjo un Campione d'Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālos Lugāno ezera ūdeņus starp krastu un apgabala no Pontetrēzas līdz Porto Čerezio politisko robežu;

- Kipras Republikas teritorija saskaņā ar Pievienošanās akta noteikumiem;

- Latvijas Republikas teritorija;

- Lietuvas Republikas teritorija;

- Luksemburgas Lielhercogistes teritorija;

- Ungārijas Republikas teritorija;

- Maltas Republikas teritorija;

- Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā;

- Austrijas Republikas teritorija;

- Polijas Republikas teritorija;

- Portugāles Republikas teritorija;

- Slovēnijas Republikas teritorija;

- Slovākijas Republikas teritorija;

- Somijas Republikas teritorija;

- Zviedrijas Karalistes teritorija;

- Lielbritānijas un Ziemeļīrijas, un Normandijas salu, Menas salas Apvienotās Karalistes teritorija.

2. Šādas teritorijas, tostarp teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa, kuras atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas uz tām attiecas, jāuzskata par Kopienas muitas teritorijas daļu:

a) FRANCIJA

Monako teritorija, kā noteikts Muitas konvencijā, kas 1963. gada 18. maijā parakstīta Parīzē (Francijas Republikas 1963. gada 27. septembraOficiālais Vēstnesis, 8679. lpp.);

b) KIPRA

Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia Suverēnās bāzu teritorijas, kā noteikts Līgumā par Kipras Republikas izveidi, kas 1960. gada 16. augustā parakstīts Nikosijā (Apvienotās Karalistes Līgumu sērija Nr. 4 (1961. gads) Cmnd. 1252).

3. Dažus muitas tiesību aktu noteikumus var piemērot ārpus Kopienas muitas teritorijas tādu tiesību aktu sistēmā, kuri reglamentē īpašas jomas vai starptautiskas konvencijas.

4. pants

Definīcijas

Kodeksā piemēro šādas definīcijas:

1) "Muitas dienesti" ir dalībvalstu muitas pārvaldes, kuras ir atbildīgas par muitas tiesību aktu piemērošanu, un citas iestādes, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtas pilnvaras piemērot dažus muitas tiesību aktus.

2) "Muitas tiesību akti" ir tiesību aktu kopums, ko veido:

a) kodekss un tā īstenošanas noteikumi, kas pieņemti Kopienas līmenī un attiecīgos gadījumos valsts līmenī;

b) Kopējais muitas tarifs;

c) starptautiski nolīgumi, kuros ietverti muitas noteikumi, ciktāl tie ir piemērojami Kopienā.

3) "Persona" ir fiziskas personas, juridiskas personas un jebkura personu apvienība, kas nav juridiska persona, bet kas saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt tiesiskus darījumus.

4) "Komersants" ir persona, kura savā profesionālajā darbībā ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas muitas tiesību akti.

5) "Pārstāvis attiecībām ar muitas dienestiem" ir jebkura Eiropas Savienības teritorijā reģistrēta persona, kas sniedz muitas pakalpojumus trešām pusēm.

6) "Risks" ir tāda gadījuma iespējamība, kas var rasties saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras ir pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, un ar tādu preču esību, kurām nav Kopienas preču statusa, un kam būtu šādas sekas:

a) Kopienas vai valsts līmeņa pasākumu pareiza piemērošana ir traucēta;

b) Kopienas un tās dalībvalstu finanšu intereses ir apdraudētas;

c) Kopienas un tās pilsoņu, cilvēka, dzīvnieku vai augu veselība, vides vai patērētāju drošība un drošums ir apdraudēti.

7) "Muitas kontrole" ir īpašas darbības, kuras saskaņā ar 27. līdz 30. pantu veic muitas dienesti.

8) "Kopējā deklarācija" ir deklarācija, kas jāaizpilda pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā vai izvešanas no tās.

9) "Muitas deklarācija" ir dokuments, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot konkrētu muitas procedūru, ja vajadzīgs, norādot, ka jāpiemēro īpaši noteikumi.

10) "Deklarētājs" ir persona, kas aizpilda kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju savā vārdā, vai persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir aizpildīta.

11) "Muitas procedūra" ir jebkura no šādām procedūrām, ko saskaņā ar šo kodeksu piemēro precēm:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam;

b) īpašas procedūras;

c) izvešana.

12) "Ievedmuitas nodokļi" ir muitas nodokļi, kas noteikti Kopējā muitas tarifā un kas jāmaksā, preces ievedot.

13) "Izvedmuitas nodokļi" ir muitas nodokļi, kas noteikti Kopējā muitas tarifā un kas, kas jāmaksā, preces izvedot.

14) "Ārpuskopienas preces" ir preces, kas nav minētas 20) punktā vai kas ir zaudējušas Kopienas preču statusu.

15) "Riska pārvaldība" ir sistemātiska riska identificēšana un visu to pasākumu īstenošana, kuri ir vajadzīgi, lai ierobežotu riska izpausmes.

16) "Preču izlaišana" ir darbība, ar kuru muitas dienesti atļauj preces izmantot tādiem nolūkiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām piemēro.

17) "Muitas uzraudzība" ir darbība, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti muitas tiesību akti un, ja vajadzīgs, citi noteikumi, kas piemērojami precēm, uz kurām attiecina šo darbību.

18) "Nodokļu atmaksa" ir tādu ievedmuitas nodokļu atmaksa vai atlaišana, kuri jāmaksā par brīvam apgrozījumam izlaistām precēm, ja no Kopienas muitas teritorijas tiek izvestas preces nemainītā veidā vai pārstrādātu produktu veidā.

19) "Pārstrādāti produkti" ir preces, kas tiek nodotas pārstrādes procedūrai un kuras tiek pakļautas pārstrādes darbībām.

20) "Kopienas muitas teritorijā reģistrēta persona ir":

a) fiziskas personas gadījumā — ikviena persona, kam Kopienas muitas teritorijā ir pastāvīga dzīvesvieta;

b) juridiskas personas vai personu apvienību gadījumā — ikviena persona, kurai Kopienas muitas teritorijā ir juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai pastāvīga komercdarbības veikšanas vieta.

21) "Statuss muitā" ir preces kā Kopienas vai ārpuskopienas preces statuss.

22) "Kopienas preces" ir preces, kas iekļautas jebkurā no šādām kategorijām:

a) preces, kas ir pilnīgi iegūtas Kopienas muitas teritorijā, atskaitot preces, kas ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijā;

b) preces, kas ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijā, un ir izlaistas brīvam apgrozījumam;

c) preces, kas ir iegūtas vai saražotas Kopienas muitas teritorijā tikai no tādām precēm, kuras minētas b) apakšpunktā, vai no tādām precēm, kas minētas a) un b) apakšpunktā.

23) "Preču uzrādīšana muitai" ir paziņošana muitas dienestiem par preču piegādi muitas iestādē vai citā muitas dienestu paredzētā vai apstiprinātā vietā un šo preču pakļaušana muitas kontrolei.

24) "Preču valdītājs" ir persona, kas ir preču īpašnieks vai kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar tām, vai kura tās fiziski kontrolē.

25) "Procedūras izmantotājs" ir persona, kas aizpilda deklarāciju vai kuras uzdevumā tiek aizpildīta muitas deklarācija, vai persona, kurai ir nodotas minētās personas tiesības un pienākumi attiecībā uz muitas procedūru.

26) "Tirdzniecības politikas pasākumi" ir ārpustarifu pasākumi, kas kā kopējās tirdzniecības politikas daļa noteikti tādu Kopienas noteikumu formā, kuri reglamentē preču ievešanu un izvešanu.

27) "Pārstrādes darbības" ir jebkura no šādām darbībām:

a) darbības ar precēm, tostarp to uzstādīšana, montāža vai pierīkošana citām precēm;

b) preču pārstrāde;

c) preču iznīcināšana;

d) preču labošana, ieskaitot to atjaunošanu un sakārtošanu;

e) tādu preču izmantošana, kuru nav kompensācijas produktos, bet kuras vajadzīgas šādu produktu ražošanai vai sekmē to, pat ja tās šajā procesā tiek pilnīgi vai daļēji izlietotas (ražošanas piederumi).

28) "Ieguves norma" ir pārstrādātu produktu daudzums vai procentuāla daļa, ko iegūst, pārstrādājot konkrētu daudzumu preču, kas pakļautas pārstrādes procedūrai.

2. NODAĻA

PERSONU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ MUITAS TIESĪBU AKTIEM

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

5. pants

Datu apmaiņa

1. Visu vajadzīgo datu, klātpievienoto dokumentu, lēmumu un apstiprinājumu apmaiņa starp muitas dienestiem, ka arī starp komersantiem un muitas dienestiem jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes iekārtas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā tiesību akta nebūtisku elementu grozīšanai ar pasākumiem, kas nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

2. Ja vien nav īpaši noteikts citādi, Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko paredz:

a) noteikumus, kas nosaka un reglamentē ziņojumus, ar kuriem apmainās muitas iestādes, cik tas nepieciešams muitas tiesību aktu piemērošanai;

b) kopējo datu kopu un ziņojumu formātu, ar ko apmainās saskaņā ar muitas tiesību aktiem.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētie dati ietver sīkas ziņas, kas ir vajadzīgas riska analīzei, un atbilstošu muitas kontroles piemērošanu, ja vajadzīgs, izmantojot starptautiskus standartus un komercpraksi.

Sistēmas, kas saskaņā ar 1. punktu ir vajadzīgas elektroniskai datu apmaiņai starp muitas iestādēm, ir jāievieš vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam.

6. pants

Datu aizsardzība

1. Uz visiem datiem, kurus muitas dienesti, veicot savus pienākumus ir ieguvuši, un kuri ir konfidenciāli vai ir sniegti konfidenciāli, attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Izņemot 28. panta 2. punktā paredzētajiem muitas kontroles mērķiem, kompetentās iestādes nedrīkst izpaust šādus datus bez tās personas vai iestādes īpašas atļaujas, kas tos ir sniegusi.

Tomēr šādus datus var izpaust bez atļaujas, ja kompetentajām iestādēm ir pienākums vai pilnvarojums to veikt saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, īpaši attiecībā uz datu aizsardzību vai saistībā ar tiesvedību.

2. Konfidenciālu datu paziņošana tādu valstu vai teritoriju muitas pārvaldēm un citām iestādēm, kuras atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ir atļauta vienīgi saskaņa ar starptautisku nolīgumu, nodrošinot līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni.

Paziņojot vai izpaužot datus, pilnībā ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus.

7. pants

Papildu informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un komersantiem

1. Muitas dienesti un komersanti var apmainīties ar visiem datiem, kas nav īpaši prasīti muitas tiesību aktos, lai savstarpēji sadarbotos riska identificēšanā un neitralizēšanā. Minēto datu apmaiņa var notikt saskaņā ar rakstisku nolīgumu un var ietvert muitas dienestu piekļuvi komersantu datorsistēmām.

2. Visi dati, kurus 1. punktā minētās sadarbības laikā viena puse sniedz otrai pusei, ir konfidenciāli, ja vien abas puses nevienojas citādi.

8. pants

Muitas dienestu sniegtā informācija

1. Ikviena persona drīkst pieprasīt no muitas dienestiem informāciju par tiesību aktu piemērošanu muitas jomā. Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz faktiski paredzētu ievešanas vai izvešanas darbību.

2. Muitas pārvaldes regulāri sazinās ar komersantiem un citām iestādēm, kuras ir iesaistītas starptautiskajā preču tirdzniecībā. Tās sekmē pārredzamību, attiecībā uz starptautisko preču tirdzniecību izstrādājot tiesību aktus, administratīvos noteikumus un pieteikuma veidlapas, kas komersantiem ir pieejamas bez maksas un, ja vien praktiski iespējams, arī internetā.

9. pants

Informācijas sniegšana muitas dienestiem

1. Ikviena persona, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā, pēc muitas dienestu pieprasījuma un to norādītajā termiņā sniedz tiem visus vajadzīgos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tās veida, un visu nepieciešamo palīdzību.

2. Neskarot iespējamo sodu piemērošanu, iesniedzot kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, ieskaitot vienkāršotu deklarāciju vai paziņojumu, vai iesniedzot pieprasījumu atļaujas vai jebkāda cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona ir atbildīga par:

a) deklarācijā, paziņojumā vai pieprasījumā, vai jebkurā citā atbilstīgā veidā iesniegto datu pareizību;

b) jebkādu iesniegto vai izmantošanai pieejamo dokumentu īstumu;

c) attiecīgā gadījumā — par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai atļautu darbību veikšanu.

Pirmo daļu piemēro arī, pēc muitas dienestu pieprasījuma sniedzot visu informāciju.

Ja deklarāciju vai paziņojumu, pieprasījumu vai pieprasīto informāciju iesniedz attiecīgās personas pārstāvis, tad pārstāvim ir saistoši pirmajā daļā noteiktie pienākumi.

10. pants

Kopēja datu sistēma

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektronisku sistēmu kopējai šādu ierakstu reģistrēšanai un saglabāšanai:

a) visās personas, kas ir tieši vai netieši ir iesaistītas muitas formalitāšu kārtošanā;

b) visas atļaujas attiecībā uz muitas procedūru vai atzītā komersanta statusu.

Dalībvalstu muitas pārvaldēm pienākumu veikšanas laikā un saskaņā ar trešajā rindkopā minētajiem noteikumiem arī komersantiem jābūt piekļuvei šiem datiem.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot arpasākumiem, ar ko nosaka reģistrējamo datu standarta formu un saturu, kā arī noteikumus attiecībā uz piekļuvi minētajiem datiem.

2. iedaļa

Muitas pārstāvība

11. pants

Muitas pārstāvis

1. Ikviena persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem, lai veiktu un kārtotu muitas noteikumos paredzētās darbības un formalitātes (turpmāk tekstā — "muitas pārstāvis").

Šāda muitas pārstāvība var būt tieša, ja muitas pārstāvis darbojas citas personas vārdā un tās uzdevumā, vai netieša, ja muitas pārstāvis darbojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

2. Pārstāvim ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar nosacījumiem, atbilstīgi kuriem šā punkta pirmajā daļā minēto prasību var neizvirzīt.

3. Muitas pārstāvja statuss atbilst šādiem kritērijiem:

- tas ir pieejams visām personām, kas piesakās šī statusa saņemšanai;

- to pārzina attiecīgās dalībvalsts valdības iestāde;

- to atzīst visās dalībvalstīs pēc tam, kad to ir reģistrējusi tā dalībvalsts, kurā ir iesniegts pieprasījums;

- uz to attiecas kompetences vai profesionālo kvalifikāciju praktiski standarti, kas tieši saistīti ar veicamo darbību.

Eiropas Savienībā muitas pārstāvju skaits nav ierobežots.

Persona, kurai ir muitas pārstāvja statuss un atzītā komersanta statuss, var izmantot visus vienkāršojumu veidus.

4. Neskarot 3. punkta noteikumus, jebkurai personai ir atļauts veikt komercdarbību un, to darot, vērsties muitas iestādēs bez muitas pārstāvja starpniecības.

12. pants

Pilnvarojums

1. Sadarbojoties ar muitas dienestiem, muitas pārstāvis paziņo, ka darbojas pārstāvētās personas uzdevumā, un norāda, vai muitas pārstāvība ir tieša vai netieša.

Persona, kas nepaziņo, ka darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā, vai kas paziņo, ka darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā un tai nav attiecīga pilnvarojuma, jāuzskata par tādu personu, kura darbojas savā vārdā un savā uzdevumā.

2. Muitas dienesti var pieprasīt ikvienai personai, kas paziņo, ka tā darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā, uzrādīt savas pārstāvja pilnvaras apliecinošus pierādījumus, izņemot, ja persona pieder pie tādu personu kategorijas, kuras ir tiesīgas darboties citas personas vārdā.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko identificē šā punkta pirmajā daļā minēto personu kategorijas.

13. pants

Pārstāvība muitā un atzītā komersanta statuss

1. Ja persona regulāri un uz komercnoteikumu pamata darbojas kā muitas pārstāvis, šai personai saskaņā ar 14. pantu var piešķirt "atzītā komersanta" statusu.

2. Muitas pārstāvis var darboties kā fiskālais pārstāvis atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem par pievienotās vērtības nodokli, turpmāk tekstā — "PVN", un akcīzes nodokli.

3. iedaļa

Atzīts komersants

14. pants

Piemērošana un atzīšana

1. Persona, kura ir reģistrēta Kopienas muitas teritorijā un atbilst 15. un 16. pantā noteiktajiem nosacījumiem, var pieprasīt atzītā komersanta statusu.

Muitas dienesti, ja vajadzīgs, apspriedušies ar citām kompetentām iestādēm, piešķir minēto statusu, periodiski veicot tā pārskatīšanu.

2. Atzītā komersanta statuss ietver divu veidu apstiprinājumus: komersantam ir piešķirts "muitas vienkāršojums" un tas atbilst "drošības un drošuma" standartiem.

Pirmais apstiprinājums ļauj izmantot vienkāršojumus atbilstīgi šim kodeksam vai tā īstenošanas noteikumiem. Otrs apstiprinājums piešķir tā tiesību subjektam atvieglojumus saistībā ar drošību un drošumu.

Šos divus apstiprinājumus var izmantot vienlaikus.

3. Muitas dienesti, ievērojot 15. un 16. pantu, visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu, neskarot nosacījumus, kas attiecas uz muitas kontroli.

4. Muitas dienesti, ievērojot atzītā komersanta statusu, kā arī ar nosacījumu, ka ir izpildītas prasības saistībā ar īpaša veida vienkāršojumiem, kas noteikti Kopienas muitas tiesību aktos, ļauj komersantam izmantot minētos vienkāršojumus.

5. Atzītā komersanta statusu var apturēt vai atcelt saskaņā ar 16. panta h) apakšpunkta nosacījumiem.

6. Atzītais komersants paziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas iestājas pēc tam, kad ir piešķirts minētais statuss piešķiršanas un kuri var ietekmēt tā turpmāku esību vai saturu.

15. pants

Statusa piešķiršana

Atzītā komersanta statusa piešķiršanai ir vismaz šādi kritēriji:

a) atbilstošs dokuments, kas apstiprina atbilstību muitas prasībām un fiskālām saistībām;

b) apmierinoša komerciālās un, ja vajadzīgs, transporta uzskaites sistēma, kas ļauj veikt attiecīgu muitas kontroli;

c) ja vajadzīgs, pierādīta maksātspēja;

d) ja saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem atzītais komersants vēlas izmantot vienkāršojumus, kuri paredzēti šajā kodeksā vai tā īstenošanas noteikumos, — praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību;

e) ja saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem atzītais komersants vēlas izmantot atvieglojumus saistībā ar drošību un drošumu, — atbilstoši drošības un drošuma standarti.

16. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko reglamentē šādus jautājumus:

a) atzītā komersanta statusa piešķiršana;

b) atzītā komersanta statusa pārskatīšanas biežums;

c) atļauju piešķiršana vienkāršojumu izmantošanai;

d) muitas dienesta identificēšana, kurš ir kompetents piešķirt šādu statusu un atļaujas;

e) atvieglojumu veids un apjoms, ko var piešķirt attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu;

f) apspriedes ar citiem muitas dienestiem un informācijas sniegšana tiem;

g) nosacījumi, saskaņā ar kuriem pilnvarojuma pieprasījums, ko pieprasa pieprasījuma iesniedzējs, var ierobežot attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

h) nosacījumi, saskaņā ar kuriem atzītā komersanta statusu var apturēt vai atcelt;

i) nosacījumi, saskaņā ar kuriem konkrētām atzīto komersantu kategorijām var neizvirzīt prasību būt reģistrētam Kopienā, jo īpaši ņemot vērā starptautiskus nolīgumus.

4. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar muitas tiesību aktu piemērošanu

17. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Ja persona pieprasa muitas dienestiem pieņemt lēmumu, minētā persona sniedz šiem dienestiem visu informāciju, ko minētie dienesti pieprasa, lai tie varētu pieņemt attiecīgu lēmumu.

Lēmumu var pieprasīt arī vairākas personas, un to var pieņemt attiecībā uz vairākām personām.

2. Lēmumu, kas minēts 1. punktā, pieņem un par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījums ir saņemts muitas dienestos, izņemot, ja muitas tiesību aktos ir paredzēts citādi.

Tomēr, ja muitas dienesti nespēj ievērot minēto termiņu, šie dienesti pirms minētā termiņa beigām par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam, izklāstot iemeslus un norādot turpmāko laikposmu, kuru tie uzskata par vajadzīgu, lai pieprasītā lēmuma pieņemšanai.

3. Ja vien lēmumā vai muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, lēmums stājas spēkā no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs saņem lēmumu, vai tiek uzskatīts, ka tas ir saņemts. Izņemot 25. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos, muitas dienesti pieņemtos lēmumus pasludina par spēkā esošiem no minētās dienas.

4. Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt personu vai personas, kam tas ir adresēts, muitas dienesti šīm personām paziņo savus iebildumus, norādot iemeslus, ar ko pamato minētos iebildumus. Iespēja attiecīgajai personai izteikt savu viedokli ir jāsniedz tam paredzētā laikposmā no dienas, kad iebildumi tika nosūtīti.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu.

Pēc šā laikposma beigām, attiecīgajai personai atbilstošā veidā paziņo par lēmumu, norādot tā pamatojumu.

Prasību paziņot iebildumus pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt personu, kurai tas ir adresēts, piemēro arī attiecībā uz muitas dienestu lēmumiem bez iepriekšēja pieprasījuma no attiecīgās personas un jo īpaši attiecībā uz 72. panta 3. punktā paredzēto paziņojumu par muitas parādu.

Lēmumā ir jābūt norādei uz pārsūdzības tiesībām, kas paredzētas 24. pantā.

5. Neskarot citās jomās noteiktos noteikumus, kas konkretizē gadījumus, kuros, kā arī nosacījumus, ar kuriem lēmumi nav spēkā vai zaudē spēku, muitas dienesti, kas ir izdevuši lēmumu, var anulēt, grozīt vai atcelt to, ja attiecīgais lēmums neatbilst muitas tiesību aktiem vai norādēm vai paskaidrojumiem to interpretācijai.

18. pants

Lēmumu spēkā esība Kopienā

Ja vien nav pieprasīts vai norādīts citādi, muitas dienestu pieņemtie lēmumi ir spēkā visā Kopienas muitas teritorijā.

19. pants

Labvēlīgu lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem

1. Attiecīgajai personai adresētu labvēlīgu lēmumu muitas dienesti atzīst par spēka neesošu ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) lēmums tika izdots, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

b) pieprasījuma iesniedzējs ir zinājis vai viņam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepareiza vai nepilnīga;

c) ja informācija būtu bijusi pareiza vai pilnīga, lēmums būtu citāds.

2. Par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir jāpaziņo personai, kurai tas adresēts.

3. Lēmums ir spēkā neesošs no dienas, kad ir stājies spēkā sākotnējais lēmums, ja vien nav norādīts citādi.

4. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz vairākām personām adresētiem lēmumiem.

20. pants

Labvēlīgu lēmumu atcelšana un grozīšana

1. Labvēlīgu lēmumu atceļ vai groza, izņemot 19. pantā minētos gadījumus, kad netika izpildīti vai vairs netiek izpildīti viens vai vairāki tā pieņemšanas nosacījumi.

2. Ja vien muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, labvēlīgu lēmumu, kas ir adresēts vairākās personām, var atcelt vienīgi attiecībā uz personu, kura neizpilda kādu no pienākumiem, ko minētais lēmums tai uzliek.

3. Par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu ir jāpaziņo personai, uz kuru tas attiecas.

4. Lēmumu atceļ vai tā grozījumi stājas spēkā dienā, kad persona, kurai tas adresēts, saņem vai tiek uzskatīts, ka tā būtu saņēmusi paziņojumu par tā atcelšanu vai grozīšanu.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to prasa tās personas likumīgās intereses, kurai lēmums tika adresēts, muitas dienesti var atlikt termiņu, kad atceļ lēmumu vai stājas spēkā tā grozījumi.

5. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. līdz 4. punkta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ir adresēti vairākām personām.

21. pants

Īpaši lēmumi

1. Muitas dienesti pēc pieprasījuma pieņem lēmumus par klasifikāciju (turpmāk tekstā — "SIT lēmumi"), vai lēmumus par izcelsmi (turpmāk tekstā — "SII lēmumi").

Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz kādu faktiski paredzētu muitas procedūru.

2. SIT vai SII lēmumi ir saistoši vienīgi attiecībā uz preču tarifa klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

Tie ir saistoši muitas dienestiem attiecībā uz personu, kurai lēmums tika adresēts, un tikai attiecībā uz precēm, par kurām muitas formalitātes ir pabeigtas pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

Tie ir saistoši personai, kurai lēmums tika adresēts, attiecībā uz muitas dienestiem un stājas spēkā tikai no dienas, kad tā saņem vai tiek uzskatīts, ka tā ir saņēmusi paziņojumu par lēmumu.

3. SIT vai SII lēmums ir spēkā trīs gadus no lēmumā norādītā datuma.

4. Lai piemērotu SIT vai SII lēmumu konkrētas muitas procedūras kontekstā, personai, kurai šis lēmums ir adresēts, jāspēj pierādīt, ka:

a) SIT lēmuma gadījumā deklarētās preces visādā ziņā atbilst lēmuma aprakstītajām precēm;

b) SII lēmuma gadījumā attiecīgās preces un apstākļi, kas nosaka izcelsmes iegūšanu, visādā ziņā atbilst lēmumā aprakstītajām precēm un apstākļiem.

5. Atkāpjoties no 17. panta 5. punkta un 19. panta, SIT un SII lēmumus atzīst par spēkā neesošiem, ja to pamatā ir neprecīza vai nepilnīga informācija, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

6. SIT vai SII lēmumus atceļ saskaņā ar 17. panta 5. punktu un 20. pantu.

Šos lēmumus nevar grozīt.

7. Neskarot 20. pantu, Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a) nosacījumus, saskaņā ar kuriem, un dienu, kad SIT lēmums vai SII lēmums vairs nav spēkā;

b) nosacījumos, saskaņā ar kuriem, un laikposmu, kurā a) apakšpunktā minēto lēmumu var joprojām izmantot attiecībā uz saistošiem līgumiem, kuru pamatā šis lēmums un kuri ir noslēgti pirms tā darbības beigu termiņa.

8. Komisija, saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāpieņem citi īpaši lēmumi.

5. iedaļa

Muitas sodi

22. pants

Muitas sodi

1. Katra dalībvalsts nosaka sodus par Kopienas muitas tiesību aktu pārkāpumiem. Šādi sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2. Administratīviem sodiem ir šādi veidi:

a) naudas sods, ko uzliek muitas dienesti, ieskaitot izlīgumu, ko piemēro kriminālsoda vietā;

b) attiecīgajai personai izsniegtās atļaujas anulēšana, apturēšana vai grozīšana.

Ja, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, piemēro gan administratīvos sodus, gan kriminālsodus, šādu sodu apvienošanai ir jābūt samērīgai.

6. iedaļa

Pārsūdzība

23. pants

Krimināllikums

Šīs regulas 24., 25. un 26. pants neattiecas uz pārsūdzībām, kas ir iesniegtas sakarā tādu lēmumu par spēkā neesošu, atcelšanu vai grozīšanu, kurus ir pieņēmušas tiesu varas iestādes.

24. pants

Pārsūdzības tiesības

1. Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas viņu skar tieši un individuāli.

Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kura ir pieprasījusi muitas dienestiem lēmumu un pēc minētā pieprasījuma nav to saņēmusi 17. panta 2. punkta noteiktajā termiņā.

2. Pārsūdzības tiesības var izmantot vismaz divos posmos:

a) vispirms iesniedzot sūdzību muitas dienestiem vai citai iestādei, kas var būt tiesu varas iestāde vai līdzvērtīga specializēta iestāde, kuras dalībvalsts ir izraudzījušās šim nolūkam;

b) pēc tam iesniedzot sūdzību augstākai neatkarīgai iestādei, kas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem var būt tiesu varas iestāde vai līdzvērtīga specializēta iestāde.

3. Pārsūdzība ir jāiesniedz elektroniskā vai rakstiskā veidā tajā dalībvalstī, kurā lēmums ir pieņemts vai pieprasīts.

25. pants

Lēmuma izpildes atlikšana

1. Pārsūdzības iesniegšana neaptur no apstrīdētā lēmuma izpildes.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, muitas dienesti pilnīgi vai daļēji atliek apstrīdētā lēmuma izpildi, ja personai, kas ir iesniegusi pārsūdzību, varētu tikt nodarīts neatgūstams zaudējums.

Muitas dienesti pilnīgi vai daļēji var atlikt apstrīdētā lēmuma izpildi, ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas neatbilst muitas tiesību aktiem.

3. Ja ar apstrīdēto lēmumu uzliek ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu maksājumu, minētā lēmuma izpilde ir atkarīga no galvojuma nodrošinājuma, ja vien šāds galvojums iespējami neradītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt pasākumus šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

26. pants

Lēmums par pārsūdzību

Attiecībā uz muitas dienestu pieņemtajiem lēmumiem par pārsūdzībām piemēro 17. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārsūdzības procedūra sekmē savlaicīgu muitas dienestu pieņemto lēmumu labošanu.

7. iedaļa

Preču kontrole

27. pants

Muitas kontrole

1. Muitas dienesti drīkst veikt visa veida kontroli, ko tie uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu un citu tiesību aktu pareizu piemērošanu, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī reglamentē ārpuskopienas preču esību.

Šī kontroles (turpmāk tekstā — "muitas kontrole") var būt preču pārbaude, deklarācijas datu un elektronisku vai rakstveida dokumentu esības un īstuma pārbaude, uzņēmumu pārskatu un citu ierakstu pārbaude, transporta līdzekļu apskates, personu nestās vai vestās bagāžas un citu mantu pārbaude.

Muitas kontroli var veikt ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja to paredz starptautisks nolīgums.

2. Muitas kontroles pasākumu, tostarp izlases veida pārbaužu, pamatā ir riska analīze, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Kopienas un, ja iespējams, starptautiskajā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un pilnveidotu vajadzīgos pasākumus risku novēršanai.

Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijamizstrādā, saglabā un izmanto elektronisku sistēmu riska pārvaldības īstenošanai.

3. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a) Kopienas riska pārvaldības sistēmas noteikumus;

b) kopēju kritēriju un prioritāru kontroles jomu izveides kritērijus;

c) noteikumus, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp muitas pārvaldēm attiecībā uz risku un tā analīzi.

28. pants

Sadarbība starp iestādēm

1. Ja attiecībā uz vienām un tām pašām precēm kompetentās iestādes veic kontroli, izņemot muitas kontroli, tad šādu kontroli veic ciešā sadarbībā ar muitas dienestiem pēc iespējas vienlaikus un tajā pašā vietā ("vienas pieturas" apkalpošana).

2. Saskaņā ar šajā iedaļā minēto kontroles sistēmu muitas dienesti un citas kompetentās iestādes riska mazināšanas nolūkā, ja vajadzīgs, savstarpēji, ar citu dalībvalstu muitas dienestiem un ar Komisiju var apmainīties ar saņemtajiem datiem saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras ir pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī saistībā ar ārpuskopienas preču esību.

29. pants

Pārbaude pēc preču izlaišanas

Lai pārliecinātos par kopējās deklarācijas vai muitas deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti pēc preču izlaišanas, var pārbaudīt komercdokumentus un datus par darbībām saistībā ar attiecīgajām precēm vai turpmākajiem tirdzniecības darījumiem ar minētajām precēm.

Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai viņa pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, kas attiecināmi uz komercdarbību, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras atrodas komercdarbības vajadzībām minētie dokumenti un dati. Minētie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams uzrādīt.

30. pants

Izņēmumi

1. Muitas kontroli un formalitātes neveic attiecībā uz:

a) personu rokas bagāžu un reģistrēto bagāžu Kopienas iekšējos lidojumos;

b) personu bagāžu Kopienas iekšējos jūras braucienos.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, neierobežojot:

a) drošības un drošuma pārbaudes, ko attiecībā uz bagāžu veic dalībvalstu iestādes, ostu vai lidostu iestādes vai pārvadātāji;

b) pārbaudes saistībā ar dalībvalstu noteiktajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ja šādi aizliegumi vai ierobežojumi ir saderīgi ar Līgumu.

8. iedaļa

Dokumentu un citas informācijas uzglabāšana, nodevas un izmaksas

31. pants

Dokumentu un citas informācijas uzglabāšana

1. Attiecīgā persona glabā muitas kontroles vajadzībām 9. panta 1. punktā minētos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tās veida tik ilgi, cik norādīts spēkā esošajos noteikumos, un ne mazāk kā trīs kalendāros gadus.

Minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā pieņemtas deklarācijas preču izlaišanai brīvam apgrozījumam vai izvešanai — ja izlaišana brīvam apgrozījumam izdarīta ar nosacījumiem, kas atšķiras no trešajā daļā minētajiem, vai ja preces deklarētas izvešanai.

Ja preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā uz precēm vairs nav attiecināma muitas uzraudzība.

Ja preces nodod citā muitas procedūrā, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā ir pabeigta attiecīgā muitas procedūra.

2. Neskarot 73. panta 4. punktu, ja muitas dienestu veiktajā pārbaudē attiecībā uz muitas parādu tiek konstatēts, ka attiecīgais iegrāmatojums ir jāizlabo un attiecīgai personai par to ir paziņots, tad dokumentus glabā trīs gadus pēc šā panta 1. punktā noteiktā termiņa.

Pārsūdzības gadījumā dokumenti ir jāglabā, līdz procedūra tiek izbeigta.

32. pants

Nodevas un izmaksas

1. Muitas dienesti bez atlīdzības veic muitas kontroli.

Tomēr muitas dienesti var ņemt maksu vai atgūt izmaksas, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi vai veikta jebkāda cita darbība, kas vajadzīga, lai piemērotu muitas tiesību aktus.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 1. punkta otrās daļas īstenošanai un jo īpaši:

a) vajadzības gadījumā muitas personāla ierašanās telpās, kas nav muitas dienestu telpas;

b) preču analīze vai ekspertīze un pasta izdevumi par preču atdošanu pieprasītājam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 21. pantu, vai informācijas sniegšanu saskaņā ar 8. panta 1. punktu;

c) preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu;

d) ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

3. NODAĻA

VALŪTAS KONVERTĀCIJA, TERMIŅI UN VIENKĀRŠOŠANA

33. pants

Valūtas konvertācija

1. Kompetentās iestādes publicē valūtas maiņas kursu vai padara to pieejamu internetā, ja ir jāveic valūtas konvertācija viena no šādu iemeslu dēļ:

a) preču muitas vērtības noteikšanai izmantotie koeficienti ir izteikti valūtā, kas nav tās dalībvalsts valūta, kurā tiek noteikta muitas vērtība;

b) lai noteiktu preču tarifa klasifikāciju, vērtības robežas un izvedmuitas un ievedmuitas nodokļu summu, euro vērtība jāizsaka valsts valūtās.

Maiņas kurss iespējami efektīvi atspoguļo konvertētās valūtas pašreizējo vērtību dalībvalsts valūtas nozīmē.

2. Ja valūtas maiņa ir jāveic citu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. punktā, euro vērtību valsts valūtās, ko piemēro saskaņā ar muitas tiesību aktu pamatnoteikumiem, nosaka vienreiz gadā.

3. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

34. pants

Termiņi

1. Ja muitas tiesību aktos ir noteikts laikposms, datums vai termiņš, to nedrīkst pagarināt vai atlikt, izņemot gadījumus, kad tas atrunāts īpašos noteikumos.

2. Noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 ( 1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus [14] noteiktajiem laikposmiem, datumiem vai termiņiem, piemēro attiecībā uz muitas tiesību aktos noteiktajiem termiņiem, izņemot gadījumus, kad piemēro citus īpašus noteikumus.

35. pants

Vienkāršošana

1. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var vienkāršot šā kodeksa piemērošanu.

2. Vienkāršotās procedūras, ko nosaka saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru, piemēro Kopienas precēm, kuras pārvieto starp valstu teritoriju, kas ir minēta Direktīvas 77/388/EEK 3. panta 3. punktā un citu Kopienas muitas teritorijas daļu.

3. Saņemot apstiprinājumu no Komisijas, kas darbojas saskaņā ar 196. panta 2.a punktā noteikto procedūru, dalībvalsts var piemērot vienkāršotās procedūras Kopienas precēm, kuras minētas 2. punktā un kuras tiek pārvestas vienīgi Kopienas teritorijā, un tāpat divas vai vairākas dalībvalstis var savstarpēji vienoties par vienkāršotu procedūru piemērošanu šādām precēm, ko pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu.

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS, KĀ ARĪ CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

KOPĒJAIS MUITAS TARIFS UN PREČU TARIFA KLASIFIKĀCIJA

36. pants

Kopējais muitas tarifs

1. Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus pamato ar Kopējo muitas tarifu.

Citi Kopienas noteikumos paredzētie pasākumi, kas regulē preču tirdzniecību īpašās jomās, attiecīgos gadījumos jāpiemēro saskaņā ar šo preču tarifu klasifikāciju.

2. Kopējais muitas tarifs ietver:

a) preču kombinēto nomenklatūru, kas ir noteikta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu [15];

b) jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnībā vai daļēji balstīta uz kombinēto nomenklatūru vai kas papildina to ar turpmākām apakšnodaļām un kas ieviesta ar Kopienas noteikumiem, kuri reglamentē īpašas jomas attiecībā uz tarifa pasākumu piemērošanu preču tirdzniecībā;

c) konvencionālie vai autonomie ievedmuitas nodokļi, ko parasti piemēro kombinētajā nomenklatūrā iekļautajām precēm;

d) tarifa atvieglojumu pasākumi, kas iekļauti nolīgumos, kurus Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām;

e) tarifa atvieglojumu pasākumi, kurus Kopiena attiecībā uz atsevišķām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu grupām vai teritoriju ir noteikusi vienpusēji;

f) autonomi pasākumi, ar ko atsevišķām precēm paredz ievedmuitas nodokļu likmju pazemināšanu vai atbrīvojumu no tiem;

g) labvēlīgs tarifa režīms, kas noteikts dažām precēm to veida vai galapatēriņa dēļ saistībā ar c) līdz f) vai h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

h) citi tarifa pasākumi, kurus nosaka lauksaimniecības, tirdzniecības vai citi Kopienas tiesību akti.

3. Ja attiecīgās preces atbilst noteikumiem, kas minēti 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā, pēc deklarētāja pieprasījuma šā punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu vietā piemēro šajos noteikumos minētos pasākumus. Šādu pieprasījumu var iesniegt ar atpakaļejošu datumu (retrospektīvi), ja saskaņā ar attiecīgo pasākumu vai kodeksu ir ievēroti termiņi un izpildīti nosacījumi.

4. Ja 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošana vai h) apakšpunktā minētā atbrīvošana no pasākumiem ir ierobežota attiecībā uz konkrētu ieveduma vai izveduma apjomu, šādu piemērošanu vai atbrīvošanu tarifa kvotu gadījumos pārtrauc, tiklīdz sasniegts noteiktais ieveduma vai izveduma apjoms.

Tarifu maksimālās likmes gadījumos šādu piemērošanu pārtrauc, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem.

37. pants

Preču tarifa klasifikācija

Saistībā ar Kopējā muitas tarifa piemērošanu "preču tarifa klasifikācija" ir vienas Kombinētajā nomenklatūrā paredzētās apakšpozīcijas vai sīkāku apakšgrupu noteikšana, kurām atbilstīgi jāklasificē minētās preces.

Saistībā ar ārpustarifa pasākumu piemērošanu "preču tarifa klasifikācija" ir vienas Kombinētajā nomenklatūrā paredzētās apakšpozīcijas vai sīkāku apakšgrupu noteikšana vai tās noteikšana pēc jebkuras citas nomenklatūras, kas ir izveidota ar Kopienas noteikumiem un ir pilnīgi vai daļēji pamatota ar Kombinēto nomenklatūru, vai tādas sīkākas apakšgrupas noteikšana, kurai atbilstīgi jāklasificē minētās preces.

Saskaņā ar pirmo vai otro daļu noteiktā apakšpozīcija vai sīkāka apakšgrupa jāmanto, lai piemērotu pasākumus, kas ir piesaistīti minētajai apakšpozīcijai.

2. NODAĻA

PREČU IZCELSME

1. iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

38. pants

Piemērošanas joma

Ar 39., 40. un 41. pantu nosaka nepreferenciālas preču izcelsmes noteikumus, lai piemērotu:

a) Kopēju muitas tarifu, izņemot pasākumus, kas minēti 36. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā;

b) pasākumus, kas nav tarifu pasākumi un ko paredz Kopienas noteikumi, kuri reglamentē īpašas jomas attiecībā uz preču tirdzniecību;

c) citus Kopienas pasākumus attiecībā uz preču izcelsmi.

39. pants

Izcelsmes iegūšana

1. Precēm, kas pilnībā iegūtas vienā valstī vai teritorijā, ir minētās valsts vai teritorijas izcelsme.

2. Par izcelsmes valsti precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā pietiekamā pārstrāde.

40. pants

Izcelsmes apliecinājums

1. Ja saskaņā ar muitas tiesību aktiem muitas deklarācijā ir norādīta preču izcelsme, muitas dienesti var pieprasīt deklarētājam pierādīt preču izcelsmi.

2. Ja preču izcelsmes apliecinājums ir iesniegts saskaņā ar muitas tiesību aktiem vai citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri reglamentē īpašas jomas, muitas dienesti pamatotu šaubu gadījumā var pieprasīt jebkādus papildu pierādījumus, lai nodrošinātu norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgajos Kopienas tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem.

3. Izcelsmi apliecinošu dokumentu Kopienā var izsniegt, ja tas vajadzīgs kritiska tirdzniecības stāvokļa dēļ.

41. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 39. un 40. panta īstenošanai.

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

42. pants

Preferenciāla preču izcelsme

1. Lai saņemtu priekšrocības no pasākumiem, kas minēti 36. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā vai no ārpustarifu preferenciāliem pasākumiem, precēm jāatbilst preferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas ir minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2. Gadījumā, ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kuri ir iekļauti nolīgumos, ko Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm un teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus nosaka minētajos nolīgumos.

3. Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus Kopiena ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, kas nav minētas 5. punktā, Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka preferenciālas izcelsmes noteikumus.

4. Ja preces atbilst tarifa atvieglojumu saņemšanai, kas ir piemērojami tirdzniecībai Kopienas muitas teritorijā un Seūtā, un Meliļā un kas ir ietverti Spānijas un Portugāles iestāšanās akta 2. protokolā, Komisija pieņem pasākumus, kas nosaka noteikumus par preferenciālu izcelsmi saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kas ir iekļauti nolīgumos par atvieglojumiem Kopienas asociētajām aizjūras valstīm un teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus pieņem saskaņā ar Līguma 187. pantu.

6. Kad Komisija Kopienas vārdā piedalās sarunās par nolīgumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, vai iesniedz priekšlikumu, kura mērķis ir, pieņemot regulu saskaņā ar Līguma 251. pantu vai 187. pantu, izstrādāt 3., 4. un 5. punktā minētos noteikumus, tā īpaši ņem vērā:

a) pienākumus un saistības, kas pieņemtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem,

b) nepieciešamību noteikt preču izcelsmes statusa kritērijus, kas atbilst katras preces īpašībām, un nodrošinot, ka saimnieciskais labums no preferenciālajiem pasākumiem ir paredzēts valstīm, teritorijām, valstu vai teritoriju grupām, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par šiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti,

c) attīstības un industrializācijas līmeni valstīs, teritorijās, valstu vai teritoriju grupās, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par preferenciālajiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti,

d) reģionālās integrācijas mērķus, kas ir dažu apspriežamo preferenciālo režīmu pamatā, nosakot atbilstošus kumulācijas noteikumus,

e) nepieciešamību noteikt viegli saprotamus un vienkārši piemērojamus noteikumus, kas to valstu, teritoriju, valstu vai teritoriju grupu komersantiem, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par preferenciālajiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti, ļauj efektīvi izmantot šos pasākumus un kas atbilst tirdzniecības atvieglošanas mērķim.

Komisija paredz piemērotus kontroles pasākumus, kas ļauj novērst preferenciālo pasākumu nepareizu vai ļaunprātīgu izmantošanu vai sodīt par šādu rīcību.

7. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šā panta 2. līdz 5. punktā minēto noteikumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

3. NODAĻA

PREČU MUITAS VĒRTĪBA

43. pants

Piemērošanas joma

Saskaņā ar šās nodaļas 44. līdz 47. pantu nosaka muitas vērtību Kopējā muitas tarifa un ārpustarifa pasākumu piemērošanai, ko paredz Kopienas noteikumi, kas reglamentē īpašas preču tirdzniecības jomās.

44. pants

Darījuma vērtība

1. Ievestu preču muitas vērtība ir faktiski samaksātā vai ko maksājamā cena, tās pārdodot izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas, ja vajadzīgs, ir koriģēta saskaņā ar pasākumiem, kas ir pieņemti atbilstīgi 4. punktam, turpmāk tekstā — "darījuma vērtība".

Faktiski samaksātā vai ko maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs ir samaksājis vai maksā pārdevējam vai tā labā par ievestajām precēm, un tā ietver visus maksājumus, ko pircējs saskaņā ar ievesto preču pārdošanas noteikumiem ir samaksājis vai maksā pārdevējam vai trešai pusei, lai izpildītu pārdevēja saistības. Maksājumam nav obligāti jābūt naudas pārskaitījuma formā. Maksājumu var izdarīt akreditīvu vai apgrozāmo vērtspapīru veidā un var veikt tieši vai netieši.

2. Darījuma vērtību piemēro, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) pircējam nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz tiesībām izmantot preces un šo preču izmantošanu, izņemot:

i) ierobežojumus, ko Kopienā uzliek vai nosaka likums vai valsts iestādes;

ii) ierobežojumus attiecībā uz ģeogrāfisko telpu, kurā preces var tālākpārdot;

iii) ierobežojumus, kas būtiski neietekmē preču vērtību;

b) uz pārdošanu vai cenu nav attiecināti nosacījumi vai apstākļi, kuru vērtību attiecībā uz novērtējamām precēm nevar noteikt;

c) pēc tam, kad pircējs tālākpārdod, nodod vai izmanto preces, pārdevējs tieši vai netieši nesaņem nekādu ienākumu daļu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 4. punktam, var veikt attiecīgu pārskatīšanu;

d) pircējs un pārdevējs nav saistīti vai, ja pircējs un pārdevējs ir saistīti, saskaņā ar 3. punktu darījuma vērtību pieņem par muitas vērtību.

3. Lai piemērotu 2. punkta d) apakšpunktu, fakts, ka pircējs un pārdevējs ir saistīti, pats par sevi nav pietiekams pamats, lai darījuma vērtību uzskatītu par nepieņemamu. Ja vajadzīgs, pārbauda pārdošanas apstākļus, un darījuma vērtību pieņem ar noteikumu, ka pušu saistība nav ietekmējusi cenu.

Ja saskaņā ar deklarētāja sniegto informāciju vai citādi muitas dienestiem ir pamats uzskatīt, ka pušu saistība ir ietekmējusi cenu, tie paziņo deklarētājam motīvus un nodrošina tam pienācīgas iespējas sniegt paskaidrojumu.

4. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka elementus, kuri, nosakot muitas vērību, ir jāpievieno faktiski samaksātai vai maksājamai cenai, vai kurus var neiekļaut tajā.

45. pants

Muitas novērtēšanas palīgmetodes

1. Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 44. pantu, to nosaka, secīgi piemērojot šā panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu līdz pirmajam apakšpunktam, pēc kura muitas vērtību var noteikt.

Ja deklarētājs pieprasa, c) un d) apakšpunktus piemēro apgrieztā secībā.

2. Muitas vērtība saskaņā ar 1. punktu ir:

a) vienādu preču darījuma vērtība, kas ir pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un izvestas vienlaikus vai aptuveni tajā pašā laikā, kad preces novērtētas;

b) līdzīgu preču darījuma vērtība, kas pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un izvestas vienlaikus aptuveni tajā pašā laikā, kad preces novērtētas;

c) vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai vienādas, vai līdzīgas tiek pārdotas vislielākajā kopapjomā tādām personām Kopienas muitas teritorijā, kuras nav saistītas ar pārdevēju;

d) aprēķinātā vērtība, ko veido šādu lielumu summa:

i) materiālu un ražošanas vai citu pārstrādes darbību, kas izmantotas ievesto precu ražošanā, izmaksas vai vērtība;

ii) peļņas un vispārīgo izdevumu summa, kas vienāda ar summu, kas parasti tiek atspoguļota, pārdodot vienas kategorijas vai viena veida preces, kuras tiek novērtētas un ražotāji izgatavo izvešanas valstī izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju;

iii) ievesto preču transportēšanas izmaksas vai vērtība līdz ieveduma vietai Kopienas muitas teritorijā, iekraušanas maksa un kravas apstrādes izmaksas saistībā ar minēto preču transportēšanu un apdrošināšanu.

3. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka visus turpmākos nosacījumus un noteikumus saistībā ar šā panta 2. punkta piemērošanu.

46. pants

Atkāpšanās metode

Ja ievestu preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 44. vai 45. pantu, to nosaka, pamatojoties uz datiem, kas pieejami Kopienas muitas teritorijā, un izmantojot pieņemamus līdzekļus, kuri atbilst šādiem principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti:

a) nolīgumā par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu;

b) Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants;

c) šajā nodaļā.

Tomēr par pamatu muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar pirmo daļu nevar būt:

a) Kopienas muitas teritorijā ražotu preču pārdošanas cena minētajā teritorijā;

b) sistēma, kas paredz muitas vajadzībām pieņemt augstāko no divām alternatīvām vērtībām;

c) preču cena izvešanas valsts vietējā tirgū;

d) ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kas saskaņā ar 45. panta 2. punkta d) apakšpunktu ir noteiktas vienādam vai līdzīgām precēm;

e) preču cenas izvešanai uz valsti, kas neatrodas Kopienas muitas teritorijā;

f) viszemākās muitas vērtības;

g) brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības.

47. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka noteikumus muitas vērtības noteikšanai īpašos gadījumos un attiecībā uz precēm, kurām muitas parāds ir radies pēc īpašas procedūras izmantošanas.

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

NODAĻA

MUITAS PARĀDA RAŠANĀS

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

48. pants

Muitas parāds

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokli maksā attiecībā uz īpašām precēm saskaņā ar Kopēju muitas tarifu un maksājamā summa veido muitas parādu.

2. iedaļa

Ievedmuitas parāds

49. pants

Preču izlaišana brīvam apgrozījumam, ievešana uz laiku

1. Ievedmuitas parāds rodas, ārpuskopienas precēm piemērojot vienu no šādām procedūrām:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam;

b) ievešana uz laiku ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

3. Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti ievedmuitas nodokļi, persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju, arī ir parādnieks, ja šī persona zināja, vai tai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

50. pants

Īpaši noteikumi saistībā ar neizcelsmes precēm

1. Ja ievedmuitas nodokļu atmaksāšanas aizliegumu vai atbrīvojumu no tiem piemēro neizcelsmes precēm, ko izmanto tādu produktu ražošanā, attiecībā uz kuriem ir izsniegts izcelsmes pierādījums vai izveidots saskaņā ar vienošanos par atvieglojumiem starp Kopienu un dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu vai teritoriju grupām, ievedmuitas parāds attiecībā uz šiem produktiem rodas šāda iemesla dēļ:

a) atkalizvešanas paziņojuma pieņemšana attiecībā uz tādiem produktiem, kuri ir iegūti procedūrā "ievešana pārstrādei";

b) deklarācijas pieņemšana attiecībā uz precēm, kurām ir piemērota muitas procedūra "ievešana pārstrādei" attiecīgo pārstrādāto produktu iepriekšējas izvešanas gadījumā.

2. Ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam, ievedmuitas nodokļu summu nosaka ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja muitas parāds rodas, tajā pašā datumā pieņemot deklarāciju par tādu neizcelsmes preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, kuras izmanto attiecīgo produktu ražošanā, lai pabeigtu muitas procedūru "ievešana pārstrādei".

3. Piemēro 49. panta 2. un 3. punktu. Tomēr 188. pantā minēto ārpuskopienas preču gadījumā parādnieks ir persona, kas iesniedz atkalizvešanas paziņojumu, un netiešas pārstāvības gadījumā — persona, kuras uzdevumā ir iesniegts paziņojums.

51. pants

Muitas parāds, kas ir radies saistību neizpildes dēļ

1. Gadījumos, kas nav minēti 49. un 50. pantā, ievedmuitas parāds rodas:

a) neizpildot kādu no pienākumiem, kuri ir noteikti muitas tiesību aktos attiecībā uz ārpuskopienas preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā vai preču pārvietošanu, apstrādi, uzglabāšanu, izmantošanu vai tiesībām tās izmantot minētajā teritorijā;

b) neievērojot nosacījumu, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu ārpuskopienas precēm vai atbrīvojuma piešķiršanu atbilstīgi preču galapatēriņam, vai pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu.

2. Muitas parāds rodas vienā no šādiem gadījumiem:

a) nav izpildīts vai netiek vairs pildīts pienākums, ka rezultātā rodas muitas parāds;

b) precēm tiek piemērota muitas procedūra vai tās tiek deklarētas minētajam mērķim, ja pēc tam tiek konstatēts, ka faktiski nav bijis izpildīts kāds nosacījums, kas reglamentē minētās muitas procedūras piemērošanu precēm vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu atbilstīgi preču galapatēriņam.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir:

a) ikviena persona, kurai bija jāpilda attiecīgie pienākumi;

b) ikviena persona, kura apzinājās vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka muitas tiesību aktos paredzētā saistība netika izpildīta, un kura darbojās tādas personas uzdevumā, kam bija pienākums izpildīt saistību, vai kura ir atbalstījusi darbību, kā rezultātā saistība netika izpildīta;

c) ikviena persona, kura ir ieguvusi vai turējusi attiecīgās preces un bija apzinājusies un kurai preču saņemšanas vai iegūšanas laikā būtu bijis jāapzinās, ka muitas tiesību aktos paredzētā saistība nav izpildīta.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir persona, kurai ir jāievēro nosacījumi, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm vai attiecīgo preču deklarēšanu minētajā procedūrā vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai pazeminātas nodokļa likmes piemērošanu atbilstīgi preču galapatēriņam.

Ja ir noformēta muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām vai muitas dienestiem ir sniegta jebkāda informācija muitas tiesību aktos paredzētā informācija attiecībā uz nosacījumiem, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji netiek iekasēti ievedmuitas nodokļi, parādnieks ir arī persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju un ir zinājusi vai kurai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

52. pants

Samaksātu nodokļu atskaitīšana

1. Ja saskaņā ar 51. panta 1. punktu muitas parāds radies attiecībā uz precēm, kas galapatēriņa dēļ ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu muitas nodokļa likmi, summu, kas samaksāta, preces izlaižot brīvam apgrozījumam, atskaita no muitas parāda summas.

Pirmo daļu piemēro mutatis mutandis, ja muitas parāds ir radies attiecībā uz pārpalikumiem vai atkritumiem, kas radušies pēc šādu preču iznīcināšanas.

2. Ja saskaņā ar 51. panta 1. punktu muitas parāds ir radies attiecībā uz precēm, kas ir ievestas uz laiku, tās daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem, summu, kas samaksāta ar daļēju atbrīvojumu no nodokļiem, atskaita no muitas parāda summas.

3. iedaļa

Izvedmuitas parāds

53. pants

Izvešanas deklarācija

1. Izvedmuitas parāds rodas, piemērojot izvešanas procedūru precēm, kas apliekamas ar izvedmuitas nodokļiem.

2. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

3. Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji nav iekasēti izvedmuitas nodokļi, parādnieks ir arī persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju un ir zinājusi vai kurai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

54. pants

Muitas parāds, kas ir radies saistību neizpildes dēļ

1. Gadījumos, kas nav minēti 53. pantā, ievedmuitas parāds rodas, ja preces ir apliekamas ar ievedmuitas nodokļiem, ievedmuitas parāds rodas:

a) neizpildot kādu no pienākumiem, kuri ir noteikti muitas tiesību aktos attiecībā uz preču izvešanu vai tiesībām tās izmantot;

b) neizpildot nosacījumus, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja izvest no Kopienas muitas teritorijas, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem.

2. Muitas parāds rašanas vienā no šādiem gadījumiem:

a) preces faktiski atstāj Kopienas muitas teritoriju bez muitas deklarācijas;

b) preces sasniedz galamērķi, uz kuru nedrīkstēja izbraukt no Kopienas muitas teritorijas, tām piemērojot pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem;

c) muitas dienesti nespēj noteikt b) apakšpunktā minēto laiku, termiņa izbeigšanās pierādījumu iesniegšanai par to, ka izpildīti nosacījumi, kas dod tiesības precēm piešķirt šādus atbrīvojumus.

3. Ja ar izvedmuitas nodokļiem apliekamas preces izbrauc no Kopienas muitas teritorijas bez muitas deklarācijas, parādnieks ir:

a) ikviena persona, kam bija jāpilda attiecīgais pienākums;

b) ikviena persona, kura ir atbalstījusi šādu darbību, kā rezultātā saistība netika izpildīta, un kura ir apzinājusies vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka muitas deklarācija nav iesniegta, taču tā bija jāiesniedz.

4. Ja muitas parāds rodas tādu nosacījumu neievērošanas dēļ, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja atstāt Kopienas muitas teritoriju, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem, parādnieks ir:

a) deklarētājs;

b) netiešas pārstāvības gadījumā persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

4. iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar ievešanu un izvešanu

55. pants

Aizliegumi un ierobežojumi

Ievedmuitas un izvedmuitas parāds rodas pat tad, ja tas attiecas uz precēm, kam piemēro ievešanas vai izvešanas aizliegumus vai ierobežojumus.

Tomēr muitas parāds nerodas attiecībā uz viltotas naudas vai narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu ievedumu Kopienas muitas teritorijā viltotu, kuras nenokļūst saimnieciskā apritē, esot stingrā kompetento iestāžu uzraudzībā, lai tās izmantotu medicīnas vai zinātnes vajadzībām.

Lai muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos piemērotu sodu, muitas parādu tomēr uzskata par radušos, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pamats soda noteikšanai ir muitas nodokļi vai muitas parāda esība.

56. pants

Vairāki parādnieki

Ja vairākas personas ir atbildīgas par viena muitas parāda samaksu, tad katra persona ir atbildīga par šā parāda kopsummu.

Tomēr prioritāte tiek piešķirta muitas parāda piedzīšanai vispirms no reģistrētiem importētājiem vai eksportētajiem.

Ja viena vai vairākas no minētajām personām ir tīši pārkāpušas muitas tiesību aktus, sākotnēji muitas parāds ir jāpiedzen no šīm personām.

57. pants

Vispārīgi noteikumi nodokļa summas aprēķināšanai

1. Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu summu nosaka, pamatojoties uz tiem nodokļa aprēķināšanas noteikumiem, kuri bija piemērojami attiecīgajām precēm tajā laikā, kad muitas parāds saistībā ar tām bija radies muitas parāds.

2. Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds ir radies, par šo laiku uzskata laikposmu, kad muitas dienesti secināja, ka preces atrodas tādos apstākļos, kuros ir radies muitas parāds.

Tomēr, ja muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj noteikt, ka muitas parāds ir radies laikposmā, pirms par to tika secināts, tiek uzskatīts, ka muitas parāds iespējami radies, pirms konstatēti šie apstākļi.

3. Ja muitas tiesību akti paredz labvēlīgu tarifu režīmu precēm, atbrīvojumu vai pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem saskaņā ar 36. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktu, 136. līdz 140. pantu, 177. un 180. līdz 183. pantu, šādu labvēlīgu tarifu režīmu, atbrīvojumu no muitas nodokļiem vai atvieglojumu piemēro arī gadījumos, ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 51. vai 54. pantam, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgās personas darbība nav saistīta ar krāpšanu.

58. pants

Īpaši noteikumi nodokļa summas aprēķināšanai

1. Ja uzglabāšanas izmaksas vai parastās apstrādes metodes ir radušās Kopienas muitas teritorijā attiecībā uz precēm, kam piemēro muitas procedūru, šādas izmaksas vai vērtības palielināšanu neņem vērā ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai, ja deklarētājs ir iesniedzis atbilstošus šo izmaksu pierādījumus.

Tomēr ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai ir jāņem vērā darbībās izmantoto ārpuskopienas preču muitas vērtība, veids un izcelsme.

2. Ja, piemērojot muitas procedūru, parasto apstrādes metožu rezultātā Kopienas muitas teritorijā mainās preču tarifu klasifikācija, pēc deklarētāja lūguma attiecība uz precēm, kurām piemēro muitas procedūru, piemēro sākotnējo preču tarifu klasifikāciju.

3. Ja, izmantojot procedūru "ievešana pārstrādei", muitas parāds ir radies pārstrādātiem produktiem, šāda parāda summu pēc deklarētāja lūguma nosaka, pamatojoties uz tādu preču tarifu klasifikāciju, muitas vērtību, veidu un izcelsmi, kurām, pieņemot deklarāciju attiecībā uz šīm precēm, piemēro procedūru "ievešana pārstrādei".

59. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka:

a) precēm piemērojamās ievedmuitas vai izvedmuitas summas aprēķināšanas noteikumus;

b) īpašus papildu noteikumus par īpašām procedūrām;

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, kas nosaka izņēmumus 57. un 58. pantam.

60. pants

Muitas parāda rašanās vieta

1. Muitas parāds rodas vietā, kur ir iesniegta 49. un 53. pantā minētā muitas deklarācija, vai saskaņā ar 128. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka tā ir iesniegta.

Visos pārējos gadījumos muitas parāda rašanās vieta ir tur, kur notiek darbība, kas to rada.

Ja nav iespējams noteikt minēto vietu, uzskata, ka muitas parāds rodas tajā vietā, kur muitas dienesti secina, ka preces atrodas apstākļos, kuros ir radies muitas parāds.

2. Ja precēm piemēro muitas procedūru, kas nav pabeigta, un vietu nevar noteikt, saskaņā ar 1. punkta otro vai trešo daļu muitas parāds īpašā laikposmā rodas vietā, kur precēm ir piemērota attiecīgajā muitas procedūra vai tās saskaņā ar šo procedūru ir ievestas Kopienas muitas teritorijā.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu.

3. Ja muitas dienestiem pieejamā informācija dod tiem iespēju noteikt, ka muitas parāds varētu būt radies vairākās vietās, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur tas ir radies pirmo reizi.

4. Ja muitas dienesti nosaka, ka muitas parāds atbilstīgi 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir radies citā dalībvalstī, un šā parāda summa ir mazāka par euro100000, uzskata, ka parāds ir radies tajā dalībvalstī, kurā ir konstatēta tā rašanās.

2. NODAĻA

GALVOJUMI IESPĒJAMAM VAI PAŠREIZĒJAM MUITAS PARĀDAM

61. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Šo nodaļu piemēro galvojumiem gan uz esošiem, gan uz tādiem muitas parādiem, kas var rasties, ja vien nav norādīts citādi.

2. Muitas dienesti var parādniekam pieprasīt uzrādīt galvojumu, lai nodrošinātu muitas parāda un citu maksājumu, īpaši PVN un akcīzes nodokļa, samaksu atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem par PVN un akcīzes nodokli.

3. Ja muitas dienesti pieprasa dot galvojumu, šādu galvojumu sagādā persona vai parādnieks, kas var kļūt atbildīgs par minēto parādu.

4. Attiecībā uz īpašām precēm vai īpašu deklarāciju muitas dienesti drīkst pieprasīt tikai vienu galvojumu.

Galvojumu saistībā ar īpašu deklarāciju piemēro muitas parādam attiecībā uz visām precēm, kuras ir iekļautas deklarācijā vai pret šo deklarāciju neatkarīgi tās pareizības izlaistas apgrozījumam.

5. Muitas dienesti atļauj, ka galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras galvojums tiek prasīts.

6. Pēc šā panta 3. vai 5. punktā minētās personas pieprasījuma muitas dienesti saskaņā ar 67. panta 1. un 2. punktu var atļaut vispārējo galvojumu, lai segtu muitas parādu attiecībā uz divām vai vairākām darbībām, deklarācijām vai procedūrām.

7. Galvojumu neprasa no valsts, reģionālajām varas iestādēm un vietējās pašvaldības vai citām iestādēm, kuras reglamentē publisko tiesību akti attiecībā uz pasākumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot arcitiem gadījumiem, kuros nav jāprasa galvojums, vai ir jāpieprasa galvojums ar pazeminātu summu.

8. Muitas dienesti var neizvirzīt prasību dot galvojumu, ja deklarācijām nodrošināmā summa nepārsniedz statistikas slieksnis, kas ir noteikts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 ( 1995. gada 22. maijs) par statistiku, kas attiecas uz Kopienas un tās dalībvalstu preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm [16] 12. pantu.

9. Muitas dienestu pieņemts vai apstiprināts galvojums ir derīgs visā Kopienas muitas teritorijā atbilstīgi tā izsniegšanas mērķim.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot arizņēmumiem šā punkta pirmajai daļai.

62. pants

Obligātais galvojums

1. Ja ir paredzēts obligātais galvojums un uz to attiecināmi saskaņā ar 3. punktu pieņemtie noteikumi, muitas dienesti nosaka šāda nodrošinājuma summu tā, lai tā būtu vienāda ar precīzu attiecīgā muitas parāda summu, ja šādu summu iespējams droši noteikt galvojuma pieprasīšanas laikā.

Ja nav iespējams noteikt precīzu muitas parāda summu, galvojuma summu nosaka kā muitas parāda maksimālo summu, kas pēc muitas dienestu aprēķina ir radusies vai var rasties.

2. Neskarot 67. pantu, ja tiek dots vispārējais galvojums tādu muitas parādu segšanai, kuru summa laika gaitā mainās, tad šāda galvojuma summu nosaka līdz apmēram, kāds ir pietiekams muitas parādu segšanai jebkurā laikā.

3. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. punkta īstenošanai.

63. pants

Fakultatīvs galvojums

Ja galvojuma došana nav obligāta, šādu galvojumu jebkurā gadījumā pēc sava ieskata pieprasa, ja tiem nav pārliecības, ka muitas parāds tiks samaksāts noteiktajā termiņā. Galvojuma summu šie dienesti nosaka tā, lai nepārsniegtu 62. pantā noteikto apmēru.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos galvojums ir fakultatīvs.

64. pants

Galvojuma došana

1. Galvojumu var dot vienā no šādiem veidiem:

a) skaidras naudas iemaksas vai citu tādu maksāšanas līdzekļu veidā, kurus muitas dienesti ir atzinuši par līdzvērtīgiem skaidras naudas iemaksai euro vai tās dalībvalsts valūtā, kurā tiek pieprasīts galvojums;

b) ar galvinieka saistībām;

c) ar citu galvojuma veidu, kas nodrošina līdzvērtīgu garantiju muitas parāda samaksai, piemēram, ar deklarāciju par atbilstību spēkā esošam nozares nolīgumam, ar notariāli apstiprinātu deklarāciju, īpašu nolīgumu starp komersantiem un muitas dienestu utt.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko konkretizē šā panta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto galvojumu veidus.

2. Galvojumu skaidras naudas iemaksas vai tāda maksājuma veidā, ko uzskata par līdzvērtīgu skaidras naudas iemaksai, dod saskaņā noteikumiem, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā pieprasa galvojumu.

65. pants

Galvojuma izvēle

Persona, no kuras pieprasa galvojumu, var izvēlēties 64. panta 1. punktā minēto galvojuma veidu.

Tomēr muitas dienesti var atteikties pieņemt izvēlētā veida galvojumu, ja tas nav saderīgs ar attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību.

Muitas dienesti var pieprasīt, lai izraudzītais galvojuma veids noteiktu laiku nemainītos.

66. pants

Galvinieks

1. 64. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam galviniekam ir jābūt trešajai personai, kas reģistrēta Kopienas muitas teritorijā. Muitas dienesti, pieprasot galvojumu, apstiprina galvinieku, ja vien galvinieks nav Kopienā akreditēta banka vai cita oficiāli atzīta finanšu iestāde.

2. Galvinieks rakstveidā uzņemas saistību samaksāt nodrošināto muitas parāda summu.

Uzņēmums arī sedz nodrošinātās summas robežās maksājamās ievedmuitas vai izvedmuitas summas, kas jāmaksā pēc preču izlaišanas pārbaudes.

3. Muitas dienesti var atteikt apstiprināt galvinieku vai ierosināto galvojuma veidu, ja tiem nav pārliecības, ka tiks nodrošināta muitas parāda samaksa noteiktajā termiņā.

67. pants

Vispārējs galvojums

1. Regulas 61. panta 6. punktā minēto atļauju piešķir tikai tām personām, kuras izpilda šādus nosacījumus:

a) tās ir reģistrētas Kopienā;

b) nav izdarījušas nopietnus vai atkārtotus muitas tiesību vai nodokļu likumu pārkāpumus;

c) tās pastāvīgi izmanto procedūras, kurās tās ir iesaistītas, vai muitas dienestiem ir zināmas kā personas, kuras spēj izpildīt savus pienākumus saistībā ar šīm procedūrām.

2. Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums iespējamiem muitas parādiem, komersants saskaņā ar 61. panta 7. punktu var izmantot vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu vai tam var būt atbrīvojums no galvojuma ar noteikumu, ka tiek izpildīti vismaz šādi kritēriji:

a) pareiza attiecīgo muitas procedūru izmantošana minētajā laikposmā;

b) sadarbība ar muitas dienestiem;

c) attiecībā uz atbrīvojumu no galvojuma — labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams minētās personas saistību izpildei.

3. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko reglamentē šā panta 1. un 2. punktā minēto atļauju piešķiršanu.

68. pants

Papildu noteikumi saistībā ar galvojumu izmantošanu

1. Gadījumos, ja muitas parāds var būt radies īpašās procedūrās, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

2. Atbrīvojumu no galvojuma, kas atļauts saskaņā ar 67. panta 2. punktu, nepiemēro precēm, kuras atzītas par paaugstināta riska precēm.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar pasākumiem šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

3. Īpašos apstākļos Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar pasākumiem, ar ko uz laiku aizliedz izmantot 67. panta 2. punktā minēto vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu.

4. Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar pasākumiem, ar ko attiecībā uz precēm, kurām ir vispārējs galvojums un kuras ir identificētas kā liela mēroga krāpšanas priekšmets, uz laiku aizliedz izmantot vispārēju galvojumu.

69. pants

Papildu vai aizstājošs galvojums

Ja muitas dienesti konstatē, ka iemaksātais galvojums nenodrošina vai vairs nav pārliecības, ka tas nodrošina, vai tas nav pietiekams, lai nodrošinātu muitas parāda samaksu noteiktajā termiņā, tās pieprasa visām 61. panta 3. punktā minētajām personām pēc sava ieskata sagādāt papildu garantiju vai aizstāt sākotnējo galvojumu ar jaunu galvojumu.

70. pants

Atbrīvojums no galvojuma

1. Muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds tiek dzēsts vai vairs nevar rasties.

2. Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties tikai attiecībā uz daļu no nodrošinātās summas, atbilstošo galvojuma daļu tādēļ pēc attiecīgās personas pieprasījuma atbrīvo, izņemot gadījumus, kad attiecīgā summa neattaisno šādu darbību.

3. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

3. NODAĻA

NODOKĻA PIEDZIŅA UN SAMAKSA UN NODOKĻA ATMAKSA VAI ATLAIŠANA

1. iedaļa

Nolēmums, paziņošana parādniekam un muitas nodokļa summas iegrāmatošana

71. pants

Muitas nodokļa summas noteikšana

Maksājamā muitas nodokļa summu nosaka muitas dienesti tajā teritorijā, kurā muitas parāds ir radies vai kurā uzskatāms, ka tas radies saskaņā ar 60. pantu, tiklīdz tiem ir visa vajadzīgā informācija.

72. pants

Paziņojums par muitas parādu

1. Lēmumu par maksājamā muitas nodokļa summu dara zināmu parādniekam saskaņā ar valsts likumdošanā noteikto kārtību teritorijā, kurā parāds radies.

Pirmajā daļā minēto paziņojumu neiesniedz šādos gadījumos:

a) atliekot galīgās nodokļa summas noteikšanu, uzliek pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā;

b) maksājamā muitas nodokļa summa pārsniedz summu, kas noteikta uz lēmuma pamata, kas pieņemts saskaņā ar 21. pantu;

c) sākotnējais lēmums nepaziņot maksājamā nodokļa summu vai paziņot summu, kas mazāka nekā maksājamais nodoklis, pieņemts, pamatojoties uz vispārējiem noteikumiem, kuri vēlāk atcelti ar tiesas spriedumu;

d) muitas dienesti ir atbrīvoti no nodokļa apmēra paziņošanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto kārtību pieņem pasākumus šā punkta 2. daļas d) apakšpunkta īstenošanai.

2. Ja maksājamā nodokļa summa ir vienāda ar muitas deklarācijā ierakstīto summu, par 1. punktā minēto lēmumu parādniekam nav jāpaziņo.

Šādos gadījumos muitas dienestu īstenotā preču izlaišana ir līdzvērtīga lēmumam, ar ko paziņo parādniekam par maksājamā nodokļa apmēru.

3. Ja nepiemēro šā panta 2. punktu, par lēmumu, ar ko nosaka maksājamā nodokļa apmēru, parādniekam paziņo četrpadsmit dienu laikā no datuma, kad muitas dienesti saskaņā ar 17. panta 4. punktu ir tiesīgi pieņemt minēto lēmumu.

73. pants

Paziņojuma par muitas parādu termiņš

1. Paziņojumu par lēmumu, ar ko nosaka muitas parāda summu, parādniekam var neizsniegt pēc trīs gadu termiņa izbeigšanās, sākot no muitas parāda rašanās dienas.

2. Ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru tajā laikā, kad tā veikta, būtu paredzēta tiesvedība krimināllietā, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu pagarina līdz desmit gadiem.

3. Ja saskaņā ar 24. pantu ir iesniegta apelācijas sūdzība, 1. un 2. punktā paredzētos laikposmus aptur uz apelācijas lietas izskatīšanas laiku, sākot no dienas, kad iesniegta apelācijas sūdzība.

4. Ja saskaņā ar 84. panta 3. punktu no jauna ir uzlikts pienākums maksāt muitas parādu, šā panta 1. un 2. punktā noteiktos laikposmus uzskata par apturētiem no dienas, kad saskaņā ar 90. pantu tika iesniegts pieteikums par muitas parāda atmaksu vai atlaišanu, līdz pieņemts lēmums par tā atmaksāšanu vai atlaišanu.

74. pants

Iegrāmatošana

1. Regulas 71. pantā minētie muitas dienesti iegrāmato maksājamos muitas nodokļus uzskaites reģistros.

Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kas minēti 72. panta 1. punkta otrajā daļā.

Muitas dienestiem nav jāiegrāmato tādas summas, par kurām saskaņā ar 73. pantu vairs nevar paziņot parādniekam.

2. Dalībvalstis nosaka praktiskās procedūras nodokļa summas iegrāmatošanai uzskaites reģistros. Minētās procedūras var atšķirties atkarībā no tā, vai, ņemot vērā muitas parāda rašanās apstākļus, muitas dienesti ir pārliecināti par to, ka minētās summas tiks samaksātas.

75. pants

Iegrāmatošanas termiņš

1. Ja muitas parāds ir radies no tā, ka pieņemta deklarācija par precēm kādai muitas procedūrai, kura nav "ievešana uz laiku" ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa vai jebkura darbība, kuras likumīgais spēks ir tāds pats kā šādai pieņemšanai, tad muitas dienesti maksājamā nodokļa summa iegrāmato uzskaites reģistros četrpadsmit dienu laikā pēc preču izlaišanas dienas.

Tomēr gadījumā, ja maksājums ir nodrošināts, kopējo nodokļa summu par visām precēm, kuras izlaistas vienai un tai pašai personai muitas dienestu noteiktajā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt 31 dienu, minētā termiņa beigās var veidot vienots iegrāmatojums uzskaites reģistros. Šādu iegrāmatošanu izdara piecu dienu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām.

2. Ja preces var tikt izlaistas saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas reglamentē maksājamā muitas nodokļa summas noteikšanu vai tās iekasēšanu, iegrāmatošana uzskaites reģistros notiek četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad ir aprēķināta maksājamā nodokļa summa vai ir konstatēta saistība samaksāt minēto nodokli.

Tomēr, ja muitas parāds attiecas uz pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā, maksājamo nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros divu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēta regula, ar ko nosaka galīgo tirdzniecības politikas pasākumu.

3. Ja muitas parāds radies apstākļos, kas minēti 1. punktā, maksājamā muitas nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad muitas dienesti ir tiesīgi aprēķināt attiecīgā nodokļa summu un noteikt parādnieku.

4. Šā panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz nodokļa summu, kas jāpiedzen vai vēl nav piedzīta, ja maksājamā muitas nodokļa summa nav iegrāmatota uzskaites reģistros saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu vai tā ir noteikta un iegrāmatota uzskaites reģistros tādā apmērā, kas ir mazāks par maksājamo summu.

5. Iegrāmatošanas termiņus, kas noteikti 1., 2. un 3. punktā, nepiemēro neparedzamos gadījumos vai force majeure apstākļos.

76. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. pantā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka noteikumus iegrāmatošanai uzskaites reģistros.

2. iedaļa

Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un procedūras

77. pants

Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un samaksas uzraudzība

1. Saskaņā ar 72. pantu paziņotās muitas nodokļa summas parādnieks samaksā muitas dienestu noteiktajā termiņā.

Neskarot 25. panta otro punktu, minētais termiņš nedrīkst pārsniegt desmit dienas pēc tam, kad par maksājamo muitas nodokļa summu paziņo parādniekam. Iegrāmatojumu apkopošanas gadījumā saskaņā ar 75. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumiem to nosaka tā, lai parādniekam nebūtu iespējams iegūt ilgāku samaksas termiņu nekā tad, ja tam būtu piešķirts atliktais maksājums saskaņā ar 79. pantu.

Minētā termiņa pagarinājumu piešķir automātiski, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā persona paziņojumu ir saņēmusi pārāk vēlu, lai dotu tai iespēju noteiktajā termiņā izdarīt maksājumu.

Muitas dienesti var piešķirt minētā termiņa pagarinājumu arī pēc parādnieka pieprasījuma, ja maksājamā muitas nodokļu summa ir noteikta 29. pantā minētajā pārbaudē pēc preču izlaišanas. Neskarot 82. panta 1. punktu, pagarinājums nedrīkst pārsniegt laikposmu, kas vajadzīgs, lai parādnieks varētu pienācīgi izpildīt savas saistības.

2. Ja parādniekam ir tiesības uz kādu no 79. līdz 82. pantā noteiktajiem maksājumu atvieglojumiem, maksājumu saistībā ar minētajiem atvieglojumiem izdara noteiktajā termiņā vai termiņos.

3. Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar nosacījumiem parāda samaksas termiņa apturēšanai šādos apstākļos:

a) ja pieteikums nodokļu atlaišanai ir iesniegts saskaņā ar 90. pantu;

b) ja preces konfiscē, iznīcina vai atsakās no tām par labu valstij;

c) ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 51. pantam, un ir vairāk nekā viens parādnieks.

78. pants

Maksājums

1. Maksājumu izdara skaidrā naudā vai visos citos līdzvērtīgu norēķinu veidos, tostarp kredīta saldo pārrēķina veidā, ja par to vienojas ar muitas dienestiem.

2. Samaksu parādnieka vietā var veikt trešā persona.

79. pants

Maksājuma atlikšana

Neskarot 85. pantu, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pieprasījuma un galvojuma saņemšanas atļauj maksājamā nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu jebkurā no šādiem veidiem:

a) atsevišķi attiecībā uz katru iegrāmatotu nodokļa summu, kas saskaņā ar 75. panta 1. punkta pirmo daļu vai 4. punktu;

b) kopumā attiecībā uz visām nodokļu summām, kuras saskaņā ar 75. panta 1. punkta pirmo daļu ir iegrāmatotas uzskaites reģistros termiņā, ko ir noteikuši muitas dienesti un kas nepārsniedz 31 dienu;

c) kopumā attiecībā uz visām nodokļu summām, kas veido vienotu iegrāmatojumu saskaņā ar 75. panta 1. punkta otro daļu.

80. pants

Atliktā maksājuma termiņi

1. Laikposms, uz kādu saskaņā ar 79. pantu atliek maksājuma termiņu, ir 30 dienas. To aprēķina, kā norādīts šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2. Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta a) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad parādniekam paziņots par maksājamo nodokļa summu.

3. Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta b) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad beidzas apkopošanas termiņš. To saīsina par dienu skaitu, kas atbilst pusei no apkopošanas termiņa dienu skaita.

4. Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta c) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tā termiņa beigām, kas ir noteikts attiecīgo preču izlaišanai. To saīsina par dienu skaitu, kas atbilst pusei no attiecīgā termiņa dienu skaita.

5. Ja 3. un 4. punktā minētais dienu skaits ir nepārskaitlis, dienu skaits, par kuru samazina 30 dienu termiņu atbilstīgi minētajiem punktiem, ir vienāds ar pusi no nākamā mazākā pārskaitļa.

6. Ja 3. un 4. punktā minētie termiņi ir kalendārās nedēļas, dalībvalstis var noteikt, ka minētā nodokļa summa, attiecībā uz kuru ir atlikts samaksas termiņš, ir jāsamaksā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās kalendārās nedēļas.

Ja šie termiņi ir kalendārie mēneši, dalībvalstis var noteikt, ka minētā nodokļa summa, attiecībā uz kuru ir atlikts samaksas termiņš, ir jāsamaksā līdz nākamā mēneša sešpadsmitajai dienai pēc attiecīgā kalendārā mēneša.

81. pants

īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar pasākumiem, ar ko paredz atlikta maksājuma noteikumus tajos gadījumos, kad muitas deklarācija saskaņā ar 125. vai 127. pantu tiek vienkāršota.

82. pants

Citi maksājumu atvieglojumi

1. Muitas dienesti var piešķirt parādniekam tādus maksājumu atvieglojumus, kas nav maksājuma atlikšana, ar nosacījumu, ka tiek veikta nodrošinājuma iemaksa.

Tomēr galvojums nav jāpieprasa, ja parādnieka stāvokļa dēļ tas radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Ja atvieglojumus piešķir saskaņā ar pirmo daļu, no maksājamā nodokļa summas iekasējami kredīta procenti. Šādu procentu summu aprēķina tā, lai tā būtu vienāda ar summu, kas būtu iekasējama šim nolūkam euro vai konkrētās valsts finanšu tirgus valūtā, kurā summa ir maksājama.

Muitas dienesti var nepieprasīt maksāt procentus, ja parādnieka stāvokļa dēļ tas radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus 1. punkta īstenošanai.

83. pants

Parāda piedziņa, kavētie maksājumi

1. Ja muitas nodokļa parāda summa noteiktajā termiņā nav samaksāta, muitas dienesti saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot parāda piedziņu, nodrošina minētās summas samaksu.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar pasākumiem, ar ko īpašā procedūrā nodrošina maksājumu iekasēšanu no galviniekiem.

2. Papildus muitas nodokļa summai ietur nokavējuma procentus par laikposmu no noteiktā perioda beidzamās dienas līdz samaksas dienai. Nokavējuma procentu likme nedrīkst būt vairāk nekā par vienu procentpunktu augstāka par kredīta procentu likmi euro vai nacionālajā valūtā attiecīgajā tirgū. Tā nedrīkst būt zemāka par šo likmi.

3. Ja muitas parāds ticis paziņots saskaņā ar 72. panta 3. punktu, kavētā maksājuma procentu likmei jābūt augstākai par maksājuma summu, rēķinot no dienas, kad muitas parāds radies līdz dienai par tā paziņošanu.

Nenomaksāto nodokļu kavējuma procentus nosaka saskaņā ar šā panta otro daļu.

4. Muitas dienesti var neuzlikt kavējuma procentus, ja tā uzlikšana parādnieka stāvokļa dēļ radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar gadījumiem laika un naudas izteiksmē, kuros muitas dienesti var neiekasēt procentus par kavētiem maksājumiem.

3. iedaļa

Muitas nodokļa atmaksāšana un atlaišana

84. pants

Vispārīgi

1. Šajā iedaļā izmanto šādas definīcijas:

a) "atmaksāšana" ir samaksāto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atlīdzināšana;

b) "atlaišana" nozīmē, ka tiek atcelts pienākums maksāt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas nav samaksāta.

Šīs nodaļas atsauces uz ievedmuitas un izvedmuitas nodokļiem attiecas arī uz parāda procentiem.

2. Attiecīgo muitas dienestu izdarītā iekasēto summu atmaksa nerada tām nekādus maksājuma procentus.

Tomēr procentus maksā, ja lēmums apmierināt atmaksāšanas lūgumu saskaņā ar 85. pantu nav izpildīts trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

Šādos gadījumos procentus maksā par laikposmu no trīs mēnešu perioda beidzamās dienas līdz atmaksāšanas dienai. Procentu likme ir līdzvērtīga summai, kas būtu šim nolūkam maksājama attiecīgās valsts naudas tirgū euro vai nacionālajā valūtā.

3. Ja muitas dienesti kļūdas dēļ ir piešķīruši atmaksāšanu vai atlaišanu, sākotnējais parāds atkal kļūst maksājams, ja vien sākotnējā muitas parāda dzēšana nav ierobežota laikā saskaņā ar 73. pantu.

Šādos gadījumos ir jāatmaksā ikviena atbilstoši šā panta 2. punkta otrai daļai samaksātā procentu summa.

85. pants

Atmaksāšana un atlaišana

1. Saskaņā ar šajā iedaļā ietvertajiem nosacījumiem, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus, ja tie pārsniedz noteiktu summu, atmaksā vai atlaiž šādos gadījumos:

a) ja ir pārmaksāti nodokļi;

b) precēm ar trūkumiem;

c) notikusi muitas dienestu kļūda;

d) taisnīguma dēļ.

Turklāt gadījumos, kad muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu un muitas nodokļi ir samaksāti, saskaņā ar 117. pantu šos nodokļus atmaksā.

2. Ja muitas dienesti saskaņā ar lēmuma pieņemšanas kompetences noteikumiem 90. panta 1. punktā norādītajos laikposmos paši atklāj, ka saskaņā ar 86., 88. vai 89. pantu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi ir atmaksājami vai atlaižami, tie atmaksā vai atlaiž nodokli pēc savas ierosmes.

3. Atmaksu vai atlaišanu nepiešķir, ja par pamatu tādas summas noteikšanai, kura pēc likuma nav bijusi maksājama, bijusi attiecīgās personas apzināta krāpnieciska rīcība.

86. pants

Pārmaksātu nodokļu atmaksāšana un atlaišana

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, ja tiek konstatēts, ka sākotnējā muitas lēmumā noteiktā summa pārsniedz maksājamo summu vai tā ir tikusi paziņota parādniekam, neievērojot 72. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktu.

87. pants

Preces ar trūkumiem

1. Ievedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, ja tiek konstatēts, ka iegrāmatotā muitas nodokļu summa attiecas uz precēm, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam un no kurām preču ievedējs ir atteicies tādēļ, ka preču izlaišanas laikā tām bijuši trūkumi vai tās ir bijušas neatbilstīgas līguma noteikumiem, pamatojoties uz kuru tās tika ievestas.

Par precēm ar trūkumiem uzskatāmas arī preces, kas sabojātas pirms to izlaišanas.

2. Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem vai to atlaišanu piešķir ar nosacījumu, ka preces nav tikušas izmantotas, izņemot sākotnēju izmantošanu, kas var būt bijusi vajadzīga, lai konstatētu, ka tām bija trūkumi vai ka ir bijušas neatbilstīgas līguma noteikumiem.

3. Muitas dienesti nodrošina, ka preces tiek atpakaļizvestas no Kopienas muitas teritorijas vai pēc attiecīgās personas pieprasījuma muitas dienesti ļauj precēm piemērot procedūru "ievešana pārstrādei" (ieskaitot, iznīcināšanai), "ārējais tranzīts" vai "uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā".

88. pants

Muitas dienestu kļūdas dēļ iegrāmatota nodokļa atmaksāšana vai atlaišana

Lēmumu atmaksāt vai atlaist ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus pieņem, ja tiek konstatēts, ka nosakot šāda nodokļa apmēru, sākotnējais lēmums neatbilst likumā noteiktajai summai, kas radusies muitas dienestu kļūdas dēļ, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) parādnieks attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējis atklāt kļūdu;

b) parādnieks ir rīkojies labticīgi.

Ja preču preferenciāls statuss tiek noteikts, pamatojoties uz administratīvās sadarbības sistēmu, kurā iesaistītas iestādes, kas atrodas attiecīgajā valstī vai ārpus Kopienas muitas teritorijas, jāuzskata, ka šādu iestāžu izsniegts sertifikāts, ja atklājas tā nepareizība, izsniegts kļūdas dēļ, ko attaisnojošu iemeslu dēļ nebija iespējams atklāt 1.punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Tomēr kļūdaini izsniegtu sertifikātu neuzskata par kļūdu, ja šāda sertifikāta pamatā ir nepatiesi fakti, kurus sniedzis eksportētājs, izņemot gadījumus, kad ir skaidri redzams, ka izdevējiestādes apzinājās vai tām vajadzēja apzināties, ka preces neatbilst priekšrocību režīma piešķiršanas nosacījumiem.

Tiek uzskatīts, ka parādnieks rīkojies labticīgi, ja tas var parādīt, ka attiecīgo tirdzniecības darījumu laikā tā ar pienācīgu rūpību ir veikusi visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti visi priekšrocību režīma piešķiršanas nosacījumi.

Parādnieks nevar paļauties uz savu labticību, ja Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, norādot, ka ir pamats šaubām par to, ka saņēmējvalsts vai teritorija pareizi piemēro atvieglojumu izmantošanas kartību.

89. pants

Atdošana un atbrīvošana taisnīguma dēļ

Apstākļos, kas nav minēti 85. panta 1. punkta otrajā daļā un 86., 87. un 88. pantā, ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž taisnīguma interesēs, ja muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nav piedēvējama ne krāpšana, ne arī acīmredzama nevērība.

90. pants

Atmaksāšanas un atlaišanas kārtība

1. Parādnieks, kurš uzskata, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi saskaņā ar 85. pantu ir jāatmaksā vai jāatlaiž, iesniedz iesniegumu attiecīgā muitas iestādē šādos termiņos:

a) muitas dienestu kļūdas dēļ radušās nodokļu pārmaksas gadījumos vai taisnīguma dēļ — trīs gadu laikā no maksājamās summas paziņojuma dienas;

b) bojātu preču gadījumā — viena gada laikā no maksājamās summas paziņojuma dienas;

c) muitas deklarācijas anulēšanas gadījumā — saskaņā ar anulēšanas noteikumos minēto termiņu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētos termiņus pagarina, ja iesnieguma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka tas neparedzētu apstākļu vai force majeure dēļ nav varējis savlaicīgi iesniegt šādu iesniegumu.

2. Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad muitas dienesti saskaņā ar 85. panta 2. punktu pēc savas ierosmes atmaksā nodokli vai atbrīvo no tā samaksas.

3. Ja saskaņā ar 24. pantu ir iesniegta apelācijas sūdzība saistībā ar paziņojumu par muitas parādu, šā panta 1. punkta 1. daļā noteikto termiņu aptur no dienas, kurā sūdzība ir iesniegta, uz apelācijas lietas izskatīšanas laiku.

4. Pēc iesnieguma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu muitas dienesti attiecīgi pieņem lēmumu par atmaksāšanu no muitas nodokļiem vai to atlaišanu.

Atmaksāšana vai atlaišana var būt pilnīga vai daļēja.

91. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šīs iedaļas īstenošanai. Šie pasākumi nosaka gadījumus, kuros Komisija saskaņā ar 194. panta 4. punktā minēto procedūru lemj par nodokļa atlaišanas vai atmaksāšanas pamatotību.

4. NODAĻA

MUITAS PARĀDA DZĒŠANA

92. pants

Dzēšana

1. Neskarot spēkā esošos noteikumus par muitas parāda noilgumu vai šāda parāda nepiedzīšanu pēc likuma konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, muitas parāds tiek dzēsts:

a) samaksājot muitas nodokļa summu;

b) saskaņā ar 4. daļu atlaižot muitas nodokļa summu;

c) ja muitas deklarācija par attiecīgajā precēm, saskaņā ar kuru būtu maksājams muitas nodoklis, tiek atzīta par nederīgu;

d) ja preces, par kurām maksājams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, tiek aizturētas un konfiscētas;

e) ja preces, kuras pakļautas ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklim tiek iznīcinātas muitas pārraudzībā vai atstātas valstij;

f) ja preču pazušana vai muitas likumdošanā paredzēto saistību neizpilde ir pilnīgas šo preču sabojāšanas vai zaudēšanas rezultāts, kas radusies preču reālā rakstura dēļ vai neparedzētu apstākļu vai force majeure dēļ, vai muitas dienestu norādījumu rezultātā;

g) ja parāds radies saskaņā ar 51. vai 54. pantu un tiek izpildīti šādi nosacījumi:

i) neizpilde, kuras dēļ radies muitas parāds, nav ievērojami ietekmējusi deklarētās procedūras pareizu gaitu un nav radījusi maldināšanas mēģinājumu;

ii) pēc tam tiek veiktas visas vajadzīgās formalitātes, lai noregulētu situāciju ar precēm;

h) ja preces, kas ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu vai nulles ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, ir izvestas ar muitas dienestu atļauju;

i) ja tas radies saskaņā ar 50. pantu un ja veiktās formalitātes, lai piešķirtu tarifu priekšrocību režīmu, kā paredzēts minētajā pantā, tiek anulēts vai tiek iesniegts pietiekams pierādījums tam, ka priekšrocību režīms nav piešķirts;

j) ja saskaņā ar šā panta 5. daļu, parāds radies saskaņā ar 51. pantu un muitai ir sniegti pierādījumi, ka preces nav izmantotas vai patērētas un ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Pirmās daļas f) punkta nozīmē preces uzskata par neatgriezeniski zaudētām, ja tās jebkura persona uzskata par nelietojamām.

2. Tomēr aizturēšanas vai konfiskācijas gadījumā, kā norādīts 1. daļas d) punktā, muitas parādu piemēro, lai segtu soda naudu par muitas pārkāpumiem, un tas jāuzskata par nedzēstu, ja saskaņā ar dalībvalsts likumiem muitas nodokļi vai muitas parāda esība ir par pamatu soda naudas noteikšanai.

3. Ja muitas parādu dzēš attiecībā uz precēm, kas izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, šādas iznīcināšanas rezultātā radušos atkritumus uzskata par ārpuskopienas precēm.

4. Ja vairākas personas ir atbildīgas par muitas parāda samaksu un tiek piešķirta muitas nodokļa atlaišana, saistības samaksāt likumā noteikto muitas nodokli tiek dzēstas tikai attiecībā uz to personu vai personām, kurām ir piešķirta muitas nodokļa atlaišana.

5. Šā panta 1. daļas j) punktā minētajā gadījumā saistības maksāt muitas nodokli nedzēš attiecībā uz personu vai personām, kuras centušās darboties krāpnieciski.

6. Ja parāds radies saskaņā ar 51. pantu, saistības maksāt muitas nodokli dzēš attiecībā uz personu, kuras darbībā nebija krāpniecisku pazīmju un kura devusi ieguldījumu cīņā pret krāpšanu, it īpaši gadījumos, kad tika veikta pārbaudes piegāde, lai veicinātu likumpārkāpēju identifikāciju.

7. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. līdz 6. punkta īstenošanai.

IV SADAĻA

PREČU PIEGĀDE KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ

1. NODAĻA

MUITAS TERITORIJĀ NONĀKUŠAS PRECES

93. pants

Pienākums iesniegt ievedmuitas kopējo deklarāciju

1. Kopienas muitas teritorijā ievestās preces uzrāda ievedmuitas kopējā deklarācijā; izņēmums ir preces, kuras pārvadā transportlīdzekļos, kas šķērso Kopienas muitas teritoriju, tās teritoriālajos ūdeņus vai pa gaisu telpu, neapstājoties minētajā teritorijā.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko izstrādā datu kopumu un formātu ievedmuitas kopējai deklarācijai, kurā ietverta informācija, kas vajadzīga riska analīzes un muitas kontroles pienācīgai veikšanai vispirms drošības un drošuma vajadzībām, izmantojot, ja vajadzīgs, starptautiskos standartus un tirdzniecības praksi.

2. Ja vien nav norādīts citādi, ievedmuitas kopējo deklarācija jāiesniedz kompetentā muitas iestādē vai jānodod tai pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā.

3. Komisijai saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šādus pasākumus:

a) nosacījumus, saskaņā ar kuriem importa kopējo deklarāciju var nepieprasīt vai pieņemt;

b) termiņu, kādā importa kopējā deklarācija jāiesniedz vai jānodod pirms preču ievešanas Kopiena muitas teritorijā.

4. Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar:

c) izņēmuma noteikumiem attiecībā uz b) punktā minēto termiņu un tā grozīšanu;

d) kompetento muitas iestādi, kurā jāiesniedz vai kurai jānodod importa kopējā deklarācija un kurā jāveic riska analīze un, pamatojoties uz to, ievešanas pārbaude.

5. Pieņemot šos pasākumus, vērā jāņem:

a) īpaši apstākļi;

b) šo pasākumu piemērošana attiecībā uz konkrētiem preču satiksmes veidiem, transporta un komersantu veidiem;

c) starptautiski līgumi, kuri paredz īpašu drošības režīmu.

94. pants

Iesniegšana un atbildīgā persona

1. Importa kopējo deklarāciju iesniedz, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai transporta datus ar nosacījumu, ka tie ietver importa kopsavilkuma deklarācijai vajadzīgos datus.

Muitas dienesti izņēmuma gadījumos var pieņemt importa kopējo deklarāciju papīra formātā ar nosacījumu, ka tie piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldības pasākumus, kādi tiek veikti attiecībā uz importa kopējām deklarācijām elektroniskā formātā, un tiek ievērotas prasības attiecībā uz šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.

2. Importa kopējo deklarāciju iesniedz persona, kura ieved preces, vai kura uzņemas atbildību par šo preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā.

3. Neņemot vērā 2. punktā minētās personas saistības, importa kopējo deklarāciju šīs personas vietā var iesniegt:

a) importētājs vai preču saņēmējs vai cita persona, kuras vārdā vai uzdevumā darbojas 2. punktā minētā persona;

b) jebkura persona, kura var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu kompetentam muitas dienestam.

4. Ja vajadzīgs, muitas dienesti informē personu, kura iesniegusi importa kopējo deklarāciju par sūtījumiem, kas var radīt īpašus riskus drošībai vai drošumam.

5. Ja ievedmuitas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz cita persona, kas nav tāda transportlīdzekļa izmantotājs, ar kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā, šim transportlīdzekļa izmantotājam kompetentā muitas iestādē ir jāiesniedz pienākšanas paziņojums kravas manifesta veidā, kravas pavadzīme vai kravas saraksts, kurā ir visu to transportēto preču identifikācijai nepieciešamie dati, uz kurām attiecas ievedmuitas kopsavilkuma deklarācija.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar kuriem nosaka, kādiem datiem jābūt pienākšanas paziņojumā.

Šā panta 1. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro pirmajai daļai.

95. pants

Kopējās deklarācijas grozīšana

Pamatojoties uz tās personas pieprasījumu, kura iesniedz importa kopējo deklarāciju, pēc šīs deklarācijas iesniegšanas tiek atļauts grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus.

Tomēr grozījumi nav iespējami, ja atļauja tiek pieprasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

a) kopējās deklarācijas iesniedzējam ir paziņojuši par nodomu pārbaudīt preces;

b) ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c) ir atļāvušas izņemt/izvest preces.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinotar pasākumiem, ar ko paredz izņēmuma gadījumus šā panta otrās daļas c) apakšpunktam.

96. pants

Muitas deklarācija, ar kuru aizstāj kopējo deklarāciju

Kompetentās muitas iestādes var nepieprasīt importa kopējās deklarācijas iesniegšanu attiecībā uz precēm, par kurām pirms 93. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītā termiņa ir iesniegta muitas deklarācija. Šajā gadījumā muitas deklarācijā ir vismaz tie dati, kas vajadzīgi importa kopējai deklarācijai. Līdz šādam termiņam, kad saskaņā ar 114. pantu tiek pieņemta muitas deklarācija, tai ir importa kopējās deklarācijas statuss.

2. NODAĻA

PREČU PIEGĀDE

1. iedaļa

Preču ievešana Kopienas muitas teritorijā

97. pants

Muitas uzraudzība

1. Kopienas preces, kuras ievestas Kopienas muitas teritorijā, kopš to ievešanas laika ir pakļautas muitas uzraudzībai, un uz tām var attiecināt muitas kontroli. Tās ir pakļautas aizliegumu un ierobežojumu piemērošanai, ko pamato ar sabiedrības morāles normām, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, zvejas saudzēšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, tajā skaitā kontroli pār medikamentu sagatavju, viltotu preču un naudas ieplūšanu Kopienā.

Tās paliek muitas uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to muitas statusu.

Neskarot 175. pantu, Kopienas preces nav pakļautas muitas uzraudzībai, tiklīdz noteikts to statuss Kopienā.

Ārpuskopienas preces paliek muitas uzraudzībā, līdz tiek mainīts to muitas statuss vai tās tiek izvestas vai iznīcinātas.

2. Ikviena persona, kam ir interese par precēm, kuras atrodas muitas uzraudzībā, ar muitas dienestu atļauju var jebkurā laikā pārbaudīt preces vai ņemt paraugus, lai noteiktu to tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu.

3. Preces paliek muitas uzraudzībā, līdz muitas dienesti piešķir preču izlaišanu.

98. pants

Pārvešana uz atbilstošu vietu

1. Persona, kas ieved preces Kopienas muitas teritorijā, tās nevilcinoties pārved Kopienā pa muitas dienestu noteiktu maršrutu un saskaņā ar šo dienestu norādījumiem, ja tādi ir, uz muitas dienestu norādītu muitas iestādi vai uz jebkuru citu vietu, ko ir norādījuši vai apstiprinājuši minētie dienesti, vai uz brīvo zonu.

Preces, kuras ir ievestas brīvajā zonā, ieved minētajā zonā tieši, pa jūras vai gaisa ceļiem vai, ja tās ieved pa sauszemi, tad nešķērsojot Kopienas muitas teritorijas pārējo daļu.

Saskaņā ar 101. pantu preces uzrāda muitas dienestiem uzreiz pēc to ievešanas.

2. Ikviena persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc ievešanas Kopienas muitas teritorijā, ir atbildīga par 1. punktā noteikto pienākumu izpildi.

3. Preces, kuras vēl atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, dalībvalsts muitas dienesti var pakļaut muitas kontrolei saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, cita starpā, attiecīgās dalībvalsts vai teritorijas, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vienošanās rezultātā, un tām piemēro tādu paša veida pasākumus, ko piemēro precēm, kuras ir ievestas Kopienas muitas teritorijā.

4. Šā panta 1. punkts neliedz īstenot spēkā esošus noteikumus attiecībā uz vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem vai tūristu pārvadātām precēm ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas.

5. Šā panta 1. punkts neattiecas uz precēm, kuras pārvieto ar transportlīdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritoriju pa teritoriālajiem ūdeņiem vai gaisa telpu, neapstājoties šajā teritorijā.

99. pants

Kopienas iekšējie gaisa un jūras pakalpojumi

1. Šīs regulas 98. panta 1. līdz 4. punkts un 93. līdz 96. pants, un 100. līdz 103. pants neattiecas uz precēm, kuras uz laiku ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, pārvietojot tās starp diviem punktiem šajā teritorijā pa jūras vai pa gaisa ceļiem ar nosacījumu, ka transportēšana veikta pa tiešu maršrutu un izmantojot pastāvīgu gaisa vai jūras pārvadājumu līniju, neapstājoties ārpus Kopienas muitas teritorijas.

2. Saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija var pieņemt pasākumus, kas nosaka īpašus noteikumus gaisa un regulārajiem pārvadāšanas pakalpojumiem.

100. pants

Nogādāšana īpašos apstākļos

1. Ja neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ 98. panta 1. punktā noteiktie pienākumi nav izpildāmi, tad atbildīgā persona vai jebkura citai persona, kas darbojas pirmās vietā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par radušos situāciju. Muitas dienesti ir jāinformē arī par gadījumiem, kad preces nav pilnīgi gājušas bojā neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, norādot arī precīzu to atrašanās vietu.

2. Ja kuģis vai lidaparāts, uz kuru attiecas 98. panta 5. punkts, neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ ir spiests uz laiku iebraukt ostā vai nolaisties Kopienas muitas teritorijā un nevar izpildīt 98. panta 1. punktā noteikto pienākumu, persona, kas ieved kuģi vai lidaparātu Kopienas muitas teritorijā, vai cita persona, kas darbojas pirmās vietā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par šiem apstākļiem.

3. Muitas dienesti nosaka pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu muitas uzraudzību 1. punktā minētajām precēm, kā arī precēm, kuras atrodas kuģī vai lidmašīnā 2. punktā minētajos apstākļos, un, ja vajadzīgs, tās pavadītu līdz muitas iestādei vai citai dienestu norādītai vai atļautai vietai.

2. iedaļa

Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude

101. pants

Preču uzrādīšana muitai

1. Preces, kuras tiek nogādātas muitas teritorijā, muitai uzrāda:

a) persona, kas ir ievedusi preces Kopienas muitas teritorijā;

b) persona, kuras vārdā vai uzdevumā darbojas persona, kura ir nogādājusi preces tās teritorijā;

c) persona, kas uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pēc šādas ievešanas Kopienas muitas teritorijā.

2. Neievērojot personas saistības, kas minētas 1. punktā, preces šīs personas vietā var uzrādīt:

a) jebkura persona, kura nekavējoties piemēro precēm muitas procedūru;

b) pilnvaras turētājs darbībām uzglabāšanas vietā vai jebkura persona, kura veic darbības brīvajā zonā.

3. Persona, kura uzrāda preces, izdara atsauci uz importa kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas ir iesniegta attiecībā uz attiecīgajām precēm.

4. Šā panta1. punkts neliedz spēkā esošos noteikumus attiecināt uz:

a) precēm, kuras ved ceļotāji;

b) precēm, kurām piemēro muitas procedūru, bet neprasot tās uzrādīt muitai;

c) vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem, kā arī to elektroniskajiem ekvivalentiem, kas atrodas citos informācijas nesējos.

102. pants

Preču izkraušana un pārbaude

1. Preces izkrauj vai pārkrauj no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, vienīgi ar muitas dienestu atļauju šo dienestu norādītās vai atļautās vietās.

Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga nenovēršamu briesmu gadījumos, kad preces nekavējoties ir pilnīgi vai daļēji jāizkrauj. Šādos gadījumos par to uzreiz informē muitas dienestus.

2. Nolūkā pārbaudīt preces un transportlīdzekļus, ar kuru tās tiek vestas, muitas dienesti var jebkurā brīdī pieprasīt preces izkraut un izsaiņot.

3. Preces, kas uzrādītas muitai, nedrīkst bez muitas dienestu atļaujas aizvest no to sākotnējās atrašanās vietas.

3. iedaļa

Formalitātes pēc uzrādīšanas

103. pants

Saistības pakļaut ārpuskopienas preces muitas procedūrai

Neskarot 131. un 133. pantu, ārpuskopienas precēm, kuras uzrāda muitai, piemēro muitas procedūru.

Ja vien nav norādīts citādi, deklarētājs var izvēlēties muitas procedūru, kuru piemērot precēm, neatkarīgi no to veida, daudzuma, izcelsmes, nosūtīšanas vai galamērķa valsts.

104. pants

Pagaidu uzglabāšanā novietotas preces

1. Izņemot gadījumus, kad precēm uzreiz piemēro īpašu muitas procedūru, par kuru ir pieņemta muitas deklarācija, vai tās ir novietotas brīvajā zonā, saskaņā ar 159. pantu uzskata, ka muitai uzrādītās ārpuskopienas preces pēc šādas uzrādīšanas ir novietotas pagaidu uzglabāšanā.

2. Neskarot 93. panta 2. punktā noteiktās saistības un 93. panta 3. punkta izņēmumus vai atbrīvojumus, kurā noteikts, ka ārpuskopienas preces, kas uzrādītas muitai, netiek iekļautas importa kopējā deklarācijā, preču īpašnieks šādu deklarāciju iesniedz nekavējoties.

4. iedaļa

Preces, kas ir pārvietotas saskaņā ar tranzīta procedūru

105. pants

Atbrīvojums precēm, kuras ievestas saskaņā ar tranzīta procedūru

Šīs regulas 98. pants, izņemot tā 1. punkta pirmo daļu, un 101. līdz 104. pants neattiecas uz precēm, kuras jau ievestas Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar tranzīta procedūru.

106. pants

Nosacījumi, ko piemēro ārpuskopienas precēm pēc tranzīta procedūras pabeigšanas

Šīs regulas 102., 103. un 104. pants attiecas uz šādām precēm, kad tās ir uzrādītas muitai galamērķa muitas iestādē Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tranzītu:

a) ārpuskopienas preces, kuras ievestas Kopienas muitas, piemērojot tranzīta procedūru;

b) ārpuskopienas preces, kuras ir pārvietotas tās teritorijā, piemērojot tranzīta procedūru.

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR STATUSU MUITĀ UN MUITAS PROCEDŪRU

1. NODAĻA

PREČU STATUSS

107. pants

Kopienas statusa prezumpcija

1. Pieņem, ka visām precēm, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, ir Kopienas preču statuss, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas statusa.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, kas nosaka:

a) gadījumus, kad nepiemēro šā panta 1. punktā minēto prezumpciju;

b) līdzekļus, ar kuriem nosaka Kopienas statusu.

108. pants

Kopienas statusa zaudēšana

Kopienas preces kļūst par ārpuskopienas precēm šādos gadījumos:

a) ja preces tiek izvestas ārpus Kopienas muitas teritorijas, cik vien uz tām neattiecas 109. panta noteikumi par iekšējo tranzītu;

b) ja tām piemēro ārējā tranzīta, uzglabāšanas procedūru vai procedūru "ievešana pārstrādei", cik vien to atļauj muitas tiesību akti;

c) ja tām piemēro gala patēriņa procedūru un pēc tam no tam atsakās par labu valstij;

d) ja pēc preču izlaišanas saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši 117. panta 2. punkta otrajam apakšpunktam, deklarācija par izlaišanu brīvam apgrozījumam tiek anulēta.

109.pants

Preces, kas uz laiku tiek izvestas no muitas teritorijas

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru izstrādā nosacījumus, ar ko paredz nosacījumus, atbilstīgi kuriem Kopienas preces, nepiemērojot tam muitas procedūru, var pārvietot Kopienas muitas teritorijā no viena punkta uz otru punktu un uz laiku — ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu.

2. NODAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJA

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

110. pants

Preču deklarēšana, Kopienas preču uzraudzīšana

1. Visas preces, kurām piemēro muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, deklarē attiecīgai muitas procedūrai atbilstīgajā deklarācijā.

2. Kopienas preces, kuras ir deklarētas muitas procedūrai, ir pakļautas muitas uzraudzībai no 1. punktā muitas deklarācijas pieņemšanas dienas līdz laikam, kad tās izved no Kopienas muitas teritorijas vai no tam atsakās par labu valstij, vai kad muitas deklarācija saskaņā ar 117. pantu tiek atzīta par nederīgu.

111. pants

Kompetentās muitas iestādes

1. Ciktāl Kopienas muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, dalībvalstis nosaka dažādu to teritorijā izvietoto muitas iestāžu kompetenci un nodrošina, ka tiek noteikts sapratīgs šo iestāžu darba laiks.

Lai netiktu kavēta un traucēta starptautiskā satiksme, to nodrošinot, dalībvalstis ņem vērā satiksmes un preču īpatnības un muitas procedūras, ko tām piemēro.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus šādu kompetento muitas iestāžu izveidei:

a) muitas iestāde, kurā jāiesniedz muitas deklarācija;

b) muitas iestāde, kurā veic riska analīzi un uz risku balstīta importa un eksporta pārbaudi.

112. pants

Muitas deklarāciju veidi

1. Muitas deklarāciju iesniedz elektroniskā formā.

Pamatojuma dokumentus, kas vajadzīgi tādu muitas procedūras noteikumu piemērošanai, ar kādiem tiek deklarētas preces, var arī iesniegt vai sagatavot elektroniski.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, un ja tā noteikts, muitas deklarāciju var iesniegt rakstiski vai, deklarējot mutiski, vai jebkurā citā veidā, kurā preces iespējams uzrādīt muitas procedūras piemērošanai.

3. Komisijai saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

2. iedaļa

Standarta deklarācijas

113. pants

Deklarācijas saturs, pavaddokumenti

1. Muitas deklarācijā jābūt visām ziņām, kas vajadzīgas tās muitas procedūras noteikumu īstenošanai, kurai preces ir deklarētas. Elektroniski sagatavotai deklarācija ietver elektronisko parakstu vai citus autentiskuma pierādījumus. Rakstveida deklarācijas paraksta.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru nosaka specifikācijas, kurām atbilst muitas deklarācijas.

2. Elektroniskie vai rakstveida dokumenti, kas vajadzīgi tādu noteikumu piemērošanai, kuri reglamentē muitas procedūras piemērošanu, kurai deklarētas preces, iesniedzot deklarāciju, ir pieejami muitas dienestiem.

Tomēr pēc pieprasījuma muitas dienesti var atļaut šos dokumentus uzrādīt arī pēc preču izlaišanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta pirmā un otrā punkta īstenošanai.

114. pants

Deklarācijas pieņemšana

1. Deklarācijas, kuras atbilst 113. panta prasībām, muitas dienesti pieņem uzreiz ar nosacījumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir pieejamas muitas kontrolei.

2. Ja saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 111. panta 2. punktu, muitas deklarācija ir iesniegta citā muitas iestādē nekā tajā, kurā tiek uzrādītas preces, deklarāciju var pieņemt, kad iestāde, kurā tiek uzrādītas preces apstiprina, ka preces ir pieejamas pārbaudei.

3. Ja nav noteikts citādi, tad, piemērojot noteikumus par muitas procedūru, kurai preces deklarētas, un ievedmuitas un izvedmuitas formalitāšu veikšanai, norāda to datumu, kurā muitas dienesti muitas deklarāciju pieņēmuši.

115. pants

Deklarētājs

1. Muitas deklarāciju var aizpildīt ikviena persona, kas attiecīgās preces var uzrādīt vai iesniegt visus dokumentus, kas vajadzīgi attiecīgo muitas procedūru reglamentējošo noteikumu piemērošanai, attiecība uz kuru preces tiek deklarētas.

Tomēr, ja muitas deklarācijas pieņemšana uzliek konkrētus pienākumus konkrētai personai, deklarācija ir jāizpilda minētajai personai vai tās uzdevumā.

2. Deklarētājam ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.

Tomēr nosacījums par reģistrāciju Kopienā neattiecas uz personām, kas:

- aizpilda deklarāciju par tranzītu vai ievešanu uz laiku;

- deklarē preces atsevišķā gadījumā, ar nosacījumu, ka muitas dienesti to uzskata par pamatotu.

116. pants

Deklarācijas grozīšana

Pēc deklarētāja pieprasījuma tiek atļauts deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus. Deklarāciju nedrīkst izlabot tā, ka tā attiektos uz precēm, kas nav tajā sākotnēji iekļautas.

Tomēr grozījumi nav atļauti, ja tie ir pieprasīti pēc tam, kad muitas dienesti:

a) ir paziņojuši deklarētājam par nodomu pārbaudīt preces;

b) ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c) ir izlaiduši preces.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, kas paredz izņēmuma gadījumus šā panta otrās daļās c) apakšpunktam.

117. pants

Deklarācijas atzīšana par nederīgu

1. Pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti atzīst par nederīgu jau pieņemtu deklarāciju, ja:

a) deklarētājs sniedz pierādījumus, ka precēm nekavējoties tiks piemērota cita muitas procedūra;

b) deklarētājs sniedz pierādījumus, ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata piemērot precēm tādu muitas procedūru, kurai tās tikušas deklarētas.

Tomēr, ja muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu preces pārbaudīt, pieprasījumu atzīt deklarāciju par nederīgu nepieņem, kamēr nav notikusi preču pārbaude.

2. Deklarāciju nevar atzīt par nederīgu pēc preču izlaišanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

3. Deklarācijas atzīšana par nederīgu neskar spēkā esošo administratīvo vai krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu.

3. iedaļa

Pārbaude

118. pants

Muitas deklarācijas pārbaude

1. Lai pārbaudītu muitas deklarācijas datu precizitāti, muitas dienesti var:

a) pārbaudīt deklarāciju un visus rakstiskos un elektroniskos dokumentus, kas vajadzīgi muitas procedūras piemērošanai, kurai preces deklarētas;

b) likt deklarētājam uzrādīt vēl citus a) apakšpunktā neuzskaitītos dokumentus;

c) pārbaudīt preces;

d) ņemt paraugus preču analīzei vai sīkai pārbaudei.

2. Muitas dienestu atzinumam ir vienāds izšķirošs spēks visā Kopienas muitas teritorijā.

119. pants

Preču pārbaude un paraugu ņemšana

1. Preču nogādāšana vietās, kur tās pārbauda un ņem to paraugus, kā arī apkopšana, kas vajadzīga šādai pārbaudei vai paraugu ņemšanai, jāveic deklarētājam vai viņš ir par to atbildīgs. Izmaksas sedz deklarētājs.

2. Deklarētājam ir tiesības būt klāt preču pārbaudē un paraugu ņemšanā. Muitas dienesti, ja tie uzskata par vajadzīgu, var pieprasīt, lai deklarētājs vai viņa pārstāvis būtu klāt preču pārbaudē vai paraugu ņemšanā, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību, kas atvieglina šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu.

3. Ja paraugu ņemšana norit pēc spēkā esošajiem noteikumiem, muitas dienesti nav atbildīgi par jebkādas kompensācijas maksāšanu par to, taču tām ir jāsedz preču analīzes vai pārbaudes izmaksas.

120. pants

Daļēja preču pārbaude un paraugu ņemšana

1. Ja pārbauda tikai daļu no deklarācijā iekļautajām precēm, tad daļējās pārbaudes rezultātus attiecina uz visām deklarācijā iekļautajām precēm.

Deklarētājs tomēr var pieprasīt preču tālāku pārbaudi un paraugu ņemšanu, ja uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti neattiecas uz pārējo deklarēto preču daļu. Prasība ir apmierināma, ja preces nav atbrīvotas vai ja tās ir atbrīvotas, deklarētājs pierāda, ka tās nav nekādā veidā izmainītas.

2. Ja aizpildītā deklarācijas veidlapa aptver divu vai vairāku veidu preces, tad 1. punkta vajadzībām dati par katru preci uzskatāmi par atsevišķu deklarāciju.

121. pants

Deklarācijas pārbaudes rezultāti

1. Deklarācijas pārbaudes rezultātus izmanto, piemērojot tās muitas procedūras noteikumus, kurā preces ir nodotas.

2. Ja deklarāciju nepārbauda, tad 1. punktā minētos noteikumus piemēro, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem.

122. pants

Identificēšanas pasākumi

1. Muitas dienesti vai, ja vajadzīgs, pilnvaroti uzņēmēji, veic nepieciešamos preču identificēšanas pasākumus, ja identificēšana ir vajadzīga, lai izpildītu tās muitas procedūras piemērošanas nosacījumus, kurai minētās preces ir deklarētas.

Šiem identificēšanas pasākumiem ir vienāds izšķirošs spēks visā Kopienas muitas teritorijā.

2. Precēm vai transportlīdzekļiem piestiprinātos identifikācijas līdzekļus drīkst noņemt vai iznīcināt vienīgi muitas dienesti vai ar to atļauju pilnvaroti komersanti, izņemot gadījumus, kad neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ to noņemšana vai iznīcināšana ir nepieciešama preču vai transportlīdzekļu aizsardzībai.

4. iedaļa

Izlaišana

123. pants

Preču izlaišana

1. Neskarot 124. pantu, ja nosacījumi attiecīgas muitas procedūras piemērošanai ir izpildīti un preces nav pakļautas aizliedzošiem vai ierobežojošiem pasākumiem, muitas dienesti atlaiž preces, tiklīdz deklarācijā norādītie dati ir pārbaudīti vai pieņemti bez pārbaudes.

Pirmais punkts attiecas uz gadījumiem, kad 118. pantā norādīto pārbaudi nav iespējams izdarīt pieņemamā laika posmā un precēm vairs nav tur jāatrodas pārbaudes vajadzībām.

2. Visas preces, uz kurām attiecas viena deklarācija, izlaiž vienlaicīgi.

Ja deklarācijas veidlapa pirmā punkta nozīmē ietver divas vai vairākas preču vienības, tad uzskata, ka dati par katru preci tiek iekļauti atsevišķa deklarācijā.

3. Ja saskaņā ar 111. panta 2. punktu preces tiek uzrādītas citā muitas iestādē nevis tajā, kur pieņemta muitas deklarācija, iesaistītajām muitas iestādēm jāapmainās ar preču izlaišanai vajadzīgo informāciju, neskarot pārbaudi attiecībā uz drošību un drošumu.

124. pants

Izlaišana atkarībā no muitas parāda samaksas vai galvojuma došanas

1. Ja muitas deklarācijas pieņemšana rada muitas parādu, deklarācijā ietvertās preces nedrīkst izlaist, ja nav samaksāts muitas parāds vai dots galvojums.

Taču, neskarot 2. punkta noteikumus, šis nosacījums neattiecas uz procedūru "ievešana uz laiku" procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2. Ja saskaņā ar noteikumiem par tās muitas procedūras piemērošanu, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa nodrošinājuma sniegšanu, minētās preces neatlaiž attiecīgās muitas procedūras piemērošanai, kamēr šāds nodrošinājums nav dots.

3. NODAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJU VIENKĀRŠOŠANA

1. iedaļa

Vienkāršotas deklarācijas

125. pants

Vienkāršotas deklarācijas

Muitas dienesti dod atļauju izlaist komersanta preces, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju.

Vienkāršota deklarācija var būt ieraksts deklarētāja reģistros ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir piekļuve šiem datiem deklarētāja elektroniskajā sistēmā un tiek izpildītas šādas prasības attiecībā uz datu apmaiņu starp muitas iestādēm.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus par:

a) nosacījumiem, kādos tiek piešķirta šā panta pirmajā daļā minētā atļauja;

b) informācijai, kurai jāatbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām vienkāršotajām deklarācijām.

126. pants

Atbrīvošana no deklarētāja saistībām

Ja preces atbrīvo saskaņā ar 125. pantu, muitas dienesti, neskarot deklarētāja juridiskās saistības, var atcelt saistību deklarētājam uzrādīt preces muitai.

127. pants

Gadījuma rakstura vienkāršota deklarācija

Ja vienkāršotas deklarācijas piemērošanas lūgumam ir gadījuma raksturs, muitas iestāde, kurā deklarācija ir iesniegta, var pieņemt to bez pilnvarojuma saņemšanas.

128. pants

Papildu deklarācija

1. Šīs regulas 125. vai 127. pantā paredzētās vienkāršotas deklarācijas gadījumā, deklarētājam, kuram ir ļauts iesniegt vienkāršotu deklarāciju, jāiesniedz papildu deklarācija, kurā ietverti attiecīgo muitas procedūru veikšanai vajadzīgie dati.

Šīs regulas 125. pantā atļautās deklarācijas gadījumā, deklarētājs iesniedz papildu deklarāciju, kas var būt vispārīga, periodiska vai apkopojoša.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, kas paredz izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

2. Papildu deklarācija un 125. panta 1. punktā minētās vienkāršotās deklarācijas uzskata par vienotu, nedalāmu dokumentu, kas saskaņā ar 114. pantu ir spēkā no vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas dienas.

Ja vienkāršoto deklarāciju aizstāj ar ierakstu komersanta reģistrā un muitas dienestu piekļuvi šiem datiem, deklarācija stājas spēkā no preču reģistrācijas dienas.

3. Par vieta, kurā iesniegta papildu deklarācija saskaņa ar pilnvarojumu, 60. panta nozīmē uzskata tādu vietu, kurā ir iesniegta muitas deklarācija.

129. pants

Standarta deklarāciju noteikumu piemērošana

Šīs regulas 113. līdz 122. pantu mutatis mutandis piemēro vienkāršotām un papildu deklarācijām.

2. iedaļa

Citi vienkāršošanas veidi

130. pants

Klasifikācijas atvieglojums

Ja krava sastāv no precēm, kuras dažādi klasificē pēc tarifa, un deklarācijas aizpildīšana katrai no precēm saskaņā ar tarifu klasifikāciju ir darbietilpīgs process un izmaksas nesamērīgi lielas attiecībā pret maksājamajiem ievedmuitas nodokļiem, muitas dienesti pēc deklarētāja pieprasījuma var atļaut aprēķināt ievedmuitas nodokli visai kravai, pamatojoties uz to preču tarifu klasifikāciju, kurām ir noteikta visaugstākā ievedmuitas nodokļa likme.

Tomēr, ja maksājams ievedmuitas un izvedmuitas nodoklis, iekasējamā summa nedrīkst būt mazāka par to, kāda būtu maksājama, ja katra prece būtu klasificēta atsevišķi.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta pirmās un otrās daļas īstenošanai.

4. NODAĻA

PREČU REALIZĀCIJA

131. pants

Preču iznīcināšana

Muitas dienesti attiecīgos apstākļos var likt iznīcināt muitai uzrādītās preces. Muitas dienesti attiecīgi informē preču īpašnieku. Preču iznīcināšanas izmaksas sedz preču īpašnieks.

132. pants

Pasākumi, kas jāveic muitas dienestiem

1. Muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iznīcināšanu, lai realizētu preces šādos gadījumos:

a) preces Kopienas muitas teritorijā ir ievestas bez atļaujas vai nav nodotas muitas uzraudzībā;

b) ja preces nevar izlaist šāda iemesla dēļ:

i) no deklarētāja atkarīgu iemeslu dēļ nav bijis iespējams veikt vai turpināt preču pārbaudi muitas dienestu noteiktajā termiņā;

ii) nav uzrādīti dokumenti, kuri vajadzīgi muitas procedūru piemērošanai vai preču izlaišanai;

iii) maksājumi vai galvojums, kas bija jāveic vai jādod attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, nav veikti vai dots noteiktajā termiņā;

iv) tām piemēroti aizliegumi vai ierobežojumi, tostarp attiecībā uz drošību;

c) preces nav izvestas saprātīgā laikposmā pēc to izlaišanas;

d) tiek konstatēts, ka pēc izlaišanas preces neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kādiem tās izlaistas;

e) no precēm atsakās par labu valstij.

2. Attiecībā uz ārpuskopienas precēm, no kuram atsakās par labu valstij un kuras ir apķīlātas vai konfiscētas, uzskata, ka tām piemēro procedūru "pagaidu uzglabāšana".

133. pants

Atteikšanās no preces

1. Procedūras izmantotājs vai, ja vajadzīgs, preču īpašnieks var atteikties no ārpuskopienas precēm un galaproduktiem par labu valstij.

2. Atteikšanās nedrīkst radīt izdevumus valstij. Procedūras izmantotājam vai, ja vajadzīgs, preču īpašniekam jāsedz visi preču iznīcināšanas vai realizācijas izdevumi.

134. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus šīs nodaļas īstenošanai.

VI SADAĻA

IZLAIŠANA BRĪVAM APGROZĪJUMAM UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM

1. NODAĻA

IZLAIŠANA BRĪVAM APGROZĪJUMAM

135. pants

Joma un ietekme

1. Ārpuskopienas preces, kuras paredzēts izlaist Kopienas tirgū, ir jāizlaiž brīvam apgrozījumam.

2. Izlaišana brīvam apgrozījumam rada:

a) tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu, ciktāl tie nebija piemērojami agrīnākā stadijā;

b) ievedmuitas nodokļa iekasēšanu;

c) PVN un akcīzes nodokļa iekasēšanu saskaņā ar spēkā esošiem nosacījumiem par PVN un akcīzes nodokli;

d) citu formalitāšu pabeigšanu attiecībā uz preču ievešanu.

3. Ārpuskopienas preces izlaižot brīvam apgrozījumam, tām piešķir Kopienas preču statusu.

2. NODAĻA

ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM

1. iedaļa

Atpakaļ nosūtītās preces

136. pants

Joma un ietekme

1. Kopienas preces, kas pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas tiek šajā teritorijā atvestas atpakaļ un izlaistas brīvam apgrozījumam triju gadu laikā, pēc attiecīgās personas lūguma atbrīvojamas no ievedmuitas nodokļiem.

2. 1. punktā minēto triju gadu termiņu var pagarināt, ņemot vērā īpašus apstākļus.

3. Ja pirms izvešanas no Kopienas muitas teritorijas atpakaļievestās preces ir bijušas izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi izmantošanai īpašam nolūkam, atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar 1. punktu piešķir vienīgi tad, ja tās paredzēts vēlreiz ievest tādā pašā nolūkā.

Ja attiecīgo preču ievešanas nolūks vairs nav tas pats, ievedmuitas nodokļu summu samazina par summu, kas iekasēta par precēm, tās pirmoreiz izlaižot brīvam apgrozījumam. Ja pēdējā summa pārsniedz to, kas maksājama, atpakaļ ievestās preces izlaižot brīvam apgrozījumam, nekādu kompensāciju nepiešķir.

4. Ja Kopienas preces saskaņā ar 108. pantu ir zaudējušas Kopienas statusu un pēc tam izlaistas brīvam apgrozījumam, šā panta 1., 2. un 3. daļu piemēro mutatis mutandis.

137. pants

Gadījumi, kuros nepiešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

Šīs regulas 136. pantā noteikto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nepiešķir:

a) precēm, kas izvestas no Kopienas muitas teritorijas, piemērojot procedūru "izvešana pārstrādei", ja vien tās nav palikušas tādā pašā stāvoklī, kādā izvestas;

b) precēm, kuras bijušas pakļautas lauksaimniecības politikas pasākumam, kurā ietilpst to izvešana no Kopienas muitas teritorijas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka atkāpes no šā panta pirmās daļas.

138. pants

Preču statuss

136. pantā paredzētais atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir tikai tādā gadījumā, ja preces tiek atpakaļievestas tajā valstī, no kuras tās tika eksportētas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka atkāpes no šā panta pirmās daļas.

139. pants

Preces, kam sākotnēji ir piemērota procedūra "ievešana pārstrādei"

1. Šīs regulas 136. un 138. pantu mutatis mutandis attiecina uz pārstrādātajiem produktiem, kam piemēro procedūru "ievešana pārstrādei" pirms to atkārtotas izvešanas no Kopienas muitas teritorijas.

2. Pēc deklarētāja pieprasījuma un pieņemot, ka viņš sniedz vajadzīgo informāciju, ievedmuitas nodokli, ko piemēro šā panta 1. punktā minētajām precēm, nosaka saskaņā ar 58. panta 3. punktu. Atkal izvešanas paziņojuma saņemšanas diena ir diena, kad preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

3. 136. pantā noteikto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa nepiešķir pārstrādātiem produktiem, kuri tik izvestas saskaņā ar 149. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja vien netiek nodrošināts, ka nevienai ievestai precei netiks piemērota procedūra "ievešana pārstrādei".

2. iedaļa

Jūras zvejas un citi produkti, kas izcelti no jūras

140. pants

Jūras zvejas produkti un citi no jūras izcelti produkti

1. Neskarot 39. panta 1. punktu, izlaižot brīvam apgrozījumam, no ievedmuitas nodokļiem atbrīvo šādas preces:

a) jūras zvejas produktus un citus produktus, ko vienīgi dalībvalstī reģistrēti vai uzskaitē esoši un ar tās karogu peldoši kuģi izcēluši no jūras tādi valstu vai teritoriju teritoriālajos ūdeņos, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) produkti, kas iegūti no a) apakšpunktā minētiem produktiem pārstrādes kuģos, kuri atbilst minētā apakšpunkta nosacījumiem.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā panta pirmā apakšpunkta īstenošanu.

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

141. pants

Joma

Preces var iekļaut vienā no īpašo procedūru kategorijām:

a) tranzīts;

b) uzglabāšana;

c) īpaša izmantošana;

d) pārstrāde.

142. pants

Atļauja

1. Lai izmantotu kādu muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi — pārstrādi vai īpašu izmantošanu vai noliktavu darbībai pagaidu uzglabāšanai, ir vajadzīga muitas dienestu izsniegta atļauja.

Attiecīgās procedūras izmantošanas nosacījumus norāda atļaujā.

Atļauju var piešķirt iestāde, kas pārstāv vairāk nekā vienu dalībvalsti (vienreizēja atļauja) vai vairāk nekā vienas īpašas procedūras veikšanai (integrēta atļauja).

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto kārtību pieņem pasākumus, ar ko nosaka nosacījumus un procedūras, atbilstīgi kurām var piešķirt atļaujas.

2. Ja vien nav noteikts citādi, 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai:

a) Kopienas muitas teritorijā reģistrētām personām, izņemot gadījumos ar pagaidu ievešanu, šādā gadījumā personām jābūt reģistrētām ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) personas, kuras nodrošina visus galvojumus, kas vajadzīgi pienācīgai darbību veikšanai un, gadījumos, kad iespējams muitas parāds vai citas nodevas, kas maksājamas par precēm, kam piemēro īpašu muitas procedūru, saskaņā ar 61. pantu dod galvojumu šādu maksājumu segšanai;

c) preces ievedot uz laiku vai tās ievedot pārstrādei, personai, kura izmanto preces vai organizē to izmantošanu, vai ar precēm veic pārstrādes darbības, vai attiecīgi organizē šādas pārstrādes veikšanu.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka atkāpes no šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta.

3. Izņemot gadījumus, kad ir noteikts citādi, un papildus 2. punktam, 1. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) gadījumos, kad muitas dienesti var procedūru uzraudzīt un pārzināt, neveicot ar attiecīgajām saimnieciskajām vajadzībām nesamērīgus administratīvus pasākumus;

b) netiek nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju intereses, atļaujot ievešanu vai izvešanu pārstrādei vai ievešana uz laikus procedūru.

Kopienas ražotāju būtiskas intereses nav uzskatāmas par nelabvēlīgi ietekmētām kā minēts šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad pastāv skaidri pierādījumi par pretējo.

Ja pastāv pierādījumi, ka iespējams tiks nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju intereses, jāveic ekonomisko apstākļu izpēte saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto kārtību.

Saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija pieņem pasākumus ekonomisko apstākļu pārbaudei.

4. Atļaujas turētājs ziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas radušies pēc atļaujas saņemšanas un var ietekmēt tās derīgumu vai saturu.

143. pants

Piemērošana

Iesniegumu par pilnvarojumu iesniedz kompetentajā muitas dienestā, kā pārziņā ir vieta, kur tiek glabāti iesniedzēja uzskaites reģistri muitas vajadzībām.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko paredz atkāpes no šā panta pirmās daļas.

144. pants

Uzskaite

1. Izņemot tranzīta procedūrai, atļaujas turētājs, procedūras valdītājs un visas personas, kas veic darbības, tostarp uzglabāšanu, apstrādi vai preču pārstrādi, vai preču pirkšanu vai pārdošanu brīvajās zonās, veic uzskaiti muitas dienestu apstiprinātā veidā.

Izmantojot uzskaiti, muitas dienesti uzrauga attiecīgo procedūru, it īpaši attiecībā uz procedūrā nodoto preču identifikāciju, to muitas statusu un pārvietošanu.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko paredz šā panta pirmā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktās saistību atrunas.

145. pants

Procedūras slēgšana vai izbeigšana

1. Gadījumos, kas nav tranzīta procedūra, un neskarot 175. pantu, īpaša procedūra izbeidzama vai slēdzama, kad preces, kuras nodotas šajā procedūrā, vai pārstrādātie produkti tiek nodoti secīgā muitas procedūrā vai atstāj valsti.

2. Tranzīta procedūra tiek izbeigta un procedūras izmantotāja saistības beidzas, kad preces un atbilstošie dokumenti tiek uzrādīti galamērķa muitas iestādē, ievērojot attiecīgos procedūras noteikumus.

Muitas dienesti izbeidz procedūru un no tās izrietošās saistības, kad tās, salīdzinot pieejamos izejas muitas iestādes un galamērķa muitas iestādes datus, secina, ka procedūra pabeigta pareizi.

146. pants

Tiesību un saistību tālāknodošana

Muitas procedūras izmantotāja tiesības un pienākumus attiecībā uz precēm, kuras nodotas īpašā muitas procedūrā, kas atšķirīga no preču tranzīta, muitas dienestu noteiktā kārtībā, var nodot tālāk citām personām, kas atbilst nosacījumiem, lai izpildītu attiecīgo muitas procedūru.

147. pants

Preču kustība

Preces, kas pakļautas speciālai procedūrai, kas nav tranzīts, var pārvietot starp dažādām vietām Kopienas muitas teritorijā.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šā panta pirmā apakšpunkta ieviešanai.

148. pants

Parastās apstrādes metodes

Precēm, kas nodotas muitas glabāšanā vai pārstrādes procedūrā vai brīvās zonas procedūrā var piemērot parastos apkopšanas veidus, kas paredzēti to saglabāšanai, izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai lai sagatavotu tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai.

149. pants

Līdzvērtīgas preces

1. Līdzvērtīgas preces ir Kopienas preces, kuras uzglabā, izmanto pārstrādei vai pārstrādā īpašai procedūrai nodotu preču vietā.

Procedūras "izvešana pārstrādei" gadījumā līdzvērtīgas preces ir ārpuskopienas preces, kuras pārstrādā to Kopienas preču vietā, kurām piemēro procedūru "izvešana pārstrādei".

Līdzvērtīgām precēm jābūt tādam pašam astoņu ciparu Kombinētās nomenklatūras kodam, tādai pašai kvalitātei un īpašībām kā precēm, kuras tās aizstāj.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka atkāpes no šī punkta trešās daļas.

2. Muitas dienesti atļauj šādas darbības, ar nosacījumu, ja tiek nodrošināta procedūras atbilstīga veikšana, jo īpaši attiecībā uz muitas uzraudzību:

a) līdzvērtīgu preču izmantošanu īpašās procedūrās, izņemot tranzīta un pagaidu uzglabāšanas procedūru;

b) procedūras "ievešana pārstrādei" gadījumā, no līdzvērtīgām precēm pārstrādāto produktu izvešana pirms to preču ievešanas, kuras tās aizstāj;

c) procedūras "izvešana pārstrādei" gadījumā, pārstrādāto produktu, kas iegūti no līdzvērtīgu preču pārstrādes, ievešana pirms preču, ko tie aizstāj, izvešanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, kuros muitas dienesti var atļaut līdzvērtīgu preču izmantošanu ievešana uz laiku.

3. Līdzvērtīgu preču izmantošanu neatļauj saistībā ar 148. pantā definētajiem parastas apkopšanas veidiem vai ja tās rezultātā tiktu iegūts nepamatots ievedmuitas nodevas atvieglojums.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar papildu gadījumiem, kad līdzvērtīgas preces nevar izmantot.

4. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos un ja pārstrādes produktiem tiktu piemēroti izvedmuitas nodokļi, ja tos neizvestu procedūras "ievešana pārstrādei" kontekstā, atļaujas turētājs sniedz garantiju, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, ja ārpuskopienas preces netiek ievestas 178. panta 3. punktā minētajos termiņos.

150. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šajā sadaļā uzskaitīto procedūru veikšanai.

2. NODAĻA

TRANZĪTS

1. iedaļa

Ārējais un iekšējais tranzīts

151. pants

Ārējais tranzīts

1. Ārējā tranzīta procedūrā ārpuskopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā, nepiemērojot tām:

a) ievedmuitas nodevas;

b) citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;

c) tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka gadījumus un apstākļus, kuros Kopienas preces nodod ārējam tranzītam.

3. 1. punktā minētā pārvietošana var notikt:

a) saskaņā ar ārējā Kopienas tranzīta kārtību, kā noteikts 153. panta 1. punktā;

b) izmantojot TIR karneti (TIR Konvencija), kas izsniegta kustībai:

i) kas sākusies vai tiks pabeigta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

ii) kas notiek starp diviem punktiem Kopienas muitas teritorijā caur valsts teritoriju vai teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas;

c) izmantojot ATA karneti (ATA Konvencija/Stambulas konvencija) kā tranzīta dokumentu;

d) saskaņā ar Reinas Manifestu (Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā, 9. pants);

e) izmantojot veidlapu 302, ko paredz Ziemeļatlantijas Līguma Valstu Konvencija par to karaspēka vienību tiesisko statusu, kas parakstīta 1951. gada 19. jūnijā Londonā;

f) pa pastu saskaņā ar Pasaules Pasta savienības likumiem, kad preces pārved saskaņā ar šādos likumos noteiktām tiesībām un saistībām;

g) izmantojotCIMpreču pavadzīmi vaiTRnodošanas dokumentu, kurus izmanto kā tranzīta dokumentus.

4. Piemēro ārējo tranzītu, neskarot 147. pantu.

152. pants

Iekšējais tranzīts

1. Iekšējā tranzīta procedūrā un 2. un 3. punktā noteiktajos apstākļos, Kopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā un izvest cauri citai teritorijai ārpus šīs teritorijas nemainot to statusu muitā.

2. 1. punktā minētā pārvietošana var notikt:

a) saskaņā ar iekšējā Kopienas tranzīta kārtību, kā noteikts 153. panta 2. punktā, ar nosacījumu, ka šāda iespēja ir paredzēta starptautiskā līgumā;

b) izmantojot TIR karneti (TIR Konvencija);

c) izmantojot ATA karneti (ATA Konvencija/Stambulas konvencija) kā tranzīta dokumentu;

d) saskaņā ar Reinas Manifestu (pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 9. pants);

e) izmantojot veidlapu 302, ko paredz 1951 gada 19. jūnijā Londonā parakstītais Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu;

f) pa pastu saskaņā ar Vispasaules pasta savienības likumiem, kad preces pārved saskaņā ar šādu likumu noteiktām tiesībām un saistībām;

g) izmantojotCIMpreču pavadzīmi vai TR nodošanas dokumentu, kurus izmanto kā tranzīta dokumentus.

3. Gadījumos, kas minēti 2. punkta b) līdz f) apakšpunktos, preces saglabā to statusu Kopienā tikai tad, ja šāds statuss ir noteikts noteiktos apstākļos un noteiktā formā.

Saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija pieņem pasākumus, ar ko paredz nosacījumus un veidu, kādā tiek noteikts preču statuss muitā.

2. iedaļa

Kopienas tranzīts

153. pants

Joma

1. Saskaņā ar ārējo Kopienas tranzīta procedūru, 151. panta 1. un 2. punktā minētās preces var pārvietot saskaņā ar šo pantu un 154. un 155. pantu.

2. Saskaņā ar iekšējo Kopienas tranzīta procedūru, 152. panta 1. punktā minētās preces var pārvietot saskaņā ar šo pantu un 154. pantu.

154. pants

Kopienas tranzīta procedūras izmantotāja saistības

1. Kopienas tranzīta procedūras izmantotājs ir atbildīgs par:

a) par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus;

b) par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu;

c) ja vien muitas likumdošanā nav noteikts citādi, dod galvojumu, kas nodrošina jebkura muitas parāda vai citu spēkā esošo maksājumu nomaksāšanu, kuri varētu būt radušies sakarā ar precēm.

2. Preču pārvadātājam vai saņēmējam, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek pārvietotas Kopienas tranzītā, tāpat ir pienākums preces neskartas nogādāt saņēmēja muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus.

155. pants

Preces, kas šķērso trešās valsts teritoriju atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai

Kopienas ārējā tranzīta procedūru piemēro precēm, kas šķērso trešās valsts teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) to nosaka starptautisks nolīgums;

b) vešana caur šo valsti tiek veikta, izmantojot vienotu pārvadājuma dokumentu, kas sastādīts Kopienas muitas teritorijā.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos Kopienas ārējā tranzīta procedūras darbība tiek pārtraukta trešās valsts teritorijā.

3. NODAĻA

UZGLABĀŠANA

1. iedaļa

Kopējie noteikumi

156. pants

Joma

1. Šīs nodaļas mērķiem "uzglabāšana" ietver pagaidu uzglabāšanu, glabāšanu muitas noliktavā un brīvās zonas procedūras.

2. Procedūra glabāšanai muitas noliktavā ļauj muitas noliktavās uzglabāt ārpuskopienas preces, nepiemērojot tām:

a) ievedmuitas nodokļus;

b) citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;

c) tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

3. Kopienas preces var novietot procedūrā uzglabāšanai muitas noliktavā vai brīvās zonas procedūrā, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īpašās jomās.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka gadījumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas preces nodod uzglabāšanai muitas noliktavā vai piemēro brīvās zonas procedūras.

157. pants

Atļaujas turētāja vai procedūras izmantotāja saistības

1. Atļaujas turētājs un procedūras izmantotājs ir atbildīgi:

a) nodrošināt, lai preces ir muitas uzraudzībā, kamēr tās atrodas muitas noliktavā vai pagaidu glabāšanas procedūrā;

b) izpildīt saistības, ko uzliek preču glabāšana saskaņā ar muitas noliktavas vai pagaidu glabāšanas procedūru;

c) ievērot muitas noliktavas procedūras izmantošanas vai darbības atļaujā paredzētos konkrētos nosacījumus.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta gadījumos, kad atļauja attiecas uz publisko noliktavu, tajā var noteikt, ka 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas vienīgi uz procedūras izmantotāju. Šādā gadījumā muitas dienesti var pieprasīt procedūras izmantotājam dot galvojumu, kas nodrošina jebkura muitas parāda vai citu saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiemiespējamumaksājumu nomaksāšanu.

3. Procedūras izmantotājs vienmēr ir atbildīgs par pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar preču nodošanu muitas noliktavas vai pagaidu glabāšanas procedūrā.

158. pants

Pabeigšanas termiņš

Preces uzglabāšanas procedūrā var atrasties neierobežotu laika periodu.

Tomēr izņēmuma gadījumos muitas dienesti var noteikt termiņu, pēc kura beigām uzglabāšanas procedūra ir jāpabeidz.

2. iedaļa

Pagaidu uzglabāšana

159. pants

Preču uzglabāšana uz laiku

1. Ja muitas procedūras vajadzībām netiek noteikts citādi, uzskata, ka pēc to uzrādīšanas muitai šādām ārpuskopienas precēm piemēro procedūru "uzglabāšana uz laiku":

a) preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, kas nav brīvā zonā;

b) preces, kas ievestas citā Kopienas muitas teritorijā no brīvās zonas;

c) preces, attiecībā uz kurām ir pabeigta ārējā tranzīta procedūra.

Muitas deklarāciju uzskata par iesniegtu un pieņemtu muitas dienestā dienā, kad preces uzrāda muitai.

2. Importa kopsavilkuma deklarācija atbilst preču pagaidu uzglabāšanas procedūras muitas deklarācijai.

3. Muitas dienesti var pieprasīt preču valdītājam galvojumu, lai garantētu jebkura iespējama muitas parāda vai citu saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem iespējamu maksājumu nomaksu.

4. Muitas dienesti nekavējoties veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nokārtotu tādu preču stāvokli, kurām, dažādu iemeslu dēļ nav iespējama pagaidu uzglabāšanas procedūra.

Komisija saskaņā ar 194. pantā 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus šāpunkta pirmās daļas īstenošanai.

160. pants

Preču apstrāde pagaidu uzglabāšanā

1. Preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā atļauts uzglabāt vienīgi apstiprinātās pagaidu glabāšanas vietās.

2. Neskarot 97. panta 2. punkta noteikumus, preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā var pakļaut vienīgi tādai apstrādei, kas nodrošina to saglabāšanos nemainītā veidā, nepārveidojot to izskatu un īpašības.

3. iedaļa

Uzglabāšana muitas noliktavā

161. pants

Uzglabāšana muitas noliktavās

1. Muitas noliktavas procedūrā ārpuskopienas preces var glabāt jebkurā muitas dienestu atļautā un šo dienestu uzraudzībā esošā vietā, turpmāk tekstā "muitas noliktava".

2. Atļautā vieta var būt pieejama preču uzglabāšanai jebkurai personai (publiska muitas noliktava), vai preču uzglabāšanai, kas ir rezervēta noliktavas turētājam (privāta muitas noliktava).

3. Ja apstākļi to attaisno, preces, kuras nodotas muitas noliktavas procedūrā, uz laiku var izņemt no muitas noliktavas. Šādai izņemšanai, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nepieciešama iepriekšēja muitas dienestu atļauja.

162. pants

Kopienas preces un pārstrādes darbības

1. Ja pastāv ekonomiska vajadzība un netiek traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut glabāt muitas noliktavas telpās:

a) Kopienas preces;

b) pārstrādāt ārpuskopienas preces procedūrā "ievešana pārstrādei" vai galapatēriņam, ievērojot šīs procedūras noteikumus.

2. 1. punktā minētajos gadījumos uz precēm neattiecas muitas noliktavas procedūra.

4. iedaļa

Brīvās zonas

163. pants

Brīvo zonu noteikšana

1. Dalībvalstis var Kopienas muitas teritorijas daļas norādīt un nodalīt no pārējās teritorijas kā brīvās zonas.

Dalībvalsts nosaka katras zonas aizņemto teritoriju un definē ieejas un izejas punktus.

2. Brīvās zonas ir jāiežogo.

Brīvo zonu perimetrs un ieejas un izejas punkti ir muitas dienestu uzraudzībā.

3. Personas un transporta līdzekļi, kas iekļūst brīvajā zonā vai izkļūst no tās, var tikt pakļauti muitas pārbaudei.

164. pants

Ēkas un darbība brīvajās zonās

1. Jebkādu ēku celtniecība brīvajā zonā ir iepriekš jāsaskaņo ar muitas dienestiem.

2. Brīvajā zonā saskaņā ar muitas likumdošanu atļaujama jebkura rūpnieciska, tirdznieciska vai pakalpojumu darbība. Par šādu darbību veikšanu iepriekš jāpaziņo muitas dienestiem.

3. Muitas dienesti drīkst 2. punktā minētajām darbībām noteikt atsevišķus aizliegumus vai ierobežojumus, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu vai muitas uzraudzības prasības vai drošības un aizsardzības prasības.

4. Muitas dienesti var aizliegt personām, kuras neiesniedz nepieciešamās garantijas, ka tiks ievērotas muitas noteikumi, veikt darbības brīvajās zonās.

165. pants

Citas muitas procedūras brīvajā zonā

1. Brīvajā zonā novietotās ārpuskopienas preces, kamēr tās ir brīvajā zonā, var izlaist brīvam apgrozījumam vai tām var piemērot iekšējas pārstrādes vai īpašas izmantošanas procedūru saskaņā ar attiecīgai procedūrai noteikto kārtību.

2. 1. punktā uzskaitītajos gadījumos nav jāuzskata, ka precēm piemēro brīvās zonas procedūru.

166. pants

Preču uzrādīšana un procedūru piemērošana

1. Preces, kas ievestas brīvajā zonā, ir jāuzrāda muitas dienestiem un paredzētās muitas formalitātes ir jāizpilda, ja:

a) tās ievestas brīvajā zonā tieši no vietas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) tās ir bijušas nodotas kādā muitas procedūrā, kura tiek slēgta brīdī, kad tās nonāk brīvās zonas procedūrā;

c) tās ir novietotas brīvajā zonā saskaņā ar lēmumu par ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu;

d) ja tās atbilst lauksaimniecības politikas pasākumiem, kas ietver šādu preču izvešanu.

2. Preces, ko ieved brīvajā zonā apstākļos, kas atšķirīgi no 1. punktā minētajiem, nav jāuzrāda muitas dienestiem.

3. Preces, kas uzskatāmas par pakļautām brīvās zonas procedūrai no brīža, kad tās ievestas brīvajā zonā, ja vien tās jau nav pakļautas citai muitas procedūrai.

167. pants

Kopienas preces brīvajās zonās

1. Kopienas preces atļauts ievest, uzglabāt, pārvietot, izmantot, pārstrādāt un izmantot brīvajā zonā. Šādos gadījumos preces nav uzskatāmas par pakļautām brīvās zonas kārtībai.

2. Pēc attiecīgas personas lūguma, muitas dienestiem jāapstiprina Kopienas statuss šādām precēm;

a) Kopienas precēm, kas ievestas brīvajā zonā;

b) Kopienas precēm, kas pārstrādātas brīvajā zonā;

c) precēm, kas ir izlaistas brīvam apgrozījumam brīvajā zonā.

168. pants

Ārpuskopienas preču patēriņš vai pārstrāde

1. Izņemot gadījumus, kas minēti 165. pantā ārpuskopienas preces nedrīkst patērēt, izmantot vai pārstrādāt brīvajās zonās.

2. Neskarot noteikumus, kas piemērojami krājumiem vai glabātavām Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem [17] izpratnē, ja attiecīgajā procedūrā tas paredzēts, 1. punkts neliedz izmantot vai patērēt preces, kuru izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana uz laiku neprasītu ievedmuitas nodokļu vai kopējās lauksaimniecības politikas vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu.

Šādas izmantošanas vai patēriņa gadījumā netiek prasīta deklarācija par izlaišanu brīvam apgrozījumam vai procedūra "ievešana uz laiku".

Deklarāciju tomēr pieprasa, ja šādas preces ieskaitāmas kvotās vai limitos.

169. pants

Preču eksports, atkārtots eksports un pārvešana uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu

Neskarot Kopienas likumdošanu, kas regulē īpašas jomas, preces brīvajā zonā var eksportēt vai ievest no jauna no Kopienas muitas teritorijas, vai ievest citā Kopienas muitas teritorijas daļā.

97. līdz 104. pants mutatis mutandis attiecas uz precēm, kuras ievestas pārējās Kopienas muitas teritorijas daļās.

170. pants

Preču statuss muitā atgriežoties uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu

1. Ja preces tiek ievestas atpakaļ citā Kopienas muitas teritorijas daļā no brīvās zonas, 167. panta 2. punktā minēto sertifikātu var izmantot šādu preču Kopienas statusa pierādīšanai.

2. Ja preču Kopienas statuss nav pierādīts saskaņā ar 1. punktu vai kādu citu apstiprinātu dokumentu, preces uzskatāmas par ārpuskopienas precēm.

Tomēr šādas preces uzskatāmas par Kopienas precēm nolūkā piemērot izvedmuitas nodokļus un izvešanas licences vai izvešanas pasākumus, kas noteikti saskaņā ar tirdzniecības vai lauksaimniecības politiku.

4. NODAĻA

ĪPAŠA IZMANTOŠANA

1. iedaļa

Ievešana uz laiku

171. pants

Joma

1. Ievešana uz laikus procedūra ļauj Kopienas muitas teritorijā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un bez spēkā esošo akcīzes nodokļu piemērošanas izmantot ārpuskopienas preces, nepakļaujot tās tirdzniecības politikas pasākumiem, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

Ja precēm pilnībā nepiemēro ievedmuitas nodokli, tās saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem atbrīvo arī no citiem ievedmaksājumiem.

2. Ievešana uz laikus procedūru var piemērot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ir iecerēta preču atkārtota izvešana;

b) preces nav plānots nekādi mainīt, izņemot normālo nolietojumu, kas radies to izmantošanas dēļ;

c) ir iespējams nodrošināt procedūrai pakļaujamo preču identifikāciju, izņemot gadījumus, ja identifikācijas pasākumu trūkums, ievērojot preču raksturu vai veicamās darbības, nevar būt par iemeslu procedūras pārkāpumiem vai, 149. pantā minētajā gadījumā, ja iespējams pārbaudīt atbilstību nosacījumiem attiecībā uz ekvivalentām precēm.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka izņēmumus, kas paredzēti šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

172. pants

Termiņš kādā preces var palikt pagaidu ievešanā

1. Muitas dienesti nosaka termiņu, kādā ievedamajām precēm jābūt atkal izvestām vai nodotām jaunā preču muitošanas vai izmantošanas režīmā. Šādam termiņam ir jābūt pietiekamam, lai varētu izpildīt atļaujā norādītās darbības.

2. Maksimālais termiņš ievešana uz laikus procedūrā precēm nemainīgam nolūkam un tā paša atļaujas turētāja atbildībā nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem, pat ja procedūra bijusi pārtraukta nododot preces kādā muitas procedūrā un pēc tam atkal atgriežot tā ievešana uz laikus procedūrā.

3. Ja pilnvarotu izmantošanu nevar sasniegt 1. un 2. punktā minētajos termiņos, muitas dienesti drīkst pēc attiecīgās personas lūguma uz piemērotu laiku pagarināt šos termiņus.

173. pants

Apstākļi uz kuriem attiecināma ievešana uz laiku

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, kas nosaka gadījumus un apstākļus, kuros izmantojama ievešana uz laikus procedūra un var piešķirt pilnīgu un daļēju atbrīvošanu no ievedmuitas nodokļiem.

Pieņemot šos nosacījumus, jāņem vērā starptautiskie līgumi un preču izmantošana un raksturs.

174. pants

Ievedmuitas nodokļu summa par precēm, kas nodotas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

1. Ievedmuitas nodokļu summu par precēm, kas nodotas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, nosaka 3 % apmērā no muitas nodokļu summas, kas būtu bijusi maksājama par minētajām precēm, ja tās būtu izlaistas brīvam apgrozījumam dienā, kad tām piemēro procedūru "ievešana uz laiku".

Šī summa maksājama par katru mēnesi vai mēneša daļu, kurā preces bijušas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu.

2. Ievedmuitas nodokļu summa nedrīkst pārsniegt summu, kas būtu bijusi maksājama, ja attiecīgās preces būtu izlaistas brīvam apgrozījumam dienā, kad tām piemēro procedūru "ievešana uz laiku", neskaitot jebkādus procentus, kuri būtu piemērojami.

2. iedaļa

Galapatēriņš

175. pants

Muitas dienestu uzraudzība saskaņā ar galapatēriņa procedūru

1. Ja preces izlaiž brīvam apgrozījumam ar pazeminātu nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, tās paliek muitas uzraudzībā.

2. Muitas uzraudzība galapatēriņa procedūrā izbeidzas, kad:

a) preces izmanto citiem mērķiem nekā tie, kuriem atbilst pazeminātas nodokļa likmes vai atbrīvojuma piešķiršana;

b) preces izved, iznīcina vai atstāj valstij;

c) ja preces izmanto citiem mērķiem nekā tie, kuriem atbilst pazeminātas nodokļa likmes vai atbrīvojuma piešķiršana un ir samaksāti ar likumu noteiktie ievedmuitas nodokļi.

5. NODAĻA

PĀRSTRĀDE

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

176. pants

Ieguves norma

Izņemot gadījumus, kad Kopienas likumdošana regulē ieguves normu atsevišķās nozarēs, muitas dienesti nosaka vai nu pārstrādes darbības ieguves normu, vai, ja vajadzīgs, šādas normas noteikšanas metodi.

Ieguves normu vai vidējo ieguves normu nosaka, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, kādos pārstrādes darbība notiek vai kādos tai ir jānotiek. Nepieciešamības gadījumos normu var koriģēt.

2. iedaļa

Ievešana pārstrādei

177. pants

Joma

1. Neskarot 149. pantu, ārpuskopienas preces var pakļaut procedūrai "ievešana pārstrādei" Kopienas muitas teritorijā vienai vai vairākām pārstrādes darbībām, nepiemērojot šīm precēm:

a) ievedmuitas nodokļus;

b) citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;

c) tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

2. Ievešanas pārstrādei procedūru var izmantot gadījumos, kas nav remonts, tikai neskarot ražošanas aksesuāru izmantošanu, ja preces, kam piemēro procedūru, ir identificējamas pārstrādes produktos.

149. pantā minētajā gadījumā var piemērot procedūru, kur var pārbaudīt atbilstību nosacījumiem, kas attiecināmi uz līdzvērtīgām precēm.

3. Papildu 1. un 2. punktam, procedūru "ievešana pārstrādei" piemērojama precēm:

a) kuras pakļaujamas darbībām, kas nodrošina to atbilstību tehniskiem nosacījumiem, lai tās izlaistu brīvam apgrozījumam;

b) kuras pakļautas parastiem apkopšanas veidiem saskaņā ar 148. pantu.

178. pants

Izvešanas termiņš

1. Muitas dienesti nosaka, kādā termiņā preces, kas ievestas pārstrādei vai pārstrādātie produkti nododami attiecīgai muitas procedūrai, ja vien tie netiek iznīcināti, neatstājot pārpalikumus.

Šis termiņš sākas tajā dienā, kad ārpuskopienas preces tiek nodotas procedūrā "ievešana pārstrādei" un tā noteikšanai jāņem vērā laiks, kāds nepieciešams pārstrādes darbību veikšanai un pārstrādes produktu iesniegšanai konkrētajai muitas procedūrai.

2. Muitas dienesti var piešķirt 1. daļā minētā termiņa pagarinājumu, ja atļaujas turētājs iesniedz pienācīgi pamatotu lūgumu.

Atļaujā var norādīt, ka termiņš, kas sākas kāda kalendārā mēneša vai ceturkšņa laikā, beidzas nākamā kalendārā mēneša vai attiecīgi ceturkšņa pēdējā dienā.

3. Agrīnas izvešanas gadījumos saskaņā ar 149. panta 2. punkta b) apakšpunktu, muitas dienesti nosaka termiņu, kurā ārpuskopienas preces jādeklarē procedūrai. Šis termiņš sākas dienā, kad pieņemta izvešanas deklarācija attiecībā uz kompensācijas produktiem, kas iegūti no attiecīgajām līdzvērtīgajām precēm.

179. pants

Pagaidu izvešana tālākai pārstrādei

Saņemot muitas dienestu iepriekšēju atļauju, dažas vai visas preces, kas "ievestas pārstrādei" vai pārstrādātos produktus, var uz laiku izvest tālākai pārstrādei ārpus Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar procedūras "izvešana pārstrādei" nosacījumiem.

3. iedaļa

Izvešana pārstrādei

180. pants

Joma

1. Procedūrā "izvešana pārstrādei" esošas Kopienas preces uz laiku var izvest no Kopienas muitas teritorijas pārstrādei. Pārstrādes procesā iegūtos produktus var izlaist brīvam apgrozījumam ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2. Procedūru "izvešana pārstrādei" nepiemēro tādām Kopienas precēm,

a) kuru izvešana saistīta ar ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu;

b) kuras pirms izvešanas ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem sakarā ar to galapatēriņu, kamēr ir spēkā nosacījumi šāda atvieglojuma piešķiršanai, līdz tiek izpildīti šāda galapatēriņa mērķi, ja vien preces netiek izvestas remontēšanai;

c) kuru izvešana ir par iemeslu eksporta kompensācijas piešķiršanai;

d) kurām tiek piešķirtas citādas nekā c) apakšpunktā minētās finansiālas priekšrocības, minētās preces izvedot atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai.

3. Ja kompensācijas produkti tiek deklarēti izlaišanai brīvam apgrozījumam, 1. punktā paredzēto pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir vienīgi pēc atļaujas turētāja pieprasījuma.

4. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 181. un 182. pants un ja ir iesaistīti nodokļi atbilstoši preces vērtībai, ievedmuitas nodokli aprēķina pamatojoties uz pārstrādes operācijas izmaksām, kas veikta ārpus Kopienas muitas teritorijas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus, ar kuriem izstrādā noteikumus šādu aprēķinu veikšanai un noteikumus attiecībā uz īpašiem nodokļiem.

5. Muitas dienesti nosaka termiņu, kurā uz laiku izvestās preces jāieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā pārstrādāta produkta veidā un jāizlaiž brīvam apgrozījumam, lai varētu saņemt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa. Tās var pagarināt šo termiņu pamatojoties uz pamatotu pilnvaras turētāja iesniegumu.

181. pants

Labotās preces

1. Ja pārstrādes darbību mērķis ir pagaidām izvedamās preces salabot, tās izlaiž brīvam apgrozījumam, pilnīgi atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka preču labošana izdarīta bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumā vai noteikumos paredzētajām garantijas saistībām, vai ražošanas defekta dēļ.

2. 1. punktu nepiemēro, ja defekts ņemts vērā, attiecīgās preces pirmo reizi izlaižot brīvam apgrozījumam.

182. pants

Standarta apmaiņas sistēma

1. Saskaņā ar standarta apmaiņas sistēmas nosacījumiem, ievestu produktu (turpmāk tekstā — "atvietotāju produktu") var, saskaņā ar 2. līdz 5. daļu ļauj izmantot kompensācijas produkta vietā.

2. Muitas dienesti ļauj standarta apmaiņas sistēmu izmantot, ja pārstrādes darbībās ietilpst tādu Kopienas preču labošana, kuras nav pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai vai īpašiem pasākumiem attiecībā uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.

3. Atvietotājiem produktiem ir tas pats astoņu ciparu Kombinētās nomenklatūras kods, tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā pagaidām izvedamajām precēm, ja attiecīgā labošana būtu izdarīta pēdējām.

4. Ja pagaidām izvedamās preces pirms izvešanas ir lietotas, arī atvietotājiem produktiem jābūt lietotiem.

Tomēr muitas dienesti var pieļaut izņēmumus no šā noteikuma, ja atvietotājs produkts ir piegādāts bez atlīdzības vai nu saskaņā ar līgumā vai noteikumos paredzētām garantijas saistībām, vai ražošanas defekta dēļ.

5. Nosacījumus, kas būtu piemērojami pārstrādes produktiem, piemēro kompensācijas produktiem.

183. pants

Atvietotāju produktu iepriekšēja ievešana

1. Muitas dienesti to noteiktā kārtībā atļauj atvietotājus produktus ievest pirms pagaidām izvedamo preču izvešanas.

Šādas atvietotāju iepriekšējas ievešanas gadījumā ir jādod nodrošinājums, kas sedz ievedmuitas nodokļu summu, kura būtu maksājama, ja saskaņā ar 2. punktu preces ar trūkumiem netiktu izvestas.

2. Iepriekšējas ievešanas gadījumā preces ar trūkumiem ir jāizved divu mēnešu laikā pēc dienas, kad muitas dienesti pieņēmuši iesniegto deklarāciju par atvietotāju produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam.

3. Tomēr izņēmuma gadījumos, ja preces ar trūkumiem nav iespējams izvest 2. punktā minētajā termiņā, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pieprasījuma var pagarināt 1. punktā minēto termiņu.

VIII SADAĻA

PREČU IZVEŠANA NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS

1. NODAĻA

PRECES, KAS ATSTĀJ KOPIENAS MUITAS TERITORIJU

184. pants

Izvešanas deklarācijas iesniegšana

1. Preces, ko nolemts izvest no Kopienas muitas teritorijas, jāatspoguļo izvešanas deklarācijā, kuru iesniedz kompetentai muitas iestādei pirms preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Tomēr 1. daļa neattiecas uz precēm, kuras ved ar transporta līdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, tajā neapstājoties.

2. Ja saskaņā ar 188. pantu ir nepieciešama muitas deklarācija vai atkal izvešanas paziņojums, šai deklarācijai vai paziņojumam ir jāatbilst izvešanas deklarācijai.

Ja netiek prasīta ne muitas deklarācija, ne atkal izvešanas paziņojums, izvešanas deklarācijai jābūt izvešanas kopsavilkuma formā saskaņā ar 189. pantu.

3. Izvešanas deklarācijā jābūt vismaz tiem datiem, kas nepieciešami izvešanas kopsavilkuma deklarācijai.

185. pants

Pasākumi, ar kuriem nosaka konkrētus gadījumus

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem par:

a) gadījumiem un apstākļiem, kuros preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, netiek pakļautas izvešanas deklarācijai;

b) nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atcelt vai piemērot prasību iesniegt izvešanas deklarāciju;

c) termiņus, kādos iesniedzama izvešanas deklarācija pirms preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas;

d) jebkuriem izņēmumiem un izmaiņām c) apakšpunktā minētajos termiņos;

e) kompetentas muitas iestādes noteikšanu, kurā iesniedzama izvešanas deklarācija un kurā veic riska analīzi un tiek veiktas riska eksporta un izvešanas pārbaudes.

Pieņemot šos nosacījumus, jāņem vērā:

a) īpaši apstākļi;

b) šo nosacījumu piemērošana noteiktiem preču pārvadāšanas veidiem, transporta vai uzņēmēju veidiem;

c) starptautiski nolīgumi, kuri paredz noteiktus drošības pasākumus.

186. pants

Formalitātes un muitas uzraudzība

1. Preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir pakļautas muitas izvešanas procedūrai, tajā skaitā:

a) ievedmuitas atmaksai vai atlaišanai vai eksporta kompensācijas maksāšanai;

b) izvedmuitas nodokļa iekasēšanai;

c) spēkā esošajām PVN un akcīzes noteikumiem;

d) ierobežojumu un izliegumu piemērošanai, ko pamato ar sabiedrības morāles normām, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, zvejas saudzēšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, tajā skaitā medikamentu sagatavju, viltotu preču un naudas kontroli, ko izved no Kopienas.

2. Preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pārbaudītas.

Ja nepieciešams, muitas dienesti var noteikt maršrutu, pa kuru precēm jāatstāj Kopienas muitas teritorija, un to, cik ilgā laikā tās jāizved no minētās teritorijas.

3. Izvešanas atļauja precēm kas tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas, var tikt piešķirta tikai tad, ja tās ir tādā pašā stāvoklī kā izvešanas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

4. Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktu pieņem pasākumus šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanai.

2. NODAĻA

IZVEŠANA

187. pants

Kopienas preces

Kopienas precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru.

Pirmā daļa neattiecas uz šādām precēm:

a) preces, kam piemēro galapatēriņa vai "izvešana pārstrādei" procedūru;

b) preces, kam piemēro iekšējā tranzīta procedūru vai kas uz laiku atstāj Kopienas muitas teritoriju saskaņā ar 109. pantu.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktu pieņem pasākumus, kas nosaka eksporta formalitātes, kas piemērojamas precēm, kam piemēro galapatēriņa vai "izvešana pārstrādei" procedūru.

188. pants

Ārpuskopienas preces

1. Ārpuskopienas precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, piemēro atkārtotas izvešanas paziņojumu, kurš iesniedzams kompetentā muitas iestādē, un izvešanas formalitātēm.

2. 110.-124. pantu mutatis mutandis piemēro atpakaļievešanas paziņojumam.

3. 1. daļu nepiemēro šādām precēm:

a) precēm, kam piemēro ārējā tranzīta procedūru un kuras tikai izved caur Kopienas muitas teritoriju;

b) precēm, kuras ved cauri vai tieši izved no brīvās zonas;

c) precēm, kurām piemēro pagaidu uzglabāšanas procedūru un kas eksportētas tieši no pilnvarotas pagaidu uzglabāšanas vietas.

189. pants

Izejas kopsavilkuma deklarācija

1. Ja Kopienas vai ārpuskopienas preces iecerēts izvest no Kopienas muitas teritorijas un nav nepieciešama muitas deklarācija vai atpakaļ ievešanas paziņojums, tad saskaņā ar 184. pantu kompetentā muitas iestādē iesniedzama izvešanas kopsavilkuma deklarācija.

2. Izejas kopsavilkuma deklarācija sagatavojama elektroniski. Var izmantot arī tirdzniecības, ostas vai transporta informāciju, ar nosacījumu, ka tajā ir nepieciešamie dati izejas kopsavilkuma deklarācijai.

Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var pieņemt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā, pieņemot, ka tā ietver to pašu riska vadības līmeni, kāds piemērots izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, kas sagatavota elektroniski, un ka tiek izpildītas prasības par šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.

Muitas dienesti var atļaut izvešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniegt paziņojumu, gūstot iespēju piekļūt kopsavilkuma deklarācijas datiem komersanta datorsistēmā.

3. Izejas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz kāda no šādām personām:

a) persona, kas izved preces vai uzņemas atbildību par preču transportēšanu ārā no Kopienas muitas teritorijas;

b) eksportētājs vai preču nosūtītājs vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas a) apakšpunktā minētās;

c) jebkura persona, kura var uzrādīt apskatāmās preces vai var likt tās uzrādīt kompetentam muitas dienestam.

4. Ja izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz cita persona, kas nav tāda transportlīdzekļa izmantotājs, ar kuru preces izved no Kopienas muitas teritorijas, šim transportlīdzekļa izmantotājam 186. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteiktajos termiņos kompetentā muitas iestādē ir jāiesniedz izvešanas paziņojums kravas manifesta veidā, kravas pavadzīme vai kravas saraksts, kurā ir visu to transportēto preču identifikācijai nepieciešamie dati, uz kurām attiecas izvešanas kopsavilkuma deklarācija.

Šā panta 2. punkta noteikumusmutatis mutandispiemēro šā panta pirmajai daļai.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a) kādiem datiem jābūt izvešanas paziņojumā;

b) nosacījumus, saskaņā ar kuriem izvešanas paziņojumu var nepieprasīt vai pieņemt;

c) izņēmuma noteikumus attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minēto termiņu un tā grozīšanu;

d) kompetentas muitas iestādi, kurā jāiesniedz vai kuras rīcībā jānodod izvešanas paziņojums.

Pieņemot šos pasākumus, jāņem vērā:

a) īpaši apstākļi;

b) šo pasākumu piemērošana noteiktiem preču plūsmu veidiem, transporta veidiem vai komersantu klasifikācijai;

c) starptautiskie nolīgumi, kuros paredzēti īpaši drošības pasākumi.

190. pants

Izmaiņu veikšana izejas kopsavilkuma deklarācijā

Pēc deklarētāja lūguma viņam tiek atļauts izejas kopsavilkuma deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus.

Tomēr grozījumi nav pieļaujami, ja atļauja tiek prasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

a) ir paziņojušas personai, kas iesniegusi kopsavilkuma deklarāciju par nodomu pārbaudīt preces;

b) ir konstatējušas, ka attiecīgie dati nav patiesi;

c) ir atlaidušas preces.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, kas nosakaizņēmumus šā panta 2. daļas c) apakšpunktam.

3. NODAĻA

ATBRĪVOJUMS NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

191. pants

Pagaidu eksports

1. Kopienas preces var uz laiku izvest no Kopienas muitas teritorijas un saņemt atpakaļ ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu.

2. Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem šā panta 1.daļas īstenošanai.

IX SADAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA UN GALA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA

192. pants

Turpmāki ieviešanas pasākumi

Papildus šajā kodeksā noteiktajiem ieviešanas pasākumiem, Komisijai saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību jāveic pasākumi, lai izstrādātu:

a) dalībvalstu muitas sistēmu savstarpējās savietojamības noteikumus un standartus, lai uzlabotu sadarbību elektronisko datu apmaiņā starp muitas dienestiem, starp muitas dienestiem un citām kompetentajām iestādēm, kā arī muitas dienestiem un uzņēmējiem;

b) gadījumus un nosacījumus, pie kuriem Kopiena var pieņemt lēmumus, pieprasot dalībvalstīm atcelt vai mainīt lēmumus;

c) ja nepieciešams, jebkurus citus ieviešanas pasākumus, tostarp, ja Kopiena uzņemas saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem ir nepieciešama Kodeksa noteikumu pieņemšana.

193. pants

Paskaidrojošas piezīmes un vadlīnijas

1. Saskaņā ar 194. panta 4. punktā noteikto kārtību Komisijai jāpieņem:

a) šā kodeksa paskaidrojošās piezīmes un nosacījumi tā ieviešanai, kā arī 42. pantā minētie izcelsmes noteikumi;

b) vadlīnijas, sniedzot Kopienai šī kodeksa nosacījumu un citu muitas likumdošanas aktu izklāstu.

2. Šādas paskaidrojošas piezīmes un pamatnostādnes par šīs regulas īstenošanas noteikumiem iekļauj kā pielikumus.

194. pants

Komiteja

1. Komisiju atbalsta Muitas kodeksa komiteja (turpmāk saukta "Komiteja").

2. Atsaucēs uz šo punktu, piemērojami Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pants, ar kuriem veikta atsauce uz šā lēmuma 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais periods ir viens mēnesis.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantu, 1.-4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4. Atsaucēs uz šo punktu, piemērojami Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pants, ar kuriem veikta atsauce uz šā lēmuma 8. pantu.

195. pants

Turpmāki jautājumi

Komiteja var izskatīt jebkuru ar šo Kodeksu vai ar to īstenošanu pieņemto pasākumu saistītu jautājumu, kuru ierosina tās priekšsēdētājs pēc Komisijas ierosinājuma vai dalībvalsts pārstāvja lūguma un kas jo īpaši ir saistītas ar:

a) jebkurām problēmām, kas radušās piemērojot muitas likumdošanu;

b) par Kopienas iesaistīšanos komisijās, darba grupās un paneļos, kas saistīti ar vai ir starptautisku līgumu satvarā attiecībā uz muitas likumdošanu.

2. NODAĻA

GALA NOTEIKUMI

196. pants

Atceltās regulas

Ar šo tiek atceltas Regula (EEK) Nr. 3925/91, Regula (EEK) Nr. 2913/92, Regula (EK) Nr. 82/2001 un Regula (EK) Nr. 1207/2001.

Atsauces uz atceltajām regulām skaidrojamas kā atsauces uz šo regulu un lasāmas kopā ar Pielikumā pievienoto savstarpējās saistības tabulu.

197. pants

Ziņojumi par muitas sodiem

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai vēlākais līdz … [] spēkā esošos valsts noteikumus saskaņā ar 22. pantu un nekavējoties paziņo par to turpmākajiem grozījumiem.

2. Dalībvalstis līdz katra kalendārā gada beigām nosūta Komisijai ziņojumu par 22. panta piemērošanu saskaņā ar Komisijas noteiktajiem norādījumiem.

198. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV C …

[2] Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra nostāja.

[3] KOM(2004)0544, 9.8.2004.

[4] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005, (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

[5] OV L 86, 3.4.2003., 21. lpp.Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/485/EK (OV L 162, 30.4.2004, 113. lpp.).

[6] KOM(2003)0452, 24.7.2003.

[7] OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.

[8] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/106/EK (OV L 359, 4.12.2004, 30. lpp.).

[9] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/69/EK (OV L 221, 12.8.2006., 9. lpp.).

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[11] OV L 374, 31.12.1991., 4. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[12] OV L 20, 20.1.2001., 1. lpp.

[13] OV L 165, 21.6.2001., 1. lpp.Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1617/2006 (OV L 300, 31.10.2006., 5. lpp.).

[14] OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

[15] OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1758/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 1. lpp.).

[16] OV L 118, 25.5.1995, 10. lpp.Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 476/97 (OV L 75, 15.3.1997., 1. lpp.).

[17] OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

[] Divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

--------------------------------------------------

20061223

PIELIKUMS

1. korelācijas tabula: jaunā regula > Regula (EEK) 2913/92

Jaunais pants | Iepriekšējie panti Regulā 2913/92 | Jaunais pants | Reg. 2913/92 |

1 | jauns | 47 | jauns |

2 | 2 | 48 | jauns |

3 | 3 | 49 | 201 |

4 | 1, 4 | 50 | 216 |

5 | jauns + 15 | 51 | 202, 203, kādreizējais 204, 206 |

6 | jauns | 52 | 143(2), kādreizējais 144, 208 |

7 | jauns | 53 | 209 |

8 | 11 | 54 | 210, 211 |

9 | 14 + 199 CCIP | 55 | 212 |

10 | jauns | 56 | 213 |

11 | 5(1)(2) & (3) | 57 | 121, 122, kādreizējais 144, 214 |

12 | 5(4) | 58 | 112, 121, 122, 135, 136, kādreizējais 144, 178 |

13 | jauns | 59 | jauns |

14 | 5a (1) | 60 | 215(1)(2) & (4) |

15 | 5a (2) | 61 | 189, 191 |

16 | 5a (2) | 62 | 192(1) |

17 | kādreizējais 250 | 63 | 190, 192(2) |

18 | ex 250 | 64 | 193, 194, 197 |

19 | 8 | 65 | 196 |

20 | 9 | 66 | 195 |

21 | 12 | 67 | 94 (1)-(4) |

22 | jauns | 68 | 94 (5)(6)(7) |

23 | 246 | 69 | 198 |

24 | 243 | 70 | 199 |

25 | 244 | 71 | 215(3), 217 |

26 | 245 | 72 | 221 (1) & (2) |

27 | 13 | 73 | 221 (3) & (4) |

28 | jauns | 74 | 217, 220 (2) a & c |

29 | kādreizējais 78 | 75 | 218, 219 (2) & 220(1) |

30 | Reg. 3925/91 | 76 | jauns |

31 | 16 | 77 | 222 |

32 | 11(2) | 78 | 223, 231 |

33 | 18, 35 | 79 | 224, 225, 226 |

34 | 17 | 80 | 227 |

35 | 19 | 81 | 228 |

36 | 20 (1)-(5), 21 | 82 | 229, 230 |

37 | 20 (6) | 83 | 232, 214 (3) |

38 | 22 | 84 | 235, 241, 242 |

39 | 23, 24 | 85 | 237, 239, 240 |

40 | 26 | 86 | 236 |

41 | jauns | 87 | 238 |

42 | 27 | 88 | 220(2)(b), 236 |

43 | 28, 36 | 89 | 239 |

44 | 29, 32, 36 | 90 | jauns |

45 | 30, 32(1)(e), 33 | 91 | jauns |

46 | 31 | 92 | 150(2), kādreizējais 204, 205, 206, 207, 212a, 233, 234 |

93 | 36a, 36b (1) | 147 | 90, 103 |

94 | 36b (1)-(4) | 148 | 91(3), 111 |

95 | 36b (5) | 149 | 109, 173(b) |

96 | 36c | 150 | kādreizējais 114, kādreizējais 115 |

97 | 37, 42, 58(2) | 151 | 92, 97, 98(3), 109(4), 115(2), 120, 131, 142(2), 146(2), 165 |

98 | 38(1)-(4) | 152 | 91 |

99 | 38(5) | 153 | 93, 163, 164 |

100 | 39 | 154 | jauns |

101 | 40, 41 | 155 | 95, 96 |

102 | 46, 47 | 156 | 93 |

103 | 48, 49, 58(1) | 157 | 98, 166 |

104 | 50 | 158 | 101, 102 |

105 | 54 | 159 | 108, 110, 171 |

106 | 55 | 160 | 50, 51(2), 53 |

107 | Kādreizējais CCIP 313. pants | 161 | 51(1), 52 |

108 | 83 | 162 | 99, 110 |

109 | 164 | 163 | 106 |

110 | 59 | 164 | 167(1)-(3), 168 (1) & (2) |

111 | 60 | 165 | 167 (4), 172 |

112 | 61, kādreizējais 77 | 166 | 173 |

113 | 62, 76(1)a, 77 | 167 | kādreizējais 169, 170 |

114 | 63, 67 | 168 | 169, kādreizējais 170 |

115 | 64 | 169 | 175 |

116 | 65 | 170 | 177, 181 |

117 | 66 | 171 | 180 |

118 | 68, kādreizējais 250 | 172 | 137, 139 |

119 | 69 | 173 | 140 |

120 | 70 | 174 | 141, 142 |

121 | 71, kādreizējais 250 | 175 | 143 (1) & (2) |

122 | 72, kādreizējais 250 | 176 | 82 |

123 | 73 | 177 | 119 |

124 | 74 | 178 | 130, kādreizējais 114 |

125 | 76 (1) & (4) | 179 | 118 |

126 | 76(1)(c) | 180 | 123 |

127 | jauns | 181 | 145, 146, 149, 150, 151, 153(2) |

128 | 76(2) & (3) | 182 | 152 |

129 | jauns | 183 | 154, 155, 156 |

130 | 81 | 184 | 154 (4), 157 |

131 | 56 | 185 | 182a |

132 | 57, 75, 78(3) | 186 | 182b, kādreizējais 182c, 161(4) & (5) |

133 | kādreizējais 182 | 187 | kādreizējais 161, 162, 183 |

134 | jauns | 188 | 161(1), (2) |

135 | 79 | 189 | 182, kādreizējais 182c |

136 | 185(1) | 190 | kādreizējais 182c, 182d |

137 | 185(2) | 191 | 182d(4) |

138 | 186 | 192 | jauns |

139 | 187 | 193 | 184 + Reg. 918/83 |

140 | 188 | 194 | 247, 248 |

141 | 184 + Reg. 918/83 | 195 | jauns |

142 | 84 | 196 | 247a, 248a |

143 | 85, 86, 87, 88, 94, 95, 100, 104, 116, 117, 132, 133, 138, 147, 148 | 197 | 249 |

144 | jauns | 198 | 251, 252 |

145 | 105, 106 (3), 107, 176 | 199 | 253 |

146 | 89, 92 | — | — |

2. korelācijas tabula: iepriekšējā regula (EEK) 2913/92 > jaunā regula

Reg. 2913/92 | Jaunais pants | Reg. 2913/92 | Jaunais pants |

1 | 4 | 44 | Atcelts |

2 | 2 | 45 | Atcelts |

3 | 3 | 46 | 102 |

4 | 4 | 47 | 102 |

5 | 11, 12 | 48 | 103 |

5a | 14, 15, 16 | 49 | 103 |

6 | 17 | 50 | 104, 160 |

7 | 17 | 51 | 160, 161 |

8 | 19 | 52 | 161 |

9 | 20 | 53 | 160 |

10 | 17 | 54 | 105 |

11 | 8, 32 | 55 | 106 |

12 | 21 | 56 | 131 |

13 | 27 | 57 | 103 |

14 | 9 | 58 | 97, 103 |

15 | 5 | 59 | 110 |

16 | 31 | 60 | 111 |

17 | 34 | 61 | 112 |

18 | 33 | 62 | 113 |

19 | 35 | 63 | 114 |

20 | 36, 37 | 64 | 115 |

21 | 36 | 65 | 116 |

22 | 38 | 66 | 117 |

23 | 39 | 67 | 114 |

24 | 39 | 68 | 118 |

25 | Atcelts | 69 | 119 |

26 | 40 | 70 | 120 |

27 | 42 | 71 | 121 |

28 | 43 | 72 | 122 |

29 | 44 | 73 | 123 |

30 | 45 | 74 | 124 |

31 | 46 | 75 | 132 |

32 | 44, 45 | 76 | 113, 125, 126, 128 |

33 | 45 | 77 | 112, 113 |

34 | 47 | 78 | 29 |

35 | 33 | 79 | 135 |

36 | 44 | 80 | Atcelts |

36a | 93 | 81 | 130 |

36b | 93, 94, 95 | 82 | 176 |

36c | 96 | 83 | 108 |

37 | 97 | 84 | 142 |

38 | 98, 99 | 85 | 143 |

39 | 100 | 86 | 143 |

40 | 101 | 87 | 143 |

41 | 101 | 88 | 143 |

42 | 97 | 89 | 146 |

43 | Atcelts | 90 | 147 |

91 | 148, 152 | 141 | 174 |

92 | 146, 151 | 142 | 174, 151 |

93 | 153, 156 | 143 | 53, 175 |

94 | 67, 68, 143 | 144 | 52, 57, 58 |

95 | 143, 155 | 145 | 181 |

96 | 155 | 146 | 151, 181 |

97 | 151 | 147 | 143 |

98 | 151, 157 | 148 | 143 |

99 | 162 | 149 | 181 |

100 | 143 | 150 | 181 |

101 | 158 | 151 | 181 |

102 | 158 | 152 | 92, 182 |

103 | 147 | 153 | 181 |

104 | 143 | 154 | 183, 184 |

105 | 145 | 155 | 183 |

106 | 145, 163 | 156 | 183 |

107 | 145 | 157 | 184 |

108 | 159 | 158 | Atcelts |

109 | 149, 151 | 159 | Atcelts |

110 | 159, 162 | 160 | Atcelts |

111 | 148 | 161 | 186, 187, 188 |

112 | 58 | 162 | 187 |

113 | Atcelts | 163 | 153 |

114 | 150, 178 | 164 | 109, 153 |

115 | 150, 151 | 165 | 151 |

116 | 143 | 166 | 157 |

117 | 143 | 167 | 164, 165 |

118 | 179 | 168 | 164 |

119 | 177 | 168a | Atcelts |

120 | 151 | 169 | 167, 168 |

121 | 57, 58 | 170 | 167, 168 |

122 | 57, 58 | 171 | 159 |

123 | 180 | 172 | 165 |

124 | Atcelts | 173 | 149, 166 |

125 | Atcelts | 174 | Atcelts |

126 | Atcelts | 175 | 169 |

127 | Atcelts | 176 | 145 |

128 | Atcelts | 177 | 170 |

129 | Atcelts | 178 | 58 |

130 | 178 | 179 | Atcelts |

131 | 151 | 180 | 171 |

132 | 143 | 181 | 170 |

133 | 143 | 182 | 133, 189 |

134 | Atcelts | 182a | 185 |

135 | 58 | 182b | 186 |

136 | 58 | 182c | 186, 189, 190 |

137 | 172 | 182d | 190, 191 |

138 | 143 | 183 | 187 |

139 | 172 | 184 | 141, 193 |

140 | 173 | 185 | 136, 137 |

186 | 138 | 220 | 74, 75, 88 |

187 | 139 | 221 | 72, 73 |

188 | 140 | 222 | 77 |

189 | 61 | 223 | 78 |

190 | 63 | 224 | 79 |

191 | 61 | 225 | 79 |

192 | 62, 63 | 226 | 79 |

193 | 64 | 227 | 80 |

194 | 64 | 228 | 81 |

195 | 66 | 229 | 82 |

196 | 65 | 230 | 82 |

197 | 64 | 231 | 78 |

198 | 69 | 232 | 83 |

199 | 70 | 233 | 92 |

200 | Atcelts | 235 | 84 |

201 | 49 | 236 | 86, 88 |

202 | 51 | 237 | 85 |

203 | 51 | 238 | 87 |

204 | 51, 92 | 239 | 85, 89 |

205 | 92 | 240 | 85 |

206 | 51, 92 | 241 | 84 |

207 | 92 | 242 | 84 |

208 | 52 | 243 | 24 |

209 | 53 | 244 | 25 |

210 | 54 | 245 | 26 |

211 | 54 | 246 | 23 |

212 | 55 | 247 | 194 |

212a | 92 | 247a | 196 |

213 | 56 | 248 | 194 |

214 | 57, 83 | 248a | 196 |

215 | 60, 71 | 249 | 197 |

216 | 50 | 250 | 18, 118, 121, 122 |

217 | 74 | 251 | 198 |

218 | 75 | 252 | 198 |

219 | 75 | 253 | 199 |

3. korelācijas tabula: atceltā regula > jaunā regula

Iepriekšējā regula | Jaunais pants |

(EEK) Nr. 918/83 | 141 & 193 pants |

(EEK) Nr. 3925/91 | 30. pants |

(EK) Nr. 82/2001 | 42. pants |

(EK) Nr. 1207/2001 | 42. pants |

--------------------------------------------------