18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/1

1.1

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta centienus, veicot trešo piecu gadu vērtējumu, un augsta līmeņa ekspertu plašu iesaistīšanu. EESK uzskata, ka, īstenojot pamatprogrammas, nākotnē veidojot pētniecības un jauninājumu politiku, kā arī kopumā tajos politiskajos pasākumos, kas sniedz ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā, pastāvīgi jāņem vērā dažādu ekspertu grupu, īpaši par vispārējo novērtējumu atbildīgās grupas (1), izstrādātie ieteikumi.

1.2

EESK atkārtoti ir aicinājusi būtiski palielināt Eiropas pētniecības budžetu un tādēļ pauž nožēlu, ka ir paredzēts samazināt piešķiramo summu, jo šāda rīcība ir pretrunā ar svarīgāko attīstības mērķi, kas ir izvirzīts saistībā ar pasaules mēroga konkurences izaicinājumiem un Lisabonas stratēģiju.

1.3

EESK uzsver, ka liela nozīme ir plašākai rūpniecības pārstāvju iesaistīšanai pētniecības un jauninājumu attīstības jomā kā priekšnoteikumam, lai sasniegtu Barselonas Padomes izvirzīto mērķi, un uzskata, ka jācenšas mērķtiecīgāk veidot komunikāciju ar uzņēmumiem, organizācijām un ražotāju apvienībām, lai izzinātu arī stratēģiskās tematiskās jomas, kurās izcilie Eiropas pētniecības sasniegumi var izpausties.

1.4

EESK uzskata, ka jāveido atbilstoši instrumenti, lai veicinātu privātos ieguldījumus pētniecības un tehnoloģiju attīstībā (PTA), sākot ar riska kapitālu līdz EIB finansējumam un pētniecības jomā piešķirtajiem kredītiem ar izdevīgām procentu likmēm, lai atvieglotu pētījumu rezultātu īstenošanu konkrētās uzņēmējdarbības iniciatīvās.

1.5

EESK piekrīt ekspertu grupas viedoklim, ka pētniekiem (ievērojot ētiskos pamatprincipus) jāpiešķir lielāka autonomija un atbildība, ka jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība profesijām, kas saistītas ar zinātnisko darbību, kā arī jādod iespēja ne tikai ģeogrāfiskai, bet arī lielākai starpdisciplinārai mobilitātei un Marie Curie stipendijas jāiekļauj valsts un reģionālajās programmās un tā jāizmanto, lai veicinātu valsts pētniecības iestādēs un privātās pētniecības organizācijās strādājošo pētnieku apmaiņu.

1.6

EESK aicina pirmām kārtām sagatavot politikas pasākumus, kuru mērķis ir veicināt augstākās izglītības pilnveidošanu zinātnes jomā un inženieru specialitātēs, paaugstināt sieviešu pētnieču īpatsvaru, radīt vilinošākas zinātniskās karjeras iespējas un ārzemēs strādājošos pētniekus atgriezt Eiropas Savienībā. Būtu arī vēlama zinātnisko un tehnisko mācību priekšmetu plašāka mācīšana vidusskolas pēdējos trijos gados un universitātes zinātnisko mācību virzienu popularizēšana.

1.7

Vienkāršības labad EESK aicina konkrētāk paskaidrot konkursu atšķirīgās shēmas, dažādus pasākumus, kā arī dalībnieku kategorijas, nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem lielāku elastību un izvēles brīvību, kā arī izstrādāt vienkāršas administratīvo un finanšu procedūru pamatnostādnes, īpaši attiecībā uz iesaistīto dalībnieku līgumiem.

1.8

EESK ierosina nepārtraukti veikt izmantoto metožu kvalitātes, kā arī formālu uzraudzības un novērtēšanas procedūru vērtējumu, tāpat arī labi izstrādātu attīstības projektu gadījumā noteikt regulāras darbību un rezultātu pārbaudes, kas ir paredzētas iepriekš noteiktos projekta pārbaudes termiņos un ir saistītas ar finanšu līdzekļu izmaksāšanu un projekta īstenošanas progresu.

1.9

EESK ierosina veltīt īpašas pūles, lai ieviestu virkni rādītāju, kuri reāli novērtētu sasniegumus konkurētspējas un attīstības jomā. Šādu sasniegumu rādītāju pētniecības jomā izmantošana ļautu noteikt finansēto pasākumu efektivitāti attiecībā uz nākotnes zinātnisko progresu, ES vispārējo attīstību un turpmāko darbību prioritātem.

2.1

Trešais pētniecības pamatprogrammu piecu gadu vērtējums (1999–2003) ir ļoti nozīmīga analīze, jo satura ziņā tajā ir iekļauti plaši un dziļi pētījumi (2). EESK lielā mērā atbalsta augsta līmeņa ekspertu veiktos pētījumus un sniegtos ieteikumus, ko Komisija ir atbalstījusi. Ņemot vērā starptautiskās konkurences apstākļus, kā arī Lisabonas stratēģijā un Barselonas Padomes sanāksmē izvirzītos mērķus, EESK uzsver, ka steidzami jāapsver Kopienas pētniecības svarīgākās prioritātes un mērķi, īpaši attiecībā uz ražošanas nozaru pārstāvju plašāku līdzdalību.

2.2

Mūsdienās zinātniski tehniskais progress un jauninājumi vērojami aizvien vairāk arī tādos procesos, kuros dažādas nozares savstarpēji bagātinās un notiek plaša daudzdisciplināra mijiedarbība starp universitātēm, uzņēmumiem un citiem iesaistītajiem dalībniekiem. Šāda attīstība vairāk neatbilst vienīgi lineārajam modelim, saskaņā ar ko jauninājumi rodas fundamentālajos pētījumos (un galvenokārt zinātniskajā līmenī), bet to attīstība un izmantošana ir rūpnieciskās pētniecības uzdevums. Vēl pirms dažiem gadiem (3) zinātniskā attīstība notika, pamatojoties uz lineāro modeli. Sadarbība, mācīšanās vienam no otra, neziņa un risks ir pētnieciskās darbības galvenās pazīmes.

2.3

Pamatojoties uz mijiedarbības modeli, var izskaidrot reģionālo kopu (cluster) panākumu. Minētās kopas veido “sistēmu”, kas var pozitīvi ietekmēt uzņēmumu un augstskolu pārstāvju darbu un radīt atbilstošu sociālo un kultūras vidi, efektīvu institucionālo un organizatorisko sistēmu, infrastruktūras tīklu, kā arī piemērotu tiesisko regulējumu, lai risinātu konkurences problēmas.

2.4.1

Eiropa pašlaik saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem starptautiskās konkurētspējas un izaugsmes iespēju jomā. Tādēļ tā atpaliek ne tikai no tās tradicionālajiem konkurentiem, bet arī no lielākajām, no jauna tirgū ienākošajām valstīm. Īpaši Indijā un Ķīnā neparasti lielā apjomā palielinās izdevumi pētniecības un tehnoloģiju attīstībai (PTA), Ķīnā — līdz 20 %, un ir paredzams, ka šī valsts 2010. gadā pētniecības un tehnoloģiju attīstībai izlietos tikpat lielu summu no tās IKP kā ES. Daudzi Eiropas uzņēmumi iegulda Ķīnā ne tikai zemāku izmaksu dēļ, bet arī tādēļ, ka tur pastāv iespēja izdevīgi apvienot labi izglītotu darbaspēku un lielus, dinamiskus tehnoloģiju un augsto tehnoloģiju tirgus (4). Tā kā pētniecība un jauninājumi ir ļoti svarīgas jomas, lai risinātu šādas problēmas (5), Eiropai ir jāsagatavo atbilstoši finanšu līdzekļi un jāizmanto viss intelektuālais potenciāls, lai veicinātu zinātni, tehnoloģiju un jauninājumus (6).

2.4.2

Diemžēl aktuālie dati rada lielu satraukumu — kopš 2001. gada izdevumu apjoms pētniecības jomā būtībā ir saglabājies 1,9 % apmērā no IKP un, veicot aprēķinus, kas pamatojas uz laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam sasniegto ikgadējo IKP pieaugumu par 0,7 %, 2010. gadā varētu rēķināties tikai ar summu 2,2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka, tā kā ASV ir pavisam savādāks IKP apjoms, pētniecība un attīstība visādā ziņā notiek daudz lielākā mērogā, un tādēļ vieglāk tiek sasniegta nepieciešamā kritiskā masa. Atšķirība starp Eiropas pētniecības un attīstības izdevumiem un tās lielāko konkurentu izdevumiem šajā jomā ir izskaidrojama galvenokārt ar nelielāku privātā sektora līdzdalību (2002. gadā privātā sektora izdevumu īpatsvars ES bija 55,6 % no kopējiem izdevumiem, turpretī ASV — 63,1 % un Japānā — 73,9 %). Vēl lielāks iemesls bažām ir fakts, ka privātie pētniecības izdevumi tajā pašā laika posmā ir samazinājušies, un acīmredzot Eiropas privātie uzņēmumi pastiprināti iegulda citos pasaules reģionos, kuri piedāvā labākus apstākļus — no 1997. līdz 2002. gadam Eiropas uzņēmumi ir paaugstinājuši savus ieguldījumus ASV pētniecībā par 54 %, turpretī ASV ieguldījumi Eiropas Savienībā ir paaugstinājušies tikai par 38 % (7).

2.5.1

EESK atbalsta pamatprogrammu analīzē izvirzītos četrus svarīgākos mērķus:

2.5.2

Barselonas Padomes sanāksmē izvirzītais galvenais mērķis — līdz 2010. gadam novirzīt 3 % no iekšzemes kopprodukta pētniecībai un attīstībai un tādā veidā par divām trešdaļām no minētās vērtības paaugstināt privātā sektora finansējuma daļu pētniecības jomā — ir saistīts ar nepieciešamību salīdzināt un koordinēt Kopienas un valstu pētniecības politikas. Lai sasniegtu minēto mērķi, jārada lielāki stimuli, lai Eiropā veicinātu ieguldījumus pētniecības jomā, jāizveido piemēroti nosacījumi, lai paaugstinātu pētniecības sistēmas efektivitāti, jāpanāk labāka valsts ieguldījumu sviras efekta ietekme uz pētniecisko darbību privātajā sektorā, kā arī jāsagatavo efektīvāki un saskaņotāki pētniecības politikas pasākumi gan Kopienas, gan valsts līmenī (8).

2.5.3

Ņemot vērā novērtēšanas procesā veiktos pētījumus un daudzu ieinteresēto personu paustos viedokļus, Komiteja uzskata, ka, izmantojot starp Komisiju un dalībvalstīm saskaņotus pasākumus, mērķtiecīgāk jāuzlabo nosacījumi, kas nepietiekami veicina pētnieciskos pasākumus. Jānosaka tieši pasākumi, lai veicinātu sistēmas inovāciju un konkurētspēju Eiropas līmenī. Sadrumstalotības un nepietiekamās pūliņu koordinācijas dēļ nav iespējams sasniegt nepieciešamo kritisko masu un koncentrāciju. Turklāt daudz intensīvāk jāsalīdzina un jākoordinē valstu politikas ne tikai attiecībā uz pētniecības jomu, bet arī uz šādām jomām: darbinieku izglītība un tālākizglītība, intelektuālā īpašuma aizsardzība un jauninājumu veicināšana, izmantojot nodokļu politikas pasākumus, kā arī konstruktīva un uz sinerģiju balstīta augstskolu un uzņēmumu utt. sadarbība.

2.6.1

EESK atkārtoti ir paudusi nepieciešamību būtiski palielināt Eiropas pētniecības budžetu un uzsvērti apstiprinājusi atbalstu Komisijas priekšlikumam par 7. pamatprogrammai piešķirto līdzekļu palielinājumu jau pirms turpmākās, ilgtermiņā paredzētās, finanšu līdzekļu apjoma palielināšanas (9). EESK izsaka nožēlu par Padomes nodomu būtiski samazināt šo summu līdz aptuveni 5 % no ES vispārējā budžeta Komisijas paredzēto 8 % vietā, un šis nodoms ir pretrunā attīstības svarīgākajam mērķim, kas ir izvirzīts saistībā ar globālās konkurences un Lisabonas stratēģijas izaicinājumiem.

2.6.2

Jau vienmēr EESK ir atbalstījusi Eiropas pētniecības telpas (10) izveidi un uzskatījusi, ka ir lietderīgi izveidot Eiropas Pētniecības padomei līdzīgu struktūrvienību, kura varētu sekmēt izcilus sasniegumus zinātnē, veicinot pētniecību līdz šim neizzinātajās jomās, kuras noteiktas ar augšupējas pieejas (bottom-up) palīdzību. EESK atzinīgi vērtē, ka ir ņemti vērā tās ieteikumi, īpaši attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes neatkarību un šīs padomes zinātniskās komitejas sastāvu, un apliecināts, ka noteikti jāiesaista arī rūpnieciskās pētniecības augstas klases speciālisti (11).

2.6.3

EESK atbalsta nostāju, ka jāveic dažādi saskaņoti pasākumi, lai atrastu vislabākās jauno dalībvalstu integrēšanas iespējas, tomēr uzskata, ka līdz šim paredzētie instrumenti nav pietiekami. Tā kā attiecīgā vērtējuma laikā šajās valstīs risinājās pārejas process, ir grūti noteikt, kura ir vispiemērotākā metode tādas ekonomikas izveidei, kura balstās uz zināšanu bagātināšanu un pētniecības attīstību. Jaunajās dalībvalstīs neapšaubāmi īpaša nozīme ir izvirzītajam mērķim “pētniecības veicināšana”, tomēr tam jābūt orientētam uz “jauninājumu radīšanu”, lai veicinātu izstrādes pasākumus, kas nepieciešami minētajās valstīs.

3.1.1

EESK atbalsta ekspertu ieteikumus un īpaši uzsver, ka liela nozīme ir plašākai rūpniecības nozares pārstāvju līdzdalībai un iesaistīšanai kā priekšnoteikumam, lai sasniegtu Barselonas Padomes izvirzīto mērķi. Minētā mērķa sasniegšanu atvieglotu ekonomisko aprindu aktīvāka iesaistīšanās stratēģisku lēmumu pieņemšanā un to tematisko jomu noteikšanā, kurās izcilie Eiropas pētniecības sasniegumi var vislabāk izpausties.

3.1.2

Lai nodrošinātu šādu līdzdalību, EESK uzskata, ka jācenšas mērķtiecīgāk veidot komunikāciju ar uzņēmumiem, organizācijām un ražotāju apvienībām, lai tostarp atvieglotu iespējas piedalīties MVU un tādējādi paaugstinātu līdzdalības līmeni, kas pašreizējo 13 % apmērā nav apmierinošs rādītājs. Septītā pamatprogramma un konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma pēc to būtības nav uzskatāmas par alternatīvām, bet gan par tādām programmām, kas viena otru papildina un veido sinerģiju.

3.1.3

EESK uzskata, ka līdzšinējie, kā arī jaunie (12), jau 6. pamatprogrammai paredzētie, finansēšanas instrumenti nebūtu būtiski jāmaina, lai netīšām nerastos jauni piekļuves ierobežojumi, kurus eksperti konstatēja 6. pamatprogrammas perioda sākumā. Minētie finansēšanas instrumenti drīzāk jāpielāgo, pamatojoties uz gūto pieredzi, un jāpanāk to vieglāka lietojamība.

3.1.4

Lai MVU atvieglotu līdzdalības iespējas, jāuzlabo integrētie projekti (Integrated Projects — IP) un mērķorientēti pētniecības projekti (Specific Targeted Research Projects — STREP), kurus galvenokārt izmanto MVU. Tehnoloģiskās platformas, kā arī kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (Joint Technology Initiatives) ir instrumenti, kas noteikti sniedz ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā. Tādēļ izcilības tīkli (Network of Excellence), kuri ir guvuši universitāšu un valsts pētniecības centru atzinīgu vērtējumu un lielu atbalstu, būtu turpmāk jāattīsta, lai veicinātu rūpniecības dalībnieku lielāku līdzdalību un lai minētie tīkli būtu instrumenti pētnieku mobilitātes veicināšanai, cenšoties panākt ciešāku apmaiņu starp privāto un valsts sektoru.

3.2.1

Katrreiz, pagarinot pamatprogrammu termiņu, runa ir par pārvaldības un procedūru vienkāršošanu; laika gaitā daudz kas ir uzlabots, sākot ar dažādiem dokumentiem par vienkāršošanu līdz pat Potočnik kga, Komisijas locekļa, izveidoto konsultatīvo grupu (“sounding board”), kuras sastāvā ir nelielu pētniecības iestāžu pārstāvji, tomēr, šķiet, ka konkrētie priekšlikumi nav atrisinājuši dalībnieku problēmas un grūtības, ar kurām tie saskaras.

3.2.2

Ņemot vērā speciālistu un tieši iesaistīto dalībnieku pieredzi, kas ir gūta apspriežoties, EESK ierosina sistemātiski konstatēt un vērtēt grūtības, kuras dalībniekiem jārisina saistībā ar pašreizējās pamatprogrammas projektiem, lai varētu ieteikt mehānismus, kuri ir labāk piemēroti pašreizējiem apstākļiem. Tas varētu sekmēt to, ka nepārtraukti tiek vērtēta izmantoto metožu kvalitāte, kā arī formālas uzraudzības un novērtēšanas procedūras.

3.2.3

Būtu lietderīgi arī noteikt termiņus, kad notiek regulāras labi izstrādātos attīstības projektos paredzēto darbību un rezultātu pārbaudes. Šie pārbaudes termiņi, kas ir iepriekš konkrēti noteikti projekta pārbaudes datumi, būtu jāsaista ar finanšu līdzekļu izmaksāšanu un projekta īstenošanas progresu.

3.2.4

Attiecībā uz līdzdalības kārtību un administratīvajām un finanšu procedūrām varētu izrādīties, ka lietderīgas ir detalizētākas un vienādi interpretētas pamatnostādnes attiecībā uz dalībnieku līgumiem, pieteikuma iesniedzējiem nodrošināta lielāka elastība un izvēles brīvība, kā arī konkursi, kuros ir precīzi noteiktas dažādas shēmas, dažādi pasākumi, kā arī dalībnieku kategorijas.

3.2.5

Izrādījās, ka samērā maza organizāciju grupa piedalījās vairākas reizes un vairākās programmās — bieži kā Prime Contractors (ģenerāluzņēmējs) — un vadīja aptuveni vienu piektdaļu no projektiem (13). Šāda koncentrēšanās rada iemeslu bažām, jo, no vienas puses, tā atklāj līdzdalības problēmas, ar kurām saskaras īpaši tie dalībnieki, kuri pētniecības jomas konkursā piedalās pirmo reizi. No otras puses, šāda koncentrēšanās mazina iespējas īstenot jaunus, uz radikāliem jauninājumiem orientētus un ar risku saistītu pētījumu projektus (kā prasīts 2. ieteikumā).

3.3.1

Kārtība, kā piesaistīt privātos ieguldījumus PTA, vēl joprojām nav noteikta, un tirgus mehānismi, kas varētu radīt sinerģisku ķēdes reakciju, šķiet, līdz šim nav izzināti, un tādēļ tos nevar izmantot tik ātri, kā tas būtu nepieciešams. Nodokļu stimuli, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšana, atvieglojumi riska kapitāla izmantošanai un ciešāka sadarbība starp rūpniecības jomu un augstskolām — tie ir mērķi, nevis rīcības mehānismi.

3.3.2

EESK īpaši atbalsta to, ka jāizveido instrumenti Eiropas pētnieku uzņēmējdarbības aktivitāšu attīstībai, kā arī jāatrod līdzekļi un veidi (sākot ar riska kapitālu, un līdz pat EIB finansējumam un pētniecības jomā piešķirtajiem kredītiem ar izdevīgām procentu likmēm), lai atvieglotu pētniecības rezultātu īstenošanu konkrētās uzņēmumu iniciatīvās.

3.3.3

Saistībā ar ieteikumu, ko EESK daudzos iepriekšējos atzinumos ir pati formulējusi un ko tā šajā sakarā pilnībā atbalsta, proti, nepieciešamību vairāk iesaistīt progresīvo tehnoloģiju MVU, jārada citi īpaši instrumenti papildus “kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām”, tehnoloģiskajām platformām un programmas “Idejas” iespējām. EESK uzskata, ka būtu vēlams noteikt minēto mērķi par prioritāru un pievērst tam īpašu uzmanību, izmantojot atklātu koordinācijas metodi.

3.3.4

Lai paātrinātu inovatīvākas, uz konkurētspējīgiem rezultātiem orientētas pētniecības attīstību, EESK uzskata, ka steidzami jāatrisina līdz šim neatrisinātās problēmas intelektuālā īpašuma tiesību jomā — īpaši jautājumi saistībā ar Kopienas patentu, iespējām patentēt datorizpildāmus izgudrojumus un izgudrojumus jaunajās zinātnes jomās, kā arī pilnīgu direktīvas par biotehnoloģisko izgudrojumu patentspēju īstenošanu.

3.4.1

EESK uzskata, ka pirmām kārtām jārada vilinošākas karjeras iespējas zinātnes un tehniskajā jomā, vairojot pētnieka profesijas popularitāti, ne tikai pamatojoties uz finansiālo aspektu, bet arī radot labāku attieksmi pret šo profesiju sabiedrībā. Tendence palielināties studējošo skaitam pēcdiploma studiju programmās un to skaitam, kas uzturas citās valstīs pētniecības nolūkā augstskolās vai citās iestādēs, ir neapšaubāmi pozitīvi vērtējams mobilitātes veids pētnieku izglītības procesā, jo zināšanu un darba metožu apmaiņa nozīmē svarīgu bagātināšanos. Tomēr minētā mobilitāte var kļūt par kritisku faktoru gadījumā, ja tā notiek tikai vienā virzienā, jo pētniekiem savā mītnes valstī nav darba apstākļu, karjeras iespēju, prestiža sabiedrībā un atbilstoša finansiālā atalgojuma — faktori, kas varētu veicināt viņu atgriešanos (14) Visās ES dalībvalstīs jārada labvēlīgi apstākļi jauniešiem, kas izlemj uzsākt pētnieka karjeru. Īpaši jācenšas, lai jaunajiem pētniekiem no tādām progresējošas ekonomikas valstīm kā Ķīna un Indija, piemēram, izmantojot mērķtiecīgi organizētas apmaiņas veidus, tiek radītas iespējas doties uz ES.

3.4.2

Šķiet, ka nepietiek ar cilvēkresursu attīstības un mobilitātes veicināšanas programmām, lai sasniegtu kvalitātes strauju attīstību, ar kuras palīdzību var sasniegt pirmo no svarīgākajiem mērķiem — radīt vilinošas iespējas talantīgākajiem un atbilstoši atalgot viņu darbu. Trūkst skaidras perspektīvas par tāda “Eiropas pētnieka” statusu, kam šādā pasākumā būtu galvenā loma.

3.4.3

Lai risinātu šo problemātisko situāciju, jāveic inovatīvi pasākumi. Jāveic ieguldījumi, lai pilnveidotu augstāko izglītību zinātnes jomā un inženieru specialitātēs. Lai to panāktu vidusskolas pēdējos trijos gados jāaktivizē mācību priekšmeti, kas vērsti uz zinātni, un jāpopularizē universitātes zinātniskos mācību virzienus. Vienlaicīgi jāsamazina augstskolu absolventu skaitu tajās studiju programmās, kuru beidzējiem darba tirgū nav atbilstoša darba piedāvājuma (negatīvi vērtējama situācija, kas konstatēta jaunajās dalībvalstīs, kā arī Itālijā, Portugālē un Austrijā), lai paaugstinātu sieviešu pētnieču īpatsvaru (tikai viena trešdaļa no visiem pētniekiem, bet vairāk nekā 63 % no visiem augstskolas absolventiem zinātnes jomā un inženieru specialitātes studiju programmās ir sievietes) (15) un radītu vilinošākas karjeras iespējas zinātnes jomā.

3.4.4

EESK uzskata, ka minētie politikas pasākumi, par kuriem ir atbildīgas pirmām kārtām dalībvalstis, detalizētāk jāizskata, izmantojot atklātas koordinācijas metodi, ko varētu lietderīgi pielietot attiecībā uz augstāko un universitātes izglītību, kā arī pētniecību, lai izplatītu paraugpraksi, izzinātu piemērotus salīdzinošā vērtējuma (peer review) veidus, veiktu starp dalībvalstīm un reģioniem saskaņotus pasākumus un noteiktu prioritāros tematus pārrobežu pētniecības jomā.

3.4.5

Pētnieku īpatsvars no strādājošo iedzīvotāju kopējā skaita Eiropā ir būtiski mazāks nekā ar to konkurējošajās valstīs (Eiropas Savienībā 5,4 % — salīdzinājumā ar 9 % ASV un 10,1 % Japānā, tomēr visās jaunajās dalībvalstīs un Dienvideiropas valstīs šis rādītājs ir zemāks par 5 %), un arī zinātnes un tehnoloģijas jomā strādājošo vecums pamazām rada bažas (35 % pētnieku, dažās dalībvalstīs pat 40 %, ir vecumā no 45–54 gadiem, turpretī 31 % pētnieku ir vecumā no 25–34 gadiem) (16). Turklāt būtu jāpārdomā arī fakts, ka pašlaik 150 000 Eiropas pētnieku strādā ASV un ka Barselonas mērķa sasniegšanai nākamajā desmitgadē būs nepieciešami vēl 500 000—700 000 pētnieku (17).

3.4.6

EESK piekrīt ekspertu grupas viedoklim, ka pētniekiem (ievērojot ētiskos pamatprincipus) jāpiešķir lielāka autonomija un atbildība, ka jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība profesijām, kas saistītas ar zinātnisko darbību, kā arī jādod iespēja ne tikai ne tikai ģeogrāfiskai, bet arī lielākai starpdisciplinārai mobilitātei un Marie Curie stipendijas jāiekļauj valsts un reģionālajās programmās un tā jāizmanto, lai veicinātu valsts pētniecības iestādēs un privātās pētniecības organizācijās strādājošo pētnieku apmaiņu.

3.4.7

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot “Eiropas pētnieku hartu” (18), kas ir pirmais solis pareizajā virzienā, tomēr uzskata, ka arī dalībvalstīm vairāk un koordinētāk jācenšas panākt efektīvāki un savstarpēji saskaņotāki pasākumi izglītības, karjeras, algu un sociālo nodevu pazemināšanas jomās, tostarp ieņēmumu, pensiju un nodokļu sistēmās (19).

3.4.8

Risinājums attiecībā uz jautājumu par uzticību Eiropas zinātnei un pētniecībai, kā arī par tās likumību — problēma, kurai EESK piešķir lielu nozīmi — ir viens no pētnieku likumīgas darbības un viņu darba atzīšanas ekonomikas jomā priekšnoteikumiem. Ne mazāk svarīgi, ņemot vērā minēto mērķi, ir steidzīgi izveidot aktīvu un starp Komisiju un dalībvalstīm saskaņotu politiku un nodrošināt piemērotus instrumentus un resursus.

3.5.1

EESK ņem vērā, ka Komisija ļoti centās uzlabot novērtēšanas procesu un izstrādāja virkni dokumentu, kas bija noderīgi novērtēšanas ekspertu darbā. Tomēr faktiskā problēma ir izpildītās programmas novērtējums; gadījumā, ja tikai pārbauda, vai minētā programma formāli saskan ar mērķiem, pastāv risks, ka netiek ņemts vērā patiesais stratēģiskais mērķis — novērtējums, kāda ir pamatprogrammas strukturālā ietekme uz ES ekonomikas un pētniecības apstākļiem, kā arī izvirzītajām prioritātēm un attiecīgo līdzekļu piešķiršanu.

3.5.2

EESK ierosina veltīt pūles, lai ieviestu virkni rādītāju, kuri reāli novērtētu sasniegumus konkurētspējas un attīstības jomā. Šādu sasniegumu rādītāju pētniecības jomā izmantošana ļautu noteikt finansēto pasākumu efektivitāti attiecībā uz ES vispārējo attīstību un turpmākās darbības saskaņotu ar izvirzītajām prioritātēm. Tomēr EESK apzinās, ka automātiski veikts novērtējum neaizstās dažādus un katrai situācijai atbilstošus attiecīgo ekspertu spriedumus.