52005PC0713

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.12.2005

COM(2005) 713 galīgā redakcija

2003/0189A (COD)2003/0189B (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padomes Kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par konkrētām fluoru saturošām siltumnīcefekta gāzēm, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI attiecībā uz izplūdēm no transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK

AR KO GROZA KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMU saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu

2003/0189A (COD)2003/0189B (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktam par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padomes Kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par konkrētām fluoru saturošām siltumnīcefekta gāzēm, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI attiecībā uz izplūdēm no transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK

1. Ievads

EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jāsniedz atzinums par grozījumiem, ko Eiropas Parlaments ierosinājis otrajā lasījumā. Turpmākais ir Komisijas atzinums par Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

2. INFORMāCIJAI

SASKAņā AR EK LīGUMA LēMUMU PIEņEMšANAS PROCEDūRU PRIEKšLIKUMS KOM(2003) 4 92 galīgā redakcijā tika iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei 2003. gada 11. augustā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedza atzinumu 2004. gada 28. janvārī.

Eiropas Parlaments 2004. gada 31. martā sniedza atzinumu pirmajā lasījumā.

Saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punktu Padome oficiāli pieņēma kopējo nostāju 2005. gada 21. jūnijā. Komisijas paziņojums par kopīgo nostāju tika pieņemts 2005. gada 1. jūlijā un Eiropas Parlaments šo nostāju otrajā lasījumā pieņēma 2005. gada 26. oktobrī.

3. Priekšlikumu mērķis

Piedāvātā regula un direktīva izveido:

i) likumisku pamatu, kas palīdzēs mazināt Kioto protokolā ietverto fluoru saturošu siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi dodot ieguldījumu ES un tās dalībvalstu Kioto mērķu sasniegšanā un pārsniegšanā;

ii) tiesisku regulējumu, kas veicinās arī iekšējo tirgu.

4. Komisijas atzinums par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem

Attiecībā uz regulu Eiropas Parlaments 2005. gada 26. oktobrī pieņēma 26 no 45 iesniegtajiem grozījumiem. No pieņemtajiem 26 grozījumiem Komisija 4 grozījumus var pieņemt pilnībā, 7 grozījumus daļēji un vēl 8 grozījumus principā. Komisijai nav pieņemami 7 no iesniegtajiem grozījumiem. Attiecībā uz direktīvu Eiropas Parlaments pieņēma 1 grozījumu, kas Komisijai nav pieņemams.

4.1 Regula

4.1.1 Komisijas pieņemtie grozījumi

4.1.1.1 Pilnībā pieņemtie grozījumi

10. grozījumā paredzēts emisiju „novēršanas”, kā arī fluoru saturošu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas elements, kas jau tiek izmantots attiecībā uz 3. pantā minētajām noplūdēm. 13. grozījumā plašāk izvērsta hermētiski noslēgtu sistēmu definīcija, tādējādi ieviešot lielāku skaidrību. 24. grozījums ir tikai atsauce uz 23. grozījumu, kuru Komisija pieņem principā. 29. grozījumā kā sastāvdaļa iekļauta energoefektivitāte, kas jāņem vērā, vērtējot, vai būtu aizliedzami šīs gāzes saturoši jauni produkti un iekārtas.Komisija uzskata, ka šie grozījumi ir atbilstīgi un uzlabo esošo tekstu, kā arī veicinās regulas ieviešanu un tās efektivitāti. Tādējādi Komisija tos var pieņemt.

4.1.1.2. Daļēji pieņemtie grozījumi

2 . grozījumā (apsvērums) precizēts, ka atsevišķām dalībvalstīm jāatļauj veikt individuālus pasākumus savu mērķu sasniegšanai, tāpēc ka saskaņā ar vienošanos par saistību sadali Kioto protokolā tām ir atšķirīgi mērķi. Tomēr nav norādīts, ka šādiem pasākumiem jāatbilst Līguma un Regulas prasībām. Jaunais 3.(a) apsvērums ir pieņemams vienīgi šādā formā:

„3.(a) Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā atsevišķām dalībvalstīm nosaka dažādus samazinājuma mērķus. Tāpēc dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus Kioto mērķu izpildei ar nosacījumu, ka šie pasākumi atbilst Līguma prasībām.”

Ar 11. grozījumu 1. pantā (darbības joma) ievieš daudzus precizējumus. Lielākā daļa no izmaiņām ir pieņemamas, taču būtu ieteicams saglabāt vārdu „pārbaude” un nevis „izmantošanas kontrole”, kā ierosināts. Ar šo pēdējo jautājumu saistīts teksts ir ierosināts attiecībā uz 17. grozījumu.

Ar 16. grozījumu maina vārdu „pārbaude” pret „pārbauda” un ar vārdu „sistēmas” aizvieto apzīmējumu „iekārtas” saistībā ar hermētiski slēgtām sistēmām. Otrā daļa ir pieņemama, taču Komisija vēlētos saglabāt vārdu „pārbaude” un nevis „pārbauda”. Risinājumu šai definīcijas problēmai varētu rast tekstā, kas ierosināts saistībā ar 17. grozījumu.

17. grozījumā vārdi „hermētiskuma pārbaude” ir aizvietoti ar vārdiem „hermētiskums pārbaudīts” un tajā ir precizēti izteikumi attiecībā uz netiešajām metodēm. Komisijai pirmā daļa nav pieņemama. Pēc zināmas pārstrādāšanas otro daļu varētu pieņemt un teksts, iespējams, varētu kliedēt bažas par vārda „pārbaude” lietojumu.

„Šajā punktā „hermētiskuma pārbaude” nozīmē, ka iekārtai vai sistēmai pamatā pārbauda hermētiskumu, izmantojot tiešas mērījumu metodes, kurās uzmanību koncentrē uz iekārtas vai sistēmas daļām ar vislielāko noplūdes iespējamību, vai netiešas metodes, kurās uzmanību koncentrē uz darbības parametriem, kas norāda uz fluoru saturošas siltumnīcefekta gāzes zudumiem. Šo hermētiskuma pārbaudi var veikt iekārtas vai sistēmas lietotājs, ievērojot 5. panta noteikumus.”

21 . grozījumā ziņošanas noteikumos galvenajā pielietojuma kategorijā, kas nosaka ražotāju un importētāju ziņojuma saturu, ir pievienoti „šķīdinātāji un ugunsdrošības sistēmas”. Komisija varētu pieņemt ugunsdrošības sistēmu, bet nevis šķīdinātāju lietotāju iekļaušanu, tāpēc ka ir daudz lietotāju, kas tos izmanto mazos apjomos, un ražotājiem un importētājiem rastos ievērojamas grūtības datu vākšanā.

25 . grozījumā ieviestas daudzas izmaiņas attiecībā uz marķēšanas noteikumiem, jo īpaši norāde par globālās sasilšanas veicināšanas spēju. Komisija šo principu varētu pieņemt, taču uzskata, ka to labāk varētu izdarīt ar komitejas procedūru. Tiek ierosināts šāds teksts:

„Komisija novērtēs, kā vislabāk marķēt iekārtas un produktus, kas satur fluoru saturošas siltumnīcefekta gāzes, lai panāktu pilnīgu vides informācijas atklāšanu šādu produktu un iekārtu lietotājiem, ieskaitot plašu dzīves cikla analīzi. Ja vajadzīgs, divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija noteiks marķējumu, kas jāizmanto šādiem produktiem vai iekārtām saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.”

44. grozījumā 1. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāveicina alternatīvu izstrādāšana, ņemot vērā gāzes ar augstu globālās sasilšanas veicināšanas potenciālu, un ka tām Komisijai jāziņo par aizliegumiem. Komisija pēc nenozīmīgas pārstrādāšanas varētu pieņemt 1. panta pirmo daļu, taču neuzskata, ka ziņošana būtu vajadzīga. 2. pantā iekļautais pielietojuma veidu uzskaitījums nav nepieciešams un tāpēc tas jāizlaiž.

„Neskarot Līgumu un jo īpaši tā 87. pantu, dalībvalstis centīsies veicināt tādu videi draudzīgāku iekārtu laišanu tirgū, kurās ir fluoru saturošas siltumnīcefekta gāzes, ņemot vērā atsevišķu gāzu energoefektivitātes priekšrocības konkrētā pielietojuma veidā.”

4.1.1.3. Principā pieņemtie grozījumi

3 . grozījums ir jauns apsvērums par fluoru saturošo siltumnīcefekta gāzu augsto globālās sasilšanas veicināšanas potenciālu. Tas saskan ar regulas I pielikumā norādīto, taču nedaudz jālabo izteiksmes veids un atbilstošs būtu šāds teksts:

„3.(b) Atsevišķām siltumnīcefekta gāzēm, kuras kontrolē saskaņā ar Kioto protokolu un šo regulu, ir augsts globālās sasilšanas veicināšanas potenciāls un ilga noturība atmosfērā.”

6. grozījums ir jauns apsvērums ar precizējumu, ka šīs regulas piemērošanai un izpildei vajadzētu paātrināt tehnoloģiju attīstību. Ar nelielām teksta izmaiņām, kas uzsver tehnoloģiju attīstību, grozījumu var pieņemt šādā veidā:

„(6a) Šīs regulas piemērošanai un izpildei jāveicina tehnoloģiju attīstība, turpinot videi draudzīgāku alternatīvu tehnoloģiju izstrādāšanu.”

7. grozījums ir jauns apsvērums ar precizējumu, ka šī regula nedrīkst atturēt dalībvalstis no stingrāku aizsardzības pasākumu uzturēšanas vai ieviešanas. Šis grozījums ir līdzīgs 2. grozījumam un tam piedāvātais teksts būtu pieņemams 7. grozījumam.

15 . grozījumā terminam „iekārtas” ir pievienots termins „sistēmas”. Sistēmā iekļauj visus iekārtas mezglus, kuros tiek izmantota fluoru saturoša siltumnīcefekta gāze un tas ir standarta termins standartizācijas dokumentos. Šajā sakarā pirms vārda „sistēmas” būtu lietderīgi iekļaut vārdkopu „jo īpaši”.

20 . grozījumā paredzēts, ka sertifikācijas un apmācību prasībām jāpakļauj arī kompānijas un to darbinieki, kas nodarbojas ar šajā regulā ietverto iekārtu apkopi un uzstādīšanu. Komisija principā var piekrist mērķim iekļaut „uzstādīšanu”, taču uzskata, ka būtu nesamērīgi to piemērot sīku elementu uzstādīšanai iekārtās. Apkope ir plašs jēdziens un atbilstīgās darbības varētu aptvert ar terminu „apkalpošana”. Ieteicamais teksts būtu šāds:

Gan kompānijām, gan atbilstīgajam personālam, kas nodarbojas ar iebūvētu elementu uzstādīšanu iekārtās, kas minētas 3. un 4. pantā, kā arī tiem darbiniekiem, kuri apkalpo šīs iekārtas vai strādā ar tām, ... ... ...

22. grozījumā prasīts, lai ikviens 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto stacionāro iekārtu īpašnieks no atbilstīgās kompetentās iestādes saņem reģistrācijas numuru katrai uzstādītajai sistēmai. Būtu lietderīgi norādīt, ka šo numuru jāizmanto visos 3. panta 6. punktā paredzētajos lietvedības dokumentos.

„Ikviens 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto stacionāro iekārtu īpašnieks no atbilstīgās kompetentās iestādes saņem reģistrācijas numuru katrai uzstādītajai sistēmai. Šo numuru izmanto 3. panta 6. punktā paredzētajos lietvedības dokumentos.”

23. grozījumā prasīts, lai dalībvalstu kompetentās iestādes reizi divos gados izlases veidā caurlūko 3. pantā minētos lietvedības dokumentus. Komisijai būtu pieņemams šī perioda pagarinājums līdz trim gadiem.

43. grozījumā paredzēta termiņa atlikšana attiecībā uz noplūdes detektoru uzstādīšanu ugunsdrošības sistēmās. Komisijai tas būtu pieņemami, šo termiņu atliekot uz diviem gadiem, un neparedzot drošības un apdrošināšanas prasības, jo tās netieši jau ir iekļautas, un Komisija nevēlas, lai šādi faktori vēl vairāk aizkavētu regulas ieviešanu.

4.1.2. Komisijas noraidītie grozījumi

12. grozījumā sniegta vēl viena definīcija terminam "laišana tirgū", aizvietojot ražotāju ar izgatavotāju. Esošā definīcija ir pietiekami skaidra un nepārprotama un tāpēc to var saglabāt.

14. grozījumā ieviesta „stacionāru” iekārtu definīcija. Komisija uzskata, ka šī grozījuma formulējums var radīt neskaidrību un tāpēc jānoraida.

18. grozījumā vārds „pārbaudes” pārveidots par vārdkopu „kontroles pasākumi”. Šī grozījuma noraidīšana atbilst nostājai par šo pašu jautājumu 16. un 17. grozījumā.

19 . grozījumā precizēts, ka dalībvalstis veicinās reģenerēto fluoru saturošo siltumnīcefekta gāzu transportēšanu pāri robežām iznīcināšanas vai reģenerēšanas nolūkā. Grozījums principā ir pieņemams, bet, tā kā fluoru saturošo gāzu pārvadāšana pāri robežām tiks iekļauta jaunā ierosinātā regulā par atkritumu pārvadāšanu, Komisija uzskata, ka iekļaut to šajā regulā nevajag.

27 . grozījumā prasīts, lai līdz 2008. gada 31. decembrim Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu par mobilo gaisa kondicionēšanas sistēmu ( MAC ) izmantošanu citos transportlīdzekļos, kas nav automobiļi vai transporta refrižeratorsistēmas. Komisijai tas nav pieņemami, jo tai nāktos izstrādāt priekšlikumus līdz noteiktam termiņam, neraugoties uz tās tehniskā un ekonomiskā vērtējuma rezultātiem un tas varētu nevajadzīgi ierobežot Komisijas iniciatīvas tiesības.

42. grozījumā mēģināts aktivizēt Komisijas lomu un palielināt pārredzamību attiecībā uz valstu pasākumiem fluoru saturošo gāzu jautājumā un arī nodrošināt savlaicīgu dalībvalstu ziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 176. panta prasībām. Komisija nevar pieņemt šo grozījumu, jo šobrīd jau darbojas ziņošanas sistēma par valstu pasākumiem un šis grozījums neradītu nekādu papildu vērtību.

45. grozījumā teikts, ka regula nekavēs dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus. Principā ir pieņemts 7. grozījums, kura apsvērumos ir ietverts tas pats viedoklis. Tomēr šis grozījums attiecas uz kādu regulas pantu. Atsevišķas dalībvalstis var izmantot to par attaisnojumu jebkādiem stingrākiem pasākumiem, pat tad, ja tie nodara kaitējumu iekšējam tirgum. Līguma noteikumi ir tieši piemērojami, tāpēc šis grozījums nav pieņemams.

4.2 Direktīva

4.2.1. Komisijas pieņemtie grozījumi

4.2.1.1. Pilnībā pieņemtie grozījumi

Nav

4.2.1.2. Daļēji pieņemtie grozījumi

Nav

4.21.3 Principā pieņemtie grozījumi

Nav

4.2.2. Komisijas noraidītie grozījumi

Pielietojot fiskālus vai cita veida stimulus, dalībvalstīm ar 1. grozījumu ļautu veicināt gaisa kondicionēšanas sistēmu uzstādīšanu, izmantojot tādu gāzi, kas ir efektīva un kurai ir zems globālās sasilšanas veicināšanas potenciāls. Šis grozījums priekšlikumā neko jaunu neievieš. Dalībvalstīm jau tagad ir atļauts pielietot fiskālus stimulus ar nosacījumu, ka tie atbilst valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai, kā arī Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem attiecībā uz tiešu uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem. Par šādiem pasākumiem ir jāziņo Komisijai un tos vērtē, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

5. Secinājumi

Saskaņā ar EK Līguma 250. panta 2. punktu Komisija groza savu priekšlikumu atbilstoši iepriekšminētajam. Komisija vēlas uzsvērt, ka ir gatava izskatīt veidus atklāto jautājumu risinājumu veicināšanai, lai sniegtu pozitīvu ieguldījumu saskaņošanas procedūras posmā.