52005PC0587

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.11.2005

KOM(2005) 587 galīgs

2005/0237 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA .../.../EK

[…]

par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

(Pārstrādāta)(iesniegusi Komisija){SEC(2005) 1498}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Atbilstīga režīma nepieciešamība attiecībā uz organizācijām, kas pārbauda kuģus un izdod kuģu sertifikātus un kas plašāk pazīstamas pārsvarā ar nosaukumu „klasificēšanas sabiedrības”, pastāvīgi ir atradusies Kopienas likumdevēja rūpju lokā.

Jau Komisijas paziņojumā Erika I tika izvirzīts jautājums par to, vai „klasificēšanas sistēma kopumā darbojas pietiekami efektīvi, lai sasniegtu prasīto kvalitātes līmeni”. Pašreizējā sistēma vairs nav pietiekama: ir svarīgi turpināt tās uzlabošanu, lai nošķirtu labos uzņēmējus no sliktajiem un atbilstīgi efektīvi novērstu trūkumus un izslēgtu no sistēmas tos, kuri šo sistēmu neievēro.

- Padomes 2002. gada 13. decembra secinājumos ir uzsvērta Komisijas loma atļauju piešķiršanā klasificēšanas sabiedrībām un to uzraudzīšanā.

- Savukārt Eiropas Parlamenta Rezolūcijā par kuģošanas drošības pastiprināšanu [2003/2235(INI)], prasīts Komisijai veikt klasificēšanas sabiedrību, to filiāļu un iesaistīto uzņēmumu efektīvu kontroli un revīziju, ieviešot sankcijas par pienākumu nepildīšanu. Rezolūcijā, kas tika pieņemta pēc tankkuģa Prestige nogrimšanas [2003/2066 (INI)], Eiropas Parlaments cita starpā apstiprināja nepieciešamību starptautiskā un Kopienas līmenī ieviest pilnīgus pārbaudes mehānismus, kas ļaus iegūt ticamu informāciju par kuģu patieso stāvokli.

Reaģējot uz šo nepieciešamību, šā priekšlikuma mērķis ir reformēt spēkā esošo Kopienas klasificēšanas sabiedrību atzīšanas sistēmu, kas noteikta Direktīvā 94/57/EK (OV L 319 12.12.1994., 20. lpp), it īpaši:

(1) stiprināt atzīto organizāciju uzraudzības sistēmu,

(2) apvienot spēkā esošo dubulto parastās un ierobežotās atzīšanas sistēmu,

(3) vienkāršot un uzlabot Kopienas atzīšanas sistēmas struktūru,

(4) reformēt sankciju sistēmu,

(5) precizēt dažu direktīvas noteikumu darbības jomu un atvieglot to piemērošanu.

Direktīvas ceturtajā atjaunināšanā Kopienas tiesību aktu pārskatāmības un saprotamības interesēs ir svarīgi pārstrādāt likumu tekstu. Turklāt papildus ierosinātajiem būtiskajiem grozījumiem šāda pārstrādāšana ļauj atjaunināt direktīvas apsvērumus.

- Vispārīgais konteksts

Tehnisko drošības standartu izstrādi praksē daļēji nodrošina Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), izmantojot starptautiskās konvencijas (tā saucamie „normatīvie” standarti), un daļēji klasificēšanas sabiedrības, izmantojot savus tehniskos noteikumus („klases noteikumi”). Tas, uz ko attiecas vienas vai otri, mainās atkarībā no konvencijas, jautājuma vai kuģa veida.

Noteikumi attiecībā uz klasi skar kuģa uzbūvi (piemēram, izturību, stabilitāti un peldspēju) un mašinēriju (motorus, stūri utt.), aprīkojumu, kas jāuzstāda uz kuģa, un dažus kuģa ekspluatācijas aspektus (piemēram, glābšanas iekārtas, iekārtas specifiskai kravai — naftas tankkuģos, ķīmisko kravu pārvadātājkuģos). Ir novērojama pieaugoša nozīmīgāko klasificēšanas sabiedrību izdoto tehnisko noteikumu saskaņotība (īpaši aprīkojuma jomā), taču šie noteikumi ne vienmēr tiek savstarpēji atzīti.

Starptautisko konvenciju piemērošanā karoga valstij ir jāveic pārbaudes un jāizsniedz atbilstīgie sertifikāti, taču tā var deleģēt atzītai klasificēšanas sabiedrībai vai nu tikai pirmo no minētajām funkcijām, vai arī tās abas kopā.

Galveno starptautisko sertifikātu izsniegšanai iepriekš nepieciešams, lai kuģis būtu būvēts un uzturēts atbilstīgi klasificēšanas sabiedrības tehniskajiem noteikumiem. Attiecīgi tās apstiprina projektus un uzrauga būvniecību; to kompetencē ir galveno noteikumu un pārbaužu metožu piemērošana, lai apstiprinātu jaunbūvētā kuģa atbilstību noteikumiem. Bieži sastopamajos gadījumos, kad karoga valsts deleģē pilnvaras klasificēšanas sabiedrībām, tās pēc tam arī izdod sertifikātus par atbilstību starptautiskajām konvencijām. Klasificēšanas sabiedrība turpina izdot abu veidu sertifikātus visā kuģa ekspluatācijas ilgumā.

- Savstarpēju pārbaužu trūkums sistēmā padara gandrīz neiespējamu to, ka, izdodot starptautiskus sertifikātus, varētu tikt apšaubīta klases sertifikāta kvalitāte. Jebkura kļūda šajā jomā neizbēgami izpaudīsies turpmāk – tostarp attiecībā uz normatīvajiem sertifikātiem. Pirms kļūdu atklās, tā var ietekmēt lielu skaitu kuģu.

- Praksē klasificēšanas sabiedrības izvēle ir atkarīga no spēku samēra starp kuģu īpašniekiem un būvētavām. Lielajiem kuģu īpašniekiem parasti izdodas uzspiest sev tīkamākās sabiedrības, turpretim pārējiem jāsamierinās ar būvētāju izvēli. Klasificēšanas sabiedrības pat publiski žēlojas, ka tās ir pakļautas lielo būvētavu spiedienam, jo lielā ražošanas apjoma dēļ šīs būvētavas spēj ietekmēt tirgu un tehnisko noteikumu ieviešanu. Pēc tam, kad klasificēšanas sabiedrība ir izvēlēta jauna kuģa būvei, tā kļūst par noteicēju kuģa aprīkojuma izvēlē, jo atrodas spēka pozīcijā attiecībā pret aprīkojuma piegādātājiem, kurus parasti izslēdz no pārrunu procesa starp kuģa īpašnieku, būvnieku un klasificēšanas sabiedrību. Noslēgumā, kad kuģis ir nodots īpašniekam, un turpmāk visā kuģa ekspluatācijas ilgumā kuģa īpašnieks saņem klasificēšanas sabiedrības rēķinus gan par normatīvajiem, gan par klases setifikātiem. Tādējādi kuģa īpašnieks kļūst par vienīgo klientu.

Šādu funkciju veikšanai nepieciešama pilnīga neatkarība, stingra rīcības kodeksa ievērošana, īpaši augsts kompetences līmenis, ļoti specifiskas tehniskās zināšanas un nepārtraukta pilnveidošanās, kā arī īpaši stingra kvalitātes vadība.

- Spēkā esošie noteikumi šā priekšlikuma jomā

Tā kā Kopiena nevar izveidot režīmu, kas būtiski atšķiras no starptautiskā režīma, tā saskārās ar nepieciešamību labot šā režīma vājās vietas, vienlaikus iekšējā tirgū nodrošinot drošības pārbaužu un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu kuģiem, kuri peld ar dalībvalsts karogu.

Tā pieņēma Direktīvu 94/57/EK, ar kuru, būtiski nemainot iepriekš aprakstīto status quo, tomēr noteica vairākus stingrus neatkarības un profesionālā snieguma kritērijus, kas ir nosacījums Kopienas atzīšanas statusa piešķiršanai.

Šis mehānisms tādējādi darbojas divos virzienos: no vienas puses, dalībvalstīm jāpārliecinās par to, vai kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, tiek projektēti, būvēti un uzturēti atbilstīgi atzītu organizāciju noteikumiem vai — izņēmuma gadījumā — atbilstīgi līdzvērtīgiem valsts noteikumiem, un, no otras puses, starptautiskajās konvencijās paredzēto uzdevumu izpildi var deleģēt tikai atzītām organizācijām.

- Atbilstība Eiropas Savienības politikai un mērķiem citās jomās

Kuģu uzraudzības pastiprināšana tieši ietekmēs vidi, samazinot negadījumu risku un tādējādi arī piesārņojumu, ko šādi negadījumi var radīt.

Tā kā tiks samazināta negadījumu un piesārņojuma rašanās iespēja, pasākumam turklāt būs pozitīva ietekme uz ekonomiku. Šo izmaiņu mērķis ir arī konkurētspējīgas un godīgākas vides nodrošināšana jūras transporta uzņēmējiem, samazinot negodīgu konkurenci, ko rada standartam neatbilstoši kuģi, kuriem tiks piemērotas stingrākas sankcijas, bet kvalitatīvu kuģu operatoriem paredzot atvieglotus kontroles nosacījumus.

2) APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Komisija 2005. gada februārī apspriedās ar dalībvalstu un jūrniecības nozares pārstāvjiem, pamatojoties uz dienesta dokumentiem, kas ietvēra sīki izstrādātu jautājumu sarakstu par dažādiem iespējamiem risinājumiem. Šie iespējamie risinājumi bija šādi: a) normatīvo un klasificēšanas funkciju nodalīšana, b) ierobežotās atzīšanas reforma, c) sankciju sistēmas reforma, d) atzīšanas kritēriju reforma un e) daži direktīvas piemērošanas aspekti.

Turklāt Komisija lūdza apspriežu dalībniekiem nosūtīt tai sīkus rakstiskus komentārus, un pēc tam nodibināja divpusējus sakarus ar nozares un atzīto organizāciju pārstāvjiem.

Eiropas Jūras drošības aģentūras veiktais pētījums ļāva labāk izprast funkciju akumulēšanas problēmu un sniedza pamata datus, kas vajadzīgi, lai veiktu padziļinātu ietekmes analīzi.

Saņemto atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Iespējamā funkciju nodalīšana izraisīja nopietnu pretestību, jo pašas atzītās organizācijas un vairums dalībvalstu deva priekšroku biežākai vertikālās revīzijas izmantošanai. Saņemtie atzinumi bija izteikti labvēlīgi ierobežotās atzīšanas reformai, lai tādējādi samazinātu tās uzlikto slogu, kā arī negatīvo iespaidu uz attiecīgo organizāciju darba rezultātiem. Atzīšanas kritēriju reforma, tāpat kā sankciju sistēmas reforma tika uzņemtas labi, īpaši pašās atzītajās organizācijās, kas jo sevišķi bažījās par tās proporcionalitāti. Visi šie elementi, kuri principā bija aptverti Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā, priekšlikumā tika ņemti vērā.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinumu pieprasīt nebija vajadzīgs.

- Ietekmes novērtējums

Savāktie dati un ietekmes novērtējumā izdarītie secinājumi atrodami dokumenta SEK.../… pielikumā, kura kopsavilkums ir šāds:

a) atzīto organizāciju uzraudzības sistēmu reforma

Kopienas atzīšanas statusa piešķiršana līdz šim koncentrējusies uz profesionālo standartu jautājumu, nepētot risku, ko rada funkciju akumulēšana atzītajās organizācijās. Tika izskatīti šādi divi risinājuma veidi.

- Savstarpējās kontroles ieviešana pārbaužu un sertifikātu izdošanā, un tas nozīmē normatīvo un klasificēšanas uzdevumu nošķiršanu. Komisijas veiktā analīze parādīja šīs formulas priekšrocības, taču tai ir viens būtisks trūkums: to var piemērot tikai tiem kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu.

- Atbilstoši pamatota pašreizējo kontroles mehānismu nostiprināšana. Analīze rāda, ka tas ar niecīgām izmaksām var uzlabot visu atzīto organizāciju sniegto pakalpojumu kvalitāti un pārbaužu efektivitāti neatkarīgi no karoga, ar kādu kuģis peld. Komisijas organizēto apspriežu un divpusējo viedokļu apmaiņu laikā atzītās organizācijas pašas ieteica pastiprināt vertikālās revīzijas.

b) ierobežotās atzīšanas reforma

Tika nolemts, ka ierobežotās atzīšanas reforma, kas prasa tās derīguma paplašināšanu visā Kopienas teritorijā un pašreizējo kvantitatīvo kritēriju aizstāšanu ar kvalitatīviem kritērijiem, neietekmēs ekonomiku. Tā nekādā veidā nemaina situāciju tirgū, jo pašreizējā vienas organizācijas ierobežotās atzīšanas sistēma jebkurā brīdī var tikt attiecināta uz citām dalībvalstīm, kas to ir pieprasījušas.

c) atzīšanas kritēriji

Atzīšanas kritēriju vienkāršošana un atjaunināšana, kas nerada jaunus pienākumus atzītajām organizācijām, ekonomiku vērā ņemami neietekmē (izņemot attiecībā uz aizliegumu izmantot tādu inspektoru pakalpojumus, kas nav īpaši pilnvaroti, bet šā aizlieguma ietekme tomēr ir maza un attiecas uz visiem kuģiem, kurus klasificējušas atzītās organizācijas).

d) sankciju sistēmas reforma: finansiālu sankciju ieviešana

Tā kā runa ir par strikti juridiskām izmaiņām, nav sagaidāma šīs sankciju reformas ietekme uz ekonomiku.

e) citi reformas elementi

Tā kā runa ir par strikti juridiskām izmaiņām, kuru mērķis galvenokārt ir citu noteikumu precizēšana un/vai pienācīgas to īstenošanas nodrošināšana, jaunie noteikumi attiecībā uz atzīto organizāciju juridisko struktūru, Komisijas pārbaudes pilnvarām un „drošības” aspekta izslēgšana no direktīvas piemērošanas jomas, ekonomiku neietekmēs.

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kas paredzēts Komisijas likumdošanas un darba programmā, un novērtējuma ziņojumu var atrast šādā tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/impact/index_en.htm .

3) PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosinātās rīcības kopsavilkums

a) atzīto organizāciju uzraudzības sistēmas nostiprināšana (21. pants)

Runa ir par to, ka atzītās organizācijas izveido kopēju novērtēšanas un kvalitātes sertificēšanas struktūru. Tai jābūt neatkarīgai, un tās rīcībā jābūt visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, lai izvērstu darbu dziļumā un plašumā; tā varēs piedāvāt gan individuālu, gan kolektīvu pieeju atzīto organizāciju darba kvalitātes uzlabošanai. Turklāt, lai šī sistēma varētu pareizi darboties, ir izteikts priekšlikums paplašināt atzīto organizāciju sadarbību tehnisko normatīvu savietojamībā, starptautisko konvenciju interpretācijā un vienotā šo abu elementu piemērošanā; tas ļaus izveidot vienotu novērtēšanas platformu, kā arī instrumentus, lai īstenotu pieminēto uzlabošanas darbību, plānojot vienotu drošības līmeni Kopienā. Bez tam tehnisko normatīvu savietojamības rezultātam loģiski vajadzētu būt patiesai savstarpējai klases sertifikātu atzīšanai, tostarp attiecībā uz jūrniecības aprīkojumu, kas vairāku sabiedrību veiktas sertifikācijas dēļ mazinātu piegādātāju un būvētavu izdevumus. Nobeigumā, tā kā runa ir par dalībvalstu līdzdalību, ir izrādījies vajadzīgi veicināt šo līdzdalību gan tehnisko normatīvu izstrādē (kas pašlaik ir fakultatīva), gan iepriekšminētajā tehniskās sadarbības jomā (tehnisko normatīvu savietojamība, starptautisko konvenciju interpretācija).

b) ierobežotās atzīšanas reforma

Tika konstatēts, ka pašreizējā atzīšanas ierobežošanas sistēma atbilstīgi attiecīgās organizācijas lielumam apgrūtina flotes atjaunošanu un traucē gan tās darbībai, gan tās attīstības un uzlabošanas spējai, kas nav vēlami. Turklāt sistēma var zaudēt jēgu, ja ierobežoto atzīšanu attiecina uz vairākām dalībvalstīm, jo īpaši, ja tā skar lielas kuģu flotes.

Piedāvātās reformas mērķis ir darīt galu šīm problēmām: Kopienas atzīšana vairs nebūs jautājums, kas atkarīgs no daudzuma, bet gan no darbības kvalitātes drošības un vides aizsardzības jomā. Vienlaikus kļūs iespējams nepieļaut, lai atzīta organizācija neatkarīgi no tās lieluma darbojas dalībvalstu labā specializētās jomās (piemēram, īpaši specializēti kuģi, ķīmisko vielu pārvadātāji, gāzes pārvadātāji vai lieli pasažieru kuģi), attiecībā uz kurām tai nav nepieciešamās kompetences.

c) atzīšanas kritēriju reforma

Pakāpenisko reformu gaitā tika izstrādāti un atjaunināti atzīšanas piešķiršanas kritēriji, un atzītajām organizācijām tika noteikti jauni pienākumi attiecībā uz pārskatāmību un sadarbību.

Taču šīs reformas radīja nekoordinētu kritēriju struktūru, kuri dažkārt bija neskaidri vai lieki. Piedāvātās reformas mērķis ir vienkāršot šo kritēriju sistēmu, uzlabot tās saprotamību, pielāgot kritērijus, kuri ir grūti piemērojami, un novērst dažus konkrētus trūkumus, nodrošinot turpmāk minēto.

- Skaidrs apstiprinājums tam, ka nepieciešams tāds inspektoru skaits, kas ir proporcionāls klasificētās flotes lielumam, tomēr iepriekš nenosakot slieksni atzīšanas piešķiršanai.

- Īpaši nepilnvarotu inspektoru pakalpojumu izmantošanas pārtraukšana atzītajās organizācijās, ko direktīva vēl joprojām pieļauj klasificēšanas uzdevumiem. Šo inspektoru, kuri nav pastāvīgi darbinieki, izmantošana nav uzticams paņēmiens neatkarības un darba kvalitātes nodrošināšanai, neskatoties uz apmācību un atzīto organizāciju uzraudzību. Savukārt citu atzītu organizāciju īpaši pilnvarotu inspektoru izmantošanai, kaut arī tā ir dažkārt ir nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka tiek aptverta visa pasaule, jebkurā gadījumā jāpaliek izņēmumam.

- Prasība būt juridiskai personai un atzītās organizācijas finanšu pārskatu sertificēšana. Pārskatu sertificēšana ir nepieciešama, lai pārbaudītu atzītās organizācijas finansiālo neatkarību, kā arī sankciju sistēmas reformai, par ko ir runa turpmāk.

d) sankciju sistēmas reforma

Direktīvu efektīvi piemērot var tikai tad, ja atzītās organizācijas, dalībvalstu iestādes un Komisija sadarbojas un ir partneri. Taču politika, kuras mērķis ir kuģu satiksmes un vides drošība, nevar iztikt bez sankciju sistēmas, kas var nodrošināt valsts kontroli pār to atzīto organizāciju darbību, kuras nepilda savus pienākumus.

Komisija uzskata par nepieciešamu neatcelt un pat nostiprināt nepilnību labošanu tur, kur tās radušās, lai identificētu risku, ko rada jebkādi direktīvas noteikumu pārkāpumi, un labotu to iespējamās sekas. Tāpat arī nopietnākos gadījumos, kad rodas nepieļaujami draudi drošībai vai videi, nepieciešams atsaukt attiecīgās organizācijas atzīšanu.

Tādēļ Komisija uzskata par nepieciešamu sakārtot pašreizējo sankciju sistēmu, lai to vienkāršotu, vienlaikus padarot elastīgāku un efektīvāku. Šai nolūkā jārīkojas divos šādos virzienos.

- Pašreizējās dubultās sistēmas pārveide vienotā pārkāpumu un sodu sarakstā neatkarīgi no tā, vai runa ir par atzīšanas kritēriju un citu atzīto organizāciju pienākumu neizpildi vai par neapmierinošu darba kvalitāti.

- Atzīšanas apturēšanas aizstāšana ar finansiālu sankciju piemērošanu: tās ir pakāpeniskas un tādējādi precīzāk piemērojamas kā apturēšana (kas, starp citu, var izrādīties postoši gan attiecīgajai organizācijai, gan atzīšanas atcelšanai atkarībā no Eiropas daļas reģistrētajā kuģu flotē). Finanšu sankcijas bez tam ir samērojamas ar korektīvu rīcību, ko pastiprina ar periodisku soda maksājumu sistēmu.

Finansiālajām sankcijām vispirms jābūt samērojamām gan ar pārkāpuma smagumu, gan ar attiecīgās organizācijas ekonomisko potenciālu. Paredzamas divas iespējas: procenti no apgrozījuma vai summa no organizācijā reģistrēto kuģu bruto tilpības tonnās; kā viena, tā otra sadalīta atbilstīgi katra gadījuma nosacījumiem. Ja pirmā metode šķiet diezgan tieša, otrā iespēja vairāk saistīta ar atzīto organizāciju parasto ieņēmumu struktūru. Tomēr tās piemērošanai nepieciešama padziļināta analīze, lai varētu nodrošināt preventīvu, bet taisnīgu sodu. Komisija uzskata par pietiekamu, ka likumdevējs nosaka sistēmas principus un to soda summas absolūto robežu, ko var piespriest atzītai organizācijai, ja tā pārkāpj noteikumus. Pēc tam Komisija var pieņemt sīkus piemērošanas noteikumus, kam nepieciešama komiteju procedūra, atbilstīgi padziļinātam pētījumam kopā ar dalībvalstīm un apspriežoties ar atzītajām organizācijām.

e) Komisijas pārbaudes pilnvaras

Ir ļoti būtiski, lai Komisija varētu pārliecināties par to, ka atzītās organizācijas vienādi bargi vēršas pret kuģiem, kuri peld ar trešas valsts karogu, un pret dalībvalstu kuģiem, jo gan vieni gan otri kuģo Kopienas ūdeņos. Tādējādi atzīšanas kritēriji neatšķiras atkarībā no karoga valsts, un to mērķis ir panākt vienotu kvalitāti atzītajās organizācijās.

Kopienas vērtētāju tiesības piekļūt kuģiem un informācijai, lai novērtētu atzītās organizācijas, jau ir direktīvā netieši norādīta prasība. Ir svarīgi izstrādāt precīzus noteikumus, jo īpaši, lai

- jebkura konvencionālā konfidencialitātes klauzula nebūtu pretnostatāma mērķim novērtēt atzītās organizācijas (piekļuve dokumentiem),

- nodrošinātu to, ka atbilstošie noteikumi tiek iekļauti atzīto organizāciju līgumos ar kuģu būvētājiem un īpašniekiem par normatīvo un klases sertifikātu izsniegšanu, lai šo sertifikātu izsniegšana būtu atkarīga no labas minēto pušu sadarbības (piekļuve kuģiem).

f) atzīto organizāciju juridiskās struktūras ievērošana

Kopš dalībvalstis ir sākušas piešķirt atzīšanas statusu, atzītās organizācijas ir ievērojami attīstījušās un mainījušas savu juridisko struktūru, kas pārsvarā kļuvusi sarežģītāka. Pašlaik pastāv ievērojama juridisko formu dažādība, no fondiem līdz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kā arī īpaši ārpuskopienas juridisku sistēmu veidi.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta paustajām bažām, Komisija piedāvā ieviest plašu organizācijas jēdzienu, kurā ņemtu vērā jebkādu paredzamu atkarību starp juridiskajām struktūrām, kas zem viena jumta veic darbības, kuras attiecas uz direktīvas piemērošanas jomu atzinuma izsniegšanai (un tādējādi no direktīvas izrietošo kritēriju un pienākumu piemērojamību) visaugstākajā līmenī, kas atbilst šim jēdzienam. Tas pietiekami attiecas gan uz horizontāliem, gan vertikāliem grupējumiem: tādējādi šie grupējumi ir vai nu pilnībā iekļāvušies Kopienas sistēmā, vai arī pilnībā izslēgti no tās.

g) drošības aspektu izslēgšana

Pašreizējā tās redakcijā direktīvas piemērošanas joma noteikta, pamatojoties uz starptautiskajām konvencijām, tostarp uz Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras ( SOLAS ). Kopš šī konvencija tika grozīta 2002. gada 12. decembrī, tajā iekļauts drošības aspekts, kas tika transponēts Kopienas tiesību sistēmā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 725/2004 (OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp. ). Šajā regulā atbilstīgi iepriekšminētajiem jaunajiem SOLAS konvencijas noteikumiem definēts termins „atzīta drošības organizācija”, pamatojoties uz kritērijiem un noteikumiem, kuri neatbilst Direktīvai 94/57/EK. Tāpēc drošības aspekts jāizslēdz no Direktīvas 94/57/EK darbības jomas.

- Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma 80. panta 2. punkts.

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips piemērojams tiktāl, ciktāl priekšlikums neskar jomu, kurā ekskluzīvā kompetence ir Komisijai.

Priekšlikuma mērķi dalībvalstīm nav pietiekami sasniedzami šādu iemeslu dēļ.

Dalībvalstu individuāla darbība neatbilst mērķim nodrošināt brīvu pakalpojumu sniegšanu inspekcijas jomā un to kuģu apsekojumā, kuri peld ar dalībvalsts karogu, un vienlaikus nodrošināt paaugstinātu un vienādu drošības līmeni visā Kopienas teritorijā, jo tam nepieciešami īpaši stingri profesionālās kompetences standarti un atzīto organizāciju neatkarība un minēto standartu ievērošanas pārbaude.

Priekšlikuma mērķus labāk var īstenot Kopienas līmenī šādu iemeslu dēļ.

Atzīto organizāciju uzraudzīšana un sodīšana par saistību nepildīšanu var būt efektīva tikai tad, ja tiek likts lietā darbības ātrums un vienotība, ko piedāvā Kopiena. To var godīgi piemērot tikai tad, ja tie izriet no konsekventas visu attiecīgo organizāciju novērtēšanas.

Kaut arī šis priekšlikums uzlabo pašreizējās Kopienas sistēmas modus operandi , tas neko negroza sistēmas būtībā, un tāpēc darbības mērķi var labāk īstenot Kopienas līmenī.

Attiecīgi priekšlikuma mērķis ir stiprināt pašreizējās direktīvas noteikumus, nemainot mērķus vai nemainot tās pielietošanas jomu.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ.

Piedāvātās darbības neparedz Kopienas iejaukšanās palielināšanu: gluži otrādi, tās vispārina un shematizē pašregulācijas mehānismus, kas ir atzīto organizāciju rīcībā (uzraudzības mehānismi), novērš pašreizējos apgrūtinājumus (ierobežotā atzīšana), atjaunina spēkā esošos noteikumus (atzīšanas kritēriji) vai paredz elastīgāku un efektīvāku to piemērošanu (sankciju reforma).

Šis priekšlikums nerada nekādu finanšu slogu ne dalībvalstīm, ne Kopienai. Tas nodrošina pievienoto vērtību pilsoņu drošības un aizsardzības jomā, bet izvēlētās iespējas uzņēmējiem neradīs lielas izmaksas.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Pašreizējās direktīvas aizstāšana ar regulu neatbilstu sistēmai, atbilstīgi kurai dalībvalstīm ir iespēja deleģēt kuģu pārbaudes un sertifikātu izdošanas pilnvaras saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām.

4) IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu

5) PAPILDU INFORMāCIJA

- Modelēšana, izpētes posms, pārejas periods

Priekšlikumam ir vai būs pārejas periods.

- Tiesību aktu teksta pārstrādāšana

Priekšlikums ir saistīts ar spēkā esošo tiesību aktu teksta pārstrādāšanu; tas ir daļa no Kopienas programmas, kuras mērķis ir Kopienas tiesību aktu atjaunināšana un vienkāršošana.

- Atbilstības tabula

Dalībvalstīm jādara Komisijai zināms to valsts noteikumu teksts, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula.

- Eiropas Ekonomikas zona

Šis tiesību akta projekts ir par EEZ nolīguma aptvertu jomu, un tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2005/0237 (COD)

ê94/57/EK (pielāgots)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA .../.../EK

[…]

par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENIBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 84 Ö 80 Õ . panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar Līguma 189.c Ö 251. Õ pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

ò jauns

1. Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīva 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā[5], ir vairākas reizes būtiski grozīta. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir veicami turpmāki grozījumi.

ê94/57/EK, 1. apsvērums (pielāgots)

2. Savā 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku Padome ir noteikusi mērķi no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus un piešķīrusi Ö piešķīra Õ prioritāti Kopienas darbībai, kas nodrošina efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām[6].

ê94/57/EK, 2. apsvērums

3. Drošību un piesārņojuma novēršanu jūrā var efektīvi pastiprināt, stingri piemērojot starptautiskas konvencijas, kodeksus un rezolūcijas, sekmējot arī pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi.

ê94/57/EK, 3. apsvērums

4. Kontrolēt, vai kuģis atbilst vienotiem starptautiskiem jūras drošības un piesārņojuma novēršanas standartiem, ir karoga un ostas valstu pienākums.

ê94/57/EK, 4. apsvērums

5. Dalībvalstis atbild par starptautisku sertifikātu izsniegšanu drošības un piesārņojuma kontroles jomā, kas paredzēti tādās konvencijās kā Solas 74 , Load Lines 66 un Marpol 73/78 , kā arī to noteikumu īstenošanu.

ê94/57/EK, 5. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

6. Atbilstīgi šādām konvencijām visas dalībvalstis var apstiprināt dažādās pakāpēs tehniskās organizācijas Ö organizācijas, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus un kas plaši pazīstamas kā klasificēšanas sabiedrības Õ , lai tās sertificētu šādu atbilstību, un var deleģēt tām attiecīgu drošības sertifikātu izsniegšanu.

ê94/57/EK, 6. apsvērums

7. Daudzās pasaulē pastāvošās klasificēšanas sabiedrības nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav atbilstošas struktūras un pieredzes, uz ko paļauties, un tās nespēj pildīt savus pienākumus augsti profesionālā līmenī.

ê94/57/EK, 7. apsvērums

8. Dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt klasificēšanas sabiedrību atbilstību standartiem un to labāk var izdarīt Kopiena.

ò jauns

9. Turklāt šīm organizācijām ir uzticēts pienākums sagatavot un īstenot kuģu konstrukcijas, būvniecības, apkopes un pārbaudes noteikumus un izpildīt starptautisko konvenciju prasības par attiecīgo sertifikātu izsniegšanu. Lai tās varētu apmierinoši veikt šo pienākumu, tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, ar ļoti specializētu tehnisko kompetenci un stingru kvalitātes vadību.

10. Organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, jāspēj piedāvāt savus pakalpojumus visā Kopienā un konkurēt citai ar citu, uzturot vienādu drošības uz vides aizsardzības līmeni. Tādēļ vajadzīgie to darbības profesionālie standarti vienādi jānosaka un jāpiemēro visā Kopienā.

ê94/57/EK, 8. apsvērums (pielāgots)

11. Jānosaka organizāciju atzīšanas minimālie kritēriji, atstājot atzīšanu, izpildes līdzekļus, kā arī direktīvas īstenošanu dalībvalstu ziņā.

ê94/57/EK, 9. apsvērums

12. tā kā, apvienojot standartus EN 45004 un EN 29001 ar Starptautiskās klasificēšanas sabiedrību apvienības (IACS) standartiem, rodas atbilstošas garantijas organizāciju kvalitatīvai darbībai;

ê94/57/EK, 10. apsvērums

13. Kravas kuģu radiosakaru drošības sertifikāta izsniegšanu var uzticēt privātām iestādēm, kam ir pietiekama kompetence un kvalificēts personāls.

ê94/57/EK, 11. apsvērums

14. tā kā organizācijām, kas vēlas saņemt atzīšanu šās direktīvas sakarā, jāiesniedz dalībvalstīm pilnīga informācija un pierādījumi par savu atbilstību minimālajiem kritērijiem, bet dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par organizācijām, ko tās atzinušas;

ê2001/105/EK, 11. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

15. Piešķirot sākotnēju atzīšanu organizācijām, kas vēlas saņemt atļauju darboties dalībvalstu vārdā, Direktīvas 94/57/EK noteikumu ð iepriekš minēto minimālo kritēriju ï ievērošanu var daudz efektīvāk izvērtēt, ja to saskaņoti un centralizēti dara Komisija kopā ar dalībvalstīm, kuras pieprasa atzīšanu.

ê94/57/EK, 12. apsvērums

16. tā kā atzīšanu uz trim gadiem Komisija var piešķirt organizācijām, kas neatbilst kritērijiem, kuri nosaka minimālo skaitu un tilpību klasificētiem kuģiem un minimālo skaitu īpašiem inspektoriem, kas noteikti pielikumā, bet atbilst visiem citiem kritērijiem; tā kā šādām organizācijām būtu piešķirams atzīšanas pagarinājums pēc trīs gadu laikposma, ja tās turpina atbilst šiem pašiem kritērijiem; tā kā atzīšana uz trim gadiem būtu jāattiecina vienīgi uz prasītājām dalībvalstīm un šo laikposmu;

ò jauns (pielāgots)

17. Atzīšanu jāpiešķir, tikai pamatojoties uz organizācijas veikumu kvalitātes un drošības jomā. Vienmēr jānodrošina, ja atzīšanas pakāpe atbilst faktiskajai attiecīgās organizācijas darbspējai. Turklāt piešķirot atzīšanu jāņem vērā atzīto organizāciju dažādais Ö atšķirības Õ juridiskajā statusā un korporatīvajā struktūrā vienlaikus turpinot nodrošināt iepriekš minēto minimālo kritēriju vienādu piemērošanu un Kopienas pārbaužu efektivitāte.

ê94/57/EK, 13. apsvērums (pielāgots)

18. tā kā iekšējā tirgus izveide ietver pakalpojumu brīvu apriti tā, ka organizācijām, kuras atbilst kopīgajiem kritērijiem, kas garantē to profesionālismu un uzticamību, nevar būt liegts sniegt pakalpojumus Kopienā, ja dalībvalsts ir nolēmusi uzticēt šādus pienākumus; Dalībvalsts tomēr var ierobežot organizāciju skaitu, ko tā apstiprina, saskaņā ar tās vajadzībām, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem pamatiem, īstenojot kontroli, ko veic Komisija ar komitoloģijas procedūru Ö saskaņā ar komitejas procedūru Õ .

ê94/57/EK, 14. apsvērums

19. tā kā kuģu pārbaudes un apsekošanas pakalpojumu sniegšanas brīvības princips jāīsteno pakāpeniski, bet nepārsniedzot noteiktos termiņus;

ê2001/105/EK, 15. apsvērums (pielāgots)

20. Ņemot vērā to, ka Ö šī direktīva Õ Direktīva 94/57/EK paredz pakalpojumu sniegšanas brīvību Kopienā, Kopienai būtu jāpiešķir tiesības, vedot sarunas ar trešajām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, panākt tādu pašu režīmu atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.

ê94/57/EK, 15. apsvērums (pielāgots)

21. Valstu administrāciju ciešāka iesaistīšana kuģu pārbaudēs un attiecīgu sertifikātu izsniegšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem drošības noteikumiem pat tad, ja dalībvalstis organizācijām, kas nav to pārvaldē, uztic veikt attiecīgus pienākumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot ciešus darba sakarus starp administrācijām un organizācijām, un var prasīt, lai organizācijai būtu vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda savus pienākumus.

ê94/57/EK, 16. apsvērums

22. tā kā jāizveido regulatīva komiteja, kas palīdzētu Komisijai tās centienos nodrošināt efektīvu piemērojumu pastāvošajiem jūras drošības un vides aizsardzības standartiem, ņemot vērā valstu ratifikācijas procedūras;

ê94/57/EK, 17. apsvērums

23. tā kā Komisijai jārīkojas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 13. pantā, lai pienācīgi ievērotu starptautiskajos forumos sasniegto un modernizētu minimālos kritērijus;

ê94/57/EK, 18. apsvērums

24. tā kā, pamatojoties uz informāciju, ko saskaņā ar 11. pantu dalībvalsts sniedz dalībvalsts par to vārdā strādājošu organizāciju darbību, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 13. pantu, nolems, vai aicināt dalībvalstis anulēt apstiprinājumu tām apstiprinātajām organizācijām, kuras vairs neatbilst noteiktajiem kopīgajiem minimālajiem kritērijiem;

ê2001/105/EK, 16. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

25. Organizāciju atšķirīgais finansiālās atbildības statuss, darbojoties dalībvalstu vārdā, ð kavētu ï apgrūtina pienācīgi piemērot Ö šo direktīvu Õ Direktīvu 94/57/EK. Lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, būtu ieteicams panākt zināmu saskaņotību Kopienas mērogā attiecībā uz atbildību, kas iestājas jebkuras avārijas gadījumā, ko saskaņā ar tiesas nolēmumu vai arī strīda izšķiršanu šķīrējtiesā ir izraisījusi atzīta organizācija.

ê2001/105/EK, 17. apsvērums (pielāgots)

26. Pasākumi, kas ir vajadzīgi šīs direktīvas 94/57/EK īstenošanai, būtu jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[7].

ò jauns

27. Šīs direktīvas kritēriji un jo īpaši minimālie kritēriji un pienākumi, kas izpildāmi atzītajām organizācijām, jāatjaunina saskaņā ar komitejas procedūru, pienācīgi ņemot vērā starptautiskajos forumos sasniegto.

28. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai uz atzītas organizācijas nespēju izpildīt pienākumus varētu reaģēt ātri, efektīvi un samērīgi. Galvenais mērķis ir labot trūkumus, lai savlaicīgi novērstu iespējamus draudus drošībai vai videi. Tādēļ Komisijai jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras prasīt organizācijai veikt vajadzīgo preventīvo un korektīvo darbību un kā piespiedu pasākumus noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus.

ê2001/105/EK, 14. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

29. Saskaņā ar vienoto pieeju, kas aptver visu Kopienu, lēmums atsaukt organizācijas atzīšanu, ja tā nespēj pildīt direktīvā izklāstītos noteikumus ð gadījumos, kad iepriekš minētie pasākumi izrādās neefektīvi vai organizācija kā citādi rada nepieļaujamu draudu drošībai vai videi ï arī gadījumos, kad kuģu drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji kļūst neapmierinoši, ir jāpieņem Kopienas mērogā, un tātad tas jādara Komisijai ar komitejas procedūru.

ê94/57/EK, 19. apsvērums (pielāgots)

30. Tomēr Ö būtu Õ jāatstāj dalībvalstīm iespēja apturēt apstiprinājumu Ö atzītām Õ organizācijām, kas nopietni apdraud drošību vai vidi. Komisijai saskaņā ar iepriekš minēto procedūru ātri Ö būtu Õ jāizlemj, vai ir vajadzība noraidīt šādus valsts pasākumus.

ê94/57/EK, 20. apsvērums

31. Katrai dalībvalstij būtu periodiski jāizvērtē to organizāciju darbība, kuras darbojas tās vārdā, un jāsniedz Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm precīza informācija par šādu darbību.

ê2001/105/EK, 12. apsvērums (pielāgots)

32. Tāpat, rīkojoties saskaņoti un centralizēti, var daudz efektīvāk veikt atzīto organizāciju pastāvīgu uzraudzību a posteriori , lai izvērtētu Ö šīs direktīvas Õ Direktīvas 94/57/EK noteikumu ievērošanu. Tāpēc būtu ieteicams visas Kopienas vārdā šo uzdevumu uzticēt Komisijai kopā ar dalībvalsti, kas pieprasa atzīšanu.

ò jauns

33. Galvenais ir, lai Kopienas inspektoriem būtu pieeja kuģiem un kuģu dokumentiem neatkarīgi no kuģa karoga, lai pārliecinātos vai atzītās organizācijas ievēro minimālos kritērijus attiecībā uz visiem kuģiem atbilstīgi to klasei.

ê94/57/EK, 21. apsvērums (pielāgots)

34. Dalībvalstīm kā ostu pārvaldītājām ir jāpastiprina drošība un piesārņojuma novēršana Kopienas ūdeņos, pirmām kārtām Ö pārbaudot Õ inspicējot kuģus, kuriem ir sertifikāti, ko izsniegušas organizācijas, kuras neatbilst kopīgajiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot, ka kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, vairs nav labvēlīgākos apstākļos.

ê94/57/EK, 22. apsvērums

35. tā kā komitejai jālemj saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2. panta III A procedūrā Padomes 1987. gada 13. jūlija Lēmumā 87/373/EEK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[8];

ê94/57/EK, 24. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

36. Pašlaik nav vienotu starptautisku standartu, kam visiem kuģiem būtu jāatbilst to būvēšanas laikā un visā turpmākajā mūžā, attiecībā uz korpusu, mašīnām, elektriskajām un vadības iekārtām. Šādus standartus var noteikt saskaņā ar atzītu klasificēšanas sabiedrību noteikumiem vai līdzvērtīgiem standartiem, ko pieņem valstu administrācijas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvā 83/189/EEK Ö Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK Õ , ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību kārtību, kādā nodrošina informāciju tehnisko standartu un noteikumu jomā[9],

ò jauns

37. Atzītu organizāciju spējai ātri atklāt un izlabot savu noteikumu, procesu un iekšējās kontroles nepilnības ir būtiska to kuģu drošībai, ko tās pārbauda un sertificē. Šī spēja jāstiprina ar tādas neatkarīgas kopējas struktūras palīdzību, kura var ierosināt kopīgu rīkoties, lai ilgtspējīgi pilnveidotu visas atzītās organizācijas un nodrošinātu produktīvu mijiedarbību ar Komisiju.

ê94/57/EK, 23. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

38. Ö Atzītām organizācijām Õ klasificēšanas sabiedrībām jāatjaunina un jāievieš savi tehniskie standarti Ö un tie jāievieš Õ ð vienoti ï , lai saskaņotu drošības noteikumus un nodrošinātu starptautisko noteikumu vienādu izpildi Kopienā. ð Ja atzītu organizāciju tehniskie standarti ir identiski vai ļoti līdzīgi, jāapsver savstarpēja klases sertifikātu atzīšana. ï

ê2001/105/EK, 18. apsvērums

39. Ņemot vērā to, ka informācijas pārredzamībai un apmaiņai ieinteresēto personu starpā, kā arī sabiedrības tiesībām iegūt informāciju ir būtiska nozīme avāriju novēršanā uz jūras, atzītajām organizācijām būtu jānodrošina ostas valstu uzraudzības iestādes ar visu tiesību aktos paredzēto noderīgo informāciju par kuģu stāvokli atbilstīgi katrai klasei un tai ir jābūt pieejamai atklātībai.

ê2001/105/EK, 19. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

40. Cenšoties Ö Ar mērķi Õ nepieļaut kuģu klases maiņu, ko izdara, lai izvairītos no nepieciešamiem remontdarbiem, atzītajām organizācijām vajadzētu savstarpēji apmainīties ar jebkuru noderīgu informāciju par to kuģu stāvokli, kuriem maina klasi ð , un vajadzības gadījumā iesaistīt karoga valsti ï .

ò jauns

41. Eiropas Jūras drošības aģentūrai ( EMSA ), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002[10], jāsniedz vajadzīgais atbalsts, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu.

42. Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķi, proti, kopīgu noteikumu un standartu pieņemšanu attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus un darbojas Kopienā, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, un ka tādējādi šīs darbības mēroga dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz neko tādu, kas nebūtu vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

43. Pienākumam transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāatbilst tikai minētajiem noteikumiem, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu ir ievērojama pārmaiņa. Pienākums transponēt šos noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

44. Šī direktīva nedrīkst ierobežot dalībvalstu saistības attiecībā uz II pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

ê94/57/EK (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva nosaka pasākumus, kas jāizpilda dalībvalstīm un organizācijām, kuras saistītas ar pārbaudēm, apsekojumiem un kuģu sertifikāciju atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, tuvinot pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi. Šis process ietver drošības prasību izstrādi un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mašīnām, kā arī elektriskajām un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.

2. pants

Šajā direktīvā Ö piemēro šādas definīcijas Õ :

a) „kuģis” | ir kuģis, uz ko attiecas starptautiskās konvencijas; |

ê 2001/105/EK, 1. panta 1. punkts

è1 2002/84/EK, 3. panta 1. punkts

ð jauns

b) „kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu” | ir kuģis, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuģo ar tās karogu saskaņā ar tās tiesību aktiem. Kuģus, kas neatbilst šai definīcijai, pielīdzina kuģiem, kam ir trešās valsts karogs; |

c) „pārbaudes un apsekojumi” | ir pārbaudes un apsekojumi, kas obligāti veicami saskaņā ar starptautiskajām konvencijām; |

d) „starptautiskās konvencijas” | ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija), ð izņemot pielikuma XI-2 nodaļu un Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu ï , 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un 1973./1978. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgiem visās dalībvalstīs juridiski saistošiem kodeksiem è1 toā jaunākajā redakcijā ç; |

ê 94/57/EK (pielāgots)

ð jauns

e) „organizācija” | ir ð juridiska persona, tās meitasuzņēmumi vai citas tās kontrolē esošas juridiskas personas, kuras kopīgi vai atsevišķi veic uzdevumus, uz ko attiecas šīs direktīva ï klasificēšanas sabiedrība vai cita privāta struktūra, kas veic drošības novērtēšanu administrācijas labā; |

ð f) „kontrole” ï | ð e) punkta mērķiem, ir tiesības, līgumi vai citi faktiski vai tiesiski līdzekļi, kas vai nu atsevišķi, vai kombinācijā dod iespēju realizēt izšķirošu ietekmi uz juridisku personu vai dod iespēju šādai personai veikt uzdevumus, uz kuriem attiecas šīs direktīva; ï |

g) „atzīta organizācija” | ir organizācija, kas atzīta atbilstīgi 4. pantam; Ö saskaņā ar šo direktīvu. Õ |

h) „atļauja” | ir akts, ar ko dalībvalsts dod atļauju vai deleģē pilnvaras atzītai organizācijai; |

i) „ ð normatīvais ï sertifikāts” | ir sertifikāts, ko izsniegusi ð karoga valsts ï dalībvalsts vai kas izsniegts tās vārdā saskaņā ar starptautiskām konvencijām; |

ð j) „noteikumi un normatīvi” ï | ð ir atzītas organizācijas prasības attiecībā uz kuģu konstrukciju, būvniecību, iekārtām, apkopi un apsekojumiem; ï |

ê 2001/105/EK, 1. panta 1. punkts (pielāgots)

k) „klases sertifikāts” | ir Ö atzītas organizācijas Õ klasificēšanas sabiedrības izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs sabiedrības Ö atzītās organizācijas Õ publiski pieejamiem normatīviem un noteikumiem; |

l) „kravas kuģa radiosakaru drošības sertifikāts” | ir sertifikāts, kas ieviests ar grozītajiem 1974./1978. gada SOLAS radiosakaru noteikumiem, ko pieņēmusi SJO; |

ê 94/57/EK (pielāgots)

è1 2001/105/EK, 1. panta 2. punkts

ð jauns

m) „atrašanās vieta” | nozīmē organizācijas juridisko adresi, valdes atrašanās vietu vai galveno uzņēmējdarbības vietu. |

3. pants

45. Pildot savus pienākumus un saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, dalībvalstis gādā, lai to kompetentās administrācijas varētu nodrošināt starptautisko konvenciju noteikumu pienācīgu izpildi, jo īpaši attiecībā uz kuģu pārbaudi un apsekošanu, kā arī ð normatīvo ï sertifikātu un atbrīvojuma sertifikātu izsniegšanu, kā paredzēts starptautiskajās konvencijās. è1 Dalībvalstis rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.847(20) par pamatnostādnēm, sniedzot atbalstu karoga valstīm SJO aktu īstenošanā. ç

46. Ja 1. punkta izpildes nolūkos dalībvalsts nolemj attiecībā uz kuģiem, kas peld ar tās karogu:

i) atļaut organizācijām uzņemties pilnīgas vai daļējas pārbaudes vai apsekojumus attiecībā uz ð normatīvajiem ï sertifikātiem, ieskaitot sertifikātus par atbilstību 14. pantam Ö 19. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem Õ , un vajadzības gadījumā izsniegt vai pagarināt attiecīgos sertifikātus; vai

ii) pilnīgi vai daļēji nodot organizāciju ziņā pārbaudes un apsekojumus, kas minētas (i) apakšpunktā;

tā uztic šos pienākumus vienīgi atzītām organizācijām.

Kompetentā administrācija visos gadījumos apstiprina atbrīvojuma sertifikātu pirmo izdošanu.

Tomēr attiecībā uz kravas kuģu radiosakaru drošības sertifikātu, šos pienākumus var uzticēt privātai struktūrai, ko atzinusi kompetenta administrācija un kurai ir pietiekama kompetence un kvalificēts personāls, lai veiktu īpašu radiosakaru drošības novērtēšanu tās vārdā.

47. Šis pants neattiecas uz kuģu iekārtu atsevišķu vienību sertifikāciju.

ê 2001/105/EK, 1. panta 3. punkts (pielāgots)

4. pants

1. Dalībvalstis, kas vēlas piešķirt atļauju kādai pagaidām neatzītai organizācijai, iesniedz atzīšanas pieprasījumu Komisijai, pievienojot tam pilnīgu informāciju un pierādījumus, kas apliecina tās atbilstību pielikumā Ö I pielikumā Õ izklāstītajiem kritērijiem, kā arī attiecībā uz prasību un apņemšanos ievērot 15. panta 2., 4. un 5. punkta Ö 20. un 21. panta Õ noteikumus.

Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm, kas ir iesniegušas pieprasījumu, novērtē organizācijas, par kuru atzīšanu ir iesniegts pieprasījums, lai pārliecinātos, ka šīs organizācijas atbilst iepriekš minētajām prasībām un apņemas tās ievērot. Pieņemot lēmumu par atzīšanu, ņem vērā 9. pantā minētās organizācijas iepriekšējo darbību drošības un piesārņojuma novēršanas jomā.

ò jauns

5. pants

Komisija atsakās atzīt organizācijas, kuras neatbilst 4. panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai kuru darbība tiek uzskatīta par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 14. pantu.

ê 2001/105/EK, 1. panta 3. punkts (pielāgots)

Ö 6. pants Õ

48. Atzīšanu piešķir Komisija saskaņā ar 79. panta 2. punktā minēto procedūru.

ò jauns

49. Atzīšanu piešķir organizācijas mātesuzņēmumam, ja tāds ir, un piemēro visiem minētas organizacijas uzņēmumiem.

50. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 9. panta 2. punkta minēto procedūru, var jebkurā brīdī ierobežot vai paplašināt atzīšanu attiecībā uz noteiktiem kuģu veidiem, noteikta izmēra kuģiem, noteiktiem darbiem vai to kombināciju saskaņā ar attiecīgās organizācijas pierādīto darbspēju.

ê 2001/105/EK, 1. panta 3. punkts (pielāgots)

ð jauns

2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai īpašus pieprasījumus piešķirt ierobežotu atzīšanu uz trim gadiem organizācijām, kas atbilst visiem pielikumā minētajiem kritērijiem, izņemot A iedaļas 2. un 3. punktā norādītos. Šiem īpašajiem pieprasījumiem piemēro to pašu 1. punktā minēto procedūru, bet šajā gadījumā, izvērtējot atbilstību pielikumā norādītajiem kritērijiem pārbaudes laikā, ko veic Komisija kopā ar dalībvalsti, ņem vērā visus kritērijus, izņemot A iedaļas 2. un 3. punktā minētos. Šāda ierobežota atzīšana ir derīga tikai dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas iesniegušas šādu atzīšanas pieprasījumu.

3. Visas organizācijas, kam piešķirta atzīšana, cieši uzrauga komiteja, kura izveidota saskaņā ar 7. pantu, jo īpaši tās, kas ir minētas 2. punktā, paturot prātā iespējamos lēmumus par ierobežotās atzīšanas pagarināšanu. Pieņemot lēmumu par atzīšanas pagarināšanu iepriekš minētajām organizācijām, neņem vērā kritērijus, kas izklāstīti pielikuma A iedaļas 2. un 3. punktā, bet ņem vērā organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, kuri minēti 9. panta 2. punktā. Jebkurā lēmumā par ierobežotās atzīšanas pagarināšanu norāda, ar kādiem nosacījumiem, ja tādi pastāv, šāds pagarinājums tiek piešķirts.

51. Komisija sagatavo un ð regulāri ï papildina to organizāciju sarakstu, kas atzītas saskaņā ar Ö šo pantu Õ 1., 2. un 3. punktu. Šo sarakstu publicē Eiropas Ö Savienības Õ Kopienu Oficiālajā Vēstnesī .

5. Organizācijas, kuras 2002. gada 22. janvārī jau ir atzītas, pamatojoties uz šo direktīvu, tiek uzskatītas par atzītām arī turpmāk. Šīm organizācijām tomēr ir jāatbilst jaunajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā direktīvā, un to atbilstību izvērtē 11. pantā minētajā pirmajā pārbaudē.

ê 94/57/EK

7. pants

ê 2001/105/EK, 1. panta 4. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

52. Piemērojot 3. panta 2. punktu, dalībvalstis principā nedrīkst atteikt nevienai no atzītajām organizācijām atļauju šādu funkciju veikšanai, ievērojot Öšī panta 2 Õ 3. punkta un Ö 8. un 16. Õ 6. un 11. panta noteikumus. Taču tās atbilstīgi savām vajadzībām drīkst ierobežot to organizāciju skaitu, kam tiek piešķirta atļauja, ja vien šādai rīcībai ir labi pārredzams un objektīvs pamatojums.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar 7. pantā Ö 9. panta 2. punktā minētoÕ procedūru nosaka atbilstīgus pasākumus.

ê 2001/105/EK 1. panta 4. punkta c) apakšpunkts

53. Pirms dalībvalsts piekrīt tam, ka atzītā organizācija, kas atrodas trešā valstī, var veikt 3. pantā minētos pienākumus vai daļu no pienākumiem, tā var pieprasīt, lai minētā trešā valsts nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kuras atrodas Kopienā.

Turklāt Kopiena var pieprasīt, lai trešā valsts, kurā atrodas atzītā organizācija, nodrošina līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.

ê 94/57/EK

8. pants

54. Dalībvalstis, kas nolemj rīkoties tā, kā aprakstīts 3. panta 2. punktā, izveido darba sakarus starp to kompetento administrāciju un organizācijām, kas darbojas tās vārdā.

ê 2001/105/EK, 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

2. Darba attiecības reglamentē oficiāls rakstisks un nediskriminējošs nolīgums vai līdzvērtīgie juridiskie līdzekļi, kuri nosaka konkrētus pienākumus un funkcijas, ko uzņemas organizācijas, un kuros ietver vismaz:

a) noteikumus, kas ir izklāstīti II pielikumā SJO Rezolūcijai A.739(18) par pamatnostādnēm, piešķirot atļauju organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, tajā pašā laikā vadoties pēc pielikuma, pielikuma papildinājumiem un papildinājuma, kas pievienots IMO MSC/Apkārtrakstam 710 un MEPC/Apkārtrakstam 307 par nolīguma paraugu saistībā ar tādu atzītu organizāciju pilnvarošanu, kuras darbojas administrācijas vārdā;

b) šādus finansiālas atbildības noteikumus:

i) ja tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem un cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās struktūrvienību, darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas darbības vai bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu, bojājumus, traumas vai nāvi;

ii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas vai nāvi; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 4 miljoniem EUR;

iii) ja tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 2 miljoniem EUR;

c) noteikumus, ka administrācija vai tās izraudzīta neieinteresēta neatkarīga iestāde regulāri revidē pienākumus, ko organizācijas apņemas veikt tās vārdā, kā tas minēts 11. Ö 16. Õ panta 1. punktā;

d) iespēju izlases veidā rūpīgi pārbaudīt kuģus;

e) noteikumus par būtiskas informācijas sniegšanu par saviem reģistrētajiem kuģiem, klases izmaiņām, to apturēšanu un atsaukšanu, kā tas minēts 15. Ö 20. Õ panta 3. punktā.

ê 94/57/EK

3. Ar vienošanos vai ar līdzvērtīgiem juridiskiem līdzekļiem var noteikt prasību, ka atzītajai organizācijai ir vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda pienākumus, kas minēti 3. pantā. Šādu prasību var apmierināt vietēja rakstura pārstāvniecība, kam nodrošināts juridiskas personas statuss saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un piekritība valsts tiesai.

4. Katra dalībvalsts sagādā Komisijai precīzu informāciju par darba sakariem, kas izveidoti saskaņā ar šo pantu. Komisija pēc tam informē pārējās dalībvalstis.

ê 2001/105/EK, 1. panta 5. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

5. Komisija ne vēlāk kā 2006. gada 22. jūlijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā dots novērtējums tam, kādu saimniecisku ietekmi šajā pantā paredzētais atbildības režīms ir atstājis uz ieinteresētajām pusēm un jo īpaši uz atzīto organizāciju finansiālo līdzsvaru.

Šo ziņojumu gatavo sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām pusēm, pirmām kārtām ar atzītajām organizācijām/klasificēšanas sabiedrībām. Komisija vajadzības gadījumā, balstoties uz šo novērtējumu, iesniedz priekšlikumu grozīt šo direktīvu, iekļaujot tajā konkrētāku norādi uz atbildības principu un atbildības maksimālo apmēru.

ê 2001/105/EK 1. panta 6. punkts

9. pants

ê 2002/84/EK 3. panta 2. punkts (pielāgots)

55. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulas (EK) Nr. 2099/2002, ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS[11] 3. pantu.

ê 2001/105/EK 1. panta 6. punkts

56. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais periods ir trīs mēneši.

57. Komiteja pieņem savu reglamentu.

ê 94/57/EK

10. pants

ê 2001/105/EK, 1. panta 7. punkts (pielāgots)

58. Šo direktīvu, nepaplašinot tās darbības jomu, var grozīt saskaņā ar 7. Ö 9. Õ panta 2. punktā Ö minēto procedūru Õ noteikto kārtību, lai

59. saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem pārņemtu turpmākos grozījumus, kas izdarīti 2. panta d) apakšpunktā, 3. panta 1. punktā un 6. panta 2. punktā minētajās starptautiskajās konvencijās un ar tām saistītajos protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kuri stājušies spēkā;

60. precizētu Ö I Õ pielikumā iekļautos kritērijus, jo īpaši ņemot vērā attiecīgos SJO lēmumus;

61. grozītu 6. Ö 8. Õ panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) daļā norādītās summas.

ê 94/57/EK

62. Pēc jaunu aktu vai protokolu pieņemšanas konvencijām, kas minētas 2. panta d) apakšpunktā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ņemot vērā dalībvalstu parlamentārās procedūras, kā arī attiecīgās SJO procedūras, pieņem lēmumu par šo jauno aktu vai protokolu sīki izstrādātu ratificēšanas kārtību, nodrošinot, ka dalībvalstīs tos piemēro vienādi un vienlaicīgi.

ê 2002/84/EK, 3. panta 3. punkts (pielāgots)

Uz grozījumiem starptautisko tiesību instrumentos, kas minēti 2. panta d) apakšpunktā un 6. Ö 8. Õ pantā, var neattiecināt šo direktīvu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu.

ò jauns

11. pants

Ja Komisija uzskata, ka atzīta organizācija vairs neatbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai vai ka atzītas organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji ir ievērojami pasliktinājušies, tomēr neradot nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, tā prasa attiecīgajai organizācijai veikt vajadzīgo preventīvo un korektīvo darbību, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību minētajiem kritērijiem un visu pienākumu izpildi, un jo īpaši novērst iespējamu draudu drošībai vai videi vai citādi novērst šādas rādītāju pasliktināšanās iemeslus.

Preventīvā un korektīvā darbība var būt arī pagaidu aizsardzības pasākumi, ja iespējamais drauds drošībai vai videi ir tiešs.

12. pants

63. Papildus pasākumiem, kas veikti atbilstīgi 11. pantam, Komisija var noteikt naudas sodus atzītai organizācijai,

(a) kura vairs neatbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai vai kuras pasliktinošies rādītāji atklāj ļoti nopietnus tās struktūras, sistēmu, procedūru vai iekšējās kontroles trūkumus.

(b) kura saskaņā ar 16. panta 3. punktam veiktās tās novērtēšanas laikā sniegusi Komisijai, nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai kā citādi kavējusi minēto novērtēšanu.

64. Neskarot 1. punktu, Komisija var noteikt minētajai organizācija periodiskus soda maksājumu, ja organizācija neīsteno Komisijas pieprasīto preventīvo un korektīvo darbību vai nepamatoti kavējas, līdz prasītā darbība tiek pilnībā īstenota.

65. Šā panta 1. un 2. punktā minētie sodi un periodiskie maksājumi ir efektīvi un samērīgi gan attiecībā uz lietas nopietnību, gan attiecībā uz attiecīgās organizācijas saimniecisko stāvokli.

Tos uzliek tikai pēc tam, kad attiecīgajai organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

Kopējā sodu un periodisko maksājumu summa nepārsniedz 10% no atzītās organizācijas kopējā apgrozījuma iepriekšējā tādas saimnieciskās darbības gadā, uz kuru attiecas šī direktīva.

13. pants

66. Komisija atsauc tādu organizāciju atzīšanu,

(a) kuras vairs neatbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai tādā mērā, ka rodas nepieļaujams drauds drošībai vai videi;

(b) kuru drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji ir tādi, ka rodas nepieļaujams drauds drošībai vai videi;

(c) kuras neļauj vai atkārtoti kavē Komisiju veikt to novērtējumu vai

(d) kuras nemaksā sodus un/vai periodiskos soda maksājumus, kas minēti 12. panta 1.un 2. punktā.

67. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta vajadzībām Komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp

(a) sava attiecīgās organizācijas novērtējuma rezultātiem, kas izdarīts saskaņā ar 16. panta 3. punktu;

(b) ziņojumiem, ko iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar 18. pantu;

(c) tādu nelaimes gadījumu analīzi, kuros iesaistīti kuģi, kurus klasificējusi atzīta organizācija.

(d) jebkuru 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto trūkumu atkārtošanos;

(e) to, cik lielā mērā flote organizācijas klasē ir cietusi, un

(f) 12. panta 2. punktā minēto pasākumu neefektivitāti.

68. Par atzīšanas atsaukšanu lemj Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma saskaņa ar procedūru, kas minēta 9.panta 2. punkta un pēc tam, kad attiecīgā organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

14. pants

Komisija, lemjot saskaņā ar procedūru, kas minēta šīs regulas 9. panta 2. punktā, pieņem

(a) kritērijus atzītu organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāju noteikšanai, īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti, izmantojot Parīzes Saprašanās memorandu par valsts kontroli ostās un/vai tamlīdzīgas shēmas;

(b) kritērijus, ar kuriem var ņemt vērā īpašus apstākļus, kas ietekmē mazākas vai šauri specializētas organizācijas, lai noteiktu gadījumus, kad šādi rādītāji uzskatāmi par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, un

(c) sīki izstrādātus noteikumus 12. panta un attiecīgā gadījuma 13. panta īstenošanai.

ê 2001/105/EK 1. panta 8. punkts

1. Tādām 4. pantā minētajām organizācijām, kas vairs neievēro pielikumā izklāstītos kritērijus vai nespēj uzrādīt 2. punktā minētos drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, atzīšanu anulē. Par atzīšanas anulēšanu lemj Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru pēc tam, kad attiecīgajai organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

2. Gatavojot lēmuma projektus par atzīšanas anulēšanu, kas minēta 1. punktā, Komisija ņem vērā 11. pantā minēto atzīto organizāciju novērtējuma rezultātus, kā arī organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, kuri noteikti visiem šīs klases kuģiem neatkarīgi no valsts karoga, ar kādu tie kuģo.

Organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji balstās uz datiem, kas apkopoti Parīzes Saprašanās memorandā par valsts kontroli ostās un/vai uz līdzīgiem apkopojumiem. Citus rādītājus var gūt, analizējot nelaimes gadījumus, kas atgadījušies ar atzītās organizācijas reģistrētajiem kuģiem.

Vērtējot organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, ņem vērā arī ziņojumus, ko sagatavojušas dalībvalstis, pamatojoties uz 12. pantu.

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu, nosaka kritērijus, kuri ir jāievēro, lai, balstoties uz šajā punktā minēto informāciju, varētu pieņemt lēmumu par to, ka organizācija, kas darbojas karoga valsts vārdā, rada nevēlamus draudus drošībai un apkārtējai videi.

Komisija pēc pašas ierosmes vai pēc dalībvalsts pieprasījuma iesniedz komitejai lēmuma projektus par 1. punktā minēto atzīšanas anulēšanu.

ê 2001/105/EK, 1. panta 9. punkts (pielāgots)

15. pants

1. Neskarotatkarīgi no pielikumā Ö I pielikumā Õ norādītos kritērijus, ja dalībvalsts uzskata, ka atzītai organizācijai nedrīkst turpmāk ļaut tās vārdā veikt uzdevumus, kuri noteikti 3. pantā, tā var apturēt doto atļauju, izmantojot šādu procedūru:

a) dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu, pietiekami to pamatojot;

b) Komisija pārbauda, vai darbības apturēšana ir pamatota un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi;

c) saskaņā ar Ö 9 Õ 7. panta 2. punktā Ö minēto Õ noteikto procedūru Komisija informē dalībvalsti par to, vai tās lēmums apturēt doto atļauju ir pamatots un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi, un, ja tas ir nepamatots, lūdz dalībvalsti atcelt apturēšanu.

2. Ja vien Komisija uzskata, ka atzītās organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji pasliktinās, lai gan tās atzīšanas anulēšana, balstoties uz 9. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, ir nepamatota, tā var pieņemt lēmumu attiecīgi informēt atzīto organizāciju un lūgt to veikt pienācīgus pasākumus savu drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāju uzlabošanai, darot to zināmu dalībvalstīm. Ja atzītā organizācija nespēj sniegt Komisijai pienācīgu atbildi vai ja Komisija uzskata, ka atzītās organizācijas veiktie pasākumi nav uzlabojuši drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājus, Komisija var pieņemt lēmumu apturēt organizācijas atzīšanu uz vienu gadu saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru pēc tam, kad ieinteresētajai organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus. Šajā laikā atzītā organizācija nedrīkst izdot vai pagarināt sertifikātus kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogiem, tomēr organizācijas agrāk izdotie vai pagarinātie sertifikāti ir derīgi.

3. Procedūru, kas minēta 2. punktā piemēro arī tad, ja Komisijai ir pierādījumi, ka atzītā organizācija nav ievērojusi 15. panta 3., 4. vai 5 punkta noteikumus.

4. Beidzoties gadam kopš brīža, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu apturēt organizācijas atzīšanu, Komisija novērtē, vai ir novērsti 2. un 3. punktā minētie trūkumi, kas noveduši pie atzīšanas apturēšanas. Ja šie trūkumi vēl pastāv, atzīšanu anulē saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru.

ê 2001/105/EK, 1. panta 10. punkts (pielāgots)

ð jauns

16. pants

69. Katrai dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā saskaņā ar 3. panta 2. punkta mērķiem, efektīvi veic minētajā pantā norādītās funkcijas par labu tās kompetentajai administrācijai.

70. Katra dalībvalsts veic šo pienākumu vismaz vienreiz divos gados un, vēlākais, līdz 31. martam ikvienā gadā, kas seko gadam, kurā ir vērtēta atbilstība prasībām, nodod pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu, kurā apkopoti novērtēšanas rezultāti.

71. Komisija kopā ar dalībvalsti, kas iesniegusi attiecīgo atzīšanas pieprasījumu, regulāri un ne retāk kā vienreiz divos gados novērtē visas atzītās organizācijas, lai pārliecinātos, ka tās ð pilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, un ï atbilst pielikumā Ö I pielikuma Õ iekļautajiem kritērijiem.

Izvēloties organizācijas novērtēšanai, Komisija velta īpašu uzmanību organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājiem, nelaimes gadījumu skaitam un ziņojumiem, ko ir sagatavojušas dalībvalstis saskaņā ar 12. Ö 18. Õ pantu.

Šī pārbaude var ietvert sevī organizācijas reģionālo filiāļu apmeklējumu, kā arī izlases veidā veiktas ð gan ekspluatācijā nodotu, gan pašlaik būvētu ï kuģu pārbaudes nolūkā revidēt organizācijas darbu. Šajā gadījumā Komisija, atkarībā no apstākļiem, informē dalībvalsti, kurā atrodas reģionālā filiāle. Komisija nodod dalībvalstīm ziņojumu ar novērtējuma rezultātiem.

72. 4. Katra atzītā organizācija ik gadu nodod saskaņā ar Ö 9. panta 1. punktu Õ 7. pantu izveidotās komitejas rīcībā savas kvalitātes nodrošinājuma sistēmas pārskata rezultātus.

ò jauns

17. pants

73. Nedrīkst atsaukties uz klauzulām atzītas organizācijas līgumā ar trešo pusi vai pilnvarojuma līgumā ar karoga valsti, lai ierobežotu Komisijas piekļuvi informācijai, kas vajadzīga novērtējumam, kas minēts 16. panta 3. punktā.

74. Atzītas organizācijas, uzturot kontaktus ar trešām pusēm attiecībā uz normatīvo sertifikātu vai klases sertifikātu izdošanu kuģim, nodrošina, ka šāda izdošana notiek ar nosacījumu, ka minētas puses neiebilst, ka Kopienas inspektoriem ir piekļuve minētajam kuģim 16. panta 3. punkta vajadzībām.

ê 2001/105/EK, 1. panta 11. punkts (pielāgots)

18. pants

Izmantojot savas ostas valstu Ö pārbaudes Õ inspicēšanas tiesības un pienākumus, dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kā arī attiecīgajai karoga valstij par atklātajiem gadījumiem, kad organizācijas, kas darbojas karoga valsts vārdā, ir izdevušas derīgus Ö normatīvos Õ sertifikātus kuģiem, kuri neatbilst starptautisko konvenciju prasībām, vai par jebkuru kļūmi, ko pieļāvis kuģis ar derīgu klases sertifikātu jomā, uz kuru attiecas šis sertifikāts. Saistībā ar šo pantu ziņo tikai par gadījumiem, kad pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi vai kad fakti liecina par organizācijas īpaši nolaidīgu rīcību. Attiecīgo atzīto organizāciju informē par šo gadījumu sākotnējās pārbaudes laikā, lai tā varētu tūlīt veikt vajadzīgus turpmākus pasākumus.

ê 94/57/EK (pielāgots)

è1 2001/105/EK, 1. panta 13. punkts

ð jauns

19. pants

75. Katra dalībvalsts nodrošina, lai kuģi, kas peld ar tās karogu, tiktu Ö tiek Õ ð konstruēti ï , būvēti, ð aprīkoti ï un ekspluatēti saskaņā ar ð noteikumiem un normatīviem, kas saistīti ar ï prasībām, ko korpusam, mašīnām, elektriskajām un vadības ierīcēm izvirza atzītā organizācija.

76. Dalībvalsts var nolemt izmantot noteikumus, ko uzskata par līdzvērtīgiem tiem, ko izmanto atzītā organizācija, vienīgi ar nosacījumu, ka tā Ö saskaņā ar Õ Direktīvā 83/189/EEK Ö 98/34/EK noteikto procedūruÕ noteiktajā kārtībā nekavējoties par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm un pret šiem noteikumiem neiebilst neviena cita dalībvalsts un Komisija, un netiek konstatēts, izmantojot Ö šīs direktīvas Õ è1 Ö 9. panta Õ 7. pantā 2. punktā ç Ö minēto Õ noteikto procedūru, ka tie nav vienādi.

ò jauns

77. Dalībvalstis sadarbojas ar to atzītajām organizācijām, lai izstrādātu šo atzīto organizāciju noteikumus un/vai normatīvus. Tās apspriežas ar atzītajām organizācijām, lai panāktu vienotu starptautisko konvenciju interpretāciju atbilstīgi 20. panta 1. punktam.

ê 94/57/EK

20. pants

ê 2001/105/EK 1. panta 14. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

1. Atzītās organizācijas regulāri apspriežas savā starpā, lai nodrošinātu tehniskos normatīvu ð noteikumu un normatīvu ï savstarpēju atbilstību un to piemērošana būtu saskaņota. Tās savstarpēji sadarbojas, lai panāktu vienādu starptautisko konvenciju interpretāciju, neskarot karoga valstu pilnvaras. Atzītas organizācijas vienojas par nosacījumiem ar kādiem tās savstarpēji atzīs attiecīgos klases sertifikātus, kas pamatojas uz vienādiem standartiem, jo īpaši ņemot vērā kuģu aprīkojumu ar stūres marķējumu, saskaņā ar Direktīvu 96/98/EK[12]. ï ar noteikumiem SJO Rezolūcijā A.847(20) par pamatnostādnēm, sniedzot atbalstu karoga valstīm SJO dokumentu ieviešanā.

Tās nodod Komisijai regulārus ziņojumus par galvenajiem sasniegumiem standartu izstrādē un ð savstarpējā atzīšanā ï .

ê 94/57/EK

2. Atzītās organizācijas demonstrē gribu sadarboties ar ostas valsts kontroles iestādi gadījumos, kad ir iesaistīts kāds to klases kuģis, jo īpaši, lai atvieglotu ziņoto trūkumu vai citu neatbilstību izlabošanu.

ê 2001/105/EK, 1. panta 14. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

3. Atzītās organizācijas nosūta visām dalībvalstu administrācijām, kas ir piešķīrušas 3. pantā paredzētās atļaujas, un Komisijai visas vajadzīgās ziņas par saviem reģistrētajiem kuģiem, par to pāriešanu citā organizācijā, klases maiņu, to apturēšanu un atcelšanu neatkarīgi no tā, ar kādu karogu šie kuģi kuģo.

Informāciju par kuģu nodošanu citai organizācijai, klases maiņu, to apturēšanu un atcelšanu, arī informāciju par nokavētiem apsekojumiem, neievērotiem ieteikumiem, klases nosacījumiem, ekspluatācijas apstākļiem vai ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ieviesti attiecībā uz to reģistrētajiem kuģiem neatkarīgi no tā, ar kādu karogu tie kuģo, ð elektroniski ï paziņo arī Sirenac informācijas sistēmai ostas valsts kontroles inspekcijām un kopīgajai datubāzei, ko dalībvalstis izmanto, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu […/…/EC][13], tajā pašā laikā, kad to reģistrē organizācija pati ar savām sistēmām, un nekādā gadījumā vēlāk par 72 stundām pēc notikuma, par kuru ir pienākums sniegt informāciju. Minēto informāciju, izņemot tos ieteikumus un nosacījumus attiecībā uz klasi, kas vēl ir spēkā, ievieto atzīto organizāciju interneta mājas lapā, ja tāda ir.

78. Atzītās organizācijas neizdod ð normatīvos ï sertifikātus tiem kuģiem, neatkarīgi no to karoga, kam ir noņemta klase vai tiek mainīta klase aiz drošības apsvērumiem, kamēr karoga valsts kompetentajai administrācijai nav dota iespēja piemērotā termiņā noteikt, vai ir vajadzīga vispusīga pārbaude.

ê 2001/105/EK, 1. panta 14. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

79. Kuģim pārejot no vienas atzītās organizācijas citā, zaudētāja organizācija informē ieguvēju organizāciju par:

a) Ö jebkādiem Õ visiem nokavētiem apsekojumiem;

b) Ö jebkādiem Õ neievērotiem ieteikumiem vai Ö klases nosacījumiem Õ;

c) ekspluatācijas apstākļiem Ö , kas ieviesti attiecībā uz šo kuģi, un Õ

d) vai ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ieviesti attiecībā uz šo kuģi.

Zaudētāja organizācija nodošanas laikā iesniedz ieguvējai organizācijai pilnu kuģa dokumentāciju. Ieguvēja organizācija var izdot kuģa sertifikātus tikai pēc veiksmīgas visu nokavēto apsekojumu veikšanas un visu to neievēroto ieteikumu vai klases nosacījumu izpildes, kas izteikti attiecībā uz kuģi, kā to ir norādījusi zaudētāja organizācija.

Pirms sertifikātu izsniegšanas ieguvējai organizācijai ir jāpaziņo zaudētājai organizācijai par sertifikātu izdošanas datumu un jāapstiprina diena, vieta un pasākumi, kas veikti sakarā ar katru nokavēto apsekojumu, neievēroto ieteikumu un neievērotiem klases nosacījumiem.

ò jauns

Atzītās organizācijas nosaka un īsteno atbilstīgas kopējas prasības attiecībā uz pāreju uz citu klasi, ja vajadzīgi īpaši piesardzības pasākumi. Minētie gadījumi ir vismaz arī 15 gadu vecu kuģu vai vecāku pāreja uz citu klasi un pāreja no neatzītas organizācijas uz atzītu.

ê 2001/105/EK 1. panta 14. punkta c) apakšpunkts

Atzītās organizācijas savstarpēji sadarbojas, lai panāktu šā punkta pienācīgu izpildi.

ò jauns

21. pants

80. Atzītās organizācijas vēlākais līdz .... izveido un uztur kopēju struktūru šādu uzdevumu veikšanai:

81. nepārtraukta kvalitātes vadības sistēmas novērtēšana,

82. kvalitātes sistēmas sertificēšana,

83. saistošu starptautiski atzītu kvalitātes standartu interpretāciju izdošana, jo īpaši, lai ņemot vērā atzītu organizāciju darba un pienākumu īpatnības, un

84. individuālu un kolektīvu ieteikumu pieņemšana atzītas organizācijas noteikumu, procesu un iekšējās kontroles mehānismu uzlabošanai.

Kopējā struktūra ir neatkarīga no atzītās organizācijas, un tai ir vajadzīgie līdzekļi, lai veiktu savus pienākumus efektīvi un atbilstīgi augstākajiem profesionālajiem standartiem.

Tā pieņem gada darba plānu.

Tā sniedz Komisijai un pilnvarotājām dalībvalstīm pilnīgu informāciju par savu darba plānu, ka arī par saviem atzinumiem un ieteikumiem jo īpaši attiecībā uz situācijām, kad drošība varētu būt apdraudēta.

85. Komisija periodiski novērtē kopējo struktūru, kas minēta 1. punktā, tādēļ atzītām organizācijām var būt jāveic pasākumi, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību 1. punktam.

Komisija ziņo dalībvalstīm par sava novērtējuma rezultātiem un turpmākiem pasākumiem pēc novērtējuma.

22. pants

86. Organizācijām, kam, šai direktīvai stājoties spēkā, ir piešķirta atzīšana saskaņā ar Direktīvu 94/57/EK, saglabā savu atzīšanu, ievērojot 2. un 3. punkta noteikumus.

87. Atzītas organizācijas ievēro jaunos noteikumus, kas paredzēti šajā direktīvā, no šīs direktīvas spēka stāšanās brīža.

88. Neskarot 11 un 13. pantu, Komisija atkārtoti pārbauda visas ierobežotās atzīšanas, kas piešķirtas atbilstīgi Direktīvai 94/57/EK, ņemot vērā šīs direktīvas 6. panta 3. punktu līdz [divpadsmit mēneši pēc pārstrādātās direktīvas stāšanas spēka], lai saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru lemtu, vai to ierobežojumi jāaizstāj ar citiem vai jāatceļ. Ierobežojumi paliek spēka līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai.

23. pants

Veicot novērtēšanu atbilstīgi 16. panta 3 punktam, Komisija pārliecinās, vai atzīšanas turētājs ir organizācijas mātesuzņēmums. Ja tā nav, Komisija ar lēmumu attiecīgi groza atzīšanu.

Ja Komisija groza atzīšanu, dalībvalstis pielāgo savus līgumus ar organizāciju, lai ņemtu vērā grozījumu.

24. pants

Turklāt Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā noris direktīvas īstenošana dalībvalstīs.

ê 94/57/EK (pielāgots)

ð jauns

25. pants

89. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1995. gada 31. decembrim izpildītu Ö […]. pantu un I pielikuma […] punktu [ panti, vai to daļas un pielikumu punkti, kuri ir grozīti pēc būtības salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu ]Õ šīs direktīvas prasības Ö ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc 27. panta noteiktās dienas. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu. Õ

90. Kad dalībvalstis pieņem šos Ö minētos Õ aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces. Ö Tajos iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama šāda norāde. Õ

91. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai galvenos tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, Ö uz ko attiecas Õ kuru reglamentē šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

ê 2001/105/EK 1. panta 15. punkts

4. Turklāt Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā noris direktīvas īstenošana dalībvalstīs.

ê

26. pants

Direktīva 94/57/EK, kas grozīta ar direktīvām, kas minētas II pielikuma A daļā, tiek atceltas no [diena, kad pārstrādātā direktīva stājas spēka], neierobežojot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā noteikto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības korelācijas tabulu III pielikumā.

27. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

[…] pantu un I pielikuma […] punktus [ panti un to daļas un pielikuma punkti, kas netiek grozīti salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu ] piemēro no [dienas, kad stājas spēkā pārstrādātā direktīva]. Šīs direktīvas [...] panti un I pielikums stājas spēka no [diena, kad pārstrādātā direktīva stājas spēka].

ê 94/57/EK

28. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

I. PIELIKUMS

MINIMĀLIE KRITĒRIJI ORGANIZĀCIJĀM, KAS MINĒTAS 3. PANTĀ

ê 2001/105/EK 1. panta 16. punkta a) apakšpunkts

A. VISPĀRĪGIE MINIMĀLIE KRITĒRIJI

ò jauns

1. Atzītai organizācijai jābūt juridiskai personai valstī, kura tā atrodas. Tas pārskati ir neatkarīga revidenta apliecināti.

ê 2001/105/EK, 1. panta 16. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

1. Ö 2. Õ Atzītajai organizācijai ir ar dokumentiem jāpierāda plaša pieredze tirdzniecības kuģu projektēšanas un uzbūves novērtēšanā.

2. Organizācijas reģistrā ir jābūt vismaz 1000 okeāna kuģiem (virs 100 GRT), kuru kopējā bruto tilpība nav mazāka par 5 miljoniem tilpības vienību.

3. Organizācijas tehniskajam personālam ir jābūt samērojamam ar reģistrēto kuģu skaitu. Ir vajadzīgi vismaz 100 īpaši pilnvaroti inspektori, lai izpildītu 2. punktā noteiktās prasības.

ò jauns

3. Organizāciju jāizveido ar ievērojamu vadības, tehnisko, apkalpošanas un izpētes personālu, kas atbilst flotes lielumam tās kuģu klasē, flotes sastāvam un organizācijas dalībai kuģu būvē un pārveidošanā. Organizācijai, kad vajadzīgs, un pēc vajadzības jāspēj atvēlēt katrai darba vietai līdzekļus un personālu, kas atbilst uzdevumiem, kuri veicami saskaņā ar 6. un 7. vispārīgo minimālo kritēriju un ar īpašajiem minimālajiem kritērijiem.

ê 2001/105/EK, 1. panta 16. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

4. Organizācijai Ö ir jābūt un jāpiemēroÕ ir jāizstrādā publiski pieejami un vispārēji normatīvi un noteikumi attiecībā uz tirdzniecības kuģu projektēšanu, uzbūvi un regulāru apsekošanu, kas ð ir starptautiski atzīti standarti, un tā tos piemēro. Tos publicē un ï periodiski jāprecizē un jāuzlabo, izmantojot pētniecības un attīstības programmas.

5. Organizācijai jābūt savam kuģu reģistram, ko tā publicē katru gadu vai ko uztur publiski pieejamā elektroniskā datu bāzē.

6. Organizācija nedrīkst būt atkarīga no kuģu īpašniekiem vai būvētājiem un citām personām, kas kā uzņēmēji piedalās kuģu būvēšanā, aprīkošanā, remontdarbos vai ekspluatācijā. Organizācijas ieņēmumi nedrīkst būt būtiski atkarīgi tikai no viena komercuzņēmuma. Atzītā organizācija nedrīkst veikt ð atbilstīgi klasei ï vai tiesību aktos noteiktos uzdevumus, ja tā ir kuģu īpašniece vai operators un ja to saista lietišķas, personiskas vai radnieciskas attiecības ar kuģu īpašnieku vai operatoru. Šis nesaderības noteikums attiecas arī uz inspektoriem, ko nodarbina atzītā organizācija.

7. Organizācijai Ö jādarbojas Õ veic darbību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.789(19) par tādu atzīto organizāciju apsekošanas un sertificēšanas funkcijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, ciktāl tie attiecas uz jautājumiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

ê 2001/105/EK, 1. panta 16. punkta b) apakšpunkts

B. ĪPAŠIE MINIMĀLIE KRITĒRIJI

ò jauns

1. Organizācija visā pasaulē nodrošina savu īpašo tehnisko personālu vai izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos citu atzītu organizāciju īpašo tehnisko personālu.

ê 94/57/EK

1. Organizācija ir nodrošināta ar:

a) ievērojamu tehnisko, vadības, apkalpošanas un izpētes personālu, kas atbilst tās uzdevumiem un kuģu klasei un rūpējas arī par spēju attīstību un noteikumu un normatīvu izpildi;

b) tehnisko personālu, kas darbojas visā pasaulē, vai izmantojot citu atzītu organizāciju īpašu tehnisko personālu.

2. Organizācijas darbību reglamentē ētikas kodekss.

3. Organizāciju vada un pārvalda tā, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, ko prasa administrācija.

ê 2001/105/EK, 1. panta 16. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

4. Organizācija Ö nodrošina administrāciju Õ ir gatava sniegtvajadzīgas ziņas pārvaldei, Komisiju un interesentus Ö ar būtisko informāciju Õ .

5. Organizācijas vadība ir rakstiski formulējusi savu stratēģiju un mērķus, kā arī saistības attiecībā uz kvalitāti un ir nodrošinājusi to, ka šo stratēģiju apzinās, ievēro un atbalsta jebkurā organizācijas līmenī. Organizācijas stratēģijai ir jābūt vērstai Ö attiecas Õ uz drošības un piesārņojuma novēršanas mērķiem un rādītājiem.

6. Organizācija izstrādā, ievieš un uztur efektīvu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas balstīta uz starptautiski atzītiem kvalitātes normatīviem un atbilst EN 45004 (pārbaudes iestādes) un EN 29001 saskaņā ar IACS Kvalitātes sistēmas sertifikācijas programmas prasībām un, cita starpā, nodrošina, ka:

a) organizācijas Ö tās Õ normatīvus un noteikumus izstrādā un izmanto plānveidīgi;

b) organizācijas Ö tās Õ normatīvus un noteikumus ievēro, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar šiem normatīviem un noteikumiem;

c) ievēro prasības, kas izriet no obligātajiem pienākumiem, kuru veikšanai organizācija ir saņēmusi atļauju, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar starptautisko konvenciju izpildi;

d) ir rakstiski noteikta to darbinieku kompetence, pilnvaras un savstarpējās saistības, kuru darbs ietekmē organizācijas pakalpojumu kvalitāti;

e) jebkuru darbu veic iepriekš noteiktos apstākļos;

f) pastāv uzraudzības sistēma, kas ļauj kontrolēt to inspektoru, tehniskā un administratīvā personāla rīcību un darbu, kuri ir tieši nodarbināti organizācijā;

g obligātos pienākumus, kuru veikšanai organizācija ir saņēmusi atļauju, veic tikai tās īpaši pilnvaroti inspektori vai citu atzīto organizāciju īpaši pilnvaroti inspektori; jebkurā gadījumā īpaši pilnvarotajiem inspektoriem smalki jāpārzina konkrēto ais kuģu tipus, uz kura viņi veic obligātos ð savus ï pienākumus saistībā ar veicamo apsekošanu un attiecīgajām prasībām, kas ir jāpiemēro;

h) inspektoriem ir pieejama kvalifikācijas celšanas sistēma, un viņi pastāvīgi pilnveido savas zināšanas;

i) tiek glabāti uzskaites dati, kas atspoguļo vajadzīgo standartu ievērošanu saistībā ar veiktajiem pakalpojumiem, un efektīvi darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma;

j) visās organizācijas nodaļās pastāv vispārēja plānotas un dokumentāri apstiprinātas iekšējās revīzijas sistēma, kas skar darbus, kuru veikšanā kvalitātei ir noteicoša loma;

k) obligātos apsekojumus un pārbaudes, kas noteiktas Saskaņotajā apsekojumu un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai organizācija ir saņēmusi atļauju, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.746(18) Ö A948(23) Õ par Apsekošanas pamatnostādnēm atbilstīgi Saskaņotajai apsekojumu un sertifikācijas sistēmai;

l) pastāv skaidra un tieša pienākumu sadale un to pārraudzība starp iestādes centrālo un reģionālajām nodaļām, kā arī starp atzītajām organizācijām un inspektoriem.

7. Organizācijai ir jāpierāda, ka tā spēj:

a) izveidot un uzturēt pilnu un atbilstīgu savu noteikumu un normatīvu kopumu par korpusu, mašīnām un elektriskajām un vadības iekārtām ar starptautiski atzītu tehnisko standartu kvalitāti, uz kuras pamata izsniedz Solas konvencijas un pasažieru kuģu drošības sertifikātus (attiecībā uz kuģa konstrukcijas un mehānismu pamatsistēmu atbilstību) un kravas zīmju sertifikātus (attiecībā uz kuģa izturību);

b) veikt visas pārbaudes un apsekojumus, kas noteikti starptautiskajās konvencijās attiecībā uz sertifikātu izdošanu, arī uz vajadzīgajiem apsekošanas līdzekļiem, izmantojot augstas kvalifikācijas profesionāļus, un saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.788(19) par pamatnostādnēm, administrācijām ieriešot Starptautisko drošas vadības kodeksu, kā arī izmantot un uzturēt drošības vadības sistēmas gan krastā, gan uz kuģiem, kuri būtu jāsertificē.

ò jauns

7. Organizācija ir izstrādājusi, īstenojusi un uztur efektīvu iekšēju kvalitātes sistēmu, kas pamatojas uz starptautiski atzītu kvalitātes standartu attiecīgajām daļām, kā arī atbilst NE ISO/IEC 17020:2004 (pārbaudes iestādes) un EN ISO 9001:2000 standartiem, kurus interpretējusi un sertificējusi kopējā struktūra, kas minēta 21. panta 1. punktā.

8. Organizācijas noteikumus un normatīvus īsteno tā, lai organizācija, pamatojoties pati uz savām zināšanām un spriedumu, varētu sagatavot uzticamu un objektīvu deklarāciju par attiecīgo kuģu drošību, izmantojot klases sertifikātus, uz kuriem pamatojoties var izdot normatīvos sertifikātus.

9. Organizācijai ir vajadzīgie līdzekļi, lai, izmantojot augstas kvalifikācijas profesionāļus, un saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.913 (22) par pamatnostādnēm, administrācijām ieviešot Starptautisko drošas vadības (ISM) kodeksu, novērtētu drošības vadības sistēmas izmantošanu un uzturēšanu gan krastā, gan uz kuģiem, kuri būtu jāsertificē.

ê 94/57/EK

8. Organizācijas kvalitātes sistēmu sertificē neatkarīga revīzijas iestāde, ko atzinusi administrācija valstī, kurā tā atrodas.

ê 2001/105/EK, 1. panta 16. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

9. Ö 10. Õ Organizācijai ir jāļauj administrācijas pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm piedalīties savu normatīvu un noteikumu izstrādāšanā.

é

II pielikums

A daļa

Atceltā direktīva ar sekojošiem grozījumiem

(kā minēts 26. pantā)

Padomes Direktīva 94/57/EK | OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. |

Komisijas Direktīva 97/58/EK | OV L 274, 7.10.1997., 8. lpp. |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/105/EK | OV L 19, 22.1.2002., 9. lpp. |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/84/EK | OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp. |

B daļa

Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos

(kā minēts 26. pantā)

Direktīva | Transponēšanas termiņš |

94/57/EK | 1995. gada 31. decembris |

97/58/EK | 1998. gada 30. septembris |

2001/105/EK | 2003. gada 22. jūlijs |

2002/84/EK | 2003. gada 23. novembris |

_______________________

é

III pielikums

ATBILSTīBAS TABULA

Direktīva 94/57/EK | Šī direktīva |

1. pants | 1. pants |

2. panta ievaddaļa | 2. panta ievaddaļa |

2. panta pirmais ievilkums | 2. panta a) punkts |

2. panta otrais ievilkums | 2. panta b) punkts |

2. panta trešais ievilkums | 2. panta c) punkts |

2. panta ceturtais ievilkums | 2. panta d) punkts |

2. panta piektais ievilkums | 2. panta e) punkts |

--- | 2. panta f) punkts |

2. panta sestais ievilkums | 2. panta g) punkts |

2. panta septītais ievilkums | 2. panta h) punkts |

2. panta astotais ievilkums | 2. panta i) punkts |

--- | 2. panta j) punkts |

2. panta devītais ievilkums | 2. panta k) punkts |

2. panta desmitais ievilkums | 2. panta l) punkts |

2. panta vienpadsmitais ievilkums | 2. panta m) punkts |

3. pants | 3. pants |

4. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums | 4. panta 1. punkts |

4. panta 1. punkta pēdējais teikums | 6. panta 1. punkts |

4. panta 2. un 3. punkts | --- |

--- | 5. un 6. panta 2. un 3. punkts |

4. panta 4. punkts | 6. panta 4. punkts |

4. panta 5. punkts | --- |

5., 6., 7. un 8. pants | 7., 8., 9. un 10. pants |

9. pants | --- |

--- | 11. līdz 14. pants |

10. panta 1. punkts | 15. pants |

10. panta 2., 3. un 4. punkts | --- |

11. pants | 16. pants |

--- | 17. pants |

12. pants | 18. pants |

14. pants | 19. panta 1. un 2. punkts |

--- | 19. panta 3. punkts |

15. pants | 20. pants |

--- | 21. līdz 24. pants |

16. pants | 25. pants |

--- | 26. pants |

--- | 27. pants |

17. pants | 28. pants |

Pielikums | I pielikums |

--- | II pielikums |

--- | III pielikums |

_______________________

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts jūrlietu administrācijas

2. BUDŽETA LĪDZEKĻU VADīBA/SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM (ABM/ABB)

Politikas joma: enerģētika un transports

Darbības: jūras un iekšējo ūdensceļu satiksme, vairākveidu pārvadājumi

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1 Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex- BA pozīcijas)), norādot pozīcijas nosaukumu: nepiemēro

3.2 Rīcības un finansiālās ietekmes ilgums: nepiemēro

3.3 Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas): nepiemēro

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Obligātie/ neobligātie | DA[14]/ NDA[15] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | Nr. […] |

Obligātie/ neobligātie | DA/ NDA | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | Nr. […] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1 Finanšu resursi

4.1.1 Kopsavilkums par saistību apropriējumiem (SA) un maksājumu apropriējumiem (MA)

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļas Nr. | Gads n | n +1 | n + 2 | n +3 | n +4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[16] |

Saistību apropriējumi (SA) | 8.1 | a | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | nav spēkā |

Maksājumu apropriējumi (MA) | b | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | nav spēkā |

Administratīvie izdevumi, kas ir ietverti pamatsummā[17] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (NDA) | 8.2.4 | c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | nav spēkā |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriējumi | a+c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | nav spēkā |

Maksājumu apropriējumi | b+c | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | nav spēkā |

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[18] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas (NDA), izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.6 | e | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Orientējošā rīcības izmaksu kopsumma

KOPĀ – SA (ar cilvēkresursu izmaksām) | a+c+d+e | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

KOPĀ – MA (ar cilvēkresursu izmaksām) | b+c+d+e | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Ziņas par līdzfinansējumu

šajā tiesību akta priekšlikumā nav paredzēts līdzfinansējums no dalībvalstīm.

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Līdzfinansējošā struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n+5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ – SA (ar līdzfinansējumu) | a+c+d+e+f | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

4.1.2 Atbilstība finanšu plānojumam

Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānojumam

( šis priekšlikums ir saistīts ar attiecīgās finanšu plāna pozīcijas pārplānošanu

( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[19] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3 Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

Piezīme: visa informācija un piezīmes par metodi, pēc kuras veikti finansiālās ietekmes aprēķini, jāsniedz atsevišķā pielikumā

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Stāvoklis pirms rīcības [gads n -1] | Stāvoklis pēc rīcības |

Kopā – cilvēkresursi | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1 Jāsasniedz īstermiņā vai ilgtermiņā

Direktīvas 94/57/EK pašreizējās sistēmas novērtējums, ņemot vērā arī Komisijas atzīto organizāciju novērtēšanas rezultātus, liecina, ka Kopienas flotes drošības apsekojumu un sertifikācijas procesā ir lielas nepilnības.

šīs problēmas risinājums ir pastiprināt apsekojumu un sertifikācijas procesā veiktās pārbaudes, kas varētu dot trauksmes signālu kļūdas gadījumā un vienlaikus ļautu viegli apvienot klasificēšanas un normatīvos uzdevumus.

Turklāt būtu jāturpina standartizēt direktīvā lietoto terminoloģiju, par pamatu ņemot precīzākus un labāk definētus jēdzienus, piemēram, skaidri nošķirot jēdzienus „normatīvie sertifikāti” un „klases sertifikāti”.

Tas nozīmē, ka ir jāgroza spēkā esošais tiesiskais regulējums.

5.2 Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Starptautiskā kuģu sertifikācijas sistēma ir sarežģīta. Vēsturiski valsts (tā saucamā „normatīvā”) sistēma tika veidota, pamatojoties uz privātu struktūru, kas pastāvēja jau iepriekš un ko veidoja klasificēšanas sabiedrības, taču valsts sistēma to neaizstāja. Rezultātā uzdevumu sadalījums starp abām sistēmām ir dažāds.

Praksē tehniskos standartus daļēji izstrādā SJO un daļēji – klasificēšanas sabiedrības. Tas, kurā jomā darbojas katra no šīm organizācijām, ir atkarīgs no konvencijas, jautājuma būtības vai kuģa tipa.

Kopienas rīcība garantē apsekojumu un sertifikācijas procesa lielāku uzticamību un tiks īstenota, ieviešot kontrolpārbaudes, kas varētu dot trauksmes signālu, ja tiek pieļauta kļūda. Tas uzlabos iespēju labot šīs kļūdas to rašanās posmā un palīdzēs novērst draudus ilgtermiņa drošībai.

5.3 Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie rādītāji saistībā ar ABM

Galvenais mērķis ir uzlabot ar dalībvalsts karogu peldošu kuģu drošības apsekojumu un sertifikācijas procesa uzticamību.

Starpposma mērķi ir šādi:

- Starpposma mērķis Nr. 1: nnošķirtpastiprināt pastiprināt atzīto organizāciju kontroles sistēmas.

- Starpposma mērķis Nr. 2: pārskatīt atzīšanas ierobežojumus.

- Starpposma mērķis Nr. 3: pārskatīt atzīšanas kritērijus.

5.4 Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt rīcības īstenošanai izraudzīto metodi vai metodes[21].

( Centralizēta pārvaldība

Pārvaldību tieši īsteno Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā,

( valsts sabiedriskām struktūrām vai struktūrām, kas pilda publisko pasūtījumu

( Atbildības sadalīšana vai decentralizēta pārvaldība

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu, precizēt)

Piezīmes:

nepiemēro

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Direktīvas priekšlikumā ir ietverta prasība dalībvalstīm paziņot par īstenošanas pasākumiem, ko tās plāno pieņemt, lai minēto direktīvu transponētu valsts tiesību aktos.

Ja dalībvalstis nepaziņo šos īstenošanas pasākumus (vai arī nepilnīgi paziņo par šādiem pasākumiem), automātiski tiek uzsākta pārkāpumu procedūra saskaņā ar Līguma 226. pantu.

Eiropas Jūras drošības aģentūra palīdzēs uzraudzīt, kā dalībvalstis ievieš direktīvu.

6.1 Novērtēšana

6.1.1 Provizorisks novērtējums

Ietekmes novērtējumā noteiktās priekšrocības un trūkumi ir šādi:

Priekšrocības: tā kā 1. iespējas varianti paredzēto mērķu sasniegšanai (jo īpaši attiecībā uz kuģu drošības apsekojumu un sertifikācijas procesa uzlabošanu) ietekmētu vienīgi kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, 2. iespēja palīdzētu uzlabot visas atzīto organizāciju klasificētās flotes drošību neatkarīgi no karoga valsts, t.i., lielāko daļu pasaules flotes. Tas ir svarīgs elements Kopienas ūdeņu aizsardzībā. Turklāt lielāku efektivitāti nodrošina tas, ka Eiropas rēderiem šīs rīcības izmaksas ir nelielas un nediskriminējošas. Bez tam nepieciešamais pārejas periods ir neilgs un samērā viegls.

Trūkumi: tā kā ar šo iespēju tiks risinātas pamatproblēmas izraisītās sekas un būs vajadzīga liela atzīto organizāciju sadarbības pakāpe, šīs iespējas īstenošanā Komisijai būs nepieciešams veikt īpaši rūpīgas pārbaudes, tostarp piemērojot iespējamās sankcijas, lai nodrošinātu visus elementus, kas vajadzīgi šīs iespējas labai darbībai.

6.1.2 Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš)

Nepiemēro

6.1.3 Turpmāko novērtējumu veikšanas nosacījumi un biežums

Nepiemēro

7. KRĀPŠANAS APKAROšANAS PASĀKUMI

Nepiemēro

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1 Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē: nepiemēro

Saistību apropriējumi miljonos EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki10 (06 01 01) | A*/AD | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 |

B*, C*/AST | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Personāls, ko finansē11 atbilstīgi XX 01 02. pantam | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Pārējais personāls, ko finansē12 atbilstīgi XX 01 04/05. pantam | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 |

8.2.2 No veicamās rīcības izrietošo uzdevumu apraksts: uzdevumi

Direktīva, ar ko izveido principus tehniskās izmeklēšanas veikšanai pēc jūras satiksmes negadījumiem, paplašina Kopienas kompetenci kuģošanas drošības jomā. Lai nodrošinātu pareizu direktīvas īstenošanas uzraudzību, ir vajadzīgi papildu cilvēkresursi, kas atbilst 0,5 amata vietām (A kategorijas ierēdnis).

8.2.3 Cilvēkresursu avoti (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar provizoriskā budžeta projekta kopsavilkumu (APS) vai provizorisko budžeta projektu (APB) finanšu gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā APS/APB procedūras ciklā

Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar APS/APB attiecīgajam finanšu gadam

8.2.4 Citi administratīvie izdevumi, kas ir ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (un ar to saistītās personāla izmaksas) | 0 |

Izpildaģentūras13 | 0 |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | 0 |

- intra muros | 0 |

- extra muros | 0 |

Kopā – tehniskais un administratīvais atbalsts | 0 |

8.2.5 Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (06 01 01) | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, ārštata darbinieki u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,054 | 0,324 |

Aprēķins- Ierēdņi un pagaidu darbinieki

(EUR 108 000 * 0.5 = EUR 54 000)

Aprēķins - Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Nepiemēro

8.2.6 Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0* |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 11 03 - Komitejas14 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 11 02 – Pētījumi un konsultēšanās | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 11 05 - Informācijas sistēmas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

2. Kopā – citi pārvaldības izdevumi (XX 01 02 11) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā – administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

*neietekmē spēkā esošo budžetu, kas iedalīts komandējumiem

Aprēķins -Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā Nepiemēro |

[1] OV C […], […]., […]. lpp.

[2] OV C […], […]., […]. lpp.

[3] OV C […], […]., […]. lpp.

[4] OV C […], […]., […]. lpp.

[5] OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

[6] OV C 271, 7.10.1993., 1. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 197, 18.7.1987., 33. lpp.

[9] Ö OV L 204, 21.7.1998., 37 Õ .

[10] OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 724/2004, (OV L 129, 29.4.2004., 1. lpp.).

[11] OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

[12] OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

[13] OV L […], […], […]. lpp.

[14] Diferencēti apropriējumi.

[15] Nediferencēti apropriējumi.

[16] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[17] Izdevumi, kas ir ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[18] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. un xx 01 05. pantu.

[19] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[20] Vajadzības gadījumā (ja rīcības ilgums pārsniedz 6 gadus) jāpievieno papildu slejas.

[21] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzu, sniedziet papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

9 Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

10 Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

11 Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

12 Atbilstīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.

13 Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats.

14 Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.