52005PC0440

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.9.2005

COM(2005) 440 galīgā redakcija

2005/0185 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par īpašo programmu „Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam)

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS (EK LĪGUMS)

1. PRIEKšLIKUMU SATURS

Priekšlikumi piecām īpašajām programmām tiek iesniegti pēc Komisijas izvirzītā priekšlikuma Septītajai pamaprogrammai (no 2007.–2013. gadam), kuru pieņēma 2005. gada 6. aprīlī[1]. Izklāstot četras svarīgākās īpašās programmas: „Sadarbība”, „Idejas”, „Cilvēki” un „Iespējas”, tiek iezīmēta struktūra, jo katra no šīm programmām atbilst Eiropas pētniecības politikas galvenajiem mērķiem. Nākotnē gaidāma vēl viena īpašā programma par Kopīgā pētniecības centra tiešajiem pasākumiem. Komisija plāno iesniegt savus priekšlikumus par „Līdzdalības un pētījumu rezultātu zplatīšanas noteikumiem”, ko piemēros Septītajai pamatprogrammai.

Politikas konteksts un mērķi atbilst paziņojumam „Uz zinātnes atziņām balstītas Eiropas Pētniecības telpas veidošana izaugsmei”[2]. Lai šos mērķus īstenotu un īpašās programmas ieviestu pilnīgi, divkārt jāpalielina Komisijas ierosinātais budžets.

Pētniecība, tehnoloģijas, izglītība un jauninājumi ir būtisks veids, kā ilgtermiņā ilgtspējīgi iespējams radīt jaunas darba vietas. Tāpat šie faktori ir neaizstājami ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, veselības aprūpei, dzīves kvalitātei un videi. Pētniecības pamatprogramma līdz ar Komisijas programmām izglītības un jauninājumu jomā rada virzību uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību. Līdz ar citiem valsts un privātā sektora centieniem Septītās pamatprogrammas īpašās programmas ir veidotas nolūkā mazināt Eiropas pētniecības līmeņa, kvalitātes un ietekmes lielākos trūkumus. Zināšanu izplatīšana un nodošana ir Eiropas pētniecības darbības galvenā pievienotā vērtība, un jāveic pasākumi iegūto rezultātu izmantošanas paplašināšanā ražošanā, politiku izstrādāšanā un sabiedrībā.

Eiropai jāpalielina ieguldījums pētniecībā, un ir jābūt jaunam uzsvaram uz to, ja Eiropas Savienība tiešām vēlas tuvoties mērķim līdz 2010. gadam investēt 3% tās IKP pētniecībā. Septītā pamatprogramma veicinās šā mērķa sasniegšanu, gan pateicoties tiešajam finansējumam, gan arī piesaistot papildu privātās un valsts investīcijas pētniecībā.

Eiropai vajadzīgi vairāk pētnieki, lai palielinātu un uzlabotu tās pētniecības darbu. Līdz ar citiem pasākumiem, kā piemēram, Eiropas Harta par pētniekiem un valstu politikas pasākumi, Septītā pamatprogramma ir veidota, lai cilvēkus mudinātu uzsākt unturpināt karjeru pētniecībā un atkal pievērst Eiropai vadošos talantus pētniecības nozarē.

Finansiālais atbalsts Eiropas līmenī piedāvā iespējas palielināt pētniecības izcilību un efektivitāti, ko nevar sasniegt valsts līmenī vien. Īpašās programmas Septītās pamatprogrammas ietvaros rāda, ka turpinās Eiropas pētniecības zonas konsolidēšana, sasniedzot kritisko masu, izveidojot struktūras jaunajās pētniecības jomās un izmantojot jaunus līdzekļus, arī turpinot atbalstīt brīvu ideju, zināšanu un pētnieku apriti.

Īpašo programmu īstenošanas gaitā potenciāls Eiropas līmeņa rīcībai stiprināt izcilību pētniecībā tiks maksimāli izmantots, jo īpaši rīkojot ES mēroga konkursus, kurus plānots balstīt ar rūpīgu un neatkarīgu priekšlikumu izvērtēšanu. Tas nozīmē, ka tiks konkretizēti un atbalstīti jau esošie izcilības piemēri, vienalga, kur Eiropas Savienībā tie būtu, kā arī tiks radītas iespējas tālākai izcilībai pētniecībā.

Īpašo programmu ietekmi stiprinās papildināmība ar citām Kopienas politikām un programmām, jo īpaši ar struktūrfondiem, izglītības programmām, Konkurētspējas un jauninājumu programmu.

2. IEPRIEKšēJA APSPRIEšANāS

Īpašās programmas priekšlikumu sagatavošanā ņemti vērā ES iestāžu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes, izteiktie viedokļi, kā arī citu ieinteresēto aprindu, tai skaitā, pētnieku un pētniecības rezultātu lietotāju uzskati. Tajā ietilpst pastāvīgas diskusijas un ieguldījumi attiecībā uz priekšlikumu Septītās pamatprogrammas lēmumiem, plašās apspriedes un ieguldījums, kas apkopots priekšlikuma sagatavošanas gaitā un tālāks darbs, nosakot nākotnes prioritātes pētniecībā, piemēram, Eiropas tehnoloģiju platformas veiktais.

Īpašās programmas priekšlikums balstās arī uz padziļinātu ietekmes novērtējumu, kas izstrādāts Septītās pamatprogrammas priekšlikumam[3], ar kuru pierāda ievērojamu un īpašu pievienoto vērtību katrai ierosinātajai īpašajai programmai. Turklāt priekšlikumā ņemts vērā pamatprogrammas piecu gadu novērtējums[4].

3. TIESISKIE ASPEKTI

Īpašās programmas priekšlikums balstīts uz Līguma XVIII sadaļas 163. līdz 173. pantu, jo īpaši uz 166. panta 3. punktu par pamatprogrammas īstenošanu ar īpašajām programmām.

4. BUDžETA īSTENOšANA

Katram ierosinātajam lēmumam pievienotajā „Tiesību akta finanšu pārskatā” izklāstīta ietekme uz budžetu, kā arī cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.

Komisija paredzējusi izveidot izpildaģentūru, kurai tiks uzticēti konkrēti uzdevumi, kas nepieciešami programmu „Sadarbība”, „Cilvēki” un „Iespējas” īstenošanai. Šī pieeja tiks izmantota arī programmas „Idejas” īstenošanai (sk. 7.2. iedaļu turpmāk).

5. SASKAņOTA UN ELASTīGA īSTENOšANA

5.1. Pielāgošanās jaunām vajadzībām un iespējām

Būtiski, lai jaunu programmu īstenošana būtu pietiekami elastīga, tādējādi ļaujot noturēties zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības priekšgalā un reaģēt uz aizvien jaunām zinātniskām, rūpniecības, politikas vai sabiedrības vajadzībām. Šajā ziņā liela nozīme būs darbībām, kurās pētnieki paši var noteikt tēmas. Attiecībā uz citām darbībām to varēs sasniegt pirmkārt ar darba programmām, ko plānots atjaunināt ik gadu. To paveiks ar dalībvalstu pārstāvju komiteju palīdzību, kur plānots, ka komitejas koncentrējas tikai uz darba programmām. Ja būs jaunas prioritātes, kas prasīs tūlītēju reakciju, jo īpaši, saistībā ar neparedzētām politikas vajadzībām, pārskatīšanu varēs veikt ātrāk.

Šāda daudzgadēja programmas plānošana izmantos priekšrocības, kas rodas no daudzējādiem ieguldījumiem, kas gādā, lai atbalstītās aktivitātes saglabātu tiešu atbilstību pieaugošajām nozares pētniecības vajadzībām un ES politikām. Tiks meklēti padomdevēji no ārienes, ieskaitot katrai tēmai īpašajā programmā „Sadarbība”, kas efektīvi aptvertu daudzas disciplīnas un radītu līdzsvaru starp akadēmiskiem un rūpniecības uzskatiem.

Attiecībā uz programmu „Idejas” izmantos pilnīgi jaunu pieeju, kuras ietvaros ikgadējās darba programmas sagatavošana tiks uzticēta neatkarīgai zinātniskajai padomei, autonomas Eiropas Pētniecības padomes izveides ietvaros (skatīt 7. sadaļas 2. daļu tālāk).

Eiropas Tehnoloģiju Platformas , kas izveidotas dažādās nozarēs un kurām būtu jāīsteno spēcīga un dinamiska loma, lai nodrošinātu atbilstību ražošanas vajadzībām, jo īpaši veicinās papildu ārējus ieguldījumus, sevišķi attiecībā uz Sadarbības programmu. Pētniecības prioritātes platformu definētajās Stratēģiskajās pētījumu programmās ir labi atspoguļotas īpašo programmu priekšlikumos un sniegs svarīgu ieguldījumu daudzgadīgā programmu plānošanā.

Citi forumi un grupas Komisijai varētu nodrošināt savlaicīgas konsultācijas par jaunām prioritātēm konkrētajās jomās, piemēram, Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas komisija ( ESFRI ) un platformas, kas izveidotas, lai apspriestu stratēģiskās pētījumu programmas sociālās vai vides politikas jomās.

Nozīmīga jauna iespēja, ko nodrošinās pamatprogramma, ir novatorisks finansēšanas mehānisms, Riska dalīšanas finanšu mehānisms , kas vērsts uz privātā sektora izdevumu palielināšanu PTA jomā, uzlabojot piekļuvi Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem Eiropas liela apjoma darbībām, kam nepieciešams apvienot līdzekļus no dažādiem finansējuma avotiem, tai skaitā aizdevumiem. Šīs lielās Eiropas darbības ir „Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas” un liela mēroga sadarbības projekti, kurus tieši finansē Pamatprogrammā Sadarbības programmas ietvaros, un jauni pētniecības infrastruktūras projekti programmā „Iespējas”. Saskaņā ar atbilstības kritērijiem var tikt apsvērti arī citi lieli Eiropas sadarbības projekti, piemēram, EUREKA projekti. Paredzamais ieguldījums no īpašajām programmām EIB nozīmīgi uzlabos piekļuvi parādu finansēšanai un līdz ar to – ievērojami veicinās privāto ieguldījumu piesaisti PTA.

5.2. Transversālas tēmas

Septītās pamatprogrammas īstenošanā Komisija nodrošinās vispārēju saskaņotību, ņemot vērā programmā „Idejas” garantēto Eiropas pētniecības padomes autonomiju un neatkarību.

Darba programmas visās citās īpašajās programmās saskaņotā kārtībā tiks pārskatītas, lai pilnīgi varētu iekļaut transversālas tēmas. Dalībvalstu pārstāvju komitejām arī ir svarīgs pienākums palīdzēt Komisijai efektīvi saskaņot un koordinēt īstenošanas darbu starp īpašajām programmām un to ietvaros. Tas nozīmē nopietnu koordinēšanu dalībvalstīs un atšķirīgu komiteju pārstāvju starpā.

Gadījumos, kad atbalstāmie pasākumi būs cieši saistīti ar dažādām daļām īpašajās programmās „Sadarbība”, „Cilvēki” un „Iespējas”, tiks izmantoti kopēji uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā Sestās pamatprogrammas gaitā gūto pieredzi. Tas būs jo īpaši svarīgi attiecībā uz pētniecības tēmām, kas ir saistītas ar programmu „Sadarbība”, un šādi uzaicinājumi tiks skaidri definēti darba programmā.

Šādi jautājumi ietilpst gan programmā „Sadarbība”, gan „Cilvēki”, gan „Iespējas”, tie ir īpaši nozīmīgi, un to saskaņotai risināšanai ir paredzēti īpaši mehānismi:

- Starptautiskā sadarbība : visas īpašās programmas ir atvērtas starptautiskai sadarbībai un tajās ir īpaši paredzēti pasākumi šajā ziņā. Pamatprogrammā tiks izmantota stratēģiska pieeja, lai veicinātu Eiropas pētniecības izcilību un attīstītu konkurētspēju, lai risinātu īpašus globālus vai reģionālus jautājumus, kur rodama savstarpēja interese un labums. Tiks nodrošināta saskanīga pieeja starp īpašajām programmām atbilstoši šādai stratēģijai, un programmai „Iespējas” šajā ziņā būs svarīgākā loma.

- Pētniecības infrastruktūras: svarīgākā pētniecības infrastruktūra tiks īstenota programmā „Iespējas”, un šī programma nodrošinās saskaņotu pieeju ar atbilstošiem pētniecības pasākumiem citās programmās, jo īpaši programmā „Sadarbība”.

- Transversāla politikas pētniecība : Komisijas dienestos tiks radīti nosacījumi efektīvam koordinācijas darbam, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka pasākumi joprojām atbilst ES dažādo politiku attīstības vajadzībām. Šim nolūkam daudzgadu programmu plānošanā var izmantot dažādo ar attiecīgajām politikām saistīto Komisijas dienestu lietotāju grupas, un tādēļ tiks radīta iekšēja struktūra, lai nodrošinātu jūras zinātnes un tehnoloģiju koordinēšanu atbilstošajās tematiskajās jomās.

- MVU līdzdalība: MVU līdzdalību īpašajās programmās optimizēs. Līdztekus MVU stiprināšanai, īpašie pasākumi programmā „Iespējas” ir šādi: MVU pētniecības intereses ir iekļautas programmā „Sadarbība”, un tēmas, kas jo īpaši varētu interesēt MVU, tiks tālāk formulētas darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Darbības programmā „Cilvēki” īpaši izceļ MVU iesaisti, un MVU arī varēs piedalīties programmā „Idejas”. Paredzētie vienkāršošanas pasākumi un palielinātais elastīgums, izvēloties piemērotāko finansēšanas shēmu, jo īpaši nāks par labu MVU līdzdalībai.

- Izplatīšana un zināšanu nodošana : nepieciešamība pārņemt pētniecības rezultātus ir īpašajām programmām raksturīga priekšrocība, sevišķi izceļot zināšanu nodošanu starp valstīm, disciplīnām un no akadēmiskās sabiedrības – rūpniecībai, tai skaitā, izmantojot pētnieku mobilitāti. Šajā ziņā ir svarīga potenciālo lietotāju palīdzība prioritāšu noteikšanā (izmantojot Eiropas tehnoloģiju platformas). Papildinošās darbības Konkurētspējas un jauninājumu programmā arī pastiprinās pētniecības rezultātu izmantošanu, vēršoties pret šķēršļiem jaunradei un stiprinot jaunrades iespējas.

- Zinātne sabiedrībā : šī darbība programmā „Iespējas” arī būs nozīmīga, lai nodrošinātu, ka ar sabiedrību saistīti aspekti tiek atbilstoši ņemti vērā visās īpašajās programmās un ka padziļinās sadarbība starp zinātniekiem un plašāku sabiedrību.

6. VIENKāRšOšANA UN PāRVALDīBAS METODES

Īstenojot Septīto pamatprogrammu, plānots ieviest svarīgus vienkāršojumus, pamatojoties uz Komisijas 2005. gada 6. aprīļa darba dokumentā izklāstītajām idejām un ņemot vērā minētā dokumenta izraisīto plašo dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Daudzi ierosinātie pasākumi iekļaujami līdzdalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumos, lai ievērojami mazinātu birokrātiju un vienkāršotu prasības, kas attiecas uz finansēšanas shēmām un ziņojumu sniegšanu.

Īpašajās programmās starp ierosinātajiem uzlabojumiem ir šādi.

- Uzlabota īstenošanas efektivitāte un saskaņotība, administratīvu uzdevumu izpildei izmantojot ārēju izpildaģentūru.

- Racionalizētas finansēšanas shēmas, kuru ietvaros katra īpašā programma varēs izmantot nepieciešamos instrumentus programmas mērķu realizēšanai.

- Precīzāks novērtēšanas kritēriju izklāsts, ko iekļaus darba programmās, ievērojot īpašās programmas principus.

- Skaidri izklāstītas darba programmas, tā, lai potenciālie dalībnieki būtu labi informēti par esošajām iespējām, kas atbilst tieši viņu vajadzībām un interesēm. Piemēram, darba programmas un uzaicinājumi nepieciešamības gadījumā izcels tos tematus, kas varētu īpaši interesēt MVU vai pavērt izdevīgu sadarbību ar trešām valstīm.

- Vienkāršojumi citos aspektos, piemēram, projektu apstiprināšanas struktūras racionalizēšana, jaunas finansējuma un atbalsta shēmas, un tālāka datu bāzu un informācijas instrumentu lietošana, lai uzlabotu saziņu.

7. ĪPAšO PROGRAMMU SATURS

7.1. Sadarbība

Īpašā programma „Sadarbība” ir izveidota nolūkā, lai iegūtu vadošo lomu svarīgākajās zinātnes un tehnoloģijas jomās, atbalstot universitāšu, uzņēmumu, pētniecības centru un valsts iestāžu sadarbību visā Eiropas Savienībā, kā arī citur pasaulē. Iepriekšējās pamatprogrammas ir pierādījušas, kāda ir šādu darbību ietekme Eiropas pētniecības pārstrukturēšanā un resursu apvienošanā un mobilizēšanā. Septītā pamatprogramma šādu ietekmi izvērsīs plašāk, deviņas tajā ierosinātās tēmas atbilst svarīgākajām zināšanu un tehnoloģijas attīstības jomām, kurās jāstiprina izcila pētniecība, lai risinātu Eiropas sociālās, ekonomiskās, sabiedrības veselības, vides aizsardzības un rūpniecības problēmas.

Programmā ir spēcīgi secīguma elementi saistībā ar iepriekšējām pamatprogrammām, un tā izmanto ar šāda veida Eiropas atbalstu panāktu pierādītu pievienoto vērtību. Turklāt šajā īpašajā programmā ir arī svarīgi jauninājumi, kas prasa īpašus apsvērumus to īstenošanai.

- Rīcība, reaģējot uz nepieciešamību pēc drosmīgām, Eiropas mēroga privātām partnerībām, lai paātrinātu nozīmīgāko tehnoloģiju attīstību, uzsākot Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas[5] . Ir noteikts pirmais iniciatīvu kopums ar skaidriem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem tādās jomās kā jaunās zāles, nanoelektronika, iegultās datorsistēmas, ūdeņradis un kurināmā elementi, aeronautika un gaisa satiksmes vadība un Globālais monitorings par vidi un drošību Par tām iesniegs atsevišķus priekšlikumus (piemēram, saskaņā ar Līguma 171. pantu). Īstenojot Septīto pamatprogrammu, var identificēt turpmākas Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas tādās jomā kā nulles emisijas līmeņa elektroenergijas ražošana un atjaunojamā enerģija.

- Uzlabota pieeja valsts pētniecības programmu koordinēšanai. Tiks turpināta veiksmīgās ERA-NET shēmas izmantošana tēmu ietvaros. Sestajā pamatprogrammā izveidotās ERA-NET shēmas varēs iesniegt priekšlikumus darba turpināšanai, lai padziļinātu sadarbību vai paplašinātu konsorcijus, iesaistot jaunus dalībniekus, kā arī jaunu ERA-NET tīklu izveidošana, lai risinātu jaunus tematus. Šī shēma būs pieejama arī valsts iestādēm, kas plāno pētniecības programmu, bet kura vēl nedarbojas. Turklāt tiks ieviesta ERA-NET plus shēma, lai veicinātu kopīgus uzaicinājumus transnacionāliem pētniecības projektiem, kas organizēti ar vairāku valstu piedalīšanos.

- Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Eiropas un jaunattīstības valstu partnerībā klīnisko pētījumu jomā ( EDCTP ), kas ierosināta atbilstoši 169. pantam, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir noteiktas vēl četras 169. panta iniciatīvas . Šādas iniciatīvas automatizētas dzīves vides jomā, Baltijas jūras pētniecības un metroloģijas jomā ir uzskaitītas programmā „Sadarbība”, un 169. panta iniciatīva, lai apkopotu valstu pētniecības rezultātus ar MVU saistītās programmās, ir minēta programmā „Iespējas”. Papildu iniciatīvas var identificēt Septītās pamatprogrammas īstenošanas laikā.

- Mērķtiecīgāku pieeju starptautiskajai sadarbībai katras tēmas ietvaros un starp dažādām tēmām īstenos ar īpašiem sadarbības pasākumiem, kurus plānots noteikt darba programmās atbilstoši paredzētajai stratēģiskai pieejai starptautiskās sadarbības jomā, un ar politikas dialogiem un sadarbības tīkliem ar dažādiem partnervalstu reģioniem.

- Katras tēmas ietvaros tiks atbalstīts komponents, lai veicinātu elastīgu atbildes reakciju uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām, tā īstenošana tiks pamatota ar pieredzi, kas gūta, realizējot Zinātniskā atbalsta politiku un Jaunas un strauji augošas zinātnes un tehnoloģijas shēmas, kas ieviestas ar Sesto pamatprogrammu, kā arī Nākotnes un jauno tehnoloģiju shēmu IKT jomā.

7.2. Idejas

Eiropai īpaši labi nesokas nedz patiesi izcilu pētniecības rezultātu ieguvē, nedz jaunu, strauji augošu zinātnes jomu apgūšanā. Programma „Idejas” gādā par tādu visas Eiropas mēroga mehānismu, ar kuru atbalstīs patiesi radošus zinātniekus, inženierus un pētniekus, kuru zinātkāre un zinību alkas, visticamāk, radīs neparedzamus un spožus atklājumus, kuri spēs mainīt cilvēku izpratni un sniegt jaunu skatījumu tehnoloģiju attīstībā, kā arī ilgstošu sociālu un vides problēmu risinājumā. Pamatpētījumu kvalitātes paaugstināšana ar Eiropas mēroga konkursiem radīs nozīmīgas sociālas un ekonomiskas priekšrocības[6].

Programmā „Idejas” pārņemts jēdziens „ progresīva pētniecība ”, kas iezīmē jaunu pamatpētījumu izpratni. Esot jaunu zināšanu radīšanas priekšgalā, „progresīva pētniecība” būtībā ir riskants uzdevums, kas saistīts ar fundamentālu zinātnes, tehnoloģijas un inženierzinātņu progresu, neievērojot iedibinātās disciplinārās vai valstu robežas.

Programma ievēros „uz pētnieku vērstu” pieeju, kas pētniekiem ļauj brīvi ierosināt savus tematus. Plānots piešķirt stipendijas atsevišķām komandām, grupas pašas ziņā atstājot izvēli, kādiem pētniekiem nepieciešams apvienoties projekta veikšanai, un to, vai pētnieki ir no vienas vai vairākām iestādēm, atrodas vienā vai dažādās valstīs. Visos gadījumos šādu komandu veidošanā svarīgākais ir zinātniskā izcilība, nevis administratīvās prasības. Programma atšķirsies no pamatpētījumu finansēšanas valstu līmenī ar tās stratēģiskajiem mērķiem un Eiropas mērogu.

Eiropas Pētniecības padomes (EPP) izveide programmas „Idejas” īstenošanai uzskatāma par jaunu sākumu. Tiks radīti divi būtiski EPP struktūras komponenti: neatkarīga zinātniskā padome un īpaši šim nolūkam izveidota īstenošanas struktūra, kas darbosies saskaņā ar uzticības, uzticamības un caurskatāmības principiem, tādējādi jānodrošina atbilstoši finanšu līdzekļi un ļoti efektīvs darbs, augsta līmeņa autonomija un integritāte, vienlaikus konsekventi ievērojot prasības par atbildību.

Zinātnisko padomi veidos Eiropas zinātnes aprindu augstākā līmeņa pārstāvji, kas darbosies kā privātpersonas neatkarīgi no politiskajām vai citām interesēm. Tās locekļus iecels Komisija, ievērojot objektīvu izvēles procesu.

Zinātniskās padomes pilnvaras ietvers šādus aspektus.

1. Zinātniskā stratēģija. Izveidot vispārēju zinātnisku programmas stratēģiju zinātnisku iespēju un Eiropas vajadzību kontekstā. Pastāvīgi saskaņā ar zinātnisko stratēģiju, izstrādāt darba programmu un nepieciešamos grozījumus, tai skaitā uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un priekšlikumu finansēšanas pamatkritērijus, kā arī vajadzības gadījumā konkrētu tēmu un mērķa grupu definīciju (piemēram, jaunas/strauji augošas komandas).

2. Pārraudzība un kvalitātes kontrole. No zinātniska skatpunkta tiks pausta nostāja īstenošanas un vadības jautājumos attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, attiecībā uz to novērtēšanas kritērijiem un savstarpējo novērtēšanas procesu, ieskaitot ekspertu izvēli un savstarpējas novērtēšanas un priekšlikumu izvērtēšanas metodes, uz kā pamata priekšlikumam piešķir finansējumu; tas pats attiecināms uz visiem jautājumiem, kas skar īpašās programmas sasniegumus, ietekmi un veiktās pētniecības kvalitāti. Darbību kvalitātes pārraudzība un programmas īstenošanas un sasniegumu novērtēšana, kā arī ieteikumi koriģējošiem vai turpmākiem pasākumiem.

3. Saziņa un izplatīšana. Saziņa ar zinātnes aprindām un svarīgākajiem interesentiem par programmas darbībām un sasniegumiem, kā arī EPP apspriedēm. Regulāri ziņojumi Komisijai par tās darbību.

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra atbildēs par programmas izpildi saskaņā ar gada darba programmu. Jo īpaši tā īstenos vērtēšanas procedūras, speciālistu veiktas salīdzinošas pārskatīšanas un atlases procesu atbilstoši zinātniskās padomes noteiktiem principiem, kā arī nodrošinās stipendiju finansiālo un zinātnisko pārvaldību. Šajā ziņā Komisija, pirmkārt, plāno izveidot izpildaģentūru, kurai tā uzticēs izpildes uzdevumus. Īstenošanas struktūrā saglabāsies secīgas, ciešas sadarbības saites ar zinātnisko padomi par visiem programmas izpildes aspektiem. Nākotnē, saņemot neatkarīgu EPP struktūras un mehānismu efektivitātes novērtējumu, varētu izveidot alternatīvu struktūru, piemēram, saskaņā ar Līguma 171. panta noteikumiem.

Eiropas Komisija garantēs pilnīgu EPP autonomiju un integritāti. Tas nozīmē, ka Komisijas atbildība par programmas īstenošanu būs nodrošināt, ka pastāv EPP īstenošanas struktūra un ka EPP programmu pilda atbilstoši noteiktajiem mērķiem saskaņā ar zinātniskajām ievirzēm un prasībām par zinātnisku izcilību, kā noteikusi zinātniskā padome, darbojoties neatkarīgi.

Komisija atbildēs par darba programmas oficiālu pieņemšanu programmai „Idejas”. Tā šo pienākumu pildīs, izmantojot iepriekš aprakstīto pieeju. Parasti Komisija pieņems darba programmu, ievērojot zinātniskās padomes ierosinājumu. Ja Komisija darba programmu nespēj pieņemt tādu, kāda tā ierosināta, piemēram, tādēļ, ka ierosinājums neatbilst programmas mērķiem vai neatbilst Kopienas tiesību aktiem, Komisijai pamatojums būs jāpublisko. Šī procedūra ir izveidota, lai nodrošinātu, ka EPP darbībā pilnīgi un caurskatāmi tiek ievēroti autonomijas un integritātes principi.

7.3. Cilvēki

Īpašā programma „Cilvēki” veido daļu plašas un integrētas stratēģijas, kas paredzēta, lai gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi stiprinātu pētniecības un attīstības cilvēkresursus Eiropā. Ar šo programmu iecerēts mudināt cilvēkus uzsākt un turpināt karjeru pētniecībā, veicināt pētnieku palikšanu Eiropā un piesaistīt talantīgākos prātus darbam Eiropā. Vienoti instrumenti, pastiprināta strukturēšanas iespēja un lielāka efektivitāte nekā dalībvalstu divpusējiem nolīgumiem rīcībai Eiropas līmenī piešķir unikālu pievienoto vērtību.

Šīs darbības pamatojas uz Marijas Kirī vārdā nosauktās programmas veiksmīgām ilgtermiņa darbībām, reaģējot uz pētnieku vajadzībām pēc profesionālas sagatavošanas, mobilitātes un karjeras veidošanas iespējām. Piedāvājot ievērojamas secīguma nodrošināšanas iespējas, lielāks uzsvars tiek likts uz šādiem aspektiem.

- Pastiprināta strukturēšanas iespēja , piemēram, ieviešot līdzfinansējumu reģionālām, valsts mēroga un starptautiskām programmām pasākumu kopumā „Mūžizglītība un profesionālā izaugsme”. „Līdzfinansējuma” režīms neaizstās režīmu, kurā uz atsevišķām pēcdoktorantūras stipendijām piesakās un tās piešķir Eiropas līmenī, kas pašreiz ir vienīgā izmantotā prakse Sestās pamatprogrammas ietvaros. Tomēr atsevišķas stipendijas Eiropā jau ir sasniegušas savu brieduma fāzi. Tajā pašā laikā valstu piedāvātās iespējas šajā jomā joprojām ir fragmentāras, tieši runājot par mērķiem, novērtēšanas metodēm un darba apstākļiem, un joprojām ir ierobežotas attiecībā uz starptautiskām vai Eiropas mēroga dimensijām. Tādēļ, izmantojot atklātus uzaicinājumus piedalīties konkursā, tiek ierosināts līdzfinansēt izvēlētas programmas, kas atbilst pamatprogrammas mērķiem. Novērtēšanas un atlases kritēriji balstīsies tikai uz sasniegumiem, bez ierobežojumiem attiecībā uz izvēlēto dalībnieku izcelsmi, un piemērojot pieņemamus nodarbinātības un darba apstākļus (piem., alga, sociālā drošība, „šefība”, profesionālā attīstība).

- Nozares līdzdalība: Saglabājot Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību ievirzi, kam raksturīga tā dēvētā „pieeja no apakšas uz augšu”, vēl lielāks akcents tiks likts uz mācībām un karjeras attīstību dažādās nozarēs, jo īpaši privātajā sektorā. To plānots panākt, izceļot papildu prasmju un kompetenču attīstīšanu, kas ir būtiskas pētniecības labākai izpratnei uzņēmumos un pētniecības kvalitātei. To veicinās, stimulējot starpnozaru pieredzi, nozarei aktīvi līdzdarbojoties visās darbībās un radot īpaši šim nolūkam paredzētu shēmu zināšanu izplatīšanai ar valsts un privātā sektora, tostarp MVU, partnerības palīdzību.

- Tiks stiprināta starptautiskā dimensija. Līdz ar piešķirtajām stipendijām, kam prasīta obligāta atdeve un kas vērstas uz ES pētnieku ieguldījumu mūžizglītībā un karjeras attīstībā, tiks paplašināta starptautiskā sadarbība, iekļaujot pētniekus no trešām valstīm. Turklāt tiek ieviestas jaunas dimensijas sadarbībai ar ES kaimiņvalstīm un valstīm, kas ar ES noslēgušas zinātnes un tehnoloģiju nolīgumus. Bez tam tiks atbalstītas Eiropas pētnieku „zinātniskās diasporas” ārzemēs un ārzemju pētnieku diasporas Eiropā.

7.4. Iespējas

Īpašā programma „Iespējas” sekmēs pētniecības un jaunrades iespējas visā Eiropā. Šī programma uzskatāma par iepriekšējo pamatprogrammu darbību turpinājumu un pastiprinājumu, un tā papildināta ar svarīgiem jauninājumiem.

Paredzētā stratēģiskā pieeja ir svarīgs jauns elements, lai atbalstītu jaunas pētniecības infrastruktūras izveidi, kas papildinās secīgu atbalstu optimālai esošās pētniecības infrastruktūras izmantošanai. Atbalsts jaunas infrastruktūras veidošanai tiks īstenots, izmantojot divpakāpju pieeju – sagatavošanās posmu un izveides posmu. Pamatojoties uz ESFRI (Eiropas stratēģiskais forums pētniecības infrastruktūrai) darbu, veidojot Eiropas plānu jaunai pētniecības infrastruktūrai, Komisija noteiks prioritāros projektus, kuriem Septītajā pamatprogrammā varētu piešķirt EK atbalstu. Attiecībā uz šiem projektiem Komisija darbosies veicinātāja lomā, jo īpaši sekmējot finansēšanas tehnikas mehānismus izveides posmā, ieskaitot uzlabotu EIB aizdevumu pieejamību, izmantojot Riska dalīšanas mehānismu. I pielikumā sniegts ESFRI „iespēju saraksts”, kurā iekļauti konkrēti piemēri jaunām, plaša mēroga pētniecības infrastruktūrām, kas Eiropas zinātniskajām aprindām būs nepieciešamas nākamajā desmitgadē.

Divas shēmas, kas paredzētas, lai atbalstītu pētniecību MVU un MVU apvienību labā, tiks īstenotas ar lielāku budžetu, lai reaģētu uz aizvien augošo MVU nepieciešamību uzticēt pētniecības darbību veikšanu citiem.

„Zināšanu reģionu” darbības pamatojas uz veiksmīgu izmēģinājuma darbību. Darbības mērķis ir starpvalstu reģionu sadarbības tīkliem nodrošināt iespēju pilnībā izmantot to pētniecības stiprās puses, uzkrāt jaunas zināšanas, kas iegūtas pētniecības gaitā, un veicināt jaunu, uz „pētniecību vērstu kopu” izveidi, kurās apvieno universitātes, pētniecības centrus, uzņēmumus un reģionālās iestādes.

Nozīmīgs jauns elements ir darbība pilna pētniecības potenciāla atklāšanai ES "konverģences" reģionos un attālākajos reģionos. Uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības realizēšana balstīta uz Eiropas pētniecības stiprināšanu, kā arī labāku „neskarta” augsta pētniecības potenciāla izmantošanu, kas pastāv visur ES. Darbības ļaus pieņemt darbā pētniekus no citām ES valstīm, nosūtīt darbā pētniecības un vadības darbiniekus, organizēt novērtēšanas iespējas, kā arī iegūt un attīstīt pētniecības aprīkojumu. Šādas darbības papildinās vajadzības un iespējas stiprināt esošo un jauno izcilības centru pētniecības iespējas šajos reģionos, saņemot arī struktūrfondu finansējumu.

„Zinātne sabiedrībā” nozīmē ievērojami paplašināt darbu iepriekšējās pamatprogrammas ietvaros. Tā stimulēs labākas zinības, palīdzēs izveidot labākas ES politikas un veidot ieinteresētāku un informētāku sabiedrību.

Svarīgs Septītās pamatprogrammas mērķis ir veidot spēcīgu un saskanīgu starptautisko zinātnes un tehnoloģiju politiku, un programmas „Iespējas” darbības šādu pieeju atbalstīs, jo īpaši palīdzot noteikt sadarbības prioritātes.

Saskanīga politiku veidošana vēl vairāk uzsvērs valstu un reģionālo pētniecības politiku koordinēšanu, izmantojot īpašas shēmas, lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu ierosinātas iniciatīvas starpvalstu sadarbībai politikas jomā. Tas vēl vairāk stiprinās atklātu koordinēšanas metožu integrēšanu pētniecības politikās un veicinās saskaņotas vai kopīgas iniciatīvas starp valstu un reģionu grupām zonās, kur nepieciešama spēcīga starpvalstu dimensija.

7.5. Kopīgā pētniecības centra darbības

Turpinot sniegt zinātnisku un tehnisku atbalstu ES politikas veidošanā, KPC turpinās izmantot savu līdzšinējo pieeju, kas vērsta uz saņēmēju, un spēcīgu sadarbības tīklu veidošanu ar zinātnes aprindām. Tā darbības tiks attīstītas īpašā izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības un drošības kontekstā.

KPC darbības atsauksies uz jaunajā Lisabonas darba plānā izteikto aicinājumu pēc „labāka regulējuma”. Jaunas problēmas, kas saistītas ar augošo nepieciešamību reaģēt krīzes un avārijas situācijās un saistībā ar politisko prasību spiedienu, tiks risinātas, pamatojoties uz iespējām un resursiem atsevišķās jomās, lai sniegtu piemērotu atbalstu ES kontekstā. Integrēta pieeja, sniedzot zinātnisku un tehnisku atbalstu politikām, arī uzskatāma par nozīmīgāko šīs īpašās programmas iezīmi.

8. UZ ZINāšANāM BALSTīTAS EIROPAS PēTNIECīBAS TELPAS IZMANTOšANA IZAUGSMEI

Lai sasniegtu nepieciešamo progresu ceļā uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību, nepieciešama jauna, drosmīga un efektīva Eiropas pētniecība. Visiem dalībniekiem Eiropas Savienībā, proti, valstu valdībām, pētniecības iestādēm, nozarēm, šā uzdevuma izpildē ir sava loma.

Īpašās programmas Septītās pamatprogrammas īstenošanai ir veidotas, lai Eiropas līmeņa pētniecības izdevumi plānotā budžeta ietvaros tiktu maksimāli izmantoti, un lai tie būtu efektīvi. Svarīgākās īpašības ir koncentrēšanās uz četriem mērķiem attiecīgajās īpašajās programmās, izmantojot darbības un īstenošanas līdzekļus, kas veidoti šo mērķu sasniegšanai; spēcīgs secīguma elements kopā ar galvenajām jaunajām pieejām; konsekventa uzmanības koncentrēšana uz to, lai atbalstītu jau esošus izcilības piemērus un radītu iespējas nākotnes izcilībai pētniecībā; racionalizēta un vienkāršota pārvaldība, veidojot lietotājiem draudzīgāku pieeju un nodrošinot rentabilitāti, kā arī iekšējs elastīgums, piemēram, lai pamatprogramma varētu reaģēt uz jaunām vajadzībām un iespējām.

1. pielikums

ESFRI „IESPĒJU SARAKSTS”[7]

- Iespējas antiprotonu un jonu pētniecībai ( FAIR )

- Iespēja intensīvu sekundāri nestabilu izotopu stariem ( SPIRAL II )

- Eiropas dziļjūras neitrīno teleskops (KM3NeT)

- Ārkārtīgi liela izmēra teleskops ( ELT ) optiskajai astronomijai

- Eiropas pētniecības infrastruktūra nanostruktūrām ( PRINS )

- Eiropas Atomskaldīšanas centrs ( ESS ) – neitronu avots

- Eiropas XFEL – cietajiem rentgenstariem

- IRUVX FELs tīkls – no infrasarkanajiem stariem līdz mīkstajiem rentgenstariem

- ESRF atjaunināšana – sinhrotons

- Augstas efektivitātes datori Eiropai ( HPCEUR )

- Jūras kuģi piekrastes pētniecībai - pamatā Baltijas jūrā

- Pētniecības ledlauzis Aurora Borealis

- Eiropas daudzdisciplinārā observatorija jūras dibena pētniecībai ( EMSO )

- Eiropas infrastruktūras bioloģiskās daudzveidības pētniecībai un aizsardzībai

- Augsti attīstīta infrastruktūra smadzeņu un visa ķermeņa vizuālai diagnostikai

- Bioinformātikas infrastruktūra Eiropai

- Eiropas augsti attīstītu klīniskās pētniecības centru sadarbības tīkls

- Eiropas biobanku un genoma pētniecības izejmateriālu krātuvju sadarbības tīkls

- Paaugstinātas drošības laboratorijas slimībām, kas strauji attīstās un rada draudus sabiedrības veselībai

- Infrastruktūra visa zīdītāju genoma funkcionālai analīzei

- Biomedicīnas pētījumu paraugiestādes

- Eiropas pētniecības observatorija humanitārajām un sociālajām zinātnēm ( EROHS )

- Eiropas sociālā izpēte ( ESS )

„Globāli projekti”

- ITER

- Starptautiskā kosmosa stacija ( ISS )

- Starptautiskais lineārais daļiņu paātrinātājs ( ILC )

- Kvadrātkilometru zonas( SKA ) radioteleskops

- Starptautiska skaldmateriālu izstarošanas iekārta ( IFMIF )

2005/0185 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par īpašo programmu „Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 166. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[8],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[9],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10],

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 166. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. .../EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 20013. gadam) (turpmāk tekstā „pamatprogramma”) jāīsteno ar īpašu programmu palīdzību, kurās paredzēti sīki izstrādāti noteikumi to īstenošanai, noteikts to ilgums un kuras nodrošinātas ar līdzekļiem, ko uzskata par vajadzīgiem.

(2) Pamatprogrammā paredzēti četri darbību veidi: starpvalstu sadarbība politiski noteiktās tēmās („Sadarbība”), pētnieku ierosinātie pētījumi, kas pamatojas uz zinātnieku aprindu iniciatīvu („Idejas”), atbalsts pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei („Cilvēki”) un pētniecības iespēju atbalsts („Iespējas”). Netiešos pasākumus sadaļā „Sadarbība” jāīsteno ar šīs īpašās programmas palīdzību.

(3) Šai programmai jāpiemēro pamatprogrammas noteikumi par uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalību un pētījumu rezultātu izplatīšanu (turpmāk tekstā „līdzdalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi”).

(4) Šai pamatprogrammai jāpapildina dalībvalstīs veiktie pasākumi, kā arī citas Kopienas darbības, kas ir nepieciešamas vispārējiem stratēģiskiem centieniem Lisabonā izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ar papildu darbībām tādās jomās kā struktūrfondi, lauksaimniecība, izglītība, mācības, konkurētspēja un jauninājumi, rūpniecība, veselība, patērētāju tiesību aizsardzība, nodarbinātība, enerģētika, transports un vide.

(5) Jauninājumiem un ar maziem un vidējiem uzņēmumiem saistītām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo pamatprogrammu, jāpapildina darbības, ko veic Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas ietvaros.

(6) Šīs pamatprogrammas īstenošana var rosināt papildprogrammu izstrādāšanu, kurās paredzēta vienīgi konkrētu dalībvalstu līdzdalība, Kopienas līdzdalību programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, kopuzņēmumu dibināšanu vai cita veida vienošanās Līguma 168., 169. un 171. panta nozīmē.

(7) Šai īpašajai programmai jāpalīdz sniegt piešķīrumu Eiropas Investīciju bankai „Riska dalīšanas finanšu mehānisma” izveidei, lai uzlabotu EIB aizdevumu pieejamību.

(8) Kā paredzēts Līguma 170. pantā, Kopiena ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus pētniecības jomā, tādēļ jācenšas stiprināt starptautisko sadarbību zinātniskajā izpētē, lai turpinātu Kopienas integrāciju pasaules zinātnieku aprindās. Tādēļ jāsagādā iespēja šajā īpašajā programmā piedalīties valstīm, kas šajā nolūkā ir noslēgušas nolīgumus, savukārt projektu līmenī jāparedz iespēja tajā uz savstarpēja izdevīguma pamata piedalīties arī personām no trešām valstīm un starptautiskām zinātniskās sadarbības organizācijām.

(9) Šīs programmas īstenošanas laikā veiktajos pētījumos jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(10) Šai pamatprogrammai jāpalīdz sekmēt ilgtspējīgu attīstību.

(11) Pareiza pamatprogrammas finanšu vadība un tās īstenošana jānodrošina visefektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā, kā arī visiem dalībniekiem viegli pieejamā veidā atbilstīgi Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, un tās turpmākiem grozījumiem.

(12) Bez tam jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nelietderīgi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, un tās turpmākiem grozījumiem, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[11], 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[12], un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[13].

(13) Šā lēmuma izpildei vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[14].

(14) Katrai tematiskajai jomai jābūt savai budžeta pozīcijai Eiropas Kopienu kopbudžetā.

(15) Īstenojot šo programmu, vienlīdz liela uzmanība jāpievērš dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai, kā arī, cita starpā, darba apstākļiem, darbā pieņemšanas procesa pārredzamībai, to pētnieku profesionālajai izaugsmei, kuri pieņemti darbā projektos un programmās, ko finansē saskaņā ar šīs programmas darbībām, kuras pamatprincipu kopumu veido Komisijas 2005. gada 11. marta Ieteikums par Eiropas Hartu par pētniekiem un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā[15],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem īpašu programmu „Sadarbība” Kopienas darbībām pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, ieskaitot demonstrējumu pasākumus, turpmāk tekstā „īpašā programma”.

2. pants

Īpašā programma atbalsta „Sadarbības” pasākumus, veicinot plašu pētījumu klāstu, ko veic, valstīm sadarbojoties šādās tematiskās jomās:

4. veselība,

5. pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija,

6. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,

7. nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas,

8. enerģētika,

9. vide (tostarp klimata pārmaiņas),

10. transports (tostarp aeronautika),

11. sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes,

12. drošība un kosmoss.

Šīs īpašās programmas īstenošana var rosināt papildprogrammu izstrādāšanu, kurās paredzēta vienīgi konkrētu dalībvalstu līdzdalība, Kopienas līdzdalību vairāku dalībvalstu uzsāktās programmās, kopuzņēmumu dibināšanu vai cita veida vienošanās Līguma 168., 169. un 171. panta nozīmē.

Šo darbību mērķi un vispārīgās nostādnes izklāstītas I pielikumā.

3. pants

Saskaņā ar pamatprogrammas II pielikumu summa, kādu uzskata par nepieciešamu īpašās programmas īstenošanai, ir EUR 44432 miljoni, no kuriem mazāk nekā 6% atvēlēti Komisijas administratīvajiem izdevumiem. Šīs summas paredzamais sadalījums izklāstīts II pielikumā.

4. pants

1. Visus pētījumus, ko veic saskaņā ar īpašo programmu, veic atbilstoši ētikas pamatprincipiem.

2. Saskaņā ar šo programmu nefinansē šādas pētniecības jomas:

- pētījumus, kuru mērķis ir klonēt cilvēku reproduktīviem nolūkiem,

- pētījumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēka ģenētisko mantojumu un kuru rezultātā šādas izmaiņas varētu kļūt pārmantojamas[16],

- pētījumus, kas paredzēti, lai radītu cilvēku embrijus vienīgi zinātniskās izpētes nolūkos vai cilmes šūnu iegūšanai, tostarp veicot somatiskās šūnas kodola pārstādīšanu.

3. Saskaņā ar šo programmu nefinansē šādus pētījumus:

- pētījumus, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs,

- pētījumus, ko paredzēts veikt dalībvalstī, kurā šādi pētījumi ir aizliegti.

5. pants

1. Īpašo programmu īsteno, izmantojot finansēšanas shēmas, kas noteiktas pamatprogrammas III pielikumā.

2. Šīs īpašās programmas III pielikumā noteikts pirmais kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu kopums, uz kuru attieksies atsevišķi lēmumi, piemēram, atbilstīgi Līguma 171. pantam, kā arī paredzēta kārtība, kādā Eiropas Investīciju banka saņem piešķīrumu Riska dalīšanas finanšu mehānisma izveidošanai.

3. IV pielikumā ir norādītas vairākas iniciatīvas kopīgai valstu pētniecības programmu īstenošanai, un uz tām atbilstīgi Līguma 169. pantam attieksies atsevišķi lēmumi.

4. Šai īpašajai programmai piemēro līdzdalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumus.

6. pants

1. Komisija izstrādā darba programmu īpašās programmas īstenošanai, sīki izklāstot I pielikumā noteiktos mērķus un zinātnes un tehnoloģiju prioritātes, finansēšanas shēmu, kas izmantojama attiecībā uz tematu, par kuru publicēts aicinājums iesniegt priekšlikumus, kā arī īstenošanas grafiku.

2. Darba programmā ņem vērā attiecīgos pētījumus, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis, kā arī Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā to atjaunina.

3. Darba programmā norāda kritērijus, kurus ņem vērā, atbilstoši finansēšanas shēmām izvērtējot netiešo pasākumu priekšlikumus, kā arī izraugoties projektus. Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ietekmi un īstenošanu, darba programmā tos var precizēt vai papildināt ar citām prasībām, svarīguma kritērijiem un robežlielumiem.

4. Darba programmā var norādīt:

13. organizācijas, kas saņem dalības maksas biedru naudas veidā,

14. atbalsta pasākumus īpašu juridisko personu darbībām.

7. pants

1. Par īpašās programmas īstenošanu atbild Komisija.

2. Procedūru, kas noteikta 8. panta 2. punktā, piemēro, lai pieņemtu:

15. šā lēmuma 6. panta 1. punktā minēto darba programmu;

16. šā lēmuma II pielikumā noteiktā paredzamā summu sadalījuma grozījumus.

3. Šā lēmuma 8. panta 3. punktā izklāstīto procedūru piemēro, lai pieņemtu tās PTA darbības, kurās izmanto cilvēka embrijus un cilvēka embrionālās cilmes šūnas.

8. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro vadības procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

4. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

5. Komisija regulāri informē komiteju par īpašās programmas vispārējo norisi, tā sniedz informāciju par visām pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo programmu.

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJU MĒRĶI, TĒMU UN DARBĪBU VISPĀRĪGĀS NOSTĀDNES

Šajā īpašajā programmā sniegs atbalstu visiem starpvalstu sadarbības veidiem visā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģiju attīstības sfērām, kurās jāatbalsta un jānostiprina pētniecība, lai risinātu Eiropas sociālās, ekonomikas, sabiedrības veselības, vides un rūpniecības problēmas.

Galvenais mērķis ir dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, veicinot pētniecību augstākajā izcilības līmenī.

Deviņas tēmas ES darbībai ir šādas:

(1) veselība,

(2) pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija,

(3) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,

17. nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas,

18. enerģētika,

19. vide (tostarp klimata pārmaiņas),

20. transports (tostarp aeronautika),

21. sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes,

22. drošība un kosmoss.

Katra tēma raksturota, izklāstot tās mērķi, pieeju īstenošanai, kā arī darbības, tostarp liela mēroga iniciatīvas (kas paredzētas III un IV pielikumā), starptautisko sadarbību, jaunas vajadzības un neparedzētas politikas vajadzības.

Pienācīgi tiks ņemts vērā ilgtspējīgas attīstības princips un dzimumu līdztiesība. Bez tam gadījumos, kad tas ir būtiski, saistībā ar darbībām šajā īpašajā programmā tiks ņemti vērā apsvērumi par veicamā pētījuma un tā potenciālā pielietojuma ētiskajiem, sociālajiem, tiesiskajiem un plašākiem kultūras aspektiem, kā arī zinātnes un tehnoloģiju attīstības un tās prognožu sociāli ekonomiskā ietekme.

Daudzdisciplīnu un starptematiskā pētniecība, ieskaitot kopējos uzaicinājumus

Īpaša uzmanība tiks pievērsta prioritārām zinātnes jomām, kas apvieno vairākus tēmas, piemēram, jūras zinātnēm un tehnoloģijām. Daudzdisciplinaritāti veicinās ar kopēju starptematisku pieeju pētniecības un tehnoloģiju jomām, kas saistītas ar vairāk nekā vienu tēmu. Šādu starptematisku pieeju, cita starpā, īstenos,

- izmantojot kopīgus uzaicinājumus vairākām tēmām, ja pētījuma temats noteikti ir būtisks darbībām saistībā ar katru no attiecīgajām tēmām,

- starpdisciplīnu pētniecībā īpaši uzsverot darbības, kas saistītas ar „jaunām vajadzībām”,

- izmantojot daudzu un dažādu disciplīnu pārstāvju konsultācijas un viņu pieredzi darba programmu izstrādāšanā,

- attiecībā uz politiski svarīgiem pētījumiem — nodrošinot saskanību ar ES politikas jomām.

Eiropas Komisija nodrošinās šīs īpašās programmas tēmu saskaņošanu ar darbībām, ko veic citās Septītās pamatprogrammas īpašajās programmās, piemēram, tām, kas saistītas ar pētniecības infrastruktūru īpašajā programmā „Iespējas”.

Pielāgošanās mainīgajām vajadzībām un iespējām

To, ka tēmas nezaudē rūpniecisko nozīmīgumu, nodrošinās, cita starpā izmantojot dažādu „Eiropas tehnoloģiju platformu” darbu. Tādējādi šī īpašā programma palīdzēs īstenot tās Eiropas tehnoloģiju platformu izstrādātās un attīstītās Stratēģiskās pētījumu programmas, kuras veido patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Plašās pētījumu vajadzības, kas apzinātas esošajās Stratēģiskajās pētījumu programmās, jau ir pietiekami atspoguļotas turpmāk norādītajās deviņās tēmās. To tehniskās informācijas pilnīgāka iekļaušana atspoguļosies pakāpeniski, izstrādājot detalizētu darba programmu konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Tāpat tiks nodrošināts, lai tēmas nezaudētu savu nozīmīgumu ES politiku un noteikumu formulēšanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tas attiecas uz tādām politikas jomām kā veselība, drošība, patērētāju aizsardzība, enerģija, vide, atbalsts attīstībai, zivsaimniecība, jūrlietas, lauksaimniecība, dzīvnieku veselība un labturība, transports, izglītība un mācības, informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi, nodarbinātība, sociālās lietas, kohēzija, tieslietas un iekšlietas, kā arī uz pirmsnormatīvajiem un normatīvajiem pētījumiem, kas ir būtiski, lai uzlabotu standartu kvalitāti un to ievērošanu. Šajā kontekstā būtiska vieta ir platformām, kurās ieinteresētās personas sastopas ar zinātnieku aprindām, lai apspriestu stratēģiskās pētījumu programmas, kas nozīmīgas sociālās, vides vai citās politikas jomās.

Katrā tēmā līdztekus norādītajām darbībām atvērti un elastīgi īstenos arī īpašus pasākumus, lai reaģētu uz „jaunām vajadzībām” un „neparedzētām politikas vajadzībām”. Šādu pasākumu īstenošana nodrošinās vienkāršu, atbilstīgu un saskaņotu pieeju visā īpašajā programmā un to starpdisciplināro pētījumu finansēšanu, kas saistīti ar vairākām tēmām vai atrodas ārpus tām.

- Jaunas vajadzības: īpašs atbalsts paredzēts pētījumu priekšlikumiem, kuru mērķis ir noteikt vai sīkāk izpētīt jaunas zinātnes un tehnoloģiju iespējas konkrētā jomā un/vai jomā, kurā saskaras vairākas disciplīnas, jo īpaši saistībā ar potenciāli nozīmīgiem atklājumiem. To īstenos šādi:

- veicot atvērtus, „augšupējus” pētījumus pašu pētnieku izvēlētos tematos, lai attīstītu jaunas zinātnes un tehnoloģiju iespējas („ Adventure ” darbības) vai arī lai novērtētu jaunus atklājumus vai jaunatklātas parādības, kas sabiedrībai varētu norādīt riskus vai problēmas („ Insight ” darbības);

- atbalstot iniciatīvas, kas vērstas uz īpašiem, grūti sasniedzamiem mērķiem jaunās zinātnes un tehnoloģiju jomās, kas sola būtiskas priekšrocības un lielu potenciālo ietekmi uz ekonomisko un sociālo attīstību, un kurās var būt iesaistītas papildu projektu grupas („ Pathfinder ” darbības).

- Neparedzētas politikas vajadzības: lai elastīgi reaģētu uz jaunām politikas vajadzībām, kas rodas pamatprogrammas darbības laikā, tādām kā neparedzēta situācijas attīstība vai notikumi, kuros nepieciešams ātri reaģēt, piemēram, jaunas epidēmijas, jaunas problēmas pārtikas nekaitīguma jomā, dabas katastrofu seku likvidēšana vai solidaritātes pasākumi. To īstenos ciešā saistībā ar nozīmīgākajām Eiropas Savienības politikas jomām. Ikgadējo darba programmu var mainīt gadījumos, ja rodas steidzamas pētījumu vajadzības.

- Pētījumu rezultātu izplatīšana, zināšanu nodošana un plašākas sabiedrības iesaistīšana

Lai sekmētu ES zinātnes sasniegumu plašāku izplatīšanu un izmantošanu, zināšanu un rezultātu izplatīšana, tostarp to nodošana politikas veidotājiem, tiks atbalstīta visās tematiskajās jomās[17], ieskaitot sakaru tīklu un starpnieku tīklu izveidošanas iniciatīvu, semināru un pasākumu, ārēju ekspertu pieaicināšanas un elektronisko informāciju pakalpojumu finansēšanu. Katrā tematiskajā jomā to īstenos šādi:

- integrējot pētījumu rezultātu izplatīšanas un zināšanu nodošanas darbības projektos un konsorcijos, finansēšanas shēmās paredzot atbilstīgus noteikumus un prasības ziņojumu sniegšanai;

- piedāvājot mērķtiecīgu atbalstu projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu to piekļuvi vajadzīgajām prasmēm, tādējādi optimizējot rezultātu izmantošanu;

- veicot īpašus pētījumu rezultātu izplatīšanas pasākumus, kuros jūtama pozitīva un aktīva pieeja vairāku projektu rezultātu izplatīšanai, tostarp arī tādu projektu, kas veikti iepriekšējo pamatprogrammu vai citu pētniecības programmu ietvaros, un kuras vērstas uz īpašiem sektoriem vai ieinteresētu personu grupām kā potenciālajiem rezultātu lietotājiem;

- izplatot rezultātus politikas veidotāju, tostarp standartizācijas iestāžu vidū, lai veicinātu politikai svarīgu rezultātu izmantošanu attiecīgajās iestādēs starptautiskā, Eiropas, valstu un reģionālā līmenī;

- ar CORDIS pakalpojumu palīdzību, lai sekmētu zināšanu izplatīšanu un pētījumu rezultātu izmantošanu;

- rosinot iniciatīvas, lai sekmētu dialogu un debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem plašākā sabiedrībā ārpus zinātnieku aprindām.

Tiks nodrošināta pētījumu rezultātu izplatīšana un zināšanu nodošanas koordinēšana visā pamatprogrammā. Tiks īstenoti papildu pasākumi jauninājumu atbalstam, izmantojot Konkurētspējas un jauninājumu programmu. Tiks izmantotas iespējamās izglītības un pētniecības sinerģijas, kā arī noteikta veiksmīga prakse, īpaši tādēļ, lai veicinātu pētnieku profesionālo izaugsmi.

MVU līdzdalība

Optimālu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību sekmēs visās tematiskajās jomās, jo īpaši uzlabojot finanšu un pārvaldes procedūras un piedāvājot lielāku elastību piemērotas finansēšanas shēmas izvēlē. Turklāt pētniecības vajadzības un MVU potenciālu pienācīgi ņems vērā, izstrādājot šīs īpašās programmas tematisko jomu saturu un iekļaujot darba programmās jomas, kas īpaši svarīgas MVU. Īpašas darbības, lai atbalstītu pētniecību atsevišķu MVU un to asociāciju vajadzībām, paredzētas īpašajā programmā „Iespējas”, savukārt darbības, lai veicinātu MVU līdzdalību visā pamatprogrammā, tiks finansētas Konkurētspējas un jauninājumu programmā.

Ētiskie aspekti

Īstenojot šo īpašo programmu un no tās izrietošos pētījumus, jāievēro ētikas pamatprincipi. Tie cita starpā ietver principus, kas minēti ES Pamattiesību hartā, ieskaitot šādus: cilvēka cieņas un cilvēka dzīvības aizsardzība, personas datu un privātās dzīves aizsardzība, kā arī dzīvnieku un vides aizsardzība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un attiecīgo starptautisko konvenciju, pamatnostādņu un rīcības kodeksu jaunākajām versijām, piemēram, Helsinku Deklarāciju, Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta 1997. gada 4. aprīlī Ovjedo un tās Papildu protokolus, ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, UNESCO pieņemto Vispārējo deklarāciju par cilvēka genomu un cilvēktiesībām, ANO Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju ( BTWC ), Starptautisko līgumu par pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētiskajiem resursiem un attiecīgās Pasaules veselības organizācijas (PVO) rezolūcijas.

Ņems vērā arī atzinumus, ko izteikusi Eiropas Padomdevēju grupa biotehnoloģijas ētikas jautājumos (1991–1997) un Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa (no 1998. gada).

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un Eiropā pastāvošo pieeju dažādību pētniecības projektu dalībniekiem jāievēro tiesību akti, noteikumi un ētikas kodeksi, kas ir spēkā valstīs, kurās veic pētījumus. Katrā ziņā piemēro valstu noteikumus un konkrētā dalībvalstī vai citā valstī aizliegtu pētījumu veikšanu neatbalsta ar Kopienas finansējumu ne šajā dalībvalstī, ne citā valstī.

Vajadzības gadījumā pētniekiem, kas piedalās pētniecības projektos, no attiecīgās valsts vai vietējās ētikas komitejas pirms pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbību uzsākšanas jāsaņem apstiprinājums. Komisija no ētikas viedokļa sistemātiski pārbaudīs priekšlikumus, kuri saistīti ar ētiski delikātiem jautājumiem vai arī priekšlikumus, kuros ētikas aspektiem nav pievērsta pienācīga uzmanība. Īpašos gadījumos ētikas pārbaudi var veikt projekta īstenošanas laikā.

Saskaņā ar šā lēmuma 4. panta 3. punktu netiks finansēti pētījumi, kas aizliegti visās dalībvalstīs.

Līgumam pievienotais Protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību paredz Kopienai, izstrādājot un īstenojot Kopienas politiku, arī pētniecībā, pilnīgi ievērot dzīvnieku labturības prasības. Padomes Direktīvā 86/609/EEK par to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem, noteikts, ka visi izmēģinājumi japlāno tā, lai izvairītos no stresa, nevajadzīgu ciešanu un sāpju sagādāšanas izmēģinājuma dzīvniekiem; tajos izmanto minimālu dzīvnieku daudzumu; iekļauj dzīvniekus ar zemāko neiropsiholoģisko jutīgumu; tie rada vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, stresu vai ilgstošu kaitējumu. Dzīvnieku ģenētiskā mantojuma izmainīšanu un dzīvnieku klonēšanu var apsvērt vienīgi, ja šādu pasākumu mērķi ir ētiski attaisnojami un apstākļi ir tādi, ka ir nodrošināta dzīvnieku labturība un ievēroti bioloģiskās daudzveidības principi.

Šīs programmas īstenošanas laikā Komisija regulāri pārraudzīs zinātnes sasniegumus, kā arī valstu un starptautiskos noteikumus, lai ņemtu vērā jebkādu situācijas attīstību.

Ētikas pētījumus saistībā ar zinātnes un tehnoloģijas attīstību veic īpašās programmas „Iespējas” daļā „Zinātne sabiedrībā”.

Kopīgi pētījumi

ES pētniecības finansējums galvenokārt atvēlēts kopīgiem pētījumiem. Mērķis ir zināšanu attīstības galvenajās jomās izveidot izcilus pētniecības projektus un tīklus, kuri spētu piesaistīt pētniekus un ieguldījumus no Eiropas un visas pasaules, tādējādi stiprinot ES rūpniecības un tehnoloģiju bāzi un atbalstot ES politiku īstenošanu.

To panāks, atbalstot kopīgus pētījumus, kuros aktīvi iesaistīsies nozaru pārstāvji, izmantojot virkni finansēšanas shēmu: kopīgi projekti, vadošo pētniecības centru tīkli un koordinēšanas/ atbalsta pasākumi.

Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas

Nedaudzos gadījumos pētniecības un tehnoloģiju attīstības mērķa darbības jomas un iesaistīto resursu apjoma dēļ ir lietderīga ilgtermiņa partnerību veidošana ar valsts un privātā sektora iesaistīšanu kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu veidā. Šajās iniciatīvās, galvenokārt Eiropas tehnoloģiju platformu darba rezultātā, kas aptver vienu vai nedaudzus izvēlētus pētniecības aspektus attiecīgajā jomā, tiks apvienoti privāta sektora ieguldījumi un valsts un Eiropas publiskais finansējums, tostarp dotācijas no Pētniecības pamatprogrammas un Eiropas Investīciju bankas aizdevumi. Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas tiks noteiktas uz atsevišķu priekšlikumu pamata (piemēram, balstoties uz Līguma 171. pantu).

Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas nosaka, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp:

- Eiropas mēroga intervences pievienotā vērtība;

- izvirzītā mērķa definīcijas pakāpe un skaidrība;

- nozares sniegtā finansējuma un atvēlēto resursu apjoms;

- ietekme uz nozares konkurētspēju un izaugsmi;

- plašāku politikas mērķu veicināšanas pakāpe;

- spēja piesaistīt papildu valsts atbalstu un panākt lielāku esošā vai gaidāmā nozares atvēlētā finansējuma efektivitāti;

- pašreizējo instrumentu nespēja sasniegt mērķi.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta vispārējai saskanībai un koordinācijai starp kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām un valsts programmām un projektiem vienā un tajā pašā jomā. Tiks veicināta arī MVU iesaistīšana, ja tā būs lietderīga.

Pirmais Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu kopums ir noteikts III pielikumā, un attiecībā uz tām izteiks atsevišķus priekšlikumus (piemēram, saskaņā ar Līguma 171. pantu). Turpmākas kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas var noteikt, pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem un ierosināt tās Septītās pamatprogrammas īstenošanas laikā.

Ārpuskopienas pētniecības programmu koordinēšana

Šajā jomā veiktajiem pasākumiem izmantos divus galvenos līdzekļus: ERA-NET shēmu un Kopienas līdzdalību kopīgi īstenotās valsts pētniecības programmās (Līguma 169. pants). Darbības izmantos arī, lai veicinātu savstarpēju papildināmību un sinerģiju starp pamatprogrammu un pasākumiem, ko veic saskaņā ar starpvaldību struktūrām, tādām kā EUREKA , EIROforum un COST . Finansiālo atbalstu COST administrēšanas un koordinēšanas darbībām sniegs tā, lai COST arī turpmāk varētu veicināt valstu finansētu pētniecības grupu darba koordinēšanu un pētnieku apmaiņu.

Ja pasākumi iekļausies vienā no tēmas darbību jomām, tos atbalstīs kā šīs tēmas darbību neatņemamu daļu. Ja darbībām būs horizontāls raksturs, tās atbalstīs kopīgi visu attiecīgo tēmu ietvaros.

Ja pasākumi iekļausies kādas citas īpašās programmas darbības jomā, ar ko īsteno Septīto pamatprogrammu, tos atbalstīs saskaņā ar attiecīgo īpašo programmu.

ERA-NET shēmā tiks attīstīta un nostiprināta valsts un reģionālu pētījumu koordinēšana:

- sniedzot pamatu dalībniekiem, kas īsteno sabiedriskas pētniecības programmas, lai uzlabotu viņu veikto pasākumu koordinēšanu. Tas ietver atbalstu jaunu ERA-NET tīklu izveidošanai, kā arī pastāvošo ERA-NET tīklu darbības jomas paplašināšanai un padziļināšanai, piemēram, paplašinot to partnerību, kā arī savstarpēji atverot programmas citiem dalībniekiem;

- sniedzot papildu ES finansiālo atbalstu tiem dalībniekiem, kas rada kopēju fondu kopīgiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecīgajām valsts un reģionālajām programmām („ ERA-NET PLUS ”).

Kopienas līdzdalība valsts pētniecības programmās, kas tiek kopīgi īstenotas saskaņā ar Līguma 169. pantu, ir jo īpaši svarīga Eiropas plaša mēroga sadarbībai dažādos līmeņos starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgas vajadzības un/vai intereses. Šādas iniciatīvas atbilstīgi 169. pantam tiks uzsāktas jomās, kas noteiktas ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, ietverot iespējamo sadarbību ar starpvaldību programmām, pamatojoties uz kritērijiem, kas paredzēti lēmumā par Septīto pamatprogrammu.

Vairākas iniciatīvas kopīgai valstu pētniecības programmu īstenošanai ir paredzētas aprakstā, kas iekļauts IV pielikumā, un uz tām atbilstīgi Līguma 169. pantam attieksies atsevišķi lēmumi. Turpmākas iniciatīvas var noteikt un ierosināt Septītās pamatprogrammas īstenošanas laikā.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskās sadarbības pasākumi atbalstīs starptautisko zinātnes un tehnoloģiju politiku, kurai ir divi savstarpēji saistīti mērķi:

- atbalstīt un veicināt Eiropas konkurētspēju, veidojot stratēģiskas pētniecības partnerības zinātnē un tehnoloģijās ar trešām valstīm, ieskaitot augsti industrializētas valstis un valstis ar strauji augošu ekonomiku, uzaicinot labākos trešo valstu zinātniekus strādāt Eiropā un iesaistot sadarbībā ar to;

- risināt specifiskas trešām valstīm aktuālas vai globāla rakstura problēmas, pamatojoties uz abpusēju interesi un abpusēju izdevīgumu.

ES starptautiskās zinātniskās sadarbības politika uzsvērs un attīstīs sadarbību, lai radītu, un izmantotu zināšanas, kā arī dalītos tajās ar vienlīdzīgu pētniecības partnerību palīdzību, ņemot vērā valsts, reģionālo un sociāli ekonomisko kontekstu un partnervalstu zināšanu bāzi. Stratēģiskajai pieejai jāveicina ES konkurētspēja un globāla ilgtspējīga attīstība, sekmējot partnerību starp ES un trešām valstīm divpusējā, reģionālā un globālā līmenī, pamatojoties uz abpusēju interesi un abpusēju izdevīgumu. Šajā nolūkā arī jāveicina ES kā globāla sadarbības partnera nozīme, iesaistoties daudzpusējās starptautiskās pētniecības programmās. Atbalstītie starptautiskās sadarbības pasākumi būs saistīti ar galvenajiem politiku jautājumiem, lai sekmētu ES starptautisko saistību izpildi un vecinātu Eiropas vērtību izplatīšanu, konkurētspēju, sociāli ekonomiskos sasniegumus, vides aizsardzību un labklājību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības ideju.

Šajā īpašajā programmā starptautisko sadarbību katrā tematiskajā jomā un visās jomās kopā īstenos šādi.

- Padarot visas tematiskajās jomās veiktās darbības pieejamas zinātniekiem un pētniecības institūcijām no visām starptautiskajā sadarbībā iesaistītajām partnervalstīm un industrializētajām valstīm.[18] Papildus īpaša uzmanība tiks pievērsta trešo valstu līdzdalībai noteiktās jomās, kas atzītas par savstarpēji nozīmīgām.

- Veicot īpašus sadarbības pasākumus katrā tematiskajā jomā, kas īpaši paredzēti trešajām valstīm, savstarpējas intereses gadījumos sadarbojoties konkrētu jautājumu risināšanā. Īpašo vajadzību un prioritāšu noteikšana būs cieši saistīta ar attiecīgajiem divpusējiem sadarbības nolīgumiem un ar pašreiz noritošām daudzpusējām un divpusējām reģionālām sarunām starp ES un minētajām valstīm vai valstu grupām. Prioritātes noteiks, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām, kā arī reģiona vai valsts ekonomiskās attīstības iespējām un līmeni. Šajā sakarā starptautiskās sadarbības stratēģisko plānu un tās īstenošanas plānu izstrādās, paredzot īpašas mērķtiecīgi vērstas darbības visās tēmās, piemēram, veselība, lauksaimniecība, sanitārā apstrāde, ūdens, pārtikas drošība, sociālā kohēzija, vide, zivsaimniecība, akvakultūra un dabas resursi, ilgtspējīga ekonomiskā politika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā. Šīs darbības kalpos kā prioritāri līdzekļi, lai īstenotu sadarbību starp ES un minētajām valstīm. Šādas darbības galvenokārt ir pasākumi, kuru mērķis ir veicināt kandidātvalstu, kaimiņvalstu, jaunattīstības un jaunizveidotu valstu pētniecības un sadarbības iespējas. Uz šīm darbībām attieksies atsevišķi mērķtiecīgi uzaicinājumi, un īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai veicinātu darbību pieejamību attiecīgām trešām valstīm, galvenokārt jaunattīstības valstīm.

Šos pasākumus veiks, saskaņojot tos ar starptautiskās sadarbības pasākumiem īpašajās programmās „Cilvēki” un „Iespējas”.

TĒMAS

1. Veselība

Mērķis

Uzlabot Eiropas iedzīvotāju veselību un palielināt ar veselību saistītu nozaru un uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, risinot globālas veselības problēmas, tostarp jaunās epidēmijas. Uzsvars tiks likts uz pētniecību, kuras mērķis ir tūlītēja zināšanu izmantošana praksē (pamatatklājumu tūlītēja izmantošana klīniskajā praksē), jaunu terapiju izstrādi un apstiprināšanu, veselības veicināšanas un slimību profilakses metodēm, diagnostikas instrumentiem un tehnoloģijām, kā arī ilgtspējīgām un efektīvām veselības aprūpes sistēmām.

Metode

Šī pētniecība palīdzēs veidot dziļāku izpratni par to, kā efektīvāk veicināt labu veselību, novērst un ārstēt nopietnas slimības, sniegt veselības aprūpes pakalpojumus. Tā palīdzēs integrēt milzīgo genomikas datu apjomu, lai radītu jaunas zināšanas un to lietojumu medicīnā un biotehnoloģijā. Tā sekmēs ar veselību saistītu pētniecību, kuras mērķis ir tūlītēja zināšanu izmantošana praksē, kas ir būtiski, lai gūtu praktisku labumu no biomedicīnas pētījumiem. Tā ļaus Eiropai efektīvāk iesaistīties starptautiskajos centienos, kas saistīti ar globālu slimību apkarošanu; labs piemērs tam ir uzsāktā programma „Eiropas un jaunattīstības valstu partnerībai klīnisko pētījumu jomā” ( EDCTP ), kuras mērķis ir HIV/AIDS, malārijas un tuberkulozes apkarošana (169. pants)[19]. Tā stiprinās veselības politikas rosinātu pētniecību Eiropas līmenī, jo īpaši valstu datu bāzu modeļu, sistēmu un datu salīdzināšanu.

Pētījumi šajā nozarē palīdzēs uzlabot Eiropas veselības aprūpes biotehnoloģijas un medicīnas tehnoloģiju nozaru — galvenais ekonomiskais virzītājspēks tajās ir mazie un vidējie uzņēmumi —, kā arī farmaceitiskās rūpniecības konkurētspēju. Īpaši ir paredzēts atbalstīt Eiropas tehnoloģiju platformu jauno zāļu jomā[20], kuras mērķis ir pārvarēt galvenās pētniecības grūtības, kas rodas zāļu izstrādes procesā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā mazināt plaisu starp pētījumiem un to rezultātu izmantošanu, nodrošinot atbalstu koncepcijas pamatojuma demonstrēšanai un klīniskās izmantošanas apstiprināšanai. Šie pētījumi vienlaikus sekmēs normu un standartu izstrādi jaunām, uzlabotām ārstniecības metodēm (piemēram, reģeneratīvai medicīnai), kas vajadzīgas, lai palīdzētu šai ES nozarei sekmīgi konkurēt pasaulē.

Kad vien tas būs lietderīgi, projektos aplūkos un integrēs dzimumu aspektus[21]. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai iespējami agri izplatītu pētījumu rezultātus un ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši ar pacientu grupām, uzsāktu dialogu par jaunumiem saistībā ar biomedicīnas un ģenētiskajiem pētījumiem. Tiks nodrošināta plaša rezultātu izplatīšana un izmantošana.

Trīs galvenajos darbību kopumos, kas izklāstīti turpmāk, tiks risināti divi stratēģiski jautājumi, proti, bērnu veselība[22] un novecojošas sabiedrības veselība, darba programmās iezīmējot konkrētas prioritātes. Tiks iekļautas arī citas daudzdisciplīnu jomas. Tas nodrošinās pārskatāmu un saskanīgu pieeju šiem jautājumiem visas tēmas ietvaros, novēršot dublēšanos.

Darbības

- Biotehnoloģija, vispārējie instrumenti un tehnoloģijas cilvēka veselībai

Šīs darbības mērķis ir izstrādāt un apstiprināt vajadzīgos instrumentus un tehnoloģijas, kas pavērs iespēju radīt jaunas zināšanas un tās praktiski izmantot veselības un medicīnas jomās.

- Augstas iedarbības pētniecība. Attīstīt jaunus pētniecības instrumentus modernajai bioloģijai, kas veicinātu nozīmīgu datu radīšanu un uzlabotu datu un paraugu (biobankas) standartizāciju, ieguvi un analīzi. Uzmanības lokā būs jaunās tehnoloģijas, kas saistītas ar sekvencēšanu, gēnu ekspresiju, genotipiem un fenotipiem, strukturālo genomiku, bioinformātiku un sistēmu bioloģiju, kā arī citām radniecīgām jomām („-omikām”).

- Konstatēšana, diagnostika un kontrole. Attīstīt jaunus vizualizācijas, attēlu veidošanas, konstatēšanas un analīzes instrumentus un tehnoloģijas biomedicīniskajai pētniecībai, slimību paredzēšanai, diagnostikai, kontrolei un prognozēšanai, kā arī ārstnieciskās iejaukšanās atbalstam un vadībai. Uzmanības lokā būs daudzdisciplīnu pieeja, kurā integrētas tādas jomas kā molekulārā un šūnu bioloģija, fizioloģija, ģenētika, fizika, ķīmija, nanotehnoloģijas, mikrosistēmas, ierīces un informācijas tehnoloģijas. Tiks uzsvērtas arī neinvazīvās vai minimāli invazīvās un kvantitatīvās metodes, kā arī kvalitātes nodrošināšanas aspekti.

- Novatoriskas ārstnieciskās metodes un iejaukšanās. Konsolidēt un nodrošināt turpmāku attīstību progresīvām terapijām un tehnoloģijām ar plašu lietojumu spektru. Uzmanības lokā būs gēnu un šūnu terapija, reģeneratīvā medicīna, transplantācija, imunoterapija un vakcīnas, kā arī citas zāles. Zināma uzmanība tiks pievērsta arī saistītām tehnoloģijām, piemēram, augsti attīstītām sistēmām zāļu padevei mērķorgāniem, uzlabotiem implantiem un protēzēm, kā arī neinvazīvām vai minimāli invazīvām iejaukšanās metodēm, kurās izmanto tehnoloģiju atbalstu.

- Terapiju piemērotības, drošuma un efektivitātes prognozēšana. Attīstīt un apstiprināt parametrus, instrumentus, metodes un standartus, kas vajadzīgi, lai līdz pacientam nonāktu droši un efektīvi jauni biomedikamenti (šos jautājumus saistībā ar konvencionālajām zālēm[23] aplūkos ierosinātajā kopīgajā tehnoloģiju iniciatīvā jauno zāļu jomā). Uzmanības lokā būs tādas pieejas kā farmakogenomika, in silico , in vitro (ieskaitot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem) un in vivo metodes un modeļi.

- Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai

Šīs darbības mērķis ir paplašināt zināšanas par bioloģiskajiem procesiem un mehānismiem, kas saistīti ar normālu veselības stāvokli un īpašām slimībām, lai izmantotu šīs zināšanas klīniskajā praksē un nodrošinātu, ka klīniskiem dati ir pamatā turpmākiem pētījumiem.

- Bioloģisku datu un procesu integrēšana: liela mēroga datu vākšana, sistēmu bioloģija.

- Liela mēroga datu vākšana. Izmantot augstas iedarbības tehnoloģijas, lai radītu datus, ar kuru palīdzību iespējams izskaidrot gēnu un gēnu produktu funkcijas un to mijiedarbību kompleksos gēnu tīklos. Uzmanības lokā būs genomika, proteomika, populāciju ģenētika, salīdzinošā un funkcionālā genomika.

- Sistēmu bioloģija. Uzmanības lokā būs daudzdisciplīnu pētījumi, kuros integrēs plašu bioloģisko datu klāstu un izstrādās un izmantos sistēmu pieeju bioloģisko procesu izprašanai un modelēšanai.

- Smadzeņu un ar tām saistīto slimību, cilvēka attīstības un novecošanas pētījumi.

- Smadzenes un ar tām saistītās slimības. Labāk izprast smadzeņu dinamiku un integrēto struktūru, izpētīt smadzeņu slimības un meklēt jaunas terapijas. Uzmanības lokā būs smadzeņu funkciju izpēte, no to molekulām līdz pat izziņas procesiem tajās, kā arī neiroloģisko un psihisko slimību un traucējumu pētījumi, tostarp reģeneratīvas un atjaunojošas ārstniecības metodes.

- Cilvēka attīstība un novecošana. Labāk izprast cilvēka attīstību mūža garumā un veselīgas novecošanas procesus. Uzmanības lokā būs cilvēka sistēmu un modelētu sistēmu pētījumi, ieskaitot to mijiedarbību ar tādiem faktoriem kā vide, paradumi un dzimums.

- Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana nopietnu infekcijas slimību gadījumā, lai stātos pretī nopietniem draudiem sabiedrības veselībai.

- Mikrobu rezistence pret zālēm. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai apvienotu molekulāro rezistences mehānismu, mikrobu ekoloģijas un saimniekorganismu un patogēnu mijiedarbības pamatpētījumus ar klīniskiem pētījumiem, kuru mērķis ir atklāt jaunus ārstnieciskās iejaukšanās veidus, lai samazinātu multirezistentu infekciju rašanos un izplatību.

- HIV/AIDS, malārija un tuberkuloze. Uzmanības lokā būs jaunu terapiju, diagnostikas instrumentu, profilaktisko vakcīnu un ķīmisko slimību pārnēsāšanas barjeru, piemēram, HIV mikrobicīdu izstrādāšana. Pētījumos centīsies apkarot šīs trīs slimības globālā mērogā, vienlaikus uzsverot arī īpaši Eiropai raksturīgus aspektus. Tiks uzsvērta preklīnisko un agrīno klīnisko pētījumu nozīme, vajadzības gadījumā paredzot sadarbību globālu iniciatīvu ietvaros (piemēram, HIV/AIDS vakcīnu izstrādāšana).

- Jaunas epidēmijas. Uzmanības lokā būs tādu jaunu patogēnu apkarošana, kas potenciāli var izraisīt pandēmijas, ieskaitot zoonozes (piemēram, SARS un augsti patogēna gripa). Vajadzības gadījumā tiks nodrošināti līdzekļi, lai ātri uzsāktu kopīgus pētījumus, kuru mērķis ir paātrināt jaunu diagnostikas metožu, zāļu un vakcīnu izstrādi infekcijas slimību profilaksei, ārstēšanai un kontrolei minēto slimību spēcīgu uzliesmojumu gadījumos.

- Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana citu nopietnu slimību gadījumā.

- Vēzis . Uzmanības lokā būs slimības etioloģija, bioloģisko marķieru un zāļu iedarbības mērķaudu noteikšana un apstiprināšana, kas palīdz slimības profilaksē, agrīnā diagnosticēšanā un ārstēšanā, kā arī prognostiskās, diagnostiskās un ārstnieciskās iejaukšanās metožu efektivitātes novērtēšana.

- Kardiovaskulārās slimības. Uzmanības lokā būs sirds un asinsvadu slimību (ieskaitot ar asinsvadiem saistītos triekas cēloņus) diagnostika, profilakse, ārstēšana un uzraudzība, izmantojot plašu daudzdisciplīnu pieeju.

- Diabēts un aptaukošanās. Attiecībā uz pirmo minēto slimību īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu diabēta veidu etioloģijai un to atbilstīgai profilaksei un ārstēšanai. Attiecībā uz otru minēto slimību īpaša uzmanība tiks veltīta daudzdisciplīnu pieejai, ieskaitot ģenētikas, dzīvesveida un epidemioloģijas pētījumus.

- Retas slimības. Uzmanības lokā būs dabas vēstures, patofizioloģijas, kā arī profilaktiskās, diagnostiskās un ārstnieciskās iejaukšanās metožu attīstības pētījumi visā Eiropā. Šajā jomā ietilpst arī pētījumi par izplatītu slimību retiem Mendeļa fenotipiem.

- Citas hroniskas slimības. Uzmanības lokā būs neletālas slimības, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti lielā vecumā, piemēram, funkcionālie un sensorie traucējumi, kā arī citas hroniskas slimības (piemēram, reimatiskās slimības).

- Eiropas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes optimizēšana

Šīs darbības mērķis ir nodrošināt vajadzīgo bāzi, gan lai pieņemtu informatīvi pamatotus politikas lēmumus veselības sistēmu jomā, gan arī lai izstrādātu efektīvākas veselības veicināšanas, slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas stratēģijas.

- Uzlabota veselības veicināšana un slimību profilakse . Sniegt pierādījumus par labākajiem sabiedrības veselības pasākumiem, tostarp arī dzīvesveidu un citām pārmaiņām, ko iespējams veikt dažādos līmeņos un dažādos apstākļos. Uzmanības lokā būs veselību ietekmējošie faktori plašākā nozīmē un to mijiedarbība indivīda un sabiedrības līmenī (piemēram, uzturs, stress, tabaka un citas vielas, fiziskās aktivitātes, kultūrvide, sociāli ekonomiskie un vides faktori). Īpaša uzmanība tiks veltīta garīgajai veselībai, aplūkojot to mūža garumā.

- Klīnisko pētījumu rezultātu izmantošana klīniskajā praksē , ieskaitot zāļu labāku izmantošanu, attiecīgas paradumus ietekmējošas un organizatoriskas pārmaiņas, veselības terapijas un tehnoloģijas. Īpaša uzmanība tiks veltīta pacientu drošībai: noteikta labākā klīniskā prakse, izprasti lēmumu pieņemšanas procesi primārajā un specializētajā klīniskajā aprūpē, kā arī veicināta uz faktiem balstīta medicīna un pacienta tiesību ievērošana. Uzmanība tiks pievērsta stratēģiju salīdzinošai novērtēšanai, dažāda veida ārstnieciskās iejaukšanās, tostarp zāļu lietošanas rezultātu izpētei, ņemot vērā medikamentu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības sistēmas datus, pacienta īpatnības (piemēram, ģenētiski noteikto uzņēmību, vecumu, dzimumu un ārsta norādījumu stingru ievērošanu), kā arī rentabilitāti.

- Veselības sistēmu kvalitāte, solidaritāte un ilgtspējība. Nodrošināt pamatu valstīm, lai tās ieviestu savas veselības sistēmas, balstoties uz citu valstu pieredzi un ņemot vērā valsts apstākļu un iedzīvotāju raksturojuma (novecošana, mobilitāte, migrācija, izglītība, sociāli ekonomiskais statuss un mainīgā darba pasaule utt.) nozīmību. Uzmanības lokā būs veselības sistēmu organizatoriskie, finansiālie un regulatīvie aspekti, to ieviešana un rezultāti, ko vērtēs, nosakot sistēmas efektivitāti, lietderību un taisnīgumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem un cilvēkresursiem.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība ir šīs tēmas neatņemama sastāvdaļa, un tā ir īpaši nozīmīga tādās jomās, kas saistītas ar globālām veselības problēmām, piemēram, mikrobu rezistence, HIV/AIDS, malārija, tuberkuloze un jaunas pandēmijas. Var noteikt arī prioritātes saistībā ar starptautiskām iniciatīvām, tādām kā globālā HIV vakcīnas iniciatīva. Lai stiprinātu ilgtermiņa noturīgu partnerību starp Eiropu un jaunattīstības valstīm klīnisko pētījumu jomā, turpmāk īpašs atbalsts tiks atvēlēts[24] Eiropas un jaunattīstības valstu partnerībai klīnisko pētījumu jomā ( EDCTP ), ņemot vērā tās sasniegumus un vajadzības nākotnē. EDCTP programmā arī turpmāk galvenā uzmanība tiks pievērsta augsta līmeņa klīniskajiem testiem, lai izstrādātu jaunas vakcīnas, mikrobicīdus un zāles pret šīm trim slimībām Āfrikas valstīs, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras.

Īpašus sadarbības pasākumus īstenos jomās, kuras noteiktas reģionu divpusējo sarunu laikā trešajās valstīs/ reģionos un starptautiskos forumos, kā arī Tūkstošgades attīstības mērķu kontekstā. Šādas prioritāras jomas, kas pielāgotas vietējām vajadzībām, kā arī partnerību rezultātā, var ietvert: veselības politikas pētījumus, veselības sistēmu un veselības aprūpes pakalpojumu izpēti, mātes un bērna veselību, reproduktīvo veselību, līdz šim novārtā atstāto infekcijas slimību kontroli un uzraudzību, kā arī jaunas neparedzētas politikas vajadzības šajos reģionos.

Ikgadēju dalības maksu starptautiskajā organizācijā Human Frontier Science Programme Organisation (HFSPO) [25] pārskaitīs kopīgi ar tēmu „Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”. Tas ļaus tām ES dalībvalstīm, kas nav G-8 valstis, pilnībā gūt labumu no Human Frontier Science Programme (HFSP) un nodrošinās labāku pārredzamību Eiropas pētniecībā.

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Pētniecību saistībā ar jaunām vajadzībām veiks, pamatojoties uz „fokusētām” un „no apakšas uz augšu vērstām” iniciatīvām, saskaņojot tās ar citām tēmām; tā aptvers plašu starpdisciplināru pētījumu kopumu. Atbalsts neparedzētām Eiropas Savienības politikas vajadzībām var tikt izmantots, piemēram, pētījumiem par veselībai nekaitīgām un drošām darba vietām, veselības ietekmējuma novērtējumam, riska novērtējumam, statistikas rādītājiem, pārvaldībai un komunikācijai sabiedrības veselības jomā, kā arī saistību izpildei starptautisko veselības nolīgumu ietvaros, ieskaitot Pamatkonvenciju par tabakas kontroli[26] un Starptautiskos veselības noteikumus[27]. Tas papildinās veselības politikas rosinātos pētījumus, kuriem paredzētais atbalsts minēts iepriekš.

2. Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija

Mērķis

Izveidot Eiropā uz zināšanām balstītu bioekonomiku[28] , apvienojot zinātnes, šīs nozares un citu jomu ieinteresētās personas, lai izmantotu jaunas pētniecības iespējas, risinot sociālas un ekonomikas problēmas: pieaugošs pieprasījums pēc drošākas, veselīgākas un kvalitatīvākas pārtikas, ņemot vērā dzīvnieku labturības un lauku apstākļus; atjaunojamo bioresursu ilgtspējīga izmantošana un ražošana; pieaugošs epizootijas un zoonozes slimību, kā arī ar pārtiku saistītu traucējumu risks; draudi lauksaimniecības un zivsaimniecības ražošanas ilgtspējībai un drošībai, kas rodas galvenokārt klimata pārmaiņu rezultātā.

Metode

Šī tēma galvenokārt nostiprinās zināšanu bāzi, ieviesīs praksē jauninājumus un nodrošinās politikas atbalstu, lai izveidotu un attīstītu uz zināšanām balstītu Eiropas bioekonomiku. Pētniecībā īpaša uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgai bioloģisko resursu apsaimniekošanai, ražošanai un izmantošanai, galvenokārt balstoties uz zinātni par dzīvību un biotehnoloģiju, kā arī konverģenci ar citām tehnoloģijām, lai nodrošinātu jaunus, ekoloģiski efektīvus un konkurētspējīgus produktus Eiropas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, akvakultūrā, pārtikas[29], veselības, meža, kā arī citās radniecīgās nozarēs. Pētniecība dos būtisku ieguldījumu ES politiku un noteikumu izstrādāšanā un īstenošanā, tajā īpaši pievērsīsies turpmāk uzskaitītajām jomām vai atbalstīs tās: kopējā lauksaimniecības politika, lauksaimniecības un tirdzniecības jautājumi, pārtikas nekaitīguma noteikumi, Kopienas dzīvnieku veselības politika, slimību kontrole un labklājības standarti, vide un bioloģiskā daudzveidība, ES mežsaimniecības stratēģija, kopējā zivsaimniecības politika ar mērķi nodrošināt zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējīgu attīstību. Veicot pētījumus, centīsies izstrādāt jaunus un pilnveidot esošos indikatorus, kas palīdz analizēt, attīstīt un kontrolēt minētās politikas.

Lauksaimniecības pārtikas nozare, kurā 90% uzņēmumu ir MVU, gūs īpašu labumu no daudziem pētījumiem, tostarp mērķtiecīgām pētījumu rezultātu izplatīšanas un tehnoloģiju pārņemšanas darbībām, īpaši saistībā ar augsti attīstītu ekoloģiski efektīvu tehnoloģiju, metodoloģiju un procesu integrēšanu un pārņemšanu praksē, kā arī standartu izstrādi. Uzsākot izmantot augstās tehnoloģijas no tādām sfērām kā biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiks panākts būtisks ieguldījums tādās jomās kā augu selekcija, uzlabota kultūraugu un augu aizsardzība, progresīvas noteikšanas un uzraudzības tehnoloģijas, ko izmanto pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī jauni rūpnieciskie bioprocesi.

Vairākas Eiropas tehnoloģiju platformas, kas darbojas tādās jomās kā augu genomika un biotehnoloģija, mežsaimniecība un ar mežu saistītās nozares, dzīvnieku veselība pasaulē, lauksaimniecības dzīvnieku selekcija, pārtika, akvakultūra un rūpnieciskā biotehnoloģija, palīdzēs noteikt šīs tēmas pētījumu prioritātes, norādot uz iespējamām liela mēroga nākotnes iniciatīvām, tādām kā demonstrējumu projekti ķīmisku vielu ražošanai no biomasas (augu šūnapvalki, biodegvielas, biopolimēri), kā arī panākt visu ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību un iesaistīšanu. Vajadzības gadījumā tiks veikti pasākumi, lai sekmētu valstu pētniecības programmu koordinēšanu, ciešā sadarbībā ar ERA-NET projektiem, tehnoloģiju platformām un citiem nozīmīgiem dalībniekiem, piemēram, Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgo komiteju ( SCAR ) vai turpmākām Eiropas jūras izpētes koordinēšanas struktūrām.

Bez tam attiecīgos gadījumos daļā no darbībām aplūkos zinātnes un tehnoloģiju attīstības sociālos, ētiskos, dzimumu, tiesiskos, vides, ekonomikas un plašākus kultūras aspektus, kā arī iespējamos riskus un ietekmi (prognozes).

Darbības

- Zemes, meža un ūdens vides bioloģisko resursu ilgtspējīga ražošana un apsaimniekošana[30]

- Veicināt pētniecību saistībā ar bioloģisko resursu ilgtspējīgas ražošanas un apsaimniekošanas galvenajiem ilgtermiņa virzītājspēkiem (mikroorganismu, augu un dzīvnieku), tostarp bioloģiskās daudzveidības un jaunu bioaktīvo molekulu izmantojumu šajās bioloģiskajās sistēmās. Pētījumos aplūkos arī tā sauktās „-omiku” tehnoloģijas, piemēram, genomiku, proteomiku, metabolomiku, un konverģējošās tehnoloģijas, to integrēšanu sistēmu bioloģijas metodēs, pamatinstrumentu un tehnoloģiju izstrādāšanu, ieskaitot bioinformātiku un attiecīgās datubāzes, kā arī metodoloģiju šķirņu noteikšanai sugu grupās.

- Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējības un konkurētspējas paaugstināšana, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi, ko panāk, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, iekārtas, uzraudzības sistēmas, jaunas ražotnes un ražošanas sistēmas, uzlabojot zinātnisko un tehnisko bāzi zivsaimniecības pārvaldībai, kā arī veicinot labāku izpratni par mijiedarbību starp dažādām sistēmām (lauksaimniecība un mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), izmantojot vienotas ekosistēmas pieeju. Attiecībā uz bioloģiskajiem resursiem, kas saistīti ar zemi, īpaša uzmanība tiks veltīta ražošanas sistēmām ar nelielu izejvielu patēriņu un bioloģiskās ražošanas sistēmām, uzlabotai resursu apsaimniekošanai, jauniem lopbarības veidiem, jauniem augiem (kultūraugi un koki) ar uzlabotu sastāvu, stresa rezistenci, barības vielu izmantošanas efektivitāti un struktūru. To atbalstīs, veicot pētījumus par jaunu augu sistēmu un produktu bioloģisko nekaitīgumu, līdzās pastāvēšanu un izsekojamību. Augu veselību uzlabos, veicinot labāku izpratni par ekoloģiju, kaitēkļu bioloģiju, slimībām un citiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot atbalstu slimību uzliesmojumu kontrolei un ilgtspējīgas kaitēkļu apkarošanas līdzekļu un metožu uzlabošanai. Attiecībā uz ūdens vides bioloģiskajiem resursiem īpaša uzmanība tiks veltīta būtiskām bioloģiskām funkcijām, drošām un videi draudzīgām audzēšanas sistēmām un kultivēto sugu barībai, zivsaimniecības bioloģijai, jauktu sugu zivsaimniecības dinamikai, zivsaimniecības darbību un jūras ekosistēmas mijiedarbībai, kā arī uz zvejas flotēm balstītām, reģionālām, daudzgadīgām pārvaldības sistēmām.

- Optimizēta dzīvnieku audzēšana un labturība visās lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras jomās, cita starpā izmantojot ģenētiskās zināšanas, jaunas selekcijas metodes, uzlabotu izpratni par dzīvnieku fizioloģiju un uzvedību, kā arī labāku izpratni par dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, un to kontroli. Zoonožu problēmu risinās arī, izstrādājot instrumentus to uzraudzībai, profilaksei un kontrolei, veicot atbalsta izpēti un lietišķus pētījumus par vakcīnām un diagnostiku, pētot jau zināmu un jaunu infekciju izraisītāju ekoloģiju un citus apdraudējuma faktorus, tai skaitā ļaunprātīgas darbības, kā arī dažādu lauksaimniecības sistēmu un klimata ietekmi. Tiks radītas arī jaunas zināšanas dzīvnieku atkritumu drošai apglabāšanai un ražošanas blakusproduktu labākai apsaimniekošanai.

- Tiks nodrošināti instrumenti, kas nepieciešami politikas veidotājiem un citiem dalībniekiem, lai atbalstītu attiecīgo stratēģiju, politiku un tiesību aktu īstenošanu, un jo īpaši, lai atbalstītu uz zināšanām balstītas Eiropas bioekonomikas izveidošanu lauku un piekrastes reģionu attīstības vajadzībām. Kopīgā zivsaimniecības politika tiks atbalstīta, izstrādājot adaptīvas metodes vienotas ekosistēmas pieejai jūras resursu ieguvei. Pētniecība visās politikas jomās ietvers sociāli ekonomiskos pētījumus, dažādu lauksaimniecības sistēmu, rentablu zivsaimniecības pārvaldības sistēmu, nepārtikas dzīvnieku audzēšanas un lauksaimniecības un mežsaimniecības mijiedarbības salīdzinošo izpēti, kā arī pētījumus lauku un piekrastes reģionu iedzīvotāju pārticības uzlabošanai.

- Princips „no galda uz saimniecību”: pārtika, veselība un labklājība

- Izpratne par patērētāju uzvedību kā noteicošo pārtikas nozares konkurētspējas faktoru, pārtikas ietekmi uz veselību, Eiropas iedzīvotāju labklājību. Uzmanības lokā būs patērētāju uzskati un attieksme pret pārtiku, sabiedrisko tendenču izprašana, galveno pārtikas izvēles faktoru noteikšana un pārtikas pieejamība patērētājiem.

- Izpratne par uztura izvēles faktoriem un paradumiem, kas ir galvenais kontrolējamais faktors, kurš nosaka ar uzturu un slimībām saistīto traucējumu rašanās biežumu un attīstību. Šī tēma ietvers uztura genomikas un sistēmu bioloģijas attīstību un izmantošanu, uztura, fizioloģisko un psiholoģisko funkciju mijiedarbības pētījumus. Pētījumu rezultāti var būt par iemeslu, lai pārveidotu pārtikas pārstrādes produktus un izveidotu jaunus produktus, diētiskus pārtikas produktus un pārtikas produktus ar izcilām uzturvērtības un veselīguma īpašībām. Tradicionālās, vietējās un sezonālās pārtikas un uztura pētījumi arī būs nozīmīgi, lai iezīmētu konkrētu pārtikas produktu ietekmi uz veselību un izstrādātu integrētus norādījumus attiecībā uz pārtiku.

- Optimizēt jauninājumus Eiropas pārtikas nozarē, integrējot progresīvas tehnoloģijas tradicionālajā pārtikas ražošanā un ražošanas pamattehnoloģijās, lai uzlabotu pārtikas funkcionalitāti; tādu pārstrādes un iepakošanas procesu izstrāde un demonstrējumi, kuros izmanto augstās tehnoloģijas un kas ir ekoloģiski efektīvi; inteliģentas kontroles sistēmas un efektīvāka ražošanas blakusproduktu, atkritumu un enerģijas apsaimniekošana. Jaunos pētījumos arī izstrādās ilgtspējīgas un jaunas tehnoloģijas dzīvnieku barošanai, tostarp drošai barības pārstrādei, un barības kvalitātes kontrolei.

- Nodrošināt ķīmisko un mikrobioloģisko nekaitīgumu un uzlabot kvalitāti Eiropas apgādē ar pārtiku. Tas ietvers arī izpratni par saikni starp mikrobu ekoloģiju un pārtikas nekaitīgumu, metožu un modeļu izstrādi saistībā ar pārtikas piegādes ķēžu integritāti; jaunas noteikšanas metodes, kā arī tehnoloģijas un instrumentus riska novērtēšanai, pārvaldībai un paziņošanai, kā arī veicinās riska uztveri.

- Aizsargāt gan cilvēka, gan vides veselību, veicinot labāku izpratni par pārtikas/ barības ķēžu un vides savstarpējo ietekmi. Tiks veikti pētījumi par pārtikas piesārņotājiem un veselības stāvokli, pilnveidojot instrumentus un metodes, lai novērtētu pārtikas un barības ķēžu ietekmi uz vidi. Pārtikas ķēžu kvalitātes un integritātes nodrošināšanai nepieciešami jauni preču ķēžu analīzes modeļi un visaptverošas pārtikas ķēdes pārzināšanas koncepcijas, kas ietver arī patērētāju aspektu.

- Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija ilgtspējīgiem nepārtikas produktiem un procesiem

- Nostiprināt zināšanu bāzi un pilnveidot augsti attīstītās tehnoloģijas sauszemes un jūras biomasas ražošanai, ko iespējams izmantot enerģētikā un rūpniecībā. Šeit iekļauta augu, dzīvnieku un mikrobu genomika un metabolomika, ar mērķi uzlabot izejvielu un biomasas izejvielu sastāvu un produktivitāti, lai optimāli varētu pāriet uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, vienlaikus kā jaunus avotus izmantojot dabiskus vai uzlabotus sauszemes un ūdens organismus. Pētniecība pilnībā ietvers bioproduktu dzīves cikla analīzi, kas iekļauj to lauksaimniecisko ražošanu, transportēšanu, uzglabāšanu un ienākšanu tirgū. Attiecīgi tiks aplūkota arī rūpnieciskās biotehnoloģijas izmantošana visā kultūraugu ķēdē, lai pilnībā apzinātos biorafinēšanas iespējas, ieskaitot sociāli ekonomiskos, agronomiskos, ekoloģiskos un patērētāju aspektus. To veicinās, sekmējot zināšanas par augu un mikrobu vielmaiņu šūnu un šūnu komponentu līmenī, kā arī to kontroli, augstvērtīgu preču ražošanā iesaistot bioloģiskos procesus, ieskaitot biokatalīzes procesu, tādējādi panākot pārstrādes produktu augstāku produktivitāti, kvalitāti un tīrību. Turklāt izmantos un pilnveidos biotehnoloģijas, lai izveidotu jaunus un uzlabotus, reģeneratīvus meža nozares produktus un procesus ar augstu kvalitāti un lielu pievienoto vērtību, kas savukārt paaugstinās meža un koksnes ieguves ilgtspējību, ieskaitot kokmateriālu un atjaunojamo bioenerģiju krājumus. Visbeidzot, pētījumos tiks izzināts biotehnoloģijas potenciāls piesārņojuma noteikšanā, monitoringā, novēršanā, pārstrādē un attīrīšanā, īpaši uzsverot atkritumu un ražošanas blakusproduktu tautsaimnieciskās nozīmes palielināšanu, ko panāk, izmantojot jaunus bioprocesus, gan atsevišķi, gan apvienojot tos ar attīrīšanas sistēmām un/vai ķīmiskiem katalizatoriem.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība ir viens no pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģiju pētniecības prioritārajiem aspektiem, ko aktīvi veicinās visā jomā. Tiks atbalstīti pētījumi, kas ir īpaši noderīgi jaunattīstības valstīm, ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus un jau uzsāktās darbības. Tiks veikti īpaši pasākumi, lai sekmētu sadarbību starp prioritārām partnervalstīm un reģioniem, jo īpaši tiem, kas iesaistīti divpusējās reģionu sarunās un divpusējos zinātnes un tehnoloģiju nolīgumos, kā arī starp kaimiņvalstīm, jaunatīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku.

Turklāt tiks uzsākta daudzpusēja sadarbība, gan lai risinātu problēmas, kam nepieciešami plaši starptautiski centieni, tādas kā augu un mikroorganismu sistēmu bioloģijas mērogi un sarežģītība, gan arī lai pievērstos globālām problēmām un ES starptautiskajām saistībām (pārtikas un dzeramā ūdens drošība un nekaitīgums, dzīvnieku slimību globāla izplatīšanās, bioloģiskās daudzveidības vienlīdzīga izmantošana, pasaules zivsaimniecības resursu atjaunošana, līdz 2015. gadam sasniedzot maksimālo ilgtspējīgo produktivitāti, klimata pārmaiņu ietekme un ietekme uz klimatu).

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Pētījumos par jaunām vajadzībām var, piemēram, izstrādāt jaunas koncepcijas un tehnoloģijas, kas saistītas ar krīžu pārvarēšanas sistēmām un pārtikas ķēdes integritāti.

Elastīgi reaģējot uz neparedzētām politikas vajadzībām, īpaši ņems vērā tās politikas, kas nozīmīgas uz zināšanām balstītas Eiropas bioekonomikas izveidošanai.

3. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Mērķis

Uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu sabiedrības un tautsaimniecības prasības. Darbības stiprinās Eiropas zinātnes un tehnoloģiju bāzi un nodrošinās tās vadošo pozīciju pasaulē IKT jomā, palīdzēs virzīt un veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un nodrošinās, ka IKT attīstība sniedz tūlītējas priekšrocības Eiropas valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, tautsaimniecības nozarēm un valdībām.

Ievads

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) ir svarīga un pierādīta nozīme jauninājumu un jaunrades, kā arī konkurētspējas veicināšanā visās ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Tām ir liela nozīme galveno sabiedrības problēmu risināšanā un sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanā, uz tām balstās arī progress visās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Tādēļ Eiropai jāapgūst un jāpielāgo IKT turpmāka attīstība un jāpanāk, ka ar IKT saistītie pakalpojumi un produkti tiek ieviesti un izmantoti, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem sagādātu iespējami lielākas priekšrocības.

Tie ir Eiropas Savienības informācijas sabiedrības politikas mērķi, kas akcentēti i2010 iniciatīvā, kura uzsākta, lai Eiropā izveidotu konkurētspējīgu, konverģentu informācijas ekonomiku, ievērojami paaugstinātu Eiropas ieguldījumus IKT pētniecībā un jauninājumos, un nodrošinātu IKT augstu pieejamības līmeni informācijas sabiedrībā.

Jaunas IKT tehnoloģijas pavērs daudzas jaunas iespējas piedāvāt augstvērtīgākus produktus un pakalpojumus, turklāt tādās jomās, kurās Eiropa jau šobrīd ieņem rūpnieciski un tehnoloģiski vadošo lomu. Partnerība Eiropas līmenī ir visoptimālākais veids ieguldījumiem IKT. Vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi šādi centieni, lai pielāgotos arvien pieaugošām pētniecības izmaksām globālas konkurences laikmetā un arvien sarežģītākām un savstarpēji saistītām tehnoloģijām.

IKT tēmā par prioritāriem izvirzīti stratēģiskie pētījumi saistībā ar galvenajiem tehnoloģiju pīlāriem, tajā nodrošināta tehnoloģiju pilnīga integrācija un paredzētas zināšanas un līdzekļi, lai attīstītu plašu novatorisku IKT lietojumu spektru. Šie pasākumi veicinās rūpnieciskos un tehnoloģiskos sasniegumus IKT nozarē un uzlabos to nozaru konkurētspēju, kurās intensīvi izmanto IKT, gan ieviešot novatoriskus, augstvērtīgus uz IKT balstītus produktus un pakalpojumus, gan uzlabojot organizatoriskos procesus uzņēmumos un pārvaldes iestādēs. Šajā tēmā tiks atbalstītas citas Eiropas Savienības politikas, mobilizējot IKT, lai apmierinātu valstiskās un sabiedriskās vajadzības.

Darbības aptvers sadarbības un sakaru tīklu veidošanas pasākumus, atbalstīs kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, ieskaitot izvēlētus pētījumu aspektus nanoelektronikas tehnoloģiju un iegulto datorsistēmu jomās, un valstu programmu koordinēšanas iniciatīvas, tostarp interaktīvas automatizētas vides jomā. Darbību prioritāšu vidū būs tēmas, kas cita starpā pamatojas uz Eiropas tehnoloģiju platformu darbu. Tiks veicināta arī tematiska sinerģija ar darbībām citu īpašo programmu ietvaros.

Mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī citu mazu organizatorisko un ekonomisko vienību aktīva līdzdalība minētajās darbībās ir ļoti būtiska, ja ņem vērā to lomu jauninājumu veicināšanā. Tiem ir vitāli svarīga nozīme jaunu IKT redzējumu veidošanā un attīstīšanā, kā arī to izmantošanā un pārvēršanā apgrozāmajos līdzekļos.

Darbības

- IKT tehnoloģiju pīlāri:

- Nanoelektronika, fotonika un integrētas mikro/nanosistēmas. Procesu, iekārtu un projektu tehnoloģijas, lai uzlabotu komponentu, vienkristālshēmu, pakotnes sistēmu un integrēto sistēmu apjomu, blīvumu, veiktspēju, energoefektivitāti, ražošanu un rentabilitāti; fotoniskie pamatkomponenti plašam lietojumu klāstam; augstas veiktspējas/lielblīvuma datu uzglabāšanas sistēmas; lielformāta displeja modeļi ar augstu integritātes pakāpi; uztverošās, aktivējošās, redzamības uzlabošanas un attēlu veidošanas ierīces; sistēmas ar ārkārtīgi zemu jaudu, alternatīvie enerģijas avoti/uzglabāšana; heterogēno tehnoloģiju/sistēmu integrēšana; daudzfunkcionālas integrētas mikro-nano-bio-info sistēmas; lielformāta elektronika; integrēšana dažādos materiālos/ priekšmetos; saskarsme ar dzīviem organismiem; molekulu vai atomu apkopošana (apvienošanās) stabilās struktūrās.

- Plaši pieejami neierobežotas jaudas sakaru tīkli: rentablas mobilo un platjoslas tīklu tehnoloģijas un sistēmas, tostarp virszemes un satelītu tīkli; dažādu fiksēto, mobilo, bezvadu un apraides tīklu konverģence, kas sniedzas no personālā mēroga līdz reģionālam un globālam mērogam; kabeļu un bezvadu sakaru pakalpojumu un lietojumu savietojamība, tīkla resursu pārvaldība, pakalpojumu konfigurācijas maiņas iespējas; īpaši intelektuālu multimēdiju ierīču, sensoru un mikroshēmu kompleksu tīklu veidošana.

- Iegultās sistēmas, skaitļošanas tehnika un kontrole: jaudīgākas, drošākas, izplatītākas, uzticamākas un efektīvākas datortehnikas un programmatūras sistēmas, kuras var uztvert un kontrolēt vidi, un pielāgoties tai, tādējādi optimizējot resursu izmantošanu; metodes un instrumenti sistēmu modelēšanai, projektēšanai un tehniskajiem pētījumiem, lai sekmīgi pārvarētu sarežģītību; atvērtas, saliktas struktūras un neierobežotas platformas, starpprogrammatūra un dalītas operētājsistēmas, lai panāktu patiešām viengabalainu sadarbīgu un visaptverošu augsti attīstītu vidi uztveršanai, aktivizēšanai, saziņai, glabāšanai un pakalpojumu sniegšanai; skaitļošanas tehnikas struktūras, kas ietver heterogēnus, tīklā savienotus un pārkonfigurējamus komponentus, ieskaitot kompilēšanu, programmēšanu un izpildes laika atbalstu; lielformāta, dalītu un nenoteiktu sistēmu kontrole.

- Programmatūra, tīkli (Grids), drošība un uzticamība : tehnoloģijas, instrumenti un metodes dinamisku un uzticamu programmatūru, struktūru un starpprogrammatūru sistēmu izveidei, kas veido pamatu uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, tostarp minēto sistēmu piedāvājums komunālo pakalpojumu veidā; uz pakalpojumiem orientētas, savietojamas un neierobežotas infrastruktūras, resursu tīklveida virtualizācija, operētājsistēmas, kuru centrālais elements ir tīkls; atvērtas platformas un kooperatīvas metodes programmatūru, pakalpojumu un sistēmu izstrādāšanai; komponēšanas rīki; risinājumu meklēšana kompleksu sistēmu jaunas uzvedības gadījumos; lielformāta, dalītu un periodiski savienotu sistēmu un pakalpojumu uzticamības un elastīguma uzlabošana; drošas un uzticamas sistēmas un pakalpojumi, ieskaitot privātumu respektējošu piekļuves kontroli un autentificēšanu, dinamiskas drošības un uzticamības politikas, uzticamības un uzticēšanās metamodeļi.

- Zināšanas, izziņas un mācību sistēmas: tādas metodes un paņēmieni zināšanu apguvei un interpretēšanai, reprezentēšanai un personalizēšanai, navigācijai (pārlūkošanai) un izguvei, apmaiņai un nodošanai, kuras saturā atpazīst semantiskās attieksmes un kuras var izmantot gan cilvēki, gan tehnika; mākslīgas sistēmas, kas uztver, interpretē un izvērtē informāciju un var sadarboties, darboties autonomi un mācīties; teorijas un eksperimenti, kuros sasniedz vairāk nekā nelielu, pakāpenisku progresu, izmantojot ieskatu dabiskās izziņas procesos, galvenokārt mācīšanās un atmiņā, un kuri var noderēt arī cilvēka mācīšanās sistēmu turpmākai attīstīšanai.

- Imitēšana, vizualizācija, mijiedarbība un jauktā realitāte: instrumenti modelēšanai, imitēšanai, vizualizācijai, mijiedarbībai, virtuālajai, paplašinātajai un jauktajai realitātei un to integrēšanai pilnīgā vidē; instrumenti produktu, pakalpojumu un digitālo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu novatoriskai izveidei un jaunradei; dabiskākas, intuitīvākas un vieglāk lietojamas saskarnes un jauni veidi, kā sadarboties ar tehnoloģijām, aparatūru, iekārtām un citiem artefaktiem; daudzvalodu automātiskas mašīntulkošanas sistēmas.

Jaunas perspektīvas IKT jomā, pateicoties citu zinātņu un tehnoloģiju disciplīnu attīstībai (fizika, materiālzinātnes, biotehnoloģija, zinātnes par dzīvību, kognitīvās un sociālās zinātnes utt.) tiks aplūkotas visā IKT tēmā. Tās rosina nozīmīgus atklājumus, kā rezultātā rodas jauninājumi IKT jomā un pilnīgi jaunas rūpniecības un pakalpojumu nozares. Tās sniedzas no IKT ierīču miniaturizācijas, sasniedzot izmērus, kas savietojami un spēj sadarboties ar dzīviem organismiem (kā jaunie IKT komponenti un datorsistēmas, kas balstās uz sintētiskām biomolekulārām struktūrām), līdz pat jaunām datorzinātnēm un komunikācijas zinātnēm, kuras ierosinājusi dzīvā pasaule, IKT ierīcēm, kuras ir pilnīgi nekaitīgas videi un kuras ierosinājušas dabiskās sistēmas, un beidzot ar dzīvās pasaules modelēšanu un imitēšanu (piemēram, cilvēka fizioloģijas imitēšana vairākos bioloģiskos līmeņos).

- Tehnoloģiju integrēšana:

- Personālā vide: multimodālo saskarņu integrēšana, uztverošās metodes un mikrosistēmas, personālās sakaru ierīces un datortehnika, IKT sistēmas, kas iegultas personālajā aprīkojumā, valkājamās sistēmas un implanti un to savienojumi ar pakalpojumiem un resursiem, uzsverot visu personas klātbūtnes un identitātes elementu integrēšanu.

- Mājas vide: saziņa, uzraudzība, kontrole un palīdzība mājās, ēkās un sabiedriskās vietās; visu ierīču netraucēta savietojamība un izmantošana, ņemot vērā rentabilitāti, pieejamību un izmantojamību; jauni pakalpojumi un jauni interaktīvā digitālā satura un pakalpojumu veidi; pieeja informācijai un zināšanu pārvaldībai.

- Robotikas sistēmas: elastīgas un uzticamas robotu sistēmas, kas darbojas cilvēku vidē un nestrukturētā vidē un sadarbojas ar cilvēkiem; roboti; kas savienoti tīklā un sadarbojas; miniaturizēti roboti; integrētu robotikas sistēmu modulāra projektēšana un modelēšana.

- Automatizēta infrastruktūra: IKT rīki, kas svarīgākās infrastruktūras padara efektīvākas un lietotājam draudzīgākas, vieglāk pielāgojamas un uzturamas, izturīgākas lietošanā un aizsargātākas pret atteici; datu integrēšanas rīki; IKT risku novērtēšanas, agrās brīdināšanas un automatizētā brīdinājuma sistēmas.

- Lietojumprogrammu pētniecība:

- IKT, kas risina sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Nodrošināt, lai visi Eiropas iedzīvotāji gūtu maksimālu labumu no IKT produktiem un pakalpojumiem, uzlabot sabiedriski nozīmīgo pakalpojumu pilnīgumu, netraucētu pieejamību un interaktivitāti, kā arī nostiprināt jauninājumu nozīmi sabiedriskā sektora pakalpojumos, lai uzlabotu to efektivitāti.

- Veselībai : personālas, neuzmācīgas sistēmas, kas ļauj iedzīvotājiem pašiem regulēt savu labsajūtu, tādas kā valkājamas vai implantējamas kontroles ierīces un autonomas sistēmas laba veselības stāvokļa saglabāšanai; jaunas metodes, piemēram, molekulārā attēlu veidošana, lai uzlabotu profilaksi un individualizētu medicīnu; jaunu zināšanu par veselību atklāšana un to izmantošana klīniskajā praksē; orgānu funkciju modelēšana un imitēšana; mikro- un nanorobotikas ierīces minimāli invazīvai ķirurģiskai un ārstnieciskai darbībai.

- Valdībām : izmantot IKT starpdisciplinārai pieejai sabiedrības pārvaldē, apvienojot tās ar organizatoriskām pārmaiņām un jaunām prasmēm, lai visiem piedāvātu novatoriskus, uz iedzīvotājiem orientētus pakalpojumus; progresīvi IKT balstīti pētījumi un risinājumi, lai uzlabotu demokrātijas un līdzdalības procesus, sabiedriskā sektora pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, sadarbību ar pārvaldēm un valdībām un to savstarpējo sadarbību, kā arī atbalstītu likumdošanas un politikas izstrādes procesus visās demokrātijas pakāpēs.

- Integrācijai : sniegt indivīdiem un to grupām iespēju iesaistīties informācijas sabiedrībā un nodrošināt visu iedzīvotāju vienlīdzīgu iesaistīšanos tajā, novēršot digitāla rakstura šķēršļus, kuru iemesls ir invaliditāte, zems prasmju līmenis, nabadzība, ģeogrāfiskā nošķirtība, kultūra, dzimums vai vecums, cita starpā veicinot atbalsta tehnoloģijas, sekmējot neatkarīgu dzīvesveidu, paaugstinot e-prasmju līmeni, kā arī piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas izstrādāti, ņemot vērā visu vajadzības.

- Mobilitātei : integrētas uz IKT balstītas drošības sistēmas transportlīdzekļiem, kurās izmantotas atvērtas, drošas un uzticamas arhitektūras un saskarnes; savietojamas kooperatīvas sistēmas transporta efektivitātei un drošumam, kuras balstās uz sakariem starp transportlīdzekļiem un ar transporta infrastruktūru un kurās integrētas precīzas un izturīgas tehnoloģijas atrašanās vietas noteikšanai; personalizēti, atrašanās vietu respektējoši informācijas mobilitātes un multimodālie pakalpojumi, tostarp intelektuāli pakalpojumu risinājumi tūrisma jomā.

- Vides un ilgtspējīgas attīstības atbalstam: riska un ārkārtas situāciju pārvaldība; viedi sensoru tīkli, kas uzlabo apdraudējuma prognozēšanu un dabas resursu apsaimniekošanu, tostarp sistēmas piesārņojuma samazināšanai; efektīvāka enerģijas izmantošana; cilvēka reakcijas uz vides stresu pārvaldīšana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana; brīdinājuma sistēmas un savlaicīgas un uzticamas sakaru sistēmas sabiedrības drošībai; atbalsta tehnoloģijas un atbalsta sistēmas darbībai skarbos, kaitīgos vai bīstamos apstākļos; ekoloģiski nekaitīga un ilgtspējīga IKT izstrādāšana: progresīva datu un informācijas pārvaldība vides uzraudzībai un riska novērtēšanai, kas papildina INSPIRE ; GMES un GEOSS .

- IKT saturam, jaunradei un personīgai attīstībai:

- Jauni mijiedarbīga, nelineāra un pašadaptīva satura veidi; jaunrade un bagātināta lietotāju pieredze; satura pielāgošana un nodošana plašsaziņas līdzekļu starpā; digitāla satura radīšanas un pārvaldības apvienošana ar jaunām semantiskām tehnoloģijām; uz lietotāju orientēta satura radīšana, pieejamība un izmantošana.

- Ar tehnoloģijām uzlabotas mācību sistēmas, līdzekļi un pakalpojumi, kas pielāgoti dažādu izglītojamo vajadzībām dažādos apstākļos; jautājumi, kas ir cilvēka mācīšanās pamatā, gadījumos, kad mācību process norit ar IKT starpniecību; uzlabotas cilvēku spējas uzsākt aktīvu mācīšanos.

- Intelektuālie pakalpojumi, lai kultūras mantojums būtu pieejams digitālā formā; instrumenti iedzīvotāju grupām, lai tās varētu radīt jaunu kultūras atmiņu, balstītu uz dzīvo mantojumu; metodes un instrumenti digitālā satura saglabāšanai; veidi, kā padarīt digitālos objektus izmantojamus arī nākotnes lietotājiem, vienlaikus saglabājot to sākotnējā tēla un izmantošanas apstākļu autentiskumu un integritāti.

- IKT uzņēmumu un rūpniecības atbalstam:

- Dinamiskas, uz sadarbības tīkliem orientētas uzņēmējdarbības sistēmas produktu un pakalpojumu radīšanai un sniegšanai; decentralizēta intelektuālo elementu kontrole un vadība; digitālas uzņēmējdarbības ekosistēmas, jo īpaši programmatūras risinājumi, kas pielāgojami mazu un vidēju organizāciju vajadzībām; sadarbības pakalpojumi dalītām darba vietām; paplašināta grupu klātbūtne, grupu vadība un kopīgs atbalsts.

- Ražošana : tīklā savienotas intelektuālas kontroles ierīces, lai ražošanā panāktu augstu precizitāti un zemu resursu patēriņu; bezvadu automatizācija un loģistika ražotņu ātrai pārkonfigurēšanai; integrēta vide modelēšanai, imitēšanai, prezentēšanai un virtuālai ražošanai; ražošanas tehnoloģijas miniaturizētām IKT sistēmām un tādām sistēmām, kas cieši saistītas ar dažādiem materiāliem un objektiem.

- IKT uzticamībai un ticamībai:

- Instrumenti, kas sekmē IKT un to lietojuma uzticamību un ticamību; daudzveidīgas un apvienotas identitātes pārvaldības sistēmas; autentificēšanas un pilnvarošanas metodes; sistēmas, kas respektē privātuma vajadzības, kas rodas jaunu tehnoloģiju attīstības rezultātā; tiesību un pamatlīdzekļu pārvaldība; instrumenti aizsardzībai pret kiberdraudiem.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība IKT tēmas ietvaros tiks virzīta, lai tā risinātu jautājumus, kas skar kopīgas intereses, ar mērķi rast savietojamus risinājumus ar stratēģiskiem partneriem un lielu abpusējo izdevīgumu, kā arī lai palīdzētu informācijas sabiedrībai izplatīties arī jaunattīstības valstīs un valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Tiks izvirzīti īpaši pasākumi valstīm un reģioniem, ar kuriem Eiropai jāpastiprina sadarbība, īpaši uzsverot sadarbību ar jaunattīstības valstīm, valstīm ar strauji augošu ekonomiku un kaimiņvalstīm.

Kopīgi ar pirmo tēmu „Veselība” tiks nodrošināta iespēja dalībai starptautiskajā programmā Human Frontier Science Programme (HFSP) , lai veicinātu starpdisciplīnu pētniecību un jaunu sadarbību starp zinātniekiem, kas darbojas dažādās jomās, kā arī lai radītu iespēju dalībvalstīm, kas nav G8 valstis, pilnvērtīgi izmantot minētās programmas priekšrocības.

Darbības šīs tēmas ietvaros sniegs atbalstu Inteliģentu ražošanas sistēmu (IRS) shēmai, kas nodrošina sadarbību pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā starp minētajā shēmā iesaistītajiem reģioniem[31].

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Darbības nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā piesaistīs un veicinās starpdisciplīnu pētniecības izcilību jaunās, ar IKT saistītās pētniecības sfērās. Pētījumu uzmanības lokā būs cita starpā šādas tēmas: jaunu miniaturizācijas un datorizācijas robežu izpēte, ieskaitot, piemēram, kvantu efekta izmantošanu; tīklā savienoto datorsistēmu un sakaru sistēmu sarežģītības izmantošana; jaunu intelektuālo sistēmu koncepciju izpēte un eksperimenti ar tām, lai izveidotu jaunus personalizētus produktus un pakalpojumus.

Pētījumi, kuru mērķis ir labāk izprast IKT tendences un ietekmi sabiedrībā un ekonomikā, var ietvert, piemēram, IKT ietekmi uz ražīgumu, nodarbinātību, prasmēm un atalgojumu; IKT kā jauninājumu virzītājspēku sabiedrisko un uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā; šķēršļus plašākai un straujākai IKT izmantošanai un jauninājumiem šajā jomā; jaunus uzņēmējdarbības modeļus un izmantošanas ceļus; uz IKT balstītu risinājumu izmantojamību, lietderību un pieņemamību; IKT infrastruktūras privātumu, drošību un uzticamību; IKT attīstības ētiskos jautājumus; saikni ar tiesiskām, reglamentējošām un valdības struktūrām, kas saistītas ar IKT; analīzi, kā IKT atbalsta un ietekmē ES politikas.

4. Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas

Mērķis

Uzlabot Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju un nodrošināt tās pārveidošanu no resursu ietilpīgas nozares zināšanu ietilpīgā nozarē, radot progresīvas zināšanas jauniem lietojumiem, kas ietver dažādas tehnoloģijas un disciplīnas.

Metode

Eiropas rūpniecībai vajadzīgi radikāli jauninājumi, lai uzlabotu konkurētspēju. Tai jākoncentrē visas spējas uz augstvērtīgiem produktiem un tehnoloģijām, lai apmierinātu patērētāju prasības, kā arī piepildītu sabiedrības cerības vides, veselības un citās jomās. Pētniecībai ir būtiska nozīme šo savstarpēji konkurējošo problēmu risināšanā.

Galvenā šā temata daļa ir nanotehnoloģijas, materiālzinātnes un jaunu ražošanas metožu integrācija, lai panāktu un kāpinātu ietekmi rūpniecības pārveidošanas procesā, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Tēmas ietvaros tiks atbalstītas visas rūpnieciskās darbības, panākot sinerģiju ar citām tēmām. Tiks atbalstīti lietojumi visās nozarēs un jomās, tas ietvers materiālzinātnes, augstas efektivitātes ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas, nanobiotehnoloģiju un nanoelektroniku.

Vidēji ilgā termiņā lielākā uzmanība tiks pievērsta dažādās disciplīnās apgūto zināšanu un prasmju konverģencei, izmantojot uz lietojumu orientētas zinātnes un tehnoloģijas sinerģijas. Šīs tēmas ilgtermiņa mērķis ir uzsvērt nanozinātnes un nanotehnoloģiju milzīgās iespējas pilnībā uz zināšanām balstītas rūpniecības un ekonomikas veidošanā. Abos gadījumos būtiski ir nodrošināt zināšanu pārņemšanu praksē, ko panāk, efektīvi izplatot un izmantojot pētījumu rezultātus.

Īstenojot iniciatīvas un finansētus projektus, nodrošinās būtisku ieguldījumu rūpniecības vajadzībās un savstarpējā papildināmībā galvenokārt ar Eiropas Tehnoloģiju platformu palīdzību (piemēram, ilgtspējīgas ķīmijas, jaunās ražošanas, rūpniecības drošuma, nanomedicīnas, tērauda, ar mežu saistītā nozarē un citās potenciālās jomās) un ar atbalstu Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvām.

Tēma ir īpaši svarīga MVU, ņemot vērā to vajadzības un nozīmi tehnoloģiju attīstīšanā un izmantošanā. Īpaši svarīgas jomas šajā tēmā ir: nanoinstrumenti, nanolīdzekļi un nanoierīces (sakarā ar strauji augošu progresīvo tehnoloģiju MVU koncentrāciju šajā nozarē); tehniskie audumi (tipisks tradicionālas nozares piemērs, kurā notiek straujš pārmaiņu process, kas skar daudzus MVU); kosmosa sistēmas; mehāniskās rūpniecības nozares (piemēram, darbgaldi — nozare, kurā Eiropas MVU ir vadošie pasaulē), kā arī citas nozares, kurās iesaistīti daudzi MVU, kuri gūs labumu no jaunu uzņēmējdarbības modeļu, materiālu un produktu ieviešanas.

Īpašas darbības, lai koordinētu programmas un kopīgos pasākumus, ko veic valstu vai reģionālā līmenī, veiks ar ERA-NET un ERA-NET+ shēmu palīdzību, lai sekmētu pētniecības programmu konverģenci un nostiprinātu kritisko masu un sinerģiju Eiropas Tehnoloģiju platformās. Rūpniecisko pētniecību sekmēs arī darbību koordinēšana tādās jomās kā metroloģija, toksikoloģija, standarti un nomenklatūra.

Darbības

- Nanozinātnes un nanotehnoloģijas

Darbības mērķis ir radīt materiālus un sistēmas ar iepriekš paredzētām īpašībām un uzvedību, balstoties uz lielākām zināšanām un pieredzi šajā jautājumā nanolīmenī. Tā rezultātā virknē lietojumu radīsies jauna konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu paaudze ar lielu pievienoto vērtību, kā arī augstu veiktspēju, vienlaikus samazinot iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un veselību. Tiks veicināta starpdisciplīnu pieeja, kas apvienos teorētiskas un eksperimentālas metodes.

Uzmanības lokā būs jaunas zināšanas par atomu, molekulu un to kopumu mijiedarbību gan ar dabīgām, gan mākslīgām vienībām. Pētījumos aplūkos arī tādus jautājumus kā svarīgi instrumenti, līdzekļi, eksperimentālās (ražošanas) līnijas un demonstrējumu pasākumi, kas vajadzīgi pilnīgi jaunai pieejai uz nanotehnoloģiju balstītai ražošanai visdaudzsološākajās rūpniecības nozarēs.

Papildus tam darbības uzmanības lokā būs radniecīgās problēmas, sabiedrības konteksts un attieksme pret nanotehnoloģiju izmantošanu. Tas ietvers pētījumus par visiem riska novērtēšanas aspektiem (piemēram, nanotoksikoloģiju un ekotoksikoloģiju), kā arī drošumu, nomenklatūru, metroloģiju un standartiem, kas kļūst aizvien nozīmīgāki, lai pavērtu ceļu rūpnieciskiem lietojumiem. Tiks uzsākti arī īpaši pasākumi uzticamu zināšanu un kompetences centru, kā arī kontaktpunkta izveidošanai, lai īstenotu Komisijas integrēto un atbildīgo pieeju nanotehnoloģijai, kā tas norādīts attiecīgajā rīcības plānā[32].

- Materiāli

Rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai ārkārtīgi būtiski ir jauni, augsti attīstīti materiāli ar lielāku ieguldīto zināšanu apjomu, jaunām funkcijām un uzlabotu veiktspēju. Jaunajos ražojošās rūpniecības modeļos tieši paši materiāli, nevis to apstrāde kļūst par galveno elementu, lai paaugstinātu produktu vērtību un veiktspēju.

Pētniecībā īpaši pievērsīsies jaunu, uz zināšanām balstītu materiālu ar pielāgotām īpašībām izstrādei. Tam nepieciešama inteliģenta raksturīgo īpašību, apstrādes un ražošanas kontrole, jāņem vērā arī potenciālā ietekme uz veselību un vidi visā to dzīves ciklā. Uzsvars tiks likts uz jauniem augsti attīstītiem materiāliem, kas iegūti, izmantojot nanotehnoloģiju un biotehnoloģiju potenciālu un/vai „mācīšanos no dabas”, jo īpaši augstas veiktspējas nanomateriāliem, biomateriāliem un hibrīdu materiāliem.

Tiks veicināta daudzdisciplīnu pieeja, ietverot ķīmiju, fiziku un — arvien vairāk — bioloģijas zinātnes. Materiālu īpašības, izstrādāšana un imitēšana ir būtiski, arī lai labāk izprastu materiālu īpatnības, jo īpaši struktūras un īpašību attiecības dažādos līmeņos; lai uzlabotu materiālu novērtēšanu un drošumu, kā arī tālāk attīstītu virtuālo materiālu koncepciju jaunu materiālu izstrādāšanā. Ķīmiskajās un materiālu tehnoloģijās tiks atbalstīta integrācija nano-, molekulārajā un makrolīmenī, lai izstrādātu jaunas koncepcijas un procesus, piemēram, katalīzi, un veicinātu procesu intensifikāciju un optimizāciju.

- Jaunas ražošanas tehnoloģijas

Jauna pieeja ražošanai ir vajadzīga, lai pārveidotu ES rūpniecību no resursu ietilpīgas nozares uz zināšanām balstītā industriālā vidē; tas būs atkarīgs no tā, vai tiks pieņemta pilnīgi jauna attieksme pret turpmāku jaunu zināšanu apgūšanu, ieviešanu, aizsardzību un finansēšanu un to izmantošanu, kā arī pret ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa modeļiem. Tas ietver pareizu apstākļu radīšanu nepārtrauktam jauninājumu procesam (rūpniecības darbībās un ražošanas sistēmās, ieskaitot celtniecību, iekārtas un pakalpojumus) un plaša pielietojuma ražošanas „pamatlīdzekļu” izstrādei (tehnoloģijas, organizācija un ražošanas iekārtas), vienlaikus panākot atbilstību nekaitīguma un vides prasībām.

Pētniecībā galvenā uzmanība tiks pievērsta vairākiem pasākumu kopumiem: jaunu rūpniecisko modeļu un stratēģiju izstrādāšana un apstiprināšana, kas aptver visus produkta un apstrādes pilna cikla aspektus; pielāgotas ražošanas sistēmas, kas pārsniedz esošos apstrādes ierobežojumus un paver jaunas iespējas ražošanas un apstrādes metodēm; vienota ražošanas tīkla izveide, lai izstrādātu instrumentus un metodes sadarbībai un pievienotās vērtības kāpināšanai globālā mērogā; instrumenti ātrai jauno tehnoloģiju pārņemšanai un integrēšanai ražošanas procesu projektēšanā un norisē; nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, informācijas tehnoloģiju un kognitīvo tehnoloģiju konverģences izmantošana, lai izveidotu jaunus produktus, tehniskas koncepcijas un pavērtu iespējas jaunām nozarēm.

- Tehnoloģiju integrēšana rūpnieciskiem lietojumiem

Triju iepriekšminēto pētniecības jomu zināšanu un tehnoloģiju integrācija ir būtiska, lai paātrinātu Eiropas rūpniecības un tās ekonomikas pārveidošanu, īstenojot drošu, sociāli adekvātu un ilgtspējīgu pieeju.

Pētniecības uzmanības lokā būs jauni lietojumi un jauni, uzlaboti galveno problēmu risinājumi, kā arī pētniecības un tehnoloģiju attīstības vajadzības, ko iezīmējušas dažādas Eiropas Tehnoloģiju platformas. Jaunu zināšanu un nanotehnoloģiju, materiālu un ražošanas tehnoloģiju integrēšana tiks atbalstīta lietojumos, kas paredzēti vienā vai vairākās nozarēs, tādās kā, piemēram, veselība, būvniecība, kosmosa nozare, transports, enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un apģērbi, celuloze un papīrs, mašīnbūve, kā arī vispārīgi rūpniecības drošuma jautājumi.

Starptautiskā sadarbība

Pieaugošie rūpnieciskās pētniecības starptautiskie mērogi prasa labi koordinētu pieeju sadarbībai ar trešām valstīm. Tādēļ starptautiskā sadarbība būs svarīga visā tēmā.

Īpašās darbības var ietvert: pasākumus ar industrializētajām valstīm un tām valstīm, kas parakstījušas zinātnes un tehnoloģiju sadarbības nolīgumus jomās, kas ietilpst šai tēmā; īpašas iniciatīvas ar attīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, lai nodrošinātu to piekļuvi zināšanām; sarunas ar galvenajām lielākajām valstīm par „rīcības kodeksu”, lai nodrošinātu atbildīgu un drošu nanotehnoloģijas attīstību; kā arī Inteliģentu ražošanas sistēmu (IRS) shēmai, kas nodrošina sadarbību pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā starp tajā iesaistītajiem reģioniem.[33] Tiks veicinātas pētniecības datu koordinēšanas un apmaiņas iniciatīvas (tādas kā vides un veselības drošības jautājumi saistībā ar nanotehnoloģijām), kas pavērs ceļu kopējai izpratnei par politikas veidotāju regulatīvajām vajadzībām visā pasaulē.

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Pētniecība saistībā ar jaunām vajadzībām galvenokārt tiks īstenota tādēļ, lai attīstītu un apvienotu Eiropas iespējas jomās, kas saistītas ar jaunām un starpdisciplīnu pētniecības jomām ar augstu nākotnes potenciālu. Jebkurām neparedzētām politikas vajadzībām tiks meklēta elastīga pieeja; tās var, piemēram, būt saistītas ar standartizāciju, atbalstu drošai pārejai uz zināšanām balstītu rūpniecību vai arī iespējamu nanotehnoloģiju ietekmi uz vidi vai veselību.

5. Enerģētika

Mērķis

Pārveidot pašreizējo uz degizrakteņiem balstīto enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā sistēmā, kuras pamatā būtu dažādi enerģijas avoti un nesēji apvienojumā ar uzlabotu energoefektivitāti, lai atrisinātu arvien augošās problēmas saistībā ar piegādes drošību un klimata pārmaiņām, vienlaikus palielinot Eiropas enerģētikas nozares konkurētspēju.

Metode

No pašreizējām prognozēm izriet, ka būtiskākie enerģētikas nozares rādītāji (piemēram, enerģijas patēriņš, atkarība no degizrakteņiem, atkarība no importa, CO2 emisija, enerģijas cenas) gan ES, gan arī visā pasaulē attīstās nelabvēlīgi. Pētniecība enerģētikas jomā centīsies pavērst šīs tendences pretējā virzienā, panākot līdzsvaru starp pašreizējo tehnoloģiju un enerģijas avotu efektivitātes paaugstināšanu, pieejamību cenas ziņā, pieņemamību un drošību, vienlaikus kā ilgtermiņa mērķi izvirzot enerģijas ražošanas un patēriņa modeļa maiņu Eiropā. Pētījumi enerģētikas jomā tādējādi tieši sekmēs ES politikas panākumus un jo īpaši ES enerģētikas un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas pašreizējo un nākotnes mērķu sasniegšanu.

Izmantojot plašu tehnoloģiju portfeli, atbilstīgi zaļās grāmatas „Ceļā uz Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei” secinājumiem[34] pētniecībā liela uzmanība tiks pievērsta tam, lai attīstītu rentablas tehnoloģijas ilgtspējīgākai enerģijas ekonomijai Eiropā (un visā pasaulē), kā arī ļautu šai Eiropas nozarei sekmīgi konkurēt pasaulē. Darbības risinās dažādos laikposmos aktuālas problēmas un aptvers visu pētījumu spektru, sākot no pamatpētījumiem, lietišķās pētniecības un tehnoloģiju attīstības, līdz liela mēroga tehnoloģiju demonstrējumiem („bākas projektiem”), ko atbalstīs transversāli un sociālekonomiski pētījumi, lai apstiprinātu pētījumu datus un radītu racionālu pamatu politisku lēmumu pieņemšanai un tirgus struktūras attīstībai. Kur vien iespējams, tiks izmantota integrēta pieeja, kas veicinās nepieciešamo atgriezenisko saiti un sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām. Tiks veicinātas integrētas darbības, kas skar vairākas pētniecības jomas vai izmanto to sinerģiju.

Svarīgs mērķis šīs tēmas ietvaros ir Eiropas enerģētikas nozares konkurētspējas nostiprināšana skarbas globālās konkurences apstākļos, kas sagādās Eiropai iespēju iegūt vadošo lomu pasaulē vai nezaudēt to galvenajās enerģētikas tehnoloģiju jomās. Īpaši MVU ir enerģētikas nozares dzīvības spēks, tiem ir nozīmīga loma enerģijas ķēdē un tie būs galvenie jauninājumu veicinātāji. To aktīva līdzdalība pētniecības un demonstrējumu darbībās ir būtiska, tādēļ tiks aktīvi sekmēta.

Eiropas Tehnoloģiju platformu izstrādātās stratēģiskās pētniecības programmas un rezultātu ieviešanas stratēģijas ir būtisks ieguldījums šīs tēmas prioritārajās pētniecības jomās. Šādas platformas ir izveidotas tādās sfērās kā ūdeņradis, kurināmā elementi un saules enerģētika, taču šo koncepciju pārņem arī citās jomās, tādās kā biodegvielas, nulles emisijas elektroenerģijas ražošana un nākotnes elektrības tīkli. Eiropas Tehnoloģiju platforma ūdeņraža un kurināmā elementu jomā veidos pamatu kopīgai tehnoloģiju iniciatīvai, līdzīgas iniciatīvas iespējams paredzēt arī citās sfērās, piemēram, nulles emisijas elektroenerģijas ražošana un atjaunojamie enerģijas avoti. Vajadzības gadījumā tiks veikti pasākumi valstu programmu koordinēšanai.

Lai sekmētu pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, zināšanu izplatīšana un rezultātu nodošana tiks atbalstīta visās jomās, tostarp arī politikas veidošanā. Tas papildinās darbības, kas paredzētas programmā „Saprātīga enerģija Eiropai”, kas ir Konkurētspējas un jauninājumu programmas daļa, lai atbalstītu jauninājumus un novērstu ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus enerģētikas tehnoloģiju plašai ienākšanai tirgū.

Darbības

- Ūdeņradis un kurināmā elementi

Integrētā pētniecības un ieviešanas stratēģija, ko izstrādājusi Ūdeņraža un kurināmā elementu Eiropas Tehnoloģiju platforma, nodrošina pamatu stratēģiskai, integrētai programmai stacionāriem un pārnēsājamiem, kā arī transporta lietojumiem, kuras mērķis ir izveidot stabilu tehnoloģisko bāzi konkurētspējīgas kurināmā elementu un ūdeņraža piegādes un iekārtu nozares izveidošanai ES. Programma ietvers pamatpētījumus, lietišķo pētniecību un tehnoloģisko attīstību, plaša mēroga demonstrējumu projektus („bākas projektus”) pētījumu rezultātu apstiprināšanai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai turpmākiem pētījumiem; transversālas un sociālekonomiskas pētnieciskas darbības, lai atbalstītu saprātīgas pārejas stratēģijas un nodrošinātu racionālu pamatu politiskiem lēmumiem un tirgus struktūras attīstībai. Lietišķos rūpniecības pētījumus, demonstrējumu pasākumus un transversālās darbības programmas ietvaros galvenokārt īstenos ar kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu palīdzību. Šīs stratēģiski vadītās, mērķtiecīgās darbības tiks papildinātas un saskaņotas ar augšupēju kopīgu pētījumu centieniem, kuru mērķis ir panākt nozīmīgus zinātniskus atklājumus kritisko materiālu, procesu un jaunu tehnoloģiju jomā.

- Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Izstrādāt un demonstrēt integrētas tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas ir piemērotas dažādiem reģionāliem apstākļiem, lai radītu iespējas ievērojami palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru ES. Pētniecībai jāpalīdz paaugstināt pārveides efektivitāti, būtiski samazināt elektroenerģijas izmaksas, paaugstināt uzticamību energoražošanas procesam un vēl vairāk samazināt ietekmi uz vidi. Īpaši tiks uzsvērta saules bateriju, vēja un biomasas nozīme (ieskaitot bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas). Turklāt pētniecībai izvirzīts mērķis pilnībā realizēt citu atjaunojamo enerģijas avotu, t.i., ģeotermālo, termālo, termāli - solāro, okeāna un mazo hidroelektrostaciju, potenciālu.

- Kurināmā/degvielas ražošana no atjaunojamām izejvielām

Izstrādāt un demonstrēt uzlabotas pārveides tehnoloģijas cietā, šķidrā un gāzveida biomasas kurināmā ilgtspējīgai ražošanai (ieskaitot bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas) un minētā kurināmā piegādes ķēdes, īpaši akcentējot biodegvielas transporta vajadzībām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniem biodegvielas veidiem, kā arī esošo biodegvielu jauna veida ražošanas un izplatīšanas veidiem, tostarp enerģijas un citu lielas pievienotās vērtības produktu integrētai ražošanai biorafinēšanas ceļā. Izvirzot par mērķi radīt „no avota uz lietotāju” orientētas priekšrocības saistībā ar oglekļa dioksīdu, pētījumu uzmanības lokā būs energoefektivitātes uzlabošana, tehnoloģiju integrācijas un izejvielu izmantošanas veicināšana. Tas ietvers arī tādus jautājumus kā izejvielu loģistika, pirmsnormatīvā pētniecība un standartizācija drošiem un uzticamiem stacionāriem un transporta lietojumiem. Lai pilnībā izmantotu ūdeņraža ražošanas potenciālu no atjaunojamiem enerģijas avotiem, tiks atbalstīti procesi, kuros izmanto biomasu, elektroenerģiju no atjaunojamiem avotiem un saules enerģiju.

- Atjaunojamie enerģijas avoti apsildei un dzesēšanai

Izstrādāt un demonstrēt daudzveidīgas tehnoloģijas, lai paaugstinātu atjaunojamo enerģijas resursu potenciālu apsildes un dzesēšanas vajadzībām, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā enerģētikā. Mērķis ir panākt būtisku izmaksu samazināšanu, augstāku efektivitāti, turpmāku vides ietekmējuma samazināšanu un optimizēt tehnoloģiju izmantošanu dažādu reģionu apstākļos. Pētījumiem un demonstrējumiem jāietver jaunas sistēmas un komponenti lietojumiem rūpniecībā (ieskaitot termālo jūras ūdens atsāļošanu), centralizētai siltumapgādei un/vai individuālai telpu apsildei un kondicionēšanai, ēku integrēšanai un enerģijas uzkrāšanai.

- CO 2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas nulles emisijas līmeņa elektroenerģijas ražošanai

Izrakteņu kurināmais neizbēgami arī nākamajos gadu desmitos veidos nozīmīgu energoresursu daļu. Lai šo situāciju saskaņotu ar vides interesēm, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām, ievērojami jāsamazina izrakteņu kurināmā negatīvā ietekme uz vidi, kā galveno mērķi izvirzot augsti efektīvu elektroenerģijas ražošanu ar nullei tuvu emisijas līmeni. Būtiski ir izstrādāt un demonstrēt efektīvas un uzticamas CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, ar mērķi panākt par EUR 20 tonnā zemākas CO2 uztveršanas un uzglabāšanas izmaksas, uztveršanas intensitātei pārsniedzot 90%, kā arī pierādīt CO2 uzglabāšanas ilgtermiņa stabilitāti, drošumu un uzticamību.

- Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas

Spēkstacijas, kurās kā kurināmo izmanto akmeņogles, nemainīgi būs pašas galvenās elektroenerģijas ražotājas pasaulē, taču tām ir ievērojams potenciāls turpmākai efektivitātes paaugstināšanai un emisiju samazināšanai, īpaši attiecībā uz CO2 emisiju. Lai saglabātu konkurētspēju un sekmētu CO2 emisiju pārvaldību, tiks atbalstīta tīro akmeņogļu pārveides tehnoloģiju izstrādāšana un demonstrēšana, lai būtiski palielinātu spēkstaciju efektivitāti un uzticamību, minimizētu piesārņojuma emisiju un samazinātu vispārējās izmaksas dažādos ekspluatācijas apstākļos. Nākotnē cenšoties panākt nulles emisiju elektroenerģijas ražošanā, šīm darbībām jāsagatavo CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība, jāpapildina tās un jābūt ar tām saistītām.

- Viedi enerģētikas tīkli

Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgākām enerģētikas sistēmām, vajadzīgi plaša mēroga pētniecības un attīstības centieni, kas paaugstinātu Eiropas elektroenerģijas un gāzes apgādes sistēmu un tīklu efektivitāti, elastīgumu, drošumu un uzticamību. Attiecībā uz elektroapgādes tīkliem, mērķi pārveidot pašreizējo elektroapgādes tīklu elastīgā un mijiedarbīgā (patērētājs/operators) pakalpojumu tīklā un novērst šķēršļus plašai atjaunojamo enerģijas avotu un dalītās ģenerācijas (piemēram, kurināmā elementu, mikroturbīnu, atgriezeniskās virzes kustības dzinēju) ieviešanai un efektīvai integrēšanai nosaka vajadzību arī izstrādāt un demonstrēt svarīgas pamattehnoloģijas (piemēram, novatoriskus IKT risinājumus, neizsīkstošu energoresursu uzkrāšanas tehnoloģijas, energoelektroniku, HTS iekārtas). Gāzes tīklu jomā mērķis ir demonstrēt viedākus un efektīvākus gāzes pārvades un sadales procesus un sistēmas, ieskaitot efektīvu atjaunojamo enerģijas avotu integrēšanu.

- Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana

Milzīgais enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls[35] ir jāizmanto, optimizējot, apstiprinot un demonstrējot jaunas koncepcijas un tehnoloģijas ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver ilgtspējīgu stratēģiju un tehnoloģiju apvienošanu augstākai energoefektivitātei, atjaunojamās enerģijas un poliģenerācijas izmantošanu, kā arī pieprasījuma pārvaldības sistēmu plašu integrēšanu pilsētās un lauku pašvaldībās. Šos liela mēroga pasākumus var atbalstīt ar novatoriskām pētniecības un attīstības darbībām, kas pievēršas atsevišķiem komponentiem vai tehnoloģijām, piemēram, poliģenerācijai un ekoloģiskām ēkām. Galvenais mērķis ir vietējo pašvaldību energoapgādes sistēmu optimizācija, panākot līdzsvaru starp būtisku enerģijas patēriņa samazināšanu un cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu apgādes sistēmas risinājumu, ieskaitot jaunu kurināmā veidu izmantošanu īpašos transportlīdzekļu parkos[36].

- Zināšanas enerģētikas politikas veidošanai

Izstrādāt instrumentus, metodes un modeļus, lai izvērtētu galvenos ekonomiskos un sociālos jautājumus, kas saistīti ar enerģētikas tehnoloģijām. Darbības ietvers datubāzu un scenāriju izstrādi paplašinātajai ES, kā arī enerģētikas un ar to saistīto politikas jomu piegādes drošības, vides, sabiedrības un enerģētikas nozares konkurētspējas ietekmējuma novērtēšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tehnoloģiju progresa ietekmei uz ES politiku.

Starptautiskā sadarbība

Ņemot vērā problēmu, apdraudējumu un iespēju globālo raksturu, starptautiskā sadarbība ir enerģētikas pētniecības elements ar aizvien pieaugošu nozīmi. Īpašos pasākumos atbalstīs stratēģiski svarīgas daudzpusējas sadarbības iniciatīvas, tādas kā Starptautiskā partnerība ūdeņraža saimniecībai ( IPHE ), Vadošais forums oglekļa atdalīšanas jautājumos ( CSLF ) un Johannesburgas Atjaunojamo enerģiju koalīcija ( JREC ). Tiks atbalstītas arī citas īpašas darbības, kas risinās tādus jautājumus kā enerģētikas politikas vides ietekmējums, energoapgādes savstarpējā atkarība, tehnoloģiju nodošana un veiktspējas paaugstināšana.

Starptautiskā zinātniskā sadarbība enerģētikas jomā arī atbalstīs mērķi, ko izvirzījusi ES Enerģētikas iniciatīva nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai ( EUEI ), kuru aizsāka Pasaules augstākā līmeņa sanāksme par ilgtspējīgu attīstību ( WSSD ), proti, dot ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, nodrošinot nabadzīgajai iedzīvotāju daļai uzticamu un pieejamu piekļuvi atjaunojamajām enerģijām.

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Pētniecība saistībā ar jaunām vajadzībām palīdzēs noteikt un izpētīt jaunas zinātnes un tehnoloģiju iespējas energoapgādes jomā, pārveides izmantošanā un ilgtspējībā, bieži vien saistībā ar citām sfērām un disciplīnām, tādām kā biotehnoloģija un jaunie materiāli un ražošanas procesi. Piemēri neparedzētām politikas vajadzībām, uz kurām varētu rasties nepieciešamība ātri reaģēt, varētu būt izmaiņas starptautiskajās darbībās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, kā arī pēkšņi ievērojami pārtraukumi vai nestabilitāte energoapgādē vai cenu veidošanās procesā.

6. Vide (tostarp klimata pārmaiņas)

Mērķis

Veicināt dabas un cilvēka veidotās vides un tās resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, padziļinot mūsu zināšanas par mijiedarbību starp biosfēru, ekosistēmām un cilvēka darbībām un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, līdzekļus un pakalpojumus, lai integrēti risinātu globālos ar vidi saistītos jautājumus. Uzsvars tiks likts uz klimata, ekoloģisko, zemes un okeāna sistēmu pārmaiņu prognozēšanu, uz instrumentiem un tehnoloģijām, lai kontrolētu, novērstu un mazinātu ietekmi uz vidi un apdraudējumu, tostarp veselības, kā arī dabas un cilvēka veidotās vides ilgtspējības apdraudējumu.

Metode

Vides aizsardzība ir būtiska mūsdienu un nākotnes paaudžu dzīves kvalitātei, kā arī ekonomiskajai izaugsmei. Pieņemot, ka zemes dabas resursus un cilvēka veidoto vidi arvien spēcīgāk ietekmē pieaugošs iedzīvotāju skaits, urbanizācija, nepārtraukta lauksaimniecības, transporta un enerģētikas nozares paplašināšanās, kā arī klimata pārmaiņas un sasilšana vietējā, reģionālā un globālā mērogā, problēma, kas jārisina ES, ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Sadarbību visā ES rosina fakts, ka valstis, reģioni un pilsētas saskaras ar kopējām vides problēmām un ka ir nepieciešama pētniecības kritiskā masa, ņemot vērā vides pētījumu mērogu, apjomu un augsto sarežģītības pakāpi. Šāda sadarbība arī sekmē kopīgu plānošanu, savienotu un savstarpēji sadarbīgu datubāzu izmantošanu, kā arī kopēju rādītāju, novērtēšanas metodoloģiju, saskanīgu lielapjoma novērošanas un prognozēšanas sistēmu izstrādāšanu. Turklāt starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, lai papildinātu zināšanas un veicinātu labāku pārvaldību globālā mērogā.

Pētniecība šajā tēmā[37] sekmēs ES un tās dalībvalstu starptautisko saistību izpildi, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Pamatkonvencijā par klimata pārmaiņām, Kioto un Monreālas protokolos, Kioto protokolam sekojošajās iniciatīvās, ANO konvencijā par bioloģisko daudzveidību, Pasaules 2002. gada augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, tostarp ES Ūdens iniciatīvā (kā arī veicinās ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu). Tā arī palīdzēs darbam, ko veic Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos un Zemes novērošanas grupa ( GEO ), kā arī ņems vērā Tūkstošgades ekosistēmas novērtējumu. Papildus tiks atbalstītas pētniecības vajadzības, kas radīsies saistībā ar esošiem un jauniem ES tiesību aktiem un politikas jomām, un īstenojot Sesto vides rīcības programmu, saistītas tematiskas stratēģijas un citas jaunas stratēģijas (piemēram, dzīvsudraba stratēģiju), kā arī vides tehnoloģiju un vides un veselības rīcības plānus.

Novatorisku vides tehnoloģiju veicināšana palīdzēs panākt ilgtspējīgu resursu izmantošanu, samazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī aizsargāt ekosistēmas un cilvēka veidoto vidi. Pētniecība arī sekmēs tehnoloģiju attīstību, kas, savukārt, uzlabos Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU, vietu tirgū tādās jomās kā vides tehnoloģijas. Eiropas Tehnoloģiju platformas tādos jautājumos kā ūdens apgāde un kanalizācija, ilgtspējīga ķīmija, celtniecība un mežsaimniecība apstiprina, ka pastāv vajadzība pēc darbībām ES līmenī, tādēļ turpmāk minēto darbību ietvaros tiks atbalstītas nozīmīgas to pētniecības programmu daļas.

Tiks intensificēta valsts programmu koordinēšana, paplašinot un padziļinot esošo ERA-NET tīklu darbības jomu vides pētniecībā, ieskaitot Baltijas jūras pētniecības programmu kopīgu īstenošanu un jaunu ERA-NET tīklu veidošanu.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nostiprinātu ES pētniecības rezultātu izplatīšanu, arī izmantojot sinerģiju ar papildu finansēšanas mehānismiem ES un dalībvalstu līmenī, kā arī lai veicinātu to, ka rezultātus izmanto tiešie lietotāji, galvenokārt politiku veidotāji.

Darbības

- Klimata pārmaiņas, piesārņojums un riski

- Ietekme uz vidi un klimatu

Ir vajadzīgi integrēti pētījumi par klimata un zemes sistēmas funkcionēšanu, lai novērotu un analizētu, kā šīs sistēmas attīstās un paredzētu to nākotnes attīstību. Tas dos iespēju izstrādāt efektīvus pasākumus, lai pielāgotos vides pārmaiņām un to radītajai ietekmei, kā arī mazinātu tās. Tiks izstrādāti un izmantoti progresīvi klimata pārmaiņu modeļi, sākot no globāla līdz pat subreģionālam mērogam, lai novērtētu pārmaiņas, potenciālo ietekmi un kritiskos sliekšņus. Ņemot vērā pārmaiņas sausuma, vētru un plūdu tipiskās norises modeļos, tiks pētītas pārmaiņas atmosfēras sastāvā un ūdens ciklā un izstrādātas uz risku orientētas metodes. Tiks pētīta ietekme uz vides kvalitāti un klimatu, ko rada gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī atmosfēras, stratosfēras ozona slāņa, zemes virsas, ledāju un okeānu mijiedarbība. Tiks ņemti vērā arī atgriezeniskās saites mehānismi un pēkšņas pārmaiņas (piemēram, okeāna apritē), kā arī ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām.

- Vide un veselība

Ir nepieciešama daudzdisciplīnu pētniecība par vides riska faktoru un cilvēku veselības mijiedarbību, lai sniegtu atbalstu Vides un veselības rīcības plānam un integrētu tajā apsvērumus par sabiedrības veselību un slimību aprakstus, kas saistīti ar jauniem vides riskiem. Pētniecībā īpaša uzmanība tiks pievērsta vienlaicīgai iedarbībai dažādos veidos, piesārņojuma avotu noteikšanai, jauniem vai aktuāliem vides apdraudējuma faktoriem (piemēram, iekštelpu un āra gaiss, elektromagnētiskie lauki, troksnis un toksisku vielu iedarbība) un to potenciālo ietekmi uz veselību. Pētījumu mērķis būs arī integrēt cilvēku biomonitoringa pētījumu zinātniskos aspektus, metodoloģiju un instrumentus koordinētas un saskanīgas pieejas izstrādāšanai. Darbības ietvers Eiropas kohortu pētījumus, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kā arī metodēm un instrumentiem uzlabotai riska raksturošanai, novērtēšanai un risku un veselības ietekmējumu salīdzināšanai. Pētījumu gaitā tiks izstrādāti bioloģiskie marķieri un modelēšanas instrumenti, ņemot vērā apvienoto iedarbību, neaizsargātības un nenoteiktības variācijas. Tiks izstrādātas arī metodes un instrumenti lēmumu pieņemšanas atbalstam (indikatori, izmaksu un guvumu analīzes un daudzkritēriju analīzes metodes, veselības ietekmējuma novērtēšana, slimību radīto apgrūtinājumu un ilgtspējības analīze), riska analīzei, pārzināšanai un paziņošanai, kā arī politiku izstrādei un analīzei.

- Dabas radītais apdraudējums

Veiksmīgai dabas katastrofu pārvarēšanai ir nepieciešama pieeja, kas ņem vērā daudzus riskus. Ir nepieciešamas labākas zināšanas, metodes un integrēta struktūra, lai novērtētu apdraudējumu, neaizsargātību un riskus. Turklāt jāizstrādā kartografēšanas, novēršanas un risku mazinošas stratēģijas, kas ņem vērā ekonomiskos un sociālos faktorus. Tiks pētītas ar klimatu saistītās katastrofas (tādas kā vētras, sausums, meža ugunsgrēki, zemes nogruvumi un plūdi) un ģeoloģiskās katastrofas (tādas kā zemestrīces, vulkānu izvirdumi un cunami). Šie pētījumi ļaus labāk izprast šo katastrofu pamatā esošos procesus, uzlabot paredzēšanas un prognozēšanas metodes, izmantojot varbūtības metodi. Pētniecība arī sekmēs agrās brīdināšanas un informācijas sistēmu pilnveidi. Tiks kvantitatīvi novērtēta arī lielo dabas katastrofu netiešā ietekme uz sabiedrību.

- Resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

- Dabas un cilvēka veidotu resursu saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana

Pētījumu mērķis būs uzlabot zināšanu pamatu un izstrādāt progresīvus modeļus un instrumentus, kas vajadzīgi resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un ilgtspējīga patēriņa modeļu radīšanai. Tas savukārt palīdzēs paredzēt ekosistēmu uzvedību un to atjaunošanas norisi, kā arī samazināt nozīmīgu strukturālo un funkcionālo ekosistēmu elementu degradēšanos un izzušanu (attiecas uz bioloģiskās daudzveidības, ūdens, augsnes un jūras resursiem). Ekosistēmu modelēšanas pētījumos tiks ņemta vērā dabas aizsardzības un saglabāšanas prakse. Tiks veicinātas novatoriskas koncepcijas tādas saimnieciskās darbības uzsākšanai, kas saistīta ar ekosistēmu devumu. Tiks izstrādātas metodes, lai novērstu pārtuksnešošanos, augsnes noārdīšanos un eroziju, kā arī apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Pētniecībā pievērsīsies arī mežu un pilsētvides ilgtspējīgai apsaimniekošanai, ieskaitot plānošanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanai. Pētījumos izmantos atklātu, dalītu, savstarpēji sadarbīgu datu pārvaldes un informācijas sistēmu, kā arī veicinās tās izstrādāšanu, atbalstīs novērtējumus, prognozes un pakalpojumus, kas saistīti ar dabas resursiem un to izmantošanu.

- Jūras vides attīstība

Ir vajadzīgi īpaši pētījumi, lai uzlabotu mūsu izpratni par cilvēka darbības ietekmi uz okeāniem un jūrām, un uz jūras vides resursiem, tostarp reģionālo jūru un piekrastes zonu piesārņojumu un eitrofikāciju. Tiks veikti pētījumi akvatiskā vidē, dziļjūras ekosistēmās un jūras gultnē, lai novērotu, uzraudzītu un paredzētu šīs vides uzvedību un veicinātu izpratni par jūru un okeāna resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Cilvēka darbību ietekmi uz okeānu novērtēs ar integrētu metožu palīdzību, ņemot vērā jūras bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu procesus un devumu, ūdens cirkulāciju okeānā un jūras gultnes ģeoloģiju.

- Vides tehnoloģijas

- Vides tehnoloģijas dabas un cilvēka veidotās vides ilgtspējīgai apsaimniekošanai un saglabāšanai

Jaunas vai uzlabotas vides tehnoloģijas ir nepieciešamas, lai samazinātu cilvēka darbības ietekmi uz vidi, aizsargātu vidi un efektīvāk apsaimniekotu resursus, lai izstrādātu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, kas būtu labvēlīgāki videi nekā to esošās alternatīvas. Pētniecībā galvenokārt pievērsīsies tehnoloģijām, kas novērš vai samazina vides riskus, dabas katastrofu un stihiju ietekmes samazināšanai, klimata pārmaiņu riska samazināšanai un bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanai; tehnoloģijām, kas veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu; tehnoloģijām resursu apsaimniekošanai un piesārņojuma efektīvākai likvidēšanai, kas saistītas ar ūdeni, augsni, gaisu, jūru un citiem dabas resursiem vai atkritumiem; tehnoloģijām ekoloģiski nekaitīgai un ilgtspējīgai cilvēka veidotās vides apsaimniekošanai, ieskaitot apbūvēto vidi, pilsētu teritorijas, ainavas, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanai un restaurācijai.

- Tehnoloģiju novērtēšana, apstiprināšana un testēšana

Pētniecības uzmanības lokā būs tehnoloģiju, tostarp procesu un produktu, riska un efektivitātes novērtēšana, kā arī saistīto metožu, piemēram, dzīves cikla analīzes, tālāka pilnveide. Turklāt īpaša uzmanība tiks pievērsta vides tehnoloģiju ilgtermiņa iespējām, tirgus potenciālam un sociālekonomiskajiem aspektiem; ķīmisko vielu riska novērtēšanai, viedām testēšanas stratēģijām un metodēm, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, riska kvantitatīvas noteikšanas metodēm; kā arī pētnieciskajam atbalstam Eiropas Vides tehnoloģiju apstiprināšanas un testēšanas sistēmas izstrādāšanai.

- Zemes novērošanas un novērtēšanas instrumenti

- Zemes novērošana

Pētījumos pievērsīsies Globālās zemes novērošanas sistēmu sistēmas ( GEOSS ) izstrādei un integrēšanai vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumos, ko risina GEO iniciatīvas[38] ietvaros. Pētījumos tiks aplūkota savstarpējā sadarbība starp novērošanas sistēmām, informācijas pārvaldība un datu apmaiņa, kā arī vides parādību izprašanai, modelēšanai un paredzēšanai noderīgās informācijas optimizēšana. Šo pētījumu uzmanības lokā būs dabas katastrofas, klimata pārmaiņas, laikapstākļi, ekosistēmas, dabas resursi, ūdens, zemes izmantojums, vide un veselība, kā arī bioloģiskā daudzveidība (ieskaitot riska novērtēšanu, prognozēšanas metodes un novērtēšanas līdzekļus), lai radītu priekšrocības, kas saistītas ar GEOSS izmantošanu sabiedrības labā, un veicinātu GMES .

- Ilgtspējīgas attīstības novērtēšanas instrumenti

Ir vajadzīgi instrumenti, lai kvantitatīvi novērtētu vides un pētniecības politikas ieguldījumu konkurētspējā un ilgtspējīgā attīstībā, ieskaitot uz tirgus procesiem balstītas un regulatīvas pieejas, kā arī pašreizējo ražošanas un patēriņa modeļu attīstības tendenču efekta novērtēšanu. Šādi instrumenti ietvers modeļus, kas respektē saiknes starp ekonomiku, vidi un sabiedrību, līdz ar to arī veiksmīgas un efektīvas pielāgošanās un novēršanas stratēģijas. Pētniecībā arī centīsies uzlabot esošos un izstrādāt jaunus indikatorus, kas vajadzīgi, lai novērtētu ilgtspējīgas attīstības politikas prioritātes un analizētu saikni starp tām, ņemot vērā ES pašreizējo ilgtspējīgas attīstības indikatoru kopumu. Pētniecība ietvers arī tehnoloģiju, sociālekonomisko virzītājspēku, ārējo faktoru un pārvaldības analīzi, kā arī prognozējošus pētījumus. Pētījumu rezultātu lietojuma sfēras ietver zemes izmantojumu, jūras politiku un ekonomiku, ar klimata pārmaiņām saistītos politiskos un sociālos konfliktus.

Starptautiskā sadarbība

Vides problēmas neizbēgami ir pārrobežu, reģionāla vai globāla mēroga problēmas, līdz ar to starptautiskajai sadarbībai šajā tēmā ierādīta būtiska vieta. Konkrētas jomas ir saistītas ar ES starptautiskajām saistībām, tādām kā konvencijas par klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, pārtuksnešošanos, ķīmiskajām vielām un atkritumiem, Johannesburgas augstākā līmeņa sanāksmes lēmumi par ilgtspējīgu attīstību, kā arī citas reģionālas konvencijas. Tiks pievērsta uzmanība nozīmīgiem pētījumiem, kas izriet no ES vides stratēģijas un rīcības plāniem[39].

Zinātnes un tehnoloģiju partnerība ar jaunattīstības valstīm dos ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā vairākās jomās (piemēram, vides resursu izzušanas apturēšana, ūdens saimniecības, apgādes un kanalizācijas uzlabošana, kā arī urbanizācijas izraisīto vides problēmu risinājumi), kurās galvenā nozīme varētu būt arī MVU. Īpaša uzmanība tiks pievērsta saistībai starp globāliem vides jautājumiem un reģionāla un vietēja mēroga attīstības problēmām, kas saistītas ar zemes izmantošanu dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, dabiskiem un cilvēku izraisītiem apdraudējumiem un riskiem, klimata pārmaiņām, vides tehnoloģijām, vides un veselības, kā arī politikas analīzes instrumentiem. Sadarbība ar industrializētajām valstīm veicinās pieeju izciliem pasaules mēroga pētījumiem.

GEOSS izveidošana zemes novērošanai sekmēs starptautisko sadarbību, lai izprastu zemes sistēmas un ilgtspējības jautājumus, kā arī koordinētu datu vākšanu zinātnes un politikas vajadzībām.

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Ar jaunām vajadzībām saistītos pētījumos šīs tēmas ietvaros var aplūkot tādus jautājumus kā cilvēku, ekosistēmu un biosfēras mijiedarbība vai jauni riski, kas saistīti ar dabas, cilvēka vai tehnoloģiju izraisītām katastrofām.

Atbalsts reaģēšanai uz neparedzētām vides politikas vajadzībām var būt saistīts, piemēram, ar jauno ES politikas sfēru — vides, jūras politikas, standartu un noteikumu — ilgtspējības ietekmes novērtējumu.

7. Transports (tostarp aeronautika)

Mērķis

Pamatojoties uz tehnoloģiju attīstību, iedzīvotāju un sabiedrības labā izstrādāt integrētas videi draudzīgākas un „viedākas” Eiropas transporta sistēmas, kas atbilstu dabas un vides resursu saglabāšanas prasībām; nostiprināt un turpmāk attīstīt vadošo lomu, kas pasaules tirgū ir šīs Eiropas nozares pārstāvjiem.

Metode

Eiropas transporta sistēma ir vitāli svarīgs Eiropas ekonomiskās un sociālās izaugsmes faktors. Tam ir galvenā nozīme cilvēku un preču pārvadāšanā vietējā, reģionālā, valstu, Eiropas un starptautiskā mērogā. Šajā tēmā tiks risinātas vairākas aktuālas problēmas, kas norādītas Baltajā grāmatā par transportu[40], lai paaugstinātu transporta sistēmu devumu sabiedrībai un ieguldījumu rūpniecības konkurētspējā paplašinātajā ES, vienlaikus samazinot transporta negatīvo ietekmi un sekas attiecībā uz vidi, enerģijas izmantošanu un sabiedrības veselību.

Tiks ieviesta jauna, integrēta pieeja, kas saista visus pārvadājumu veidus, respektē pētniecības un zināšanu attīstības sociāli ekonomiskās un tehnoloģiskās dimensijas, un iekļauj gan jauninājumus, gan politikas pamatnostādnes.

Daudzās tehnoloģiju platformas, kas izveidotas šajā jomā ( ACARE aeronautikai un gaisa transportam, ERRAC dzelzceļa transportam, ERTRAC autoceļu transportam, WATERBORNE ūdens transportam, ūdeņradim un kurināmā elementiem), ir izstrādājušas ilgtermiņa redzējumus un stratēģiskās pētniecības programmas ( SRA ), kas lieti noder šīs tēmas formulēšanā un atbilst politikas veidotāju vajadzībām un sabiedrības cerībām. Izraudzīti SRA aspekti var būt par pamatotu iemeslu Kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu aizsākšanai. ERA-NET darbības paver iespējas veicināt atsevišķu transporta nozares tēmu turpmāku starpvalstu koordinēšanu, un tās atbalstīs gadījumos, kad tas tiks atzīts par lietderīgu.

Darbības, kas ir īpaši nozīmīgas MVU, ietver centienus nodrošināt drošas uz tehnoloģijām balstītas piegādes ķēdes dažādās nozarēs; pavērt MVU pieeju pētniecības iniciatīvām; veicināt MVU nozīmi un progresīvo tehnoloģiju MVU dibināšanu, jo īpaši attīstītu transporta tehnoloģiju jomā, „ar pakalpojumiem saistītās” darbībās, kas raksturīgas transporta nozarei, kā arī sistēmu un lietojumu izveidi satelītnavigācijas jomās.

Aktuālās politikas vajadzības, kā arī jaunu politiku (piemēram, jūras politikas) izstrāde, novērtēšana un īstenošana tiks risinātas dažādos pasākumu kopumos, arī starptematiskā aspektā. Pētnieciskais darbs ietvers pētījumus, modeļus un instrumentus, ko izmanto stratēģiskajā uzraudzībā un prognozēšanā, un kuros integrētas zināšanas, kas saistītas ar galvenajiem transporta nozares ekonomiskajiem, sociālajiem, drošības un vides jautājumiem. Darbībās, kas saistītas ar starptematiskām pētījumu jomām, īpaša uzmanība tiks pievērsta transporta īpatnībām, piemēram, drošības aspektiem kā transporta sistēmas neatņemamai prasībai; alternatīvo enerģijas avotu izmantošanai transporta lietojumos; kā arī transporta vides ietekmējuma, tostarp klimata pārmaiņu, uzraudzībai.

Tiks atbalstītas arī darbības pētījumu rezultātu izplatīšanai un izmantošanai, kā arī ietekmes novērtēšanai, pievēršot galveno uzmanību īpašām lietotāju vajadzībām un politikas prasībām transporta nozarē.

Darbības

Aeronautika un gaisa transports

Darbības dos ieguldījumu galveno Kopienas politiku jomā, kā arī ACARE stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanā. Kvantitatīvie mērķi atbilst tiem mērķiem, kas minētajā programmā izvirzīti laikposmam līdz 2020. gadam. Šīs pētniecības joma ietver visus ar gaisa kuģiem, pasažieru pārvadājumiem un lidostas kontrolējamo teritoriju saistītos gaisa transporta sistēmas aspektus.

Videi draudzīgāks gaisa transports. Izstrādāt tehnoloģijas, lai samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi, izvirzot mērķi uz pusi samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, par 80% samazināt noteiktas slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas, uz pusi samazināt dzirdamo troksni. Pētniecības uzmanības lokā būs videi draudzīgāku dzinēju tehnoloģiju attīstīšana, ieskaitot alternatīvo degvielu tehnoloģijas, kā arī uzlabota fiksētu spārnu un rotējošu spārnu gaisa satiksmes līdzekļu efektivitāte, jaunas „viedas” vieglās konstrukcijas un uzlabota aerodinamika. Pētījumi aptvers arī tādus jautājumus kā uzlabota lidaparātu ekspluatācija lidostās (kontrolējamajā teritorijā un atklātajā teritorijā), gaisa satiksmes vadība, lidaparātu ražošana, apkope un otrreizējās pārstrādes procesi.

Laika efektivitātes palielināšana. Īstenot būtiskas pārmaiņas aviācijā, lai sasniegtu plānoto izaugsmi, proti, trīs reizes lielāku gaisa kuģu kustību, vienlaikus uzlabojot precizitāti jebkuros laika apstākļos un ievērojami samazinot laiku, kas pavadīts lidostās, kārtojot ar lidojumiem saistītās formalitātes. Pētījumos izstrādās un ieviesīs novatorisku gaisa satiksmes pārvaldības ( ATM ) sistēmu SESAME [41] iniciatīvas ietvaros, apvienojot gaisa, zemes un kosmosa elementus, satiksmes plūsmas pārvaldību un gaisa kuģu lielāku autonomiju. Tiks aplūkoti arī gaisa kuģu dizaina aspekti, lai uzlabotu rīcību pasažieru un kravas pārvadājumos, meklēti jauni risinājumi efektīvai lidostu izmantošanai un gaisa transporta iekļaušanai vispārējā transporta sistēmā. Gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu pilnveides efektīvāko koordinēšanu Eiropā nodrošinās ar SESAME iniciatīvas[42] palīdzību.

Patērētāju apmierinātības un drošības garantēšana. Ievērojami uzlabot pasažieru izvēles iespējas un lidojumu saraksta elastību, vienlaikus panākot pieckāršu negadījumu īpatsvara samazinājumu. Jaunas tehnoloģijas nodrošinās lielāku gaisa kuģu/dzinēju konfigurāciju izvēli, sākot no plata korpusa līdz maza izmēra lidaparātiem, augstāku visu sistēmas elementu automatizācijas līmeni, ieskaitot lidmašīnas vadību. Uzmanības lokā būs arī pasažieru komforta un labsajūtas uzlabošana, jauni pakalpojumi, aktīvie un pasīvie drošības pasākumi, īpaši uzsverot cilvēka faktoru. Pētījumos būs ietverta arī lidostu un gaisa satiksmes darbību pielāgošana dažāda tipa lidaparātiem un to izmantošana 24 stundas diennaktī, nepārsniedzot sabiedrībai pieņemamu trokšņa līmeni.

Izmaksu efektivitātes uzlabošana. Veicināt konkurētspējīgu piegādes ķēdi, kas nodrošina iespēju uz pusi samazināt laiku, kas nepieciešams, līdz produkts nonāk tirgū, kā arī samazināt produktu izstrādāšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā rezultātā gaisa transports kļūtu pieejamāks iedzīvotājiem. Pētījumu uzmanības lokā būs uzlabojumi visā uzņēmējdarbības procesā, sākot no koncepcijas izstrādes līdz produkta izveidei, ražošanai un ekspluatācijai, ieskaitot piegādes ķēdes integrēšanu. Tie ietvers uzlabotas imitēšanas iespējas un augstāku automatizācijas līmeni, tehnoloģijas un metodes, lai konstruētu gaisa kuģus, kam nav nepieciešama apkope, kā arī racionalizētu gaisa kuģu, lidostu un gaisa satiksmes pārvaldības darbības.

Gaisa kuģu un pasažieru aizsardzība. Novērst jebkāda veida bīstamas darbības, kuru rezultātā ceļotāji vai citi cilvēki varētu tikt ievainoti, viņiem varētu rasties zaudējumi, tikt nodarīts kaitējums vai sagādātas neērtības gaisa kuģa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Pētījumu uzmanības lokā būs būtiski gaisa transporta sistēmas elementi, tostarp drošības pasākumi, projektējot lidaparātu salonus un pilotu kabīnes, automātiskā kontrole un nolaišanās gaisa kuģa neatļautas izmantošanas gadījumā, aizsardzība pret ārējiem uzbrukumiem, kā arī drošības aspekti gaisa telpas pārvaldībā un lidostu ekspluatācijā.

Vadošā loma nākotnes gaisa transportā. Izpētīt radikālākas, videi nekaitīgākas un novatoriskākas tehnoloģijas, kuras varētu veicināt būtiskas pārmaiņas, kas nepieciešamas gaisa transportam šā gadsimta otrajā pusē un pēc tam. Pētniecībā aplūkos tādus aspektus kā jaunas piedziņas un pacelšanās koncepcijas, jaunas idejas gaisa kuģu iekštelpu dizainam, jaunas lidostu koncepcijas, jaunas lidaparātu vadības un kontroles metodes, alternatīvas koncepcijas gaisa transporta sistēmu ekspluatācijā un to integrēšana ar citiem transporta veidiem.

Virszemes transports (dzelzceļš, autotransports un kuģi)

Videi draudzīgāks virszemes transports. Attīstīt tehnoloģijas un zināšanas, lai samazinātu piesārņojumu (gaisa, ūdens un augsnes) un ietekmi uz vidi, aplūkojot ar klimata pārmaiņām, veselību, bioloģisko daudzveidību un troksni saistītus aspektus. Pētījumu rezultātā uzlabosies piedziņas mehānismu tīrība un Energoefektivitāte, tiks veicināta alternatīvo degvielu izmantošana, ieskaitot ūdeņradi un kurināmā elementus. Darbības būs saistītas ar infrastruktūras, transportlīdzekļu, kuģu un to komponentu tehnoloģijām, ietverot vispārēju sistēmas optimizēšana. Pētījumi, kas saistīti ar transportam raksturīgajām pārmaiņām, ietvers ražošanu, celtniecību, apkopi, remontu, kontroli, otrreizējo pārstrādi, nolietoto transportlīdzekļu izmantošanas stratēģijas, kā arī veicamos pasākumus, ja jūrā notikusi avārija.

Kravu novirzīšanas uz citiem transporta veidiem veicināšana un transporta koridoru atslogošana [43] . Izstrādāt un demonstrēt raitus cilvēku un preču pārvadājumus „no durvīm līdz durvīm”, kā arī tehnoloģijas, kas garantē efektīvu pārvadātāju sadarbību, arī dzelzceļa transporta konkurētspējas kontekstā. Šajā tēmā ietilpst darbības, kas risinās jautājumus saistībā ar vietēja, reģionāla, valsts un Eiropas mēroga transporta tīklu, sistēmu un pakalpojumu savietojamību un darbības optimizēšanu, kā arī vairāku pārvadājumu veidu integrēšanu. Pasākumu mērķis būs optimizēta infrastruktūras izmantošana, ieskaitot stacijas un specializētos tīklus, labāka transporta, satiksmes un informācijas pārvaldība, uzlabota kravu loģistika un pasažieru pārvadātāju sadarbība. Tiks izstrādātas viedas sistēmas, jaunas transportlīdzekļu/kuģu koncepcijas un tehnoloģijas, tostarp iekraušanas un izkraušanas darbības. Zināšanas, kas vajadzīgas politikas veidošanai, ietvers cenu veidošanos un iekasēšanu transporta infrastruktūrā, Eiropas transporta politikas pasākumu novērtēšanu un Eiropas sadarbības tīklu politiku un projektus.

Nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cilvēkiem un precēm, veicot pētījumus par „nākamās paaudzes transportlīdzekļiem” un to ienākšanu tirgū, apvienojot visus tīras, enerģētiski efektīvas, drošas un inteliģentas ceļu satiksmes elementus. Jaunu mobilitātes koncepciju, novatorisku organizatoriskās un pārvietošanās pārvaldības shēmu un kvalitatīva sabiedriskā transporta pētījumu mērķis būs nodrošināt visiem pieejamus un augsta līmeņa vairāku pārvadājumu veidu integrēšanu. Tiks izstrādātas un pārbaudītas novatoriskas stratēģijas tīram pilsētas transportam[44]. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nepiesārņojošiem transportlīdzekļiem, pieprasījuma pārvaldībai, personīgā transporta racionalizācijai, kā arī informācijas un komunikācijas stratēģijām, pakalpojumiem un infrastruktūrai. Instrumenti politikas izstrādāšanas un īstenošanas atbalstam ietvers transporta plānošanu un zemes ierīcību.

Drošuma un drošības uzlabošana. Attīstīt tehnoloģijas un viedas sistēmas, lai aizsargātu neaizsargātās personas, piemēram, transportlīdzekļu vadītājus, pasažierus, apkalpes locekļus un gājējus. Tiks izstrādātas progresīvas tehniskas sistēmas un riska analīzes metodes sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un transporta infrastruktūras izveidei. Uzsvars tiks likts uz integrējošām metodēm, kas apvieno cilvēka faktoru, strukturālo integritāti, profilaksi, pasīvos un aktīvos drošības pasākumus, glābšanas un krīžu pārvaldību. Drošums tiks aplūkots kā neatņemama sastāvdaļa kopējā transporta sistēmā, kas ietver infrastruktūru, kravas un konteinerus, transporta lietotājus un pārvadātājus, virszemes transportlīdzekļus un kuģus, pasākumus politikas veidošanas un likumdošanas līmenī, ieskaitot instrumentus lēmumu pieņemšanas atbalstam un apstiprināšanai; drošība tiks aplūkota visos gadījumos, kad tā ir neatņemama prasība transporta sistēmai.

Konkurētspējas stiprināšana. Uzlabot transporta nozares konkurētspēju, nodrošinot ilgtspējīgus, efektīvus un cenas ziņā pieejamus transporta pakalpojumus un radot jaunas prasmes un darba iespējas pētniecības un attīstības ceļā. Tehnoloģijas progresīviem industriālajiem procesiem ietvers projektēšanu, ražošanu, montāžu, būvniecību un apkopi, un to mērķis būs samazināt dzīves cikla izmaksas un saīsināt izstrādāšanai nepieciešamo laiku. Uzsvars tiks likts uz novatoriskām produktu koncepcijām un uzlabotiem transporta pakalpojumiem, nodrošinot augstu pasažieru apmierinātības pakāpi. Tiks izstrādāta jauna veida ražošanas organizācija, ieskaitot piegādes ķēdes pārvaldību un izplatīšanas sistēmas.

Atbalsts Eiropas Globālajai satelītnavigācijas sistēmai ( Galileo )

Eiropas Globālā satelītnavigāciju veido sistēmas EGNOS un Galileo , un tās nodrošina pasaules mēroga pozicionēšanas un momenta iestatīšanas iespējas.[45]

Pilnīga iespēju izmantošana: veicinot dažāda veida pakalpojumu izmantošanas paplašināšanos, sākot no brīvi pieejamiem un komerciāliem pakalpojumiem līdz „dzīvības drošības”, „meklēšanas un glābšanas” un sabiedriski regulējamiem pakalpojumiem; izmantošanu kravu pārvadājumu pārvaldībā; izmantojot blakuspakalpojumus; parādot satelītnavigācijas priekšrocības un efektivitāti.

Instrumentu nodrošināšana un piemērotas vides radīšana: garantējot drošu pakalpojumu izmantošanu, pamatā ieviešot sertifikāciju galvenajās lietojuma jomās; sagatavojot un apstiprinot pakalpojumu atbilstību jaunajām politikas jomām un likumdošanai, kā arī ieviešot tos; izmantojot sabiedriski regulējamos pakalpojumus saskaņā ar apstiprināto piekļuves politiku; radot svarīgus digitālus topoloģijas, kartogrāfijas, ģeodēzijas datus un sistēmas izmantošanai navigācijā; risinot jautājumus par drošuma un drošības vajadzībām un prasībām.

Uztvērēju pielāgošana prasībām un pamattehnoloģiju uzlabošana: uzlabojot uztvērēju veiktspēju; integrējot neliela enerģijas patēriņa un miniaturizācijas tehnoloģijas; izveidojot pilnīgu iekštelpu navigācijas tīkla pārklājumu, savienojot ar radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm; izmantojot programmējamu uztvērēju tehnoloģiju, apvienojot to ar citām telekomunikāciju funkcijām; atbalstot galveno navigācijas zemes infrastruktūras tehnoloģiju, lai nodrošinātu robustumu un elastīgumu.

Atbalsts infrastruktūras attīstībai: sagatavojot otrās paaudzes sistēmu, pielāgojoties mainīgajam lietotāju pieprasījumam un tirgus prognozēm, izmantojot infrastruktūras internacionalizācijas priekšrocības, lai orientētos uz globāliem tirgiem un izstrādātu vispasaules standartus.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība šajā jomā ir svarīga PTA darbību daļa, un tā tiks rosināta, tiklīdz nozares pārstāvji vai politikas veidotāji izrādīs attiecīgu ieinteresētību. Tiks veikti īpaši pasākumi plašās tematiskās jomās, kur vien tie varētu piesaistīt tirgus intereses (piemēram, globāla tirdzniecības attīstība un tīklu un pakalpojumu sasaiste kontinentālā un starpkontinentālā mērogā); iespējas piekļūt zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem un iesaistīt tos, tādējādi papildinot pašreizējās zināšanas Eiropā un nodrošinot savstarpēju izdevīgumu; jomās, kurās Eiropa reaģē uz globālām vajadzībām (piemēram, klimata pārmaiņas) vai dod ieguldījumu starptautisko standartu un globālu sistēmu izveidē (piemēram, lietišķā loģistika un satelītnavigācijas infrastruktūra).

Jaunās vajadzības un neparedzētās politikas vajadzības

Ar jaunām vajadzībām saistīto iniciatīvu ietvaros atbalstīs pētījumus, kas risinās nākotnes transporta sistēmu problēmas un kritiskos faktorus, piemēram, jaunas transporta un transportlīdzekļu koncepcijas, automatizācija, mobilitāte vai organizācija.

Neparedzētas politikas vajadzības, kurām varētu būt nepieciešama ar transporta jautājumiem saistīta pētniecība, varētu ietvert plašus sociālus jautājumus, piemēram, pārmaiņas demogrāfiskajā situācijā, dzīvesveidā un sabiedrības prasībās attiecībā uz transporta sistēmām, kā arī jauna veida riskus un problēmas, kas Eiropas sabiedrībai ir ļoti nozīmīgi.

8. Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes

Mērķis

Radīt dziļu, kopīgu izpratni par sarežģītajām un savstarpēji saistītām sociālekonomiskajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa, tādām kā izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja, sociālā kohēzija un ilgtspējība, dzīves kvalitāte, izglītība, kultūras jautājumi un savstarpējā atkarība pasaulē, jo īpaši, lai nodrošinātu uzlabotu zināšanu bāzi politikām attiecīgajās jomās.

Metode

Pētniecības prioritātes saistītas ar galvenajām sabiedrības, ekonomikas un kultūras problēmām, ar ko Eiropa un pasaule saskaras tagad un saskarsies arī nākotnē. Ierosinātā pētniecības programma piedāvā saskanīgu pieeju šo jautājumu risināšanā. Sociālekonomisko un humanitāro zināšanu bāzes pilnveidošana attiecībā uz minētajām problēmām būtiski palīdzēs veicināt visā Eiropā kopīgu izpratni un risināt plašākas starptautiskas problēmas. Pētniecības prioritātes palīdzēs uzlabot politikas izstrādi, īstenošanu, iedarbīgumu un novērtēšanu gandrīz visās Kopienas politikas jomās Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā; lielākā daļa pētījumu ietver arī nozīmīgus starptautiskus aspektus.

Papildus sociālekonomiskajai pētniecībai un prognozēm īpašs uzsvars tiks likts uz humanitāro pētniecību, kas savukārt pavērs dažādas perspektīvas un dos nozīmīgu ieguldījumu visās tēmā veiktajās darbībās, piemēram, vēstures, kultūras un filozofijas aspektu izpētē, ieskaitot būtiskus ar valodu, identitāti un vērtībām saistītus jautājumus.

Pētniecība balstīsies arī uz attiecīgajām valstu pētniecības programmām, kas papildinās turpmāk uzskaitītās pētniecības darbības, izmantojot ERA-NET shēmas sniegtās iespējas un, vajadzības gadījumā, izmantojot Līguma 169. pantu. Lai apspriestu nākotnes pētniecības programmas, vairāku jautājumu sakarā var izmantot arī sociālās platformas; tajās iesaistīsies zinātnieku aprindas un ieinteresētie sabiedrības pārstāvji.

Pētniecību sekmēs zinātnes infrastruktūra, radot jaunus pētījumu datus, tostarp veicot aptaujas, kā arī nodrošinot esošo datu pieejamību starptautiska mēroga salīdzinošai pētniecībai, nodrošinot piekļuvi izejmateriāliem un augsti attīstītiem pētniecības instrumentiem, kā arī uzsāktās pētniecības rezultātu pieejamību daudzās jomās. Vairākas darbības veiks, iesaistot programmas „Iespējas” Infrastruktūras sadaļu, savukārt citas – izstrādājot projektus šīs tēmas ietvaros. Pētniecība balstīsies uz oficiālās statistikas pieejamību un izmantošanu.

Tiks veikti īpaši pasākumi pētniecības rezultātu izplatīšanai konkrētām grupām un plašai sabiedrībai, ieskaitot seminārus un konferences, kuros pētnieki apspriedīsies ar politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām, kā arī rezultātu izplatīšanu, izmantojot dažādus plašsaziņas līdzekļus.

Tiks nodrošināta sociālekonomiskās un humanitārās pētniecības un prognozēšanas elementu saskaņošana programmā „Sadarbība” un ar citām īpašajām programmām.

Darbības

Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā

Mērķis būs izstrādāt un integrēt pētījumus par jautājumiem, kas ietekmē izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, tādējādi panākot uzlabotu un integrētu šo jautājumu izpratni nepārtrauktai zināšanu sabiedrības attīstībai. Tas labvēlīgi ietekmēs politikas veidošanu un sekmēs šo mērķu sasniegšanu. Pētījumos tiks integrēti šādi problēmas aspekti:

- zināšanu mainīgā loma tautsaimniecībā, ieskaitot dažāda veida zināšanu un kompetenču, izglītības un mūžizglītības, kā arī nemateriālo ieguldījumu nozīmi;

- ekonomiskās struktūras, strukturālās pārmaiņas un ar produktivitāti saistītie jautājumi, ieskaitot pakalpojumu sektora, finansiālās un demogrāfiskās situācijas, pieprasījuma, kā arī ilgstošu pārmaiņu procesu nozīmi;

- institucionāli un politikas jautājumi, ieskaitot makroekonomikas politiku, darba tirgu, institucionālo kontekstu, kā arī politiku vienotību un saskanību.

Šī joma ietvers būtiskas jaunas problēmas un iespējas, kuru cēlonis ir pieaugoša globalizācija, valstis ar strauji augošu ekonomiku, uzņēmuma pārvietošana un ES paplašināšanās. Nodarbinātības jautājuma ietvaros aplūkos arī bezdarbu un nepietiekamu nodarbinātību.

Ekonomikas, sociālo un vides mērķu apvienošana Eiropas perspektīvā

Mērķis ir atbalstīt sociālos centienus, kas vērsti uz ekonomikas, sociālo un vides mērķu apvienošanu, tādējādi uzlabojot ilgtspējīgas attīstības bāzi. Pētījumi šīs darbības ietvaros aplūkos divus savstarpēji saistītus jautājumus:

- kā sociālekonomiskajiem modeļiem Eiropā un ārpus tās ir veicies šo mērķu apvienošanā, kādos apstākļos tas ir izdevies, ieskaitot dialoga, sociālās partnerības, institucionālo pārmaiņu nozīmi, kā arī to spēja stāties pretī jaunām problēmām;

- reģionu ekonomiskā kohēzija un reģionālā attīstība paplašinātajā ES; sociālā kohēzija (ieskaitot nevienlīdzību, sociālo aizsardzību un sociālos pakalpojumus, nodokļu politiku, etniskās attiecības, izglītību, sociālo atstumtību un veselību), kā arī tās saistība ar tādām sociālām problēmām kā nabadzība, mājokļu problēmas, noziegumi, likumpārkāpumi un narkotikas.

Risinot šos jautājumus, tiks pievērsta uzmanība pasaulē pastāvošajam kompromisam vai sinerģijai starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides mērķiem, teritoriālajiem aspektiem, ilgtermiņa noturībai, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar jaunattīstības valstīm.

Galvenās tendences un to sekas sabiedrībā

Mērķis ir izprast un novērtēt konkrētu galveno tendenču ietekmi Eiropas sabiedrībā, kuras būtiski ietekmē iedzīvotājus un viņu dzīves kvalitāti, kā arī politiku, lai tādējādi nodrošinātu pamatu daudzām politikas jomām. Empīriskie un teorētiskie pētījumi nodarbosies ar trim galvenajām tendencēm:

- demogrāfiskās pārmaiņas, ieskaitot novecošanu, dzimstību un migrāciju;

- pārmaiņas radniecīgos dzīvesveida, ģimenes, darba, patēriņa, veselības un dzīves kvalitātes aspektos, ieskaitot ar bērniem, jauniešiem un darbnespēju saistītos jautājumus;

- kultūras mijiedarbība starptautiskā skatījumā, ieskaitot tradīcijas dažādās sabiedrībās, iedzīvotāju daudzveidību, diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju un neiecietību.

Tiks iekļauti arī jautājumi saistībā ar dzimumu līdztiesību un vērtību maiņu. Papildus tiks pētītas pārmaiņas noziedzībā un attieksmē pret noziegumiem, tāpat arī korporatīvajā sociālajā atbildībā.

Eiropa pasaulē

Mērķis ir izprast pasaules reģionu mainīgo mijiedarbību un savstarpējo atkarību un to ietekmi uz attiecīgajiem reģioniem, īpaši uz Eiropu, kā arī ar to saistīto jautājumu, proti, aplūkot jaunos apdraudējumus un riskus pasaules kontekstā un to saistību ar cilvēku tiesībām, brīvībām un labklājību. Pētījumi ietvers divus saistītus jautājumu kopumus:

- tirdzniecības, finanšu, investīciju un migrācijas plūsmas un to ietekme; nevienāda attīstība, nabadzība un ilgtspējība; ekonomiskās un politiskās attiecības un globālā pārvaldība. Šajā sakarā pētīs kultūru, tostarp plašsaziņas līdzekļu un reliģiju, mijiedarbību un atšķirīgas koncepcijas ārpus Eiropas;

- konflikti, to cēloņi un atrisināšana; attiecības starp drošību veicinošiem un destabilizējošiem faktoriem, tādiem kā nabadzība, noziedzība, vides degradēšanās un resursu nepietiekamība; terorisms, tā cēloņi un sekas; ar drošību saistītās politikas jomas, viedoklis par nedrošību un civilmilitārās attiecības.

Abos gadījumos pētījumu uzmanības lokā būs Eiropas nozīme pasaulē, daudzpusējas pieejas veicināšana un starptautisku likumu izstrādāšana, demokrātijas un pamattiesību veicināšana, ieskaitot dažādu izpratni par tām, kā arī jautājums, kāda Eiropa ir pārējās pasaules skatījumā.

Pilsonis Eiropas Savienībā

ES nākotnes attīstības kontekstā šīs darbības mērķis ir uzlabot izpratni, pirmkārt, par jautājumiem, kas saistīti ar demokrātiskās „piederības” izjūtas veidošanu un aktīvu pilsoņu līdzdalību, kā arī efektīvu un demokrātisku pārvaldību, un, otrkārt, par kopīgo un atšķirīgo Eiropā, iztirzājot to kultūras, institucionālā, tiesiskā, vēsturiskā, valodu un vērtību aspektā. Pētniecībā aplūkos šādus jautājumus:

- līdzdalība (ieskaitot jauniešus), pārstāvība, atbildība un likumība; sabiedriskā sfēra, plašsaziņas līdzekļi un demokrātija Eiropā; dažāda veida valsts pārvaldība ES un politikas procesi; pilsoniskās sabiedrības loma; pilsonība un tiesības; kā arī ar tām saistītās vērtības sabiedrībā;

- Eiropas atšķirības un kopīgās iezīmes, tostarp vēsturiskā izcelšanās un attīstība; institucionālas atšķirības (ieskaitot standartus, praksi, tiesību aktus); kultūras mantojums; dažādi Eiropas integrācijas redzējumi un perspektīvas, tostarp iedzīvotāju viedoklis; identitātes; pieeja daudzām līdzās pastāvošām kultūrām; valodas, mākslas un reliģijas nozīme; attieksmes un vērtības.

Sociālekonomiskie un zinātniskie rādītāji

Lai uzlabotu rādītāju izmantošanu politikas veidošanā, šīs darbības mērķis ir izveidot pamatīgāku izpratni par šo rādītāju izmantošanu politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī ierosināt rādītāju un to izmantošanas metožu uzlabojumus. Pētniecībā aplūkos šādus jautājumus:

- veidi, kā rādītāji tiek izmantoti politikas mērķu izvirzīšanai, politikas veidošanai un īstenošanai dažādās jomās un visos līmeņos, sākot no mikrolīmeņa līdz pat makrolīmenim, esošo rādītāju un to izmantošanas atbilstība, ierosinājumi par jauniem rādītājiem un rādītāju kopumiem;

- iespējas, kā uz faktiem pamatotai politikai var lieti noderēt rādītāji un to izmantošanas metodes; rādītāji politiskiem pasākumiem, kuri orientēti uz dažādiem mērķiem, politikas koordinēšanai un regulējumam; oficiālās statistikas atbalsts šādiem rādītājiem;

- rādītāju un ar tiem saistīto metožu izmantošana pētniecības programmu izvērtēšanā, ieskaitot ietekmes novērtējumu.

Prognozēšanas darbības

To mērķis ir nodrošināt valstu, reģionālās un Kopienas politikas veidotājus ar prognožu veidā iegūtām zināšanām, lai iespējami agri noteiktu ilgstošas problēmas un kopīgi interesējošas jomas, kas varētu palīdzēt politikas ideju formulēšanā. Tiks veiktas četru veidu darbības:

- plašas sociālekonomiskās prognozes par noteiktu skaitu galveno ES problēmu un iespēju, pētot tādus jautājumus kā novecošanas, migrācijas, zināšanu globalizācijas nākotne un ietekme, kā arī pārmaiņas noziedzībā un galvenie riski;

- tematiski šaurākas prognozes par attīstību jaunās pētniecības jomās vai arī jomās, kas saistītas ar vairākām jau esošām disciplīnām, kā arī par zinātnes disciplīnu nākotni;

- prognozes par pētniecības sistēmu un politiku Eiropā un par galveno tajās iesaistīto dalībnieku nākotni;

- savstarpēja mācīšanās un sadarbība valsts un/vai reģionālo prognožu iniciatīvu starpā; sadarbība starp ES, trešo valstu un starptautiskām prognožu iniciatīvām.

Starptautiskā sadarbība

Ņemot vērā pētniecības izteikti starptautisko raksturu, starptautiskā sadarbība tiks veicināta visās šīs tēmas jomās. Īpašus starptautiskās sadarbības pasākumus uz daudzpusējas un divpusējas vienošanās pamata veiks saistībā ar vairākiem izraudzītiem priekšmetiem, nosakot tos, balstoties uz partnervalstu un Eiropas vajadzībām.

Jaunās vajadzības un neparedzētās politikas vajadzības

Pētniecība saistībā ar jaunām vajadzībām pavērs pētniekiem iespējas atklāt un risināt tās problēmas, kas nav norādītas iepriekš. Tā rosinās novatorisku domāšanu par problēmām, ar ko saskaras Eiropa, bet kas līdz šim nav plaši iztirzātas, vai arī par būtiskām jautājumu, skata punktu un disciplīnu kombinācijām. Jāveic arī pētniecība, lai reaģētu uz neparedzētām politikas vajadzībām, cieši sadarbojoties ar politikā iesaistītajām personām.

9. Drošība un kosmoss

Mērķis

Izstrādāt tehnoloģijas un pilnveidot zināšanas, lai izveidotu iespējas, kas paredzētas civiliem lietojumiem, un kas vajadzīgas, lai garantētu iedzīvotāju drošību no tādiem draudiem kā terorisms un noziedzība, kā arī no tādu nejaušu situāciju kā dabas katastrofas vai rūpnieciskas avārijas ietekmes un sekām; nodrošināt optimālu un saskaņotu pieejamo un jauno tehnoloģiju izmantošanu Eiropas drošībai, vienlaikus ievērojot cilvēku pamattiesības; veicināt pakalpojumu sniedzēju un lietotāju sadarbību drošības risinājumiem; vienlaikus ar dažādu darbību palīdzību nostiprināt tehnoloģiju pamatu Eiropas drošības nozarei un stiprināt tās konkurētspēju.

Atbalstīt Eiropas Kosmosa programmu, kas koncentrētos uz tādiem lietojumiem kā globālais monitorings par vidi un drošību ( GMES ), sniedzot labumu iedzīvotājiem un Eiropas kosmosa nozares konkurētspējai. Tas veicinās Eiropas Kosmosa politikas izstrādi, papildinot dalībvalstu un citu galveno dalībnieku, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūras, centienus.

9.1 Drošība

Metode

Drošība Eiropas Savienībā ir priekšnoteikums labklājībai un brīvībai. Drošības pētniecības tēmas uzmanības lokā ir lietojumi civiliem mērķiem, un tā atbalstīs ne tikai ES politiku un iniciatīvu īstenošanu jomās, kas saistītas ar drošību, piemēram, Kopējā ārpolitika un drošības politika vai Hāgas programma, ar mērķi izveidot tiesiskuma, brīvības un drošības zonu visā ES, bet arī tādās jomās kā transports, veselība (tostarp ES Veselības drošības programma[46]), civilā aizsardzība (tostarp dabas un rūpnieciskas izcelsmes katastrofas), enerģētika un vide. Tādējādi šī tēma sekmēs arī izaugsmi un nodarbinātību, un Eiropas drošības nozares konkurētspēju. Tā rosinās dažādu valstu un starptautisku dalībnieku sadarbību un to darbību saskaņošanu, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos un, kur vien iespējams, izmantotu sinerģiju. Tēmas pamatprincips būs privātuma un pilsoņu brīvības respektēšana.

Darbības Kopienas līmenī pievērsīsies četrām drošības pamatuzdevumu jomām, kas noteiktas, risinot īpašus jautājumus ar lielu politisko nozīmi un augstu Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz draudiem un iespējamiem drošības pārkāpumiem, un trim kopīgu interešu jomām. Katrai darbības jomai ir seši posmi, kuri atšķiras laika un uzsvērtā aspekta ziņā. Šie seši posmi ir šādi: identificēt (attiecas uz negadījumu), novērst (attiecas uz draudiem), aizsargāt (attiecas uz mērķi), sagatavoties (attiecas uz darbību), reaģēt (attiecas uz krīzi) un atjaunot (attiecas uz sekām); tie parāda, kādi centieni tiek veikti attiecīgajā posmā. Pirmie četri posmi saistīti ar mērķi novērst negadījumu un mazināt tā iespējamo negatīvo ietekmi, pēdējie divi — ar pūliņiem rīkoties negadījuma situācijā un pārvarēt ilgtermiņa sekas.

Katrā atsevišķās pamatuzdevumu jomas posmā kļūst svarīga īpaša iespēju grupa, kas nepieciešama par civiliedzīvotāju drošību atbildīgajiem, lai efektīvi tiktu galā ar draudiem un negadījumiem. Iespējas norāda, kādi centieni tiks veikti, un vairākos gadījumos tās būs noderīgas vairāk nekā vienā posmā un/vai pamatuzdevumu jomā. Iespēju izveide pamatojas uz zināšanu, tehnoloģiju un organizatorisko pasākumu apvienošanu. Jāpiezīmē, ka pēdējie minētie pasākumi pārsniedz pētniecības programmas ietvarus, Eiropas mēroga pētījumi drošības jomā sekmēs zināšanas un tehnoloģijas nepieciešamo iespēju izveidei.

Tiks veikta daudzdisciplīnu pētniecība, kas orientēta uz pamatuzdevumiem, tā sniegsies no tehnoloģiju un metodoloģiju izstrādāšanas līdz tehnoloģiju integrēšanai, demonstrēšanai un apstiprināšanai. Tiks veicināta tehnoloģiju daudzfunkcionalitāte, lai paplašinātu to lietojuma sfēru un sekmētu savstarpējo izdevīgumu, kā arī stimulēta esošo tehnoloģiju ieviešana civilās drošības nozarē. Drošības pētniecības tēma papildinās un integrēs uz tehnoloģijām un sistēmām orientēto ar drošību saistīto pētniecību, ko veic saskaņā ar citām tēmām.

Pētniecības uzmanības lokā būs lietojumi civiliedzīvotāju drošībai. Apzinoties, ka pastāv tehnoloģiju jomas, kurām var rast divējādu pielietojumu — gan civiliem, gan militāriem mērķiem, — tiks izveidota piemērota struktūra, lai koordinētu darbības ar Eiropas Aizsardzības aģentūru ( EDA ).

Pastiprināti tiks veicināta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā arī par iedzīvotāju drošību atbildīgo iestāžu un organizāciju iesaistīšana. Pētniecības programma, ko ilgākam termiņam izstrādājusi Eiropas Drošības pētniecības padomdevēja padome ( ESRAB )[47], palīdzēs noteikt šīs tēmas ietvaros veikto pētījumu saturu un struktūru.

Darbības

Darbības aptvers šādas pamatuzdevumu jomas .

- Aizsardzība pret terorismu un noziedzību. Darbības koncentrēsies uz trim iespējamo negadījumu aspektiem, proti, uzbrucēji, aprīkojums un resursi, ko tie izmanto savām vajadzībām vai uzbrukumam. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem „identificēt”, „novērst”, „sagatavoties” un „reaģēt”. Svarīgs uzdevums ir gan novērst negadījumu, gan mazināt tā iespējamās sekas. Lai apgūtu vajadzīgās spējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā draudi (piemēram, ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un kodoldraudi) un to apzināšanās (piemēram, ziņu/ informācijas apkopošana, vākšana, izmantošana, apmaiņa/nodošana, trauksmes izziņošana); atklāšana (piemēram, (piemēram, bīstamo vielu, indivīdu vai grupu, aizdomīgas uzvedības), identifikācija (piemēram, personu, vielu veida vai daudzuma), novēršana (piemēram, piekļuves vai aprites kontrole — attiecībā uz finanšu resursiem, finanšu struktūru kontrole), sagatavotība (piemēram, riska novērtēšana; tīši izplatītu bioloģisko un ķīmisko kaujas vielu kontrole; tādu stratēģisko rezervju līmeņa novērtēšana kā cilvēku resursi, prasmes, aprīkojums, patēriņa preces; ņemot vērā liela mēroga notikumu iespēju utt.), teroristu uzbrukumu un noziegumu ietekmes neitralizācija un ierobežošana, tiesībaizsardzības datu apstrāde.

- Infrastruktūras un komunālo pakalpojumu drošība. Galvenā uzmanība pētījumos tiks pievērsta incidentu mērķiem; šādu infrastruktūru piemēri ir liela mēroga pasākumu vietas, ievērojamas vietas ar politisku nozīmi (piemēram, parlamenta ēkas) vai simbolisku vērtību (piemēram, konkrēti pieminekļi), savukārt komunālie pakalpojumi saistīti ar enerģētiku (ieskaitot naftas produktus, elektrību, gāzi), ūdeni, transportu (ieskaitot gaisa, jūras un sauszemes), sakariem (ieskaitot apraidi), finansēm, pārvaldi, sabiedrības veselību utt. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem „aizsargāt”, kā arī „sagatavoties”. Svarīgs uzdevums ir gan novērst negadījumu, gan mazināt tā iespējamās sekas. Lai izveidotu vajadzīgās iespējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā fiziskās infrastruktūras un tās darbības neaizsargātības analīze un novērtēšana; esošo un turpmāko, sabiedrisko un privāto, kritisko tīkloto infrastruktūru, sistēmu un pakalpojumu drošības garantēšana, ņemot vērā to fiziskos un funkcionālos aspektus; kontroles un trauksmes sistēmas, kas ļautu ātri reaģēt negadījumā; aizsardzība pret negadījuma lavīnveida sekām.

- Robežu drošība. Darbības pievērsīsies divu veidu jautājumiem: ar (organizētu un nejaušu) piekļuvi saistītie drošības jautājumi attiecībā uz ES robežām kā ārējo perimetru ES teritorijas aizsardzībai (sauszemes un jūras robežas), kā arī robežpārejas mezgli kā daļa no (transporta) infrastruktūras, līdz ar to potenciāls drošības apdraudējuma mērķis. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem „identificēt”, „novērst” un „aizsargāt”. Svarīgs uzdevums ir gan novērst negadījumu, gan mazināt tā iespējamās sekas. Lai izveidotu vajadzīgās iespējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā visu drošībai svarīgo robežpārejas punktos lietoto sistēmu, aprīkojuma, instrumentu un procesu efektivitātes un lietderības uzlabošana (piemēram, iebraucošo cilvēku identifikācija, neinvazīvas cilvēku un preču atklāšanas metodes, vielu izsekošana, paraugu ņemšana, vietas noteikšana, ieskaitot datu ieguvi un analīzi utt.); Eiropas sauszemes un piekrastes robežu drošības uzlabošana (piemēram, ar neinvazīvām un zemūdens metodēm transportlīdzekļu atklāšanai, transportlīdzekļu izsekošanai, vietas noteikšanai, ieskaitot datu ieguvi un analīzi, uzraudzību, tālvadības darbībām utt.); (nelegālās) migrācijas plūsmas novērtēšana un pārvaldība.

- Drošības atjaunošana krīzes gadījumā. Pētījumos pievērsīsies ārkārtas situāciju pārvaldības darbībām, piemēram, civilajai aizsardzībai (tostarp dabas un rūpnieciskas izcelsmes katastrofu gadījumā), humānās palīdzības un glābšanas uzdevumiem, kā arī Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ( CFSP ) atbalstam. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem „sagatavoties”, „reaģēt” un „atjaunot”. Svarīgs uzdevums ir mazināt negadījuma sekas. Lai izveidotu vajadzīgās iespējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā vispārējā organizatoriskā un operatīvā sagatavotība rīcībai drošības apdraudējuma laikā (piemēram, starporganizāciju koordinācija un komunikācija ārkārtas situācijās, stratēģisko rezervju novērtēšana, stratēģiskās rezerves utt.), krīžu pārvaldība (piemēram, negadījuma novērtēšana un prioritārās vajadzības, evakuācija un izolācija, teroristu uzbrukumu un noziegumu ietekmes neitralizācija un ierobežošana utt.) neatliekamā humānā palīdzība un negadījuma seku un lavīnveida efekta pārvaldība (piemēram, sabiedrības veselības aprūpes sistēmas darbība, uzņēmējdarbības nepārtrauktība, uzticības veidošanas pasākumi, sabiedrības traucētās vai apturētās funkcionēšanas atjaunošana utt.).

Iepriekš minētās darbības atbalstīs ar pētījumiem, ko veiks turpmāk norādītajās kopīgo interešu jomās.

- Drošības sistēmu integrācija un savietojamība. Darbības nodrošinās un/vai sekmēs to tehnoloģiju veiktspēju , kas nepieciešamas, lai izveidotu iepriekš minētās iespējas, tādēļ tās pievērsīsies tādiem transversāliem jautājumiem kā sistēmu, aprīkojuma, pakalpojumu un procesu savietojamība un savstarpējā komunikācija, vienlaikus nodrošinot to uzticamību, informācijas konfidencialitātes un integritātes aizsardzība, visu darījumu un to apstrādes izsekojamību utt. Pētījumi skars arī standartizācijas un mācību jautājumus (ieskaitot tādus, kas attiecas uz kultūru, cilvēku un organizāciju sadarbspēju).

- Drošība un sabiedrība. Šīs transversālās darbības jāveic, sadarbojoties dabaszinātņu, tehnoloģiju un citās, galvenokārt politikas, sociālo un humanitāro zinātņu, jomās. Uzmanības lokā būs mērķtiecīga kultūras un sociālekonomiskās situācijas analīze, scenārija izstrādāšana un citi pētījumi, kas saistīti ar šādiem tematiem: drošība kā mainīgs jēdziens (ar drošību saistīto vajadzību salīdzinošā analīze galveno funkcionālo prasību noteikšanai, lai pielāgotos mainīgajai drošības ainai); neaizsargātība un jauni draudi (piemēram, terorisma un organizētās noziedzības jomās); iedzīvotāju izturēšanās krīzes situācijās (piemēram, attieksme pret terorismu un noziedzību, pūļa uzvedība, sabiedrības izpratne un attieksme pret drošības (un drošuma) kontrolēm); iedzīvotāju fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība teroristu uzbrukuma gadījumos; jautājumi, kas saistīti ar saziņu starp iestādēm un iedzīvotājiem krīzes situācijās; draudu apzināšanās līmeņa paaugstināšana sabiedrībā; iedzīvotāju iepazīstināšana ar starptautiskās drošības un atbalsta sistēmām dalībvalstu un ES līmenī; teroristu uzbrucēju uzvedības, psiholoģijas un citu svarīgu faktoru analīze; ētiskie jautājumi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību un informācijas integritāti. Pētījumos pievērsīsies arī noziegumu statistikas rādītāju tālākai izstrādāšanai, lai varētu novērtēt izmaiņas noziedzībā.

- Drošības pētniecības koordinācija un strukturēšana. Šī joma veido platformu tādām darbībām, kas koordinē un strukturē valstu, Eiropas un starptautiskos drošības pētniecības centienus, veicina sinerģiju starp civilo, drošības un aizsardzības pētniecību, kā arī koordinē nepieciešamību pēc pētījumiem drošības sfērā un šādu pētījumu piedāvājumu. Pētījumos tiks pievērsta uzmanība arī attiecīgo tiesisko nosacījumu un procedūru uzlabošanai.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība drošības pētniecībā tiks īstenota saskaņā ar ES Drošības politikas iekšējiem un ārējiem aspektiem. Darba programmās iespējams sīkāk norādīt īpašas prasības un kritērijus attiecībā uz starptautisko sadarbību.

Tiks apsvērta iespēja veikt īpašus starptautiskās sadarbības pasākumus, ja vien tā varētu būt savstarpēji izdevīga saskaņā ar ES Drošības politiku, piemēram, pētījumi, kas saistīti ar drošības pasākumiem, ko iespējams piemērot globālā mērogā.

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Drošības pētniecības tēma pēc būtības un struktūras ir elastīga. Līdz ar to tiek nodrošināta iespēja uzsākt arī pētījumus saistībā ar vēl nezināmiem nākotnes draudiem un ar tiem saistītām politikas vajadzībām. Šis elastīgums sekmīgi papildinās arī iepriekš uzskaitīto pētījumu orientēšanos uz pamatuzdevumu izpildi.

9.2 Kosmoss

Metode

Šajā jomā ES var palīdzēt izvirzīt kopīgus mērķus, kas balstās uz lietotāju prasībām un Eiropas politikas mērķiem, koordinēt darbības, izvairoties no dublēšanās un veicinot savietojamību; tā var sekmēt arī standartu noteikšanu. Eiropas Kosmosa politika[48] palīdzēs īstenot valsts iestāžu un lēmumu pieņēmēju mērķus, stiprinot šīs Eiropas nozares konkurētspēju. To īstenos ar Eiropas Kosmosa programmas palīdzību, savukārt Septītā pamatprogramma nodrošinās iespēju atbalstīt vai papildināt pētniecības un tehnoloģijas attīstības darbības, ko Eiropā veic citas ieinteresētās personas un organizācijas — gan valsts, gan privātās.

Darbības šajā tēmā atbalstīs ES politikas mērķu īstenošanu, piemēram, lauksaimniecības, zivsaimniecības, vides, telekomunikāciju, drošības, attīstības, veselības, humānās palīdzības, transporta, zinātnes jomās, kā arī nodrošinās Eiropas iesaistīšanos reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā. Paredzēts, ka kosmosa līdzekļi palīdzēs arī tiesību aizsardzībai dažās no šīm jomām.

Šīs prioritārās jomas darbību mērķi ir šādi: kosmosa resursu izmantošana tādu lietojumu kā GMES (Globālais monitorings par vidi un drošību) ieviešanai; kosmosa izpētes pasākumi; kā arī veicinošas darbības, kas nostiprina Eiropas Savienības stratēģisko nozīmi.

Darbības, kas vērstas uz rezultātu izmantošanu, papildinās tās darbības, ko veic citu īpašās programmas „Sadarbība” tēmu ietvaros (proti, tās, kas ietvertas tēmā „Vide” un saistītas ar GEOSS , un tās, kas ietvertas tēmā „Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”). Tiks veicināta arī tematiska sinerģija ar darbībām citās īpašajās programmās. Papildu darbības ir paredzētas arī Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā un Izglītības un mācību programmā.

Pētniecības un tehnoloģiju pārņemšanas darbības šajā tēmā var būt īpaši interesantas MVU, kas izstrādā novatoriskas tehnoloģijas un kam tādēļ nepieciešams iepazīties ar jaunām kosmosa tehnoloģiju iespējām ( spin-in ), vai arī kas izstrādā savus kosmosa tehnoloģiju lietojumus, ko piedāvā tirgū ( spin-off ).

Konkrētu kosmosa darbību daļu pārvaldību varētu uzticēt esošām neatkarīgām organizācijām, piemēram, Eiropas Kosmosa Aģentūrai[49]. Kas attiecas uz GMES , pētījumus var īstenot ar Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas palīdzību (skat. III pielikumu).

Darbības

- Uz kosmosu balstīti lietojumi Eiropas sabiedrības rīcībā

- Globālais monitorings par vidi un drošību (GMES).

Mērķis ir izstrādāt uz satelītiem balstītas monitoringa un agrās brīdināšanas sistēmas kā unikālus un globāli pieejamus datu avotus, kā arī konsolidēt un veicināt to operatīvās izmantošanas attīstību. Šī programma arī sniegs atbalstu operatīvo GMES pakalpojumu izstrādāšanai, kas savukārt dos iespēju lēmumu pieņēmējiem labāk sagatavoties krīzes situācijām vai mazināt to sekas, kā arī risināt jautājumus, kas saistīti ar vides un drošības pārvaldību. Pētījumiem galvenokārt jāveicina no kosmosa avotiem iegūtu GMES datu izmantošana un to integrēšana ar datiem no citām novērošanas sistēmām, tādējādi iegūstot kompleksus produktus, kas izveidoti, lai tiešajiem lietotājiem sniegtu informāciju un individuālus pakalpojumus ar efektīvas datu integrācijas un informācijas pārvaldības palīdzību. Pētījumiem jāpalīdz arī attīstīt monitoringa metodes un saistītās instrumentu tehnoloģijas, vajadzības gadījumā izstrādāt jaunas uz kosmosu balstītas sistēmas vai uzlabot esošo sistēmu savietojamību, kā arī nodrošināt to izmantošanu operatīvo dienestu un operatīvās darbības sagatavošanas dienestu vajadzībām atbilstoši dažāda veida pieprasījumam.

- Vides jomā pieprasījums ietver neatkarīgu zināšanu ieguvi par atjaunojamo resursu (piemēram, veģetācijas un mežu) ilgtspējīgas izmantošanas, mitrāju, zemes apauguma un izmantojuma, pārtikas krājumu, lauksaimniecības vides un zvejas, oglekli absorbējošu ekosistēmu un oglekļa krājumu pašreizējo stāvokli un attīstību; atmosfēras procesiem un ķīmiskajiem procesiem, kā arī okeānu stāvokli. Jāņem vērā Eiropas Kopienu Sestais vides rīcības plāns par vides politiku klimata pārmaiņu, gaisa, augsnes un ūdens kvalitātes monitoringam.

- Drošības jomā pieprasījums ietver to datu un informācijas ieguves, pieejamības un apmaiņas uzlabošanu, kas nepieciešami neatliekamās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās un krīzes pārvaldībai. Jāatbalsta arī civilā aizsardzība dabisko un tehnoloģisko apdraudējumu novēršanai/mazināšanai, monitoringam, riska pārvaldībai un novērtēšanai, kā arī humānā palīdzība, lai atbilstīgi novērtētu vajadzības un plānotu operatīvo rīcību dabas katastrofu un humanitāro krīžu gadījumos (bēgļi, starptautiski pārvietotās personas u.c.). Jāapsver iespēja atbalstīt arī ES politikas īstenošanu, proti, konfliktu novēršanas un robežuzraudzības jomās.

- Drošības aspekti (papildus drošības pētniecībai un GMES darbībām)

EK SPASEC ziņojumā[50] uzsvērts, ka ar kosmosu saistītiem pakalpojumiem ir svarīga loma Eiropas sabiedrības labklājībā un ka kritiskās infrastruktūras aizsardzība ir kosmosa nozares prioritāte. Šim nolūkam būs nepieciešami dienesti un iespējas kosmosa resursu uzraudzībai un zemes infrastruktūras aizsardzībai. Kosmosa uzraudzības sistēmas varētu, piemēram, sniegt informāciju saistībā ar galvenajiem satelītu parametriem (piemēram, orbitālie parametri, aktivitāte), potenciāli draudīgu atlūzu galvenajiem parametriem (piemēram, trajektorija, fiziskie parametri) un noderīgu informāciju par laika apstākļiem visumā un zemei tuviem objektiem. Šajā jomā var paredzēt arī priekšizpēti un atvēlēt finansējumu demonstrējumu projektiem.

- Satelītkomunikāciju lietojumi

Mērķis ir atbalstīt novatoriskus satelītkomunikāciju lietojumus un pakalpojumus, kas vienlaidus integrēti globālajos elektroniskās komunikācijas tīklos, piedāvājot tos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jomās, kas ietver civilo aizsardzību, drošību, e-pārvaldību, tālmedicīnu, tālmācību, „meklēšanu un glābšanu”, tūrismu un brīvā laika nodarbes, personālo navigāciju, flotu pārvaldību, lauksaimniecību un mežsaimniecību. Pētījumos īpaša uzmanība tiks pievērsta jaunu lietojumu izstrādei, kā arī demonstrējumu un operatīvās darbības sagatavošanas sistēmu ieviešanai jomās, kurās ar satelītkomunikāciju palīdzību iespējams efektīvi reaģēt uz vajadzībām.

- Kosmosa izpēte

- Mērķis ir atbalstīt kosmosa izpētes darbības (robotu un cilvēku veiktas), tostarp saistīto tehnoloģiju nodošanas sekas, kā arī pavērt zinātniskajai sabiedrībai piekļuvi rezultātiem un datiem, kas iegūti, veicot izpētes uzdevumus Eiropas Kosmosa programmas ietvaros. Pētījumi tiks veikti galvenokārt atbalsta pasākumu, priekšizpētes un darbības sagatavošanas projektu veidā. Tiks apsvērtas arī papildus dimensijas: būtiskas starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī pastāvīgas informētības nodrošināšanas un rezultātu izplatīšanas nozīmīgums.

- PTA kosmosa pētniecības pamatu nostiprināšanai

- Kosmosa tehnoloģija

Kopumā mērķis ir atbalstīt Eiropas kosmosa nozares konkurētspējas pieaugumu.

Pētījumiem īpaši jāveicina kosmosa transporta tehnoloģija, novērtējot ilgtermiņa vajadzības; rosinot sistēmu pētījumus, ņemot vērā tiešo lietotāju prasības; sekmējot augšupēju tehnoloģiju pētniecību nākamajai starta iekārtu paaudzei.

- Kosmosa zinātnes

Mērķis ir veicināt progresīvo tehnoloģiju izstrādāšanu, lai tās varētu izmantot kosmosa zinātnēs. Kosmosa zinātnes ne vien sniedz dziļu ieskatu visuma struktūrā, labāku izpratni par planētu Zeme un jaunu pieeju zinātnēm par dzīvību un eksaktajām dabaszinātnēm, tās arī ir spēcīgs virzītājspēks jaunu tehnoloģiju izstrādāšanai, kurām varētu rast turpmākus lietojumus sabiedrības labā. Septītajai pamatprogrammai jāpapildina arī aizsāktās zinātniskās programmas, ja tajās atklātas kādas nepilnīgas jomas, un jāatbalsta zinātniskās darbības Starptautiskajā kosmosa stacijā ( ISS ). Paredzēts veikt arī atbalsta darbības, kas sekmētu zinātnisko datu pieejamību.

Starptautiskā sadarbība

Kosmosa izpēte un izmantošana būtībā ir globāli pasākumi. Efektīva starptautiskā sadarbība kosmosa jomā palīdzēs uzlabot Eiropas Savienības politisko stāvokli pasaulē, stiprināt tās ekonomisko konkurētspēju un paaugstināt tās zinātniskās izcilības reputāciju. Sadarbība kosmosa nozarē sniegs atbalstu arī ES ārpolitikas mērķiem (piemēram, atbalstu jaunattīstības valstīm, kaimiņvalstīm).

Tādēļ kosmosa nozare jāuzskata par prioritāru jomu starptautisko darbību izvēršanai, jo īpaši sadarbībai ar šobrīd spēcīgajām un jaunām kosmosa lielvarām, tādām kā Krievija, ASV, Ķīna, Indija, Kanāda, Japāna, Ukraina un citas valstis, kas veic darbības kosmosā.

Tiks pievērsta uzmanība arī tam, lai veicinātu uz kosmosu balstītu risinājumu izmantošanu ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, jo īpaši Āfrikā. Tas ir saskaņā ar GMES globālo pieeju saistībā ar vides monitoringu[51].

Lai nodrošinātu labākas iespējas efektīvai sadarbībai un panāktu, ka labākā starptautiskā pieredze kosmosa jomā ir integrēta Eiropas Kosmosa programmā, tiks izmantoti īpaši sadarbības pasākumi divpusējiem vai daudzpusējiem projektiem, starptautiskām un globālām iniciatīvām, kā arī sadarbībai ar jaunattīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku.

Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām

Pētniecība saistībā ar jaunām vajadzībām pavērs iespēju tehnoloģiskās attīstības novatoriskiem risinājumiem kosmosa pētniecības jomā, ka arī iespējamiem pielāgojumiem un lietojumiem citās jomās (piemēram, resursu pārvaldībā, bioloģiskajos procesos un jaunos materiālos). Pētījumos saistībā ar neparedzētām politikas vajadzībām pievērsīsies tādiem tematiem kā uz kosmosu balstīti risinājumi jaunattīstības valstu atbalstam, jaunu kosmosa novērošanas un saziņas līdzekļu un metožu izstrādāšana, kas saistīti ar svarīgām Kopienas politikas jomām, kā arī ieguldījumi sociālajā integrācijā.

II PIELIKUMS

SUMMAS PAREDZAMAIS SADALĪJUMS

Paredzamais sadalījums miljonos euro ir šāds:

Veselība | 8317 |

Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija | 2455 |

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas | 12670 |

Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas | 4832 |

Enerģētika | 2931 |

Vide (tostarp klimata pārmaiņas) | 2535 |

Transports (tostarp aeronautika) | 5940 |

Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes | 792 |

Drošība un kosmoss | 3960 |

KOPĀ* | 44432[52],[53] |

* Ieskaitot ieguldījumu piešķirumā Eiropas Investīciju bankai, kā minēts III pielikumā. Procentu ienākumus no šā ieguldījuma pievieno piešķīrumam EIB. Sociālekonomisko un humanitāro zinātņu tēma nepapildina šo summu.

III PIELIKUMS

Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas un riska dalīšanas finanšu mehānisms

Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas

Turpinājumā ir norādītas pirmā Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu kopuma pētniecības jomas, kas noteiktas, balstoties uz I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas pievēršas plašam problēmu klāstam. Attiecīgi jāizveido struktūras katram atsevišķam gadījumam tā, lai tās atbilstu attiecīgās pētniecības jomas raksturīgajām īpatnībām/ vajadzībām. Katrā atsevišķā gadījumā tiks noteikta struktūra Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas apstiprināto pētniecības programmu īstenošanai un vajadzīgo valsts un privāto ieguldījumu apvienošanai, kā arī Eiropas centienu koordinēšanai. Pētījumu programmas īstenošanai Komisija piešķirs summu, pamatojoties uz atsevišķiem ierosinājumiem (piemēram, saskaņā ar Līguma 171. pantu). Turpmākas Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas var noteikt, pamatojoties uz I pielikumā norādītajiem kritērijiem, un ierosināt tās Septītās pamatprogrammas īstenošanas laikā.

- Iniciatīva jauno zāļu jomā

Mērķis Kopīgajai tehnoloģiju iniciatīvai jauno zāļu jomā ir Eiropas farmācijas nozares konkurētspējas paaugstināšana, nodrošinot koordinētu pieeju, lai pārvarētu pētniecības grūtības, kas rodas zāļu izstrādes procesā, samazinātu zāļu izstrādes laiku un klīniskajos pētījumos neakceptēto jauno zāļu īpatsvaru. Tas pavērs iespēju ātrāk iegūt mērķtiecīgākas iedarbības zāles un ātrāk atgūt pētniecībā ieguldītos līdzekļus, tādējādi veicinot lielākus finanšu ieguldījumus turpmākajos pētījumos.

Saskaņā ar jauno zāļu jomā izveidotās iniciatīvas stratēģiskās pētniecības programmu ( SRA ) pirmskonkurences pētniecība ietvers: līdzekļu un metožu izstrādāšanu, lai labāk paredzētu zāļu piemērotību, drošumu un efektivitāti, viedas infrastruktūras datu integrācijai un zināšanu pārvaldībai, visos nepieciešamajos posmos nozarei cieši sadarbojoties ar akadēmiskajiem un klīniskajiem centriem. Tā pievērsīsies arī trūkumiem izglītības un mācību procesā, lai panāktu, ka Eiropai ir vajadzīgās prasmes, lai pētījumu rezultātus izmantotu pacientu labā. Tiks nodrošināta cieša sadarbība starp Eiropas Kopienu un nozari, kā arī citām ieinteresētajām personām un organizācijām, piemēram, regulatīvajām aģentūrām, pacientiem, akadēmiskajām aprindām, praktizējošiem ārstiem utt., kā arī piesaistīti valsts un privātie līdzekļi. Stratēģisko pētniecības programmu īstenošana tiks veikta ar Iniciatīvas jauno zāļu jomā ( IMI ) palīdzību, tieši šim nolūkam izveidojot atbilstošu valsts un privātā sektora partnerības struktūru.

- Nanoelektronikas tehnoloģijas 2020

Nanoelektronika ir stratēģiski ļoti nozīmīga Eiropas konkurētspējai, jo tās produkti ir galvenais faktors, kas paver jauninājumu iespējas citās nozarēs (multivide, sakaru līdzekļi, transports, veselība, vide, rūpnieciskā pārstrāde utt.). Nepieciešams labāk strukturēt, optimizēt pētniecības un attīstības, kā arī jauninājumu centienus, un integrēt tos plašākā procesā, kurā iesaistīti visi dalībnieki, kas ir būtiski, lai šajā sfērā sasniegtu sekmīgus rezultātus.

Iniciatīva pievērsīsies vajadzībai pēc silikona tehnoloģijām četrās tehnoloģiju jomās: i) loģikas un atmiņas ierīču izmēru samazināšana, lai palielinātu to veiktspēju un samazinātu izmaksas, ii) funkciju ar pievienoto vērtību attīstīšana, ieskaitot uztveršanas, aktivizēšanas un pakotnē apvienošanas funkcijas, un to iegulšana programmu loģikā un atmiņā, izveidojot sarežģītus vienkristālshēmu un pakotnes sistēmu risinājumus, iii) iekārtas un materiāli un iv) projektēšanas automatizācija.

- Iegultās datorsistēmas

Iegultās datorsistēmas — neredzamā elektronika un programmatūra, kas nodrošina produktu un procesu intelektu — ir stratēģiski svarīgi tādu būtisku Eiropas nozaru konkurētspējai kā automobiļu rūpniecība, aviācijas elektronika, plaša patēriņa elektronika, telekomunikācija, medicīnas sistēmas un rūpniecība. Turklāt arvien plašākas šo iekārtu savienošanas iespējas rada pilnīgi jaunu tirgu un sabiedrisko lietojumu potenciālu, kuros Eiropai jānodrošina izdevīga pozīcija, lai izmantotu to priekšrocības.

Kopīgā tehnoloģiju iniciatīva iegulto datorsistēmu jomā apvienos un koncentrēs pētnieku centienus, veicinās privātos un valsts ieguldījumus, tādējādi nodrošinot paaugstinātā riska dalīšanu un augstāku mērķu līmeni. Iniciatīva pievērsīsies universālu, sadarbspējīgu un rentablu, tajā pašā laikā spēcīgu, nebīstamu un drošu elektronikas un programmatūras sistēmu projektēšanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Tā izstrādās etalonprojektus, kuri piedāvās standarta strukturālas pieejas virknei konkrētu lietojumu, starpprogrammatūru, kas nodrošina netraucētu savienojamību un savietojamību, integrētus projektēšanas programmatūras rīkus un metodes ātrai projektu un prototipu izstrādāšanai, kā arī jaunas metodes sadarbībai starp datoriem un reālo pasauli.

- Ūdeņradis un kurināmā elementi

Ūdeņradis un kurināmā elementi ir enerģētikas tehnoloģijas, kas var izraisīt ievērojamu enerģijas ražošanas un patēriņa modeļa maiņu Eiropā, piedāvājot milzīgu attīstības potenciālu, lai panāktu ilglaicīgu neatkarīgu, stabilu enerģijas piegādi un nodrošinātu būtisku faktoru Eiropas konkurētspējai. Pāreja uz ekonomiku, kas balstās uz ūdeņraža izmantošanu, nosaka nepieciešamību pēc lieliem pētnieciskā darba un kapitāla ieguldījumiem jaunu nozaru radīšanā, jaunās piegādes ķēdes struktūrās, infrastruktūrā un cilvēku resursos.

Kopīgā tehnoloģiju iniciatīva izstrādās un īstenos mērķtiecīgu Eiropas rūpnieciskās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmu, lai izveidotu noturīgas ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas, kas attīstītas līdz iespējai uzsākt to komerciālu izmantošanu. Galvenās tēmas Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas pētniecības programmā būs šādas: kurināmā elementu izveidošana lietojumiem visās nozarēs un darbības laukos; ūdeņraža ilgtspējīga piegāde, ietverot ražošanu, sadali, uzglabāšanu un piegādi; integrēti, plaša mēroga vēl attīstāmu un jau augsti attīstītu tehnoloģiju demonstrējumi reālas darbības apstākļos; darbības tirgus struktūras sagatavošanai. To īstenos, balstoties uz adekvātu un nepārtraukti progresējošu ES tehnoloģiju plānu un ekonomisko pamatojumu, kuros sīki noteiktas pārejas stratēģijas un ilgtermiņa mērķi, kā arī galvenie pieturas punkti to īstenošanai.

- Aeronautika un gaisa transports

Eiropai jāsaglabā vadošās pozīcijas galveno tehnoloģiju jomā, ja tā arī nākotnē vēlas ilgtspējīgu, novatorisku un konkurētspējīgu aeronautikas un gaisa transporta nozari. Šai nozarei ir vajadzīga intensīva pētniecība un tehnoloģiju attīstība, un pašreizējā Eiropas aeronautikas un gaisa pārvadājumu uzņēmumu konkurētspēja pasaules tirgū ir panākta, pateicoties ievērojamiem privātiem ieguldījumiem (parasti 13-15% no apgrozījuma) vairāku gadu desmitu laikā. Ņemot vērā nozares specifiku, tās attīstība bieži vien ir atkarīga no efektīvas valsts un privātā sektora sadarbības.

Vairākiem ACARE stratēģiskās pētniecības programmas aspektiem vajadzīga plaša mēroga ietekme/ plašs darbības lauks/ ietekmes lauks un mērķa nepārtrauktība, kam savukārt nepieciešama Kopīgo tehnoloģiju iniciatīva, kas koncentrējas uz saskanīgu un specializētu pētniecības un progresīvo tehnoloģiju programmu un veicina tādus aspektus/ faktorus kā integrācija, plaša mēroga/ plaša apstiprināšana un demonstrējumi.

Aeronautikas un gaisa pārvadājumu jomā pievērsīsies dažādām sfērām, piemēram, videi draudzīgi un rentabli gaisa kuģi („Zaļie gaisa kuģi”) un gaisa satiksmes pārvaldība Vienoto Eiropas debesu politikas un SESAME iniciatīvas atbalstam.

- Globālais monitorings par vidi un drošību (GMES)

Eiropai ir nepieciešama autonoma monitoringa iespēja, kas pamatotos uz Eiropas standartu globālajam monitoringam. Tas ievērojami palīdzētu Eiropai un tās nozarēm šajā jomā, kurā tās konkurenti veic nozīmīgus ieguldījumus globālā monitoringa sistēmu standartu izstrādāšanā.

GMES jāpilda tie politiskie uzdevumi, kuri paredzēti Padomes Rezolūcijā par GMES [54], kas sekoja 2001. gada jūnija Gēteborgas augstākā līmeņa sanāksmei, 2004. gada februārī prezentētajā GMES rīcības plānā[55], un jāattaisno to iekļaušana „Izaugsmes iniciatīvā” un „Steidzamo pasākumu” („ Quick-start ”) sarakstā.

Nākotnē GMES ir atkarīgs no būtiskiem lietotāju un valsts un privāto infrastruktūras nodrošinātāju ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ ir svarīgi, ka GMES nostiprina savu tēlu kā skaidru un saskanīgu, tādu, ko viegli atpazīst lietotāji, valsts iestādes un nozaru pārstāvji. Līdztekus īpašām GMES lietojumu jomām tas ietvers arī pieņemto standartu, apstiprināšanas mehānismu un politiku kopumu, uzņemoties vienotu politisku atbildību.

Šim nolūkam GMES pārvaldības struktūra Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) veidā varētu apvienot visus svarīgos dalībniekus ar to resursiem un ievērojamas lietotājorganizācijas gan valstu, gan Eiropas līmenī.

Kopīgai tehnoloģiju iniciatīvai GMES jomā jānodrošina stabila ar GMES saistīto darbību, tostarp šādu funkciju, koordinācija:

- lietotāju prasību konsolidācija katrā GMES lietojumu jomā,

- GMES operatīvo dienestu, saistīto resursu un infrastruktūras attīstības pārzināšana un atbalsts,

- šādu pakalpojumu apstiprināšana vajadzības gadījumā,

- tādu mehānismu izstrādāšana, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa piekļuvi datiem („datu iegāde”).

Kopīgo tehnoloģiju iniciatīva GMES jomā būtu arī efektīvs veids, kā veicināt aktīvu privātā sektora iesaistīšanos, tai darbojoties kā koordinētājam un finansētājam nozarei (tostarp MVU) un citiem iespējamiem līgumslēdzējiem, kas vēlētos palīdzēt GMES ieviešanā ar attiecīgu konkurētspējīgu procesu palīdzību.

GMES nodrošinās Eiropas vadošo pozīciju lielāko infrastruktūru pārvaldībā un izmantošanā, ieskaitot stratēģiskas kosmosa iespējas. Tā arī varētu sagādāt bāzi efektīvai neatjaunojamu dabas resursu izmantošanai, gan privātām, gan valsts struktūrām. Tādējādi tā palīdzēs uzlabot produktivitāti daudzās nozarēs, kam vajadzīga saskaņota un aktuāla informācija par pieejamajiem resursiem.

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

Saskaņā ar II pielikumu Kopiena sniegs piešķīrumu (Koordinācijas un atbalsta pasākums) Eiropas Investīciju bankai (EIB). Šis piešķīrums palīdzēs īstenot Kopienas mērķi, proti, sekmēt privātā sektora ieguldījumu pētniecībā, palielinot bankas riska pārvaldības iespējas, tādējādi nodrošinot i) lielāku EIB aizdevumu apjomu zināmam riska līmenim un ii) riskantāku Eiropas PTA pasākumu finansēšanu, nekā tas būtu iespējams bez Kopienas atbalsta.

EIB aizdos līdzekļus, kas iegūti starptautiskos finanšu tirgos, saskaņā ar tās standarta priekšrakstiem, noteikumiem un kārtību. Kopā ar pašas līdzekļiem tā izmantos minēto piešķīrumu nodrošinājumam un kapitāla sadalei bankā, lai segtu daļu no riskiem, kas saistīti ar bankas aizdevumiem lielām piemērotām PTA darbībām Eiropā.

Pamatojoties uz tās finanšu novērtējumu, EIB izvērtēs finanšu riska pakāpi un pieņems lēmumu par nodrošinājuma vai piešķiramā kapitāla vērtību. Riska novērtējums un klasificēšana, kā arī no tās izrietošie lēmumi par aizdevuma nodrošinājumu un kapitāla sadali ir bankas standarta procedūras, ko apstiprinājuši un pārrauga tās akcionāri, un tās netiks mainītas sakarā ar Kopienas ieguldījumu. Kopiena neuzņemsies neparedzēto izdevumu saistības.

Piešķīrumu izmaksās katru gadu. Ikgadējā summa tiks noteikta darba programmās, ņemot vērā ikgadējo darbības pārskatu un prognozes, ko EIB iesniegs Kopienai.

Piešķīruma nolīgumā, ko noslēgs ar EIB, tiks paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Kopienas līdzekļus var izmantot aizdevuma nodrošinājumam un kapitāla sadalei. Tajā, cita starpā, būs ietverti šādi noteikumi.

- Tēmas un darbības, kas var pretendēt uz aizdevumu. Lai saglabātu proporcionalitāti starp īpašajām programmām, kas papildina piešķīrumu, un to tēmām un darbībām, Kopiena pakāpeniski var pielāgot finansējuma piešķiršanas nosacījumus attiecībā uz jebkuru tēmu vai darbību, neskarot tās iespējamās izmaiņas saskaņā ar 7.2. pantu.

- Lielas PTA darbības Eiropā, kas var pretendēt uz aizdevumu. Automātiski uz finansējumu var pretendēt visas „Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas” un lieli sadarbības projekti, ko Kopiena finansē to šīs īpašās programmas tēmu un darbību ietvaros, kuras papildina piešķīrumu. Iespējams apsvērt arī citus lielus Eiropas sadarbības projektus, tādus kā EUREKA projekti. Saskaņā ar noteikumu, kas pieņemts atbilstīgi Līguma 167. pantam, piešķīruma nolīgumā noteiks arī procedūras kārtību un garantēs Kopienai iespēju noteiktos apstākļos uzlikt veto piešķīruma izmantošanai, lai nodrošinātu EIB ierosinātu aizdevumu.

- Noteikumi, kuros konkretizēs finanšu riska daļu, ko segs Kopienas piešķīrums, un riska slieksni, kuru pārsniedzot EIB var izmantot Kopienas piešķīrumu.

- Mehānismu, ko Kopiena izmantos, lai kontrolētu ar piešķīrumu saistītās EIB aizdevumu operācijas.

IV PIELIKUMS

Ārpuskopienas pētniecības programmu koordinēšana

Turpinājumā ir norādītas vairākas iniciatīvas kopīgai valstu pētniecības programmu īstenošanai, un uz tām atbilstīgi Līguma 169. pantam attieksies atsevišķi lēmumi. Turpmākas iniciatīvas var noteikt un ierosināt Septītās pamatprogrammas īstenošanas laikā.

Katra lēmuma pieņemšanai tiks izveidota speciāla īstenošanas struktūra, tāpat arī organizatoriskā struktūra un piemērotas vadības iestādes, kas nepieciešamas darbības īstenošanai. Saskaņā ar II pielikumu Kopiena nodrošinās iniciatīvu finansiālu atbalstu un aktīvi piedalīsies īstenošanā, izmantojot tādus līdzekļus, kas darbībai vai rīcībai ir vispiemērotākie.

- Līguma 169. panta iniciatīva Baltijas jūras pētniecības jomā

Mērķis ir uzsākt un īstenot kopīgu pētniecības un attīstības programmu, kurā būtu integrētas vairākas valstu programmas jūras zinātnes jomā un Baltijas jūras ilgtspējīga attīstība. Saskaņā ar vairākām starptautiskām, Eiropas un reģionālām konvencijām, kurās runāts par Baltijas jūru, šī iniciatīva pavērs iespēju izveidot platformu šajā jomā veikto pētījumu rezultātu sintēzei un izplatīšanai un nodrošinās vajadzīgo pētniecību un attīstību, lai atbalstītu Baltijas jūras ilgtspējīgu attīstību.

- Līguma 169. panta iniciatīva interaktīvas automatizētas vides jomā

Mērķis Kopīgai pētniecības un attīstības programmai interaktīvas automatizētas vides jomā ir apvienot valstu pētnieciskos centienus, lai noskaidrotu, kā IKT var veicināt gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti un pagarināt laiku, kuru viņi var dzīvot neatkarīgi savā mājas vidē un pierastajā apkārtnē. Tas ietver, piemēram, palīdzību veikt ikdienas darbības, sociālo kontaktu veicināšanu, veselības un darbības pārraudzību, kā arī nebīstamības un drošības sekmēšanu. Tiks pievērsta uzmanība ierīču, sistēmu un pakalpojumu integrēšanai rentablos, uzticamos un ticamos risinājumos. Šīs iniciatīvas mērķis ir plaša mēroga sadarbība Eiropā ar pietiekamu kritisko masu un ilgtermiņa saistībām.

- Līguma 169. panta iniciatīva metroloģijas jomā

Mērķis ir uzsākt un īstenot saskanīgu kopīgu metroloģijas pētniecības un attīstības programmu, kurā integrētas vairākas valstu programmas, kas ļautu Eiropai reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc augsti attīstītas metroloģijas, kas savukārt būtu līdzeklis novatorismam, zinātniskās pētniecības un politikas atbalstam. Šī iniciatīva galvenokārt sniegs atbalstu Eiropas valstu mērījumu sistēmu mērķu sasniegšanai, ko īstenos ar Valsts metroloģijas laboratoriju tīklu palīdzību.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM, ar ko pieņem īpašo programmu pētniecībai, tehnoloģijas attīstībai un demonstrāciju darbībām: „Sadarbība” (2007.–2013. gads)

2. BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM ABM/ABB

PĒTĪJUMI.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstošas tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas), tostarp šādas:

02 04 01 Kosmoss; 02 04 02 Sagatavošanas darbība Eiropas drošības pētniecības sekmēšanai, 08 02 01 Genoma pētījumi un biotehnoloģija veselībai; 08 05 01 Pārtikas kvalitāte un nekaitīgums; 09 04 01 Informācijas sabiedrības tehnoloģijas; 08 03 01 Nanotehnoloģijas, automatizēti materiāli, jaunie ražošanas procesi un iekārtas; 08 06 01 01 Noturīgas enerģētikas sistēmas; 06 06 02 01 Noturīgas enerģētikas sistēmas; 08 06 01 03 Globālās pārmaiņas un ekosistēmas; 08 04 01 Aeronautika; 08 06 01 02 Noturīgs virszemes transports; 06 06 01 Aeronautika un kosmoss; 06 06 02 02 Noturīgs virszemes transports; 08 07 01 Iedzīvotāji un pārvalde izglītotā sabiedrībā; 08 08 01 01 – 06 06 03 – 09 04 02 – 11 05 01 – Atbalsts politikas jomām un zinātnisko un tehnoloģisko vajadzību paredzēšana

(Septītās pamatprogrammas budžeta galīgā nomenklatūra tiks pieņemta noteiktajā kārtībā)

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

2007.–2013. (apstiprināms jaunajā finanšu perspektīvu sistēmā)

3.3. Budžeta informācija:

Budžeta pozīcija | Izdevuma veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

02., 06., 08., 09. un 11. | Neobl. | Dif.[56] | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1a] |

XX.01 | Neobl. | Nedif.[57] | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. [1a…] |

XX.01.05 | Neobl. | Nedif. | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1a…] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums[58]

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 d | 11,633 | 11,866 | 12,103 | 12,345 | 12,592 | 12,844 | 13,101 | 86,483 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 8.2.6 e | 0,807 | 0,824 | 0,840 | 0,857 | 0,874 | 0,891 | 0,909 | 6,002 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 5.674,377 | 7.183,791 | 8.677,340 | 10.316,316 | 11.981,867 | 72.818,319 | 15.378,756 | 72.818,319 |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 2.701,204 | 4.800,186 | 6.845,974 | 8.748,741 | 10.356,602 | 11.983,321 | 27.382,292 | 72.818,319 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikums ietver dalībvalstu vai citu iestāžu (norādīt konkrēti) līdzfinansējumu, tad paredzamā līdzfinansējuma apjoms ir jānorāda šajā tabulā (var pievienot papildu rindas, ja ir paredzēts vairāku organizāciju līdzfinansējums):

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Līdzfinansētāja organizācija | Gads n | n +1 | n +2 | n +3 | n +4 | n + 5 un turpmākie | Kopā |

…………………… | f |

SA KOPĀ, ietverot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānošanu

( Priekšlikums ir saderīgs ar nākamo finanšu plānošanu (Komisijas 2004. gada februāra Paziņojums par Finanšu plānu (2007.–2013.) KOM (2004.) 101).

( Priekšlikums saistīts ar attiecīgās finanšu perspektīvas pozīcijas pārplānošanu.

( Iespējams, ka priekšlikums var prasīt Iestāžu nolīguma noteikumu piemērošanu[64] (piemēram, elastības instrumenta izmantošanu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiālā ietekme, un tā ir šāda:

Dažas asociētās valstis var palīdzēt finansēt pamatprogrammas.

Saskaņā ar Finanšu regulas 161. pantu Kopīgais pētniecības centrs var izmantot ieņēmumus no dažāda veida darbībām uz konkursa pamata un no citiem pakalpojumiem, kas sniegti ārējām organizācijām.

Saskaņā ar Finanšu regulas 18. pantu dažus ieņēmumus var izmantot, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus.

miljoni EUR (līdz 1 zīmei aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Cilvēkresursu kopējais daudzums[65] | 1.848 | 1.848 | 1.848 | 1.848 | 1.848 | 1.848 | 1.848 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Īpašā programma „Sadarbība” risina nepieciešamību stiprināt konkurētspēju un likt pamatus ES politikām, iegūstot vadošās pozīcijas svarīgākajās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Vajadzība būs piepildīta, atbalstot sadarbību augstākā līmeņa pētniecībā starp universitātēm, uzņēmumiem, pētniecības centriem un valsts iestādēm Eiropas Savienībā un citur pasaulē.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Ar šo īpašo programmu sniegtā atbalsta pievienotā vērtība būs iespēja savākt vienkopus resursus, disciplīnas, zinātnisko izcilību, tādējādi sasniedzot kritisko masu, mācīšanos un sinerģijas, kas nav sasniedzamas valstu līmenī. Uzlabojumus Eiropas P&A integrācijā var panākt, uzlabojot valstu politiku koordinēšanu, rezultātu izplatīšanu ES mērogā, izveidojot Eiropas pētniecības grupas un sadarbības tīklus un risinot Eiropas politikas problēmas.

5.3. Mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie priekšlikuma rādītāji saistībā ar vadības līdzekļu sadali pa darbības jomām

Galvenais mērķis ir dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, veicinot pētniecību augstākajā izcilības līmenī. Mērķis ir atbalstīt starpvalstu sadarbību vairākās tematiskajām jomās, kas atbilst svarīgākajām zināšanu un tehnoloģiju attīstības jomām, kur pētniecība ir jāatbalsta un jāstiprina, lai risinātu Eiropas sociālās, ekonomiskās, vides un ražošanas problēmas.

Deviņas tēmas ES darbībai ir šādas:

(1) veselība,

(2) pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija,

(3) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,

(4) nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas,

(5) enerģētika,

(6) vide (tostarp klimata pārmaiņas),

(7) transports (tostarp aeronautika),

(8) sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes,

(9) drošība un kosmoss.

Detalizētāki katras tēmas mērķi izklāstīti tiesību akta priekšlikuma I pielikumā.

Darbības rādītājus izstrādās trīs līmeņos:

- Kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, lai norādītu tādus zinātnes un tehnikas attīstības ceļus vai virzienus kā jauni standarti un instrumenti, zinātniskas metodes, patentu pieteikumi un licences līgumi par jauniem produktiem, procesiem un pakalpojumiem.

- Vadības rādītāji, ko rada, lai kontrolētu darbību iekšēji un atbalstītu augstāko vadību lēmumu pieņemšanā. Tie var ietvert budžeta izpildes līmeni, līguma slēgšanas laiku un maksāšanas laiku.

- Rezultāta (ietekmes) rādītāji, lai novērtētu zinātniskās izpētes kopējo efektivitāti attiecībā pret augsta līmeņa mērķiem. Tostarp var būt arī novērtējums kopējā pamatprogrammas līmenī (piem., ietekme uz Lisabonas, Gēteborgas, Barselonas un citu mērķu īstenošanu) un novērtējums īpašo programmu līmenī (piem., izdarītais ieguldījums ES zinātnes un tehnoloģiju, ka arī saimnieciskajā darbībā).

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto metodi.

( Centralizēta pārvaldīšana

( veic tieši Komisija

( netieši, deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu

( dalībvalstu publiskā sektora iestādei/iestādēm, kuras veic publisko pasūtījumu

ٱ Dalītā jeb decentralizētā pārvaldīšana

ٱ ar dalībvalstīm

ٱ ar trešām valstīm

ٱ Pārvaldīšana kopā ar starptautiskajām organizācijām (norādīt precīzi)

Būtiskas piezīmes:

Komisija ierosina šo programmu vadīt centralizēti: gan tiešā veidā no Komisijas puses, gan netiešā – deleģējot izpildaģentūrai vai struktūrām, kas radītas pētniecības un attīstības programmu izpildei, Vairākās dalībvalstīs (skatīt Līguma 169. pantu) vai kopīgiem uzņēmumiem vai citām struktūrām (Līguma 171. pants).

Attiecībā uz darbībām, kas veicamas saskaņā ar 169. un 171. pantu, par vadības struktūru lems katrā lietā atsevišķi, ņemot vērā konkrētās darbības īpatnības. Šādām darbībām būs nepieciešamas vadība ārpus Komisijas dienestiem.

Attiecībā uz citām programmas daļām, ja saikne starp detalizētu finansēto faktisko projektu pārraudzību un zinātnes un tehnoloģiju politikas izstrādāšanu ir skaidra, izpildaģentūrai uzticēs vadīt konkursus un novērtēšanu, un tā veiks tādus uzdevumus kā iesniegto priekšlikumu pieņemšana un administratīva pārvaldība, pieaicinot un maksājot novērtēšanas ekspertiem (kurus izvēlas Komisija), sniedzot materiāli tehnisku atbalstu priekšlikumu novērtēšanai un tādu iespējamu papildu uzdevumu veikšanai kā finansiālās dzīvotspējas pārbaude un statistikas apkopošana. Netiks izslēgta saglabātā iespēja noslēgt apakšlīgumu ar privātu uzņēmumu specifisku uzdevumu veikšanai (piemēram, informācijas tehnoloģijas rīku izstrādāšanai, darbības nodrošināšanai un atbalstam). Komisijas dienesti pārsvarā veiks novērtēšanu, līgumu slēgšanu un projektu vadību, lai saglabātu šādu darbību un politikas formulēšanas ciešo saistību. Tomēr dažāds programmas jomās šos uzdevumus varētu uzticēt izpildaģentūrai.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Uzraudzības un novērtēšanas aspekti ir izklāstīti Tiesību akta finanšu pārskatā par Septītās pamatprogrammas priekšlikumu KOM(2005) 119 galīgais

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

Bez tam jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nelietderīgi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[66], Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002[67], Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[68], 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[69] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[70].

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu saraksts

Pamatprogrammas īstenošana

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (ar likumu noteiktie)

(Ja norādīts vairāk nekā viens avots, norādīt amatu skaitu saistībā ar katru avotu)

( Programmas pārvaldībai konkrētajā brīdī paredzētie amati, kas jāaizstāj vai jāpapildina

( Amati, kas 2006. gadam paredzēti iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kuru izpildītāji aizstājami no esošajiem vadības dienesta resursiem (iekšējā pārcelšana)

( Amati, kas nepieciešami attiecīgajam gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

8.2.4. Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 05 – izdevumi administratīvai vadībai )[76]

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

8.2.6. Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[77] miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) |

2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. un 2013. gads | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,320 | 0,326 | 0,333 | 0,339 | 0,346 | 0,713 | 2,376 |

XX 01 02 11 02 – Apspriedes un konferences | 0,010 | 0,010 | 0,011 | 0,011 | 0,011 | 0,023 | 0,076 |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[78] | 0,478 | 0,487 | 0,497 | 0,507 | 0,517 | 1,065 | 3,550 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Pārējie vadības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Pārējie administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) | 0,807 | 0,824 | 0,840 | 0,857 | 0,874 | 1,801 | 6,002 |

- Aprēķins — Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Šie skaitļi provizoriski aprēķināti, pamatojoties uz 2006. gada PTA ĢD pieprasītajām summām, kas palielinātas par 2% atbilstīgi paredzētājai ikgadējai inflācijai ( Fiche 1 REV ). (Fiche 1 REV)

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru. Piešķirot amatus jāņem vērā amatu paredzamā pārdale starp departamentiem, pamatojoties uz jauno finanšu perspektīvu.

[1] KOM (2005) 119.

[2] KOM (2005) 118.

[3] SEK(2005)430.

[4] KOM(2005)387.

[5] Atbilstoši Komisijas dienestu darba dokumentam Ziņojums par Eiropas tehnoloģiju platformām un Kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām: Valsts un privātās partnerības veicināšana, lai strauji palielinātu Eiropas rūpniecisko konkurētspēju , SEK(2005.) 800, 2005. gada 10. jūnijs.

[6] Progresīva pētniecība: Izaicinājums Eiropai. Augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojums, Eiropas Komisija, 2005. gada maijs.

[7] Ceļā uz jaunu pētniecības infrastruktūru Eiropai: ESFRI „Iespēju saraksts” 2005. marts www.cordis.lu/esfri/

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV C […], […], […]. lpp.

[10] OV C […], […], […]. lpp.

[11] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[12] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[13] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[15] K(2005) 576 galīgais

[16] Var finansēt pētījumus, kas attiecas uz gonādu vēža ārstēšanu.

[17] Dažos gadījumos drošības izpētei var piemērot konkrētus ierobežojumus saskaņā ar līdzdalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem.

[18] Saskaņā ar līdzdalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem. Drošības izpētei var piemērot īpašas prasības.

[19] Ja nepieciešams, var atbalstīt citas jaunas nozīmīgas iniciatīvas saistībā ar valstu pētniecības programmu koordinēšanu.

[20] Var atbalstīt citu Eiropas tehnoloģiju platformu pētniecības programmas, ja tās ir nozīmīgas ar veselību saistītām nozarēm.

[21] Slimību un veselības traucējumu riska faktori, bioloģiskie mehānismi, cēloņi, klīniskās izpausmes, sekas un ārstēšana sievietēm un vīriešiem bieži vien atšķiras. Tādēļ visām darbībām, ko finansē šā temata ietvaros, pētījumu protokolos, metodoloģijā un rezultātu analīzē jāatspoguļo šādu atšķirību iespēja.

[22] Galvenokārt atbalstīs īpašus klīniskos pētījumus, kuri sniegs pierādījumus tam, ka lietpratīgi tiek lietoti nepatentētie produkti, ko pediatrijā pašlaik izmanto bez konkrētiem priekšrakstiem.

[23] Farmaceitiskie un biofarmaceitiskie līdzekļi.

[24] Piemēram, piešķirti līdzekļi EDCTP Eiropas Ekonomisko interešu grupai.

[25] Eiropas Kopiena ir HFSP organizācijas ( HFSPO ) locekle un ir finansējusi HFSP iepriekšējo pamatprogrammu darbības laikā.

[26] Pamatkonvencija par tabakas kontroli, 2004/513/EK.

[27] Starptautiskie veselības noteikumi 2005. – 58. Pasaules veselības asamblejas Rezolūcija Nr. 58.3., 2005. gada 23. maijs.

[28] Termins „bioekonomika” ietver visas nozares un tautsaimniecības sektorus, kuros ražo, apsaimnieko un citādi izmanto bioloģiskos resursus (un ar tiem saistītos pakalpojumus, piegādes vai patērētāju nozares), tādas kā lauksaimniecība, pārtikas nozare, zivsaimniecība, mežsaimniecība utt.

[29] Pārtikas nozare ietver arī pārtiku no jūras dzīvniekiem un augiem.

[30] Papildu pētījumi, kas saistīti ar ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu, aplūkoti sadaļā „Vide (tostarp klimata pārmaiņas)”. Pētījumi saistībā ar citiem instrumentiem un tehnoloģijām, kas atbalsta ilgtspējīgu ražošanu un apsaimniekošanu, tiks veikti attiecīgo tematu ietvaros.

[31] Nolīgumu par zinātnisko un tehnisko sadarbību IRS jomās ir noslēgušas Eiropas Kopiena un Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Austrālija, Kanāda, Koreja un EBTA valstis Norvēģija un Šveice.

[32] Komisijas paziņojums, Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005. – 2009. gadam. KOM(2005)243.

[33] Nolīgumu par zinātnisko un tehnisko sadarbību IRS jomās ir noslēgušas Eiropas Kopiena un Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Austrālija, Kanāda, Koreja un EBTA valstis Norvēģija un Šveice.

[34] KOM (2002) 279.

[35] Kā atzīts/ norādīts Zaļajā grāmatā par Energoefektivitāti jeb „Darīt vairāk, lai patērētu mazāk”, KOM(2005)265, 22.6.2005.

[36] Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta CONCERTO un CIVITAS iniciatīvās, kuras atbalstīja Sestajā pamatprogrammā.

[37] Papildu pētījumi, kas saistīti ar bioloģisko resursu izmantošanu un ražošanu, aplūkoti tematā „Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija”.

[38] Ieskaitot finansiālu atbalstu GEO sekretariātam.

[39] Šādi piemēri ir Kilarnijas rekomendācijas par bioloģiskās daudzveidības izpētes prioritātēm 2010. gada mērķu sasniegšanai (Malahidas 2004. gada konference), ES Rīcības plāns par klimata pārmaiņām attīstības sadarbības kontekstā (2004. gads), prioritārās darbības, ko noteikusi ANO konvencijas pārtuksnešošanās apturēšanai Zinātnes un tehnoloģiju komiteja, ES un vispasaules stratēģijas ķīmisku vielu un pesticīdu drošai apsaimniekošanai u.c.

[40] „Eiropas pārvadājumu politika līdz 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu” KOM(2001) 370 galīgais

[41] Eiropas gaisa satiksmes kontroles infrastruktūras modernizācija, kas saistīta ar Vienoto Eiropas debesu politikas īstenošanu.

[42] Šim nolūkam paredzēts izveidot kopuzņēmumu ATM darbību koordinēšanai.

[43] Ņemot vērā mērķi atkal atjaunot 1998. gada transporta veidu sadalījumu, darbības, kas attieksies uz vienu pārvadājuma veidu, koncentrēsies uz dzelzceļa vai ūdens transportu.

[44] Pamatojoties uz CIVITAS iniciatīvas pieredzi.

[45] Pētījumus pārvaldīs Eiropas Globālās satelītnavigācijas sistēmas ( GNSS ) uzraudzības iestāde.

[46] Mērķis ir uzlabot sagatavotību un reaģētspēju tīšas bioloģisko un/vai ķīmisko kaujas vielu lietošanas gadījumā.

[47] Izveidota triju gadu ilgās Drošības pētniecības sagatavošanas darbības laikā ( PASR 2004–2006).

[48] KOM(2005)208 „Eiropas Kosmosa politika: sākotnējie elementi”.

[49] Atbilstīgi Eiropas Kopienas un Eiropas Kosmosa aģentūras pamatnolīgumam KOM(2004)85.

[50] Kosmosa un drošības ekspertu grupas ziņojums (2005. gada marts).

[51] Piemēram, Kioto protokols, Apvienoto Nāciju konvencija pārtuksnešošanās apturēšanai, ANO bioloģiskās daudzveidības konvencija, secinājumi 2002. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību un 2005. gada G-8 valstu augstākā līmeņa sanāksmes secinājumi.

[52] Ieskaitot summas Kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām (skatīt III pielikumu) un Ārpuskopienas pētniecības programmu koordinēšanai (skatīt IV pielikumu), kuras piešķir, pamatojoties uz atsevišķiem ierosinājumiem (piemēram, atbilstīgi Līguma 171. pantam).

[53] Ieskaitot summu, kas atvēlēta, lai finansētu trešo valstu organizāciju līdzdalību tēmās, ieskaitot „atvēršanas” un „īpašās sadarbības pasākumus”.

[54] Padomes Rezolūcija 2001/C 350/02 (13.11.2001.).

[55] „Globālais monitorings par vidi un drošību ( GMES ): GMES iespēju izveidošana līdz 2008. gadam – (Rīcības plāns (2004–2008))”. KOM(2004)65 galīgais (3.2.2004.).

[56] Diferencētas apropriācijas

[57] Nediferencētās apropriācijas, še turpmāk — NDA

[58] Šie skaitļi attiecas uz visu EK pamatprogrammu kopumā (sk. KOM(2005)119 galīgais

[59] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[60] Maksājumu apropriācijas attiecas uz 2013. un turpmākajiem gadiem

[61] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 05. pantā.

[62] Maksājumu apropriācijas attiecas uz 2013. un turpmākajiem gadiem

[63] Izdevumi xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 05. pantu.

[64] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[65] Tabulā norādītie skaitļi attiecas vienīgi uz personālu, ko finansē atbilstoši štatu sarakstam visām netiešām darbībām, par kurām atbild RTD, INFSO, TREN, ENTR un FISH ģenerāldirektorāti. Tāpēc šie skaitļi neietver štatu saraksta posteņus no darbības budžeta un posteņus no Kopīgā pētniecības centra štatu saraksta (skatīt dokumentus KOM(2005)439 un 445 galīgais).

[66] OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp.

[67] OV L 357, 31.12.2002, 1. lpp.

[68] OV L 312, 23.12.1995, 1. lpp.

[69] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[70] OV L 136, 31.5.1999, 1. lpp

[71] Kā aprakstīts 5.3. iedaļā.

[72] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[73] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[74] Ar to saistītās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[75] Tabulā norādītie skaitļi attiecas tikai uz darbiniekiem, kurus finansē štatu saraksta ietvaros attiecībā uz visām netiešām darbībām, par kurām atbild RTD, INFSO, TREN, ENTR un FISH ģenerāldirektorāti. Tāpēc šie skaitļi neietver štatu saraksta posteņus no darbības budžeta un posteņus no Kopīgā pētniecības centra štatu saraksta (skatīt dokumentus KOM(2005)439 un 445 galīgais)

[76] Šie skaitļi attiecas uz visu EK pamatprogrammu kopumā (sk. KOM(2005)119 galīgais).

[77] Šie skaitļi attiecas uz visu EK pamatprogrammu kopumā (sk. KOM(2005)119 galīgais).

[78] Eiropas Pētniecības padomdevēja valdes ( EURAB ) komiteja.