52005PC0021

Briselē, 28.01.2005

COM(2005)21 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULAI

ar ko groza antidempinga pasākumus, kas tika ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 348/2000 attiecībā uz noteiktu dzelzs un neleģētā tērauda bezšuvju cauruļu importu, kuru izcelsmes valsts ir Horvātija un Ukraina

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJ UMA RAKSTS

1. Procedūra

Atsaucoties uz Eiropas Savienības bezšuvju tērauda cauruļu nozares aizsardzības komitejas pieprasījumu, 2002. gada 23. novembrī tika uzsākta pilnīga starpposma pārskatīšana attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami attiecībā uz atsevišķu dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, kuru izcelsmes valsts ir Horvātija un Ukraina.

Pašlaik spēkā esošie pasākumi attiecībā uz atsevišķu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļu importu ietver konkrētus antidempinga maksājumus, kas noteiktas ar Padomes Regulu Nr. 348/2000 un vienu cenu labojumu, ko Komisija pēc horvātu eksportētāja ierosinājuma pieņēma ar Komisijas Lēmumu Nr. 2000/137/EK. Antidempinga maksājums importam no Horvātijas ir 23%, savukārt Ukrainas importam piemēro antidempinga maksājumu 38,5% apmērā.

Dempinga un nodarītā kaitējuma izmeklēšana attiecas uz laika posmu no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim. (‘IP’). Attīstības tendenču pētījumi, kas bija nozīmīgi kaitējuma novērtēšanā, attiecas uz laika posmu no 1999. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (‘aplūkojamais periods’).

2. Dempings

Horvātijas gadījumā visu bezšuvju cauruļu produkcijas eksportu uz Kopienas valstīm veica viens eksporta produkcijas ražotājs, Mechel Željezara Ltd . Sākotnējās izmeklēšanas laikā tika pieņemti šī uzņēmuma cenu labojumi. Tā kā izmeklēšana tika uzsākta, lai izvērtētu antidempinga pasākumu līmeni un formu, tika izmeklēts arī šis piedāvājums.

Tika noskaidrots, ka šī uzņēmuma dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms atmuitošanas ir 38,9%, kas ir mazāk nekā sākotnējās izmeklēšanas laikā atklātā dempinga starpība.

Ukrainas gadījumā izmeklēšanā piedalījās divas uzņēmumu grupas. Kopā šie uzņēmumi veic vairāk nekā 80% no Ukrainas attiecīgās produkcijas eksporta uz Kopienu. Abas grupas ( Dnipropetrovsk Tube Works ‘ DTW ’ / Time un Nihnedneprovsky Tube Rolling Plant ‘ NTRP ’ / Nikopolsky seamless tubes plant ‘ Nikotube ’ / Interpipe ) pieteicās tirgus ekonomikas režīmam (TER), taču tika atklāts, ka neviens no uzņēmumiem neatbilst TER kritērijiem.

Tomēr abām uzņēmumu grupām bija iespējams piešķirt atsevišķu režīmu. Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā izmantoto metodoloģiju, Horvātija tika izmantota kā analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību Ukrainai.

DTW noteiktā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms atmuitošanas, ir 91,0%, savukārt pārējiem uzņēmumiem – 97,3%.

3. Zaudējumi

Bezšuvju caurules ražo seši sūdzības iesniedzēji Kopienas uzņēmumi, pieci no kuriem izmeklēšanas laikā pilnībā sadarbojās ar Komisiju. Šajos uzņēmumos IP laikā tika saražotas 797 456 tonnas produkcijas, kas veido vairāk nekā 70% no kopējā Kopienas teritorijā saražotā apjoma. Seši pārējie Kopienas ražotāji Kopienas rūpniecību neatbalstīja un ar Komisiju nesadarbojās.

Imports no Horvātijas un Ukrainas tika novērtēts kumulatīvi. Tika noskaidrots, ka 2000. gadā pēc antidempinga pasākumu ieviešanas attiecīgās produkcijas imports samazinājās, taču atkal palielinājās izmeklēšanas laikā. Produkcija tika pārdota Kopienas tirgū par cenu, kas ir zemāka par Kopienas ražotāju cenu. Konkrētāk, Ukrainas produkcijas cena bija par 34,1% zemāka, bet Horvātijas – par 23,3%. Pat ja tiek ņemti vērā antidempinga maksājumi, dempings joprojām ir ievērojams – 10% Ukrainas importam un 6,5% Horvātijas importam.

Tika atklāts, ka vienīgi pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 1999. gadā Kopienas ražošana atguvās. Laikā no 1999. līdz 2001. gadam Kopienas ražotāju produkcijas vidējās cenas, kā arī noiets un produkcijas izlaide Kopienas tirgū palielinājās.

Diemžēl izmeklēšanas periodā situācija sāka ievērojami pasliktināties. Noiets Kopienas tirgū laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 12% un Kopienas ražotājiem nācās veikt ievērojamus pielāgojumus, samazinot produkcijas izlaidi, ražošanas jaudas un darbinieku skaitu. 2000. un 2001. gadā Kopienas ražotāju finanšu situācija nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar 1999. gadu, kad tika ciesti zaudējumi, un bija pozitīva, taču izmeklēšanas periodā nozare atkal cieta zaudējumus.

4. Mainīgo apstākļu ilgstošais raksturs un dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamība

Līdzās secinājumam, ka izmeklēšanas periodā Kopienas tirgū joprojām nonāca produkcija par dempinga cenām un Kopienas ražotāji joprojām cieta materiālus zaudējumus, tika noskaidrots arī, ka attiecīgajās valstīs joprojām saglabājas liels ražošanas potenciāls, kas izmeklēšanas periodā netika izmantots. Tas apstiprina horvātu un ukraiņu ražotāju nepārprotamo ieinteresētību ES tirgū. Izmeklēšanas periodā atklāto zaudējumu apmērs ir pieaudzis salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas laikā atklāto, jo importētās produkcijas cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju cenām, lai arī pasaulē produkcijas cenas pieaug. Tādēļ tiek secināts, ka pašreizējam dempinga un kaitējuma līmenim ir ilgstošs raksturs, kā arī, ka dempings un kaitējums ir ļoti iespējams nākotnē, ja sākotnējie pasākumi netiks turpināti.

5. Cēloņsakarība

Lai gan spēkā ir pasākumi, kas sākumā izraisīja importa apjomu samazināšanos 2000. gadā, attiecīgajā periodā Horvātijas un Ukrainas eksportējošo ražotāju daļa Kopienas tirgū tik un tā palielinājās no 4,2% līdz 5,5%. Lai gan kopš 2001. gada ir krities patēriņš, šo eksportētāju tirgus daļa ir tikai pieaugusi, kamēr Kopienas ražotāju tirgus daļa ir samazinājusies. Kopienas ražotājiem izmeklēšanas periodā nācās ievērojami samazināt produkcijas izlaidi un piedzīvot ienesīguma krišanos.

Tika izpētīti arī citi faktori, kas šai posmā varēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražotājus. Tika noskaidrots, ka, piemēram, tādu citu trešo valstu kā Krievijas un Rumānijas importa iespējamās sekas vai patēriņa samazināšanās nebūtu pietiekams faktors, lai apgāztu secinājumu, ka pastāv reāla un būtiska saistība starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļu importa dempingu un materiālo kaitējumu, ko cieš Kopienas ražotāji.

6. Kopienas intereses

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka antidempinga pasākumu turpināšana nepārprotami būtu Kopienas ražotāju interesēs. Attiecībā uz importētājiem/tirgotājiem un cauruļvadu produkciju izmantojošajiem uzņēmumiem, ir sagaidāms, ka pasākumu ietekme uz bezšuvju cauruļu cenām būs niecīga. Neviens lietotājs, piegādātājs vai importētājs nav iebildis pret pasākumu ieviešanu.

7. Konkurences aspekti

Jāņem vērā, ka 2003. gada 6. jūnijā publicētajā Komisijas Lēmumā Nr. 2003/382/EK tika atklāts, ka daži Kopienas ražotāji bija iesaistīti konkurenci kropļojošā savienībā attiecībā uz cauruļvadu produktiem līdz 1995. gadam. Tomēr ne sākotnējā izmeklēšana, ne šai pārskatā minētā izmeklēšana netika veikta vienlaicīgi ar konkurenci kropļojošajām darbībām, tādēļ tās netika ietekmētas.

8. Antidempinga pasākumi

Tika secināts, ka antidempinga maksājumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgās produkcijas importu no Horvātijas un Ukrainas, ir jāgroza. Jaunie antidempinga maksājumi būtu jānosaka tādā līmenī, kas atbilst atklātajam zaudējuma apjomam, jo, kā tika noskaidrots, dempinga starpība visiem Horvātijas un Ukrainas uzņēmumiem bija augstāka par aprēķināto zaudējuma apjomu. Ieteiktie maksājumi ir augstāki nekā sākotnējās izmeklēšanas laikā minētie un svārstās robežās no 38,8% Horvātijai līdz 51,9% un 64,1% Ukrainai. Ar grozīto maksājumu ieviešanu tiks uzsākts jauns piecu gadu posms.

9. Jaunākie notikumi pēc IP saistībā ar horvātu eksportētāju

Pēc dempinga fakta atklāšanas Horvātijas valdība informēja Komisiju, ka vienīgais Horvātijas ražotājs Mechel Željezara Ltd. 2004. gada rudenī ir likvidēts. Tā vietā Horvātijas Privatizācijas fonds nodibinājis jaunu uzņēmumu Valjaonice Cijevi Sisak d.o.o (“ Valjaonice ”), pārņemot uzņēmuma aktīvus un atsākot ražošanu. Kā redzams, pastāv nepārprotama vēlme turpināt attiecīgās produkcijas ražošanu, līdz ar to tiek uzskatīts, ka izmeklēšanas gaitā atklātie fakti nav ietekmēti.

10. Cenu labojumi

Ar savu 2000. gada 17. februāra lēmumu Nr. 2000/137/EK Komisija pieņēma cenu labojumus, cita starpā, arī no vienīgā horvātu eksportējošā ražotāja. Izmeklēšana ir pierādījusi, ka šie piedāvātie labojumi neļāva pacelt cenas līdz līmenim, kas neliktu ciest zaudējumus un tādējādi atjaunotu godīgu tirdzniecību Kopienas tirgū. Tādēļ tika secināts, ka piedāvātie labojumi vairs nav piemēroti. Turklāt, tā kā Mechel Željezara Ltd. tika likvidēts, arī cenu labojumus uzskatīja par spēku zaudējušiem.

Ukrainas uzņēmumu ‘ Nikotube ’, ‘ NTRP ’ un „ Interpipe” apvienotais piedāvājums bija jāatsaka, jo pastāvēja potenciāls šķērskompensāciju risks, turklāt eksporta cenu līmenis nemazināja kaitējumu radošās dempinga sekas. Ukrainas uzņēmums DTW informēja par piedāvājuma izteikšanu, bet nenorādīja ne tā veidu, ne minimālo cenu, tādēļ šo piedāvājumu nevarēja ņemt vērā.

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko groza antidempinga pasākumus, kas tika ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 348/2000 attiecībā uz noteiktu dzelzs un neleģētā tērauda bezšuvju cauruļu importu, kuru izcelsmes valsts ir Horvātija un Ukraina

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] (“pamatregula”) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu. un 11. panta 7. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā

A. PROCEDŪRA

1. Līdzšinējā izmeklēšana un spēkā esošie pasākumi

(1) Šobrīd spēkā esošie pasākumi attiecībā uz atsevišķu dzelzs un neleģētā tērauda cauruļu importu, kuru izcelsmes valsts ir Horvātija un Ukraina, ir galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000[2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1515/2002[3], kā arī viens horvātu eksportētāja izteikts cenu labojums, kas tika pieņemts ar Komisijas Lēmumu Nr. 2000/137/EK[4]. Antidempinga maksājums no Horvātijas importētajai produkcijai ir 23%, bet no Ukrainas – 38,5%.

2. Uzsākšana

(2) 2002. gada 23. novembrī Komisija ar Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī[5] publicētu paziņojumu par uzsākšanu paziņoja, ka uzsāk starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami atsevišķu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, un uzsāka izmeklēšanu.

(3) Izmeklēšana tika uzsākta pēc Eiropas Savienības bezšuvju tērauda cauruļu nozares aizsardzības komitejas pieprasījuma, pārstāvot ražotājus, kas saražo vairāk nekā 75% no kopējās Kopienas produkcijas.

(4) Jāņem vērā, ka tajā pašā datumā, 2002. gada 23. novembrī, tika uzsākta cita pārskatīšana sakarā ar spēkā esošajiem pasākumiem attiecībā uz tās pašas produkcijas, t.i. atsevišķu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, kuru izcelsmes valstis ir Polija, Krievija, Čehijas Republika, Rumānija un Slovākijas Republika[6]. Pasākumi pret Poliju, Čehijas Republiku un Slovākijas Republiku tika izbeigti ES paplašināšanās rezultātā 2004. gada 1. maijā. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1322/2004[7], esošie pasākumi attiecībā uz noteiktu cauruļvadu un cauruļu importu, kura izcelsme ir Krievijā un Rumānijā, no 2004. gada 21. jūlija uz laiku tiek apturēti. Šo pasākumu pārskatīšana joprojām turpinās.

3. Puses, kuras skar šis process

(5) Komisija oficiāli paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu Horvātijas un Ukrainas ražotājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem Kopienā, kurus, kā tika noskaidrots, skar šīs process, kā arī Horvātijas un Ukrainas atbildīgajām institūcijām. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja paziņot savu viedokli rakstiski un pieprasīt tikt uzklausītiem laikā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

(6) Komisija izsūtīja anketas visām pusēm, kuras, kā tika noskaidrots, skar šis process, kā arī visiem pārējiem uzņēmumiem, kas paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā paziņoja par savu ieinteresētību. Atbildes tika saņemtas no pieciem Kopienas ražotājiem, viena importētāja, viena ražotāja eksportētāja Horvātijā, trīs ražotājiem eksportētājiem Ukrainā, kā arī trīs tirgotājiem, kas ir saistīti ar ukraiņu ražotājiem.

(7) Komisija atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempinga un tā izraisīto zaudējumu faktu, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(a) Kopienas ražotāji

- Dalmine Spa , Itālija

- Productos Tubulares S.A. , Spānija

- Tubos Reunidos S.A. , Spānija

- Vallourec & Mannesmann , Vācija

- Vallourec & Mannesmann , Francija

(b) Neatkarīgi Kopienas importētāji

- Comercial de Tubos S.A. , Spānija

(c) Ražotājs eksportētājs Horvātijā

- Mechel Željezara Ltd. , Sisak

(d) Ražotāji eksportētāji Ukrainā

- CJSC Nikopolsky seamless tubes plant Nikotube Nikopolē

- Dnipropetrovsk Tube Works ( DTW ) Dņepropetrovskā

- OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant ( NTRP ), Dņepropetrovska

(e) Saistītie tirgotāji Ukrainā

- Time Ltd , Dņepropetrovska

- SGIP Interpipe , Dņepropetrovska

(f) Saistītais tirgotājs Šveicē

- SEPCO , Lugāno

4. Izmeklēšanas periods

(8) Dempinga un zaudējumu izmeklēšana attiecās uz laika posmu no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim (‘izmeklēšanas periods’ vai ‘IP’). Tendences, kas ir būtiskas zaudējumu novērtēšanā, attiecās uz laika posmu no 1999. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (‘aplūkojamais periods’).

5. Aplūkojamie un līdzīgie produkti

5.1. Aplūkojamie produkti

(9) Tika pārskatīti šādi produkti:

(a) dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadi, ko lieto naftas vai gāzes cauruļvados un kuru ārējais diametrs nepārsniedz 406,6 mm,

(b) dzelzs vai neleģētā tērauda, auksti stieptas vai auksti velmētas bezšuvju caurules ar apaļu šķērsgriezumu, kas nav precīzijas caurules,

(c) citas dzelzs vai neleģētā tērauda caurules ar apaļu šķērsgriezumu, kas nav caurules ar uzgrieztu vai uzgriežamu vītni, ar ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm,

kuru izcelsmes valstis ir Horvātija un Ukraina ('attiecīgais produkts'), kuras klasificē ar KN kodiem ex 7304 10 10, ex 7304 10 30, 7304 31 99, 7304 39 91 un 7304 39 93.

(10) Izmeklēšana ir pierādījusi, ka visas minētās produktu kategorijas ir pietiekami līdzīgas, lai veidotu vienu produktu, kā tas tika secināts sākotnējās izmeklēšanas laikā. Tādēļ, kā arī šīs antidempinga izmeklēšanas nolūkos, visas attiecīgā produkta kategorijas tiek uzskatītas par vienu produktu.

5.2. Līdzīgie produkti

(11) Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, netika atrastas nekādas atšķirības starp attiecīgo produktu un bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm, kas tiek ražotas un pārdotas Horvātijas iekšējā tirgū.

(12) Līdzīgā kārtā netika atrastas nekādas atšķirības starp attiecīgo produktu un bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm, ko ražo Kopienas ražotāji un kas tiek pārdotas Kopienas tirgū. Abiem produktiem piemīt tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības, kā arī izmantošanas veidi. Turklāt abi produktu tipi atbilst tādiem nozares standartiem kā DIN, API un ASTM . Līdz ar to tie tiek uzskatīti par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4 . punkta nozīmē.

B. DEMPINGS

1. Horvātija

1.1. Sadarbība

(13) Horvātijas gadījumā visu attiecīgā produkta eksportu uz Kopienu veica viens ražotājs, Mechel Željezara Ltd. Mechel Željezara Ltd. ir jaunais nosaukums, kas tika dots uzņēmumam, kas sākotnējās izmeklēšanas laikā darbojās ar nosaukumu Željezara Sisak d.d. , taču īpašnieku maiņas rezultātā[8] kopš spēkā esošo pasākumu ieviešanas divas reizes mainīja savu oficiālo nosaukumu.

(14) Sākotnējās izmeklēšanas laikā tika pieņemti cenu labojumi no Mechel Željezara Ltd. ar tā sākotnējo nosaukumu[9]. Tā kā izmeklēšana tika uzsākta ar mērķi pārskatīt pasākumu līmeni un formu, tika izmeklēti arī cenu labojumi (skat. turpmāk tekstā 135. un 137. apsvērumu).

1.2. Normālā vērtība

(15) Vispirms tika noskaidrots, vai līdzīgās Mechel Željezara Ltd. produkcijas kopējais iekšzemes noiets bija reprezentatīvs salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējo eksporta noietu Kopienas teritorijā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu iekšzemes noiets tika uzskatīts par reprezentatīvu, jo kopējais iekšzemes noiets veidoja vismaz 5% no uzņēmuma kopējā eksporta noieta Kopienas tirgū.

(16) Pēc tam, definējot produktu tipus saskaņā ar KN klasifikācijas kodiem, tika noskaidrots, vai katra no četriem produkta tipiem iekšzemes noiets ir reprezentatīvs. Noteikta produktu tipa iekšzemes noiets tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu, ja šī produktu tipa kopējais iekšzemes noiets izmeklēšanas periodā veidoja 5% vai vairāk no līdzvērtīga produktu tipa eksporta apjoma uz Kopienas valstīm. Tika atklāts, ka visu tipu produktiem, ko uzņēmums pārdeva eksportam uz Kopienu, bija reprezentatīvs iekšzemes noiets.

(17) Nosakot peļņu nesošā noieta daļu no neatkarīgiem attiecīgā produkta tipa pircējiem pārdotās produkcijas tika arī noskaidrots, vai katra tipa produktu iekšzemes noiets varēja tikt uzskatīts par parastā tirdzniecības procesa daļu. Gadījumos, kad kāda produkta tipa noiets, pārdodot par neto cenu, kas ir vienāda vai pārsniedz vienības cenu, veidoja vairāk kā 80% no šī tipa produktu kopējā noieta un šī produktu tipa vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai pārsniedza vienības cenu, normālā vērtība tika balstīta uz reālo iekšzemes cenu, kas tika aprēķināta kā visa šī tipa produkta iekšzemes noieta IP laikā vidējā svērtā cena neatkarīgi no tā, vai noiets nesa peļņu vai nē. Tā notika divu produktu tipu gadījumā.

(18) Gadījumā, kad viena tipa produktu peļņu nesošais noiets veidoja mazāk kā 80%, bet vismaz 10% no kopējā šī tipa produktu noieta, vai šāda noieta vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības cenu, normālā vērtība tika balstīta uz reālo iekšzemes cenu, kas tika aprēķināta kā vienīgi šo produktu tipu peļņu nesošā noieta vidējā svērtā vērtība. Tā notika viena produktu tipa gadījumā.

(19) Ceturtā produkta tipa gadījumā izmeklēšanas periodā peļņu nesa mazāk kā 10% no kopējā iekšzemes noieta. Tādēļ tika pieņemts, ka šī tipa produkti par iekšzemes cenām tika pārdoti nepietiekamā daudzumā, lai sniegtu pietiekamu pamatojumu normālās vērtības aprēķināšanai, un bija jāizmanto cita metode. Šai gadījumā tika izmantota aprēķinātā normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Normālā vērtība tika aprēķināta, eksportējamo produkcijas tipu ražošanas izmaksām (kur nepieciešams, tās pielāgojot) pieskaitot saprātīgu procentuālo attiecību par pārdošanu, vispārējām un administratīvajām izmaksām (‘ SG&A ’), kā arī saprātīgu peļņas normu, balstoties uz reālajiem līdzīgā produkta ražošanas un noieta datiem parastajā tirdzniecības procesā, ko veicis izmeklēšanā iesaistītais eksportējošais ražotājs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

1.3. Eksporta cena

(20) Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka Mechel Željezara Ltd. eksportētā produkcija tika pārdota vienīgi neatkarīgiem pircējiem Kopienas valstīs.

(21) Tādēļ eksporta cena tika noteikta, balstoties uz reāli samaksāto vai maksājamo eksporta cenu par attiecīgo produktu, kad tas tiek pārdots pirmajam neatkarīgajam Kopienas pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

1.4. Salīdzinājums

(22) Normālā vērtība un eksporta cenas salīdzināšanā izmantoja EXW ( ex works) cenu. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu, tika ņemta vērā pienācīga pielaide pielāgojumu veidā attiecībā uz starpību, kas ietekmē cenu salīdzināšanas iespējas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(23) Līdzīgā veidā tika piemēroti un ar pārbaudītiem pierādījumiem apliecināti nepieciešamie pielāgojumi attiecībā uz transporta izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildizmaksām, kredītizmaksām un komisijas maksām.

1.5. Dempinga starpība

(24) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu pielāgotās svērtās vidējās vērtības normālā vērtība pa produktu tipiem tika salīdzināta ar katra attiecīgā produkta veida pielāgoto svērto vidējo eksporta cenu.

(25) Šis salīdzinājums norādīja uz dempinga esamību. Izsakot dempinga starpību procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms atmuitošanas, tā ir šāda:

Mechel Željezara Ltd. | 38,9% |

(26) Šī dempinga starpība ir mazāka par dempinga starpību, kas tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (viss attiecīgā produkta eksports no Horvātijas uz Kopienu), atlikusī dempinga starpība tika noteikta tajā pašā līmenī, kāds tika noteikts uzņēmumam Mechel Željezara Ltd , proti, 38,9%.

2. Ukraina

2.1. Tirgus ekonomikas režīms (‘ TER ’)

(27) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanas pasākumos attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu tiem eksportējošajiem ražotājiem, kas spēj pierādīt, ka atbilst šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam, t.i., ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā prevalē tirgus ekonomikas nosacījumi, normālā vērtība tiek noteikta saskaņā ar šī panta 1. līdz 6. punktu.

(28) Uzziņas nolūkos turpinājumā tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

1. biznesa lēmumi un cenas tiek noteiktas, reaģējot uz tirgus signāliem, nepastāv būtiska valsts iejaukšanās;

2. uzņēmumi izmanto vienu skaidru grāmatvedības uzskaites sistēmu, kurai tiek veikts neatkarīgs audits saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ( SGS ) un kas tiek izmantota visiem nolūkiem;

3. nav novērojami būtiski kropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas laika;

4. bankrotu un īpašumtiesības regulējošā likumdošana garantē drošību un stabilitāti;

5. valūtas maiņa notiek atbilstoši tirgus kursam.

(29) TER pieprasījumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu tika saņemti no divām uzņēmumu grupām:

(a) ražotāja Dnipropetrovsk Tube Works ( DTW ) un ar to saistītā tirgotāja Ukrainā, Time Ltd .

(b) saistītajiem ražotājiem OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant ( NTRP ) un CJSC Nikopolsky seamless tube plant ‘ Nikotube ’, kā arī ar rūpnīcu saistītā tirgotāja Ukrainā SGIP Interpipe .

(30) Pieprasījumi tika analizēti, balstoties uz pieciem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(31) Pirmās grupas gadījumā tika atklāts, ka ražotāja grāmatvedības uzskaite ir neuzticama, jo bija vērojamas būtiskas neprecizitātes un 1. SGS minēto grāmatvedības noteikumu nepareizs lietojums. Tika atklāts, ka šis uzņēmums ir maksātnespējīgs un ietilpst tādu uzņēmumu kategorijā, kas atbilstoši likuma par bankrotu nosacījumiem bauda īpašu statusu, kas šādu uzņēmumu darbībai liedz juridisku noteiktību. Tādēļ tika noteikts, ka šīs grupas uzņēmumi neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajam un ceturtajam kritērijam.

(32) Otrās grupas gadījumā tika atklāts, ka abiem ražotājiem nav skaidras grāmatvedības uzskaites sistēmas, kurai tiktu veikts neatkarīgs audits saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un kas tiktu izmantoti visiem nolūkiem, jo abos uzņēmumos bija vairākas pamata grāmatvedības uzskaites sistēmas, kas tika izmantotas dažādiem mērķiem. Turklāt tika atklāts, ka no ārpustirgus ekonomikas laika ir saglabājušies tādi ievērojami kropļojumi kā bezprocentu kredīti, ko nepiedzen valsts, ievērojama apjoma nodokļu atlaišana un nodokļu parādi, kas ietekmē uzņēmumu grupas izmaksu struktūru un finanšu situāciju. Tādēļ tika noteikts, ka šīs grupas uzņēmumi neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajam un trešajam kritērijam.

(33) Tā kā uzņēmumam vai uzņēmumu grupai ir jāatbilst vismaz pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta punktiem, lai tiem tiktu piešķirts tirgus ekonomikas režīms (TER), kas šai gadījumā nenotika, abām uzņēmumu grupām TER tika atteikts.

(34) Abas uzņēmumu grupas uzstāja, ka Komisija savu lēmumu attiecībā uz TER piešķiršanu pieņēma pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktā trīs mēnešu perioda un ka tādēļ šis lēmums nav spēkā. Šai sakarā jāmin, ka Komisija vairākkārt pagarināja termiņu attiecīgajiem Ukrainas eksportējošajiem ražotājiem, kuriem bija nopietnas grūtības ar TER pieprasījuma veidlapu aizpildīšanu uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Jāmin arī, ka saņemtie TER pieprasījumi bija nepilnīgi un bija nepieciešami būtiski paskaidrojumi un papildu informācija, kas aizkavēja izmeklēšanu. Visbeidzot, analīzes veikšanu aizkavēja vairākas sarežģītas problēmas ar uzņēmumu struktūras un noieta kanālu noskaidrošanu, kā arī nopietnas problēmas ar uzņēmuma kontiem. Ņemot vērā augstākminēto, lēmumu attiecībā uz saņemtajiem TER pieprasījumiem trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas pieņemt nebija iespējams.

(35) Šai sakarā jāmin, ka augstāk minēto termiņu neievērošanai nav nekādu tūlītēju juridisku seku, jo uzņēmumiem vienādā mērā tika dota iespēja paust savu viedokli. Turklāt jāmin, ka augstākminētās uzņēmumu grupas neizvirzīja nekādas prasības par negatīvām sekām, kas radušās tādēļ, ka TER lēmuma pieņemšanai bija nepieciešams ilgāks laiks.

(36) Ņemot vērā augstākminēto, tiek secināts, ka pamatots lēmums attiecībā uz TER var tikt pieņemts arī pēc trīs mēnešu perioda beigām un attiecīgo uzņēmumu grupu prasības tika noraidītas.

(37) Komisijas iegūtos datus abas uzņēmumu grupas turpināja apstrīdēt, taču nespēja izvirzīt nekādus argumentus, kas varētu mainīt lēmumu attiecībā uz TER.

(38) Kopienas ražotājiem tika dota iespēja izteikt savus komentārus un tie augstāk minētos faktus neapstrīdēja.

2.2. Atsevišķs režīms

(39) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu valstīm, kas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam tiek piemērots valsts mēroga maksājums (ja vispār tiek piemērots kāds maksājums), izņemot tos gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, ka viņu eksporta cenas, apjomi, kā arī pārdošanas nosacījumi tiek noteikti brīvi, ka valūtas apmaiņa tiek veikta pēc tirgus kursa un jebkura valsts iejaukšanās nav tāda, kas ļautu apiet antidempinga pasākumus, ja eksportētājiem tiek piešķirtas atšķirīgas nodokļu likmes.

(40) Tie paši ukraiņu ražotāji, kas neatbilda TER kritērijiem, pieprasīja attiecināt uz viņiem atsevišķu režīmu (‘ IT ’) saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Komisija pēc tam atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu, vai abas uzņēmumu grupas ir tiesīgas saņemt IT. Tika noskaidrots, ka abas uzņēmumu grupas izpildīja pamatregulas 9. panta 5. punktā izvirzītos noteikumus un tādēļ tika lemts, ka IT ir piešķirams abām uzņēmumu grupām.

2.3. Analogā valsts

(41) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kam TER nav piešķirts, jānosaka, balstoties uz to produktu cenām vai attiecīgo aprēķināto vērtību analogā valstī, kas ir salīdzināmi ar produktu cenām, ko uz Kopienu eksportē Ukrainas ražotāji eksportētāji.

(42) Sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti tika izmantota Horvātija. Paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu Horvātija atkal tika paredzēta kā analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību Ukrainai. Tā kā neviena no ieinteresētajām pusēm neiebilda pret šo izvēli, tika nolemts, ka Horvātija tiks izmantota par analogo valsti arī šīs izmeklēšanas ietvaros.

2.4. Normālā vērtība

(43) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālā vērtība Ukrainai tika noteikta, balstoties uz pārbaudītu informāciju, kas tika saņemta no vienīgā ražotāja analogajā valstī, t.i. balstoties uz visām samaksātajām vai maksājamajām cenām par līdzīga tipa produktiem Horvātijas iekšējā tirgū vai līdzīga tipa produktu aprēķinātās vērtības Horvātijā. Nosakot normālo vērtību Ukrainai, tika izmantota tā pati metode, kas ir aprakstīta 15. līdz 19. apsvērumā.

(44) Tika noskaidrots, ka Horvātijā netiek ražoti tāda tipa produkti ar KN kodu 7304 31 99 (auksti stieptas vai auksti velmētas caurules). Kopumā šī tipa produktu eksports veidoja tikai 6,2% no kopējā Ukrainas attiecīgā produkta eksporta uz Kopienu. Tomēr vienas uzņēmumu grupas gadījumā izmeklēšanas periodā šī tipa produktu eksporta apjoms uz Kopienu veidoja aptuveni 40% no tās kopējā attiecīgā produkta eksporta apjoma uz Kopienu.

(45) Balstoties uz pieejamajiem datiem tika secināts, ka citi produktu tipi, uz kuriem attiecās izmeklēšana, nebija salīdzināmi ar šo produktu tipu un, ka šī konkrētā produktu tipa normālās vērtības aprēķināšana, balstoties uz citu produktu tipu normālo vērtību, neļauj iegūt ticamus datus. Tika arī noskaidrots, ka sarežģītāka ražošanas procesa dēļ šī produktu tipa normālā vērtība būtu ievērojami augstāka nekā citiem produktu tipiem. Kaut arī auksti stieptu un auksti velmētu cauruļu eksporta cenas vidēji bija augstākas nekā citu produktu tipu eksporta cenas, šī produktu tipa iekļaušana aprēķinos, visticamāk, radītu augstāku dempinga starpību. Kā tiek minēts 127. apsvērumā, zaudējumu apjoms ir ievērojami zemāks nekā dempinga starpība, kas tika aprēķināta, neiekļaujot šo produktu tipu, tādēļ tā tiek ņemta par pamatu antidempinga pasākumu līmeņa noteikšanai. Ņemot to vērā, tika nolemts, ka turpināt šī jautājuma izskatīšanu nav nepieciešams. Līdz ar to produktu tips ar KN kodu 7304 31 99, turpmākajos aprēķinos netika iekļauts.

2.5. Eksporta cena

(46) Abas Ukrainas uzņēmumu grupas savu eksporta produkciju Kopienā izplatīja ar saistīta trešās valsts tirdzniecības uzņēmuma palīdzību. Līdz ar to eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika aprēķināta, balstoties uz saistītā tirdzniecības uzņēmuma noteiktajām tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem Kopienas klientiem.

2.6. Salīdzinājums

(47) Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu, tika ņemta vērā pienācīga pielaide pielāgojumu veidā attiecībā uz starpībām, kas tika pieteiktas un, kā tika pierādīts, ietekmēja cenu salīdzināšanas iespējas. Kur tas bija nepieciešams, šie pielāgojumi tika veikti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transporta izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildizmaksām, kredītizmaksām un komisijas maksām. Eksporta izmaksu pielāgojumi attiecībā uz iekšzemes transportu, apdrošināšanu, pārkraušanu un papildizmaksām tika veikti, balstoties uz analogajā valstī noteiktajām izmaksām.

(48) Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumam izmantoja EXW (ex works) cenu.

2.7. Dempinga starpība

(49) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, pielāgotās svērtās vidējās vērtības normālā vērtība pa produktu tipiem, kas tika ņemta no analogās valsts ražotāja Mechel Željezara Ltd. , tika salīdzināta ar uzņēmuma katra attiecīgā produkta veida pielāgoto svērto vidējo eksporta cenu.

(50) Šis salīdzinājums norādīja uz dempinga esamību. Izsakot dempinga starpību procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms atmuitošanas, tā ir šāda:

Dnipropetrovsk Tube Works, Dņepropetrovska | 91,0 % |

OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant Dņepropetrovskā un CJSC Nikopolsky seamless tubes plant Nikotube Nikopolē | 97,3 % |

(51) Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (vairāk kā 80 % attiecīgā produkta eksporta no Ukrainas uz Kopienu), robežas starpība tika noteikta tādā pašā līmenī, kā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant ( NTRP ) un CJSC Nikopolsky seamless tubes plant ‘ Nikotube ’, proti, 97,3 %.

C. ZAUDĒJUMI

1. Iepriekšēja piezīme

(52) Tāpat, kā dempinga gadījumā, izmeklēšanā centās noskaidrot, vai apstākļi attiecībā uz Kopienas ražotājiem ir mainījušies tādā mērā, kas ļautu izdarīt citādu secinājumu, nekā tas tika izdarīts sākotnējās izmeklēšanas laikā.

2. Kopienas ražošanas nozare

(53) Sākotnējās izmeklēšanas laikā Kopienas nozari veidoja desmit ražotāji.

(54) Šī pārskata izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka bezšuvju cauruļvadus un caurules ražoja:

- seši prasītāji Kopienas ražotāji, pieci no kuriem izmeklēšanas laikā pilnībā sadarbojās ar Komisiju, turpretī sestais ražotājs, Pietra Itālijā, atbalstīja šo procesu, taču nesniedza atbildi detalizētas anketas veidā.

- seši citi ražotāji, kas Kopienas ražotājus neatbalstīja un ar Komisiju nesadarbojās.

(55) Šiem citiem ražotājiem tika nosūtīta anketa, taču sadarbības piedāvājums netika saņemts. Neviens cits attiecīgā produkta ražotājs savu ieinteresētību Eiropas Komisijai nav darījis zināmu.

3. Kopienas nozares definīcija

(56) Izmeklēšanas laikā to piecu Kopienas ražotāju, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanas ietvaros, produkcijas izlaide bija 797 456 tonnas. Šis apjoms veido vairāk kā 70% no kopējā Kopienas produkcijas izlaides apjoma un tādēļ šie uzņēmumi veido Kopienas nozari saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu. un 5. panta 4. punktu.

4. Kopienas patēriņš

(57) Importa datiem par pamatu tika ņemta Eiropas Kopienu Statistikas biroja informācija par to produktu apjomu un vērtību, kuru KN kods ir ex 7304 10 10, ex 7304 10 30, 7304 31 99, 7304 39 91 un 7304 39 93. Kopienas nozares dati tika iegūti no pārbaudītām piecu sadarbībā iesaistīto Kopienas ražotāju aizpildītajām anketām.

(58) Kopienas patēriņa dati, t.i. Kopienas ražotāju produkcijas noiets Kopienas tirgū, citu Kopienas ražotāju noiets Kopienas tirgū, kā arī imports no trešajām valstīm liecina, ka attiecīgā produkta patēriņš Kopienā no 1 104 619 tonnām 1999. gadā pieauga līdz maksimālajai atzīmei, 1 233 357 tonnām 2001. gadā. Patēriņš samazinājās līdz 1 103 805 tonnām izmeklēšanas periodā, kas ir nedaudz mazāk nekā 1999. gadā.

1999 | 2000 | 2001 | IP |

Kopienas patēriņš (tonnās) | 1 104 619 | 1 130 410 | 1 233 357 | 1 103 805 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 102 | 112 | 100 |

5. Attiecīgo valstu imports Kopienā

5.1. Attiecīgā importa seku kumulatīvais novērtējums

(59) Vispirms tika noteikts, vai imports no Horvātijas un Ukrainas ir jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(60) Importa dinamika apjoma un tirgus daļas izteiksmē no attiecīgajām valstīm ir šāda:

Importa apjoms (tonnās) | 1999 | 2000 | 2001 | IP |

Ukraina | 103 477 | 22 996 | 37 353 | 37 683 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 22 | 36 | 36 |

Horvātija | 30 072 | 24 646 | 23 893 | 23 001 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 82 | 79 | 76 |

Attiecīgās valstis kopā | 133 549 | 47 642 | 61 246 | 60 684 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 36 | 46 | 45 |

Importa tirgus daļa | 1999 | 2000 | 2001 | IP |

Ukraina | 9,4% | 2,0% | 3,0% | 3,4% |

Horvātija | 2,7% | 2,2% | 1,9% | 2,1% |

Attiecīgās valstis Kopā | 12,1% | 4,2% | 5,0% | 5,5% |

Imports no citām valstīm | 24,1% | 27,5% | 31,2% | 29,9% |

(61) Tika noskaidrots, ka dempinga starpības, kas tika noteiktas attiecībā (25. un 50. apsvērums) uz importu no katras attiecīgās valsts pārsniedza de minimis slieksni, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā. Turklāt, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, importa apjomi no šīm valstīm izmeklēšanas perioda laikā nebija nenozīmīgi – Horvātijas tirgus daļa bija 2,1%, bet Ukrainas – 3,4%. Izmeklēšanas periodā Horvātijas importa kopējā daļa bija 5,9%, bet Ukrainas – 9,6%.

(62) Kumulatīvais novērtējums tika atzīts par piemērotu, ņemot vērā konkurences apstākļus gan starp abu valstu izcelsmes importētajām precēm, gan starp šo importu un Kopienas produkciju. To pierāda fakts, ka izmeklēšanas periodā, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Horvātijas un Ukrainas ražojumu cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Kopienas cenām, un, ka abās valstīs ražotie bezšuvju cauruļvadi un caurules tika pārdotas pa līdzīgiem noieta kanāliem. Vēl jo vairāk – izmeklēšanā tika pierādīts, ka no abām attiecīgajām valstīm importētajai produkcijai piemita tādas pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības kā līdzīgajam produktam. Visbeidzot, no abām attiecīgajām valstīm importētajai produkcijai un līdzīgajam produktam bija vērojamas vienādas cenu attīstības tendences (skatīt 67. un 74. apsvērumu).

(63) Viens horvātu ražotājs apgalvoja, ka no Horvātijas importētā produkcija nerada nekādus zaudējumus, jo Horvātijas tirgus daļa ir minimāla un līdz ar to kumulatīvais vērtējums nav nepieciešams. Kā jau tika minēts, izmeklēšanas periodā Horvātijas imports nepārprotami pārsniedza de minimis līmeni un nebija nebūtisks. Kaut arī Ukrainas importa apjoms attiecīgā perioda sākumā patiešām ievērojami samazinājās, jāņem vērā, ka pēc tam abu valstu importam bija visnotaļ līdzīga attīstības tendence.

(64) Šo iemeslu dēļ tiek secināts, ka visi pamatdeklarācijas 3. panta 4. punktā minētie kritēriji ir izpildīti un viss Horvātijas un Ukrainas izcelsmes imports ir jāvērtē kumulatīvi.

5.2. Attiecīgā importa tirgus daļa

(65) Kā tika paskaidrots, pēc pasākumu ieviešanas 2000. gadā attiecīgo valstu tirgus daļa ievērojami samazinājās no 12,1% 1999. gadā līdz 4,2% 2000. gadā, pēc tam pakāpeniski pieaugot līdz 5,5% izmeklēšanas periodā.

5.3. Importa cenas un pārdošana par zemāku cenu

(66) IP laikā Kopienas tirgū tika veikts Kopienas ražotāju un attiecīgo valstu eksportētāju pārdošanas cenu salīdzinājums. Tas tika veikts pēc atlaižu atskaitīšanas. Kopienas ražotāju cenas tika piemērotas EXW cenām, bet importa cenas – CIF cenai uz Kopienas robežas pēc importa nodokļa nomaksas un pirms antidempinga maksājuma veikšanas, ar pielāgojumiem atkarībā no tirdzniecības līmeņa un pārkraušanas izmaksām, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, it īpaši no sadarbībā iesaistītajiem neatkarīgajiem importētājiem.

(67) Salīdzinājums pierādīja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgā importētā produkcija Kopienas tirgū tika pārdota par cenām, kas bija zemākas par Kopienas ražotāju cenām, izsakot tās procentos no Kopienas cenām: Ukrainas gadījumā par 34,1%, bet Horvātijas – par 23,3%. Pat ņemot vērā antidempinga maksājumus, cenas joprojām ir ievērojami zemākas – 10% Ukrainas importa gadījumā un 6,5% Horvātijas importa gadījumā. Jāņem vērā, ka importa produkcijas vidējā cena laikā no 2000. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga (skatīt tabulu zemāk) atbilstoši vispārējai cenu pieauguma tendencei ES tirgū. Tomēr, kā norādīts 74. apsvērumā (skatīt zemāk), no attiecīgajām valstīm importētās produkcijas cenas nepieauga tādā mērā, kā Kopienas ražotāju cenas.

Importa cena, nesamaksāti nodokļi (euro par tonnu) | 1999 | 2000 | 2001 | IP |

Ukraina | 332 | 341 | 433 | 449 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 103 | 130 | 135 |

Horvātija | 461 | 465 | 516 | 523 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 101 | 112 | 113 |

Ukraina un Horvātija (vidēji) | 361 | 405 | 466 | 477 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 112 | 129 | 132 |

6. Situācija Kopienas nozarē

(68) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 1999. gada (pamata gads) līdz izmeklēšanas periodam.

(69) Zemāk dotie Kopienas dati ir piecu sadarbībā iesaistīto Kopienas ražotāju sniegtās informācijas apkopojums.

6.1. Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izlietojums

(70) Ražošanas, ražošanas jaudas un jaudas izlietojuma dinamika ir šāda:

1999 | 2000 | 2001 | IP |

Ražošana (tonnās) | 710 029 | 911 669 | 928 231 | 797 456 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 128 | 131 | 112 |

Ražošanas jauda (tonnās) | 1 117 881 | 1 183 067 | 1 140 304 | 1 094 548 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 106 | 102 | 98 |

Jaudas izlietojums | 63,5% | 77,1% | 81,4% | 72,9% |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 121 | 128 | 115 |

(71) Kā redzams tabulā, ražošana laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam palielinājās, sasniedzot maksimālo līmeni 2001. gadā, bet pēc tam, izmeklēšanas periodā, ievērojami samazinājās. Kaut arī produkcijas eksporta noiets palielinājās un tādējādi tika nedaudz kompensēts noieta samazinājums Kopienas tirgū, no ražošanas apjomu un ražošanas jaudas samazināšanās izmeklēšanas periodā nebija novēršama.

6.2. Krājumi

(72) Šai tabulā attēloti produkcijas krājumi katra perioda beigās.

1999 | 2000 | 2001 | IP |

Krājumi (tonnās) | 38 753 | 49 620 | 49 062 | 59 287 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 128 | 127 | 153 |

(73) Attiecīgajā periodā produkcijas krājumi palielinājās. Jāņem vērā, ka Kopienas ražotāji parasti ražo produkciju pēc pasūtījuma, līdz ar to Kopienas ražotāju izveidotie uzkrājumi nav īpaši būtisks indikators, novērtējot situāciju Kopienas nozarē. Tomēr tika atklāts, ka produkcijas uzkrājumu palielināšanās arī ir krītošā Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās rezultāts.

6.3. Noieta apjoms, tirgus daļa, izaugsme un vidējās vienības cenas Eiropas Kopienā

(74) Šai tabulā sniegti dati par Kopienas ražotāju pārdoto produkciju neatkarīgajiem Kopienas pircējiem.

1999 | 2000 | 2001 | IP |

Noieta apjoms (tonnās) | 516 529 | 573 136 | 576 850 | 504 317 |

Indekss (1999=100) | 100 | 111 | 112 | 98 |

Tirgus daļa | 46,8% | 50,7% | 46,8% | 45,7% |

Indekss (1999=100) | 100 | 108 | 100 | 98 |

Vidējās pārdošanas cenas (euro par tonnu) | 576 | 589 | 659 | 696 |

Indekss (1999=100) | 100 | 102 | 114 | 121 |

(75) Laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam Kopienas ražotāju noiets palielinājās par 12%, bet pēc tam izmeklēšanas periodā ievērojami kritās līdz līmenim, kas bija zemāks nekā 1999. gadā. Noieta apjomu izmaiņas būtu jāvērtē, ņemot vērā patēriņu tai pašā laikposmā, kas laikā no 1999. līdz 2001. gadam palielinājās par 12% un pēc tam, izmeklēšanas periodā, atkal samazinājās. Tomēr pieprasījums laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam nepieauga tik ļoti kā noieta apjoms.

(76) Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 2000. gadā Kopienas ražotāji spēja atgūt zaudēto tirgus daļu. Laikā no 1999. līdz 2000. gadam Kopienas ražotāju tirgus daļa pieauga no 46,8 % līdz 50,7% no Kopienas patēriņa. Tomēr pēc šī salīdzinošā atgūšanās perioda Kopienas ražotāju tirgus daļa atkal samazinājās. Laikā starp 2000. gadu un izmeklēšanas periodu to daļa Kopienas patēriņā samazinājās līdz 45,7%, jo Kopienas tirgū atkal sāka nonākt imports par dempinga cenām.

(77) Sastopoties ar pieaugošu importu un Kopienas noieta samazināšanos sākot ar 2000. gadu, Kopienas ražotāju iespējas paaugstināt attiecīgās produkcijas ražošanas apjomus bija zaudētas. Tā vietā ražotāji izmeklēšanas periodā bija spiesti samazināt ražošanas jaudu un darbaspēku, jo Kopienas ražotāju eksporta pieaugums nespēja kompensēt noieta krišanos Kopienas tirgū.

(78) Attiecīgajā periodā Kopienas ražotāju vidējās noieta cenas pieauga, tomēr augstākas cenas nespēja nodrošināt pietiekamu ienesīgumu, kā tas ir paskaidrots turpmāk.

6.4. Rentabilitāte

(79) Šeit izmantotā peļņas koncepcija ietver peļņu pirms nodokļiem atbilstoši attiecīgā produkta noieta Kopienas tirgū nestajai peļņai.

1999 | 2000 | 2001 | IP |

Ienesīgums EK tirgū | -7,8% | 0,1% | 0,3% | -0,1% |

(80) Kā redzams, pēc antidempinga pasākumu ieviešanas Horvātijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm Kopienas ražotāji spēja palielināt savas cenas, rezultātā sākot gūt peļņu 2000. un 2001. gadā. Tomēr Kopienas ražotāji nespēja sasniegt tādu peļņas normu, kāda varēja būt gaidāms, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām (t.i. 5%), kā tas ir noteikts regulā ar kuru tiek ieviesti pašlaik spēkā esošie pasākumi. Vēl jo vairāk – izmeklēšanas periodā peļņas norma samazinājās un uzņēmumi atkal sāka ciest zaudējumus. Šī peļņas samazinājuma iemesls, neskatoties uz augstākām noieta cenām, bija pieaugošas izejmateriālu cenas un darbaspēka izmaksas uz vienu vienību, kas pieauga neskatoties uz darbaspēka skaita samazināšanu šai laikposmā. Kopienas ražotāji nespēja novirzīt šīs izmaksas uz saviem klientiem, kā tas būtu bijis jādara, rēķinoties ar lēto importu par dempinga cenām radīto konkurenci.

(81) Pēc nelielas pozitīvas tendences, kas bija vērojama 2000. un 2001. gadā, izmeklēšanas periodā Kopienas ražotāju finansiālā situācija atkal sāka pasliktināties, paralēli pieaugot importam par dempinga cenām no Horvātijas un Ukrainas. 2001. gadā sasniegtā peļņas norma bija tikai nedaudz virs nulles un tālu no līmeņa, kas ļautu nodrošināt pietiekamu atkārtoto ieguldījumu finansēšanu.

6.5. Peļņa no kapitāla ieguldījuma, naudas plūsma, investīcijas un kapitāla piesaistes spēja

(82) Šai tabulā redzamas peļņas no kapitāla ieguldījuma, naudas plūsmas un investīciju attīstības tendences.

1999 | 2000 | 2001 | IP |

Peļņa no kapitāla ieguldījuma | -13% | 0% | 1% | 0% |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 202 | 204 | 198 |

Naudas plūsma | -13 978 142 | 5 273 981 | 5 910 373 | 4 959 440 |

Indekss 1999=100 | 100 | 238 | 242 | 235 |

Investīcijas | 19 320 730 | 32 691 925 | 33 056 929 | 21 087 534 |

Indekss 1999=100 | 100 | 169 | 171 | 109 |

(83) Jāatzīmē, ka šai tabulā sniegtie peļņas no kapitāla ieguldījuma dati lielā mērā atbilst rentabilitātes datiem. Laikā no 1999. līdz 2000. gadam peļņa no kapitāla ieguldījuma palielinājās, bet posmā līdz izmeklēšanas periodam atkal samazinājās. Arī naudas plūsmas dinamika aptuveni atbilst peļņas tendencei, proti, sasniedza augstāko līmeni 2001. gadā, pēc tam samazinoties. Kamēr attiecīgais produkts veido mazāk kā 1% no Kopienas ražotāju kopējā apgrozījuma un Kopienas ražotāji savas ražošanas līnijas izmanto arī citu tērauda produktu ražošanai, šie skaitļi paši par sevi netiek uzskatīti par būtiskiem. Tomēr tie ir ilustratīvi tajā nozīmē, ka divi sadarbībā iesaistītie Kopienas ražotāji, kas attiecīgo produktu ražoja ievērojami lielākos apjomos, nekā citi Kopienas ražotāji, uzrādīja tendences, kas ir līdzīgas peļņas no kapitāla ieguldījuma, naudas plūsmas un investīciju tabulā redzamajām tendencēm.

(84) Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 2000. gadā Kopienas ražotāji veica zināmus ieguldījumus, taču, kā tika atklāts, šie ieguldījumi galvenokārt tika veikti iekārtu atjaunošanā. Izmeklēšanas periodā investīciju apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem ievērojami samazinājās.

(85) Kopienas ražotāju spēja piesaistīt kapitālu gan no ārējiem finansējuma sniedzējiem, gan mātes uzņēmumiem attiecīgajā periodā tomēr būtiski necieta, jo attiecīgais produkts veido mazāk kā 1% no Kopienas ražotāju kopējā apgrozījuma un Kopienas ražotāji savas ražošanas iekārtas izmantoja arī dažādu citu tērauda produktu ražošanai.

6.6. Nodarbinātība, darba ražīgums un darba alga

1999 | 2000 | 2001 | IP |

Darbinieku skaits | 2583 | 2776 | 2622 | 2472 |

Indekss 1999=100 | 100 | 107 | 102 | 96 |

Darba ražīgums (tonnas uz darbinieku) | 275 | 328 | 354 | 323 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 119 | 129 | 117 |

Darba alga Indekss 1999=100 | 100 | 104 | 106 | 105 |

(86) Kā redzams tabulā, Kopienas darba ražīgums un darbinieku skaits pieauga laikā no 2000. līdz 2001. gadam, kad pieauga arī produkcijas izlaide. Tomēr izmeklēšanas periodā darbinieku skaits atkal tika ievērojami samazināts līdz līmenim, kas bija zemāks par 1999. gada līmeni. Ievērojami samazinoties produkcijas izlaidei, samazinājās arī darba ražība.

(87) Darba algas attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabilā līmenī un mainījās vienīgi atbilstoši inflācijai.

6.7. Atgūšanās pēc dempinga pagātnē

(88) Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 2000. gadā Kopienas ražotāji spēja atgūt zaudēto tirgus daļu un uzturēt vidējās pārdošanas cenas ilgtspējīgā līmenī. Tomēr sākot ar 2001. gada Kopienas ražotāju finanšu veiktspēja atkal sāka pasliktināties. Tādēļ var secināt, ka Kopiena tā arī nav atguvusies pēc dempinga pagātnē.

6.8. Reālās dempinga starpības apmēri

(89) Dempinga starpības ir norādītas sadaļā par dempingu (skatīt 25. un 50. apsvērumu). Ir skaidri redzams, ka šīs noteiktās robežas krietni pārsniedz de minimis līmeni. Turklāt, ņemot vērā par importu par dempinga cenām apjomu un cenu, reālās dempinga starpības sekas nevar uzskatīt par nebūtiskām.

6.9. Secinājums par zaudējumiem

(90) Jāatceras, ka pēc antidempinga pasākumu ieviešanas attiecībā uz Horvātijas un Ukrainas izcelsmes attiecīgās produkcijas importu, Kopienas nozare nekavējoties atguvās. Laikā starp 1999. un 2001. gadu Kopienas nozares vidējās noieta cenas Kopienas tirgū pieauga par 14%. Tai pašā laikā pieauga arī noieta apjoms un produkcijas izlaide. Rezultātā Kopienas nozare varēja veikt atsevišķas nepieciešamās investīcijas un pieņemt darbā vairāk darbinieku.

(91) Tomēr izmeklēšanas periodā situācija atkal ievērojami pasliktinājās. Noiets Kopienas tirgū laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 12% un Kopienas nozarei nācās būtiski pielāgoties jaunajiem apstākļiem, samazinot produkcijas izlaidi, ražošanas jaudu un darbinieku skaitu. No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas nozares tirgus daļa turpināja samazināties, sasniedzot līmenī, kas zemāks par 1999. gada līmeni. Izmeklēšanas periodā novēroto samazināšanās tendenci apstiprina arī kritums ražošanas jaudas izmantošanā, stagnējošā darba algu dinamika un pieaugošais krājumu apjoms, kā rezultātā ražotāji nonāca 1999. gadam līdzīgā situācijā, kad vēl nebija ieviesti pasākumi pret attiecīgo valstu izcelsmes importu.

(92) Tāda pati tendence ir vērojama arī investīciju, peļņas no kapitāla ieguldījuma un naudas plūsmas dinamikā – nelielais uzlabojums 2000. un 2001. gadā nebija pietiekams, jo peļņa no kapitāla ieguldījuma sasniedza tikai 1% un negatīvā naudas plūsma tikai pirms brīža bija kļuvusi pozitīva, taču tad izmeklēšanas periodā atkal sekoja lejupslīde. Uzņēmumu spēja piesaistīt kapitālu būtiski necieta tikai tāpēc, ka uzņēmumi piederēja lielākām korporatīvām struktūrām, un šī iemesla dēļ to nevar uzskatīt par attiecīgā produkta nozares dzīvotspējas rādītāju.

(93) Kopienas ražotāju finanšu situācija nedaudz uzlabojās, izkļūstot no zaudējumiem 1999. gadā, un tika gūta neliela peļņa 2000. un 2001. gadā, taču izmeklēšanas periodā uzņēmumi jau atkal cieta zaudējumus.

(94) Kā iespējams secināt, uzņēmumu rādītāji nedaudz uzlabojās pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 1999. gadā, taču izmeklēšanas periodā tie visi atkal pasliktinājās, izņemot pārdošanas cenas, līdz ar to dempinga radītie zaudējumi ir acīmredzami.

(95) Ilgstošais pārdošanas cenu pieaugums, kas bija vērojams visa attiecīgā perioda laikā, neļāva gūt pietiekamu peļņu, ko pilnībā neitralizēja augošās ražošanas izmaksas, it īpaši izejmateriālu cenas un darbaspēka izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Turklāt Kopienas ražotāji nespēja novirzīt cenu pieaugumu uz saviem klientiem, kas būtu bijis jādara, ņemot vērā lēto importu par dempinga cenām nonākšanu tirgū. Tā rezultātā Kopienas ražotāju situācija pasliktinājās un izmeklēšanas periodā tie darbojās ar zaudējumiem.

(96) Ņemot vērā augstākminēto, tiek secināts, ka izmeklēšanas periodā Kopienas ražotāji joprojām cieta materiālus zaudējumus pamatregulas 3. panta izpratnē.

D. MAINĪGO APSTĀKĻU ILGSTOŠAIS RAKSTURS UN DEMPINGA UN ZAUDĒJUMU TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(97) Sākotnējiem pasākumiem bija jābeidzas 2005. gada 18. februārī. Tādēļ, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 7. punktu, tika noskaidrots, vai ir iespējams, ka esošo pasākumu izbeigšana novestu pie dempinga un zaudējumu turpināšanās. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, tika veikta analīze, vai apstākļi attiecībā uz dempingu un zaudējumu ir būtiski mainījušies, un vai iespējams ticami apgalvot, ka šīm pārmaiņām ir ilgstošs raksturs.

(98) Tika atklāts, ka izmeklēšanas periodā Kopienas tirgū attiecīgais produkts joprojām tika tirgots par dempinga cenām (25. un 50. apsvērums). Šai sakarā jānorāda, ka procesa ietvaros aplūkoto valstu izcelsmes importa dempinga starpība bija līdzīga dempinga starpībai, kas tika atklāta sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt attiecīgajās valstīs joprojām ir milzīgas ražošanas jaudas, kas izmeklēšanas periodā netika izmantotas. Tika arī novērots, ka Kopienas tirgū joprojām tika pārdots ievērojams no Horvātijas un Ukrainas importētas produkcijas apjoms un ka šīs produkcijas tirgus daļa kopš 2000. gada ir nepārtraukti palielinājusies. Šis fakts apliecina horvātu un ukraiņu ražotāju nepārprotamo ieinteresētību Kopienas tirgū. Ņemot vērā visu augstākminēto, jāsecina, ka nav pamata šaubām par to, ka atklātajam dempinga līmenim piemīt ilgstošs raksturs un dempinga turpināšanās ir ļoti iespējama, ja tiks pieļauta sākotnējo antidempinga pasākumu pārtraukšana.

(99) Neskatoties uz to, ka Kopienas ražotāji spēja nedaudz atgūties no, cita starpā, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importiem par dempinga cenām, tika atklāts, ka Kopienas ražotāji joprojām cieta materiālus zaudējumus pamatregulas 3. panta izpratnē. Izmeklēšanas laikā atklātais zaudējumu apjoms ir palielinājies salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas laikā atklāto, jo par dempinga cenām tirgotās importa produkcijas cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju cenām, neskatoties uz izmaksu pieaugumu visā pasaulē. Ņemot vērā importu par dempinga cenām iespaidu uz rentabilitāti (79. apsvērums) un Kopienas ražotāju tirgus daļu (74. apsvērums), kas laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam atkal samazinājās, jāsecina, ka kaitējumu izraisošajiem apstākļiem piemīt ilgstošs raksturs un, pieļaujot sākotnējo pasākumu pārtraukšanu, ir ļoti iespējams, ka zaudējumi turpināsies..

E. CĒLOŅSAKARĪBA

(100) Tika arī noskaidrots, vai šīs izmeklēšanas laikā joprojām pastāv tā pati cēloņsakarība starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa produkcijas dempingu un kaitējumu Kopienas ražotājiem. Bez importa produkcijas dempinga tika izpētīti arī citi zināmie faktori, tādējādi nodrošinot to, ka citu faktoru radītie iespējamie zaudējumi netiktu piedēvēti importam par dempinga cenām.

(101) Neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, kas vispirms sekmēja importa apjoma samazināšanos 2000. gadā, Horvātijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga no 4,2% līdz 5,5%. Viņu tirgus daļa turpināja pieaugt, neskatoties pat uz patēriņa krišanos laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tai pašā laikā, no 2000. gada līdz izmeklēšanas periodam, Kopienas ražotāji savu tirgus daļu zaudēja. Izmeklēšanas periodā tiem nācās ievērojami samazināt produkcijas izlaidi un piedzīvot rentabilitātes kritumu. Attiecīgo valstu izcelsmes importa pieaugums, produkciju tirgojot par ievērojami zemākām cenām salīdzinājumā ar Kopienas ražotāju cenām, un Kopienas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās noritēja vienlaicīgi. Līdz ar to attiecīgās produkcijas imports turpinātu radīt kaitējumu Kopienas ražotājiem.

(102) Kopienas ražotāju ciesto kaitējumu varēja palielināt arī imports, kura izcelsme ir citās trešajās valstīs, piemēram, Čehijas Republikā, Polijā un Slovākijas Republikā, kas izmeklēšanas laikā vēl nebija Kopienas sastāvā, kā arī Rumānijā un Krievijā.

(103) Jāņem vērā, ka visa attiecīgā perioda garumā attiecībā uz minēto piecu valstu importu spēkā bija gan antidempinga maksājumi no 9,8% līdz 38,2%, gan cenu labojumi. Šobrīd tiek veikta attiecībā uz Krievijas un Rumānijas izcelsmes importu spēkā esošo pasākumu pārskatīšana (4. apsvērums).

(104) Krievijas izcelsmes importa daļa izmeklēšanas periodā bija 3,3%. Krievijas produkcijas importa cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus, bija apmēram par 20% zemākas nekā Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas. Ņemot vērā Krievijas izcelsmes importa cenas, šķiet, ka arī šis imports ir papildinājis Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu, tomēr ņemot vērā Krievijas importa tirgus daļu, kas ir mazāka nekā attiecīgo valstu importa daļa, Krievijas importu nevar uzskatīt par vienīgo Kopienas ražotājiem nodarītā kaitējuma cēloni. Savukārt Rumānijas izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 3,5%. Rumānijas izcelsmes importa cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus, bija augstākas nekā Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas, tomēr joprojām zemākas par Kopienas nozares cenām, līdz ar to var secināt, ka arī Rumānijas izcelsmes imports ir daļēji vainojams Kopienas nozarei nodarītajos zaudējumos, taču tika secināts, ka jebkuras Krievijas un Rumānijas izcelsmes importa sekas nav tādas, kas varētu mainīt secinājumu, ka pastāv reāla un pamatota saikne starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu par dempinga cenām un Kopienas ražotāju materiālajiem zaudējumiem.

(105) Arī bijušo kandidātvalstu Polijas, Čehijas Republikas un Slovākijas izcelsmes importa cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus, bija krietni augstākas nekā Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas, taču joprojām zemākas par Kopienas ražotāju cenām. Šo valstu izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 14,2%. Kaut arī šo valstu izcelsmes imports varēja papildināt radīto kaitējumu, no tā cenu līmeņa var secināt, ka tā iespaids uz kaitējuma apmēriem varēja būt ļoti neliels.

(106) Ņemot vērā to, ka Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju cenām, nav pierādījumu tam, ka augstākminētais imports, kura lielākās daļas cenas bija nedaudz zemākas par Kopienas ražotāju cenām, varētu pārraut cēloņsakarību starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(107) Imports no citām trešajām valstīm izmeklēšanas periodā kopā aizņēma 8,9% lielu tirgus daļu. Ņemot vērā šī importa augsto cenu līmeni, kas lielākajā daļā gadījumu ievērojami pārsniedza Kopienas ražotāju cenas, nav pierādījumu tam, ka šis imports varētu pārraut cēloņsakarību starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(108) Citi Kopienas ražotāji, kas izmeklēšanas laikā nesadarbojās ar Komisiju, saskārās ar tādām pašām problēmām saistībā ar pieaugošajām izejmateriālu cenām, kas lika viņiem paaugstināt produkcijas cenas līdz maksimāli iespējamajam līmenim. Nav atrasti pierādījumi tam, ka Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu varētu būt izraisījuši šie konkurenti.

(109) Kopienas tirgū patēriņa krišanās ir vērojama jau kopš 2001. gada. Tomēr Kopienas ražotāju noiets procentuāli ir krities vairāk nekā patēriņš un Kopienas ražotāju tirgus daļa, toties attiecīgo valstu produkcijas daļa tirgū šai periodā turpināja pieaugt. Tādēļ tiek secināts, ka šis faktors nevarētu pārraut cēloņsakarību starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu. Izmeklēšanas laikā netika atklāti citi faktori, kas varētu izraisīt Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(110) Balstoties uz augstāk izklāstīto visu zināmo Kopienas ražotājus ietekmējošo faktoru analīzi, tiek secināts, ka cēloņsakarība starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu, kas tika atklāts iepriekšējās izmeklēšanas gaitā, joprojām pastāv.

F. KOPIENAS INTERESES

1. Vispārējie apsvērumi

(111) Tika izpētīts, vai eksistē neapgāžami pierādījumi, kas liktu secināt, ka antidempinga maksājumu saglabāšana attiecībā uz attiecīgo valstu importu nav Kopienas interesēs. Komisija izsūtīja anketas gan importētājiem, gan attiecīgās produkcijas lietotājiem rūpniecībā. Pilnībā aizpildīta anketa tika saņemta no viena importētāja, Spānijas uzņēmuma Comercial de Tubos, S.A .

(112) Cauruļvadu lietotāji neatsūtīja nevienu aizpildītu anketu. Izmeklēšanas laikā par savu ieinteresētību neziņoja neviens piegādātājs. Balstoties uz sadarbībā iesaistīto pušu sniegto informāciju, tika izdarīti turpmāk izklāstītie secinājumi.

(113) Jāatceras, ka iepriekšējās izmeklēšanas laikā tika uzskatīts, ka antidempinga pasākumu ieviešana nav pretrunā ar Kopienas interesēm. Turklāt fakts, ka šī izmeklēšana tiek veikta pārskatīšanas veidā, analizējot situāciju, kurā antidempinga pasākumi jau kādu laiku ir īstenoti, ļauj novērtēt jebkādu negatīvu ietekmi uz attiecīgajām pusēm, ko šobrīd spēkā esošie antidempinga pasākumi varētu radīt.

2. Kopienas ražotāju intereses

(114) Jāatzīmē, ka ar jēdzienu "Kopienas ražotāji" tiek saprasti pieci uzņēmumi, kas nodarbina ap 2470 darbinieku un ražo un pārdod bezšuvju cauruļvadus un caurules. Jāatzīmē, ka izmeklēšanas periodā šo Kopienas ražotāju ekonomiskie rādītāji liecināja par finanšu rādītāju pasliktināšanos. Neskatoties uz bezšuvju cauruļvadu un cauruļu patēriņa pieaugumu Kopienā 2000. un 2001. gadā, kas gan atkal samazinājās izmeklēšanas periodā, Kopienas ražotāji nav spējuši atgūt finanšu stabilitāti.

(115) Ražotāji nenoliedzami daļēji atguvās 2000. un 2001. gadā, tomēr, ņemot vērā valdošo finanšu situāciju nozarē, ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi joprojām atbilst Kopienas ražotāju interesēm.

3. Nesaistīto importētāju interese

(116) Sadarbībā iesaistītajam importētājam nebija principiālu iebildumu pret antidempinga pasākumu turpināšanu. Netika saņemts neviens iebildums no importētājiem, kas nodarbojās ar attiecīgā produkta importu no Horvātijas un Ukrainas.

(117) Antidempinga pasākumu mērķis ir godīgas tirdzniecības atjaunošana. To mērķis nav aizkavēt importu vai traucēt EK valstīs importējošo uzņēmumu darbību. Patiesībā ikviens pasākums, ko var ieviest, ir jāīsteno tādā līmenī, lai imports varētu turpināties, taču par cenām, kas nav dempinga cenas vai rada kaitējumu, lai kuras no tām būtu zemākas.

(118) Tā kā Kopienas tirgū arī turpmāk varēs nonākt importa produkcija par godīgi noteiktām cenām, pastāv iespēja, ka importētāji varēs turpināt ierasto darbību pat tad, ja pret importu par dempinga cenām tiek ieviesti attiecīgi pasākumi.

4. Piegādātāju intereses

(119) Izmeklēšanas laikā par savu ieinteresētību neziņoja neviens piegādātājs. Līdz ar to tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu neieviest antidempinga pasākumus, jo tas ir piegādātāju interesēs.

5. Lietotāju intereses

(120) Iepriekšējās izmeklēšanas laikā tika secināts, ka jebkādi antidempinga pasākumu izraisīti cenu efekti nebūtu būtiski attiecībā uz rūpniecības nozares produkcijas lietotājiem, kas produktu izmantošanas ķēdē atrodas tālāk. Secinājums tika pamatots ar to, ka bezšuvju cauruļvadi un caurules veido tikai nelielu daļu no produkcijas lietotājuzņēmumu (tai skaitā ķīmiskās, naftas un ķīmijas rūpniecības uzņēmumu, elektrostaciju, autobūves un celtniecības uzņēmumu) kopējām izmaksām. Ņemot vērā, ka iepriekš izdarītie secinājumi nav apstrīdēti un attiecīgo produkciju izmantojošie uzņēmumi neuzskatīja par vajadzīgu sadarboties ar Komisiju šai izmeklēšanā, ir paredzams, ka jebkurš antidempinga pasākumu radīts cenu efekts neradīs būtisku iespaidu uz rūpniecības nozares lietotājiem, kas produktu izmantošanas ķēdē atrodas tālāk.

6. Konkurences aspekti

(121) Jāatzīmē, ka 2003. gada 6. jūnijā[10] publicētajā Komisijas Lēmumā Nr. 2003/382/EK tika atklāts, ka daži Kopienas ražotāji līdz 1995. gadam bija iesaistījušies konkurenci neveicinošā savienībā par atsevišķām attiecīgā produkta daļām. Līdz ar to ne sākotnējā izmeklēšana, kas ilga no 1997. gada 1. novembra līdz 1998. gada 31. oktobrim (tā attiecas uz periodu no 1997. gada janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām), ne šī izmeklēšana nesaskārās ar konkurenci neveicinošām uzņēmēju darbībām.

7. Secinājums par Kopienas interesēm

(122) Pret bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu vērstu pasākumu turpināšana acīmredzami ir Kopienas ražotāju interesēs. Attiecībā uz importētājiem/tirgotājiem un šo produkciju izmantojošajām nozarēm, jāatzīst, ka paredzamais pasākumu iespaids uz bezšuvju cauruļvadu cenu ir ļoti neliels.

(123) Ņemot vērā augstākminēto, tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kas liegtu ieviest antidempinga maksājumus bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam no attiecīgajām valstīm.

G. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(124) Ņemot vērā augstākminētos secinājumus par dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, pasākumu ieviešana ir nepieciešama, lai novērstu turpmāko kaitējumu, ko Kopienas ražotājiem rada importētās produkcijas tirgošana par dempinga cenām.

(125) Pasākumi ir jāievieš tādā mērā, kāds ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko rada attiecīgās produkcijas imports, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, ko ticami varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t.i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importu par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Šajos aprēķinos tika izmantota pirmsnodokļu peļņas norma 5% apmērā no apgrozījuma. Tas ir tieši tikpat, cik sākotnējā procesa laikā, jo netika atklāti nekādi faktori, kas liecinātu par to, ka šī likme ir jāmaina. Balstoties uz šo likmi, tika aprēķināta līdzīga produkta cena, kas neradītu kaitējumu Kopienas ražotājiem. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta ražošanas izmaksām pieskaitot augstākminēto peļņas normu 5% apmērā.

(126) Pēc tam tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, salīdzinot zemākās cenas aprēķinu vajadzībām iegūto svērto vidējo importa cenu ar vidējo kaitējumu neradošo cenu. Jebkura starpība, kas radās šī salīdzinājuma rezultātā, pēc tam tika izteikta procentos no vidējās CIF importa vērtības.

2. Grozītie pasākumi

(127) Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka pret Horvātijas un Ukrainas izcelsmes attiecīgā produkta importu spēkā esošie antidempinga maksājumi ir jāgroza. Jaunie antidempinga maksājumi ir jānosaka tādā līmenī, kas atbilstu atklātajam zaudējuma apmēram, jo, kā tika atklāts, visu Horvātijas un Ukrainas uzņēmumu dempinga starpības bija augstākas par aprēķināto zaudējuma apmēru. Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (vairāk kā 80% no attiecīgā produkta importa no Ukrainas uz Kopienu), robežas starpība Ukrainai ir jānosaka tādā līmenī, kāds tika noteikts sadarbībā ar Komisiju iesaistītajiem uzņēmumiem – OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant ( NTRP ) un CJSC Nikopolsky seamless tubes plant ‘ Nikotube ’.

(128) Šajā regulā atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas balstoties uz iepriekšējā izmeklēšanā iegūtajiem datiem. Tādēļ šie maksājumi atbilst šīs izmeklēšanas laikā atklātajai situācijai attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Ar šādām maksājumu likmēm (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas attiecas uz "visiem citiem uzņēmumiem") tiek aplikts vienīgi attiecīgo valstu izcelsmes un attiecīgo uzņēmumu ražoto produktu imports, un šos maksājumus ir tiesīgas uzlikt vienīgi norādītās juridiskās personas. To citu uzņēmumu ražotās produkcijas imports, kuri nav īpaši minēti šīs regulas operatīvajā daļā, norādot uzņēmuma nosaukumu un adresi, kā arī ar šiem atsevišķi minētajiem uzņēmumiem saistīto uzņēmumu imports, nevar tikt aplikts ar šādām maksājuma likmēm; tas jāapliek ar tām maksājuma likmēm, kādas tiek attiecinātas uz "visiem citiem uzņēmumiem".

(129) Jebkura prasība par aplikšanu ar minēto atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jauna ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma izveidošanas) nekavējoties jāadresē Komisijai[11], norādot visu nepieciešamo informāciju, it īpaši norādot visas izmaiņas, kas saistītas ar ražošanu, iekšzemes tirgū pārdotās un eksportētās produkcijas noietu, kas savukārt ir saistītas ar, piemēram, uzņēmuma nosaukuma maiņu vai ražotāja un tirgotāja maiņu. Ja nepieciešams, regulā tiks ieviesti attiecīgi grozījumi, atjaunojot to uzņēmumu sarakstu, kas tiek aplikti ar individuālām maksājuma likmēm.

(130) Tiek ierosināta šādu antidempinga maksājumu ieviešana:

Valsts | Uzņēmums | Novēršamo zaudējumu apmērs | Dempinga starpība | Ieteiktais antidempinga maksājums |

Horvātija | Visi uzņēmumi | 38,8 % | 38,9 % | 38,8 % |

Ukraina | Dnipropetrovsk Tube Works (DTW) Dņepropetrovskā | 51,9 % | 91,0 % | 51,9 % |

OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NTRP) Dņepropetrovskā un CJSC Nikopolsky seamless tubes plant ‘Nikotube’, Nikopolē | 64,1 % | 97,3 % | 64,1 % |

Visi pārējie uzņēmumi | 64,1 % | 97,3 % | 64,1 % |

(131) Balstoties uz ieteiktajiem pasākumiem, tiks sākts jauns piecu gadu pasākumu īstenošanas periods. Līdz ar to pasākumi netiks pārtraukti 2005. gada 18. februārī, kā tas ir noteikts 2004. gada 27. augustā[12] publicētajā paziņojumā par gaidāmo pasākumu pārtraukšanu.

3. Notikumu attīstība saistībā ar horvātu eksportētāju pēc izmeklēšanas perioda beigām

(132) Pēc tam, kad tika atklāti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika secināts, ka antidempinga pasākumu līmenis ir jāgroza, Horvātijas valdība informēja Komisiju par to, ka vienīgais Horvātijas ražotājs, Mechel Željezara Ltd. , ir likvidēts un pārtraucis ražošanu 2004. gada rudenī. Tā vietā Horvātijas Privatizācijas Fonds ( CPF ), par privatizācijas procesiem valstī atbildoša valsts iestāde, ir nodibinājusi jaunu juridisko personu – Valjaonice Cijevi Sisak d.o.o (“Valjaonice”). Jaunizveidotais uzņēmums ražošanu vēl nav uzsācis un joprojām pārņem Mechel Željezara Ltd. īpašumā bijušos aktīvus.

(133) Tomēr, kā iespējams secināt no saņemtās informācijas, Valjaonice ražošanas kapacitāte salīdzinājumā ar Mechel Željezara Ltd. nemainīsies un jaunizveidotais uzņēmums nepārprotami ir apņēmības pilns turpināt attiecīgā produkta ražošanu. Līdz ar to ražošanas pārtraukšanas fakts nevar tikt uzskatīts par ilgstošu un neapstrīdamu un tādēļ neliek apšaubīt izmeklēšanā iegūtos datus.

(134) Tomēr, ja uzņēmuma situācijā notiek kādas pārmaiņas, kas attaisno uz šo uzņēmumu attiecināto pasākumu pārskatīšanu, šāda pārskatīšana tiks uzsākta.

4. Cenu labojumi

(135) Ar savu 2000. gada 17. februāra Lēmumu Nr. 2000/137/EK[13] Komisija pieņēma cenu labojumus, tostarp arī no vienīgā Horvātijas ražotāja. Šie cenu labojumi attiecībā uz Mechel Željezara Ltd. tika aplūkoti šajā pārskatā.

(136) Ar cenu labojumiem Mechel Željezara Ltd. apņēmās pārdot saviem neatkarīgajiem klientiem noteiktu attiecīgā produkta apjomu par pārskatītām cenām. Turklāt Mechel Željezara Ltd. arī apņēmās nodrošināt, ka uzņēmuma produktu grupu cenas atbildīs Kopienā izmantotajai cenu struktūrai.

(137) Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu, cenu labojumu mērķis ir novērst kaitējumu radoša importa par dempinga cenām sekas, ko panāk, eksportētājam paceļot produkcijas cenas vai samazinot par dempinga cenām tirgotā eksporta apjomu. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka šai gadījumā sākotnēji pieņemto cenu labojumu ietvaros horvātu eksportētājs nepaaugstināja savas cenas līdz līmenim, kas neradītu kaitējumu, un tādējādi atjaunotu godīgu tirdzniecību Kopienas tirgū. Tādēļ šai gadījumā Mechel Željezara Ltd. izteiktie cenu labojumi netiek uzskatīti par piemērotu un efektīvu dempinga kaitējumu radošo seku novēršanas līdzekli. Kā tika minēts iepriekš, Mechel Željezara Ltd. nesen tika likvidēts, līdz ar to uzņēmuma izteiktie cenu labojumi tiek uzskatīti par spēku zaudējušiem.

(138) Pēc tam, kad tika atklāti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika secināts, ka esošā antidempinga starpība ir jāgroza, Ukrainas uzņēmumi Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NRTP), CJSC Nikopolsky seamless tubes plant „ Nikotube ” un ar tiem saistītais tirdzniecības/kontrolakciju uzņēmums „ Interpipe ” iesniedza apvienotus cenu labojumus saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(139) Ukrainas uzņēmumi ražo vairāku veidu tērauda produktus, ko var pārdot kopā ar attiecīgo produktu, tādējādi radot potenciālu šķērskompensāciju risku, t.i., ka visas cenu piedāvājumā ietvertās cenas formāli tiktu ievērotas, bet citu produktu, kas nav attiecīgais produkts, cenas tiktu pazeminātas, pārdodot tos kopā ar attiecīgo produktu. Turklāt, ņemot vērā cenu nestabilitāti, minimālās eksporta cenas, ko uzņēmums gatavojās piedāvāt, bija tādā līmenī, kas nenovērsa dempinga kaitējumu radošās sekas. Līdz ar to šo piedāvājumu nevarēja pieņemt.

(140) Turklāt, Ukrainas uzņēmums Dnipropetrovsk Tube Works ( DTW ) informēja, ka tas piedāvā cenu labojumu, bet nenorādīja ne tā veidu, ne minimālo cenu. Tādēļ šo piedāvājumu nevarēja ņemt vērā.

H. NOBEIGUMA SECINĀJUMS

(141) Visas ieinteresētās puses tika informētas par visiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ierosināt grozījumus spēkā esošajā regulā. Uzņēmumiem tika dota iespēja izteikt savus apsvērumus un tikt uzklausītiem. Saņemtie uzņēmumu apsvērumi tika uzklausīti un, kur tas bija nepieciešams, ņemti vērā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1515/2002, papildina ar šādu pantu:

1. 1. panta 2. punktā doto tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

Valsts | Uzņēmums | Antidempinga maksājums (%) | TARIC papildkods |

Horvātija | Visi uzņēmumi | 38,8 | - |

Ukraina | Dnipropetrovsk Tube Works (DTW) Dņepropetrovskā | 51,9 | A614 |

OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NTRP) Dņepropetrovskā un CJSC Nikopolsky seamless tubes plant ‘Nikotube’ Nikopolē | 64,1 | A615 |

Visi citi uzņēmumi | 64,1 | A999 |

2. 2. pantu svītro.

2. pants

Šī Regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.

[2] OV L 45, 17.2.2000., 1. lpp.

[3] OV L 228, 24.8.2002., 8. lpp.

[4] OV L 46, 18.2.2000., 34. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2002. gada 5. augusta Lēmumu Nr. 2002/669/EK (OV L 228, 24.8.2002., 20. lpp.)

[5] OV C 288, 23.11.2002., 11. lpp.

[6] OV C 288, 23.11.2002., 2. lpp.

[7] OV L 246, 20.7.2004., 10. lpp.

[8] Paziņojums 246/02 (OV C 246, 12.10.2002., 2. lpp.) un Paziņojums 68/06 (OV C 68, 18.3.2004., 8. lpp.)

[9] Komisijas lēmums 2000/137/EK (OV L 46, 18.2.2000., 34. lpp.)

[10] OV L 140, 6.6.2003., 1. lpp.

[11] Eiropas Komisija

Tirdzniecības Ģenerāldirektorāts

Direkcija B

Birojs J-79 5/16

B-1049 Brisele, Beļģija

[12] OV C 215, 27.8.2004., 2. lpp.

[13] OV L 46, 18.2.2000., 34. lpp.