52005IP0364

P6_TA(2005)0364

ES un Indijas attiecības

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Indijas attiecībām: stratēģiskās partnerattiecības (2004/2169(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā kopīgas ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja 2003. gada 12. decembra dokumentu "Droša Eiropa labākā pasaulē. Eiropas drošības stratēģija",

- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 16. jūnija paziņojumu par "Eiropas Savienības un Indijas stratēģiskajām partnerattiecībām" (KOM(2004)0430) un Indijas atbildi uz paziņojumu tās 2004. gada augusta stratēģijas dokumentā,

- ņemot vērā 2004. gada 28. oktobra [1] ieteikumu Padomei par ES un Indijas attiecībām un visas tās jaunākās rezolūcijas attiecībā uz Indiju un tās reģionu,

- ņemot vērā 2004. gada 11. oktobra Vispārējo lietu padomes secinājumus attiecībā uz Komisijas paziņojumu,

- ņemot vērā Piekto ES un Indijas augstākā līmeņa tikšanos, kas notika Hāgā 2004. gada 8. novembrī,

- ņemot vērā sesto ES un Indijas augstākā līmeņa tikšanos, kas 2005. gada 7. septembrī notika Ņūdeli,

- ņemot vērā kopīgo paziņojumu presei, ko 2004. gada 8. novembrī publicēja ES un Indija Piektās augstākā līmeņa tikšanās noslēgumā, tā paša datuma Kopējo deklarāciju par kultūras attiecībām un ES un Indijas nepārprotamo nodomu izveidot ES un Indijas rīcības plānu stratēģiskai apvienībai un jaunai Kopējas politikas deklarācijai,

- ņemot vērā ES un Indijas stratēģisko partnerattiecību rīcības plānu un jauno kopīgo politisko deklarāciju, kas apstiprināti Sestās ES un Indijas augstākā līmeņa tikšanās laikā Indijā,

- ņemot vērā ES un Indijas apaļā galda septiņas tikšanās, kas notika saskaņā ar ES un Indijas 2001. gada augstākā līmeņa Lisabonas tikšanās darba kārtību ar mērķi tuvināt Eiropas un Indijas pilsonisko sabiedrību un cerot izveidot ES un Indijas izpētes centru tīklu,

- ņemot vērā iepriekš minētos 2004. gada 11. oktobra Padomes secinājumus ar atsauci uz ES un Indijas dialogu par cilvēktiesībām,

- ņemot vērā cilvēktiesību sapratnes veicināšanas pasākumus un projektus, lai sekmētu labu pārvaldi un pilsētu un ciemu vietējo līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, ko atbalsta Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīva (turpmāk — EDCI), un citus saistītus projektus,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm un Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociāciju (turpmāk — DRSA) 2004. gada novembra vizīti uz Ņūdeli,

- ņemot vērā Peter Mandelson, par tirdzniecību atbildīgā komisāra, 2005. gada janvāra vizīti Indijā un jo īpaši konferenci Kalkutā, kurā viņš runāja par "Globālo ekonomisko darba kārtību: Eiropas un Indijas izaicinājums",

- ņemot vērā G-20 valstu tikšanos, ko organizēja Indija 2005. gada februārī, un Eiropas Parlamenta piedalīšanos kā novērotājam pēdējā G-7 valstu tikšanās reizē,

- ņemot vērā Indijas un ASV parlamentāro forumu, kas notika Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federācijas galvenajā birojā Ņūdeli 2005. gada martā,

- ņemot vērā ASV valsts sekretāres Kondolīza Raisa 2005. gada marta vizīti reģionā un Ķīnas premjerministra Veņs Dzjabao aprīļa vizīti Pakistānā, Bangladešā, Šrilankā un Indijā;

- ņemot vērā PTO Dohas Deklarāciju par tirdzniecības intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem (TRIPS) un sabiedrības veselību, kas pieņemta 2001. gada 14. novembrī,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6-0256/2005),

A. ņemot vērā, ka ES un Indija ir lielākās demokrātiskās sistēmas pasaulē un to kopīgais ieguldījums demokrātijā, plurālismā, likuma varas stiprināšanā un starptautisko attiecību daudzpusības veidošanā veicina globālo mieru un stabilitāti,

B. tā kā Indijai un ES ir kopēja vīzija par to, ka tirdzniecība, investīcijas un brīva konkurence ir svarīgākie ekonomikas attīstības nosacījumi, un tā kā abas apzinās, ka šādas attīstības veicināšanai ir jānodrošina sociāli ekonomiskā kohēzija, vides aizsardzība un patērētāju tiesības,

C. tā kā ES ir Indijas lielākais tirdzniecības partneris un lielākais ārzemju tiešo investīciju avots,

D. tā kā Kongresa partija, kas uzvarēja 2004. gada maija vēlēšanās, atbalstu guva no lauku iedzīvotāju elektorāta, kas uzskata, ka viņiem tiek liegtas priekšrocības no tehnoloģiju straujās attīstības Indijā,

E. tā kā Indijā ir milzīga valodu, sociālā un reliģiskā dažādība, tā ir paradoksu valsts ar 1,069 miljardiem iedzīvotāju, atvērtu sabiedrību, kuras uzdevums ir atbrīvot 370 miljonus cilvēku no nabadzību; tā kā tā ir pasaules līdere informācijas tehnoloģiju jomā, kaut gan 550 miljoni iedzīvotāju pārtiek no lauksaimniecības,

F. tā kā 34,7 % Indijas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas, no kuriem ceturtā daļa dzīvo pilsētās; tāpēc jāturpina ES nabadzības izskaušanas programmas Indijā, lai palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus,

G. tā kā Eiropas Savienība un Indija ir demokrātiskas un atvērtas sabiedrības,

H. tā kā Indija ir otrajā vietā musulmaņu iedzīvotāju skaita ziņā aiz Indonēzijas un Eiropas Savienībā dzīvo vairāki miljoni šai reliģijai un kultūrai piederīgu cilvēku,

I. tā kā ES un Indijai ir visas iespējas veidot priviliģētas starptautiskās attiecības, bet Indijai trūkst informācijas par ES un tās demokrātisko sistēmu; uzsverot Indijas kā ES partnera iespējas palīdzēt veicināt jaunu demokrātisku valstu attīstību,

J. tā kā Indija un Pakistāna kopš 2004. gada sākuma ir iesaistījušās ilgstošā dialogā, lai izbeigtu atsevišķas nesaskaņas to starpā,

K. K tā kā, iespējams, Kašmirā tomēr briest jauna krīze, un Indijas Pandžabas un Harjanas štatos un Pakistānas Pandžabas un Sindhas provincēs pieaugošā ūdens trūkuma dēļ var uzliesmot jauns un bīstams konflikts,

L. tā kā, ņemot vērā naftas rezervju samazināšanos, tās pieprasījums pasaulē ir potenciāls stratēģisku un politisku saspīlējumu avots,

M. tā kā 70 % no Indijā patērētās enerģijas importē,

N. tā kā 2005. gada 1. aprīlī daudzi vietējie nodokļi tika aizvietoti ar valsts PVN nodokli, ar kura palīdzību cer iegūt desmitiem miljonu dolāru katru gadu; tā kā lielākā daļa, lai gan ne visi, Indijas štati ir pieņēmuši šo jauno likumu,

Iekšpolitiskā situācija

1. Atzinīgi vērtē demokratizācijas procesu Indijā un Indijas saistības starptautiskā kontekstā;

2. Paziņo par savu nodomu padziļināt ES un Indijas attiecības saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas paziņojumu, Piektās ES un Indijas augstākā līmeņa tikšanās secinājumiem un iepriekšminētajiem Eiropas Parlamenta ieteikumiem, kā arī par ilgstošu vēlmi attīstīt un stiprināt divpusējās attiecības;

3. Atzinīgi vērtē to, ka sestās ES un Indijas augstākā līmeņa tikšanās laikā Deli pieņēma vienotu rīcības plānu ES un Indijas stratēģisko partnerattiecību īstenošanai un kopīgu politisku deklarāciju, kas ES un Indijas attiecības paredz jaunā, augstākā un intensīvākā pakāpē, jo īpaši attiecībā uz starptautisko mieru un drošību, daudzpusējām attiecībām, pētniecību, attīstību, vides aizsardzību, zinātni, tehnoloģiju un cilvēktiesībām; īpaši atzinīgi vērtē augstā līmeņa tirdzniecības grupas tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanai izveidi; uzskata, ka šīs vienošanās ir svarīgs pavērsiens divu ekonomikas lielvaru attiecībās un tās jāīsteno, Indijai aktīvi iesaistoties un līdzdarbojoties;

4. Uzsver Indijas ievērojamo kultūras, politisko un tagad arī ekonomisko nozīmi, kas agrāk netika pietiekami atspoguļota līgumattiecībās starp Indiju un ES;

5. Ļoti atzinīgi vērtē vienošanos par stratēģiskajām partnerattiecībām starp ES un Indiju, kas ES un Indijas attiecībām piešķir tikpat lielu nozīmi kā attiecībām ar Ķīnu, Krieviju, Japānu, ASV un Kanādu;

6. Uzskata, ka, ņemot vērā to valstu, kuras nav Eiropas valstis, valdību un sabiedriskās domas skaidri izteikto vēlmi veidot stratēģiskas alianses ar Indiju, Komisijai ir svarīgi veikt īpašus centienus, lai popularizētu Eiropas Savienību Indijā un veicinātu izpratni par tās iestādēm, principiem, vērtībām un mērķiem;

7. Atzīst, ka iecerēto sapratni starp ES un Indiju balstīs to priviliģēto attiecību nostiprināšana, kuras vēsturisku iemeslu dēļ vairākas dalībvalstis uztur ar dažiem Indijas reģioniem, un kura ir kā pievienotā vērtība, kas tuvina un veido īstu sociālo, tehnisko un ekonomisko sadarbību;

8. Uzsver nepieciešamību veidot ES un Indijas partnerattiecības, lai veicinātu kopējā valodas, vēstures un kultūras mantojuma pētīšanu, vērtības apzināšanu, izplatīšanu un atjaunošanu;

9. Atbalsta visus Komisijas paziņojumā izvirzītos mērķus attiecībā uz ES un Indijas stratēģiskajām partnerattiecībām;

10. Tomēr uzskata, ka jaunajās stratēģiskajās partnerattiecībās izklāstītie mērķi, kurus noteikusi Komisija, ir atbilstoši jāfinansē ar jauniem resursiem, lai varētu izpildīt saistības un centienus; prasa, lai jebkuri papildu resursi, kas vajadzīgi, lai īstenotu stratēģisko partnerattiecību mērķus, netiktu ņemti no Indijā jau esošajiem ES projektiem un programmām, bet būtu gūti papildus tiem;

11. Apsveic un atbalsta to, ka stratēģiskās partnerattiecības īpaši uzsver politiskā dialoga nozīmi; tomēr uzsver, ka ES un Indijas stratēģisko partnerattiecību svarīgiem elementiem ir jābūt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai un efektīvai nabadzības izskaušanai;

12. Atzīst, ka cilvēktiesību jomā Indija ir panākusi ievērojamu progresu pēdējo desmitgažu laikā un savā ziņā ir mainījusies no attīstības palīdzības saņēmēja uz tās sniedzēju; tomēr izsaka bažas par joprojām lielo Indijas iedzīvotāju skaitu, kas spiesti dzīvot absolūtā nabadzībā un pilnīgā beztiesībā;

13. Aicina Padomi un Komisiju steidzamā kārtā kopā ar Indijas valdību uzlabot iedzīvotāju beztiesīgākās daļas situāciju, jo īpaši sievietēm, bērniem un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošo nacionālo grupu personām, piemēram, Daliti un Adivasis; un prasa, lai jebkura šāda rīcība nākotnē aktīvā veidā veicinātu tādas diskriminācijas izskaušanu, kas balstās uz dzimumu vai kastu;

14. Ir gandarīts par minētās Sestās augstākā līmeņa tikšanās laikā sasniegto dažādās jomās, uz ko attiecas kopīgais rīcības plāns, un jo īpaši par Indijas iekļaušanu Eiropas kodoltermiskā eksperimentālā reaktora projektā ITER, kā arī par sarunās panākto Indijas dalību satelītu radionavigācijas programmā Galileo;

15. Atzīmē, ka divpusējās Indijas un Ķīnas attiecības paplašinās, sasniedzot kulmināciju abu valstu augstākā līmeņa tikšanās laikā Ņūdeli 2005. gada 11. aprīlī; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar šīs augstākā līmeņa tikšanās kopīgo paziņojumu "abu valstu līderi ir vienojušies izveidot stratēģiskas sadarbības partnerattiecības mieram un labklājībai starp Indiju un Ķīnu"; atzinīgi vērtē to, ka, šķiet, acīmredzami ir atrasts risinājums robežjautājumam starp Indiju un Ķīnu; atzīmē, ka vienošanās būtiski veicinātu reģionālo stabilitāti, ļautu abām pusēm tērēt mazāk līdzekļu savu robežu aizsardzībai un samazinātu saspīlējumu starp abām Āzijas lielvalstīm, ko izmanto citas valstis;

16. Atzinīgi vērtē to, ka "kriketa diplomātijas" īstenošanas rezultātā ( 2005. gada 17. aprīlī) notika augstākā līmeņa tikšanās Deli starp Indijas premjerministru un Pakistānas prezidentu); atzinīgi vērtē to, ka abas puses cenšas sekmēt uzticību veicinošus pasākumus, panākot pakāpenisku divpusēju attiecību normalizāciju, kā rezultātā varētu panākt Kašmiras konflikta politisku atrisinājumu; ar apmierinājumu atzīmē, ka ir atjaunota apvienotā Tirdzniecības komiteja, un atzīmē, ka abas valstis ir vienojušās veicināt gāzes cauruļvada celtniecības projektu no Irānas uz Indiju, kas šķērsos Pakistānas teritoriju; tas neapšaubāmi izveidos pozitīvas saites starp abām pusēm;

17. Atzīst ASV likumīgos centienus veidot stratēģisku aliansi ar Indiju, kā arī vajadzību pēc multipolāra pasaules modeļa, un ir pārliecināts par ievērojamo priekšrocību, ko Eiropa kā kompetents un saprotošs partneris var piedāvāt Indijai; šai sakarā iesaka ES panākt ātru ES un Indijas stratēģiskās apvienības konsolidāciju; atzīst, ka nepieciešami jauni resursi, lai sasniegtu šo stratēģisko partnerattiecību mērķus;

18. Uzskata - tā kā sistemātisks un strukturēts dialogs starp abām pusēm par ekonomikas un tirdzniecības jautājumiem ir ļoti svarīgs kā stratēģisko partnerattiecību daļa, ES ir jāpievērš īpaša uzmanība sadarbības palielināšanai un veicināšanai politiskajās un stratēģiskajās jomās, ņemot vērā, ka Indijai un ES nostiprinājusies kopīga pārliecība, ka pasaule var kļūt par drošāku vietu ar tādu starptautisko attiecību palīdzību, kas balstās uz daudzpusīgumu un cieņu pret starptautiskajām tiesībām, kā arī Apvienoto Nāciju filozofiju, hartu un rezolūcijām;

19. Lai panāktu daudzpusīgas starptautiskās attiecības, ko aizstāv gan ES, gan Indija, mudina izveidot savstarpēju konsultāciju mehānismu, kas darbotos pirms starptautiskām sanāksmēm vai konferencēm, ar mērķi izvirzīt kopējas iniciatīvas vai pieņemt kopējus risinājumus problēmām, kas radušās šajās reizēs;

20. Uzskata - ņemot vērā, ka Indijas sabiedriskās domas un uzņēmēju vides liela daļa uzlūko ES nevis par kopību, bet par 25 valstu konglomerātu, ES iestādēm jāpieņem komunikācijas un pārredzamības stratēģija, kas palīdzēs Indijas sabiedrībai un varas iestādēm panākt labāku izpratni par vienotības attīstību, tostarp kopējās ārpolitikas un drošības politikas attīstību, ko jaunās Eiropas Konstitūcijas stāšanās spēkā varētu ietvert;

21. Aicina organizēt ikgadēju parlamentu augstākā līmeņa sanāksmi vienlaikus vai tieši pirms ES un Indijas Augstākā līmeņa sanāksmes, kas pašlaik notiek bez oficiālas Eiropas Parlamenta dalības; uzskata, ka šāda Augstākā līmeņa sanāksme būtu viens no veidiem, kā attīstīt saikni starp parlamentu struktūrvienībām un palielināt izpratni par abu pušu viedokļiem un demokrātiskajām sistēmām;

22. Atzinīgi vērtē to, ka Manmohan Singh jaunā valdība ir spērusi svarīgu un pozitīvu soli attiecībā uz nepieciešamajām sociāli ekonomiskajām reformām;

23. Atzinīgi vērtē to, ka demokrātijas kultūra un attīstība Indijā ir sasniegusi ļoti augstus standartus, par ko liecina labi funkcionējoša koalīcijas valdību darbība federālā un valsts līmenī; un to, ka tas padara iespējamu progresu reformas virzienā ekonomikas un sociālajās jomās, kas citādi nebūtu bijis iespējams;

24. Tomēr uzskata, ka, ņemot vērā Indijas sociālās, ekonomiskās un politiskās sistēmas milzīgo sarežģītību un dažādību, tas pilnībā negarantēs, ka process noritēs bez grūtībām un būs stabils;

25. Atzinīgi vērtē to, ka policija 2005. gada jūnijā atbrīvoja 450 bērnu vecumā no 6 līdz 14 gadiem, kas verdzības apstākļos tika nelikumīgi nodarbināti Mumbai, un apcietināja 42 negodīgus uzņēmējus, kuri viņus ekspluatēja; tomēr izsaka bažas par UNICEF ziņojumiem, saskaņā ar kuriem 17 ar pusi miljonu bērnu (saskaņā ar dažu nevalstisku organizāciju ziņām šis skaitlis ir divkāršs) strādā Indijā, pārsvarā necilvēcīgos apstākļos; cildina, ka Indijas policijas un nodarbinātības iestādes, šķiet, sākušas īstenot jaunu pieeju — ierosināt lietas pret ekspluatatoriem un mudina tās nodrošināt pietiekamus resursus un politisku gribu, lai rastu iespēju novērst šo apkaunojošo sabiedrības postu;

Ekonomikas jautājumi

26. Atzīmē to, ka valdība tiecas pēc strukturālām izmaiņām ekonomikā un to, ka tā ir sasniegusi progresu, atceļot valsts noteiktos ierobežojumus atsevišķās nozarēs (mobilie telefoni, apdrošināšana, enerģija, aviācija utt.); atzinīgi vērtē faktu, ka jaunās valdības pirmais budžets paredz strukturālus uzlabojumus, tarifu samazināšanu, ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumu atcelšanu un ka tā turpina valsts uzņēmumu privatizāciju;

27. Tā kā Indija un ES ir vienisprātis, ka tirdzniecība, investīcijas un brīva konkurence ir galvenie ekonomikas attīstības faktori, kā arī, ka šādai attīstībai jābūt harmoniskai un taisnīgai, jāņem vērā svarīgākās sociālās vajadzības, kas stiprina ekonomisko un sociālo kohēziju, vidi un patērētāju tiesības, mudina Indijas valdību pievērst uzmanību šiem jautājumiem, sākot veikt šo plašo attīstības uzdevumu;

28. Ņemot to vērā un paturot prātā šo kopējo vīziju, mudina Indiju un ES kopīgi risināt rūpniecības, vides, sadarbības attīstības, tirdzniecības, investīciju un labas vadības politikas aspektus, kuros ir ieinteresētas abas puses;

29. Mudina Indijas privāto sektoru, kas ir guvis labumu no valdības pilnīgas uzticēšanās un kam ir galvenā loma ar ekonomiku saistītajos pasākumos un plānos, kurus izstrādājusi valdība un kuri ir būtiski valsts ilgtspējīgai attīstībai, izrādīt vislielāko sociālo iejūtību, piedaloties šajos plānos;

30. Ievēro pasākumus, ko paziņojusi Indijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrija eksporta veicināšanai, tostarp vienotas pieteikuma formas ieviešanu, kas var ievērojami samazināt pastāvošo pārmērīgo birokrātiju;

31. Atzinīgi vērtē arī lēmumu samazināt gaidīšanas laiku valsts pārslogotajās ostās, kas kopā ar finanšu pasākumiem ostām un citiem galvenajiem infrastruktūras objektiem, kuri iekļauti valsts budžetā un apstiprināti 2005. gada februārī pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, var radīt nozīmīgas importa un eksporta priekšrocības;

32. Atzinīgi vērtē to, ka gan ES, gan Indija ir nolēmušas koordinēt savas darbības attiecībā uz ģeogrāfiskām norādēm un ir vienojušās organizēt seminārus, lai izplānotu stratēģiju šajā jomā;

33. Pozitīvi vērtē ES un Indijas augstākā līmeņa 5. sanāksmē panākto vienošanos veicināt un attīstīt turpmāku savstarpēju tirdzniecību un ieguldījumus, ņemot vērā, ka abpusējās tirdzniecības attiecībās nepārprotami netiek realizēts viss potenciāls; tomēr norāda, ka it īpaši jāpalielina ieguldījumi un ka Indijai ir būtiski vairāk atvērt savu tirgu un īstenot ekonomikas reformas, lai atceltu muitas tarifus, novērstu ārpustarifu ierobežojumus un efektīvi aizsargātu intelektuālās īpašumtiesības;

34. Uzskata, ka ES un Indijas interesēs ir strādāt kopā, lai panāktu labvēlīgu sarunu iznākumu par Dohas Attīstības aģentūru (DAA), un šai nolūkā abām pusēm jāmeklē pēc iespējas saskaņots viedoklis attiecībā uz galvenajiem DAA jautājumiem; atzīmē, ka īpaši lietderīgi būtu panākt ciešāku kontaktu Eiropas un Indijas Parlamentu deputātu starpā;

35. Cer, ka Indija uzņemsies vadošo lomu pašreizējās PTO sarunās un dos aktīvu ieguldījumu esošo problēmu risināšanā, jo īpaši jomā par nepārtikas preču ienākšanu tirgū; šajā sakarā aicina ES un Indiju nākamajos trīs mēnešos pirms PTO ministru sanāksmes Honkongā pārdomāt situāciju, rīkoties izlēmīgi un sekmēt lielāku atklātību attiecībās ar pārējām PTO dalībvalstīm;

36. Atzīst, ka jāpastiprina divpusēja sadarbība, pievēršot sevišķu uzmanību tehniskiem šķēršļiem tirdzniecības un sabiedrības veselības jomā, iesaistoties dialogā par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem un kopumā par PTO noteikumu ievērošanu;

37. Aicina ES un Indiju uz dialogu par ieguldījumiem, lai ņemtu vērā ārzemju ieguldītāju sabiedriski politisko atbildību valstī, kurā tie iegulda; uzsver arī, ka uzņēmumiem piešķiramajām tiesībām jābūt saistītām ar pienākumiem, un ieguldītājiem valstī, kurā tie iegulda, jāgarantē vismaz Starptautiskās darba organizācijas (SDO) darba pamattiesību ievērošana;

38. Atzinīgi vērtē Deli valdības lēmumu izveidot īpašas ekonomiskās zonas, lai piesaistītu ārzemju investīcijas, un mudina Indiju pārskatīt un koriģēt tās likumdošanu šajā jomā un veikt pasākumus, lai novērstu darbinieku ekspluatāciju, nodrošinot gan darba devēju, gan darba ņēmēju tiesības un pienākumus;

39. Uzskata, ka mobilo komunikāciju frekvenču piešķiršana ir ļoti svarīga ES, jo šī piešķiršana rada nopietnas sekas attiecībā uz mobilo telefoniju (GSM); aicina Indiju pievērst pienācīgu uzmanību mobilo sakaru frekvenču saskaņošanai ar Starptautiskās telekomunikāciju organizācijas standartiem;

40. Aicina Indiju pozitīvi reaģēt uz priekšlikumiem, kādus izteikusi, piemēram, Malaizija, Indijas galvenais tirdzniecības partneris ASEAN (Dienvidaustrumu Āzijas Valstu asociācija), lai izveidotu brīvu tirdzniecības zonu, jo šāda veida priekšlikumi var veicināt šī reģiona dažādu tautu un valstu stabilitāti, attīstību un uzplaukumu;

41. Atzīmē, ka Indijā veidojas nozīmīga un augoša vidusšķira, slānis, kuru vērtē ne tikai kā pozitīvu mērķgrupu noteiktām tirdzniecības precēm, bet — kas ir svarīgākais — arī pieņem Eiropas kultūru;

42. Mudina ES un Indiju nopietni veicināt īpašas kultūras sadarbības programmas konsolidāciju un turpmāku modernizēšanu kā daļu no plānotajām stratēģiskajām partnerattiecībām; uzskata, ka tas ir svarīgi, ņemot vērā abu pušu bagātīgo kultūras daudzveidību, un uzskata, ka abu kultūru apzināšanās un izplatīšana starp Indijas un Eiropas pilsoņiem palīdzēs piešķirt šīm partnerattiecībām stabilāku pamatu;

43. Atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Indijas valdība nesen parakstījusi vienošanos, saskaņā ar kuru Komisija piedāvā vienu tūkstoti stipendiju (33 miljonu euro apmērā), lai ļautu Indijas studentiem mācīties Eiropas universitātēs Erasmus Mundus programmas ietvaros, kas neapšaubāmi veicinās to mērķu sasniegšanu, kuri izklāstīti iepriekšējā punktā; atzīmē, ka Indijas Kultūras attiecību padome piedāvā Eiropas studentiem iespējas mācīties Indijas universitātēs, bet aicina izrādīt lielāku interesi šajā jautājumā, lai aktīvāk atbalstītu stratēģisko partnerattiecību pamatu apvienošanu;

44. Cer, ka Indija līdz ar citām saņēmējvalstīm atsauksies uz citu jaunattīstības valstu aicinājumu atrisināt problēmas, ko neapšaubāmi izraisīs kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana tekstilražojumu un apģērbu importam, paturot prātā, ka Indija no tā gūs īpašu labumu; tāpat arī cer, ka Indija atturēsies no jebkāda veida netaisnīgiem tirdzniecības darījumiem attiecībā uz ES rūpniecību, lai ES savukārt nebūtu jāpiemēro nekādi atbilstīgi tirdzniecības aizsardzības instrumenti saskaņā ar PTO noteikumiem;

45. Atzīmē, ka Indijai jau piemīt milzīgs ģeopolitisks spēks, kas pamatojas uz ekonomisko spēku, it īpaši jauno tehnoloģiju nozarē, un uzsver, ka tādēļ Indija jāuzskata par starptautiski atzītu "pasaules procesu dalībnieku" un ka šāds statuss nozīmē arī lielāku sociālo atbildību;

46. Uzsver, ka ES ir būtiski palīdzēt Indijai arī nabadzības apkarošanā un attīstības mērķu sasniegšanā kopumā; uzsver arī ES vajadzību sadarboties ar Indiju daudzās jomās, tostarp attīstības politikā, pārvaldē, vides ilgtspējībā un sociālā un ekonomikas kohēzijā;

47. Turklāt uzsver, ka ES jāpievērš sevišķa uzmanība tam, lai Indija pieņem Starptautiskās darba organizācijas standartus, ratificējot un ieviešot tās konvencijas; īpaši uzsver vajadzību apkarot bērnu darbu, kas vēl arvien Indijā ir liela problēma, kā arī uzsver Konvenciju par minimālo vecumu pieņemšanai darbā (Minimālā vecuma konvencija Nr. 138);

48. Atzinīgi vērtē Airbus darījumu 1800 miljonu euro vērtībā, kas noslēgts 2005. gada 7. septembrī ES un Indijas uzņēmēju augstākā līmeņa sanāksmē un kas liecina par divpusējo attiecību attīstību un apliecina Eiropas konsorcija panākumus;

Attīstība

49. Izsaka nopietnas bažas par AIDS izplatību valstī, kas var kļūt epidēmiska šajā reģionā, ja vien šo jautājumu nopietni nerisina, un aicina Indijas valdību stingri apņemties risināt šo problēmu prioritārā kārtā, veicot informācijas apmaiņu un meklējot risinājumu, kā izveidot kopīgu stratēģiju ar citām AIDS skartajām valstīm;

50. Saprot, ka Indijas Parlamenta nesen pieņemtajiem likumiem par intelektuālā īpašuma aizsardzību var būt negatīvas sekas attiecībā uz ražošanas jaudām Indijas zāļu rūpniecībā, kas daudziem pacientiem visā pasaulē bija drošu un pieejamu medikamentu, jo īpaši pret AIDS, iegādes avots; tāpēc noteikti uzskata, ka likumdošanai jāpieļauj izņēmumi attiecībā uz medikamentiem, kas ir nozīmīgi sabiedrības interešu nodrošināšanā, tostarp tiem, kas cita starpā ārstē AIDS, vēzi, malāriju, tuberkolozi un hepatītu; uzskata, ka pieeja drošiem medikamentiem par pieņemamu cenu, īpaši AIDS ārstēšanai, ir uz kritiskās robežas; aicina Indijas varas iestādes nodrošināt, lai dzīvu dzīvnieku izmantošanā zinātniskajos eksperimentos tiktu piemēroti starptautiskie dzīvnieku labturības standarti un lai šādu eksperimentu skaits tiktu samazināts un tiktu atrastas alternatīvas;

51. Uzsver, ka puse no pacientiem, kas nabadzīgajās valstīs lieto antivīrusu medikamentus, izmanto Indijā ražotos medikamentus; aicina ES atbalstīt Indiju arī turpmāk īstenot intelektuālā īpašuma likumus veidā, kas neierobežotu svarīgu medikamentu ražošanu, mārketingu un eksportu un radītu vidi, kura turpinātu atbalstīt un veicināt Indijas ģenerisko medikamentu ražošanas nozares investīcijas, nodrošinot jaunattīstības valstis ar svarīgiem medikamentiem par pieņemamām cenām;

52. Atgādina, ka PTO pieļauj šādus izņēmumus un ka Dohas Deklarācija par TRIPS nolīgumu joprojām ir spēkā, un tajā noteikts, ka "nolīgumu var interpretēt un tas jāinterpretē un jāievieš tādā veidā, lai ievērotu PTO dalībvalstu tiesības aizsargāt sabiedrības veselību un īpaši veicināt medikamentu pieejamību visiem";

53. Mudina Komisiju un Indiju strādāt kopā, balstoties uz pastāvīgiem un ilgstošiem kontaktiem, lai virzītu Dohas Attīstības darba kārtību (turpmāk — DADK) līdz galīgam un veiksmīgam risinājumam, kas būs izdevīgs visām iesaistītajām pusēm;

54. Šajā sakarā uzskata, ka Indijas un Eiropas sarunu dalībniekiem būtu jāspēj izveidot tieša un ilgstoša sadarbība divpusēju un daudzpusēju jautājumu risināšanai; tas palīdzēs nodrošināt līdzsvarotu un savstarpēji izdevīgu progresu Dohas Attīstības darba kārtības galvenajos jautājumos;

55. Aicina ES un Indiju pēc iespējas ātrāk izskatīt kopējas rīcības iespējas sadarbības attīstības projektos trešās valstīs un veikt vajadzīgos pasākumus, lai tos virzītu tālāk, tiklīdz to īstenošanas iespējamība ir pierādīta;

56. Atzinīgi vērtē to, ka abas puses ir vienojušās organizēt pirmo ES un Indijas Vides forumu 2005. gada oktobrī/novembrī, un aicina Komisiju veltīt īpašu uzmanību jomām, kuras Indijai ir prioritāras, piemēram, atjaunojamā enerģija, tīras tehnoloģijas un atkritumu apsaimniekošana, un sniegt visu iespējamo atbalstu;

57. Aicina Indijas valdību veikt noteiktus un efektīvus pasākumus, lai novērstu dempinga rašanos tirdzniecībā ar ES;

Vide un lauksaimniecība

58. Uzsver, ka pastiprināta vides piesārņošana Indijā kļūst par aizvien lielāku problēmu, it īpaši attiecībā uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kas izpaužas ūdens piesārņošanā, augsnes degradācijā, gaisa piesārņošanā, klimata pārmaiņās un bioloģiskās daudzveidības zudumā, un uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk sākt ES sadarbību ar Indiju šajā jomā;

59. Mudina Indiju, kas parakstījusi Kioto protokolu, bet pagaidām ir atbrīvota no atsevišķām saistībām, izrādīt lielāku izpratni attiecībā uz globālās sasilšanas jautājumu, ievērojot attīstības vajadzības un mērķus saprātīgā veidā, kas ir savienojams ar ilgtspējīgu attīstību;

60. Izsaka bažas par tīģeru skaita satraucošo samazināšanos valsts galvenajos dabas rezervātos un aicina Indijas varas iestādes pastiprināt centienus cīņā pret korupciju un nekompetenci, kas izraisa šo samazināšanos;

61. Uzskata, ka jāpastiprina uzraudzības un kontroles pasākumi, kas paredzēti šī dzīvnieka aizsardzībai, jo īpaši Radžastanas, Madhia Pradešas un Biharas štatos; ņemot to vērā, mudina sniegt vajadzīgos resursus nesen nodibinātajam Valsts Dzīvās Dabas noziegumu apkarošanas birojam, lai ļautu tam efektīvi darboties;

62. Aicina Komisiju nodarboties ar šo jautājumu un nodrošināt atbilstīgu sadarbību, jo tīģeru populācija ir ne tikai svarīga Indijas ekosistēmas sastāvdaļa un nozīmīga valsts tūrisma nozare, bet to var arī uzskatīt par daļu no cilvēces mantojuma;

63. Aicina ES dalībvalstis, kas ir potenciāli spējīgas sadarboties kodolenerģijas izmantošanas jomā attiecībā uz civiliem mērķiem, pienācīgi apsvērt Indijas milzīgās un augošās enerģijas vajadzības un pieņemt lēmumu par iespēju palielināt sadarbību ar Indiju šajā jomā; ka arī mudina Komisiju, dalībvalstis un Indiju pastiprināt sadarbību atjaunojamās enerģijas nozarē.

64. Izsaka bažas par nopietno lauksaimniecības krīzi, kas, saskaņā ar daudzu ekspertu domām, dažu gadu laikā varētu radīt ļoti nopietnas sekas sakarā ar ūdens trūkumu dažādās valsts daļās, un aicina Padomi un Komisiju veltīt nopietnu uzmanību šim jautājumam;

65. Atzīst, ka divdesmit gadus pēc tam, kad Union Carbide korporācijas pesticīdu rūpnīcā Bhopal Madhia noplūda toksiskās gāzes, kā rezultātā bojā gāja vairāk nekā 22000 cilvēku un desmitiem tūkstošu cilvēki saslima ar hroniskām un debilitāti izraisošām novājinošām slimībām, vieta joprojām nav sakopta un toksiskie atkritumi turpina piesārņot vidi un gruntsūdeņus; aicina Indijas varas iestādes un Dow Chemicals nekavējoties sakopt šo vietu un piesārņoto vidi, pilnībā nodrošināt upuru tiesības un atbildīgās personas nodot tiesai;

66. Aicina ES īstenot stratēģiskās partnerattiecības tā, lai ievērojami uzlabotos dzīve, un mudināt cilvēkus veidot partnerattiecības visā pasaulē, lai uzlabotu viņu darba apstākļus un dzīves kvalitāti, apmainītos ar idejām un labāko pieredzi visās nozarēs, īpaši rūpniecībā un lauksaimniecībā;

67. Uzskata, ka lielāks atbalsts jāsniedz sadarbībai zinātnes un tehnikas jomā, kā vienu no galvenajiem mērķiem izvirzot dialoga veidošanu visos līmeņos, vēršot uzmanību uz jomām, kurās pastāv kopīgas intereses, tostarp informācijas tehnoloģijām, kosmosa tehnoloģiju, biotehnoloģiju, elektronikas tirdzniecību un tekstilrūpniecību; norāda, cik svarīgi ir meklēt iespējas paplašināt sadarbību un pieredzes apmaiņu augstskolu līmenī;

Cilvēktiesības

68. Uzskata, ka patiesu partnerattiecību galvenā pazīme ir atklāts un godīgs dialogs visos savstarpēji interesējošos jautājumos un tāpēc atzinīgi novērtē to, ka stratēģiskās partnerattiecības nodrošina dialoga par cilvēktiesībām paplašināšanu un iekļaušanu institūciju līmenī;

69. Atzinīgi novērtē Indijas Augstākās tiesas lēmumu pārskatīt vairāk nekā divus tūkstošus sūdzību, kuru izskatīšanu policija bija izbeigusi, un apmēram divus simtus lietu, kur iesaistītās personas tika attaisnotas, sakarā ar 2002. gada masu slepkavībām, kad Gudžaratas štatā tika nogalināti divi tūkstoši musulmaņu; atzinīgi novērtē Indijas Valsts Cilvēktiesību komisijas neatkarīgo un stingro rīcību šajā un citos jautājumos, tostarp uz kastām balstīto diskrimināciju, no kuras cita starpā izcieš Daliti un Adivasi, un atzīst, ka tiesu un politiskajām iestādēm jādod pietiekošs laiks pabeigt savu darbu bez iejaukšanās no ārpuses, kas var negatīvi ietekmēt gala rezultātu; šajā procesā aicina sadarboties ar cilvēktiesību aizsardzības organizācijām;

70. atzinīgi vērtē Nanavati komisijas ziņojumu un Valdības rīcības ziņojumu saistībā ar 1984. gada vardarbību pret sikhiem un aicina Indijas valdību pildīt savu solījumu nekavējoties un ar neviltotu nopietnību panākt, lai vainīgie atbild par savu rīcību;

71. Attiecībā uz diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm mudina valdību turpināt īpašos pasākumus, lai efektīvi novērstu sadzīves vardarbību un sniegtu atbalstu upuriem; aicina arī turpināt uzsāktos centienus, lai veicinātu meiteņu izglītību, tādējādi izpildot Tūkstošgades attīstības 2. un 3. mērķi;

72. Atzīst, ka Indija gadsimtiem ilgi ir saglabājusi multietnisku, multireliģisku, multikultūras un lingvistiski daudzveidīgu sabiedrību savā teritorijā, sniedzot piemēru Rietumiem un Eiropai, un aicina Indijas valdību īpaši uzmanīties no starpetniskas, starpreliģiskas un starpkultūru spriedzes rašanās starp kopienām, kas valstī apdraudētu iecietības un līdzāspastāvēšanas gadsimtiem ilgo mantojumu;

73. Apzinās jaunās valdības apliecināto gribu veikt modernizāciju, mudina to apņēmīgi virzīt tālāk pārlieku lēnās un novecojušās tiesu sistēmas reformu; norāda, ka ir gadījumi, kad tiesu sistēmas vai atsevišķu instanču nolaidīgā darbība vai policijas bezdarbība, īpaši attiecībā uz atsevišķiem izvarošanas gadījumiem, izraisa vilšanos iedzīvotājos un rezultātā tie pašrocīgi spriež tiesu; tomēr atzinīgi vērtē faktu, ka tas ir radījis sabiedrisku diskusiju tieši par šiem jautājumiem un par situāciju attiecībā uz tiesu sistēmu kopumā;

74. Aicina Ņūdeli valdību tās tiesu sistēmā atcelt nāves sodu;

75. Vērš uzmanību uz to, ka Indija ir viena no nedaudzām demokrātiskām valstīm, kas nav ratificējušas 1987. gadā stājušos spēkā ANO konvenciju pret spīdzināšanu, un atzīmē, ka minētā ratifikācija ir ļoti svarīgs priekšnoteikums attiecību stiprināšanai starp ES un Indiju; aicina to ratificēt arī konvencijas par bērnu darba atcelšanu un par kolektīvo līgumu veicināšanu;

76. Uzsver, ka ES jāmudina Indija pilnībā izpildīt Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas ieteikumus;

77. Mudina Indiju pievienoties Starptautiskai kriminālajai tiesai

78. Aicina Padomi un Komisiju sākt sarunas ar Indiju par Romas Starptautiskās kriminālās tiesas statūtu ratificēšanu, nāves soda atcelšanu, it īpaši par Konvenciju pret spīdzināšanu un par Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī par papildu protokoliem attiecībā uz Starptautisko paktu par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām un Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu.

Starptautiskā situācija

79. Atzīmē, ka plānotā stratēģiskā apvienība starp Vašingtonu un Ņūdeli paredz ASV lidmašīnu pārdošanu un sadarbību kosmosa un kodoltehnoloģiju izmantošanā civilām vajadzībām;

80. Atzīst, ka Indijai ir bijusi nozīmīga loma konflikta novēršanā un miera uzturēšanā, piemēram, Afganistānā; atzinīgi vērtē tās reakciju uz neseno karaļnama īstenoto valsts apvērsumu Nepālā un tā sekām; aicina Indiju kā Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijas (SAARC) valsti vislielāko dalībvalsti uzņemties vadīt SAARC reģionālās sadarbības turpmāku attīstību;

81. Atzīmē, ka ES jāveicina reģionālā sadarbība Dienvidāzijā, kā arī jāuzņemas stratēģiskā tuvināšanās nolūkā uzlabot attiecības ES un SAARC starpā.

82. Atzīmē tuvināšanos starp Irānu, Pakistānu un Indiju, kā rezultātā tiek apsvērtas iespējas būvēt gāzes cauruļvadu no Irānas uz Indiju, kas ietu caur Pakistānas teritoriju; uzskata, ka jāatbalsta šādi projekti, kuru būtība ir miermīlīga, dod ieguldījumu reģiona iedzīvotājiem un rada savstarpēju interešu sistēmu, kas varētu novērst konfliktu starp šīm valstīm un veicinātu stabilitātes izveidošanos reģionā;

83. Atzinīgi vērtē progresu Indijas un Pakistānas divpusējās sarunās par Kašmiru un citas savstarpējas elastības izpausmes, tostarp nesen uzsākto autobusu satiksmi starp Indijas un Pakistānas teritorijas daļām un Indijas ārlietu ministra vizīti Pakistānā un Pakistānas prezidenta vizīti Indijā;

84. Nosoda teroristu uzbrukumus iepriekš minētajai autobusu satiksmei tās atklāšanas dienā 2005. gada 7. aprīlī;

85. Atzinīgi vērtē Indijas premjerministra deklarāciju, ko atbalstīja Pakistānas prezidents Mušarafs, kurā teikts, ka Siachen Glacier Kašmirā ir jāuzskata par "Draudzības kalnu" un jaunu simbolu ceļā uz pilnīgu izlīgumu starp Indiju un Pakistānu Kašmiras jautājumā, aicina ES atbalstīt šo pozitīvo virzību, lai, cik vien ātri iespējams, panāktu galīgu vienošanos starp abām pusēm, tostarp par militāro spēku pārdislocēšanu un izvešanu no šīs zonas;

86. Aicina Padomi un Komisiju atbalstīt Indiju un tās kompetentos drošības dienestus un tiesībaizsardzības iestādes, kas vēlas iegūt Eiropola priviliģētā partnera statusu, lai efektīvāk cīnītos pret starptautisko terorismu un organizēto noziedzību;

87. Mudina Indiju kopā ar Pakistānu un Izraēlu pievienoties Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, kas ir neaizvietojams daudzpusējs instruments starptautiskā miera, drošības un stabilitātes saglabāšanai un konsolidēšanai un rada juridisku pamatu, lai novērstu turpmāku kodolieroču izplatīšanos;

88. Aicina Indijas valdību pievienoties Konvencijai par pretkājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija);

89. Pauž dziļas skumjas par zaudētām dzīvībām un īpašumiem 2004. gada decembra cunami un apsveic Indijas valdību sakarā ar izrādīto solidaritāti, ātri reaģējot uz katastrofu, un īpaši Indijas floti, kas nosūtīja vairākas glābšanas vienības uz katastrofas skartajiem reģioniem jau nākamajā dienā; aicina Komisiju nodrošināt, lai Indiju iekļautu Komisijas programmā reģiona atjaunošanai pēc cunami;

90. Aicina tā Priekšsēdētāju konferenci parlamentāro pilnvaru termiņa otrajā pusē apsvērt īpašas Eiropas Parlamenta un Indijas parlamenta sadarbības delegācijas izveidi, lai sekmētu šo divu pasaules lielāko demokrātiju parlamentu ciešākas attiecības;

*

* *

91. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Indijas valdībai un parlamentam un DRSA dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV C 174 E, 14.7.2005., 179. lpp.

--------------------------------------------------