52005DC0306

Briselē, 7.7.2005

COM(2005) 306 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

budžeta lēmējinstitūcijai par garantijām, uz ko attiecas vispārējais budžeta stāvoklis2004. gada 31. decembrī {SEC(2005)915}

SATURA RĀDĪTĀJS

Pirmā daļa: Notikumi kopš 2004. gada 30. jūnija pārskata, riska stāvoklis un budžeta garantiju aktivizēšana 3

1. Ievads: Darbību veidi 3

2. Notikumi pēc 2004. gada 30. jūnija ziņojuma 3

3. Riska stāvoklis 4

3.1. Neatmaksātais kapitāls 2004. gada 31. decembrī 4

3.2. Eiropas Savienības budžeta maksimālais gada risks: apmaksātās darbības 2004. gada 31. decembrī (skatīt pielikuma A2 tabulu) 5

3.3. Eiropas Savienības budžeta maksimālais teorētiskais gada risks: izlemtās un apmaksātās darbības 2004. gada 31. decembrī (skatīt pielikuma A3 tabulu) 5

4. Budžeta garantiju aktivizēšana 5

4.1. Maksājumi no skaidras naudas resursiem 5

4.2. Garantiju fonda aktivizēšana 5

5. Kopienas teorētiskās aizdevumu un garantiju kapacitātes analīze attiecībā uz trešām valstīm 5

6. Garantiju fonda stāvoklis 2004. gada 31. decembrī 6

7. Relatīvā viengabalainība 7

Otrā daļa: Potenciālo risku novērtējums: to trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis, kas gūst labumu no svarīgākajām aizdevuma operācijām 8

1. Ievads 8

2. Kandidātvalstis 8

3. Rietumbalkāni 8

4. Jaunās neatkarīgās valstis 9

Pirmā daļa: Notikumi kopš 2004. gada 30. jūnija pārskata, riska stāvoklis un budžeta garantiju aktivizēšana [1]

1. IEVADS: DARBīBU VEIDI

No Eiropas Savienības budžeta segtie riski rodas dažādu aizdevumu un garantēšanas darbību rezultātā, kuras var iedalīt divās kategorijās: aizdevumi, ko Eiropas Kopienas piešķir makroekonomiskiem mērķiem (aizdevumi dalībvalstīm maksājumu bilances atbalstam un finansiālā atbalsta ( MFA ) aizdevumi trešām valstīm) un aizdevumi mikroekonomiskiem mērķiem ( Euratom un EK-JKI[2] aizdevumi dalībvalstīs, un Euratom un Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi[3] trešās valstīs).

2. NOTIKUMI PēC 2004. GADA 30. JūNIJA ZIņOJUMA

Attiecībā uz finansiālo palīdzību trešām valstīm Padome 2004. gada 7. decembrī nolēma paplašināt iepriekšējos lēmumus, paredzot turpmāku finansiālo palīdzību Serbijai un Melnkalnei (2004/862/EK), un Bosnijai un Hercegovinai (2004/861/EK). Attiecībā uz jaunajām neatkarīgajām valstīm (JNV) jaunu Padomes lēmumu nepieņēma, bet 2004. gada 10. decembrī Komisija pieņēma paziņojumu par finansiālās palīdzības sniegšanu makroekonomikas līmenī Armēnijai, Tadžikistānai un Gruzijai[4].

Maksājumi dotāciju formā sasniedza EUR 22 miljonus: EUR 10 miljoni Serbijai un Melnkalnei, EUR 5,5 miljoni Armēnijai un EUR 6,5 miljoni Gruzijai.

Attiecībā uz Euratom aizdevuma maksājumi tika veikti Bulgārijai (Kozlodujai EUR 30 miljoni), pamatojoties uz esošo lēmumu.

Tika pieņemts jauns Komisijas lēmums, ar ko groza 2000. gada 13. decembra Lēmumu (K(2000)3812) un samazina Ukrainai paredzētā Euratom aizdevuma apjomu K2R4 rūpnīcai[5].

Attiecībā uz EIB mandātiem 2004. gada 22. decembrī[6] Padome nolēma grozīt Lēmumu 2000/24/EK, ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos un Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Tajā pašā dienā[7] Padome nolēma EIB piešķirt Kopienas garantiju pret zaudējumiem atsevišķiem projektu veidiem Krievijā, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā; kopējie griesti ir EUR 500 miljoni. EIB izņēmuma kārtā saņem 100 % Kopienas garantiju. Garantija ir paredzēta aizdevumiem, kas parakstīti līdz 2007. gada 31. janvārim (ko var pagarināt par sešiem mēnešiem).

Ņemot vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos, 2004. gada 1. maijā Padome pieņēma Regulu Nr. 2273/2004[8], ar kuru groza Padomes Regulu Nr. 2728/94, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai.

Teorētiski saskaņā ar Komisijas paziņojumu par Finanšu plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam[9] nākotnē Garantiju fonda finansējuma apjoms netiks ierobežots, jo Garantiju fonda finansējums tiks īstenots no 4. budžeta pozīcijas (Ārējās attiecības), nevis kā pašreiz – no speciālām rezervēm.

3. RISKA STāVOKLIS

Šajā riska analīzē ir izmantoti vispāratzītie kritēriji attiecībā uz neatmaksāto kapitāla summu, Komisijas budžeta maksimālo gada risku un maksimālo teorētisko gada risku (metodoloģija ir paskaidrota Komisijas Personāla darba dokumentā). Sīkāki skaitļi ir minēti pielikuma tabulās A1, A2 un A3.

3.1. Neatmaksātais kapitāls 2004. gada 31. decembrī

Kopējais risks 2004. gada 31. decembrī bija EUR 15 284 miljoni salīdzinājumā ar EUR 15 519 miljoniem 2004. gada 30. jūnijā.

Tabulā ir uzskaitītas darbības, kas ietekmēja neatmaksātā kapitāla summu kopš pēdējā ziņojuma.

1. tabula: Neatmaksātā kapitāla summa 2004. gada 31. decembrī*EUR miljoni (noapaļoti) |

Neatmaksātā kapitāla summa uz 2004. gada 30. jūniju | 15 519 |

Aizdevuma atmaksa |

Euratom | 0 |

JKI | -18 |

Finansiālā palīdzība | -145 |

EIB | -747 |

Aizdevumi izmaksāti |

Euratom | 30 |

Finansiālā palīdzība | 0 |

EIB | 1 265 |

Valūtas kursa starpība starp EUR un citām valūtām | -621 |

Neatmaksātā kapitāla summa 2004. gada 31. decembrī | 15 284 |

* visi garantētie aizdevumi (dalībvalstīm un trešām valstīm), neieskaitot nesamaksātos procentus un maksājumu saistību nepildīšanu. |

Neatmaksātā kapitāla summa attiecībā uz darbībām dalībvalstīs 2004. gada 31. decembrī bija EUR 3 360 miljoni, salīdzinājumam ― EUR 3 635 miljoni 2004. gada 30. jūnijā.

Neatmaksātā kapitāla summa attiecībā uz darbībām trešās valstīs 2004. gada 31. decembrī bija EUR 11 924 miljoni, salīdzinājumam ― EUR 11 885 miljoni 2004. gada 30. jūnijā.

3.2. Eiropas Savienības budžeta maksimālais gada risks: apmaksātās darbības 2004. gada 31. decembrī (skatīt pielikuma A2 tabulu)

- 2005. gadā kopējais maksimālais gada risks ir EUR 1 848 miljoni.

- Risks saistībā ar dalībvalstīm ir EUR 544 miljoni.

- Risks saistībā ar trešām valstīm ir EUR 1 304 miljoni.

3.3. Eiropas Savienības budžeta maksimālais teorētiskais gada risks: izlemtās un apmaksātās darbības 2004. gada 31. decembrī (skatīt pielikuma A3 tabulu)

- 2005. gadā maksimālais teorētiskais risks ir EUR 1 957 miljoni un tiek lēsts, ka 2013. gadā tas pieaugs līdz EUR 3 546 miljoniem.

- Maksimālais teorētiskais risks attiecībā uz dalībvalstīm ir tāds pats kā maksimālais gada risks, kas minēts 3.2. punktā;

- Trešām valstīm risks sasniedz EUR 1 413 miljonus 2005. gadam. Ir novērtēts, ka risks 2013. gadā pieaugs līdz EUR 3 324 miljoniem.

4. BUDžETA GARANTIJU AKTIVIZēšANA

4.1. Maksājumi no skaidras naudas resursiem

Komisija izmanto savus skaidras naudas resursus[10], lai novērstu kavējumus un no tiem izrietošās izmaksas savu aizdevuma operāciju apkalpošanā, ja kāds parādnieks novēlo maksājumu Komisijai.

4.2. Garantiju fonda aktivizēšana

Ar Padomes 1994. gada 31. oktobra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, kurā izdarīti grozījumi, izveidoja Garantiju fondu ārējai darbībai. Ja kāds Kopienas piešķirta vai garantēta aizdevuma saņēmējs novēlo maksājumu, tad vēršas Garantiju fondā, lai tas nosegtu neizpildītās maksājumu saistības trīs mēnešu laikā no dienas, kad maksājums bija jāveic.

5. KOPIENAS TEORēTISKāS AIZDEVUMU UN GARANTIJU KAPACITāTES ANALīZE ATTIECīBā UZ TREšāM VALSTīM

Praksē Garantiju fonda mehānisms ierobežo Kopienas aizdevumu un garantijas kapacitāti trešām valstīm, jo apropriācijas, kas pieejamas fonda nodrošinājumam, ir ierobežotas ar apjomu, kas ierakstīts garantiju rezervei pašreizējās finanšu perspektīvās[11].

A4 tabulā ir norādīta Kopienas aizdošanas kapacitātes aplēse attiecībā uz trešām valstīm laika periodā no 2005. līdz 2006. gadam saskaņā ar Garantiju fonda mehānismu. Aprēķina metode un norādes uz juridiskajiem dokumentiem ir sīkāk izklāstītas pielikumā.

2. tabulā ir norādītas neatmaksātās aizdevumu un aizdevumu garantiju operācijas trešām valstīm, kuru kopējā summa 2004. gada 31. decembrī ir EUR 12 068 miljoni.

2. tabula: Neatmaksātās aizdevumu un aizdevumu garantiju operācijas trešām valstīm, EUR miljoni (noapaļoti) |

1. Neatmaksātais kapitāls, EK (MFA), Euratom | 1 384 |

2. Neatmaksātais kapitāls, EIB | 10 540 |

3. Neizpildītie maksājumi | 0 |

4. Nesamaksātie procenti | 1 |

5. Nesamaksātie procentu parādi1 | 143 |

Neatmaksātā kapitāla summa 2004. gada 31. decembrī | 12 068 |

1Nesamaksātie procentu parādi Garantiju fonda izveides regulas nozīmē |

Attiecība starp Fonda resursiem un neatmaksātā kapitāla saistībām Fonda izveides regulas nozīmē bija 10,55 %, kas ir vairāk nekā mērķcipars 9 %, kas noteikts Regulā Nr. 1149/1999, ar ko groza Fonda izveides regulu Nr. 2728/94. Noteikumos ir teikts, ka gada beigās pārpalikumu atmaksā speciālai pozīcijai Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu paziņojumā.

6. GARANTIJU FONDA STāVOKLIS 2004. GADA 31. DECEMBRī

2004. gada 31. decembrī Garantiju fonda apjoms bija EUR 1 612,09 miljoni. 2004. gada otrajā pusē tika reģistrētas šādas darbības:

- pirmais un otrais pārskaitījums: EUR 181,875 miljoni;

- Fonda 2003. gada atlikums: EUR 223,16 miljoni;

- 2004. gada 27. augustā pieprasītais maksājums: USD 2 687 444,26 (EUR ekvivalents 2 230 059,13);

- aizkavēto maksājumu atgūšana 2004. gada 21. decembrī no Argentīnas Republikas USD 10 013 111,37 (EUR ekvivalents 7 456 334,33);

- kopējais parāds 2004. gada 31. decembrī, t.i., soda procenti Argentīnas Republikai sasniedz USD 1 718 492,13 (EUR ekvivalents 1 261 649,75);

- tīrie ieņēmumi EUR 28,9 miljoni no fonda aktīvu investīcijām 2004. gada 31. decembrī.

7. RELATīVā VIENGABALAINīBA

Attiecību starp Garantiju fonda summu 2004. gada 31. decembrī (EUR 1 612,09 miljoni), kas samazināta par summu EUR 338 831 402,07 saskaņā ar Regulu Nr. 2273/2004, un maksimālo teorētisko gada risku aizdevumiem trešām valstīm 2005. gadā (EUR 1 413 miljoni) ir novērtēti kā 90 % (skat. pielikuma A3 tabulu).

Otrā daļa: Potenciālo risku novērtējums: to trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis, kas gūst labumu no svarīgākajām aizdevuma operācijām

1. Ievads

Rādītāji pirmajā daļā sniedz informāciju par riska, kas rodas vispārējam budžetam, kvantitatīvajiem aspektiem. Tomēr šiem datiem būtu jāpievieno riska kvalitātes novērtējums, kas ir atkarīgs no operācijas veida un aizņēmēja stāvokļa. Tabulas ar valsts riska novērtējumu tagad iesniedz atsevišķi Komisijas personāla darba dokumentā[12]. Tālāk ir dots īss analīzes kopsavilkums. Iedaļā, kurā analizēts citu trešo valstu stāvoklis, ir atrodams pielikuma 3.1. punktā.

2. KANDIDāTVALSTIS

Bulgārijā IKP 2004. gada pirmajos trīs ceturkšņos gada laikā ir stabils – 5,6 %. Tekošā konta deficīts 2004. gadā bija augsts – aptuveni 7,5 % no IKP, bet zemāks nekā 2003. gadā, lielākoties pateicoties neto ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pieplūdumam. Ārējais parāds bija stabils attiecībā pret IKP – nedaudz virs 60 % no IKP ar samazinošos valsts parāda un pieaugošu privātā parāda tendenci, tādējādi veidojot līdzīgas daļas kopējā ārējā parādā.

2004. gada pirmajos trīs ceturkšņos Rumānijas reālais IKP pieauga par 8,1 %. Pieaugumu veicināja spēcīgs iekšējais pieprasījums, kas izraisīja ļoti negatīvu neto eksportu un pastāvīgu tekošā konta deficītu tuvu 6 % no IKP. Ievērojamais ĀTI pieaugums ļāva kopējā ārējā parāda/IKP attiecībai palikt stabilai – apmēram 34% no IKP.

Turcijas IKP 2004. gada pirmajos trīs ceturkšņos gada laikā ir pieaudzis par 8,7 %, ko veicināja liels privātā patēriņa pieaugums un iekšzemes ieguldījumu straujš palielinājums. Iekšzemes pieprasījuma augstais pieaugums un augstās naftas produktu cenas izraisīja strauju importa pieaugumu 2004. gadā, viegli nolīdzinot lielāka eksporta un rekordlielos tūrisma sezonas rezultātus. Rezultātā tekošā konta deficīts pieauga līdz aplēstajiem 5,2 % no IKP. Ievērojami ir samazinājušies parādi. Ārējais parāds 2004. gada beigās bija 53 % no IKP.

3. Rietumbalkāni

Albānijas IKP 2004. gadā pieauga par aplēstajiem 6,2 %, pateicoties lauksaimnieciskās ražošanas uzlabojumiem, pakalpojumu nozares uzplaukumam un būvniecības kāpumam. Paredzams, ka 2004. gadā norēķinu konta deficīts būs sasniedzis 5,8 % no IKP un ārējais parāds paliks relatīvi neliels ar ārējā parāda/IKP attiecību – 22,4 % līmenī.

Bosnijā un Hercegovinā IKP 2004. gadā palielinājās par lēstajiem 5 %, galvenokārt pateicoties rūpnieciskās ražošanas un iekšzemes pieprasījuma palielinājumam, un ir paredzams, ka 2005. gadā ekonomika turpinās attīstīties ar tādiem pašiem tempiem. Par spīti rekordlielam ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pieplūdumam un palielinošam eksportam 2004. gadā, augstais imports nodrošināja, ka tekošā konta deficīts paliek virs 18 % no IKP. Ārējais parāds pēdējos gados samazinās un 2004. gadā sasniedza 34 % no IKP.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā IKP pieaugums 2004. gada pirmajos trīs ceturkšņos samazinājās par 0,5 %, galvenokārt sakarā ar joprojām vājo ražošanas pieaugumu. Taču kopumā 2004. gadā ir iespējams pozitīvs pieauguma temps, bet 2005. gadā ir gaidāms paātrinājums 2,5 %. Tekošā konta deficīts 2004. gadā sasniedza gandrīz 7% no IKP, dēļ liela tirdzniecības bilances deficīta un mazākiem privātiem un valstiskiem pārskaitījumiem. Ārvalstu valūtas rezerves no importa 2004. gada otrajā pusē samazinājās līdz 3,5 mēnešiem no četru mēnešu rezerves 2003. gada beigās. 2004. gadā ārējā parāda/IKP attiecība palielinājās no 35,2 % 2003. gada beigās līdz 35,7 % 2004. gada beigās.

IKP pieaugums Serbijā un Melnkalnē ir atgūts, un ir aplēsts, ka tas 2004. gadā sasniegs 7,2 %, tādējādi atspoguļojot rūpniecības un lauksaimnieciskās ražošanas atjaunošanos. Ārējās bilances nelīdzsvarotība, ko papildina vājš eksports, joprojām ir aktuāls jautājums. Ir aplēsts, ka 2004. gadā tekošā konta deficīts ir pieaudzis līdz 12 % no IKP. Taču pateicoties pārstrukturēšanas līgumam ar Londonas Kreditoru klubu, parāda/IKP attiecība samazinājās līdz 57 %.

4. JAUNāS NEATKARīGāS VALSTIS

Armēnijā , kur pieaugums 2004. gadā saglabājās virs 10 % spēcīgi pārskaitījumi un citi pārvedumi 2004. gadā palīdzēja samazināt tekošā konta deficītu līdz 5 % no IKP. Centrālās bankas starptautiskās rezerves ir pietiekami augstas, nosedzot gandrīz četrus importa mēnešus. Valsts ārējais parāds ir aptuveni USD 1,1 miljards vai aptuveni 33 % no IKP (samazinājies no 39 % 2003. gadā).

Gruzijas tekošā konta deficīts nedaudz palielinājās, jo lielais importa pieprasījums BTC cauruļvada būvniecībai izlīdzināja pārskaitījumu un valsts pārvedumu palielinājumu. Taču Valsts banka spēja palielināt starptautiskās rezerves gandrīz līdz diviem importa mēnešiem. Gruzijas valsts ārējais parāds pārsvarā saglabājās nemainīgs nominālajā izteiksmē, bet tas samazinājās attiecībā pret IKP – no 46 % 2003. gadā līdz 37 %. 2004. gada otrajā pusē Gruzija noslēdza divpusējus līgumus ar vairumu saviem Parīzes Kluba kreditoriem saskaņā ar 2004. gada jūlija līgumu.

Ukrainā IKP palielinājums sasniedza rekorda skaitli – 12 %. Tajā pašā laikā 12,3 % inflācija pārsniedza visas prognozes. Ukrainas Valsts banka pakāpeniski pastiprināja monetāro politiku, bet jaunajai valdībai tagad ir jāpievēršas fiskālās bilances nelīdzsvarotības jautājumam (valsts budžeta deficīts 2004. gadā bija virs 4 % no IKP). Tekošais konts tika noslēgts ar pārpalikumu virs 10 % no IKP. Ārvalstu valūtas rezerves palielinājās līdz summai, kas ir virs trīs importa mēnešiem. Valsts ārējā parāda attiecība pret IKP turpināja samazināties, stipri palielinoties IKP līdz aptuveni 19 %.

Baltkrievijas ekonomika aizvien gūst labumu no Krievijas attīstības, kas ir tās galvenā tirdzniecības partnere (2004. gadā IKP palielinājums sasniedza 11 %). Inflācija tika samazināta no 28 % 2003. gadā līdz 14 % 2004. gadā, bet joprojām tā ir augstākā šajā reģionā, atspoguļojot vaļīgo finanšu politiku. Taču Valsts budžetā pirmo reizi vairāku gadu laikā izveidojās pārpalikums. Ārējais parāds saglabājās neliels un parāda/IKP attiecība samazinājās līdz rādītājam, kas mazāks par 20 %. Tomēr, neraugoties uz uzlabojumu, Baltkrievijas ekonomika paliek ierobežota vairākos aspektos; jo īpaši ārvalstu valūtas rezerves ir ļoti mazas.

Moldovā IKP palielinājums 2004. gadā pārsniedza 7 %, bet inflācija joprojām bija rakstāma ar divciparu skaitli, atspoguļojot stipru iekšzemes pieprasījumu papildinātu ar strauju naudas pieaugumu (strauji pieaugošu pārskaitījumu rezultāts). 2004. gadā fiskālā nostāja ievērojami atslāba. Moldova sagādāja dažus parāda atvieglojumus no tās privātiem kreditoriem un atsāka maksāt procentus Parīzes Kluba kreditoriem. Rezultātā parāda/IKP attiecība tika samazināta līdz mazāk par 40%. Taču ekonomika joprojām ir ļoti vārga. Tekošā konta deficīts tuvinājās 7 % no IKP, un ilglaicīgā valsts iejaukšanās ekonomikā attur ārvalstu tiešos ieguldījumus.

Tadžikistānas ekonomika turpina strauji attīstīties – reālā IKP pieaugums 2004. gadā bija aptuveni 10,5 %. Tekošā konta deficīts palielinājās no 1,3 % līdz gandrīz 2 %, jo pieaugošie ienākumi no eksporta un izceļotāju pārskaitījumi bija lielāki nekā importa palielinājums saistībā ar straujo attīstību. Bruto oficiālās rezerves importa segumam līdz gada beigām pārsniedza 2 mēnešus. 2003. gada beigās kopējais ārējais parāds bija USD 1 miljards (73 % no IKP), no kā USD 300 miljoni bija parāds Krievijai. 2004. gada oktobrī tika parakstīts līgums ar Krieviju, norakstot 80 % Tadžikistānas abpusējo parādu un apmainot atlikumu ar akcijām (līdz 2008. gada beigām).

[1] Lūdzu ievērot, ka pielikumā ir ietverts Komisijas personāla darba dokuments ar sīki izstrādātu tabulu kopumu un šā ziņojuma paskaidrojumiem.

[2] Jaunais Kopienas instruments (JKI), kas nedarbojas kopš 1995. gada. Pēdējais aizdevums tika pilnībā amortizēts līdz 17.12.2004.

[3] Sīkāka informācija par EIB mandātiem ir norādīta pielikuma A1 tabulā.

[4] KOM (2004) 793 galīgais.

[5] K(2004)2817/3 20.7.2004. (USD 83 000 000 ekvivalents EUR).

[6] OV L 21, 25.01.05., 9. lpp.

[7] OV L 21, 25.01.05., 11. lpp.

[8] OV L 396, 31.12.04., 28. lpp.

[9] KOM(2004) 487.

[10] Saskaņā ar 12. pantu Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, kurā izdarīti grozījumi, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu.

[11] Gada rādītājs, kas ierakstīts 2000.-2006. gada finanšu perspektīvās, ir EUR 200 miljoni pēc 1999. gada cenām; 2004. gadā summa bija EUR 221 miljons, un tas ir EUR 223 miljoni 2005.gadā.

[12] SEK (2005)