16.5.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 115/56

1.1

uzskata, ka pasākums “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ir spēcīgs mehānisms Eiropas un vietējo kultūru atklāšanai, atbalstīšanai, bagātināšanai un tās vides izjušanai augstu novērtē to, ka “Eiropas Kultūras galvaspilsētas” statusa piešķiršana ļoti pozitīvi ietekmē ne tikai pilsētas kultūras dzīvi, bet nodrošina ekonomiskās un nodarbinātības iespējas tūrisma, brīvā laika pavadīšanas un sporta nozarēs, būdams nozīmīgs stimuls pilsētas atdzimšanai;

1.2

apzinās, ka pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ietekme ir lielāka, ja tas ir attiecīgās pilsētas kultūras attīstības ilgtermiņa stratēģijas sastāvdaļa un akcentē kultūras attīstības procesa noturības sekmēšanas nozīmīgumu. Bez tam Komiteja atzīst to, ka pasākums “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” aizvien vairāk kļūst reģionāls, pilsētām iesaistot tuvāko apkārtni savu kultūras programmu attīstīšanā un īstenošanā;

1.3

uzskata, ka pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” vērtība un potenciāls ir novērtēti nepietiekami — tas galvenokārt ir ES nepietiekama finansiālā atbalsta rezultāts, kā arī trūkstot vēlmei attīstīt pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” Eiropas dimensiju, attīstīt procesa pārredzamību no pilsētu redzes viedokļa un trūkstot vēlmei atbalstīt pilsētas to kultūras programmu sagatavošanā un īstenošanā;

1.4

uzskata, ka, lai gan “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ir pietiekami nozīmīgs un svarīgs pasākums, pagātnē Eiropas Savienība to nav izmantojusi Eiropas integrācijas un identitātes veicināšanai. Komiteja uzskata, ka “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ir pasākums, kas pilsoņiem palīdz sevi pozitīvi identificēt ar Eiropas Savienību.

1.5

atbalsta Komisijas priekšlikumu pārveidot Eiropas Kultūras galvaspilsētas atlases kārtību un nodrošināt izvirzīto pilsētu pārraudzības procesu to kultūras programmu sagatavošanas laikā;

1.6

uzskata, ka Komisijas priekšlikums norāda uz daudziem pašreizējās atlases kārtības trūkumiem. Komiteja atbalsta uzskatu, ka ierosinātā pieeja rada labu līdzsvaru starp nepieciešamajiem elementiem: patiesa un veselīga konkurence pilsētu starpā, atlases komitejas lomas palielināšana, lielāks uzsvars uz pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” Eiropas dimensiju, dalībvalstu ieguldījuma atzīšana un Padomes loma nominēšanas un nozīmēšanas procesā;

1.7

atzinīgi vērtē un atbalsta ierosinātās atlases un pārraudzības kārtības šādus aspektus:

1.8

lūdz Eiropas Komisiju pilnībā uzskatīt, ka pilsētu nozīmīgums izpaudīsies atlases un pārraudzības procesā, un šajā sakarā uzskata, ka priekšlikums pašreizējā statusā ir gan neskaidrs, gan preskriptīvs, gan rada šaubas tām pilsētām, kas vēlas iemantot “Eiropas Kultūras galvaspilsētas” statusu.

1.9

izsaka iebildumus pret ierosinātās atlases un pārraudzības kārtības šādiem aspektiem:

1.10

uzskata, ka jāprecizē ierosinātās atlases un pārraudzības kārtības daži aspekti, jo īpaši:

1.11

atbalsta atlases komitejas sastāvu (kā norādīts 5. pantā), ko veido 13 locekļi: 7 locekļi no ES institūcijām un 6 locekļus izvirza dalībvalstis. Komiteja tomēr lūdz atlases komitejā iekļaut vienu pārstāvi no dalībvalstīm nozīmīgas vietējo varu un/vai pilsētas valdību pārstāvošas apvienības;

1.12

atbalsta kritēriju attiecībā uz divu nominēto pilsētu programmu savstarpēju saikni — tas ir norādīts arī iepriekšējā Komitejas atzinumā (CdR 393/2003 fin) — un uzskata, ka pārraudzības komitejai ir izšķirošā nozīme šādas saskaņas nodrošināšanā jau programmas sagatavošanas posmā,

1.13

uzsver to, ka pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ietvaros visas dalībvalstis ir vienlīdzīgas neatkarīgi no attiecīgās valsts pievienošanās datuma. Komiteja ar nožēlu secina, ka Eiropas Komisija atkal nav paredzējusi Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanu, un lūdz Komisiju precizēt stāvokli tām valstīm, kuras pašreiz risina iestāšanās sarunas.

1.14

atbalsta programmas “Kultūra 2007” priekšlikumu katrai Kultūras galvaspilsētai piešķirt trīs reizes lielāku Kopienas atbalstu nekā tas noteikts pašreizējā programmā, jo uzskata, ka tas palielinās ES iesaistes pamanāmību, būs saskaņā ar atkārtoti noteikto uzsvaru uz pilsētu kultūras programmu Eiropas dimensiju un labāk atbildīs izraudzīto pilsētu cerībām;

1.15

saistībā ar programmu “Kultūra 2007” un sarunām par finanšu plānu 2007. –2013. gadam brīdina pret jebkādu Eiropas Kultūras galvaspilsētas budžeta samazinājumu;

1.16

uzskata, ka Komisijai nekavējoties jāprecizē priekšlikums par to, kā tā vēlētos finansiāli “ar prēmijām” atbalstīt izraudzītās pilsētas un izskaidrotu tādus iespējamos labumus, ko esošās prakses ietvaros izraudzītajai pilsētai dotu šī kārtība. Turklāt Komitejai vajadzētu lūgt Komisiju lietot citu vārdu nekā “balva” (prize) šādas palīdzības gadījumā, jo balva nozīmē apbalvojumu, kas iegūts sacensību rezultātā pretstatā maksājumam par izpildītiem noteiktas programmas kritērijiem;

1.17

izsaka bažas par ilgo aizkavēšanos, ar ko bieži nākas sastapties pilsētām, gaidot Kultūras galvaspilsētām paredzēto Eiropas Komisijas maksājumu noformēšanu — līdz nominācijas gada beigām nozīmīga finansējuma daļa pilsētām nav pieejama;

1.18

atbalstītu tālākos priekšlikums attiecībā uz citiem iespējamajiem Komisijas atbalsta veidiem izraudzītajām pilsētām to kultūras programmu sagatavošanā un īstenošanā;

1.19

lai pilsētā nodrošinātu pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsētas” ietekmi ilgākā laika periodā, kā arī nostiprinātu apziņu par pilsētas kultūras mantojumu, Komiteja piekristu Eiropas Komisijas atbalstam arī pēc pilsētas nominācijas gada beigām. Nozīmīgu ieguldījumu šeit varētu dot pārraudzības komiteja, nodrošinot to, ka pilsētu programmās tiek iekļauta kultūras sektora darbības ilgtermiņa perspektīva; to nodrošināt palīdzētu arī ES finansiālais atbalsts.

1.20

atbalsta Komisijas vispārējo priekšlikumu par trešo valstu iekļaušanu Eiropas Kultūras galvaspilsētas iniciatīvā, atsākot iniciatīvu “Kultūras mēnesis”, nevis papildu Eiropas Kultūras galvaspilsētu no trešās valsts. Komiteja tomēr vēlētos precizēt, kādā veidā “Kultūras mēneša” pasākumus finansēs ES līmenī;

1.21

uzskata, ka jābūt nominētās Eiropas Kultūras galvaspilsētas un (vismaz divu pēdējo) pilsētu, kurās notiek “Kultūras mēneša” iniciatīva, sinerģijai, koncentrējoties galvenokārt uz pārrobežu un starpreģionu sadarbību kultūras jomā. Minētajiem pasākumiem un saiknei ar “Kultūras mēnesi” jākļūst par pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” kultūras programmu centrālo elementu — Komiteja uzskata, ka šāda pieeja pastiprinās pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” Eiropas dimensiju;

1.22

tādēļ Komiteja uzskata, ka priekšlikums par trešo valstu līdzdalību nākotnē būtu izstrādājams saistībā ar pašreizējo priekšlikumu par pasākumu “Eiropas Kultūras galvaspilsēta”, lai pilsētas izraudzīšanās pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” un iniciatīvai “Kultūras mēnesis” notiktu vienlaicīgi;

1.23

joprojām atbalsta savu iesaisti pasākumā “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” un vēlas būt par aktīvu dalībnieku Eiropas Komisijas ierosinātās atlases un pārraudzības norisē;

1.24

lai izraudzīšanās procesā nodrošinātu viena Komitejas locekļa pastāvīgu līdzdalību, Komiteja vēlētos precizēt formulējumu attiecībā uz atlases komitejas locekļu izvirzīšanu (kā noteikts 5. pantā). Lai saglabātu Komitejas aktīvu iesaisti arī tajā gadījumā, kad tās atlases komitejas pārstāvis sanāksmēs piedalīties nevar, Komiteja vēlētos turpināt praktizēt arī ad-personam aizstājēja izvirzīšanu;

2.1

lai veicinātu noturīgu pieeju kultūras attīstībai un pilsētās palielinātu pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ietekmi un tā mantojuma apziņu, pilsētām Komiteja iesaka izmantot Eiropas Kultūras galvaspilsētas pasākumu kā ilgtermiņa kultūras attīstības sastāvdaļu;

2.2

lai pilsētām piešķirtu maksimālo laiku programmu sagatavošanai, Komiteja lūdz Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju pēc iespējas samazināt iespējamo aizkavēšanos no dalībvalstu veiktās pilsētu izvirzīšanas brīža līdz pilsētu izraudzīšanai, ko veic Padome;

2.3

pieprasa Eiropas Kultūras galvaspilsētas atlases komitejā kā vienu no dalībvalstu izvirzītajiem sešiem pārstāvjiem iekļaut pārstāvi no dalībvalstīm nozīmīgas vietējo varu un/vai pilsētas valdību pārstāvošas apvienības;

2.4

lūdz Eiropas Komisiju samazināt izraudzīto pilsētu administratīvo slodzi sagatavošanās posma laikā, ieviešot jaunu pārraudzības kārtību;

2.5

lai atbalstītu plānošanas procesu, Komiteja izsaka lūgumu informēt izraudzītās pilsētas par ES finansiālās palīdzības apjomu ievērojamu laika posmu līdz to programmu īstenošanas uzsākumam. Komiteja atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas nodomu piešķirt “balvu” pilsētām, kuras atbilst attiecīgajiem kritērijiem, sešus mēnešus pirms izraudzīšanas gada sākuma, tomēr vēlas iepazīties ar sīkāku informāciju par to, kā un ar kādiem nosacījumiem šāda “balva” tiktu piešķirta;

2.6

pieprasa, lai Eiropas Komisija nekavējoties racionalizē pieteikšanās kārtību naudas līdzekļu ieguvei un paātrina minēto līdzekļu izmaksu Kultūras galvaspilsētām;

2.7

izsaka lūgumu kā pārraudzības procesa sastāvdaļu atbalstīt klauzulu par padomdevēju dienestu, tādejādi piešķirot izvirzītajām pilsētām iespēju iepazīties ar praktisko pieredzi un kompetenci. Šim dienestam būtu jāreaģē un jābūt pielāgotam pilsētu vajadzībām, papildinot jebkuru informāciju, kas tiek sniegta pilsētām ar Komisijas tīmekļa vietnes starpniecību, un to varētu veidot:

2.8

lūdz Eiropas Komisiju izvirzīt turpmākus priekšlikumus attiecībā uz citiem iespējamiem tās atbalsta veidiem izraudzītajām pilsētām to kultūras programmu sagatavošanā un īstenošanas procesā, jo īpaši:

2.9

izsaka lūgumu Eiropas Komisijai piešķirt pilsētām nelielu finansiālu un cita veida atbalstu arī pēc pilsētas nominācijas gada beigām; tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” ietekmi pilsētā ilgākā laika periodā, ka arī nostiprinātu apziņu par pilsētas kultūras mantojumu;

2.10

lūdz Eiropas Komisiju nekavējoties noskaidrot pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” nosacījumus Eiropas Savienības tālākās paplašināšanas perspektīvā;

2.11

“Kultūras mēneša” iniciatīvu iesaka organizēt divās trešo valstu pilsētās, izvirzot minētās pilsētas vienlaikus ar Eiropas Kultūras galvaspilsētas izraudzīšanos, lai attiecīgās pilsētas varētu saskaņot savu darbību jau sagatavošanās agrīnā posmā un pastiprināt Eiropas Kultūras galvaspilsētas kultūras programmu Eiropas dimensiju;

2.12

uzsver to, ka, turpinot iepriekšējo standarta praksi, atlases komitejā Komiteja jāpārstāv vienam no tās ievēlētajiem locekļiem un, lai sekmētu iekšējo koordināciju, Komiteja lūdz piešķirt iespēju iecelt minēto pārstāvi iecelt nevis uz trijiem, bet gan uz diviem gadiem.

2.13

lūdz panākt to, ka priekšlikums lēmumam apstiprinātu Reģionu komitejas lomu atlases komitejā un noteiktu atlases komitejas aktīvu līdzdalību jautājumā par izraudzīto pilsētu kultūras programmu saskaņošanu jau programmas sagatavošanas posmā.