52004PC0635

Briselē, 6.10.2004

COM(2004) 635 galīgā redakcija

2004/0232 (CNS)

.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par ANO/EEK Protokola par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PROTOKOLS PAR PIESāRņOJOšU VIELU UN IZMEšU PāRNESES REģISTRIEM

ANO/EEK Protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem tika parakstīts Konvencijas pušu ārkārtas sanāksmē 2003. gada 21. maijā. Sanāksme notika piektās Ministru konferences ”Vide Eiropai” ietvaros, kas risinājās Kijevā no 2003. gada 21.-23. maijam.

Protokols ir pirmais juridiski saistošais daudzpusējais nolīgums ārpus ES robežām par piesārņojošu vielu un izmešu pārneses reģistriem. Tā mērķis ir “uzlabot sabiedrības piekļuvi šai informācijai, izveidojot saskaņotus piesārņojošu vielu un izmešu pārneses reģistrus ( PRTRs ) valsts mērogā …”. Lai gan tas drīzāk regulē informāciju par piesārņojumu nevis tieši pašu piesārņojumu, ir paredzams, ka protokols būtiski ietekmēs piesārņojuma līmeņa samazināšanos.

Saskaņotu piesārņojuma uzskaišu vai reģistru ieviešana uz strukturētas, datorizētas un sabiedrībai pieejamas datu bāzes, kas sastādīta no standartizētiem ziņojumiem, ir viena no Orhūsas Konvencijas saistībām attiecībā uz pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un pieeju tiesu varai vides jautājumos (skatīt 5. panta 9. punktu). Protokolu izstrādāja Konvencijas aizbildniecībā izveidotā darba grupa, kura laika posmā no 2001. gada februāra līdz 2003. gada janvārim noturēja astoņas sesijas. Parakstītāju sanāksmē taktiskā grupa komisija noturēja divas sanāksmes, kurās, cita starpā, apkopoja un apsprieda nacionālo pieredzi ar PRTRs un rekomendācijas turpmākam darbam attiecībā uz PRTRs Konvencijas ietvaros, kā rezultātā tika izveidota darba grupa.

Protokols pieprasa katrai pusei ieviest PRTR , kas:

- ir pieejams sabiedrībai Internet tīklā bez maksas;

- ir meklējams pēc atsevišķiem parametriem (rūpnieciskais komplekss, piesārņojošā viela, atrašanās vieta, līdzeklis, utt.);

- pēc savas uzbūves ir draudzīgs lietotājam un piedāvā saites uz citiem saistītiem reģistriem;

- strukturētā, datorizētā datu bāzē piedāvā standartizētus, savlaicīgus datus;

- ietver vismaz 86 protokolā ietvertās piesārņojošās vielas, piemēram, siltumnīcu gāzes, skābo lietu piesārņojošās vielas, ozonu mazinošās vielas, smagos metālus un konkrētus kancerogēnus, piemēram, dioksīnus;

- ietver emisijas un pārneses no atsevišķiem galveno vietu avotiem (piem., termoelektrostacijām, ieguves un metalurģijas rūpniecības nozarēm, ķīmiskām rūpnīcām, atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, papīra un kokrūpniecības nozarēm);

- sniedz pieejamos datus par emisijām no piesārņojuma avotiem (piem., transporta un lauksaimniecības);

- satur ierobežotus konfidencialitātes noteikumus;

- pieļauj sabiedrības dalību tā izstrādē un grozīšanā.

PRTR jābalsta uz pārskatu shēma, kas ir:

- obligāta;

- ikgadēja;

- multivides (gaiss, ūdens, zeme);

- raksturīga rūpnieciskam kompleksam;

- raksturīga piesārņojošām vielām saistībā ar emisijām;

- raksturīga piesārņojošām vielām vai atkritumiem saistībā ar pārnesēm.

Visas valstis var protokolu parakstīt un ratificēt, tai skaitā valstis, kuras nav ratificējušas Orhūsas Konvenciju, kā arī tās valstis, kuras nav Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis; tādējādi šis ir globāls protokols.

Protokola 20. pants paredz īpašas procedūras attiecībā uz protokola pielikumu grozījumiem. Šie pielikumi uzskaita ietvertās darbības, tai skaitā sliekšņus (I pielikums), piesārņojošās vielas, par kurām jāziņo (II pielikums) un pārskata formātu (III pielikums).

Ikviens protokola vai tā pielikumu grozījums ir pakļauts Pušu sapulces lēmumam. Paša protokola grozījumi ir pakļauti regulārām ratifikācijas procedūrām.

Attiecībā uz pielikuma grozījumiem, protokola 20. panta 8. punkts un 20. panta 9. punkts paredz, ka, ja „… Puse, kura neapstiprina šādu grozījumu (tā), par to rakstveidā paziņo depozitārijam divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kad depozitārijs to laiž apgrozībā. Depozitārijs bez kavēšanās paziņo visām pusēm par ikvienu šādu saņemto ziņojumu. Puse var jebkurā laikā atsaukt iepriekšējo paziņojumu par neapstiprināšanu, pēc kā pielikuma grozījums stājas spēkā, kas attiecas uz šo pusi. Iztekot divpadsmit mēnešiem no dienas, kad depozitārijs to laidis apgrozībā..., pielikuma grozījums stājas spēkā tām pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumu depozitārijam..., ar noteikumu, ka šajā laikā ne vairāk kā viena trešdaļa no pusēm, kuras bija puses grozījuma apstiprināšanas laikā, ir iesniegušas šādu paziņojumu.”

Tas veido „operatīvu pieeju”, kas var izraisīt automātisku pielikuma grozījumu stāšanos spēkā ikvienai pusei, kas jebkādu iemeslu dēļ nespēj piemēroti reaģēt šāda grozījuma neapstiprināšanas gadījumā.

Tādēļ Kopienas lēmumu pieņemšanas procesa ietvaros ir lietderīgi paredzēt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu mierīgu un savlaicīgu reakciju. Priekšlikums līdz ar to ietver noteikumu, kas piešķir Komisijai vispārēju pilnvaru piedalīties Kopienas vārdā sarunās par pielikumu grozījumiem, kā arī gadījumā, ja Kopienai ir jāpaziņo neapstiprināšana.

2. KOPIENAS LIKUMDOšANA

Komisija 2000. gada 17. jūlijā pieņēma lēmumu par Eiropas piesārņojošo vielu emisiju reģistra ( EPER ) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EC par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli ( IPPC ) [1]. Reģistrs uzsāka darbību 2004. gada februārī. Tas jau ievieš daudzus protokola galvenos elementus: saskaņotus ziņošanas noteikumus, sabiedrības piekļuvi, izmantojot elektroniskus līdzekļus, plašu avotu ietveršanu (rūpnieciskās iekārtas) un piesārņojošās vielas. Protokola saistības pārsniedz EPER kompetenci galvenokārt ietverto rūpniecisko kompleksu, ziņojamo vielu, ārpus vietas atkritumu pārneses ietveršanas un pārskatu periodiskuma ziņā.

Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību protokolam, Komisija ir izteikusi priekšlikumu regulai par Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu pārnesu reģistra ( E-PRTR ) ieviešanu, KOM (2004) xxx galīgais. Šis juridiskais Kopienas akts ir arī paredzēts, lai nodrošinātu pilnīgu Orhūsas Konvencijas 5. panta 9. punkta ievērošanu.

Ir vērts piezīmēt, ka Kopiena parakstīja Orhūsas Konvenciju un nesen pieņēma priekšlikumu par tās apstiprināšanu (KOM (2003) 625 galīgais, 24.10.2003.). Vairāki citi tiesību akti ir jau pieņemti vai vismaz ierosināti, lai nodrošinātu to, ka Kopiena ievēro Konvencijas noteikumus. [2]

3. KOPIENAS KOMPETENCE

Kopiena kopā ar visām tajā laikā esošajām dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm (izņemot Maltu un Slovākiju), protokolu parakstīja 2003. gada maijā.

Eiropas Kopiena saskaņā ar Līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu ir tiesīga slēgt starptautiskus nolīgumus un izpildīt no tiem izrietošās saistības, kas veicina EK Līguma 174. panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu.

Saskaņā ar šo pantu Līgums nosaka šādus Kopienas politikas uzdevumus attiecībā uz vidi: vides kvalitātes saglabāšana, aizsargāšana un uzlabošana, cilvēku veselības aizsargāšana, saprātīga un racionāla dabas resursu izmantošana, pasākumu pacelšana starptautiskā līmenī, lai risinātu reģionāla un pasaules mēroga vides problēmas.

Informācijas pieejamības palielināšana sabiedrībai ar PRTR ir būtisks līdzeklis, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni par vides jautājumiem un veicinātu labāku vides likumdošanas ieviešanu. PRTR ir arī būtisks informācijas līdzeklis pašiem politikas veidotājiem. Tādējādi tas veicina ieviestās vides politikas efektivitātes palielināšanos attiecībā uz iepriekšminētajiem uzdevumiem.

Parakstot gan Orhūsas Konvenciju, gan ANO/EEK protokolu par PRTR , Eiropas Kopiena ir uzņēmusies ieviest nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu divus daudzpusējos vides nolīgumus. Komisija šai nolūkā ir iesniegusi attiecīgus juridiskus priekšlikumus. Turklāt Kopienas kompetence jau ir izmantota šajā nozarē, ieviešot Kopienas mēroga Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru.

4. SECINāJUMS

Kopienai līdz ar to jānoslēdz ANO/EEK Protokols par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem. Padome ir aicināta apstiprināt protokolu, pieņemot pievienoto lēmuma priekšlikumu. 2004/0232 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par ANO/EEK Protokola par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu, kā arī 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [4],

tā kā

(1) ANO/EEK Protokola par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk tekstā “protokols”) mērķis ir palielināt sabiedrības pieeju informācijai saskaņā ar ANO/EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija).

(2) Eiropas Kopiena 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Orhūsas Konvenciju un to apstiprināja ar Padomes [] Lēmumu [xxx/xxx/EK][5].

(3) Eiropas Kopiena protokolu parakstīja 2003. gada 21. maijā.

(4) Protokols ir atvērts parakstītāju valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

(5) Saskaņā ar protokola noteikumiem reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai jādeklarē tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentā tās kompetences apjoms attiecībā uz jautājumiem, ko nosaka protokols.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes [] Regula (EK) Nr. [xxxx/20xx] par Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu [6] protokola noteikumus ir iestrādājusi Kopienas likumdošanā.

(7) Ir lietderīgi protokolu apstiprināt Kopienas vārdā.

(8) Protokols tā 20. pantā paredz vienkāršotu un paātrinātu pielikumu grozījumu procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem.

Protokola teksts ir izklāstīts šā lēmuma A pielikumā.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots iecelt personu vai personas, kuras ir pilnvarotas nodot apstiprināšanas dokumentu Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram saskaņā ar protokola 25. pantu.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots iecelt personu vai personas, kuras ir pilnvarotas nodot Eiropas Kopienas vārdā šā lēmuma B pielikumā izklāstīto kompetences deklarāciju saskaņā ar protokola 26. panta 4. punktu.

4 . pants

Ar šo Komisija ir pilnvarota piedalīties Kopienas vārdā sarunās par protokola pielikumu grozījumu pieņemšanu, ievērojot tā 20. pantu, un tai palīdz Padomes iecelta īpašā komiteja.

Ja 11 mēnešu laikā no protokola pielikumu grozījumu pieņemšanas grozījumu ieviešanai Kopienā nepieciešamie tiesību akti, kā to paredz Regulas (EK) Nr. [xxxx/20xx] 18. pants, nav pieņemti, Komisija paziņo depozitāram, ka tā neapstiprina šādu grozījumu saskaņā ar protokola 20. panta 8. punktu. Tiklīdz grozījums ir īstenots, Komisija atsauc paziņojumu par neapstiprināšanu.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, […]

Padomes vārdā–

priekšsēdētājs

A PIELIKUMS

PROTOKOLS PAR PIESĀRŅOJOŠO VIELU UN IZMEŠU PĀRNESES REĢISTRIEM

Šā protokola Puses,

atsaucoties uz 1998. gada Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) 5. panta 9. punktu un 10. panta 2. punktu,

atzīstot, ka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri nodrošina ar svarīgu mehānismu, lai palielinātu kolektīvo atbildību, samazinātu piesārņojumu un sekmētu ilgtspējīgu attīstību, kā minēts Lukas Deklarācijā, kas pieņemta Orhūsas Konvencijas Pušu pirmajā sanāksmē,

ņemot vērā 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 10. principu,

ņemot arī vērā principus un saistības, par kuriem vienojās 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par vidi un attīstību, un jo īpaši Agenda 21 19. nodaļas noteikumus,

ievērojot turpmāku Agenda 21 īstenošanas programmu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja tās deviņpadsmitajā ārkārtas sesijā 1997. gadā, kurā tā pieprasīja, cita starpā , paaugstināt valsts pilnvaras un iespējas apkopot, pārstrādāt un izplatīt informāciju, lai ar attiecīgiem līdzekļiem sekmētu publicitāti informācijai par globāliem vides jautājumiem,

ņemot vērā 2002. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību īstenošanas plānu, kas veicina saskaņotas, integrētas informācijas par ķimikālijām attīstību, piemēram, ar valsts piesārņojošo vielu emisiju un pārneses reģistriem,

ņemot vērā Starpvaldību foruma par ķīmisko vielu drošību, jo īpaši 2000. gada Bahijas Deklarāciju par ķīmisko vielu drošību, un Rīcības plānas pēc 2000. gada ( Action Beyond 2000 ) prioritātes un piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra/ emisiju uzskaites rīcības plānu,

ņemot arī vērā darbības, kas uzsāktas starporganizāciju programmas par saprātīgu ķimikāliju apsaimniekošanu ietvaros,

ņemot turklāt vērā ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darbu, jo īpaši tās Padomes ieteikumu par piesārņojošo vielu emisiju un pārneses reģistru ieviešanu, kurā Padome aicina dalībvalstis ieviest un darīt sabiedrībai pieejamus valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus,

vēloties nodrošināt mehānismu, kas sekmē katras pašreizējo vai nākamo paaudžu personas tiesības dzīvot vidē, kas atbilst šīs personas veselības stāvoklim un labsajūtai, nodrošinot sabiedrībai pieejamu vides informācijas sistēmu attīstīšanu,

vēloties arī nodrošināt, ka šādu sistēmu izstrādāšanā ir ņemti vērā ilgtspējīgu attīstību veicinoši principi, piemēram, 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā izklāstītā piesardzīgā pieeja,

atzīstot saikni starp atbilstošām vides informācijas sistēmām un Orhūsas Konvencijā ietverto tiesību izmantošanu,

piezīmējot nepieciešamību sadarboties ar citām starptautiskām iniciatīvām attiecībā uz piesārņojošām vielām un atkritumiem, tostarp 2001. gada Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un 1989. gada Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu,

atzīstot, ka integrētās pieejas mērķi samazināt rūpniecisko iekārtu un citu avotu darbības rezultātā radīto piesārņojumu un atkritumu apjomu līdz minimumam, sasniegt vides augsta līmeņa aizsardzību, virzīties pretim ilgtspējīgai un videi nekaitīgai attīstībai un aizsargāt pašreizējo un nākamo paaudžu veselību,

pārliecinoties par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesu reģistru vērtību kā par rentablu līdzekli, lai sekmētu vides efektivitātes uzlabošanos, lai nodrošinātu sabiedrības pieeju informācijai par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm apdzīvotās vietās un caur tām un lai valdības tās lietotu tendenču noteikšanā, uzrādītu piesārņojuma samazināšanās progresu, uzraudzītu atsevišķu starptautisko nolīgumu ievērošanu, lai noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar vides politikām un programmām,

ticot, ka piesārņojošo vielu un pārneses reģistri ar uzlaboto piesārņojošo vielu apsaimniekošanu var rūpniecībai nest taustāmus labumus,

piezīmējot iespējas lietot datus no piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem savienojumā ar veselības, vides, demogrāfisko, ekonomisko vai cita veida saistītu informāciju, lai iegūtu potenciālo problēmu labāku izpratni, noteiktu ”karstos punktus”, veiktu profilakses un mīkstinošus pasākumus un noteiktu vides apsaimniekošanas prioritātes,

atzīstot identificētu vai identificējamu fizisko personu privātuma aizsardzības nozīmīgumu, pārstrādājot informāciju, par ko sniegts pārskats piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem, saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem standartiem saistībā ar datu aizsardzību,

atzīstot arī starptautiski saderīgu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmu izstrādes nozīmīgumu, lai palielinātu datu salīdzināmību,

piezīmējot, ka daudzas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis, Eiropas Kopiena un Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma Puses darbojas, lai apkopotu datus par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm no dažādiem avotiem un, lai šie dati būtu pieejami sabiedrībai , un īpaši šajā nozarē atzīstot atsevišķu valstu ilgo un vērtīgo pieredzi,

ņemot vērā pašreizējo emisiju reģistru atšķirīgās pieejas un nepieciešamību izvairīties no dublēšanās un tādēļ atzīstot, ka ir nepieciešams zināms elastīgums,

pieprasot uz valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru progresīvu izstrādi,

pieprasot arī ieviest saites starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un informācijas sistēmām par citām emisijām, kas rada bažas sabiedrībā,

ir vienojušās šādi.

1. pants

MĒRĶIS

Šā protokola mērķis ir palielināt sabiedrības pieeju informācijai, ieviešot saskaņotus, integrētus valsts mēroga piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus ( PRTRs ) saskaņā ar šā protokola noteikumiem, kas varētu sekmēt sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinātu vides piesārņojuma novēršanu un samazināšanu.

2. pants

DEFINĪCIJAS

Šajā protokolā:

1. “Puse”, ja vien tekstā nav norādīts citādi, nozīmē 24. pantā minēto valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir piekritusi šā protokola saistībām un attiecībā uz kuru protokols ir spēkā.

2. “Konvencija” nozīmē Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem , kas pieņemta Orhūsā, Dānijā, 1998. gada 25. jūnijā.

3. “Sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un - saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi - to apvienības, organizācijas vai grupas.

4. “Rūpnieciskais komplekss” nozīmē vienu vai vairākas iekārtas tajā pašā teritorijā vai blakus teritorijā, kas pieder vienai fiziskai vai juridiskai personai un kura to vada.

5. “Kompetentā valsts iestāde” nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu iestādi vai organizācijas, kuras Puse ir iecēlusi vadīt attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmu.

6. ”Piesārņojošā viela” nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un tās ievadīšanu vidē.

7. ”Emisija” nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, regulāra vai neregulāra, tostarp izliešanu, izstarošanu, izvadīšanu, ievadīšanu, iznīcināšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas.

8. “Pārnese ārpus teritorijas” nozīmē kustību ārpus pārstrādes kompleksa, kas paredzēts piesārņojošo vielu vai atkritumu iznīcināšanai vai pārstrādei, robežām un ārpus notekūdeņu piesārņojošo vielu attīrīšanas iekārtām.

9. “Piesārņojuma avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var izplūst zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šiem aģentiem var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota.

10. Terminus “valsts” un “valsts mēroga” attiecībā uz šā protokola saistībām Pusēm, kas ir reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, interpretē kā attiecināmus uz attiecīgo reģionu, ja vien nav noteikts kā savādāk.

11. “Atkritumi” nozīmē vielas vai objektus, kas ir:

iznīcināti vai pārstrādāti,

paredzēti iznīcināšanai vai pārstrādei vai

jāiznīcina vai jāatjauno saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem.

12. “Bīstamie atkritumi” nozīmē atkritumus, ko valsts tiesību aktu noteikumi definē kā bīstamos atkritumus.

13. “Citi atkritumi” nozīmē atkritumus, kas nav bīstamie atkritumi.

14. “Notekūdeņi” nozīmē izlietoto ūdeni, kas satur valsts tiesību aktos uzskatītās vielas vai priekšmetus.

3. pants

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Katra Puse veic nepieciešamos likumdošanas, reglamentējošus un citus pasākumus, kā arī attiecīgus ieviešanas pasākumus, lai īstenotu šā protokola noteikumus.

2. Šā protokola noteikumi neietekmē Puses tiesības uzturēt vai ieviest vēl plašāku vai sabiedrībai vairāk pieejamu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru nekā to pieprasa šis protokols.

3. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu, ka rūpnieciskā kompleksa darbiniekus un sabiedrības locekļus, kas ziņo valsts iestādēm, ka rūpnieciskais komplekss pārkāpj valsts tiesību aktus, kuri īsteno šo protokolu, attiecīgais rūpnieciskais komplekss vai valsts iestādes nesoda, nevajā, nemoka par to, ka viņi ziņojuši šo pārkāpumu.

4. Īstenojot šo protokolu, katrai Pusei jāvadās pēc piesardzības principa, kā izklāstīts 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā.

5. Lai samazinātu atkārtotu pārskata sniegšanu, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmas var integrēt līdz pakāpei, kas ir realizējama ar pastāvošajiem informācijas avotiem, tādiem kā pārskata sniegšanas mehānismiem saskaņā ar licencēm vai spēkā esošajām atļaujām.

6. Puses cenšas sasniegt konverģenci starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem.

4. pants

PIESĀRŅOJOŠO VIELU UN IZMEŠU PĀRNESES REĢISTRU SISTĒMAS PAMATELEMENTI

Saskaņā ar šo protokolu katra Puse ievieš un uztur sabiedrībai pieejamu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas:

precizē rūpniecisko kompleksu attiecībā uz pārskata sniegšanu par piesārņojuma avotiem,

sniedz pārskatu par piesārņojuma avotiem,

attiecīgos gadījumos precizē piesārņojošās vielas vai atkritumus,

ir daudzaģentu, izšķir starp emisijām gaisā, zemē un ūdenī,

ietver informāciju par pārnesēm,

ir balstīts uz obligātiem, periodiskiem pārskatiem,

ietver standartizētus un savlaicīgus datus, ierobežotu standartizētu pārskatu sliekšņu skaitu, kā arī ierobežotus noteikumus, ja tādi ir, attiecībā uz konfidencialitāti,

ir saskaņots un noformēts tā, lai tas būtu lietotājdraudzīgs un pieejams sabiedrībai, tostarp elektroniskā veidā,

pieļauj sabiedrības līdzdalību tā izstrādē un grozīšanā un

ir strukturēta, elektroniska datu bāze vai vairākas savienotas datu bāzes, ko uztur kompetentā iestāde.

5. punkts

NOFORMĒJUMS UN STRUKTŪRA

1. Katra Puse nodrošina, ka reģistrā esošie dati, kas minēti 4. pantā, ir uzrādīti, sniegti gan apkopoti, gan neapkopoti, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

rūpniecisko kompleksu un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu,

darbību,

īpašnieku vai vadītāju un, atbilstoši, uzņēmumu,

atbilstoši, piesārņojošo vielu vai atkritumiem,

ikvienu no vides aģentiem, kuros piesārņojošās vielas ir ievadītas un

kā minēts 7. panta 5. punktā, pārneses gala mērķi, un attiecīgo gadījumos atkritumu iznīcināšanas vai pārstrādes darbībām.

2. Katra Puse arī nodrošina, ka datus var meklēt un identificēt saskaņā ar tiem piesārņojuma avotiem, kas ir iekļauti attiecīgajā reģistrā.

3. Katra Puse noformē tās reģistru, ņemot vērā tā turpmāku paplašināšanās iespēju, un nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejami pārskata dati par vismaz pēdējiem desmit pārskata sniegšanas gadiem.

4. Reģistrs ir paredzēts maksimālai sabiedrības pieejas atvieglošanai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, piemēram, Internet tīklu. Noformējums pieļauj, ka parastos darbības apstākļos informācija par reģistru nepārtraukti un uzreiz ir pieejama ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem.

5. Katra Puse savā reģistrā norāda saites uz tās saistītām aktuālajām sabiedrībai pieejamām datu bāzēm jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību.

6. Katra Puse savā reģistrā norāda saites uz citu protokola Pušu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un, kur iespējams, uz citu valstu reģistriem.

6. pants

REĢISTRA APJOMS

1. Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietver informāciju par:

piesārņojošo vielu emisijām, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu,

pārnesēm ārpus teritorijas, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un

piesārņojošo vielu emisijām no piesārņojuma avotiem, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

2. Kad ir izvērtēta pieredze, kas gūta no valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveides un šā protokola ieviešanas, un, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos procesus, Pušu sanāksmē pārskata pārskata sniegšanas prasības saskaņā ar šo protokolu un tā turpmākā attīstībā izskata šādus jautājumus:

I pielikumā minēto darbību pārskatīšana;

II pielikumā minēto piesārņojošo vielu pārskatīšana;

I un II pielikumā minēto sliekšņu pārskatīšana; un

citu būtisku aspektu iekļaušana, piemēram, informācija par pārnesēm teritorijā, uzglabāšana, pārskata sniegšanas prasību precizēšana piesārņojuma avotiem vai kritēriju izstrāde, lai ietvertu šajā protokolā minētās piesārņojošās vielas.

7. pants

PRASĪBAS PĀRSKATA SNIEGŠANAI

1. Katra Puse vai nu:

a) pieprasa savas kompetences ietvaros katra atsevišķa rūpnieciskā kompleksa īpašniekam vai vadītājam, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām virs I pielikuma 1. slejā minētā piemērojamās jaudas sliekšņa un:

(i) izvada jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošajām vielām tādā apjomā, kas pārsniedz II pielikuma 1. slejā minēto piemērojamo slieksni,

(ii) izvada ārpus teritorijas jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas, pārsniedzot II pielikuma 2. slejā minēto piemērojamo slieksni, ja Puse izvēlējusies sniegt pārskatu par piesārņojošām vielām saskaņā ar 5. punkta d. Apakšpunktu,

(iii) izvada bīstamos atkritumus ārpus teritorijas, pārsniedzot 2 tonnas gadā vai citus atkritumus, pārsniedzot 2000 tonnas gadā, ja Puse ir izvēlējusies sniegt pārskatu par atkritumiem saskaņā ar 5. punkta d. Apakšpunktu, vai

(iv) izvada ārpus teritorijas jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, un apjoma ziņā pārsniedzot II pielikuma 1b slejā minēto piemērojamo slieksni,

b) uzņemas šim īpašniekam vai vadītājam uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu vai

c) pieprasa savas kompetences ietvaros katra atsevišķa rūpnieciskā kompleksa īpašniekam vai vadītājam, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām, atbilstoši vai virs I pielikuma 2. slejā minētajam darbinieku slieksnim un ražo, apstrādā vai izmanto jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošām vielām tādos apjomos, kas pārsniedz II pielikuma 3. slejā minēto piemērojamo slieksni, uzņemties attiecīgajam īpašniekam vai vadītājam uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu.

2. Katra Puse pieprasa 1. punktā minētā rūpnieciskā kompleksa īpašniekam vai vadītājam iesniegt 5. un 6. punktā minēto informāciju saskaņā ar tā prasībām par piesārņojošām vielām un atkritumiem, attiecībā uz kuriem ir pārsniegti sliekšņi.

3. Lai sasniegtu šā protokola mērķi, Puse var nolemt attiecībā uz konkrētu piesārņojošo vielu piemērot emisiju slieksni vai arī ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksni, ar noteikumu, ka tas palielina būtiskās informācijas apjomu par tā reģistrā pieejamajām emisijām vai pārnesēm.

4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā iestāde apkopo vai arī izvirza vienu vai vairākas sabiedriskās iestādes vai kompetentās struktūras apkopot informāciju par 7. un 8. punktā minēto piesārņojošo vielu emisijām no piesārņojuma avotiem, lai to ietvertu Puses reģistrā.

5. Katra Puse pieprasa rūpniecisko kompleksu īpašniekiem vai vadītājiem, kam ir jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, aizpildīt un iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei šādu informāciju par rūpniecisko kompleksu:

(a) nosaukumu, adresi, ģeogrāfisko atrašanās vietu un attiecīgā rūpnieciskā kompleksa darbību vai darbības, kā arī īpašnieka vai vadītāja vārdu, un attiecīgos gadījumos uzņēmumu,

(b) katras piesārņojošās vielas, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, nosaukumu un skaitlisko identifikatoru,

(c) katras piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas izvadīts no rūpnieciskā kompleksa vidē pārskata gadā, norādot kopumā un, vai emisija ir gaisā, ūdenī vai zemē, tostarp ievadīšana zem zemes,

(d) vai nu:

(i) katras tās piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas ir izvadīta ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp apjomiem, kas pārnesti iznīcināšanai vai pārstrādei, kā arī rūpnieciskā kompleksa nosaukumu un adresi, kas saņem šo pārnesi; vai

(ii) to atkritumu apjomu, par kuriem jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesti ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp bīstamajiem atkritumiem un citiem atkritumiem jebkādām pārstrādes vai iznīcināšanas darbībām, attiecīgi norādot ar ”R” (pārstrāde) vai ”D” (iznīcināšana), vai atkritumi ir paredzēti pārstrādei vai iznīcināšanai saskaņā ar III pielikumu, un starp bīstamo atkritumu pārrobežu kustībām – atkritumu pārstrādātāja vai iznīcinātāja nosaukumu un adresi, kā arī faktisko pārstrādes vai iznīcināšanas vietu,

(e) apjomu ikvienai tai piesārņojošai vielai notekūdeņos, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesta ārpus teritorijas pārskata gadā, un

(f) izmantotās metodoloģijas veidu, lai iegūtu c) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju saskaņā ar 9. panta 2. punktu, norādot, vai informācija ir balstīta uz izmērīšanu, aprēķināšanu vai novērtēšanu.

6. Informācija, kas minēta 5. punkta c) līdz e) apakšpunktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas rodas no ikdienas darbībām un ārkārtējos gadījumos.

7. Katra Puse savā reģistrā atbilstošā telpiskā dezagregēšanā uzrāda informāciju par piesārņojošo vielu emisijām no piesārņojuma avotiem attiecībā uz kuriem attiecīgā Puse nosaka, ka datus ir apkopojušas attiecīgās valsts iestādes un ka tos praktiski var ietvert. Kur Puse nosaka, ka šādi dati nepastāv, tā veic pasākumus, lai ierosinātu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem piesārņojuma avotiem saskaņā ar to valsts prioritātēm.

8. Informācija, kas minēta 7. punktā, ietver informāciju par to, kāda veida metodoloģija ir pielietota informācijas ieguvē.

8. pants

PĀRSKATA IESNIEGŠANAS CIKLS

1. Katra Puse nodrošina, ka informācija, kas jāiestrādā tās reģistrā, ir sabiedrībai pieejama, savākta un uzrādīta kalendārā gada reģistrā. Pārskata gads ir kalendārais gads, uz kuru šī informācija attiecas. Katrai Pusei pirmais pārskata gads ir kalendārais gads pēc tam, kad protokols attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā. Pārskata sniegšana, kas pieprasīta saskaņā ar 7. pantu, ir ikgadēja. Tomēr otrais pārskata gads var būt otrais kalendārais gads, kas seko pirmajam pārskata gadam.

2. Katra Puse, kas nav reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija ir iestrādāta tās reģistrā piecpadsmit mēnešu laikā, sākot no katra pārskata gada beigām. Tomēr informāciju par pirmo pārskata gadu tās reģistrā iestrādā divu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām.

3. Katra Puse, kas ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija par attiecīgo pārskata gadu ir iestrādāta reģistrā sešus mēnešus pēc tam, kad Pusēm, kas nav reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, ir prasīts iestrādāt šo informāciju.

9. pants

DATU APKOPOŠANA UN LIETVEDĪBA

1. Katra Puse pieprasa rūpniecisko kompleksu īpašniekiem vai vadītājiem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. punkta prasībām, apkopot datus, kas nepieciešami, lai noteiktu saskaņā ar tālākminēto 2. punktu un attiecīgi bieži rūpnieciskā kompleksa un izmešu pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas pārskata sniegšanai saskaņā ar 7. pantu, un uzglabāt kompetentajām valsts iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem pārskatā sniegtā informācija iegūta piecu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī ir jāuzrāda datu apkopošanā pielietotā metodoloģija.

2. Katra Puse pieprasa rūpniecisko kompleksu īpašniekiem vai vadītājiem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. pantu, izmantot vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert datu uzraudzību, emisiju faktorus, masu līdzsvara vienādojumus, netiešu uzraudzību vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu spriedumus un citas metodes. Attiecīgos gadījumos tas jādara saskaņā ar starptautiski atzītām metodoloģijām.

10. pants

KVALITĀTES NOVĒRTĒJUMS

1. Katra Puse pieprasa rūpniecisko kompleksu īpašniekiem vai vadītājiem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 1. punkta prasībām, nodrošināt to sniegtās informācijas kvalitāti.

2. Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietvertie dati ir pakļauti kvalitātes izvērtējumam, ko veic kompetentā valsts iestāde, jo īpaši, kas attiecas uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību, ņemot vērā pamatnostādnes, ko var izstrādāt Pušu sanāksme.

11. pants

SABIEDRĪBAS PIEEJA INFORMĀCIJAI

1. Katra Puse nodrošina sabiedrības pieeju informācijai, kas ietverta tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, nepamatojot interesi, un saskaņā ar šā protokola noteikumiem, pirmkārt, nodrošinot to, ka reģistrs sniedz tiešu elektronisku pieeju caur sabiedrisko telekomunikāciju tīklu.

2. Kur tās reģistrā ietvertā informācija nav sabiedrībai viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā valsts iestāde pēc pieprasījuma sniedz šo informāciju caur jebkuru citu efektīvu līdzekli, tiklīdz tas ir iespējams un, vēlākais, viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

3. Saskaņā ar 4. punktu katra Puse nodrošina, ka pieeja tās reģistrā ietvertajai informācijai ir bez maksas.

4. Katra Puse var atļaut tās kompetentajai valsts iestādei noteikt maksu par 2. punktā minētās konkrētās informācijas pavairošanu un nosūtīšanu, bet šāda maksa nedrīkst būt nepamatoti liela.

5. Kur tās reģistrā ietvertā informācija nav sabiedrībai viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse veicina elektronisku pieeju tās reģistram sabiedrībai pieejamās vietās, piemēram, sabiedriskajās bibliotēkās, vietējo iestāžu birojos vai citās piemērotās vietās.

12. pants

KONFIDENCIALITĀTE

1. Katra Puse var pilnvarot kompetento iestādi uzglabāt reģistra informāciju konfidenciāli, ja šīs informācijas publiskošana nelabvēlīgi ietekmētu:

(a) starptautiskās attiecības, valsts aizsardzību vai sabiedrības drošību,

(b) tiesvedību, personas tiesības uz taisnīgu tiesu vai valsts iestāžu spēju vadīt izmeklēšanu krimināllietā vai disciplinārlietā,

(c) komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu, ja šāda konfidencialitāte paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses,

(d) intelektuālā īpašuma tiesības vai

(e) tādu personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja šī persona nav piekritusi tam, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un kur šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.

Iepriekšminētos konfidencialitātes pamatojumus ir jāinterpretē ierobežoti, ņemot vērā sabiedrības intereses par informācijas izpaušanu, kā arī to, vai informācija attiecas uz emisijām vidē.

2. Jebkura informācija par emisijām, kas attiecas uz vides aizsardzību, 1. punkta c) apakšpunkta ietvaros ir jāuzrāda saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3. Kad vien informācija tiek turēta slepenībā, saskaņā ar 1. punktu, reģistrs norāda, kāda veida informācija netiek izpausta, piemēram, sniedzot vispārēju ķīmisko informāciju, ja iespējams, kā arī to, kāda iemesla dēļ informācija netiek izpausta.

13. pants

SABIEDRĪBAS DALĪBA VALSTU PIESĀRŅOJOŠO VIELU UN IZMEŠU PĀRNESU REĢISTRU IZVEIDĒ

1. Katra Puse nodrošina attiecīgās valsts tiesību aktu ietvaros piemērotas iespējas sabiedrības dalībai attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārnesu reģistra izveidē.

2. Katra Puse 1. punkta nolūkā nodrošina sabiedrībai bez maksas pieejas iespēju informācijai par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārnesu reģistra izstrādi un uz jebkādu piezīmju, informācijas, analīžu vai atzinumu iesniegšanu, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu, un attiecīgā iestāde pienācīgi šo informāciju ņem vērā.

3. Katra Puse nodrošina, ja ir pieņemts lēmums ieviest vai būtiski mainīt tās reģistru, informācija par lēmumu un apsvērumi, uz kuriem tie balstās, tiek savlaicīgi darīti pieejami sabiedrībai.

14.pants

PIEEJA TIESLIETĀM

1. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina, ka ikvienai personai, kura uzskata, ka tās lūgums sniegt informāciju saskaņā ar 11. panta 2. punktu ir ticis ignorēts, daļēji vai pilnīgi nepamatoti noraidīts, nepietiekami atbildēts vai kā citādi nav izskatīts, atbilstoši minētā punkta noteikumiem, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā iestādē, kas izveidota ar tiesību aktiem.

2. Šā panta 1. punkta prasības neierobežo atbilstošās Pušu tiesības un saistības saskaņā ar pašreizējiem līgumiem, kas tām piemērojami un kas izskata šā panta tematu.

15.pants

RESURSU PALIELINĀŠANA

1. Katra Puse veicina sabiedrības izpratni par tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru un nodrošina atbalsta un padomu sniegšanu reģistrā ietvertās informācijas pieejamībai, izpratnei un lietošanai.

2. Katra Puse nodrošina atbilstošu atbildīgo iestāžu un organizāciju resursu palielināšanu, kā arī sniedz tām padomus, lai palīdzētu tām veikt savus pienākumus saskaņā ar šo protokolu.

16. pants

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

1. Puses attiecīgos gadījumos sadarbojas un palīdz viena otrai:

(a) starptautiskās darbībās, atbalstot šā protokola mērķus,

(b) uz savstarpēja nolīguma pamata starp iesaistītajām Pusēm, izpildot šo protokolu, ieviest valsts sistēmas,

(c) daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu par emisijām un pārnesēm pierobežu teritorijās un

(d) daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu attiecībā uz pārnesēm starp Pusēm.

2. Puses veicina savstarpēju sadarbību viena un attiecīgos gadījumos ar nozīmīgām starptautiskām organizācijām, lai sekmētu:

(a) sabiedrības izpratni starptautiskā līmenī,

(b) tehnoloģijas pārvedi un

(c) tehniskās palīdzības nodrošināšanu Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, un Pusēm, kuru ekonomika ir pārejas posmā jautājumos, kas saistīti ar šo protokolu.

17. pants

PUŠU SANĀKSME

1. Ar šo tiek izveidota Pušu sanāksme. Pirmo Pušu sesiju sasauc ne vēlāk, kā divus gadus pēc šī protokola spēkā stāšanās. Turpmāk kārtējās Pušu sesijas notiek pēc vai reizē ar konvencijas Pušu kārtējām sanāksmēm, ja vien protokola Puses nenolemj citādi. Pušu sanāksme organizē ārkārtas sesiju, ja tā tiek nolemts kārtējās sesijas gaitā vai pēc kādas Puses rakstiska lūguma, ar noteikumu, ka sešos mēnešos pēc tam, kad Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecīgo lūgumu darījis zināmu visām Pusēm, to ir atbalstījusi vismaz viena trešdaļa Pušu.

2. Pušu sanāksme pastāvīgi pārskata šā protokola ieviešanu un izstrādi, pamatojoties uz Pušu regulāri sniegtajiem pārskatiem, un šajā nolūkā:

(a) pārskata piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izstrādi un sekmē to progresīvu stiprināšanu un konverģenci;

(b) ievieš pamatnostādnes, kas atvieglo Pušu pārskatu sniegšanu tai, atceroties nepieciešamību izvairīties no darbību dubultošanas šai sakarā,

(c) ievieš darba programmu,

(d) izskata un attiecīgos gadījumos pieņem pasākumus, lai stiprinātu starptautisko sadarbību saskaņā ar 16. pantu,

(e) izveido jebkādas palīgstruktūras, ko tā uzskata par vajadzīgām,

(f) saskaņā ar 20. panta noteikumiem, izskata un pieņem priekšlikumus par grozījumiem šajā protokolā un tā pielikumos, kā to uzskata par nepieciešamu šā protokola nolūkā,

(g) pirmajā sesijā izskata un atbilstoši konsensam pieņem sesiju un palīgstruktūru sesiju reglamentu, ņemot vērā jebkuru reglamentu, kas pieņemts konvencijas Pušu sanāksmē,

(h) apsver finanšu nosacījumu ieviešanu atbilstoši konsensam, kā arī tehniskās palīdzības mehānismu ieviešanu, lai sekmētu šā protokola īstenošanu,

(i) attiecīgos gadījumos lūdz citu saistītu starptautisko organizāciju pakalpojumus, lai sasniegtu šā protokola mērķus, un

(j) izskata un veic jebkādas papildu darbības, ko var pieprasīt veikt, lai sekmētu šā protokola mērķus, piemēram, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšana, kas veicina tā īstenošanu.

3. Pušu sanāksme sekmē informācijas apmaiņu par pieredzi, kas gūta no pārskatu sniegšanas par pārnesēm, izmantojot piesārņojošo vielu un atkritumus raksturojošas pieejas, un pārskata šo pieredzi, lai izpētītu konverģences iespējamību starp šīm divām pieejām, ņemot vērā sabiedrības interesi par informāciju saskaņā ar 1. pantu un vispārējo valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru efektivitāti.

4. Apvienoto Nāciju Organizācijai, tās specializētajām iestādēm un Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, kā arī ikvienai valstij vai reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kam saskaņā ar 24. pantu ir tiesības parakstīt šo protokolu, bet kas nav šā protokola Puses, kā arī ikvienai starpvaldību organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz ko attiecas šis protokols, ir tiesības novērotāja statusā piedalīties Pušu sanāksmēs. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

5. Ikvienai nevalstiskai organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz kurām attiecas šis protokols un kas ir informējušas Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru par savu vēlmi būt pārstāvētai Pušu sanāksmēs, ir tiesības piedalīties novērotāja statusā, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

18. pants

BALSSTIESĪBAS

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, katrai šā protokola Pusei ir viena balss.

2. Balsojot par jautājumiem, kas ir to kompetencē, reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir tāds balsu skaits, kas atbilst šo organizāciju dalībvalstu — šā protokola Pušu — skaitam. Šādas organizācijas nebalso, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības un otrādi.

19. pants

PIELIKUMI

Šā protokola pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa un, ja vien skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo protokolu tajā pašā laikā veido atsauci uz ikvienu tā pielikumu.

20. pants

GROZĪJUMI

1. Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.

2. Priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā protokolā izskata Pušu sanāksmēs.

3. Jebkuru priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā protokolā rakstiski iesniedz sekretariātam, kas to dara zināmu visām Pusēm, citām valstīm un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas saistībām ar protokolu un attiecībā uz kurām protokols vēl nav stājies spēkā, un uz parakstītājiem vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ierosināts pieņemt šo grozījumu.

4. Puses pieliek visas pūles, lai ar konsensu panāktu vienošanos par katru ierosināto šā protokola grozījumu. Ja visi centieni rast konsensu ir bijuši nesekmīgi un vienošanās netiek panākta, tad galīgo lēmumu par grozījumu var pieņemt, ja “par” balso trīs ceturtdaļas sanāksmē klātesošo un balsojošo Pušu.

5. Šā panta piemērošanas nolūkā “klātesošās un balsojošās Puses” nozīmē Puses, kas piedalās sanāksmē un balso “par” vai “pret”.

6. Par ikvienu šā protokola grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, sekretariāts paziņo depozitāram, kas to nodod visām Pusēm, citām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas protokola saistībām, kā arī par to paziņo protokola Parakstītājiem.

7. Grozījums, kas nav pielikuma grozījums, stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kas ir ratificējušas, atzinušas un apstiprinājušas to deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprinājuma dokumentus, ko atbalstījusi vismaz trīs ceturtdaļa Pušu, kuras bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā. Pēc tam grozījums deviņdesmitajā dienā stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi pēc tam, kad Puse nodod grozījuma ratifikācijas, atzīšanas un apstiprināšanas dokumentu.

8. Ja grozījums izdarīts pielikumā, Puse, kas nevar apstiprināt šādu grozījumu, par to rakstiski paziņo depozitāram divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties informē visas Puses par šāda paziņojuma saņemšanu. Puse jebkurā laikā var atcelt iepriekšējo paziņojumu par neapstiprināšanu, pēc kā attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā šā pielikuma grozījumi.

9. Divpadsmit mēnešus pēc tam, kad depozitārs saskaņā ar 6. punktu grozījumu nodevis Pusēm, pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nav iesniegušas depozitāram paziņojumu saskaņā ar 8. punktu, ar noteikumu, ka šādu paziņojumu ir iesniegusi ne vairāk kā viena trešdaļa Pušu no tām Pusēm, kas bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā.

10. Ja pielikuma grozījums ir tieši saistīts ar šā protokola grozījumu, tas nestājas spēkā līdz laikam, kamēr stājas spēkā šā protokola grozījums.

21. pants

SEKRETARIĀTS

Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecībā uz šo protokolu pilda šādas sekretariāta funkcijas:

(a) sasauc un sagatavo Pušu sanāksmes,

(b) pārsūta Pusēm ziņojumus un citu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā protokola noteikumiem,

(c) Pušu sanāksmes ziņojums par sekretariāta aktivitātēm un

(d) citas funkcijas, kuras var noteikt Pušu sanāksme uz pieejamo resursu pamata.

22. pants

ATBILSTĪBAS PĀRSKATĪŠANA

Pirmajā sesijā Pušu sanāksme ar konsensu ievieš sadarbības procedūras un netiesiska, nepretnieciska un konsultatīva rakstura iestāžu pasākumus, lai novērtētu un sekmētu atbilstību šā protokola noteikumiem un izskatītu lietas, kas tiem neatbilst. Ieviešot šīs procedūras un noteikumus, Pušu sanāksme apsver, cita starpā, vai atļaut saņemt informāciju no sabiedrības locekļiem attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo protokolu.

23. pants

DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

1. Ja divām vai vairākām Pusēm rodas domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu, attiecīgās Puses cenšas tās izšķirt sarunu ceļā vai ar jebkādiem citiem mierīgiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem, ko tās atzīst par pieņemamu.

2. Parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot šo protokolu vai pievienojoties tam, vai jebkurā laikā pēc tam valsts var rakstiski paziņot depozitāram par to, ka attiecībā uz domstarpībām, kas netiek izšķirtas saskaņā ar 1. punktu, tā attiecībās ar ikvienu Pusi, kas apņemas to pašu, atzīst par saistošu vienu vai abus no šādiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem:

(a) domstarpību izskatīšana Starptautiskajā Tiesā,

(b) domstarpību izšķiršanu šķīrējtiesā saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru.

Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var sastādīt deklarāciju ar līdzīgu efektu attiecībā uz šķīrējtiesu saskaņā ar b) apakšpunktā minētajām procedūrām.

3. Gadījumos, kad iesaistītās Puses ir atzinušas abus 2. punktā minētos domstarpību izšķiršanas veidus, domstarpības var izšķirt vienīgi Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienojas par ko citu.

24. pants

PARAKSTĪŠANA

Kijevā (Ukrainā) no 2003. gada 21. līdz 23. maijam, piektajā Ministru konferencē “Vide Eiropai” un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2003. gada 31. decembrim šo protokolu var parakstīt visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, ko veido suverēnas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un kurām šīs dalībvalstis nodevušas pilnvaras rīkoties jautājumos, uz ko attiecas šis protokols, tostarp pilnvaras slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

25.pants

DEPOZITāRS

Šā protokola depozitāra funkcijas pilda Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

26.pants

RATIFICĒŠANA, PIEŅEMŠANA, APSTIPRINĀŠANA UN PIEVIENOŠANĀS

1. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina 24. pantā minētās parakstītājvalstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

2. No 2004.gada 1.janvāra šim protokolam var pievienoties 24. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

3. Ikviena 24. pantā minētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šā protokola Pusi arī tad, ja neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šā protokola Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šā protokola. Gadījumā, ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir šā protokola Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis lemj par to, kāds ir atbildības sadalījums, pildot šajā protokolā paredzētos pienākumus. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaikus īstenot tiesības, kas izriet no šā protokola.

4. Šā protokola 24.pantā minētās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas attiecīgajos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos norāda, kādas ir to pilnvaras jautājumos, uz kuriem attiecas šis protokols. Šīs organizācijas informē depozitāru arī par jebkādām nozīmīgām izmaiņām to pilnvarās

27.pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas.

2. Piemērojot šā panta 1.punktu, reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas nodoto dokumentu nepievieno papildus pie dokumentiem, ko nodevušas šīs organizācijas dalībvalstis.

3. Attiecībā uz katru valsti vai organizāciju, kas šo protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas, tai pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas, šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija ir nodevusi ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

28.pants

ATRUNAS

Šis protokolu nevar tikt atrunāts.

29.pants

IZSTĀŠANĀS

Jebkurā laikā pēc trīs gadiem no dienas, kurā attiecībā uz Pusi spēkā stājās šis protokols, attiecīgā Puse var izstāties no protokola, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Ikviena šāda izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

30.pants

AUTENTISKI TEKSTI

Šā protokola oriģināleksemplārs, kura teksts angļu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentisks, tiek nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

Kijevā, divi tūkstoši trešajā gada divdesmit pirmajā maijā.

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

+++++ TABLE +++++

Piezīmes:

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jaudas slieksnis.

Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visi rūpnieciskie kompleksi ir pakļauti pārskata sniegšanai)

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbinieku slieksnis.

“10 darbinieki” atbilst 10 darbiniekiem, kas strādā pilnu slodzi

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS

+++++ TABLE +++++

Paskaidrojumi:

Piesārņojošās vielas CAS numurs nozīmē precīzu ķīmijas analītisko apskatu indeksu.

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. a).i) un a).iv) punktā minētais slieksnis. Ja slejas daļā (gaisā, ūdenī vai zemē) norādītais slieksnis ir pārsniegts, pārskatā par emisijām vai piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārneses uz attiecīgajā slejas daļā minēto vides aģentu ir nepieciešamas saistībā ar attiecīgo rūpniecisko kompleksu tām Pusēm, kas izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a).ii) apakšpunktā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo rūpniecisko kompleksu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a).ii) apakšpunktu.

Tabulas 3. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas emisijām un pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo rūpniecisko kompleksu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Defise (-) norāda, ka par apspriežamo parametru un līdzekļiem nav prasība sniegt pārskatu.

Zvaigznīte (*) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.a slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Dubulta zvaigznīte (**) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.b slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Piezīmes:

a/ Par vienkāršajām piesārņojošām vielām jāsniedz pārskats, ja ir pārsniegts BTEX slieksnis (benzola, toluola, etilbenzola un ksilola parametru summas).

b/ Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži ( PAHs ) jāizmēra kā benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokola par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem).

c/ Kā neorganiskie savienojumi.

III PIELIKUMS

A DAĻA

APGLABĀŠANAS OPERĀCIJA („D”)

- Glabāšana zemē vai uz zemes (piem. izgāztuvē)

- Zemes apstrāde (piem. šķidru vai dubļainu izmešu bioloģiskā deģenerācija augsnē)

- Dziļa ievadīšana (piem. sūknējamu izmešu ievadīšana akās, dabīgi radušos krātuvju sāls kupoli)

- Virsmas nožogošana (piemēram šķidru vai dubļainu izmešu ievietošana bedrēs, dīķos vai lagūnās)

- Speciāli projektēti poligoni (novietošana līnijā izvietotos atsevišķos sektoros, kas ir apsegti ar vāku un izolēti viens no otra un no vides)

- Emisijas ūdenstilpnē, izņemot jūras/okeānus

- Emisijas jūrās/okeānos, tostarp jūras gultnes iestarpināšana

- Bioloģiskā apstrāde, kas nekur citur šajā pielikumā nav norādīta un kuras rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām

- Fiziski-ķīmiskā apstrāde, kas šajā pielikumā nekur citur nav norādīta un kā rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām (piem., iztvaicēšanu, žāvēšanu, kalcinēšanu, neitralizēšanu, nogulsnēšanos)

- Sadedzināšana uz zemes

- Sadedzināšana jūrā

- Pastāvīga uzglabāšana (piem., konteinera novietne raktuvē)

- Samaisīšana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Pārsaiņošana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Uzglabāšana, kam paredzēta jebkura no šajā daļā minētajām darbībām

B DAĻA

PĀRSTRĀDES DARBĪBAS („R”)

- Kurināmais (izņemot tiešo sadedzināšanu) vai kā citi līdzekļi, lai ražotu enerģiju

- Šķīdinātāju utilizācija/reģenerācija

- Otrreizējā to organisko vielu pārstrāde/ utilizācija, kuras neizmanto kā šķīdinātājus

- Metālu un metālu savienojumu otrreizējā pārstrāde/ utilizācija

- Neorganisko metālu otrreizējā pārstrāde/ utilizācija

- Skābju vai bāzu reģenerācija

- To vielu pārstrāde, ko izmanto piesārņojuma apkarošanai

- Vielu pārstrāde no katalizatoriem

- Lietotas naftas otrreizēja attīrīšana vai citi iepriekš izmantotas naftas otrreizējās izmantošanas veidi

- Zemes apstrāde, kā rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai kā rezultātā notiek ekoloģiski uzlabojumi

- Pārpalikušo materiālu lietošana, kas iegūti no jebkuras no šajā daļā iepriekš minētajām atjaunošanas darbībām

- Atkritumu apmaiņa, lai tos nodotu jebkurai no šajā daļā iepriekšminētajām atjaunošanas darbībām

- To materiālu uzkrāšanas, kas paredzēti jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

IV pielikums

ŠĶĪRĒJTIESA

1. Ja saskaņā ar šā protokola 23. panta 2. punktu domstarpību izšķiršanu nodod šķīrējtiesai, puse vai puses par to paziņo citai domstarpību pusei vai pusēm ar diplomātiskām metodēm, kā arī paziņo sekretariātam šķīrējtiesā par izskatāmā jautājuma būtību un, jo īpaši, norāda tos šā protokola pantus, kuru interpretācija vai piemērošana ir domstarpību pamatā. Sekretariāts saņemto informāciju pārsūta visām šā protokola Pusēm.

2. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs locekļi. Gan prasītājs vai prasītāji, gan otra strīda puse vai puses ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pēdējais minētais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt tās valsts pilsonis, kuras ir domstarpībās iesaistītā puse, un viņa pastāvīgā dzīvesvieta nedrīkst būt kādas domstarpībās iesaistītās puses teritorijā, kā arī viņš nedrīkst būt šo pušu valsts dienestā vai kā citādi saistīts ar izskatāmo lietu.

3. Ja divos mēnešos pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas nav iecelts šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses lūguma turpmākajos divos mēnešos priekšsēdētāju ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs.

4. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divos mēnešos pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, otra puse var par to informēt Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš divos turpmākajos mēnešos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja attiecīgā puse to neizdara minētajā termiņā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmākajos divos mēnešos ieceļ šo šķīrējtiesnesi.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un šā protokola noteikumiem.

6. Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem, pieņem savu reglamentu.

7. Šķīrējtiesas lēmumus gan procedūras jautājumos, gan arī jautājumos par lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus vajadzīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9. Domstarpībās iesaistītās puses sekmē šķīrējtiesas darbu, un jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus,

(a) nodod tās rīcībā visus attiecīgos dokumentus, materiālus un informāciju;

(b) vajadzības gadījumā nodrošina tai iespējas uzaicināt un uzklausīt lieciniekus vai ekspertus.

10. Puses un šķīrējtiesas locekļi ievēro visas tās informācijas konfidencialitāti, kuru tie ir konfidenciāli ieguvuši laikā, kad notiek lietas izskatīšana šķīrējtiesā.

11. Pēc vienas puses lūguma šķīrējtiesa var ieteikt veikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai neaizstāv savu viedokli, otra puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt galīgo lēmumu. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai jāpārliecinās, ka prasība ir labi pamatota uz faktiem un likumu.

13. Šķīrējtiesa var izskatīt un izlemt pretprasības, kas tieši izriet no domstarpību būtības.

14. Ja vien — ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus — šķīrējtiesa nenolemj citādi, tad tiesāšanās izdevumus, ieskaitot atlīdzību šķīrējtiesas locekļiem, domstarpībās iesaistītās puses sedz vienādās daļās. Šķīrējtiesa uzskaita visus savus izdevumus un sniedz pusēm galīgo aprēķinu.

15. Jebkura šā protokola Puse, kam saistībā ar domstarpību priekšmetu ir likumīgas intereses, kuras var ietekmēt konkrētajā lietā pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties lietas izskatīšanā.

16. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu piecos mēnešos no tās izveidošanas datuma, izņemot gadījumus, kad tā uzskata par vajadzīgu šo termiņu pagarināt par ne vairāk kā pieciem mēnešiem.

17. Šķīrējtiesas lēmumam ir pievieno pamatojums. Lēmums ir galīgs un saistošs visām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šā protokola Pusēm.

18. Visas domstarpības, kas pusēm varētu rasties par lēmuma interpretāciju vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, vai — ja to nav iespējams sasaukt — citai šķīrējtiesai, ko šim nolūkam izveido tādā pašā kārtībā, kā pirmo šķīrējtiesu.

B PIELIKUMS

Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar 26. panta 4. punktu ANO/EEK Protokolā par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

Eiropas Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, tā ir tiesīga slēgt starptautiskus nolīgumus un izpildīt no tiem izrietošās saistības, kas veicina šādu mērķu sasniegšanu:

- vides saglabāšana, aizsargāšana un kvalitātes uzlabošana,

- cilvēku veselības aizsargāšana,

- saprātīga un racionāla dabas resursu izmantošana,

- pasākumu sekmēšana starptautiskā līmenī, lai risinātu reģionālās un pasaules mēroga vides problēmas.

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ir piemēroti līdzekļi vides efektivitātes uzlabošanas veicināšanai, informācijas pieejamības nodrošināšanai par piesārņojošo vielu emisijām un kompetento valsts iestāžu izmantošanai, lai noteiktu tendences, piesārņojuma samazināšanas progresa uzrādīšanai, atbilstošas uzraudzības un progresa novērtēšanas atbalstīšanai, tādējādi veicot ieguldījumu iepriekšminēto mērķu sasniegšanā.

Turklāt Eiropas Kopiena deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi juridiskus instrumentus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm un kuri ietver jautājumus, ko regulē šis protokols.

Kopienas kompetences izmantošana, pēc savas būtības, ir pakļauta nepārtrauktai attīstībai.

[1] OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.

[2] Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai, OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp. Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību, OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp. Priekšlikums Direktīvai par pieeju tiesu varai vides jautājumos, KOM(2003)624 galīgais. Priekšlikums Regulai par Orhūsas Konvencijas noteikumu piemērošanu EK iestādēm un institūcijām, KOM(2003) 622 galīgais.

[3] OV C […], […], lpp. […].

[4] OV C […], […], lpp. […].

[5] OV C […], […], lpp. […].

[6] OV C […], […], lpp. […].