7.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 302/101

1.1

Eiropas savienības reģionu politikas ietvaros EESK šajā paziņojumā vērš uzmanību uz Eiropas metropoles teritorijām.

1.2

Lielpilsētu teritoriju ekonomiskā un demogrāfiskā izpratne nākotnei ir ļoti nozīmīga. Tās saskaras ar visa veida nopietniem trūkumiem. Bet, līdz pat šim brīdim šis temats Savienībai vai tās institūcijām nebija radījis nekādu konkrētu interesi.

1.3

EESK iestājas par to, ka Eiropas metropoļu ekonomiskā, sociālā un vides attīstība tiek iekļauta kā svarīgs punkts kopienas darba kārtībā. Šajā sakarā Eiropas datu bāze, informācijas apmaiņa ar Eurostat starpniecību, kā arī Komisijas mērķtiecīga uzmanība jau vien veido neapgāžamus nosacījumus.

1.4

ES interesēs ir Eiropas līmeņa diskusiju paplašināšanās attiecībā uz šo tēmu, paplašinot valstu debates par metropoles teritoriju nākotnes aprīkošanu, un iepriekš veikta analīze varētu būt Savienības pievienotā vērtība. Tāpat EESK vērš īpašu uzmanību uz tiešajām saitēm, kas pastāv starp Eiropas metropoļu lomu un Lisabonas stratēģiju. Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana patiešām lielā mērā ir atkarīga no veida, kādā tie būs konkretizēti metropoles teritorijās.

1.5

Šajā sakarā EESK arī norāda, ka paralēli tikšanās forumam starp metropoles teritorijām un Komisiju izveidei, šis jautājums ir par pamatu diskusijām “sacensības” Padomes un neformālās Padomes ietvaros par teritoriju aprīkošanu un apdzīvotu vietu jautājumiem.

2.1

Pasaule mainās ātri. Visapkārt mēs saskaramies ar jaunu ekonomiku, tehnoloģiju un sociālo attīstību, kas rada ne tikai nozīmīgu ietekmi uz industriju, pakalpojumiem un darba tirgu, bet arī teritoriju un sabiedrību un arī veidiem, kā tiek pārvaldītas valstis un reģioni.

2.2

Šajā paziņojumā EESK izrāda īpašu interesi par metropoles teritorijām, zinot, ka lielajām aglomerācijām un to ekonomiskās ietekmes zonām ir trīs galvenie iemesli: tās atrodas ātras attīstības centrā; tās ir iekļautas Eiropas attīstības stratēģijā, tās ir partneri lielam skaitam citu Eiropas Savienības centru, kuri ir pēc izmēriem mazāki.

2.3

Metropoles teritorija sastāv no centrālā kodola, izolētas pilsētas vai apdzīvotas aglomerācijas un no piepilsētas (perifērijas), blakusesošu komūnu kopuma, no kurienes liela daļa tās iedzīvotāju ik dienu dodas strādāt uz centrālo kodolu. Metropoles teritorijas jēdziens ir tuvs darba baseina vai funkcionālā apdzīvotā reģiona (1) jēdzienu. Metropoles teritorijas ietver piepilsētas zonu, kurai ir savs polarizēts centrs, un kur tās paplašināšanās ir cieši saistīta ar tās evolūciju. Metropoles teritorijas ir ļoti izpletušās, un kādā brīdī var pārvietoties. Tās sastāv no apdzīvotām teritorijām un lauku apvidiem.

2.4

Centrālajā kodolā jābūt noteiktam iedzīvotāju skaita minimumam (2) vai darba vietām, lai to varētu atzīt par metropoles teritorijas centru. Tāpat ir pieprasīts noteikts intensitātes minimums migrācijai mājas – darbs no piepilsētas komūnām un centrālo kodolu, lai tā būtu atzīstama par metropoles teritoriju (3). Praksē šis minimums tika fiksēts patvaļīgi, un sekojoši tam ir variējoša nozīme. Definīciju harmonizācijas trūkums Eiropas līmenī ierobežo salīdzinājumu veikšanu starptautiskā līmenī.

2.5

Pēdējos desmit gados ir attīstījies jauns metropoļu teritoriju veids. Ja vairākas aglomerācijas veido tīklu un to darba tirgus reģioni daļēji pārklājas, tās veido policentriskās metropoles teritorijas. Piemēri tam ir Randsade Nīderlandē ar 7 miljoniem iedzīvotāju, Reinas – Rūras reģions ar 11 miljoniem iedzīvotāju, Vīnes- Bratislavas reģions ar 4,6 miljoniem iedzīvotāju, Orezundes reģions ar 2,5 miljoniem un Lilles reģions ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju. (4).

2.6

Pēc to svarīguma un funkcijām metropoles teritorijām ir reģionālais, nacionālais, Eiropas un pasaules statuss. Tiek uzskatīts, ka paplašinātajā Eiropas Savienībā ir apmēram 50 metropoles teritorijas, lielākas par 1 miljonu iedzīvotāju.

2.7

Ir svarīgi atzīmēt, ka metropoles teritorijas, par ko iet runa šajā atzinumā, skar teritorijas un sociāli ekonomiskās realitātes, kas neatbilst Eiropas reģionālās administratīvās sistēmas būtībai, ko NUTS (Teritoriālo vienību statistiskā nomenklatūra) sauc par “reģioniem”, šo jēdzienu oficiāli izmantojot EUROSTATā un Eiropas institūcijās. Administratīvā reģiona koncepcija Eiropā ir īpaši divdomīga. Ar retiem izņēmumiem, šo reģionu ģeogrāfiskie izmēri ir vai nu daudz lielāki vai daudz šaurāki nekā metropoles teritorijas (5). Sekojoši pēc administratīvo reģionu teritorijām nevar objektīvi analizēt un salīdzināt Eiropas līmeņa metropoļu sociāli – ekonomisko attīstību.

2.8

2004. gada februārī Eiropas Komisija publicēja savu Trešo ziņojumu par kohēziju. Tas sniedza jaunas perspektīvas reģionu politikas debatēs un ekonomiskajā progresā. Tas sakar jautājumu par teritorijas attīstību un apdzīvoto vietu attīstību. Nākotnei trešais ziņojums izskaidro saikni starp reģionu politiku un Lisabonas stratēģiju. Ārpus kohēzijas politikas, teritoriālās un darba sadarbības politikas, konkurētspēja kļūs par reģionu politikas trešo pīlāru. Šajā sakarā trešais ziņojums īpaši uzsver pilsētu un lielu aglomerāciju lomu.

2.9

Jaunas pieejas un idejas galvenokārt nāk no globalizācijas, no vienota tirgus īstenošanas (tai skaitā jaunajās dalībvalstīs) un Lisabonas stratēģijas. Protams, attiecībā uz metropoles teritorijām runa nav tikai par reģionu politiku, bet arī par industriju politiku, zināšanām, transportu un Eiropas tīklu, noturīgu attīstību un dzīves kvalitāti.

2.10

Palielināta uzmanība veltīta “apdzīvotu vietu renesansei”, kas ir fenomens, ko piedzīvo visa pasaule. Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu šī ir tēma, kas iekļauta dienas kārtībā.

2.11

Situācija metropoles teritorijās un jautājums par to pārvaldi nekad nav bijis par pamatu padziļinātai izpētei Eiropas Savienības līmenī. Sekojoši tie nav nekad bijuši par kopienas politiku specifisku mērķi. EESK uzskata, ka ir pienācis laiks padziļināt analīzi un izpētīt, kādā veidā laba reģionu vadība no visu šajās teritorijās iesaistīto dalībnieku puses var dot ieguldījumu to iedzīvotājiem un Eiropas Savienībai kopumā. Situācijas metropoles teritorijās izpēte var nest rezultātus tikai tad, ja tā būs balstīta uz ticamiem un salīdzināšanai derīgiem kvantitatīviem rādītājiem Eiropas līmenī. Līdz ar to EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāseko tā iznākumam.

3.1

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētu un piepilsētu zonās. Pastāv tiešā saikne starp Lisabonas stratēģiju un metropoles teritorijām. Liela daļa svarīgu faktoru, kuri saistīti ar nākotnes Eiropas konkurētspēju, atrodas šajās zonās. Metropoles uz citām Eiropas pilsētām izplata jauninājumus un informāciju. Metropoles teritoriju uzplaukums ir viens no nepieciešamajiem nosacījumiem, lai atrisinātu sociālās un teritoriālās kohēzijas problēmas, kas sastopamas šajās pašās teritorijās un citās Eiropas pilsētās un reģionos.

3.2

Metropoles teritorijas Eiropā tāpat kā citur pasaulē sastopas ar daudziem nopietniem šķēršļiem: globalizācija, kas ir saistīta ar integrācijas procesiem starptautiskajā preču, pakalpojumu, kapitālu, zināšanu un kvalificēta un nekvalificēta darba spēka tirgū, kas ir par pamatu ātrai produktīvās sistēmas transformācijai; ilgstoša attīstība, kas uzliek par pienākumu uzmanīgi rīkoties ar dabas resursiem; sociālā kohēzija; dzīves kvalitāte, kā arī teritoriālā kohēzija.

3.2.1

Daudzos gadījumos pilsētas un metropoles ir ceļā veiksmīgi piemēro to ekonomisko, sociālo un institucionālo struktūru. Šis ir gadījums par jaudīgiem apdzīvotiem reģioniem, valstu un starptautisko komunikāciju tīklu mezgliem, apgādātiem ar visa veida ātrgaitas transportu un augstu tehnoloģiju telekomunikāciju tīkliem, kur jau ilgu laiku ekonomika balstās uz daudzveidīgām aktivitātēm kā augsta līmeņa pakalpojumu sniegšanu personām un uzņēmumiem. Reģioni, kuros atrodas tradicionālā rūpniecība sākotnējā krīzes stadijā, tāpat sniedz šīs attīstības brīnišķīgus piemērus. Lille, Barselona vai Bilbao parāda šī restrukturizācijas procesu.

3.2.2

Desmit jaunajās Eiropas Savienības valstīs norisinās tāda paša veida procesi. Šeit noteikti varētu minēt tādas metropoles teritorijas kā Varšava, Prāga un Budapešta.

3.3

Jau vairākus gadus kopienas reģionu politika strādā, lai sasniegtu mērķi uzlabojot nosacījumus attīstībai, darbam un mazāk attīstītu reģionu konkurētspējai. Šajā sakarā tika izveidotas specifiskas programmas, un izstrādāta un ieviesta sistēma finansu resursu sadalei. Lielākajā daļā gadījumu attiecīgie reģioni ir progresējuši ekonomiskajā plāksnē, dažkārt pat ļoti ievērojami, pateicoties šīm kopienas politikām.

3.4

Sekojoši Eiropas reģionu izvērtēšana ir aprobežojusies ar to reģionu analīzi, kuriem bija piešķirti strukturālie fondi.

3.5

Nevarētu neievērot arī citiem reģioniem labvēlīgu vai nelabvēlīgu ekonomisko un sociālo attīstītu. EESK uzskata par nepieciešamu Eiropas līmenī veikt padziļinātu analīzi. Pēc trešajā ziņojumā iekļautajām diskusijām par reģionu kohēziju, šī analīze būtu vēlama, lai pavērtu jaunus virzienus. Tāpat tā var atvieglot mūsu izpratni par patreizējām ekonomiskajām evolūcijām un to ietekmi uz sabiedrības, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu. Visbeidzot, šāda analīze var ļaut uzlabot atsevišķas kopienas politikas, lai tās adekvāti varētu atbalstīt atsevišķas reģionu un tai skaitā arī metropoles teritoriju vajadzības un attīstību.

3.6

Ir zīmīgi, ka visur – gan centralizētās, gan decentralizētās valstīs – ir izvērsušās debates par jauna līdzsvara radīšanu starp centralizāciju un decentralizāciju. Valstu pārvaldes jaunās pieejas izpēta gan no lejas uz augšu (bottom-up), gan no augšas uz leju (top-down). Protams, ka bieži vien šie procesi ir grūti ieviešami sakarā ar pārvaldes tradīcijām un labi nospraustām interesēm attiecīgajos reģionos. Neskatoties uz institucionālo blokādi gan no vienas gan otras puses, tomēr pastāv nenoliedzama tendence atzīst nepieciešamību metropoles teritoriju integrētai pārvaldei labsajūtas, labklājības radīšanai pilsoņiem un uzņēmumiem.

3.7

Starp Eiropas metropoles teritorijām bez grūtībām var nošķirt vairākas kategorijas. Viena daļa ir ļoti lielas metropole kā Londona, Parīze, Reina – Rūra, Randstade vai Madride, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 miljoniem, no otras puses noteikts skaits mazāk svarīgas metropoles teritorijas, bet dažkārt ar daudz lielāku labklājības un attīstības potenciālu un lielām ambīcijām. Šeit varētu minēt visas tās teritorijas, kuras ieskauj galvaspilsētas un lielos ekonomiskos centrus gandrīz visā Eiropas Savienības teritorijā.

3.8

Kā jau mēs iepriekš minējām, atsevišķi no šiem ekonomiskajiem centriem sākotnēji bija pagrimušas zonas. To atdzimšana bija saistīta ar reģiona privāto un valsts dalībpersonu kopējām pūlēm. Jāpiemin, ka jauno dalībvalstu metropoles teritorijas patreiz ir pārmaiņu fāzē un ir ceļā uz savu komparatīvo priekšrocību izveides, lai kļūtu konkurētspējīgas starptautiskajā tirgū.

3.9

Šo metropoles teritoriju skaits Eiropas līmenī strauji palielinās. Kopš 2003.gada Vācijas metropoles teritorijas apvienojās projektā “Reģioni nākotnei”. 2003.gadā britu valdība aicināja attiecīgos reģionus nodefinēt savas stratēģijas, lai attīstītos kā starptautiski konkurētspējīgi reģioni. Dānijas valdība atbalsta patreiz uzsākot pārobežu sadarbības iniciatīvu starp Kopenhāgenu un Malmi (Zviedrijā), lai kļūtu par lielāko ekonomisko centru Baltijā. Nīderlandē šis fenomens izpaudās ar neseno Ranstades pasludināšanu par starptautiska vēriena metropoles teritoriju. Spānijā Barselonas un Bilbao attīstības programmām ir vienādi virzieni. Var arī dot citus piemērus.

3.10

Dalībvalstīs reģionalizācija notiek pakāpeniski, kas ir acīm redzams no pārvaldes organizācijas metropoles teritorijā un to kapacitātes vadīt ekonomisko attīstību. Tajā pašā laikā atsevišķas valdības arī ir ieņēmušas aktīvu lomu attiecībā uz lielo pilsētu ekonomisko attīstību. Ilustratīvs piemērs ir britu valdības iniciatīva, izveidojot darba grupu un tajā sasaucot 8 pilsētu – centru vai “Core Cities”, 9 jaunattīstības reģionu aģentūras un vairāku ministriju dienestus, lai nodefinētu rīcības plānu ar mērķi uzlabot metropoļu ekonomiskās performances un sekojoši - valsts konkurētspēju (6). Francija, pēc ziņojuma par Eiropas pilsētām (7) publikācijas, izstrādāja nacionālo stratēģiju, lai celtu lielo franču metropoļu atraktivitāti Eiropas līmenī (8).

3.11

Nesenā vēsture skaidri parāda, ka mēs dzīvojam periodā, kurā ir izveidojusies jauna attieksme pret lielu apdzīvotu reģionu attīstību. Šajā sakarā, lai arī ir konsultatīvās struktūras, tad tās pastāv tikai valstu līmenī. Paralēli valstu konsultatīvajām struktūrām, pastāv iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Eiropas platformu, kurā satiekas apdzīvoto vietu attīstības galvenās dalībpersonas. Piemēram, Eurocities galvenokārt par sabiedrības zināšanu tēmu un vēl nesenāk METREX (The Network of European Metropolitan Regions and Areas). Taču kopumā kontakti un tikšanās ir organizēti pēc nepieciešamības. Tajā pašā laikā tiek konstatēts, ka patreiz daudz strukturētākām iniciatīvām pastāv labvēlīgs klimats.

4.1

Metropolizācija raksturojas ar lielu apdzīvotu vietu savairošanos, un tajās ļoti lielu apdzīvotības koncentrēšanos, aktivitātēm un bagātības ražošanu ģeogrāfiskā telpā, kas aug, un kura robežas nav paredzamas. Šo pieaugumu bieži vien pavada sociālā un telpiskā sašķelšanās (sociālā segregācija, telpiskā specializēšanās noziedzība, nedrošība). Metropole pretēji pilsētai nav politiska institūcija. Problēmu risināšana realizējama ar daudzskaitlīgām pārrunām starp attiecīgajām dalībpersonām. Telpiskā sašķelšanās var tikai palēnināt un traucēt valsts un privātajām investīcijām. Reģionu politika, kuras mērķis ir samazināt šo telpisko sašķelšanos, saskaņojot metropoles teritoriju pārvaldi ar patreizējo dinamiku, ir tikai pasveicama. Šeit ir minami divi pozitīvi piemēri par Barselonas un Štutgartes teritorijām. Tie parāda, ka arī pilsoniskā sabiedrība spēlē ievērojamu lomu.

4.2

Globalizācijas process: Eiropas apdzīvotos reģionus veido procesi un dinamika, kas arvien vairāk iekļaujas pasaules līmenī. Lielās Eiropas pilsētas ir pasaules metropoļu, kas atrodas nepārtrauktā attīstībā, tīkla savienojumi. Ņujorka, Londona, Tokija, Honkonga, bet arī Frankfurte, Parīze, Ranstade, Brisele, Milāna vai Madride šeit ieņem svarīgu lomu. Šīs metropoles vada pasaules ekonomiku ar starptautisku institūciju palīdzību, bankām, lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un, pateicoties informācijas tehnoloģijām un komunikācijām, tajos nostiprina savas vadības centrālās funkcijas un kontroli. Tuvākajos gados galvenās Āzijas metropoles iesaistīsies šajā pasaules tīklā.

4.3

Eiropeizācijas process: interaktīvs process politikas, ekonomikas, sociālo jautājumu, apkārtējās vides un integrēto teritoriju aprīkošanas adaptācijai un Eiropas paplašināšanai. Vienota tirgus realizācija, eiro ieviešana un paplašināšanās vēl ilgi kalpos kā ekonomisko aktivitāšu integrācijas un izkliedēšanas Eiropas teritorijā fenomens. Jo vairāk izzudīs valstu teritorijas, jo vairāk attīstīsies dabīgā tendence pastiprināt ekonomiskos polus kontinenta līmenī. Progresīva starp reģionu polu organizācija un vajadzības gadījumā arī pārobežu (Kopenhāgena – Malme, Nīderlande Limburga – Beļģijas Limburga – Ekslašapella, franču un beļģu Lilles metropole) rāda, ka ekonomiskā attīstība arvien vairāk neievēro politiskās un administratīvās robežas, kuras ir vēsturiski mantotas un bieži vien ir mākslīgi radītas.

4.4

Metropoles teritorijas ir galvenie pētījumu, izgudrojumu un jaunu aktivitāšu radīšanas centri. Tās koncentrē aktivitātes ar augstu pievienoto vērtību, it īpaši pakalpojumu jomā uzņēmumiem. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas šeit ieņem vadošo lomu. Ekonomiskā dinamika galvenokārt koncentrējās uz metropoļu reģioniem, kuriem ir priviliģēta vieta innovācijām, zinošai sabiedrībai un apmācībām.

4.5

Šīs teritorijas savā starpā sasaistās ar visa veida fiziskiem un virtuāliem tīkliem, atkarībā no ekonomisko centru apjoma un svarīguma dažādos reģionos. Šim procesam ir tendence paplašināties un intensificēties. Eiropas transporta politika (Transport European Networks) veicina savu tīklu attīstību, tāpat kā gaisa sektora liberalizāciju.

4.6

Lisabona stratēģija, ņemot vērā sociālo kohēziju un noturīgumu, uz zināšanām balstītai konkurētspējīgai ekonomikai piešķir īpašu nozīmīgumu. Tās ieviešana metropoles teritorijām varētu dot jaunu uzdevumu.

4.7

Šis jaunais uzdevums ir daļēji cēlies no pieaugošā sasaistes svarīguma sabiedrībā, kas maina labklājības pamatus, pievelk jaunas investīcijas un sniedz jaunu pieeju jaunatnes apmācībā un vispārējā darba tirgū. Tādēļ pastāv savstarpēja saistība starp neseno interesi par pilsētu un lielpilsētu teritorijām un par jaunajām pielietotajām tehnoloģijām, it īpaši TIC (Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas), un ātru pieeju internetam, kam ir ievērojama ietekme uz iedzīvotāju dzīvi.. TIC neatgriezeniski ietekmē ražošanas un pakalpojumu struktūras, un sekojoši tās arī ietekmē teritoriju iekārtošanu un pilsētu un lielpilsētu teritoriju attīstību.

4.8

Investīciju starptautiskais raksturs, smadzeņu mobilitāte un mijiedarbība starp universitātēm, tehnoloģiju institūtiem un privāto sektoru varētu veicināt ekonomiskās grupas, kā slavenā “Porter Diamond”. Lūk ļoti svarīgā tīkla sabiedrības “network society” bāze, kurā galvenā loma ir metropoles teritorijām.

4.9

Metropoles teritorijas tāpat ir svarīgi kultūras, tūrisma un izpriecu poli. To vēsturiskais mantojums ir viens no galvenajiem elementiem to vēsturē un identitātē. To universitātes, bibliotēkas, muzeji, teātri, operas, koncertzāles ir priviliģētas vietas Eiropas kultūras saglabāšanai un popularizēšanai. Tām ir svarīga loma kultūras radīšanā un izplatīšanā. Tāpat arī metropolēs norisinās galvenie sporta un mūzikas pasākumi, kuri pulcē lielas tautas masas.

4.10

Metropoļu kosmopolītisms un ļoti svarīgs elements mēdiju industrijas attīstībā. Mēdiju industrija (prese, izdevumi, radi, televīzija, filmas, video, reklāma, telekomunikācijas) un arī radošās industrijas tajās ir sektors pilnā uzplaukumā.

4.11

Sociāli ekonomisko grupu un kultūras organizāciju grupas un dalībnieki mobilizējās, lai no jauna radītu integrācijas un dalības procesus. Neskaitot valsts pārvalžu aktivitātes, pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti nozīmīga loma pilsētu dinamikā. Lielā daļā gadījumu metropoles zonas panākumi ir saistīti ar valsts un privātās vides sadarbību un mijiedarbību.

4.12

Metropoles teritoriju kontekstā šai valsts un privātās vides mijiedarbībai un sadarbībai ir izšķiroša loma. Pieredze rāda, ka tās var realizēties daudz vienkāršāk un ar lielākiem panākumiem ne tikai lielās teritorijās, bet arī valsts līmenī. Metropoles teritoriju līmenis principā ir adekvāts līmenis, lai kopā ar visām attiecīgajām dalībpersonām nodefinētu mērķus pilsētas reģiona aprīkošanai un noteiktu nepieciešamos līdzekļus to sasniegšanai.

4.13

Pretēji tendencei, kāda novērota Savienotajās Valstīs, šodien Eiropas pilsētas attīstās vienlaicīgi gan kā pilsētas, gan kā aglomerācijās. Centri – pilsētas ir vienmēr bijuši aktivitāšu kodols un satikšanās vietas. Visbeidzot metropolēm ir izšķirošā loma Eiropas sabiedrības modeļa stiprināšanai.

4.14

Eiropas ekonomika atrodas svarīgā pārejas fāzē sakarā ar paplašināšanās procesiem un vienota tirgus integrāciju. Šis process izraisa dubultu sacensību un partnerattiecības starp teritorijām un it īpaši metropoles teritorijām. Tām ir izšķirošā loma šajā kompleksajā sacensībā. Pārvaldes trūkums metropoles teritoriju līmenī ir viena no vājajām vietām, lai nodefinētu un ieviestu konkurētspējīgas ekonomiskās attīstības stratēģijas un partnerattiecību aktivitātes.

5.1

Lielās pilsētas daudz uzsvērtāk ir saskārušās ar nopietnām sociālās kohēzijas un teritoriālās nelīdzsvarotības problēmām, nekā citas teritorijas. Metropoles teritorijas var kalpot kā piemēri sociālā un teritoriālā līdzsvara atjaunošanā Eiropas Savienības teritorijā. Tomēr pēc visām hipotēzēm, šīs uzlabošanās nevar realizēties vienīgi tad, ja ekonomiskā attīstība tiks nodrošināta ilglaicīgi.

5.2

Katrai teritorijai ir savas īpatnības. Neskaitot kultūras, sociālās un ekonomiskās attīstības īpatnības, visā Eiropā ir novērojami līdzīgi fenomeni. Par laimi lielākajā daļā gadījumu valsts un privātās dalībpersonas ar vien vairāk apzinās nepieciešamību uzlabot visu dzīves un darba apstākļus. Tomēr šeit ir jāpiebilst, ka, lai to sasniegtu, ir vēl ļoti daudz kas jāpadara.

5.3

Ja jau ir notikusi ekonomikas restrukturizācija vai tā pašlaik notiek, pāreja no viena ekonomiskā cikla uz otru noveda vai vēl noved līdz augstam bezdarba līmenim, it īpaši jauniešu un vecāku par 50 gadiem cilvēku starpā. Šie procesi īpaši skar metropoles teritorijas. Tāpat būtu jāpiemin, ka šādi procesi bieži vien noved pie pilnīgi jaunu aktivitāšu radīšanas, kas nākotnē izveido daudz piemērotākas darba vietas.

5.4

Ekonomiskā restrukturizācija tāpat izraisa darba spēka pārvietošanu, kas mono – industrijas reģionos ir par iemeslu strukturālajam bezdarbam. Šis fenomens atsevišķos gadījumos sastopams arī metropoles teritorijās, kuru rīcībā bieži vien ir iespējas risināt to ekonomisko stāvokli. Šajos modernizācijas procesos bieži vien ir redzama smagās industrijas bāzes piemērošana augstas tehnoloģijas pakalpojumu sabiedrībai, piemēram, Bilbao, Lilles vai Reinas – Rūras reģionos.

5.5

Savienība cīnās ar arvien lielākiem migrantu pieplūdumiem no trešajām valstīm. Neskatoties uz to, ka pastāv paņēmieni kā valstis un pilsētas integrē migrantus, Eiropai kopumā jādara izaicinājums šajā jomā, kur metropoles teritorijas ir lielisks piemērs. EESK jau vairākkārt savos paziņojumos lūdza Savienību izveidot kopēju likumdošanu migrācijas un patvēruma meklēšanas jomā. Savienība uzņems jaunus ekonomiskos migrantus demogrāfisku, sociālu un ar darbu (9). saistītu apstākļu dēļ. Runa iet par ne tikai augsti kvalificētām, bet arī maz kvalificētām personām. Kopienas likumdošanai jāveicina legāla migrācija un jāaizkavē nelegālā imigrācija. Tomēr Savienībai ir jāveicina migrantu integrācija sabiedrībā un jānovērš diskriminācijas (10).

5.6

Daudzās pilsētās un metropoles teritorijās tiek veicināta migrantu koncentrācija, kas ir par pamatu lielām grūtībām aizpildīt kvalificētas darba vietas sakarā ar viņu profesionālās kvalifikācijas trūkumu, sliktajām valodu zināšanām, sociālo diskrimināciju un integrācijas politikas trūkumu. Šāda situācija noved pie nevienlīdzības ienākumu ziņā un sekojoši, pieejai apdzīvotām platībām un valsts pakalpojumiem, ieskaitot izglītību un veselību. Vajadzētu vērst daudz vairāk uzmanības uz nabadzīgajiem kvartāliem, kurus skārušas šīs problēmas.

5.7

Metropolizācija bieži vien izraisa sociālo nevienlīdzību un telpisko sašķelšanos. Nelabvēlīgas sociālas grupas, starp kurām ir liels skaits jauniešu bezdarbnieku un vecāku cilvēku ar zemu ienākumu līmeni, koncentrējās atsevišķos pilsētu kvartālos, apvienojot daudzus trūkumus. Nelabvēlīgas sabiedrības ierobežošana un sabiedrisko dienestu nepietiekama kvalitāte atsevišķos kvartālos jau vien automātiski rada sava veida lamatas, no kurām izkļūt ir gandrīz neiespējami. Bieži vien šī nodalīšanās vēl arvien pastiprinās, kaut arī jau vairākus gadus ir mēģināts krīzes skartajos kvartālos ieviest pārkvalifikācijas politikas. Lai ar daudz lielākiem panākumiem ieviestu šāda liela mēroga pasākumus, ir nepieciešama koordinācija metropoles teritorijas līmenī.

5.8

Drošība metropoles teritorijās bieži vien ir kļuvis par sasāpējušu jautājumu., kas var nopietni atsaukties uz sociālo kohēziju un līdzsvarotu attīstību. Paradoksāli, ka metropoles teritoriju demogrāfiskās īpatnības un priekšrocības pārlieku saistītas ar atsevišķiem riskiem. No vienas puses var tikt pavājināta sistemātiskā funkcionēšana sakarā ar vienu vai otru dzīvībai nepieciešamo elementu apdraudējumu, kas, lai arī minimāli, tomēr saistīti ar nedrošību. No otras puses metropoļu īpatnības veicina nelabvēlīgu iedzīvotāju un preču pieplūdumu, kas saistīti ar nelegālām darbībām un saistību ar valstu vai starptautiskās noziedzības tīklu. Tas var veicināt atsevišķas noziedzības aktivitātes, tām piešķirot anonimitāti, loģistiku un vervēšanai labvēlīgu pamatu. Metropoļu sāpīgie punkti ir priviliģētie jaunu terorisma formu mērķi. Šīs attīstības sagādā problēmas patreizējā starptautiskās politikas kontekstā.

5.9

Apkārtējās vides aizsardzība un noturīgas attīstības mērķu ievērošana ir citi izaicinājumi, ar ko saskaras metropoles teritorijas. Tām ir jārespektē starptautiskās saistības: Kioto protokols, Agenda 21, Māstrihtas līgums, kopienas attīstības programma no 1993. līdz 1998. gadam. Šajā sakarā ir jāveicina mijiedarbība starp ekonomisko attīstību un apkārtējās vides aizsardzību, ko savstarpēji var veicināt pilsētu attīstības organizācijas (transporta sistēma, dzīvojamo zonu izveide, atkritumu un netīro ūdeņu pārstrāde, trokšņu samazināšana, vēsturisko centru saglabāšana, dabas un lauksaimniecības matojuma aizsardzība, u.c.).

5.10

Ātra lielas daļas metropoles teritoriju paplašināšanās, ir saistīta ar to ekonomikas, kas balstīta uz infrastruktūrām un privāto un sabiedrisko transportu, paplašināšanos un intensifikāciju. Sakarā gan ar apkārtējās vides, gan ekonomikas jautājumiem, to pārvalde prasa piemērot arvien jaunas attīstītas tehnoloģijas. Visas apkārtējās vides politikas no valsts un privātā sektora prasa lielas izmaksas. Arī valsts līdzfinansējums ir nepietiekams, un līdz pat šim brīdim valsts un privātās partnerattiecības ir guvušas niecīgus panākumus.

5.11

Problēmas metropoles teritorijās arvien vairāk sakāpinās, ja šo zonu administratīvā pārvalde nenotiek vienā ritmā līdz ar ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pieaugumu, kurā koncentrējas liels skaits dzīvojamo platību, un no kurienes ik dienu cilvēku plūsmas dodas uz darbu. Metropoles teritorijās administratīvā pārvalde bieži vien ir atbilstoša pagājušajam laikmetam, un tas rada šķēršļus administrācijas funkcionēšanai un sekojoši, efektīvas ekonomikas politikas ieviešanai. Starp administratīvo pārvaldi un ekonomiskajām dalībpersonām ir jābūt labai koordinācijai, kas ir priekšnoteikums labai metropoles teritoriju pārvaldei.

5.12

Šajā jomā pastāv liela situāciju dažādība. Dažkārt metropoles teritorija ir mazāka nekā administratīvā zona, kurā tā atrodas. Daudz biežāk tā pārklāj vairākas administratīvās zonas. Metropoles teritorija gandrīz vienmēr sastāv no vairākām komūnām vai citām administratīvajām vienībām. Daudzas valsts pārvaldes (reģionālās un valstu) šādas situācijas uzskata par faktiem un ne kā tēmas, kurām būtu jāveltī diskusijas.

5.13

Lai meklētu risinājumu, katra valdība ievieš savas metodes. Lielās pilsētas mēģina dalīties pieredzē, taču ir pārāk maz konsultāciju un pieredzes apmaiņai Savienība līmenī, kas ļautu labāko pieredžu salīdzināšanu un pārņemšanu.

5.14

Ja augstāk aprakstītie fenomeni ir raksturīgi metropoles teritorijām, ir novērotas lielasatšķirības starp veidiem, kā tie tiek risināti. Liela daļa ir reģionālās pārvaldes piemēri, kurus galvenokārt atbalsta uz valstu valdības un privātajā sektorā iesaistītie un organizēta pilsoniskā sabiedrība, kas būtiski ietekmē notikumus un rada jaunu nākotnes modeli. Šo politiku īstenošana uzlabo sociāli ekonomiskos apstākļus, un šie reģioni noteikti kļūst daudz konkurētspējīgāki un sociāli labāk piemēroti. Eiropas Savienībai vajadzētu izpētīt šos piemērus un realizēt konsultācijas, lai noteiktu labākās prakses, un lai ES pati savā teritorijā varētu uzlabot situāciju, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus.

6.1

Eiropas statistiskā sistēma attīstās līdz ar Eiropas politikām. Pateicoties PAC, mēs zinām liellopu un cūku skaitu attiecīgajā reģionā. Bet mums nav pieejami dati par darba spēku vai pievienoto vērtību lielu pilsētu aktivitāšu sektoros un to ekonomisko ietekmes sfēru ne tikai sakarā ar ad hoc politikas trūkumu, bet arī nepietiekamajiem līdzekļiem, kurus Eiropa nesen bija piešķīrusi pilsētu statistikai. Eurostat pilsētas – reģionu vienība sastāv tikai no 5 cilvēkiem. Līdzekļiem, kas ir Eurostat rīcībā, nav nekā kopēja ar tam veicamajiem uzdevumiem.

6.2

Salīdzinošie sociāli ekonomiskie pētījumi par metropoļu reģioniem attiecībā uz visu Eiropas teritoriju, kurus veic ekonomiskās un reģionu teritorijas līmeņa attīstības institūcijas, universitātes, konsultanti vai Eiropas Komisija, bieži vien ir tikai neskaidri un nepietiekami apraksti. Tie balstās uz Eurostat publicētajām reģionu statistikām. Eurostat ir priekšrocība sakarā ar Eiropas mērogā izstrādātām harmonizētas statistikas definīcijām. Taču tām arī ir liels trūkums: Eurostat reģionālais sadalījums, Teritoriālo statistikas vienību nomenklatūra (vai NUTS) ir valstu administratīvo vienību savārstījums. Šīs robežas atbilst katras valsts politikas un pārvaldes vēsturei. Izņemot atsevišķus gadījumus, tās ģeogrāfiski ir neadekvātas, lai reāli novērtētu un salīdzinātu ekonomisko, sociālo un apkārtējās vides stāvokli metropoles teritorijās Eiropas mērogā. NUTS sadalījums tam nav piemērots.

6.3

Eurostat statistika neļauj novērtēt iedzīvotāju aktivitātes, bezdarbu vai lielpilsētu teritoriju produkciju un sekojoši novērtēt un salīdzināt tādus statistiskos indikatorus kā iedzīvotāju pieauguma ritms, produkcijas pievienotā vērtība, darbs, bezdarbs vai vispārējā darba produktivitāte. Pētījumu, kurus metropoļu reģioni realizējuši, pieaicinot privātos konsultantus vai valsts institūcijas, rezultātu novērtējums parāda ticamu datu trūkumu un to nespēju salīdzināt tos ģeogrāfiskā līmenī, kas var būt par pamatu ne tikai kļūdainu slēdzienu pieņemšanā, bet dažkārt var būt pretrunīgi attiecībā uz sociāli ekonomisko novērtējumu Eiropas metropoļu reģionos (piemēram, kas attiecas uz produktivitātes izpēti viena reģiona ietvaros).

6.4

Datu trūkums par Eiropas reģionu un metropoles teritoriju sociāli ekonomisko novērtējumu ir zaudējumus radoša situācija divu galveno iemeslu pēc:

6.4.1

Metropoles teritorijas ir pieauguma virzītājspēks. Tajās ietilpstošās ekonomiskās aktivitātes paplašinās arī uz citu valstu apdzīvotiem centriem. Lai iegūtu pašu labāko no starptautiskās vides izmaiņām, ir nepieciešams, lai metropoles teritoriju rīcībā būtu regulārs to jaudu novērtējums Eiropas mērogā.

6.4.2

Tāpat būtu vēlams, lai Eiropas līmeņa pētījumos būtu iekļauti dati par šādiem svarīgiem aspektiem kā imigrācijas problēmas, darba kvalitāte, nabadzība un norobežošanās, apkārtējā vide, drošība, u.c.

6.5

Savienotajās Valstīs jau vairāk nekā divpadsmit gadu par 276 lielpilsētu teritorijām tiek sagatavoti svaigi salīdzinoši dati, kuri pieejami internetā (11). Eiropā pilsētām katrā valstī ir sava definīcija (un dažkārt arī metropolēm), un ir skaidrs, ka vēl grūtāk ir izstrādāt kopēju metropoles teritoriju definīciju. Uzskatot to, ka patreiz ir svarīgi ieviest Lisabonas stratēģiju, kam nepieciešami ticami un salīdzināmi dati par Eiropas metropoles teritorijām, EESK uzskata, ka šis jautājums sakārtojams starp Eurostat un valstu statistikas institūtiem, lai šajos ietvaros iegūtu nepieciešamos datus.

6.6

Pilsētu audits II, kuru uzsāka Eiropas Komisija, tā realizācijas laikā apkopo datus par iedzīvotāju dzīves apstākļiem 258 pilsētās un aglomerācijās. Šim projektam ir svarīga loma, lai apgādātu ar datiem pētījumus par sociālo kohēziju. Tomēr tas nesniedz pilnīgus un izmantojamus datus salīdzināšanai ar citiem metropoļu reģioniem Eiropas mērogā par sociāli ekonomisko stāvokli. Tomēr dati tiek noteikti pilsētu un aglomerāciju mērogā, vadoties no katrā valstī pastāvošās definīcijas. Londonas, Parīzes un Berlīnes dati tiks noteikti attiecīgo administratīvo reģionu ietvaros (Greater London, Ile-de-France, Berlīnes zeme).

6.7

ORATE projekts (Eiropas teritorijas aprīkošanas tīkla uzraudzība) paredz uzlabot teritorijas pārzināšanu. Taču tas atduras pret datu trūkumu ekonomikā komūnu mērogā, kā arī NUTS 3 līmenī par visu Eiropas teritoriju kopumā. Tas labi parāda ļoti daudzos trūkumus, kas patreiz ir Eiropas statistikas sistēmā.

6.8

Visi šie iepriekš minētie norādījumi parāda, ka Eurostat ir spējīgs savākt ticamus un salīdzināšanai derīgus datus par apdzīvotām vietām un metropolēm, taču tam ir nepieciešami papildus budžeta un personāla resursi.

6.9

Šeit jāatzīmē nesens pētījums (12), kurš sniedza datus no Eiropas pētījuma par darba spēku Eiropas ziemeļu rietumu metropoles teritorijās, kurās ir vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju. Tas parāda, ka liela izmēra metropolēs, kurām nav noteikti komūnu kritēriji, ir iespējams ievākt daudzus datus par sociāli ekonomisko stāvokli, un kuri ir izmantojami salīdzināšanai Eiropas mērogā, izmantojot Eurostat koordinētā Statistikas nacionālā institūta ikgadējos pētījuma datus. Eksperimentālā kārtā būtu vēlams, lai šis pētījums tiktu veikts arī par citām Eiropas metropolēm.

7.1

Jau vairāk nekā desmit gadus daudzās Dalībvalstīs, kā arī reģionu līmenī notiek diskusijās un pētījumi par Eiropas metropoles teritoriju jauno realitāti. Neskatoties uz to, ka šo teritoriju loma daudz vairāk iezīmējas gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī nekā agrāk, tomēr to nozīme Lisabonas stratēģijas ieviešanā līdz šim vēl nav atzīta.

7.2

Metropoles teritorijas ir tās, kurās var realizēt Lisabonas stratēģijas mērķus – gan ekonomiskos, sociālos, gan saistītos ar apkārtējo vidi. Tās ir arī galvenā vide apmācībām, pētījumiem, izgudrojumiem, augstajām tehnoloģijām, jaunu aktivitāšu radīšanai un uzņēmumu rakstura attīstībai. Tās arī ir galvenie transporta un telekomunikāciju, kas savukārt atvieglo uzņēmumu sasisti tīklā, universitāšu un pētījumu centru mezgli. EESK atzīmē, ka vislabākā Eiropas augošā ekonomikas potenciāla mobilizācijai nepieciešama visu valsts un privātā sektora dalībpersonu piesaiste, kas strādā ar metropoles teritoriju noturīgas ekonomikas attīstību. Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā Eiropas metropoles teritoriju lomu, Lisabonas stratēģijas mērķi netiks sasniegti, ja tie netiks realizēti metropoles teritorijās.

7.3

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī attīstība nepiesaista pietiekami daudz uzmanības valdību līmenī, ir saistīts ar faktu, ka politiski administratīvo reģionu robežas tikai retos gadījumos atbilst metropoles teritoriju ģeogrāfiskajām robežām. Sekojoši ar dažiem izņēmumiem, nav pieejami nevieni ticami un salīdzināšanai Eiropas mērogā derīgi dati, kas ļautu raksturot sociāli ekonomisko situāciju un patreizējo dinamiku metropoles teritorijās.

7.4

EESK atzīmē, ka Savienības interesēs ir, lai:

7.5

Šādas informācijas iegūšanai un izmantošanai varētu būt sekojošas priekšrocības:

7.6

EESK atbalsta METREX 2003. gada priekšlikumu par Eiropas programmas izveidi attiecībā uz metropoles teritorijām (13) Šāda programma METROPOLITAN varētu kalpot kā tikšanās un domu apmaiņas punkts. Tā varētu arī saturēt darba grupas, kuru uzdevums būtu identificēt labākās prakses jomās, kuras tiek izskatītas šajā atzinumā.

7.7

EESK atbalsta svarīgumam, kas piešķirts “konkurētspējai” un saikni starp jaunu nodefinētu reģionu politiku un Lisabonas stratēģiju Trešajā ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju, kas ir īpaši nozīmīgi metropoles teritorijām. Tām atsevišķos mērķus ar nosaukumu “konkurētspēja” un “zināšanas” varētu atbalstīt Reģionu attīstības Eiropas fonds.

7.8

EESK uzskata par nepieciešamu Eurostat ietvaros izveidot vienību “Metropoles teritorijas”, kura uzdevums būtu ik gadu apkopot augstāk minētos datus.

7.9

Grūtības varētu būt sastopamas, definējot visu metropoles teritoriju ģeogrāfiskās robežas un apkopojot informāciju un salīdzināšanai izmantojamus datus. Tieši tāpēc EESK uzskata, ka pilotprogramma, kas atbilstu augstāk minētajām rekomendācijām, tuvākajā laikā varētu būt piemērota uz noteiktu skaitu metropoles teritorijām. Tā arī ierosina, lai šī pilotprogramma tiktu realizēta starp reģionu politikas Ģenerāldirekciju, Eurostat, valstu statistikas institūtiem un attiecīgajām metropolēm.

7.10

EESK cer, ka Eiropas institūcijas piekritīs šajā atzinumā ieskicētajām vadlīnijām. Tieši tāpēc EESK uzskata par lietderīgu, lai paralēli foruma starp metropoles teritorijām un Komisiju izveidei, šo teritoriju situācijas apskats tiktu iekļauts arī Konkurētspējas Padomes un neformālās Padomes dienas kārtībā par teritorijas aprīkošanu un pilsētu jautājumiem.

1 –

mērķi – atzīt Eiropas metropoļu svarīgo lomu

2 –

atbalstīt efektīvu metropoļu pārvaldes sistēmas izveidi

3 –

no visu integrētās metropoļu stratēģijas pusēm atbalstīt definīciju

4 –

atbalstīt metropoļu politikas, kuras paredz uzlabot savu konkurētspēju, sociālo un teritoriālo kohēziju