7.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 302/27

1.

2.

3.

4.

5.

6.

1.1

Lietderīgā enerģija (1) ir mūsu šodienas dzīvesveida un kultūras pamats. Tikai tās pieejamība pietiekamā daudzumā noveda pie patreizējā dzīves standarta: dzīves veids, pārtikas sagāde, vispārējā labklājība un personiskās izvēles iespējas lielajās un plaukstošajās industriālajās nācijās ir sasniegušas vēl nebijušu līmeni. Ja netiktu nodrošināta pietiekama energoapgāde, šie sasniegumi būtu apdraudēti.

1.2

Nepieciešamība pēc drošas, nedārgas, ekoloģiski nekaitīgas un ilgstoši noturīgas energoapgādes ir viens no Lisabonā, Gēteborgā un Barselonā pieņemto lēmumu krustpunktiem. Atbilstoši tam Eiropas Savienība enerģētikas politikā vadās pēc trim savstarpēji cieši saistītiem un vienlīdz svarīgiem mērķiem, proti, konkurētspējas aizsardzība un uzlabošana (1), apgādes drošums (2) un apkārtējā vide (3), kas visi kopā tiek aplūkoti noturīgas ilgtermiņa attīstības perspektīvā.

1.3

Komiteja vairākos atzinumos ir konstatējusi, ka šo mērķu sasniegšanu tomēr aizkavē nozīmīgi šķēršļi, un tā jau vairākkārt ir nodarbojusies ar šo šķēršļu izraisītās enerģijas problēmas, tās dažādo aspektu un iespējamo risinājumu aplūkošanu (2). Šeit jāizceļ Komitejas atzinums par Komisijas Zaļo grāmatu “Eiropas stratēģija ceļā uz drošu energoapgād” (3), kā arī par “Nepieciešamo izpēti sakarā ar drošu un ilgstošu energoapgādi” (4).

1.4

Jau minētajos atzinumos Komiteja akcentēja, ka enerģijas nodrošināšana un lietošana ir saistīta ar apkārtējās vides piesārņojumu, dažādiem riskiem, resursu izsmelšanu, kā arī problemātisku ārpolitisko atkarību un neprognozējamību un ka svarīgākie pasākumi apgādes risku mazināšanai ir atkarīgi no pēc iespējas daudzpusīgas un sabalansētas visu enerģijas veidu un formu izmantošanas, ieskaitot enerģijas taupīšanu un racionālu izlietojumu. Tur ir atrodams arī īss atsevišķu metožu priekšrocību un trūkumu raksturojums (5), no kura atkārtošanas šeit ierobežotā apjoma dēļ ir jāatsakās.

1.5

Neviena opcija vai tehnika, kas var būt noderīga nākotnes energoapgādē, nav tehniski perfekta, absolūti brīva no jebkādas kaitīgas ietekmes uz apkārtējo vidi, neapmierina visas vajadzības un nenodrošina pietiekošu potenciālu ilgtermiņa perspektīvā. Tādēļ perspektīva un apzinīga Eiropas enerģētikas politika arī nevar paļauties uz to, ka ir iespējams garantēt pietiekamu, augstākminētajiem mērķiem atbilstošu energoapgādi, izmantojot tikai dažus, atsevišķus enerģijas avotus. Tas pats skar arī enerģijas taupīšanu un racionālāku izmantošanu.

1.6

Tātad, ilgstoša, videi nekaitīga un ekonomiski pamatota energoapgāde nav nodrošināta ne Eiropas, ne globālā mērogā (6). Iespējamo risinājumu atslēga varētu atrasties tikai intensīva turpmākā izpētes un izstrādes darba rezultātā. Enerģētiskā izpēte (7) ir jebkuras ilgstoši veiksmīgas enerģētikas politikas stratēģiskais elements un nepieciešamais pamatakmens. Citētajā atzinumā Komiteja šai sakarā ieteica pielietot konsistentu Eiropas Enerģētikas programmu, kuras būtiskākās daļas gan jau ir iekļautas Sestajā Izpētes un attīstības pamata programmā vai attiecīgi EURATOM Pētniecības un izglītības programmā, taču piešķirtajam ieguldījumam izpētes un izstrādes jomā vajadzētu būt ievērojami lielākam.

1.7

Bez tam, Komiteja norādīja, ka enerģijas problēmas izpētei vajadzētu būt orientētai globālāk un aptvert ievērojami ilgāku laikposmu, sakarā ar to, ka enerģijas saimniecībā izmaiņas notiek ļoti lēni un klimata maiņu izraisošo gāzu emisija ir nevis reģionāla, bet globāla problēma, un ir sagaidāms, ka šī problēma mūsu gadsimta otrajā pusē vēl vairāk saasināsies.

1.8

Gan resursu izmantošanas ierobežojumus, gan emisijas problemātiku (siltumnīcas efektu izraisošās gāzes), vēl smagākus padara prognozes, kas paredz, ka pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma un mazāk attīstīto valstu attīstības rezultātā enerģijas patēriņš pasaulē turpinās pieaugt un līdz 2060. gadam, iespējams, dubultosies vai pat trīskāršosies. Tāpēc stratēģiju un attīstības perspektīvu mērķi ir jāpielāgo šādiem apvāršņiem.

1.9

Arī savā īsajā atzinumā par pastāvīgu dabisko enerģijas avotu izmantošanu (8) Komiteja vēlreiz norāda uz to, ka uz noturību orientētajā ilgtermiņa stratēģijā ir jāietver daudz ilgāks laikposms.

1.10

Kā Komiteja jau konstatēja (9), augstākminētie izteikumi pilsoņu vidū un publiskajās diskusijās tomēr netiek uztverti pietiekoši nopietni. Turklāt eksistē plašs viedokļu diapazons, kas atrodas kaut kur pa vidu starp risku un iespēju nepietiekamu novērtējumu un pārspīlējumu. Šis spektrs sākas ar uzskatu, ka līdz šim viss ir izdevies labi un vajadzības gadījumā gan jau varēs apgūt jaunas raktuves (jo jau vairākus gadu desmitus tika draudēts ar mežu izmiršanu vai apgalvots, ka naftas un gāzes rezervju pietiks vēl tikai 40 gadiem), un sniedzas līdz pārliecībai, ka kopējo pasaules enerģijas patēriņu būtu viegli apmierināt ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, ja vien uz tiem tiktu sakoncentrēti visi zinātnes rīcībā esošie līdzekļi un sabiedrība attiecīgi pielāgotos.

1.11

Sakarā ar to vēl neeksistē arī nekāda pietiekami vienota globālā enerģētikas politika, un pat Eiropas Savienības dalībvalstu starpā enerģētikas politikas jomā pastāv ievērojamas atšķirības.

2.1

Gan ļoti smagu atoma kodolu dalīšanās (šķelšanās), gan ļoti vieglu atoma kodolu saplūšana (sintēze) ir procesi, kuros – mērot pēc nepieciešamā masas apgrozījuma – atbrīvojas tādi enerģijas daudzumi, kas apmēram miljons reižu pārsniedz ķīmisko procesu rezultātā izdalītās enerģijas daudzumu.

2.2

Vispirms (apmēram 1928. gadā) tika atklāts, ka atoma kodolu saplūšana ir līdz tam neizskaidrojamais saules un vairuma citu zvaigžņu enerģijas avots. Tas nozīmē, ka kodolu saplūšanas radītā enerģija, kas izpaužas kā saules starojums, ir enerģijas avots, no kura ir atkarīga arī visa mūsu dzīve – ieskaitot augu augšanu, fosilo enerģijas avotu veidošanos, kā arī reģenerējamu enerģijas resursu ieguvi.

2.3

Līdzko (1938) šis atklājums papildinājās ar kodolu dalīšanās atklāšanu un tās potenciāls tika atzīts par spēcīgu virszemes enerģijas avotu, kas ir izmantojams arī miera vajadzībām, aizsākās daudzsološā un dinamiskā attīstība ceļā uz tā izmantošanu.

2.4

Attīstības gaitā izrādījās, ka ar kodolu dalīšanās palīdzību iespējams apbrīnojami ātri sasniegt mērķi, kaut arī cerību uz praktiski neierobežotu virszemes enerģijas avotu, ko nodrošina atoma kodola saplūšana, vēl nebija iespējams pilnībā īstenot.

2.5

Konkrētais abu formu kodolenerģijas izmantošanas mērķis ir (i) ražot elektroenerģiju bez siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un (ii) samazināt transporta sektoram tik svarīgās degvielas – ogļūdeņražu (naftas un dabasgāzes) patēriņu, kuru sadedzināšanas rezultātā izdalās mazāks daudzums CO2, nekā sadedzinot ogles, tāpēc tie varētu būt izmantojami vai jau tiek izmantoti arī elektroenerģijas ražošanā (10).

2.6

Darbības principi, nosacījumi, vides un drošības aspekti, resursu pietiekamība un pieejamība u.c. atoma kodolu šķelšanās un saplūšanas procesi ir principiāli atšķirīgi; visās šajās kategorijās atomu kodolu saplūšanai būtu konceptuālas priekšrocības (skatīt 2.11 un sekojošos punktus).

2.7

Atoma kodolu dalīšanās. Atomu kodolu dalīšanās jau vairākus gadu desmitus tiek izmantota enerģijas iegūšanai. Spēkstacijas, kurās izmanto kodolu dalīšanos, jau ir devušas lielu ieguldījumu siltumnīcas efektu veicinošo gāzu (CO2) emisijas ar naftas vai gāzes patēriņu/importu saistītās atkarības mazināšanā. Tādēļ diskusija par kodolenerģiju, īpaši, saistībā ar CO2 izplūdes ierobežošanu un šim nolūkam paredzēto instrumentu (pamudinājumu un sodu) pielietojumu, ir atsākusies no jauna. Komiteja to jau pirms neilga laika aplūkoja atsevišķā atzinumā (11).

2.8

Kā kurināmais kodolu dalīšanās procesā kalpo periodiskās sistēmas sevišķi smago elementu izotopi (12), respektīvi, torijs, urāns un plutonijs. Kodolu dalīšanās rezultātā atbrīvojas neitroni un šo vielu atomu kodolos inducē sašķelšanās procesus, līdz ar ko var notikt ar enerģijas ieguvi saistīta ķēdes reakcija, kuras apmērus ir nepieciešams regulēt. Tā rezultātā veidojas radioaktīvi un pa daļai ļoti ilgmūžīgi šķelšanās produkti un aktinīdi, kas gadu tūkstošiem ilgi ir jāizolē no biosfēras. Tas izraisa bažas, un daļa iedzīvotāju pievienojas viedoklim, ka kodolenerģiju vajadzētu aizliegt principā. Bez tam, vienlaikus rodas arī jaunas sašķeļamas vielas, piemēram, plutonijs (no 238urāna), kas ir jāpakļauj kontrolei kā kodolieročiem pielietojams materiāls.

2.9

Kodoldalīšanās reaktori darbojas pēc dedzinātavas principa. Kodolu dalīšanās vajadzībām paredzētās kurināmā rezerves vairākiem gadiem (spēkstacijā pēc apjoma tās ir apmēram 100 tonnas) ir ieslēgtas reaktora tilpnē, un ar regulēšanas procesu starpniecību tiek pieļauts tāds šķelšanās reakciju daudzums, kas nepieciešams vajadzīgās jaudas nodrošināšanai. Neskatoties uz augsti attīstīto tehniku, ar ko tiek regulēti šie procesi, un drošības garantijām, milzīgais uzkrātās enerģijas kvantums turpina palielināt bažas. Papildus vēl jāmin arī tas, ka pēc reakcijas saglabājas ievērojams karstums, kā rezultātā lielākai daļai reaktoru tipu pēc izslēgšanas ir nepieciešama intensīva dzesēšana, lai novērstu pārkaršanas iespējas.

2.10

Ņemot vērā šādas bažas, Komiteja jau savā pirms neilga laika sniegtajā atzinumā par šo jautājumu (13) norādīja, ka kodolu dalīšanās tehnikas jomā patlaban tiek izstrādāta jau ceturtā spēkstaciju paaudze, kam patreizējo iekārtu jau tā augstais pasīvās drošības standarts tiks uzlabots vēl vairāk.

2.11

Kodolu saplūšana. Mērot pēc nepieciešamā masas apgrozījuma kodolu saplūšanas (sintēzes) reakcija ir visefektīvākais enerģijas process, kāds ir potenciāli izmantojams uz zemes. Kodolsintēzes reaktori ir aparatūra, kas paredzēta kontrolētai atoma kodolu saplūšanas reakcijas izraisīšanai un tās rezultātā atbrīvotās enerģijas izmantošanai, respektīvi, nepārtrauktā režīmā (14) strādājošas spēkstacijas, kas ražo elektroenerģiju galvenokārt pamata slodzes diapazonā. Kā kurināmais tiek izmantoti ūdeņraža izotopi (skat. zemāk). Hēlijs – nekaitīga cēlgāze (15) ar lietderīgas izmantošanas iespējām – ir kodolsintēzes reaktora “pelni”.

2.12

Taču kodolsintēzes reakcijas laikā – kas notiek tikai tad, ja reakcijas “partneri” ļoti lielā ātrumā saskrienas (16) – papildus atdalās neitroni, kas rada reaktora sienu materiālā radioaktivitāti (un var izmainīt tā mehāniskās īpašības). Tādēļ atbilstošās izpētes un attīstības programmas mērķis ir izstrādāt tādus materiālus, kuru radiotoksiskums (17) jau pēc simts vai vismaz pārsimts gadiem būs samazinājies līdz tādam radiotoksiskumam, kāds piemīt ogļu sadedzināšanas rezultātā pārpalikušajiem pelniem, un tā varētu dot iespēju lielu daļu šo materiālu atkal izmantot. Tā nozīmīgi tiktu atvieglota gala glabāšanas problēma.

2.13

Zinātniski tehniskie priekšnoteikumi kodolsintēzes enerģijas ieguvei ir saistīti ar ārkārtīgi augstām prasībām. Būtiskākās no tām ir saistītas ar sarežģīto uzdevumu – sakarsēt no ūdeņraža izotopiem (respektīvi, deitērija un tritija maisījuma) sastāvošu gāzi līdz temperatūrai, kas pārsniedz 100 miljonus grādu (tā rezultātā tas pārvēršas plazmā (18)), lai kodoliem sadursmes brīdī būtu pietiekami liels ātrums, kad var nodrošināt vēlamos saplūšanas procesus. Bez tam, ir jāspēj šī plazma pietiekoši ilgi saturēt kopā, kā arī aizvadīt un padarīt izmantojamu atbrīvoto enerģiju.

2.14

Šie procesi norisinās kodolsintēzes reaktora degšanas kamerā, turklāt, tajā nepārtraukti tiek iepūsts kurināmais, kura enerģijas rezerves (spēkstacijā to apjoms ir daži grami) bez papildus padeves tikai dažām minūtēm, līdz ar ko nevēlamas jaudas svārstības nav iespējamas. Un vēl: tieši fakts, ka jebkura kļūme noved pie atdzišanas un “kodoltermiskā” sadegšanas procesa nodzišanas (19) ir vēl viena raksturīga, ar drošību saistīta priekšrocība.

2.15

Tādēļ šie raksturīgie drošības aspekti, iespēja ievērojami samazināt ilgstoši noturīgus radioaktīvos atkritumus – sakarā ar to, ka kodolsintēzes rezultātā šķelšanās produkti, kā arī ilgstoši noturīgie un sevišķi bīstamie komponenti (aktinīdi) neveidojas vispār – un gandrīz neierobežotie resursu krājumi padara enerģijas ieguvi atoma kodolsintēzes rezultātā par ļoti interesantu un noteicošu nākotnes energoapgādes sastāvdaļu un tādējādi ir uzskatāmi par ieguldījumu gaidāmo problēmu atrisināšanā.

2.16

Saskaņā ar to Komiteja jau savos līdzšinējos atzinumos ir norādījusi uz to, ka uz kodolsintēzes enerģiju orientēti izpētes un attīstības darbi ir ļoti svarīgs nākotnes enerģētikas politikas elements, kalpo kā uzskatāms, veiksmīgas Eiropas integrācijas piemērs un tādēļ ir uzstājīgi jāpieprasa to iekļaušana Izpētes un attīstības pamata programmā vai attiecīgi EURATOM Pētniecības un izglītības programmā.

3.1

Pirmie apsvērumi par to, kā varētu izmantot kodolsintēzes enerģiju miera vajadzībām, aizsākās pirms nepilniem 50 gadiem. Toreizējā situācijā dažās valstīs jau bija pieejama tehnika un kodolu saplūšanas procesi, kas paredzēti ieroču izgatavošanai (ūdeņraža bumba), solis uz to pielietojumu miera apstākļos gan šķita daudzsološs, tomēr arī ārkārtīgi grūts un ilgstošs.

3.2

Divi vēl šodien pielietoti tā laika citāti to padara īpaši uzskatāmu un raksturo jau piecdesmit gadus ilgi novēroto spriedzi starp lielajām cerībām un ļoti sarežģītām fizikālajām un tehniskajām problēmām. No vienas puses, H.J. Bhabha savā Pirmās Ženēvas konferences par kodolenerģijas izmantošanu miera vajadzībām atklāšanas uzrunā 1955. gadā sacīja: “I venture to predict that a method will be found for liberating fusion energy in a controlled manner within the next two decades. (20)” No otras puses, R.F. Posts 1956. gadā ASV publicētājā pārskata rakstā (21) par kodolsintēzes tēmu rakstīja: “However, the technical problems to be solved seem great indeed. When made aware of these, some physicists would not hesitate to pronounce the problem impossible of solution. (22)”

3.3

Retrospektīvi var konstatēt, ka starp daudzveidīgajām iespējamās realizācijas idejām, kas tolaik radās, jau bija arī tādas tā saucamās “magnētiskās ieslēgšanas” koncepcijas, kuras tagad ir pierādījušas sevi kā daudzsološas metodes, kas izpilda izvirzītos nosacījumus. Tomēr bija nepieciešams nogurdinošs, šķēršļiem un atsitieniem pilns ceļš uz tālāko zinātniski tehnisko attīstību un uzlabojumiem, līdz radās iespēja nonākt pie šādas atziņas. Šeit runa ir par TOKAMAK (no krievu valodas, saīsinājums: toroidāla (23) magnētiskā kamera) un STELLARATOR. Abas metodes ir vienas, kopējas pamatkoncepcijas paveidi, respektīvi, kad ar atbilstoši strukturētu gredzenveida magnētisko lauku palīdzību karstā plazma tiek ieslēgta noteiktiem priekšnoteikumiem atbilstošā vidē.

3.4

Celmlauža loma šeit bija Eiropas Kopienas projektam JET (Joint European Torus), kura tehniskais izpildījums (24) parādījās tieši 20 gadus vēlāk (25). JET eksperimentālajā fāzē ne tikai tika pirmo reizi faktiski nodrošinātas nepieciešamās plazmas temperatūras, bet deviņdesmitajos gados, izmantojot deitērija un tritija saplūšanas procesus, arī kontrolējamos apstākļos iegūti ievērojami kodolenerģijas daudzumi (tieši 20 megadžouli viena eksperimenta laikā). Tādējādi jau tika panākts, ka no plazmas ar kodolsintēzes procesa starpniecību īslaicīgi tika iegūta tāda pati jauda kā procesam apsildes nolūkos pievadītā jauda.

3.5

Šādu panākumu iespēju nodrošināja tas, ka Eiropas Kopienas programmas EURATOM ietvaros kodolu saplūšanas pētījumu veikšanai tika apvienoti visi spēku. Šajā tīklā kopīgā identitātē apvienojās dažādas EURATOM asociētās dalībvalstu laboratorijas – ar savu izmēģinājumiem paredzēto aprīkojumu un darbiem, kā arī ar līdzdalību JET. Respektīvi, šeit jau priekšlaicīgi tika īstenota ideja par Eiropas pētniecisko telpu un nodemonstrēts tās spēks un varēšana.

3.6

Tātad, līdz ar to tika veiksmīgi sasniegts pirmais, izšķirošais vispasaules kodolsintēzes izpētes etaps un nodemonstrēts fizikālais kodolsintēzes plazmas radīšanas un magnētiskās izolēšanas princips.

3.7

Bez tam, šim progresam bija raksturīga priekšzīmīga globālā kooperācija, ko cita starpā koordinēja tādas organizācijas kā IAEA (Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra) un IEA (Starptautiskā Enerģijas aģentūra). Noteicošais bija galvenokārt Eiropas zinātnes ieguldījums. Pēc tam, kad mērķtiecīga darba rezultātā tā panāca citus, sevišķi, ASV, Eiropa starptautiskā mērogā šodien ieņem godpilno pirmo vietu.

3.8

Balstoties uz nu jau 17 gadus senās prezidentu Gorbačova un Reigana, bet vēlāk arī Miterāna iniciatīvas, radās plāns ITER (26), kas kā globāls Kopienas projekts paredzēja izstrādāt pirmo eksperimentālo reaktoru ar pozitīvu plazmas jaudas bilanci (respektīvi, kur no plazmas kodolsintēzes rezultātā tiek iegūta ievērojami lielāka jauda, nekā pievadīta šim procesam) un, ja iespējams, to kopīgi arī uzbūvēt un darbināt.

3.9

Ar “degšanu” (dēvētu arī par “kodoltermisko degšanu”) šeit jāsaprot tāds stāvoklis, kurā kodolsintēzes rezultātā atbrīvojusies enerģija (precīzāk: enerģija, ko satur radītā hēlija atomu kodoli) būtiski ietekmē to, lai tiktu uzturēta nepieciešamā, ārkārtīgi augstā plazmas temperatūra. No līdzšinējiem eksperimentiem izrietošie slēdzieni rāda, ka to ir iespējams panākt tikai ar tādu aparatūru, kam ir pietiekami, respektīvi, spēkstacijas apjomam atbilstoši, izmēri. Tas arī ir pamatā ITER dimensiju noteikšanai.

3.10

Līdz ar to programma atrodas izpētes un attīstības fāzē, un šo abu jēdzienu krasa atdalīšana nav iespējama. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu ITER izvirzītos mērķus, no vienas puses, ir jāpabeidz tādu fizikālo jautājumu izpēte, kas ir iespējama tikai, izmantojot ilgāku laiku degošas kodolsintēzes plazmas. No otras puses, ir nepieciešamas tādas tehniskās konstrukcijas daļas (piemēram, ļoti lieli supravadoši magnēti, plazmai atbilstoša (27) degšanas kamera, agregāti plazmas apsildei), kas ar līdzīgu specifikāciju un izmēriem vēlāk veidos funkcionējošu jaudas ražošanas reaktoru. Tātad, tas ir pirmais solis, kas tiek sperts no fizikas uz spēkstaciju tehniku.

3.11

Sakarā ar ITER veiktie globālie plānošanas darbi ir pieejami informatīvu izklāstu un būvēšanas dokumentācijas formā, kā arī kā prototipi un pārbaudīti modeļa komponenti. Tie balstās uz pieredzi un ekstrapolāciju, kas iegūta visu līdzšinējo eksperimentu rezultātā un aizsākās ar JET – ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules kodolsintēzes izpētes programmas flagmani.

3.12

ITER lineārie izmēri (vidējais plazmas gredzena diametrs – 12 metri, degšanas kameras tilpums – tieši 1000 m3) tieši divas reizes pārsniedz atbilstošos izmērus JET. Ar ITER palīdzību paredzēts pie desmitkārtīgas jaudas palielināšanas (28) ar sākotnējo degšanas ilgumu ik pa vismaz 8 minūtēm (reducēta jaudas samazinājuma gadījumā – ar degšanas ilgumu, kura garums būtībā nav ierobežots) saražot veselus 500 MW kodolu saplūšanas radītās enerģijas.

3.13

ITER būves izmaksas ir aprēķinātas veselu 5 miljardu eiro apmērā (29).

3.13.1

Būvējot ITER, lielākā daļa no šīm izmaksām pieplūstu no firmām, kas saņemtu piemaksu par dažādu izmēģinājuma iekārtas detaļu izgatavošanu un montāžu. Tā rezultātā Eiropas ievērojamā līdzdalība ITER būvēšanā nestu labumu Eiropas rūpniecībai, bagātinot to ar inovācijas spēkiem un vispārējiem tehniskiem know-how, un tādējādi kalpotu Lisabonas stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

3.13.2

Jau agrāk rūpniecībai nāca par labu daudzie kodolsintēzes programmas “blakusprodukti” (30). Ir sagaidāms, ka šis svarīgais papildus ieguvums līdz ar ITER būs sajūtams īpaši lielā mērā.

3.13.3

ITER būvēšanas laikā visi Eiropas (respektīvi, Kopienas un dalībvalstu) izdevumi, kas nepieciešami programmai kopumā būtu mazāki par 0,2 % no kopējām enerģijas galapatēriņa izmaksām Eiropā.

3.14

Pateicoties ITER partnerattiecībām, kas sākumā tika nodibinātas starp ES, Japānu, Krieviju un ASV, no kurām tālākās, mainīgās attīstības (31) gaitā pirms apmēram pieciem gadiem ASV izstājās, bet 2003. gadā atkal pievienojās un kam sekoja arī Ķīna un Koreja, ne tikai kļuva iespējams plānošanas darbu izmaksas sadalīt uz visu starptautiskās enerģētikas zinātnes lielo partneru pleciem, bet arī tika nodrošināts, ka plānošanā tiek iepludināti visi pasaulē pieejamie darbu rezultāti.

3.15

Bez tam, tādējādi tika izcelta šīs ieceres kā globāla projekta globālas problēmas risināšanai lielā nozīme.

3.16

Arī kopējā ITER celtniecība un ekspluatācija dotu visām partnervalstīm nozīmīgu zināšanu un tehnisko iespēju pieaugumu (šajā jautājumā skatīt 5. nodaļu), un tas, ne tikai ņemot vērā šo jauno enerģijas sistēmu, bet arī vispārēju inovāciju augstas klases tehnoloģijās.

3.17

Tehnikas attīstībā gan tas būtu nepieredzēts gadījums, ja iekārta ar ITER izvirzīto mērķi visā pasaulē tiktu uzbūvēta tikai vienu vienīgu reizi, respektīvi, ja pie šī soļa notiktu atteikšanās no konkurējošu un tādā pašā izstrādes līmenī esošu variantu attīstīšanas vai izmēģināšanas, - kā tas jau pilnībā apstiprinājās arī gadījumos ar aviāciju, lidojumiem kosmosā vai kodolu dalīšanās reaktoriem.

3.18

Tādēļ šāda, taupības izraisīta atteikšanās būtu jānovērš ar īpaši dzīvotspējīgu pavadošo programmu palīdzību, kuru ietvaros tiek dota iespēja arī ideju inovācijai un attīstības risku mazinošiem koncepciju variantiem (32), kas vispirms tomēr būtu jāizpēta reducētā mērogā un pēc tam – ar nelielām izmaksām.

4.1

Akumulētajiem ITER rezultātiem, kas kopš būves aizsākšanas būs gaidīti apmēram 20 gadus, jānodrošina bāzes dati pirmās demonstratīvās kodolu saplūšanas spēkstacijas izstrādāšanai un būvēšanai. Tādējādi demonstrācijas varianta būve varētu tikt uzsākta pēc apmēram 20 līdz 25 gadiem.

4.2

Raugoties no tagadējā skatupunkta, būtu jāizstrādā tādas kodolu saplūšanas spēkstacijas, kuriem piemīt sekojošas īpašības:

4.3

Lai izstrādātu demonstrācijas modeli (DEMO), paralēli centrālajiem jautājumiem, piemēram, enerģijas ieguvei, kā arī degšanas ilgumu ierobežojošiem procesiem, kas jāizpēta un jānodemonstrē jau ITER ietvaros, un paralēli jau rīcībā esošajām vai vēl attīstāmajām, prasīgajām metodēm, jāturpina un jāpastiprina arī citi svarīgi tehniskās attīstības darbi.

4.4

Tie īpaši ir saistīti ar iekšējo kurināmā apriti (tritija ieguvi un apstrādi), jaudas izvadi, materiālu izturību plazmas radītās slodzes (plazmas-sienas interakcija) un neitronu kustības ietekmē, remontdarbu tehniku, tālvadības uzlabošanu, kā arī degšanas ilguma palielināšanas tehnikas pilnveidošanu uz pilnīgi nepārtrauktu degšanas procesu. Īpaši svarīgs uzdevums ir savu struktūras materiālu izstrādāšana ar zemu vai nekādu aktivēšanas līmeni, pie kā pastiprināti jāstrādā, pamatojoties uz ilgtermiņa izmēģinājumiem un novērtējumu.

4.5

Tomēr būtu kļūdains uzskats, ka līdz ar demonstrācijas modeļa izgatavošanu visi izpētes un attīstības uzdevumi būs izpildīti. Tehnikas vēsture parāda, ka šī intensīvā pētniecība un attīstības darbs bieži vien tika uzsākts tikai tad, kad pirmais prototips jau eksistēja.

4.5.1

Tehnikas vēsture liecina arī par to, ka kādas jaunas tehnoloģijas pirmie prototipi nereti bija tikai neuzlabotas, rupjas ierīces, salīdzinot ar elegantajām mašīnām, par kādām tās pakāpeniski tika attīstītas.

4.5.2

Patreizējā dīzeļdzinēju uzlabošana notiek gandrīz 100 gadus pēc tā izgudrošanas. Arī kodolu saplūšanas reaktorus būs nepieciešams uzlabot, pilnveidot un pieskaņot aktuālajām prasībām.

5.1

Pašreiz augstākajā politiskajā līmenī ir iznests strīds ap ITER ierīkošanai paredzētās vietas izvēli starp Cadarache (38) Eiropā un Rokašo-Muru (39) Japānā, no kura iznākuma ir atkarīga gan dažādu pušu finansiālā līdzdalība, gan nepieciešamo pavadošo programmu izstrāde.

5.2

Pirms ASV atgriešanās un Ķīnas pievienošanās pie ITER partneriem, raugoties reālistiski, nepastāvēja nekādas šaubas par to, ka ITER atrašanās vieta tiks noteikta Eiropā – arī tādēļ, ka tādējādi vislabāk tiktu nodrošināts, ka ITER – tāpat kā JET – sagaida veiksme.

5.3

Taču tagad līdz ar to ir izveidojusies jauna situācija, kad ASV un Koreja iestājas par to, lai atrašanās vieta būtu Rokašo-Mura Japānā, neskatoties uz skaidrām un lielā mērā akceptētām tehniskajām priekšrocībām, kādas ir atrašanās vietai Cadarache. Ja lēmums par atrašanās vietu būtu šāds, Eiropa zaudētu savas vadošās pozīcijas un atteiktos no līdzšinējo investīciju un darba augļiem, ar visām no tā izrietošajām sekām zinātnes un rūpniecības jomā.

5.4

Saskaņā ar to Komiteja atzīst, apsveic un atbalsta Eiropas Padomes 2004. gada 25./26. marta lēmumu, kurā tā apstiprina, ka vienprātīgi atbalsta Eiropas piedāvājumus ITER projektam, un kurā tā uzaicina Komisiju virzīt ar to saistītās sarunas ar mērķi, lai šī projekta realizācija pēc iespējas drīz varētu sākties Eiropas piedāvātajā vietā.

6.1

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka kodolsintēzes rezultātā iegūtās enerģijas izmantošana miera vajadzībām slēpj sevī potenciālu ļoti nozīmīgam ieguldījumam enerģijas apgādes atrisināšanā no ilgtermiņa perspektīvas, vides saudzēšanas un konkurētspējas viedokļa.

6.1.1

Pamats tam ir šo nākotnes tehnoloģiju priekšrocības, kā:

6.1.2

Kodolsintēzes enerģijas potenciāls papildina atjaunojamos enerģijas avotus, tam, salīdzinot ar vēja un saules enerģiju, piemīt tāda priekšrocība, ka tas nav atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem vai diennakts laika. Tas attiecas arī uz aspektu, kas saistīts ar prasībām pieskaņotu attiecību starp centralizēto un decentralizēto sistēmu.

6.1.3

Tādēļ Komiteja jau vairākos atzinumos (41) ir izteikusies par labu izteiktai un pastiprinātai kodolsintēzes enerģijas izpētes un izstrādes projektu veicināšanai.

6.2

Komiteja apmierināti konstatē, ka – Eiropas kodolenerģijas programmas un tās kopējā eksperimenta JET vadībā – pirmais, izšķirošais globālās kodolsintēzes izpētes etaps, respektīvi, kodolu saplūšanas rezultātā iegūtās enerģijas fizikālā principa nodemonstrēšana, ir pabeigts veiksmīgi. Tādējādi tika izveidota bāze eksperimentālā reaktora ITER ierīkošanai, kurā pirmo reizi jāiegūst un jāizpēta degoša saplūšanas plazma, kurā rodas daudz lielāks daudzums enerģijas, nekā nepieciešams pievadīt.

6.3

Atbilstoši tam gadiem ilgie izpētes un attīstības darbi un tiem nepieciešamās investīcijas tagad globālas sadarbības rezultātā ir novedušas pie tā, ka plānošanas darbus un politiskos pasākumus eksperimentālā reaktora ITER izbūvēšanas un darbināšanas jomā, kas dimensiju ziņā jau pietuvojas spēkstacijai, var novest līdz gatavības pakāpei.

6.4

Komiteja izceļ Eiropas kodolsintēzes izpētes programmas novatorisko un vadošo ieguldījumu, bez kura šodien ITER projekta vēl nebūtu.

6.5

Savukārt ITER rezultātiem jānodrošina bāzes dati pirmā elektroenerģiju ražojošā kodolsintēzes reaktora demonstrācijas modeļa DEMO izstrādei un uzbūvēšanai. DEMO būve varētu tikt uzsākta apmēram pēc 20 līdz 25 gadiem.

6.6

Komiteja atbalsta Komisijas centienus stratēģiskā ziņā sagatavot Eiropu tam, lai tā arī komerciālās izmantošanas fāzē varētu ierindoties augstā pozīcijā, lai tādējādi pastiprinātā mērā kodolsintēzes programmas daļas ārpus ITER orientētu uz DEMO.

6.7

DEMO izstrādāšanai ir svarīgas atbildes uz centrāliem jautājumiem, kas jāizpēta un jānodemonstrē jau ITER ietvaros, taču nepieciešams arī tālāks progress citu būtisku uzdevumu risināšanā: kā piemērs šeit minama magnētu konfigurācijas pilnveidošana, materiālu izstrāde (piemēram, lai uzlabotu izturību pret plazmas izraisīto eroziju, neitronu radītiem bojājumiem un inducētās radioaktivitātes neitralizācijas laiku), kurināmā cirkulācijas sistēmas, jaudas izvades, plazmas plūsmas piedziņas un tās iekšējā sadalījuma, efektivitātes, kā arī komponentu drošuma uzlabošana.

6.7.1

Komiteja norāda uz to, ka tālākais progress ir sasniedzams tikai ar plašu Eiropas izpētes un attīstības programmu, kurā iesaistītas dalībvalstis un tiklas, kas sastāv no fizikāliem un, īpaši, tehniskiem eksperimentiem un lielām iekārtām, kam jābūt izmantojamām ITER atbalstīšanai un papildināšanai.

6.8

Komiteja uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt patreizējo pacēlumu un atbildēt uz šāda zinātniski tehniskā ziņā ambicioza un noturīgai energoapgādei tik būtiska mērķa radītajiem izaicinājumiem ar neatlaidību, uzņēmību un nepieciešamo līdzekļu ieguldījumu. Tā vienlaikus ir arī nopietna apņemšanās ievērot Lisabonā un Gēteborgā noteiktās stratēģijas.

6.8.1

Tas ietver turpmākajiem panākumiem nepieciešamo un līdz ar to – ievērojami lielāku – līdzekļu piešķiršanu enerģētikas izpētei kopumā, taču šajā gadījumā, pirmkārt, kodolsintēzes programmai, gaidāmās Septītās Izpētes un attīstības pamatprogrammas un EURATOM programmas ietvaros.

6.8.2

Tas ietver pietiekamas fizikas un tehnikas ekspertu personāla bāzes nodrošināšanu, lai ITER realizācijas un DEMO izstrādes rīcībā būtu pietiekošs daudzums Eiropas ekspertu. Komiteja šai sakarā norāda arī uz savu neseno atzinumu par šo īpašo tēmu.

6.8.3

Tas ietver to, ka tīklā ir jāpaliek iesaistītām augstskolām un pētniecības centriem: no vienas puses, tādēļ, lai nodrošinātu jauno zinātnieku un inženieru paaudzi ar nepieciešamajām speciālajām zināšanām, no otras puses, lai ar attiecīgajiem ekspertiem un aprīkojumu varētu piedalīties gaidāmo uzdevumu izpildē, taču, visbeidzot, arī tādēļ, lai veidotu savienojošo posmu ar civiliedzīvotājiem.

6.8.4

Un, visbeidzot, tas kā īpaši svarīgu uzdevumu ietver savlaicīgu visdažādāko augsta līmeņa zinātniski tehnisko atklājumu piesaistīšanu un nodrošināšanu atbilstoši pieaugošajām Eiropas rūpniecības prasībām šajā jomā. Ja Eiropas rūpniecība līdzšinējā kodolsintēzes programmā galvenokārt ir darbojusies augstam specializācijas un prasību līmenim atbilstošu atsevišķu komponentu izstrādātāja un piegādātāja lomā, kaut arī ir nepieciešams šos pieredzes krājumus uzturēt un bagātināt, tomēr, pietuvojoties kodolsintēzes reaktoru pielietojumam, pakāpeniski vajadzētu iejusties lomā, kas paredz lielāku atbildību un līdzdalību noteikšanas procesā.

6.8.5

ITER būvēšanai un DEMO izstrādāšanai paredzētie, industrijā iepludināmie, ievērojamie investīciju līdzekļi vecinās gan ekonomikas stiprināšanu, gan – kas ir vēl svarīgāk – izaugsmi un kompetenci šajā prasīgajā, jaunajā tehnikas jomā. To skaidri parāda arī daudzveidīgie iepriekšējās kodolsintēzes programmas “blakusprodukti”.

6.9

Starptautiskā mērogā Eiropa atrodas daudzkārša izaicinājuma priekšā: no vienas puses, ir jāapliecina tās vadošā loma kodolu saplūšanas izpētē ne tikai uz spēcīgās ASV zinātnes fona, bet arī attiecībā pret pieaugošo trīs ITER Āzijas partneru spēku. No otras puses, ir pēc iespējas labi jākopj un jāattīsta līdzšinējā, vēl nekad nepieredzētā starptautiskā kooperācija.

6.10

Saskaņā ar to Komiteja atbalsta Komisijas nodomu, kas saistīts ar šī izaicinājuma pieņemšanu. Tā apelē pie Padomes, Parlamenta un dalībvalstīm, lai tās pievienojas un neizlaiž no rokām Eiropas prioritārās pozīcijas šajā tik svarīgajā nākotnes jomā. Taču šai ziņā eksistē problēmas.

6.11

Pirms ASV atgriešanās un Ķīnas un Korejas pievienošanās pie ITER partneriem, raugoties reālistiski, nepastāvēja nekādas šaubas par to, ka ITER atrašanās vieta tiks noteikta Eiropā – arī tādēļ, ka tādējādi vislabāk tiktu nodrošināts, ka ITER – tāpat kā JET – sagaida veiksme.

6.12

Taču tagad ir izveidojusies jauna situācija sakarā ar to, ka patlaban ASV un Koreja iestājas par ITER atrašanos Rokašo-Murā, Japānā neskatoties uz skaidrām un lielā mērā akceptētām tehniskajām priekšrocībām, kādas ir atrašanās vietai Cadarache. Ja lēmums par atrašanās vietu būtu šāds, Eiropa zaudētu savas vadošās pozīcijas un atteiktos no līdzšinējo investīciju un darba augļiem, ar visām no tā izrietošajām sekām zinātnes un rūpniecības jomā.

6.13

Saskaņā ar to Komiteja atzīst, apsveic un atbalsta Eiropas Padomes 2004. gada 25./26. marta lēmumu, kurā tā apstiprina, ka vienprātīgi atbalsta Eiropas piedāvājumus ITER projektam, un kurā tā uzaicina Komisiju virzīt ar to saistītās sarunas ar mērķi, lai šī projekta realizācija pēc iespējas drīz varētu sākties Eiropas piedāvātajā vietā.

6.14

Apkopojot un pastiprinot to, Komiteja apelē pie Padomes, Parlamenta un Komisijas, lai tiktu pārņemta iniciatīva izmantot patiešām visas iespējas un nepieciešamības gadījumā arī izstrādāt jaunas strukturālās koncepcijas starptautiskai darba dalīšanai, lai ITER atbilstoši tā izšķirošajai stratēģiskajai lomai svarīga un noturīga enerģijas avota attīstībā katrā gadījumā tiktu ierīkots Eiropā.