7.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 302/8

1.1

ES gan pirms, gan pēc Lisabonas mērķu uzstādīšanas ir saskārusies un joprojām saskaras: 1) ar nopietnām problēmām attiecībā uz Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un modernizāciju, it sevišķi MVU; 2) nopietnu valsts iestāžu neprasmi un pārmērīgu birokrātiju, veicinot uzņēmējdarbību; 3) koordinēšanas neesamību starp tiem, kas pārstāv MVU, varas iestādes un komisiju, veicinot konkurētspēju; 4) koordinēšanas neesamību starp nacionālajām politikām MVU atbalstam; 5) būtisku ilgtermiņa MVU stratēģiju neesamību dalībvalstīs; 6) nopietnām attiecībām attiecībā uz finansiālo atbalstu uzņēmumiem (it sevišķi MVU) no bankas sektora un uzņēmējdarbības kapitāla nozares; 7) augstas kreditēšanas izmaksas tiem, kuriem pieder mazi MVU, un paaugstinātu risku; 8) pastāvīgas MVU politikas neesamību.

1.2

ES atzīst, ka, iekams tiks izveidots iekšējs tirgus likumdošanas un likumu ietvaros, MVU pilnīgi nav pieņēmusi pašreizējo sistēmu un tās iespējamās priekšrocības un pilnīgi neizmanto šo potenciālu.

1.3

ES palielina smagās cīņas apjomus pret starptautisko konkurenci, pret vērā ņemamo ASV ekonomisko un politisko ietekmi (1), kas ir sasniegusi ļoti augstu konkurētspēju un produktivitāti, un pret Japānu, Dienvidaustrumāzijas zemēm (2), un topošajām ekonomikām kā, piemēram, Ķīnas, Indijas un Brazīlijas.

1.4

Visnopietnākā sociālā un ekonomiskā problēma, ar kuru saskaras ES, ir bezdarbs; arī jaunu darba vietu izveidi ES ir padarījusi par savu primāro mērķi, īpaši MVU, kas veido lielum lielo vairumu no Eiropas uzņēmumiem.

1.5

ES pieliek ievērojamas pūles, lai atbalstītu pētniecību un tehniskās zinātnes, jo ES zina, ka, veicot uzlabojumus šajos sektoros, tas ir vienīgais veids, kas nodrošinās attīstību un progresu, bet ierosinātā stratēģija ne vienmēr nodrošina cerētos rezultātus, jo tiem nav elastīgu mehānismu un noteiktu satvaru, kas savukārt veicina birokrātiju, samazina efektivitāti un rada nevēlamas aizkavēšanās.

1.6

Atbildot uz iepriekšminēto, Amsterdamas Padome (1997. gada jūnijs) un īpašais Sammits par nodarbinātības jautājumiem (1997. gada novembris, Luksemburga) iedibināja fondus Pieaugumam un nodarbinātības iniciatīvai, tai laikā Ministru padome ar 98/347/EK (3) un 2000/819/EK (4) lēmumiem iedibināja fondus organizētam un turpmākam Eiropas uzņēmējdarbības atbalstam kopā ar īpašām programmām, lai izveidotu vairāk darba vietu.

2.1.1

MVU tiek atbalstīti tāpēc, ka ir uzskatāmi parādīts, ka tie krietni vieglāk rada jaunas darba vietas, jo labi piemērojas mainīgajiem tirgus apstākļiem, vieglāk pieņem lēmumus un krietni ātrāk īsteno jaunās prasības uzņēmuma ietvaros. Turklāt bieži vien MVU ir tie, kuriem ir visvairāk iedibināšanas problēmu (birokrātijas un finanšu resursu neesamības dēļ), sekmējot novatoriskus projektus (kas tiem neļauj piekļūt finansējumam no bankām un jaunajās dalībvalstīs banku sistēmu neesamība, kas spēj nodrošināt līdzīgu finansējumu) un virzoties uz starptautisku sadarbību.

2.2.1

Programmas budžets bija €423,56 miljoni, kurus veidoja €168 EIS Palaides shēmai, €57 EKU vajadzībām un €198,56 miljoni MVU Garantijas shēmām. Lielās MVU Garantijas shēmas pagarinājuma dēļ EKU nodeva €30,56 miljonus. Līdz 2002. gada 29. maijam vai līdz perioda beigām, kas pārklāj budžeta līdzekļu nodošanu, sākotnējais budžeta izvietojums EIS Palaides shēmai un MVU Garantijas shēmai bija pilnīgi EIS uzticēts. EKU vajadzībām bija pieejami €14,5 miljoni, lai īstenotu dažādus projektus.

2.2.2

Riska kapitāla shēma (ETF Palaides shēma) atbalsta riska kapitāla investīcijas MVU, īpaši palaides posmā un to agrīnajos attīstības posmos un/vai novatoriskajos MVU, investējot specializētajos uzņēmējdarbības kapitāla finansējumos.

2.2.2.1

Saskaņā ar Eiropas Kopuzņēmumu (EKU) ES nodrošina finansiālu atbalstu MVU, lai iedibinātu jaunus transnacionālus kopuzņēmumus ES.

2.2.2.2

Saskaņā ar MVU Garantijas shēmu ES nodrošina finansējumu, lai segtu EIS garantiju un pretgarantiju izmaksas un lai veicinātu aizņēmumu pieaugumu jauniem, novatoriskiem MVU. Tas tiek panākts, palielinot garantijas shēmu jaudu, kas darbojas dalībvalstīs un ir saistītas gan ar esošajām, gan jaunajām programmām. Shēma sedz zaudējumu daļu, kas rodas garantiju dēļ, līdz predestinētam apjomam ar īpašu uzsvaru uz līdzekļu piešķiršanu MVU nemateriālajiem aktīviem.

3.1

Pēc Komisijas ziņojuma saskaņā ar ETS Palaides shēmu uz 2002. gada jūniju programma augsto tehnoloģiju sektorā atbalstīja apmēram 206 MVU (biotehnoloģija/zinātnes par dzīvību un informācijas tehnoloģija) (6); tie arī sasniedza ļoti labus rezultātus darba vietu izveides ziņā. MVU Garantijas shēma atbalstīja 112 000 mazākus uzņēmumus, kas palielināja nodarbinātību par pāri 30 %, bet EKU atbalstīja ļoti maz ierosinājumus (tika pieņemti tikai 137 ierosinājumi).

4.1

Komisijas ziņojums (7) par trijām shēmām ir balstīts uz ļoti nelielu uzņēmējdarbības piemēru, kas nozīmē to, ka izdarītajos secinājumos ir augsta statistisko, kā arī faktu kļūdu iespējamība.

4.2

Četru gadu laikā no 1998. gada (sākuma gads) līdz 2002. gadam (izvērtējuma gads) ETS Palaides shēma atbalstīja apmēram 206 MVU. EESK uzskata, ka šis cipars ir zems, salīdzinot to ar līdzvērtīgu iniciatīvu rezultātiem ASV, kur MVU palaides izplatīšana un uzņēmējdarbības uzplaukums ir bijis balstīts uz līdzīgiem pasākumiem un augsta riska uzņēmuma kapitāla finansēts. Tikai 31 starptautiskais kopuzņēmums tika iedibināti un EKU tika izveidotas tikai 252 jaunas darba vietas, tātad rezultāts, kas nenesa gaidīto. MVU garantijas shēmas rezultāti ir labi.

4.3

Prognozes, kas ir veiktas šajā ziņojumā par darba vietu izveidi uzņēmumos, kas ir saņēmuši atbalstu, ir balstītas uz agrīniem datiem (2001. gads līdz 2002. gada vidus) un tos nevar uzskatīt par atbilstošiem šīm trijām shēmām.

4.4

EESK nesniedz galīgus, konkrētus un pilnīgus datus par jaunu darba vietu izveidi (1998.–2003.), kas īsti neļauj novērtēt situāciju un sniegt ziņas un izdarīt secinājumus. EESK tomēr atkal pievērš īpašu interesi jaunu darba vietu izveidei un griežas pie Komisijas, lai to padarītu par visnozīmīgāko prioritāti pēc ilgtermiņa programmas pieņemšanas.

4.5

Augsta riska investīcijas ir obligāts priekšnoteikums, lai veicinātu novatoriskas idejas, kas tiktu transformētas uzņēmumos un dotu rezultātu veiksmīgos investīciju projektos. Dažu uzņēmumu fenomenālie panākumi kompensē citu novatorisku uzņēmumu neveiksmes, kuras tirgus nepieņēma.

4.6

Shēma pilnībā neņem vērā tradicionālo ekonomiku. Bieži vien nosūtot novatoriskām darbībām, tas izslēdz pieejas iespēju mazo un vidējo tradicionālās uzņēmējdarbības finansējumam. Inovācija ir ļoti nozīmīgs ekonomikas modernizēšanas un konkurētspējas sekmēšanas rīks. Bet ir jābūt uzsvērtam, ka: a) pastāv Eiropas uzņēmējdarbības risks, zaudējot tirgus daļas pastāvīgu tradicionālo sektoru produktu importam no zemu cenu trešajām valstīm; b) ja nav paredzēts atbalsts tradicionālajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tad pastāv risks, ka tirdzniecības un vairumtirdzniecības sektoros tiks izveidoti oligopoli ar ķēdes reakciju visam ražošanas procesam un būs darba vietu tīrie zaudējumi.

4.7

Birokrātijas izskaušana, pilna apjoma apkalpošanas iedibināšana, kas ir atbildīga par īstenošanas darbībām, un atbrīvošanās no nevajadzīgajiem dokumentiem, mūsdienu tehnoloģiju izmantošana ir pamata prasības MVU iesaistīšanai programmās.

5.1

EESK atbalsta Komisijas ierosinātos 2000/819/EK lēmuma labojumus.

5.2

Komiteja piekrīt Komisijas uzskatam, ka pilnīgs triju finansēšanas instrumentu ieguldījums var tikai būt novērtēts pēc vērā ņemama laika posma, bet tā uzskata, ka ir pagājis pietiekami daudz laika kopš tie tika ieviesti, lai izdarītu secinājumus un veiktu noteiktus labojumus, un ka pašreizējā nežēlīgajā konkurētspējīgā globalizētajā ekonomikas laikmetā tas ir būtiski, kopš uzņēmējdarbības virzība un perspektīvas ir pastāvīgi mainīgas.

5.3

EESK saprot, ka 2001. un 2002. gada laikā starptautiskā uzņēmējdarbības vide bija nelabvēlīga un ka bija samazināta uzņēmumu kapitāla apgāde ES ietvaros un ka lielo banku sektorā negribēja aizdot MVU. 2002. gadā garantiju pieprasījums Eiropā būtiski pieauga, jo lielās bankas sāka prasīt papildu drošību lielā riska un lielo izmaksu dēļ, kas ir saistītas ar aizdevumu vadību. Šajā situācijā EESK ņēma vērā instrumentus, īpaši Garantijas shēmu un Palaides shēmu, lai joprojām būtu noderīgas. Tā arī ieteica spēcīgāku sadarbību ar specializētām nelielām bankām, kas darbojas galvenokārt ar MVU un kurām ir elastīgas sakaru sistēmas.

5.4

EESK atbalsta projektus triju shēmu pakļautībā un atzīst, ka tie ir nepieciešami. Tomēr tā ņem vērā procesu, ar kuru MVU piekļūst apgrūtinošiem, birokrātiskiem un neelastīgiem instrumentiem, kopš tā laika, kad uzņēmumiem bieži vien ir vērā ņemamas problēmas, iegūstot informāciju, un problēmas ar iekšzemes procedūrām.

5.5

EESK ņem vērā MVU Garantijas shēmu, kas ir īpaši noderīga un prasa šo finansējumu, lai būtiski pavirzītos uz priekšu, kā arī tieši katram veiktajam mēģinājumam, lai iekļautu tās valstis, kas līdz šim nav bijušas pārklātas (Grieķija, Īrija un Luksemburga).

5.6

EESK atbalsta Garantijas shēmas pagarināšanu līdz ar jaunu dalībvalstu iestāju, kurās ir tūkstošiem MVU, bet kurām nav pieejas banku aizdevumiem un tādējādi nespēj efektīvi investēt un izveidot jaunas darba vietas.

5.7

EESK uzskata, ka programmas budžetam būtu jābūt atkārtoti izskatītam, lai segtu jauno dalībvalstu vajadzības. Pašreiz pieejamais budžets bija paredzēts tikai 15, bet ne 25 dalībvalstīm un jaunajām dalībvalstīm noteikti ir lielākas vajadzības.

5.8

EESK griežas pie Komisijas, lai tā veiktu nepieciešamās darbības turpmākajai ETS Palaides shēmas sekmēšanai, kopš tas ir nozīmīgs MVU inovāciju izveides instruments un augsta riska uzņēmējdarbības atbalsta instruments, kas ir nepieciešams, lai attīstītu pētniecību un tehnoloģijas, kā arī citas MVU investīciju shēmas, kas neietilpst augsto tehnoloģiju grupā, bet ir nozīmīgu uzņēmējdarbības interešu zonā un tai ir jābūt piekļuvei visu veidu finansējuma līdzekļiem un instrumentiem. Tāpēc Komiteja ierosina, lai:

5.9

EESK ņem vērā privāto un sabiedrisko pieejamo kapitālu ES zonā RTD vajadzībām, kas ir prasībām nepiemērots, lai segtu lielākas MVU vajadzības informācijas, jauno tehnoloģiju un biotehnoloģijas sektoros. Komiteja pieprasa, lai būtu atrasts ievērojami palielināts finansējums, lai segtu tās vajadzības.

5.10

Kur tas ir nepieciešams, tiek iedibinātas ātrgaitas un elastīgas sistēmas un ļoti veiksmīgi vadītas ES; tās būtu jāņem vērā, jāizvērtē un jāizmanto. Šeit būtu jābūt plašākai sadarbības pakāpei ar specializētajiem uzņēmējdarbības kapitāla fondiem, lai kur un vienalga kādi investīciju procenti būtu. (8) EESK aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu šajā jautājumā.

5.11

EESK uzskata, ka ir jāvelta vairāk pūļu, lai informētu MVU par Garantijas shēmas esamību un darbību un jārod labāki piekļuves un sazināšanās veidus ar EIS un FIB. Īstenotais pētījums uzrādīja, ka vairums MVU nezina, ka ES tiem ir iedibinājusi oficiālu atbalsta sistēmu. Tāpēc ir nepieciešams tieši iesaistīt biznesa organizācijas (tirdzniecības palātu, tirdzniecības asociācijas, mazu un vidēju uzņēmumu organizācijas utt.), lai uzlabotu informācijas apgādi un izveidotu tiešākus un efektīvākus sakarus ar MVU, un lai krietni ātrāk atrisinātu praktiskās problēmas, kas rodas tad, kad programma ir īstenota.

5.12

EESK uzskata, ka tūlīt pēc jauno dalībvalstu iestājas ir jābūt īstenotam īpašam novērtējumam, lai paplašinātu shēmas, jo, lai gan novērtējums ir bijis veidots no tām problēmām, ar kurām ir sastapušās jaunās dalībvalstis, ir zināms, ka: a) pašreizējā situācija izrādīsies neizdevīgāka nekā ir ziņots, b) būs nepieciešami būtiski atbalsta līmeņi nekā pašreiz ir novērtēts, c) būs nepieciešams korekcijas periods, kas izraisīs nopietnus riskus MVU.

5.13

EESK piekrīt Komisijas ierosinājumam pakāpeniski pārtraukt EKU agrāk, paturot prātā tās pašreizējo kritizēto struktūru. Lai gan ESSK gribētu uzsvērt to, ka tā arī turpinās atbalstīt transnacionālos kopuzņēmumus, jo tā tic, ka pastāv nozīmīga kavēšanās transnacionālajos projektos un uzņēmējdarbībā ES un ka barjeras uzņēmējdarbībai Eiropā būtu jānoņem.

5.14

Būs arī nepieciešams ņemt vērā atkārtotas EKU programmas ievadīšanas iespējamību vai programmas, kas ir balstīta uz līdzīgu principu, ja un kad pēc paplašināšanās pieaugs iespējas izveidot transnacionālos uzņēmumus ES un EEA ietvaros. Tādējādi būtu jābūt politikai, lai atbalstītu transnacionālus uzņēmumus starp MVU tā, lai būtu iespējams sasniegt šo nozīmīgo mērķi bez ārkārtējas birokrātijas, kas traucē EKU programmai un bija iemesls tās neveiksmei.

5.15

EESK tic, ka pēc jau gūtās pieredzes ar Sestā Satvara programmu Izpētes un tehnoloģiskajai attīstībai MVU vajadzībām būtu atkārtoti jāievieš maza mēroga programmas, kopš šādas programmas pašreiz nav ilgtermiņa programmas koncepcijas daļa.

5.16

EESK atzīst, ka ir lielas administratīvās maksas, īstenojot zema līmeņa finansējuma programmas, un ka tāpēc ir tendence tās ievērojami ierobežot. Tomēr piezīmē, ka, samazinot šādas programmas, tas liedz MVU piekļuvi, kas nespēj gūt labumu no augsta līmeņa finansēšanas programmām. Šo iemeslu dēļ EESK piekrīt Eiropas Parlamentam un steidzina Komisiju būt īpaši rūpīgai attiecībā uz šo programmu samazināšanu vai atcelšanu, īpaši kopš tie skaidri nodrošināja MVU pašreizējās vajadzības. Komiteja uzskata, ka šim nolūkam ir nepieciešams komisijai strādāt kopā ar uzņēmējdarbības organizācijām.

5.17

EESK ņem vērā Eiropas mazo uzņēmumu hartu, kas ir pieņemta Eiropas Padomē Feirā (2002. gada 19. jūnijā), kas ir īpaši nozīmīga iniciatīva un ir noformējusi daudzus atzinumus šajā jautājumā. Komiteja būtu vairākkārt atkārtojusi vajadzību īstenot hartas nosacījumus praksē uz skaidru likumīgu nosacījumu pamata.

5.18

EESK atbalsta finansēšanas mērķus, kas ir noteikti I. pielikumā (darbības sfēru apraksts) MVU Garantijas shēmai (I. pielikums, 4.a) i) punkts, bet tā uzskata, ka tas varētu būt turpmāk paplašināts pēc nopietna un ilgstoša dialoga ar MVU pārstāvošām organizācijām (piem., kvalitātes sistēmām, apkārtējās vides studijām, kvalitātes studijām, tehniskā un tehnoloģiskā atbalsta, tehnoloģijas pārneses)).

5.19

EESK uzskata, ka komisijai ir jāveic krietni izlēmīgākas un efektīvākas darbības, lai stiprinātu novatoriskus MVU un pārtrauktu birokrātisma līmeni programmās (piem., atbrīvojot no nevajadzīgajiem dokumentiem, paātrinātu procedūras utt.), tā kā tam ir negatīvas sekas un izraisa nevajadzīgu aizkavēšanos.

5.20

EESK ir apmierināta ar veidu, kā programmas ir attīstītas, un cer, ka tās turpinās atbalstīt un uzlabot.