(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (2), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (“ECDC”), ECDC ekspluatē specializētus uzraudzības tīklus (“specializēti tīkli”), kas kopā veido Regulas (ES) 2022/2371 13. pantā minēto epidemioloģiskās uzraudzības tīklu. Tā kā specializēto tīklu darbības veido pamatu infekcijas slimību uzraudzībai un galu galā profilaksei un kontrolei Savienības līmenī, tīklu darbības procedūrām vajadzētu būt lietderīgām, efektīvām un konsekventām.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 851/2004 5. panta 4. punktu specializētos tīklus veido valstu kontaktpunkti vai operatīvie kontaktpunkti, ko valstu kompetento koordinējošo struktūru vārdā izraudzījušies valstu koordinatori. Tāpēc, nosakot to pienākumus, procedūrās būtu jāņem vērā visas šīs dažādās lomas.

(3)

Regulāra saziņa un apmaiņa veicina koordināciju un uzlabo uzraudzību Savienības līmenī. Tās dod iespēju salīdzināt savu praksi ar paraugpraksi un pielāgot Savienības uzraudzības sistēmas izmaiņām epidemioloģijā, iedzīvotāju uzvedībā un laboratoriskajās metodēs. Tāpēc katram specializētajam tīklam būtu regulāri jātiekas un vajadzības gadījumā būtu jāsazinās starp sanāksmēm.

(4)

Epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbības procedūras būtu periodiski jāizvērtē, lai nodrošinātu, ka tās atbilst Savienības vajadzībām infekcijas slimību uzraudzības jomā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu komitejas atzinumu,

a)

pārrauga uzraudzības datu un ar uzraudzību saistītas informācijas apmaiņu starp savu dalībvalsti un ECDC;

b)

konsultē savas valsts koordinatoru par operatīvo kontaktpunktu izraudzīšanos un tīkla sanāksmju un citu attiecīgu sanāksmju dalībnieku izraudzīšanos;

c)

sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas ECDC;

d)

nodrošina pilnīgu un precīzu valsts uzraudzības datu un jebkādas citas ar uzraudzību saistītas informācijas savlaicīgu iesniegšanu EpiPulse platformā termiņos, ko noteicis ECDC pēc apspriešanās ar īpašo tīklu;

e)

koordinē darbības ar citiem tīkla dalībniekiem, kurus iecēlusi tā pati kompetentā koordinējošā struktūra, un ar attiecīgiem valsts dalībniekiem, kā arī ar attiecīgiem partneriem, ieskaitot ES references laboratorijas sabiedrības veselības jomā, un cieši sadarbojas ar valstu kontaktpunktiem pārējās dalībvalstīs.

a)

ir galvenie kontaktpunkti attiecībā uz uzraudzības datu un ar uzraudzību saistītas informācijas apmaiņu starp savu dalībvalsti un ECDC;

b)

savlaicīgi iesniedz pilnīgus un precīzus valsts uzraudzības datus EpiPulse platformā termiņos, ko noteicis ECDC pēc apspriešanās ar īpašajiem tīkliem;

c)

pārskata ECDC sagatavotos uzraudzības nodevumu projektus un kopā ar ECDC un pārējiem operatīvajiem kontaktpunktiem piedalās uzraudzības rezultātu interpretēšanā;

d)

informē ECDC par valsts datu avotiem un uzraudzības sistēmām;

e)

pārrauga uzraudzības metadatu izmaiņu ieviešanu valsts līmenī;

f)

koordinē darbības ar citiem tīkla dalībniekiem, kurus iecēlusi tā pati kompetentā koordinējošā struktūra, un ar attiecīgiem valsts dalībniekiem, kā arī ar attiecīgiem partneriem, ieskaitot ES references laboratorijas sabiedrības veselības jomā, un cieši sadarbojas ar operatīvajiem kontaktpunktiem pārējās dalībvalstīs.

a)

ir koordinācijas un komunikācijas centrs attiecībā uz visām specializēto tīklu darbībām un nodrošina zinātnisko sekretariātu un administratīvo atbalstu;

b)

nodrošina:

c)

organizē regulāras tīklu sanāksmes, lai dalītos ar datiem un paraugpraksi, izceltu datu kvalitātes problēmas un citus uzraudzības trūkumus un apspriestu stratēģiskās izvēles atsevišķos specializētajos tīklos un dažādu specializēto tīklu starpā;

d)

specializēto tīklu vārdā sadarbojas ar attiecīgiem partneriem, ieskaitot ES references laboratorijas sabiedrības veselības jomā, Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un citas ES aģentūras, ar mērķi pēc nepieciešamības koordinēt darbības (arī tās, kas attiecas uz pieeju “Viena veselība”), dalīties ar datiem, atvieglot sadarbību vai samazināt dalībvalstu slogu.