(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 (1) II sadaļas V nodaļa paredz atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem precēm, ko no trešās valsts saņēmējam Savienībā tieši nosūta sūtījumos, kuru kopējā patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR (“robežvērtībā balstīts atbrīvojums”).

(2)

Līdz 2021. gada 1. jūlijam tika arī piemērots atbrīvojums no PVN importētām precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR. Zemas vērtības importa apjoma pieaugums pēc e-komercijas straujā uzplaukuma un ar to saistītie atvieglojumi muitas dienestiem sagādāja grūtības nodrošināt atbilstību fiskālajām un nefiskālajām prasībām. Tāpēc Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 (2) minētajām zemas vērtības importētām precēm atcēla atbrīvojumu no PVN, lai aizsargātu dalībvalstu nodokļu ieņēmumus, radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecīgajiem uzņēmumiem un samazinātu slogu minētajiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā tika saglabāts atbrīvojums no muitas nodokļiem precēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR. Tomēr izrādījās, ka tas paver iespēju šo robežvērtību sistemātiski izmantot ļaunprātīgi, samazinot sūtījumu vērtību un mākslīgi tos sadalot.

(3)

Digitalizētā muitas vidē, kur elektroniskie dati ir pieejami par visām importētajām precēm neatkarīgi no to vērtības, vairs nav pamatoti saglabāt atbrīvojumu no muitas nodokļiem, kurš tika ieviests, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu muitas dienestiem, uzņēmumiem un privātpersonām. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ievērojamos zemas vērtības importa apjomus, ir kļuvis nepieciešams efektīvāk aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses.

(4)

Tāpēc ir jāatceļ robežvērtībā balstītais atbrīvojums un jāsvītro Regulas (EK) Nr. 1186/2009 II sadaļas V nodaļa.

(5)

Ņemot vērā problēmas, ko gan Eiropas patērētājiem, gan uzņēmumiem rada lielais Savienībā ievesto mazo paku daudzums, ir svarīgi ātri atcelt robežvērtībā balstīto atbrīvojumu. Tomēr, kamēr nav pieņemts jaunais Savienības Muitas kodekss, ar kuru paredzēts izveidot jaunu centralizētu Savienības IT infrastruktūru, kas ir būtiska efektīvai muitas parāda aprēķināšanai un paziņošanai, būtu jāievieš pagaidu rakstura pārejas pasākums attiecībā uz visām Regulas (EK) Nr. 1186/2009 1. pantā minētajām summām, lai veicinātu minētās robežvērtības atcelšanas īstenošanu.

(6)

Minētā pārejas pasākuma ietvaros Savienības un valstu līmenī būs jāizmanto esošie digitālie rīki, lai pārvaldītu praktisko ietekmi, kas izrietēs no robežvērtībā balstītā atbrīvojuma atcelšanas. Ņemot vērā minēto rīku tehniskos ierobežojumus saistībā ar milzīgo darbību pieaugumu, kas muitas dienestiem rezultātā būs jāpaveic, visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir reģistrējušies Padomes Direktīvas 2006/112/EK (3) XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā noteiktajam īpašajam režīmam (importa vienas pieturas aģentūras režīms, “IOSS režīms”) un to izmanto, un precēm pasta sūtījumā, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (4) 1. panta 24. punktā, būtu jāpiemēro vienkāršots pagaidu tarifa režīms, kura pamatā ir vienota konkrēta muitas nodokļa summa par vienību, neņemot vērā preču izcelsmi un aptverot preces sūtījumos, kuru patiesā vērtība kopumā nepārsniedz 150 EUR. Turpretī Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (5) paredzēto kopējo muitas tarifu būtu jāturpina piemērot visiem pārējiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav reģistrējušies IOSS režīmam.

(7)

Pārejas pasākums būtu jāpiemēro, arī ņemot vērā, ka attiecīgo preču tarifa klasifikācija muitas deklarācijā ir tikai Harmonizētās sistēmas apakšpozīciju līmenī un tādējādi nav pietiekami konkrēta, lai noteiktu precīzu muitas nodokli, pamatojoties uz pilnu tarifa klasifikāciju ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 izveidotajā kombinētajā nomenklatūrā.

(8)

Ņemot vērā to Savienības ievesto mazo paku lielo daudzumu, kas jāizskata muitas pārvaldēm, īso īstenošanas posmu un nepieciešamību izmantot valstu IT rīkus vienkāršota pagaidu tarifa režīma noteikšanai, ir jāatzīst dalībvalstu grūtības nodrošināt robežvērtībā balstītās atcelšanas praktisko īstenošanu. Ja tradicionālie pašu resursi, kuru pamatā ir vienkāršota pagaidu tarifa režīma piemērošana, izrādīsies neatgūstami, šie sarežģītie apstākļi ir jāņem vērā, izvērtējot, vai attiecīgā dalībvalsts būtu jāatbrīvo no pienākuma nodot Komisijas rīcībā summas, kas atbilst nodokļiem, kuri noteikti, ievērojot Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (6) 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(9)

Šajā regulā būtu jāiekļauj divas novērtēšanas un pārskatīšanas klauzulas. Pirmās mērķis ir novērtēt, vai tiek novirzītas tirdzniecības plūsmas, jo īpaši no IOSS režīma uz režīmu, kas nav IOSS režīms, lai dalībnieki izvairītos no pagaidu vienotās likmes nodokļa maksāšanas. Svarīgi, lai minētajā novērtēšanā Komisija izmantotu tās rīcībā esošos datus. Otras novērtēšanas un pārskatīšanas klauzulas mērķim vajadzētu būt uzraudzīt jaunās centralizētās Savienības IT infrastruktūras izstrādes gaitu, kurai, paredzams, būs izšķiroša nozīme muitas parāda efektīvā aprēķināšanā un paziņošanā e-komercijas darījumos. Minētā novērtējuma mērķim vajadzētu būt noteikt, vai ar šo regulu noteiktais pārejas pasākums ir jāpagarina.

(10)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Līgumu mērķus, jo īpaši muitas savienības un vienotā tirgus netraucētu darbību.

(11)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1186/2009 būtu attiecīgi jāgroza,

a)

preču imports ir atbrīvots no PVN saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta ca) apakšpunktu; vai

b)

preces ir pasta sūtījumā, kā definēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 24. punktā.