(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1688 (2) Eiropas Komisija (“Komisija”) noteica antidempinga maksājumus tādu urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importam, kuru izcelsme ir Krievijā, Trinidādā un Tobāgo (turpmāk – arī (“TT”) un Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk – arī “ASV”) (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Copa-Cogeca – attiecīgā ražojuma lietotāju apvienība – 2021. gada maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 4. punktu lūdza atlikt spēkā esošos antidempinga maksājumus. Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/2070 (3) nolēma neapturēt galīgos antidempinga maksājumus, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1688 noteikti Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījuma importam.

(3)

Patlaban ir spēkā antidempinga maksājumi no 27,77 EUR/t līdz 42,47 EUR/t importam no Krievijas, 22,24 EUR/t importam no Trinidādas un Tobāgo un 29,48 EUR/t importam no Amerikas Savienotajām Valstīm.

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (4) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2024. gada 28. jūnijā iesniedza Fertilizers Europe (“pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatojums bija tāds, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un/vai atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(6)

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2024. gada 8. oktobrī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu (“attiecīgās valstis”) izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus attiecīgajās valstīs un iestādes Krievijā, Trinidādā un Tobāgo un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī zināmos importētājus un asociācijas, kas pārstāv lietotāju intereses, par kuriem zināms, ka tos skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Krievijas iestādes apgalvoja, ka izmeklēšanas sākšana neatbilst PTO noteikumiem, jo ekspertu grupas ziņojumā “ES – Izmaksu korekcijas metodika II (Krievija)” (6) tika konstatēts, ka izmaksu korekcijas metodika, ko Komisija izmantojusi sākotnējā izmeklēšanā, neatbilst PTO Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. un 2.2. pantam. Komisija norādīja, ka attiecīgais darba grupas ziņojums joprojām tiek pārsūdzēts. Katrā ziņā minētās darba grupas pārbaudītie fakti atšķiras no faktiem šajā lietā. Konkrēti – Fertilizers Europe iesniegtajā termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ir iekļauti aprēķini, kuru pamatā ir faktiskā cena iekšzemes tirgū Krievijā. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(11)

Krievijas iestādes 2024. gada 14. novembrī apgalvoja, ka pieprasījums nav bijis pienācīgi pamatots PTO Antidempinga nolīguma 11.3. panta nozīmē, jo pieprasījumā nebija pietiekamu pierādījumu par dempinga un kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamību. Krievijas iestādes atsaucās uz dempinga aprēķiniem, kuri veikti saskaņā ar tā dēvēto standarta metodiku un par kuriem Krievijas iestādes apgalvoja, ka tie nebija pienācīgi apkopoti. Krievijas iestādes norādīja, ka pieprasījuma rezultātā Krievijas pusēm bija liegta iespēja pārbaudīt datus, saprast un pārbaudīt aprēķinus un iesniegt piezīmes par tiem, jo pieprasījumā nebija pienācīgi apkopota konfidenciāla informācija, tostarp dati, kurus ārējie eksperti snieguši pieprasījuma iesniedzējam, kā arī trūka pamatojuma, kādēļ kopsavilkums nav bijis iespējams. Šajā kontekstā Krievijas iestādes atsaucās uz PTO Antidempinga nolīguma 6.5.1. pantu un vairākiem PTO Strīdu izšķiršanas ekspertu grupas lēmumiem, tostarp lietā EC – Fasteners (China) (7).

(12)

Turklāt attiecībā uz salikto normālo vērtību, ko pieprasījuma iesniedzējs norādījis pieprasījumā, Krievijas iestādes apgalvoja, ka dabasgāzes izmaksu korekcijas, kuru pamatā ir Vaidhausas (Waidhaus) vai Baumgartenas (Baumgarten) cenas, neatbilst PTO Antidempinga nolīgumam. Tādēļ Krievijas iestādes atsaucās uz PTO ekspertu grupas ziņojumu par izmaksu korekcijas metodiku (8).

(13)

Methanol Holdings (Trinidad) Limited (“MHTL”) – ražotājs eksportētājs, kas atrodas Trinidādā un Tobāgo, 2024. gada 16. novembrī iesniegtajā informācijā (9) norādīja, ka pieprasījums neatbilst juridiskajiem standartiem attiecībā uz apgalvojumu, ka pēc to pasākumu termiņa beigām, kuri noteikti importam no Trinidādas un Tobāgo, varētu atkārtoties dempings. MHTL sīkāk norādīja, ka pieprasījums ļāva secināt par negatīvām dempinga starpībām attiecībā uz urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu eksportu no Trinidādas un Tobāgo uz Savienību.

(14)

CF Industries Holdings, Inc. (“CFI”) – ražotājs eksportētājs, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, 2024. gada 18. novembrī iesniegtajā informācijā (10) atkārtoja Krievijas iestāžu pausto par to, ka ieinteresētajām personām nav iespējams pārbaudīt konkrētus pieprasījumā ietvertos datus, novērtējumus un avotus. CFI arī apšauba dažu pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumu likumību, kam par iemeslu esot atšķirības starp tiem skaitļiem par importu no ASV 2020. un 2021. gadā, kuri ietverti pieprasījumā, un tiem, kurus sagatavojis Eurostat.

(15)

Uzņēmumi JSC Nevinnomyssky Azot (Eurochem) un JSC Novomoskovsk Azot (NAK Azot) (turpmāk kopā “Eurochem”) 2024. gada 18. novembrī iesniegtajā informācijā (11) apgalvoja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma versijā, ko Fertilizers Europe iesniedza 2024. gada 28. jūnijā (“sākotnējais pieprasījums”), nebija pietiekamu pierādījumu par tāda dempinga vai kaitējuma turpināšanās iespējamību, kura iemesls ir urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu imports no Krievijas. Eurochem arī atkārtoja apgalvojumu, ka šāds pietiekamu pierādījumu trūkums sākotnējā pieprasījumā nevar tikt novērsts ar papildinformāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedzis trīs mēnešu laikā pirms sākotnējo pasākumu termiņa beigām. Šajā sakarā uzņēmums atsaucās uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma atklāto versiju (datēta 2024. gada 9. septembrī), kas ieinteresētajām personām tika darīta pieejama lietas materiālos. Tādēļ Eurochem pieprasīja, lai Komisija iesniedz tam sākotnējo pieprasījumu.

(16)

Turklāt Eurochem apgalvoja, ka sākotnējā pieprasījumā nebija pietiekamu pierādījumu par to, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings varētu turpināties. Uzņēmums apgalvoja, ka eksporta cena, ko noteicis pieprasījuma iesniedzējs, ir acīmredzami neprecīza, jo tās pamatā ir nepareiza metodika, un tā nav pamatota ar pierādījumiem. Konkrēti – Eurochem apgalvoja, ka pieprasījumā nepareizā kārtā tika izmantota gada vidējā importa cena attiecībā uz Krieviju; tā vietā būtu bijušas jāizmanto mēneša vidējās importa cenas, jo 2023. gadā tika konstatētas lielas svārstības urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu cenās. Turklāt importa vidējā cena, kas noteikta urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importam no Krievijas 2023. gadā, pieprasījumā bija balstīta uz Eurostat datiem un koriģēta, ņemot vērā pārvadājumu izmaksas Krievijas iekšienē un starp Krieviju un Franciju (Ruāna). Eurochem uzskatījumā ar šādām korekcijām tiek nepareizi pieņemts, ka visa Krievijas importa gadījumā ir jāsedz pārvadājumu izmaksas Krievijas iekšienē, jo Acron – liels eksportētājs Krievijā – izmantoja tam piederošo urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu termināli Igaunijā, un ka viss Krievijas imports tika ievests Eiropas Savienībā caur Franciju, jo saskaņā ar Eurochem sniegto informāciju viena trešdaļa no Krievijas urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importa tika importēta caur citām dalībvalstīm.

(17)

Turklāt Eurochem apgalvoja, ka pieprasījumā nav sniegti pierādījumi vairākiem pieņēmumiem par Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu eksporta cenas noteikšanu, piemēram, pieņēmumiem par to, ka Acron pārdeva urīnvielas un amonija nitrāta maisījumus no Krievijas uz ES, par urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu pārvadājumiem Krievijas iekšienē un no Krievijas uz Franciju, kā arī par saistītām šādu pārvadājumu izmaksām. Šajā sakarā pieprasījumā bija atsauce uz vairākiem konfidenciāliem pielikumiem, neminot pamatotus iemeslus šādai konfidencialitātei. Eurochem apgalvoja, ka šo pielikumu nekonfidenciālā versija, kurā bija izklāstīti konkrēti diapazoni, ir bezjēdzīga un nepietiekama, lai ieinteresētās personas varētu pieņemamā veidā saprast iesniegto informāciju.

(18)

Turklāt Eurochem apgalvoja, ka arī normālās vērtības noteikšana bija balstīta uz nepareizu metodiku un nav pamatota ar pierādījumiem. Eurochem sīkāk norādīja, ka – pretēji pamatregulas 2. panta 10. punktam – pieprasījumā tika salīdzinātas eksporta cenas tādā ražotnē Krievijā, kurai nebija pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū (JSC Acron), ar iekšzemes pārdošanas cenām Krievijas ražotnē, kurai bija gan iekšzemes, gan eksporta pārdošanas apjomi (NAK vai Nevinka). Eurochem uzskata, ka pieprasījumā bija jāņem vērā vai nu iekšzemes cenas un eksporta cenas vienā un tajā pašā ražotnē, vai arī vidējās iekšzemes cenas un eksporta cenas Krievijā. Tā vietā pieprasījumā esot kļūdaini izmantotas ar juridiskajām personām saistītas cenas, kas nav salīdzināmas.

(19)

Eurochem arī apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav izmantojis trīs zināmus avotus urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu ikmēneša cenām Krievijā, proti, Argus, Chemcourier un SPIMEX, un tā vietā paļāvies uz nepamatotām spekulācijām, ko izteicis vārdā neminēts eksperts vai konsultants. Turklāt, tā kā urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu cenas 2023. gadā ievērojami svārstījās, pieprasījumā normālo vērtību vajadzējis noteikt, pamatojoties uz ikmēneša cenām vietējā tirgū, nevis uz gada vidējām cenām.

(20)

Turklāt Eurochem atkārtoja Krievijas iestāžu izteiktās piezīmes par to, ka nav tikusi pienācīgi apkopota konfidenciālā informācija par normālās vērtības datiem.

(21)

Turklāt Eurochem apgalvoja, ka pieprasījumā nav sniegti pierādījumi par īpašu tirgus situāciju pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē un ka izmaksu korekcijas metodika, saskaņā ar kuru faktiskās gāzes izmaksas Krievijā tiek aizstātas ar atsauces cenu, kuras pamatā ir gāzes cenas Vaidhausas (Waidhaus) un Baumgartenas (Baumgarten) cauruļvadu punktos, neatbilst piemērojamajiem PTO noteikumiem. Turklāt Eurochem apgalvoja, ka tādas normālās vērtības noteikšana, kuras pamatā bija pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņa, ko gūst urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu ražotāji Amerikas Savienotajās Valstīs, arī būtu pretrunā ES un PTO noteikumiem.

(22)

Papildus tam Eurochem apgalvoja, ka pieprasījumā nav sniegti pietiekami pierādījumi par tāda kaitējuma iespējamu turpināšanos, kura iemesls ir imports no Krievijas, un ka pieprasījumā nav analizēta tādu dažādu citu faktoru ietekme, kas radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, piemēram, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, patēriņa dinamikas izmaiņas, urīnvielas cena, ražošanas izmaksu pieaugums Savienības ražotāju vidū un Savienības ražotāju veiktie urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu pirkumi.

(23)

Komisija pārbaudīja pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 5. punktu un secināja, ka ir izpildītas prasības termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanai. Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā izklāstītie pirmšķietamie pierādījumi norāda uz situāciju, kurā pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un/vai atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums, kā rezultātā atbilstīgi tiesību aktiem ir pamats sākt izmeklēšanu. Citiem vārdiem sakot, tika konstatēts, ka pieprasījums ir pietiekami pamatots, un tādēļ ir iemesls turpmākai izmeklēšanai. Šāds novērtējums tika veikts pirms trīs mēnešu laikposma, kad beidzās sākotnējo pasākumu termiņš. Pieprasījuma 2025. gada 9. septembra versijā, kas pēc izmeklēšanas sākuma ieinteresētajām personām tika darīta pieejama lietas materiālos, bija ietverts konsolidētais pieprasījums un konkrēti apstiprinoši pierādījumi, kurus iesniedzis pieprasījuma iesniedzējs un kuri nebija jauni pierādījumi vai argumenti salīdzinājumā ar pieprasījuma sākotnējo versiju. Konkrēti attiecībā uz Eurochem lūgumu saņemt pieprasījuma sākotnējo versiju – Komisija 2025. gada 15. janvārī to nosūtīja Eurochem. Šajā sakarā Tiesa norāda, ka, kā noteikts Tiesas spriedumā apvienotajās lietās C-554/23 P un C-568/23 P, Fertilizers Europe un Komisija/Nevinnomysskiy Azot un NAK “Azot”  (12), Antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punkta jāinterpretē tādējādi, ka Komisija ir tiesīga ņemt vērā pierādījumus, kurus pēc tās lūguma Savienības ražotāji iesnieguši trīs mēnešu laikā pirms antidempinga pasākumu termiņa beigām, lai izlemtu, vai ir jāveic šo antidempinga pasākumu pārskatīšana.

(24)

Tādēļ tika noraidīti apgalvojumi, kurus iepriekš minētās četras puses izteica par procedūras sākšanas likumību un pieprasījumā izklāstīto pierādījumu pietiekamību. Šajā sakarā Komisija uzsvēra, ka pārskatīšanas pieprasījumā ir jābūt pietiekamiem pirmšķietamiem pierādījumiem. Proti, iedibinātajā judikatūrā ir noteikts, ka to pierādījumu daudzums un kvalitāte, kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu kritēriju par pierādījumu pietiekamību nolūkā sākt termiņbeigu pārskatīšanu, atšķiras no to pierādījumu daudzuma un kvalitātes, kuri ir vajadzīgi, lai sākotnēji vai galīgi noteiktu dempinga un kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās esamību (13).

(25)

Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtajā pieprasījumā bija ietverti detalizēti aprēķini, kuri liecina par dempinga turpināšanos Krievijā un balstās uz pieprasījuma iesniedzējam pamatoti pieejamiem pierādījumiem. Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēja sniegto pierādījumu daudzums un kvalitāte ir pietiekami, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu. Šajā sakarā – pretēji tam, ko apgalvoja Eurochem, saskaņā ar pamatregulas 11. pantu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma ietvaros, aprēķinot dempinga starpību, nav pienākuma precīzi atspoguļot visus dažādos attiecīgā ražojuma izplatīšanas kanālus attiecīgajās valstīs un Savienībā. Tāpat nav juridiskas prasības par to, ka pieprasījumā būtu jāaptver viss iekšzemes vai eksporta pārdošanas apjoms vai jāizklāsta detalizētas korekcijas aprēķinos. Turklāt pieprasījuma iesniedzēja sniegtie vidējie ikgadējie aprēķini bija pietiekami, lai pirmšķietami noteiktu dempinga starpību. Pieprasījuma iesniedzējam, kas iesniedz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, nav pienākuma pirms procedūras sākšanas veikt aprēķinus par ikmēneša dempinga starpību.

(26)

Tāpat Komisija uzskatīja, ka neviena no tām Eurochem izteiktajām piezīmēm par kaitējumu un cēloņsakarību, kuras apkopotas 22. apsvērumā, nevar ticami likt apšaubīt pieprasījuma ietvaros iesniegto detalizēto būtisko pierādījumu pietiekamību.

(27)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka pierādījumu daudzums un kvalitāte, ko it īpaši pieprasīja Eurochem, viennozīmīgi pārsniedz prima facie standartu. Eurochem apgalvojumi tika attiecīgi noraidīti.

(28)

Apgalvojums, ko Krievijas iestādes izteica par metodiku normālās vērtības novērtēšanai attiecībā uz Krieviju, ir sīkāk aplūkots attiecīgajā iedaļā par dempinga novērtējumu, jo īpaši 56., 60. un 61. apsvērumā.

(29)

Saistībā ar MHTL apgalvojumu, ka nav pierādījumu par dempinga atkārtošanās iespējamību, Komisija piekrita tam, ka pieprasījums ļāva secināt par negatīvu dempinga starpību attiecībā uz Trinidādu un Tobāgo. Gadījumos, kad pēc pasākumu noteikšanas dempinga vairs nav,termiņbeigu pārskatīšanas analīze ir jākoncentrē uz dempinga atkārtošanās iespējamību. Komisija norādīja, ka pieprasījuma iesniedzējs, balstoties uz pamatoti pieejamiem datiem, ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas liecina par dempinga no Trinidādas un Tobāgo atkārtošanās iespējamību saskaņā ar vairākiem ticamiem scenārijiem un attiecīgo juridisko standartu. Komisija uzskatīja, ka MHTL izteiktie argumenti neļauj apšaubīt pieprasījumā ietverto pierādījumu pietiekamību.

(30)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījums tika iesniegts kopā ar pietiekami skaidru un detalizētu nekonfidenciālu versiju. Nekonfidenciālā versija ieinteresētajām personām pavēra iespēju jēgpilni saprast pieprasījuma pamatā esošos juridiskos un faktiskos iemeslus, tādējādi ļaujot tām procedūras sākšanas posmā iesniegt rūpīgi sagatavotas piezīmes. Komisija arī norādīja, ka procedūras laikā pieprasījuma iesniedzējs izpauda papildu informāciju un pieprasījumam pievienotus pielikumus, kas sākotnēji bija konfidenciāli. Pieprasījuma iesniedzēja dokuments tika pievienots atklātajiem izmeklēšanas lietas materiāliem un darīts pieejams ieinteresētajām personām. Tādēļ Komisija noraidīja apgalvojumus, kurus šajā sakarā izteica ieinteresētās personas.

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tika ņemta vērā arī ģeogrāfiskā izkliede. Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji procedūras sākšanas posmā veidoja aptuveni 64 % no aplēstā līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 75 % no to ražotāju pārdošanas apjoma Savienībā, kuri atbildēja šajā procedūrā. Izlase bija reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(33)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Ražotājs eksportētājs CFI apgalvoja, ka ierosinātājā izlasē ir pārmērīgi pārstāvēti ražotāji no Austrumeiropas un ka tā neatbilda iedibinātajiem reprezentativitātes standartiem, un pieprasīja Savienības ražotāju izlasē iekļaut vienu ražotāju (no Nīderlandes). Komisija noraidīja CFI apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka izlase bija reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei gan ražošanas un pārdošanas ziņā, gan – ņemot vērā Savienības ražotāju atrašanās vietu – arī ģeogrāfiskās izkliedes ziņā, jo tajā bija iekļauti uzņēmumi no dažādām Savienības daļām (Vācijas, Polijas un Lietuvas).

(34)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(35)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(36)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(37)

Sākotnēji divi Krievijas ražotāji eksportētāji – JSC Nevinnomyssky Azot (Eurochem) un JSC Novomoskovsk Azot (NAK Azot) (kopā “Eurochem”, sk. 15. apsvērumu) – sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un aicināja abus ražotājus eksportētājus sniegt pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(38)

Viens ražotājs eksportētājs Trinidādā un Tobāgo un viens ražotājs eksportētājs Amerikas Savienotajās Valstīs sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu katrā valstī, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un aicināja abus ražotājus eksportētājus sniegt pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(39)

Komisija aicināja trīs izlasē iekļautos Savienības ražotājus, divus nesaistītos importētājus, kas bija pieteikušies, un četrus ražotājus eksportētājus attiecīgajās valstīs, kuri bija pieteikušies, atbildēt uz anketas jautājumiem, kas procedūras sākšanas dienā tika publicēti tās tīmekļvietnē (14). Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu, lai vāktu datus par makroekonomiskajiem rādītājiem.

(40)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzēja, diviem nesaistītiem importētājiem Savienībā un no katra ražotāja eksportētāja Trinidādā un Tobāgo un Amerikas Savienotajās Valstīs.

(41)

Abi Krievijas ražotāji eksportētāji līdz Komisijas noteiktajam termiņam neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(42)

Komisija ar 2024. gada 12. decembra vēstuli informēja abus Krievijas ražotājus eksportētājus, ka uzskata tos par personām, kuras nesadarbojas, un informēja tos par nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus, lai izdarītu savus konstatējumus izmeklēšanā. Komisija informēja arī Krievijas iestādes par nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(43)

Abi Krievijas ražotāji eksportētāji 2024. gada 19. decembra vēstulē nepiekrita paredzētajai pamatregulas 18. panta piemērošanai. Taču abi Krievijas ražotāji eksportētāji nesniedza atlikušās atbildes uz anketas jautājumiem, bet gan apšaubīja notiekošās pārskatīšanas izmeklēšanas uzsākšanas likumību. Konkrēti – tie apgalvoja, ka Komisija nav iesniegusi termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma, ko veica Fertilizers Europe, kopiju, kaut gan tai bija pienākums to iesniegt 2024. gada 8. oktobrī – šīs pārskatīšanas uzsākšanas dienā. Pamatojoties uz to, abi Krievijas ražotāji eksportētāji secināja, ka Komisija kavēja šo ražotāju eksportētāju sadarbību termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros. Šis jautājums ir sīkāk aplūkots iepriekš 23. apsvērumā.

(44)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

(a)   Turpmākā procedūra

(45)

Komisija 2025. gada 20. novembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(46)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja.

(47)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, urīnvielas un amonija nitrāta maisījumi ūdens vai amonjaka šķīdumā (“UAN”), ko patlaban klasificē ar KN kodu 3102 80 00 (“pārskatāmais ražojums”).

(48)

UAN ir šķidrs slāpekļa mēslošanas līdzeklis, ko parasti izmanto dažu laukaugu jomā.

(49)

Vissvarīgākais pārskatāmā ražojuma elements ir slāpekļa saturs. Tas var būt robežās no 28 % līdz 32 % no UAN atkarībā no ūdens satura šķīdumā. Parasti importēto šķīdumu koncentrācija ir 32 % no UAN, jo koncentrētāks UAN ir lētākas pārvadājumu izmaksu ziņā. Tomēr tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no slāpekļa satura visiem urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, tāpēc tie uzskatāmi par vienu ražojumu.

(50)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko patlaban klasificē ar KN kodu 3102 80 00 .

(51)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi ir šādiem ražojumiem:

(52)

Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(53)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā UAN imports no Krievijas turpinājās, tomēr mazākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam). Eurostat dati liecina, ka UAN imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 12,4 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 13,4 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas laikā. Relatīvā izteiksmē UAN eksporta apjoms no Krievijas uz Eiropas Savienību saruka par 47 %, savukārt absolūtā izteiksmē samazinājums sasniedza 289 952 tonnas.

(54)

Kā minēts 42. apsvērumā, neviens no Krievijas ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ Komisija informēja Krievijas iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Krieviju plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Eurochem2024. gada 19. decembrī atbildēja uz Komisijas sniegto informāciju un atkārtoti apliecināja savu nodomu nesadarboties izmeklēšanā, ņemot vērā kļūdas, kas saskaņā ar apgalvojumiem ir pieļautas procedūras sākšanas posmā, kā iepriekš aprakstīts 1.5. iedaļā. Komisija šajā jautājumā nesaņēma nedz turpmākas piezīmes, nedz pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(55)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz datiem, kurus pieprasījumā snieguši pieprasījuma iesniedzēji, un uz importa statistiku, kas izgūta no Eurostat.

(56)

Kā iepriekš minēts 55. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija normālās vērtības noteikšanā izmantoja pieejamos faktus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja datus, kurus pieprasījumā sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Šo datu pamatā bija tirgus informācija, kas bija pieejama pieteikuma iesniedzējam. Aplēsto normālo vērtību veidoja iekšzemes cena EXW līmenī, proti, 165 EUR par tonnu 2023. gadā.

(57)

Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija eksporta cenas noteikšanā izmantoja pieejamos faktus.

(58)

Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz tirgus informācijas datiem, kas sniegti pieprasījumā. Tādējādi iegūtā eksporta cena EXW līmenī 2023. gadā bija 135 EUR par tonnu.

(59)

Kā minēts iepriekšējos apsvērumos, Komisija, lai veiktu salīdzināšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, izmantoja normālās vērtības un eksporta cenas datus, kas koriģēti uz EXW līmeni.

(60)

Iepriekš minētā salīdzināšana liecināja, ka uz Savienību veiktā eksporta cenas, kas izteiktas procentos no CIF vērtības, bija par 16,7 % zemākas nekā noteiktā normālā vērtība. Jebkurā gadījumā Komisija konstatēja, ka tad, ja tā izmantotu salikto normālo vērtību, kuras pamatā ir koriģētās dabasgāzes cenas (15), tā rezultātā tiktu iegūta vēl lielāka starpība starp eksporta cenām un noteikto normālo vērtību, proti, 44 %.

(61)

Tā kā dempings Krievijas gadījumā tika konstatēts saskaņā ar jebkuru ticamu scenāriju, Komisija uzskatīja, ka nav nekāda pamata Eurochem apgalvojumiem, kuru mērķis – kā iepriekš aprakstīts 21. apsvērumā – bija nepieļaut saliktās normālās vērtības metodikas izmantošanu.

(62)

Tādēļ Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(63)

Vienīgais zināmais UAN ražotājs Trinidādā un Tobāgo attiecīgajā periodā bija MHTL.

(64)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā UAN imports no Trinidādas un Tobāgo absolūtā izteiksmē turpinājās gandrīz tādā pašā līmenī kā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Uz Eurostat datu pamata ir konstatējams, ka UAN imports no Trinidādas un Tobāgo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 9,8 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 8,1 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas laikā. Tirgus daļas relatīvais pieaugums ir skaidrojams ar ievērojami zemāku patēriņa līmeni Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodu.

(65)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai MHTL kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs.

(66)

Tā kā līdzīgais ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots un nebija iespējams noteikt cenas iekšzemes tirgū (jo nebija nekāda iekšzemes patēriņa), Komisija noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu.

(67)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(68)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā MHTL eksportēja uz Savienību tikai ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji. Visa pārdošana uz Savienību notika, izmantojot saistītu importētāju Vācijā. Šis saistītais importētājs pārdeva attiecīgo ražojumu neatkarīgiem pircējiem Vācijā vai saistītiem uzņēmumiem Francijā un Spānijā, kas savukārt pārdeva attiecīgo ražojumu neatkarīgiem pircējiem savas valsts tirgū.

(69)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas un atšķaidīšanas un sajaukšanas izmaksas, kā arī samērīgu peļņu.

(70)

Attiecībā uz atšķaidīšanas un sajaukšanas izmaksām, kas šajā gadījumā bija īpašs elements, jānorāda, ka izmeklēšanas periodā MHTL eksportēja vienīgi UAN ar slāpekļa saturu 32 %. Taču saistītie importētāji neatkarīgiem pircējiem UAN pārdeva ar slāpekļa saturu, kas bija 32 % vai mazāks. Tādēļ gadījumos, kad attiecīgais ražojums tika atšķaidīts ar ūdeni vai sajaukts ar sēru, lai panāktu zemāku slāpekļa saturu, 69. apsvērumā minētajās korekcijās tika iekļautas arī papildu izmaksas par atšķaidīšanu un sajaukšanu, kuras radās saistītajam importētājam.

(71)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, Komisija katram ražojuma veidam salīdzināja ar ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī, kā noteikts iepriekš.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz vedmaksu un apdrošināšanas izmaksām, muitas nodokļiem, apstrādes un iekraušanas izdevumiem, papildizdevumiem un uzglabāšanas izmaksām, ka arī attiecībā uz papildu izmaksām par atšķaidīšanu un sajaukšanu, kuras radās saistītajam importētājam.

(73)

Attiecībā uz MHTL – ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās – Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(74)

Izmantojot 70. apsvērumā aprakstīto metodiku, dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 35,1 % attiecībā uz MHTL. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(75)

Pēc informācijas izpaušanas DAKOFO (16) apgalvoja, ka Trinidādas un Tobāgo izcelsmes UAN imports Savienībā netika veikts par dempinga cenām. Lai novērtētu uz Savienību veiktā eksporta cenu, DAKOFO izmantoja UAN importa cenu kotācijas Fredericia terminālī, kas saskaņā ar DAKOFO sniegto informāciju ir lielākais terminālis Baltijas jūras reģionā, kurā tiek apstrādāti UAN sūtījumi. Attiecībā uz normālo vērtību DAKOFO uzskatīja, ka UAN netiek pārdoti Trinidādas un Tobāgo iekšzemes tirgū. Tādēļ DAKOFO izmantoja salikto normālo vērtību, kuras pamatā bija Ņūorleānas (NOLA) ostas norādītās (publicētās) CIF cenas.

(76)

Komisija noraidīja DAKOFO apgalvojumu. Kā izklāstīts 65.–74. apsvērumā, Komisija dempinga aprēķinu balstīja uz pārbaudītajiem datiem, kurus sniedzis vienīgais ražotājs, kas sadarbojās un kas saskaņā ar lietas materiālos iekļauto informāciju ir vienīgais esošais UAN ražotājs Trinidādā un Tobāgo. Komisija šos datus pārbaudīja uz vietas. Tā kā šā aprēķina rezultātā tika konstatēts dempings, tiek apstiprināts Komisijas secinājums par dempinga turpināšanos attiecībā uz Trinidādu un Tobāgo.

(77)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā UAN imports no ASV turpinājās, tomēr mazākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Uz Eurostat datu pamata ir konstatējams, ka UAN imports no ASV pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 20,6 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 16,2 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(78)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā pārskatāmā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(79)

Pēc tam Komisija attiecībā uz ražotāju eksportētāja, kas sadarbojās, noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(80)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kuru pārdevis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un kurš ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka tā vienīgā ražojuma veida, kuru ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva eksportam uz Savienību, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(81)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(82)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(83)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(84)

Normālā vērtība ir pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(85)

Pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū analīzē tika konstatēts, ka [95–100] % no kopējās iekšzemes pārdošanas bija rentabla un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Normālā vērtība tādējādi tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(86)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(87)

Komisija katram ražojuma veidam EXW cenas līmenī salīdzināja normālo vērtību un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu, kā noteikts iepriekš.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz atlaidēm, rabatiem un daudzuma atšķirībām, transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām, kā arī kredītizmaksām.

(89)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(90)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija 52,2 %. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(91)

Pēc informācijas izpaušanas DAKOFO apgalvoja, ka ASV izcelsmes UAN imports Savienībā netika veikts par dempinga cenām. Lai novērtētu uz Savienību veiktā eksporta cenu, DAKOFO izmantoja UAN importa cenu kotācijas Fredericia terminālī – līdzīgi DAKOFO apgalvojumiem attiecībā uz importu no Trinidādas un Tobāgo (sk. 75. apsvērumu). Attiecībā uz normālo vērtību DAKOFO izmantoja publicētās “Ņūorleānas (NOLA) CIF cenu kotācijas”, paužot uzskatu, ka šīs kotācijas atspoguļo cenas iekšzemes tirgū, kuras maksājamas Amerikas Savienotajās Valstīs.

(92)

Komisija noraidīja DAKOFO apgalvojumu. Kā izklāstīts 78.–90. apsvērumā, Komisija dempinga aprēķinu balstīja uz pārbaudītajiem datiem, ko sniedzis vienīgais UAN ražotājs Amerikas Savienotajās Valstīs, kurš sadarbojās. Komisija šos datus pārbaudīja uz vietas. Tā kā šā aprēķina rezultātā tika konstatēts dempings, tiek apstiprināts Komisijas secinājums par dempinga turpināšanos attiecībā uz ASV.

(93)

Papildus konstatējumam, kas attiecībā uz Krieviju liecināja par dempinga esību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(94)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopējā ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā attiecīgajā periodā bija ievērojama. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem visu zināmo Krievijas ražotāju kopējā ražošanas jauda pārsniedza 3 500 000 tonnu gadā, savukārt neizmantotā jauda jebkurā attiecīgā perioda gadā vidēji bija aptuveni 30 %.

(95)

Komisija pārbaudīja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, būtu iespējams, ka Krievijas ražotāji eksportētāji palielinātu eksporta pārdošanas apjomus par dempinga cenām Savienības tirgū.

(96)

Antidempinga pasākumu esība nemazināja Savienības tirgus pievilcīgumu. Visā attiecīgajā periodā importa apjoms sasniedza vairāk nekā 300 000 tonnu gadā, kas ir gandrīz puse no sākotnējās izmeklēšanas izmeklēšanas periodā konstatētā importa apjoma, un tas ir vairāk nekā puse no gada vidējā apjoma, kurš konstatēts attiecīgajā periodā sākotnējās izmeklēšanas laikā, kas ilga no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam. Arī jāatgādina, ka šī pārdošana Savienībā tika veikta par dempinga cenām – pat tad, kad antidempinga pasākumi bija spēkā. Tādēļ gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, importa apjoms par dempinga cenām, visticamāk, pieaugtu.

(97)

Piemērojamie antidempinga pasākumi nav kavējuši Krievijas ražotājus turpināt pārdot Savienībā ievērojamus UAN apjomus par dempinga cenām. Ja pasākumi zaudētu spēku, tad šie ražotāji, visticamāk, Savienībā pārdotu vēl lielākus apjomus par dempinga cenām, jo tiem ir neizmantotā jauda, lai to varētu darīt (sk. 94. apsvērumu).

(98)

Papildus konstatējumam, kas liecināja par dempinga esību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 74. apsvērumu), Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Trinidādā un Tobāgo un Savienības tirgus pievilcīgums.

(99)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopējā ražošanas jauda un neizmantotā jauda Trinidādā un Tobāgo attiecīgajā periodā bija ievērojama. Ikgadējā neizmantotā jauda attiecīgajā periodā vidēji pārsniedza 400 000 tonnu, un 2023. gadā tā sasniedza vairāk nekā 700 000 tonnu.

(100)

Antidempinga pasākumu esība attiecīgajā periodā nemazināja Savienības tirgus pievilcīgumu. Importa apjoms no Trinidādas un Tobāgo attiecīgajā periodā sasniedza vairāk nekā 400 000 tonnu gadā, kas ir vairāk nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā un ir tuvu gada vidējam daudzumam, kurš konstatēts attiecīgajā periodā sākotnējās izmeklēšanas laikā, kas ilga no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam. Arī jāatgādina, ka šī pārdošana Savienībā tika veikta par dempinga cenām – pat tad, kad antidempinga pasākumi bija spēkā. Tāpēc pasākumu spēka zaudēšanas gadījumā importa par dempinga cenām apjoms turpinātu palielināties.

(101)

Piemērojamie antidempinga pasākumi nav kavējuši uzņēmumu MHTL turpināt pārdot Savienībā ievērojamus UAN apjomus. Ja pasākumi zaudētu spēku, tad uzņēmums MHTL, visticamāk, Savienībā pārdotu vēl lielākus apjomus par dempinga cenām, jo tam ir neizmantotā jauda, lai to varētu darīt.

(102)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu analizēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Šajā sakarībā Komisija analizēja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Amerikas Savienotajās Valstīs un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(103)

Gan sākotnējās izmeklēšanas periodā, gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vienīgais ASV ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, bija CFI. Pieprasījumā bija norādīts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir citi UAN ražotāji. Šie ražotāji nesadarbojās nedz šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, nedz sākotnējā izmeklēšanā. Tiek uzskatīts, ka to ražošanas jauda, visticamāk, nebūs pieejama eksportam uz Savienību. Tādēļ Komisija, ievērojot piesardzīgu pieeju, ir ņēmusi vērā tikai CFI neizmantoto jaudu, kas pieejama eksportam uz Savienību. Minētā neizmantotā jauda sasniedza vairāk nekā 200 000 tonnu gadā visā attiecīgajā periodā. CFI kopējā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [6 000 000–6 500 000] tonnu gadā.

(104)

Antidempinga pasākumu esība attiecīgajā periodā nemazināja Savienības tirgus pievilcīgumu UAN ražotājiem eksportētājiem Amerikas Savienotajās Valstīs. No ASV uz Savienību eksportētie apjomi ik gadus (izņemot 2021. gadu) pārsniedza 550 000 tonnu gadā, kas ir ievērojams apjoms un tikai aptuveni par 150 000 tonnām mazāk nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Arī jāatgādina, ka šī pārdošana Savienībā tika veikta par dempinga cenām – pat tad, kad antidempinga pasākumi bija spēkā. Tāpēc pasākumu spēka zaudēšanas gadījumā importa par dempinga cenām apjoms turpinātu palielināties.

(105)

Piemērojamie antidempinga pasākumi nav kavējuši uzņēmumu CFI turpināt pārdot Savienībā ievērojamus UAN apjomus. Ja pasākumi zaudētu spēku, tad uzņēmums CFI, visticamāk, pārdotu vismaz aptuveni tādu pašu apjomu, ko tas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdeva Savienībā par dempinga cenām, vai pat palielinātu Savienībā pārdoto apjomu, jo tam ir neizmantotā jauda, lai to varētu darīt (sk. 103. apsvērumu). Kaut arī iekšzemes tirgū UAN būtu iespējams pārdot par augstākām cenām salīdzinājumā ar Savienības tirgu, tomēr nekas neliecina par to, ka UAN tirgus Amerikas Savienotajās Valstīs pieaugs vēl vairāk, un tādēļ ir maz ticams, ka tas absorbēs neizmantoto jaudu. Turklāt CFI vēlas pēc iespējas labāk izmantot savu ražošanas jaudu un pārdot eksporta tirgos, tostarp Savienības tirgū, visu produkciju no neizmantotās jaudas.

(106)

Pēc informācijas izpaušanas CFI apgalvoja, ka Komisija nav veikusi uz nākotni vērsto novērtējumu, kas ir nepieciešams saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. CFI arī norādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodu raksturoja ārkārtēji, nereprezentatīvi apstākļi, tostarp nepietiekamas piegādes, kuru rezultātā Savienības tirgū ienāca nenozīmīgi eksportētāji. Turklāt CFI apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi to, vai CFI bija stimuls pārdot par tādām pašām cenām nākotnē un vai gāzes cenas, attiecībā uz kurām CFI prognozēja, ka tās samazināsies pēc 2024. gada, ietekmētu cenu attiecības, kā arī to, vai Savienības ražotāju atveseļošanās ietekmētu turpmāko pieprasījumu pēc Amerikas Savienotajās Valstīs ražotajiem UAN un vai ASV iekšzemes pieprasījuma tendences ierobežotu eksporta pieejamību. Visbeidzot, CFI apgalvoja, ka ASV eksportu veicināja īslaicīgs deficīts Savienībā, nevis strukturāli stimuli īstenot dempingu.

(107)

Attiecībā uz vispārīgo apgalvojumu par to, ka nav veikts uz nākotni vērsts novērtējums, Komisija vērsa CFI uzmanību uz veikto novērtējumu, kas izklāstīts 102.–105. apsvērumā.

(108)

Attiecībā uz to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periods nav reprezentatīvs, Komisija norādīja, ka importa apjomus no ASV, kas veidoja vairāk nekā 20 % no kopējā Savienības tirgus (sk. 2. tabulu), nekādā gadījumā nevar uzskatīt par nenozīmīgiem. Komisija saprot, ka CFI nebija domājis “nenozīmīgi eksportētāji”, bet gan “nenozīmīgs eksports”.

(109)

Pretēji CFI apgalvojumam Komisija novērtēja to, vai CFI būtu skaidrs stimuls turpināt UAN pārdošanu Savienībā par dempinga cenām (sk. 105. apsvērumu). Turklāt Komisija konstatēja, ka ne tikai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bet arī 2022. un 2023. gadā CFI noteiktās bruto iekšzemes cenas bija lielākas par bruto eksporta cenām, ko CFI iekasēja no Savienības, kas skaidri liecina par konsekventu dempinga praksi visā attiecīgajā periodā. Ir konstatēts, ka uzņēmumam CFI ir spēcīgs stāvoklis ASV iekšzemes tirgū, kurā tas attiecīgajā periodā ir pārdevis vismaz 95 % no savas produkcijas. Nav acīmredzama iemesla, kādēļ CFI vēlētos pazemināt savas iekšzemes cenas (līdz eksporta cenu līmenim) un tādējādi atteiktos no sava galvenā peļņas avota. Savukārt, ņemot vērā Savienības tirgus struktūru, kurā valda lielāka konkurence, ir maz ticams, ka CFI pārdotu UAN Savienības tirgū par cenām, kas līdzinātos augstajam cenu līmenim ASV iekšzemes tirgū.

(110)

Komisija arī precizēja, ka nav nepieciešams novērtēt gāzes cenu ietekmi uz cenu attiecībām nākotnē. Kā norādīts 102. un 118. apsvērumā, tika uzskatīts, ka šajā novērtējumā par dempinga turpināšanās iespējamību nav vajadzības analizēt cenu attiecības. To pašu iemeslu dēļ netika uzskatīts par nepieciešamu analizēt to, vai Savienības ražotāju atveseļošanās ietekmētu turpmāko pieprasījumu pēc Amerikas Savienotajās Valstīs ražotajiem UAN. Neraugoties uz minēto, var sagaidīt, ka kamēr vien ASV izcelsmes UAN tiks piedāvāti par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražotāju cenām, pieprasījums pēc Amerikas Savienotajās Valstīs ražotajiem UAN saglabāsies.

(111)

Attiecībā uz to, vai ASV iekšzemes pieprasījuma tendences varētu ierobežot eksporta pieejamību, Komisija atgādināja, ka tā bija konstatējusi, ka ASV iekšzemes tirgus apmērs, visticamāk, vairs nepalielināsies (105. apsvērums). Katrā ziņā CFI neiesniedza analīzi, kas liecinātu par pretējo, t. i., norādītu uz to, ka ASV iekšzemes tirgus nākotnē, visticamāk, pieaugs.

(112)

Attiecībā uz CFI apgalvojumu par to, ka nebija strukturālu stimulu īstenot dempingu, skatīt 109. apsvērumu, kurā Komisija izklāstīja, kādēļ uzņēmuma CFI spēcīgā pozīcija ASV iekšzemes tirgū, kas tam ļāva gūt ievērojamu peļņu, apvienojumā ar eksporta tirgu Savienībā, kurā valda daudz lielāka konkurence, ir radījusi strukturālā dempinga situāciju, kura, visticamāk, turpināsies.

(113)

Turklāt CFI apgalvoja, ka Komisija neanalizēja to, vai CFI neizmantotā jauda – vismaz 200 000 tonnu gadā – faktiski bija vajadzīga, lai apkalpotu uzņēmuma klientus iekšzemes tirgū un trešās valstīs, kā arī nepārbaudīja alternatīvās izmaksas, kuras rastos, ja apjomi tiktu novirzīti uz Savienību. CFI arī norādīja – secinājums, no vienas puses, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs, jo CFI eksporta apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza vismaz 550 000 tonnu, un, secinājums, no otras puses, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings, visticamāk, turpināsies, ir tautoloģiska argumentācija.

(114)

Komisija nepiekrita CFI apgalvojumiem. Neatkarīgi no 103. apsvērumā izklāstītā novērtējuma Komisija konstatēja, ka pat tad, ja nākotnē uz Savienību netiks eksportēta novērtētā neizmantotā jauda vai tiks eksportēta tikai neliela tās daļa, uz Savienību, visticamāk, nākotnē tiks eksportēts vismaz tāds apjoms, kas gadā pārsniedz 550 000 tonnu UAN (17) – tas bija mazākais apjoms, kādu CFI eksportējis jebkurā 12 mēnešu laikposmā attiecīgā perioda ietvaros. Šāds eksporta apjoms ir ievērojams (20 % tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, sk. 2. tabulu) salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā. Turklāt izmeklēšanā tika apstiprināts, ka šāds imports Savienībā tika veikts par dempinga cenām. Ņemot vērā to, ka dempinga prakse ir turpinājusies laikā, kamēr bija spēkā antidempinga pasākumi, ir iespējams, ka šāda dempinga prakse turpināsies gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Šāda argumentācija nav tautoloģiska, bet gan tiek izsecinātas sekas vai varbūtība, kas balstās uz pašreizējiem notikumiem.

(115)

CFI arī apgalvoja, ka ASV eksporta pieaugums 2022. un 2023. gadā bija tādas ārkārtējas sakritības rezultāts, ko raksturoja augstas cenas Savienībā, ierobežots Savienības ražošanas apjoms un mazāka citu piegādātāju pieejamība. Kolīdz Savienības ražotāji atsāka ražošanu un Savienības cenas atgriezās normālā līmenī, ASV eksports jau bija sācis sarukt. CFI apgalvoja, ka iepriekš minēto apstiprina Eurostat dati 2. tabulā, kas liecina par ASV importa apjoma samazināšanos Savienībā, proti, no 853 263 tonnām 2022. gadā līdz 536 569 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(116)

Komisija nepiekrita CFI apgalvojumam. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novērotais importa apjoms sasniedza vairāk nekā 20 % no Savienības patēriņa tirgus daļas (sk. 2. tabulu). Turklāt, kā liecina izmeklēšana, tika konstatēts, ka šis imports tika veikts par dempinga cenām. Komisija arī atgādināja, ka pat tad, kad nebija ārkārtēju ārēju faktoru (piemēram, tādu kā straujais gāzes cenu kāpums un tam sekojošie piegādes traucējumi, kuri CFI ieskatā bija galvenokārt atbildīgi par eksporta apjoma pieaugumu no ASV), UAN eksports no ASV uz Savienību 2016. un 2017. gadā un sākotnējās izmeklēšanas periodā, kas aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam, sasniedza vairāk nekā 540 000 tonnu gadā (sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/576 (18) 2. tabulu). Tas liecina, ka visos laikposmos, kurus Komisija izmeklējusi kopš 2016. gada, UAN eksporta apjomi uz Savienību sasniedza ievērojamu līmeni.

(117)

Visbeidzot, CFI norādīja, ka saskaņā ar informācijas izpaušanas dokumenta 96. punktu Komisija bija plānojusi analizēt “attiecību starp cenām Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs” un “attiecību starp eksporta cenām uz Savienību un trešām valstīm un cenām Amerikas Savienotajās Valstīs”. Taču informācijas izpaušanas dokumentā šādas analīzes nebija.

(118)

Komisija paskaidroja, ka analīze par norādītajām cenu attiecībām nebija vajadzīga, lai secinātu to, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings, visticamāk, turpināsies. Lai izdarītu šo secinājumu, pietika ar analīzi par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Amerikas Savienotajās Valstīs un Savienības tirgus pievilcīgumu (sk. 102.–105. apsvērumu).

(119)

Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija apstiprināja secinājumu, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings, visticamāk, turpinātos.

(120)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 20 ražotāji (ražotāju grupas). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(121)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 2 299 135 tonnas. Komisija šo rādītāju noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, Fertilizers Europe apkopotajiem datiem un tirgus informāciju, kas bija pieejama pieteikuma iesniedzējam. Kā norādīts 32. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, tie pārstāvēja gandrīz 70 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(122)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un tam pieskaitot importu no visām trešām valstīm pēc Eurostat datiem.

(123)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(124)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā saruka par 23 %. Šo Savienības patēriņa samazinājumu var izskaidrot ar vairākiem iemesliem, proti, šādiem: UAN ražošanas īslaicīgs samazinājums Savienībā laikā, kad 2022. gadā pieauga gāzes un enerģijas cenas, ļoti būtisks importa apjoma pieaugums tajā pašā gadā un paraugprakse barības vielu izmantošanā lauksaimniecībā, kā rezultātā tiek ierobežota minerālo mēslošanas līdzekļu lietošana (19).

(125)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kopumā.

(126)

Minētais noteikums paredz, ka importa no vairākām valstīm ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

(127)

Procedūras sākšanas posmā MHTL apgalvoja, ka, ņemot vērā mainītos apstākļus salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, imports no Trinidādas un Tobāgo būtu jānovērtē atsevišķi. Konkrēti – pēc MHTL uzskata būtu bijis pamats veikt atsevišķu Trinidādas un Tobāgo importa novērtējumu, ņemot vērā to, ka pieprasījumā netika konstatēts dempings no Trinidādas un Tobāgo, ka eksportētāji no Trinidādas un Tobāgo ir uzticami un politiski stabili partneri Savienībai un atšķiras no eksportētājiem Krievijā un Amerikas Savienotajās Valstīs un ka imports no Trinidādas un Tobāgo (kas veikts par augstākām cenām nekā imports no citām izcelsmes valstīm un pēc apjoma ir būtiski mazāks nekā imports no Krievijas un Amerikas Savienotajām Valstīm kopā) nebūtu varējis nodarīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Lēmums par to, vai imports būtu jāvērtē kopumā, ir jāpieņem, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kas šajā gadījumā, kā sīkāk paskaidrots 129.–132. apsvērumā, tika izpildīti. Neviens no citiem jautājumiem, kurus izvirzīja MHTL, nepamato to, lai tiktu apšaubīts lēmums, ka ir pareizi importu no Trinidādas un Tobāgo novērtēt kopā ar importu no ASV un Krievijas (20).

(128)

Ražotājs eksportētājs CFI pieprasīja, lai imports no Krievijas tiktu novērtēts atsevišķi no importa no Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienotajām Valstīm. CFI pamatoja savu prasību ar Hardboard (21) un Wire Rod (22) lietām (kuras attiecas uz valstīm, kas nav Krievija) un atsaucās uz šādiem elementiem: i) Krievijas ražotāju unikālās izmaksu struktūras, kuru pamats ir iekšzemē regulētās cenas par gāzi, ii) ģeopolitiski faktori (proti, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un no tā izrietošās Rietumu sankcijas pret Krieviju), iii) atšķirīga cenu noteikšanas prakse, jo Krievija savas dabasgāzes piegādes novirzījusi uz slāpekļa produktu lejupējo tirgu, un iv) pieprasījumā redzams būtisks cenu samazinājums tikai attiecībā uz Krieviju. Komisija norādīja, ka situācija CFI minētajās lietās atšķiras no situācijas šajā izmeklēšanā, tādēļ minētos argumentus nevarēja attiecināt uz šo izmeklēšanu. Piemēram, Hardboard lietā, kurā imports no Brazīlijas tika novērtēts atsevišķi, Brazīlijas imports attiecās uz ražojuma veidu ar ļoti atšķirīgu pielietojumu. Komisija uzskata, ka šajā pārskatīšanā tā tas noteikti nav attiecībā uz UAN importu. Wire Rod lietā imports no Turcijas netika novērtēts kopā it sevišķi tādēļ, ka šā importa cenas bija ļoti augstas un konkurences apstākļi starp Turcijas un citiem uzņēmumiem netika uzskatīti par līdzīgiem, savukārt imports no Moldovas Republikas tika novērtēts atsevišķi, jo šā importa rezultātā nesamazinājās Savienības ražošanas nozares cenas un kaitējuma starpība bija mazāka par kaitējumam noteikto de minimis robežvērtību. Šajā izmeklēšanā nevienā no attiecīgajām valstīm nav konstatējamas nesamērīgi augstas cenas, un cenas samazinājums ir būtisks, ņemot vērā to, ka tādas preces kā UAN ir jutīgas pret cenu izmaiņām. Pēc informācijas izpaušanas CFI apgalvoja, ka Komisija nav veikusi padziļinātu analīzi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu (t. i., padziļinātu analīzi par konkurences apstākļiem starp dažādas izcelsmes ražojumiem) un ka ASV, Krievijas vai Trinidādas un Tobāgo dempinga raksturs un avots atšķiras, proti, tādēļ, ka Krievijas dempinga iemesls ir strukturāli, valsts izraisīti izmaksu kropļojumi. Komisija tam nepiekrita un norādīja, ka konkurences apstākļi starp importētajiem ražojumiem un līdzīgo Savienības ražojumu ir sīki novērtēti 131. apsvērumā un ka dempinga raksturs šādas analīzes kontekstā ir nebūtisks.

(129)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras no trim attiecīgajām valstīm, bija daudz lielāka nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis robežvērtība.

(130)

Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļas bija 12,4 % Krievijas importa gadījumā, 9,8 % Trinidādas un Tobāgo importa gadījumā un 20,6 % Amerikas Savienoto Valstu importa gadījumā. Kaut arī importa apjoms no Trinidādas un Tobāgo attiecīgajā periodā samazinājās, tomēr šim importam joprojām ir ievērojama tirgus daļa Savienībā (9,8 %).

(131)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kā arī Savienības ražošanas nozares līdzīgo ražojumu, no otras puses, bija līdzīgi. Proti, importētie ražojumi konkurēja gan savā starpā, gan ar Savienībā ražoto līdzīgo ražojumu. Tas ir tādēļ, ka importētie un vietējie ražojumi tiek pārdoti tajos pašos tirdzniecības kanālos un līdzīgām klientu kategorijām. Bieži vien ir tā, ka dažādas izcelsmes UAN tiek sajaukti uzglabāšanas tvertnēs. Pārskatāmais ražojums ir savstarpēji aizvietojama, homogēna prece, un konkurence pārsvarā notika, pamatojoties vienīgi uz cenu. Attiecīgajā periodā gan iekšzemes ražotāju, gan attiecīgo valstu ražotāju cenas pārdošanai uz Savienību (konsolidēti un atsevišķi novērtētas) maksimumu sasniedza 2022. gadā un pēc tam ievērojami saruka. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Trinidādas un Tobāgo importa cenas būtībā nemainījās salīdzinājumā ar 2021. gadu, savukārt Krievijas importa cenas samazinājās par 39 %. Arī ASV importa cenas saruka, taču mazākā mērā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas importam no jebkuras attiecīgās valsts samazinājās līdz līmenim, kas bija zemāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienībā.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienotajām Valstīm tika vērtēts kopumā.

(133)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(134)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(135)

Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm pieauga par 109 %. Tirgus daļas pieaugums bija vēl izteiktāks, proti, attiecīgā importa tirgus daļa pieauga par 171 % – no 15,8 % 2021. gadā līdz 42,8 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā Savienības patēriņš tajā pašā laikposmā samazinājās par 23 %, krasais attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums nepārprotami kaitēja citiem tirgus dalībniekiem, proti, Savienības ražošanas nozarei.

(136)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(137)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda.

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(138)

Attiecīgajā periodā cenas importam no attiecīgajām valstīm samazinājās par 19 %. Importa cenas 2022. gadā pieauga dominējošo tirgus apstākļu dēļ, jo īpaši tādēļ, ka globālā mērogā paaugstinājās gāzes cenas, kas radīja lielāku slogu Eiropas Savienībai. Taču līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam cenas importam no katras no trim attiecīgajām valstīm bija samazinājušās līdz līmenim, kas bija zemāks par 2021. gada līmeni. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas importam no Trinidādas un Tobāgo bija gandrīz tādas pašas kā 2021. gadā, savukārt Krievijas importa cenas samazinājās par 39 %. Arī ASV importa cenu līmenis pazeminājās, taču mazākā mērā nekā Krievijas importa cenas.

(139)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(140)

Līdzīgi, kā tas bija sākotnējā izmeklēšanā, Savienības ražotāju pārdošanas cena tika koriģēta (līdz EXW līmenim), izņemot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, kura ietvaros bija paredzēti pārvadājumi pa jūru, lai nogādātu ražojumus uz tādām ostām kā Ruāna (Francijā) un Ģente (Beļģijā). Tika atzīts par lietderīgu izmantot cenas piegādei uz minētajām ostām, nevis aprēķināt EXW cenas pārdošanas apjomiem, kas atbilst aptuveni 5 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma.

(141)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Salīdzinājums liecināja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 3,5 %–18 %, kas tika uzskatīta par būtisku, ņemot vērā to, ka UAN ir jutīgi pret cenu izmaiņām.

(142)

Turklāt ar importu no attiecīgajām valstīm bija saistīta būtiska cenu apspiešana. Proti, cenu līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zemāks par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, tādējādi Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas līdz rentablam līmenim.

(143)

Pēc informācijas izpaušanas MHTL lūdza Komisiju noteikt kaitējuma starpību, ar kuru neņem vērā prognozētās izmaksas, kas Savienības ražošanas nozarei nākotnē radīsies saistībā ar atbilstības nodrošināšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS). Komisija apstiprināja, ka šādas izmaksas netiek ņemtas vērā cenu samazinājuma starpības aprēķinā un ka šajā izmeklēšanā netika veikts mērķa cenas samazinājuma aprēķins.

(144)

UAN imports no trešām valstīm, kas nav Krievija, Trinidāda un Tobāgo un Amerikas Savienotās Valstis, galvenokārt bija no Baltkrievijas, Ukrainas, Serbijas un Ēģiptes.

(145)

UAN importa Savienībā (agregētajam) apjomam, kā arī UAN importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(146)

Attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, samazinājās par 77 %. Importa sarukumu no Baltkrievijas un Ukrainas var izskaidrot ar ģeopolitiskajām norisēm (piemēram, agresijas karš pret Ukrainu un Baltkrievijai noteiktās ES sankcijas). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, tirgus daļa bija tikai 2,3 %, tādējādi tā bija mazāka nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā konstatētais 4,1 %.

(147)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(148)

Kā minēts 32. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(149)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pieprasījuma iesniedzēja atbildē uz makroekonomiskās anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(150)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(151)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(152)

Pēc informācijas izpaušanas MHTL apgalvoja, ka kaitējuma novērtējums bija izkropļots, ņemot vērā sākumpunkta (2021. g.) maldinošo raksturu. MHTL aicināja ņemt vērā Covid-19 pandēmiju un tai sekojošos apstākļus, kā arī atzīt, ka kaitējuma novērtējumā konstatētā samazinājuma sākumpunkts bija 2021. gads, kas bija izņēmuma gads. Komisija nepiekrita MHTL par to, ka kaitējuma novērtējums bija izkropļots. Covid-19 pandēmijas laikā agropārtikas ķēde, tostarp mēslošanas līdzekļu nozare, Savienībā tika uzskatīta par būtisku nozari, un UAN piegāde un izplatīšana turpinājās. Komisija secināja, ka pandēmija īpaši neskāra mēslošanas līdzekļu nozari (23) un ka kaitējuma novērtēšanai izmantotā attiecīgā perioda sākumpunkts neradīja izkropļotu priekšstatu par kaitējumu.

(153)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(154)

Savienībā UAN parasti tiek ražoti integrētās ķīmisku vielu ražotnēs, kurās ražo vairākus produktus. Šajā kontekstā UAN ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 37 %, proti, no 3 649 010 tonnām līdz 2 299 135 tonnām, kas ir par aptuveni 1,4 miljoniem tonnu mazāk nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā valdošā bezprecedenta krīze gāzes un enerģētikas jomā bija iemesls tam, ka Savienības ražotāji uz laiku pārtrauca savu ražošanu.

(155)

Ražošanas jauda 2021. un 2022. gadā samazinājās un pēc tam saglabājās stabila līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām.

(156)

Ņemot vērā diezgan stabilo jaudu un ražošanas apjoma samazināšanos, jaudas izmantojums saruka no 41 % 2021. gadā līdz 28 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas ir daudz mazāk nekā jaudas izmantojums sākotnējās izmeklēšanas periodā (50 %) un noteikti nav ilgtspējīgi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

5.5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(157)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(158)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās par 45 %. Tas ir krasā pretstatā importa apjoma pieaugumam no attiecīgajām valstīm laikā, kad saruka Savienības patēriņš.

(159)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 28 %. Šādas attīstības iemesls bija slikti tirgus apstākļi, jo īpaši zemas cenas par importētajiem UAN. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tika zaudēta par labu importam no attiecīgajām valstīm, kuru tirgus daļa attiecīgajā periodā praktiski trīskāršojās.

(160)

Iepriekš izklāstītie skaitļi attiecībā uz ražošanu, zemo jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu liecina par to, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nespēja panākt izaugsmi, savukārt imports no attiecīgajām valstīm pieauga gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā.

(161)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(162)

Ņemot vērā tirgus apstākļu pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē, šajā nozarē nodarbināto skaits attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %. Tomēr, ņemot vērā ražotņu pagaidu slēgšanu, un tādēļ, ka ražošanas apjoms samazinājās vēl vairāk, ražīgums attiecīgajā periodā tik un tā samazinājās par 22 %. Iespēju robežās Savienības ražošanas nozare centās pārcelt ar UAN ražošanu saistītās darbvietas uz citām ķīmisko ražotņu daļām, nevis atlaist vērtīgus darba ņēmējus.

(163)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgajām valstīm un šā importa cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(164)

Attiecīgo valstu eksportētāju īstenotās pastāvīgās un negodīgās cenu noteikšanas rezultātā Savienības ražošanas nozarei nebija iespējams atgūties no dempinga prakses, kas konstatēta sākotnējā izmeklēšanā.

(165)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

(166)

Pārdošanas cenas ir ietekmējusi piedāvājuma un pieprasījuma dinamika, tostarp tas, ka daži Savienības ražotāji uz laiku samazināja ražošanas apjomu, kas nozīmēja Savienības pārdošanas cenu kāpumu apstākļos, kad samazinājās UAN pieejamība Savienības tirgū. Pēc tam, kad 2022. gada otrajā ceturksnī cenas bija sasniegušas maksimumu (galvenokārt tās ietekmes dēļ, ko Krievijas agresijas karš pret Ukrainu izraisīja uz gāzes un enerģijas cenām), UAN pārdošanas cenas 2023. gada vidū samazinājās un pēc tam stabilizējās.

(167)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas pieauga par 9 %, savukārt vienības ražošanas izmaksas tajā pašā laikposmā palielinājās par 15 %. Pieaugošo ražošanas izmaksu iemesls galvenokārt bija svārstības gāzes cenā, kas veido lielāko daļu no UAN ražošanas izmaksām. Taču 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražotāji nespēja segt UAN ražošanas izmaksas ar savām pārdošanas cenām, kam par iemeslu bija negodīga konkurence, kuru izraisīja UAN imports par zemām cenām no attiecīgajām valstīm. Rezultātā Savienības ražotāji cieta zaudējumus, pārdodot Savienības tirgū UAN.

(168)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(169)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, proti, algu indeksācijas saistību izpildes dēļ. Darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto bija augstākas 2022. gadā, kad rentabilitāte sasniedza maksimumu.

(170)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

(171)

Krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %, savukārt krājumi procentos no ražošanas apjoma nedaudz pieauga. Sākotnējā izmeklēšanā šis faktors netika uzskatīts par jēgpilnu kaitējuma rādītāju, jo krājumi procentos no ražošanas apjoma bija nelieli visā periodā un krājumi perioda beigās ir pakļauti sezonālām svārstībām. Komisija uzskatīja, ka tas tā ir arī šajā izmeklēšanā. Šajā izmeklēšanā konstatētais krājumu līmenis bija augstāks nekā sākotnējā izmeklēšanā.

(172)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(173)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte samazinājās no 9,4 % 2021. gadā līdz -7,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kam par iemeslu bija 166. un 167. apsvērumā aprakstītās vidējo pārdošanas cenu un ražošanas izmaksu izmaiņas, zemāks jaudas izmantojums un mazāks ražošanas apjoms, lai varētu segt nemainīgās izmaksas. 2022. gada bija netipisks gads – gads ar augstām izejvielu un enerģijas cenām, kā arī ar augstām UAN cenām piegādes traucējumu apstākļos. Grozīti ražošanas grafiki, pieaugošās ražošanas izmaksas un uz leju nospiestas pārdošanas cenas, kam par iemeslu bija imports no attiecīgajām valstīm, 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radīja zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Šos faktus nevar atspēkot ar lielākām starpībām slāpekļa nozarē, uz kurām MHTL atsaucas savās piezīmēs par izpausto informāciju, pamatojoties uz datiem, kas izklāstīti tirgus izpētē attiecībā uz Eiropu (ieskaitot Norvēģiju) par daļu no 2025. gada (24), t. i., pamatojoties uz datiem par tādu nozari, kura aptver ne tikai UAN, par tādu ģeogrāfisko apgabalu, kas ir plašāks nekā Savienība, un par tādu laikposmu, kurš seko pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(174)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā attīstījās negatīvā virzienā un cieši sekoja rentabilitātes tendencei.

(175)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas attīstījās negatīvā virzienā, atspoguļojot iepriekš aprakstītās rentabilitātes un naudas plūsmas tendences.

(176)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā veica ierobežotus ieguldījumus – neraugoties uz to, ka pastāvīgi ieguldījumi integrētā ķīmiskajā ražotnē ir būtiski tās pastāvēšanai ilgtermiņā. Ieguldījumu līmeņa pazemināšanos izraisīja tas, ka samazinājās spēja piesaistīt kapitālu, par ko liecināja naudas plūsmas situācijas pasliktināšanās un sliktie tirgus apstākļi. Ieguldījumi, kas bija mazāki nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētie, bija vērsti uz enerģijas patēriņa samazināšanu, racionalizāciju un efektivitātes pieaugumu.

(177)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare saskārās ar pārdošanas cenu kritumu (-9 %), kas kopā ar izmaksu pieaugumu (+15 %) bija iemesls tam, ka 2021. gadā gūtā peļņa (9,4 %) pārvērtās par zaudējumiem 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šo tendenču rezultātā ievērojami samazinājās naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un ieguldījumu līmenis. Būtiska negatīva ietekme bija jūtama arī tādos apjoma rādītājos kā ražošanas apjoms, kas samazinājās par 37 %, pārdošanas apjoms, kurš saruka par 45 %, un tirgus daļa, kas samazinājās no 76,6 % 2021. gadā līdz 54,9 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Arī jaudas izmantojuma līmenis pazeminājās līdz satraucošam līmenim, kas ir pārāk zems, lai segtu attiecīgās izmaksas. Šo norišu dēļ Savienības ražošanas nozare nonāca situācijā, kad radās kaitējums. Neviens no pārbaudītajiem rādītājiem neliecināja par atveseļošanos vai pozitīvu attīstību.

(178)

Pēc informācijas izpaušanas MHTL nepiekrita tam, ka pārbaudītie kaitējuma rādītāji neuzrādīja nedz atgūšanos, nedz pozitīvu attīstību. Komisija noraidīja MHTL piezīmes, jo šo piezīmju pamatā bija atlasītas norises par atlasītiem gadiem, kā arī nepareizi atspoguļoti fakti. Piemēram, MHTL apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga līdz augstākajam līmenim kopš attiecīgā perioda sākuma, kas bija pilnīgi nepareizi (sk. 5. tabulu). MHTL arī minēja “Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītāju ievērojamu uzlabošanos” pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (kopš 2022. gada pieaugot no 25 % līdz 28 %); šajā apgalvojumā nav ņemts vērā 2021. gads, kā arī tas, ka 5. tabulā ir skaidri redzams jaudas izmantojuma samazinājums attiecīgajā periodā (-33 %). MTHL par pozitīvu tendenci uzskatīja to, ka 6. tabulā attēlotais pārdošanas apjoms laikposmā no 2023. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam absolūtā izteiksmē ir samazinājies mazākā apmērā (- 112 693 tonnas) salīdzinājumā ar lielāku importa apjoma sarukumu no attiecīgajām valstīm tajā pašā periodā (- 210 254 tonnas, kā redzams 2. tabulā); šis apgalvojums nepareizi atspoguļo to, ka attiecīgajā periodā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa gandrīz trīskāršojās, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 28 %.

(179)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(180)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Pēc informācijas izpaušanas CFI norādīja, ka Komisija to nav izdarījusi un ka Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt tādu citu zināmo faktoru ietekmi, kuri izraisīja Savienības ražošanas nozares sākotnējo pasliktināšanos, pirms bija atsācies imports no ASV. Komisija CFI apgalvojumu atzina par nepamatotu un noraidīja, kā arī nodrošināja to, ka iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: importa no citām trešām valstīm ietekme, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, Savienības ražošanas nozares veiktais UAN imports, ražošanas izmaksu pieaugums un Savienības patēriņa samazināšanās.

(181)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus Savienības tirgū, jo tās pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās par 45 %. Patēriņam sarūkot par 23 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 76,6 % līdz 54,9 %.

(182)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos var izskaidrot ar importu no attiecīgajām valstīm, kuru tirgus daļa pieauga no 15,8 % līdz 42,8 %. Pēc tam, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, enerģijas cenas ievērojami palielinājās, un tā rezultātā strauji pieauga ražošanas izmaksas. Vienlaikus eksponenciāli pieauga importa apjoms.

(183)

Spēkā esošie maksājumi ir fiksētie maksājumi, kas tika noteikti laikā, kad UAN cenas bija zemas salīdzinājumā ar cenām attiecīgajā periodā. Vidējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena 2017. un 2018. gadā, t. i., periodā, kas tika izmantots specifiskā nodokļa summas aprēķināšanai sākotnējās izmeklēšanas laikā, bija 127 EUR/t, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena bija vairāk nekā divas reizes lielāka, kam par iemeslu bija būtiskais izmaksu pieaugums. Tādēļ specifiskā nodokļa efektivitāte krasi samazinājās, un importam no attiecīgajām valstīm bija postoša ietekme uz apjomu jau 2022. gadā, kad UAN cenas strauji pieauga un fiksētie antidempinga maksājumi veidoja tikai ļoti nelielu daļu no galīgās UAN cenas. Pēc tam, kad 2022. gadā tika zaudēti būtiski apjomi un tirgus daļa, Savienības ražošanas nozare no 2023. gada turklāt nespēja novirzīt pieaugušās izmaksas uz pārdošanas cenām, jo imports par dempinga cenām radīja negodīgu konkurenci, un tā cieta ievērojamus zaudējumus 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(184)

Tādēļ ir skaidrs, ka lielajam importa pieaugumam pie krītošām cenām (kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un apspieda tās) bija nozīmīga loma tajā apstāklī, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji strauji pasliktinājās. Šo ietekmi saasināja divi ar ražojumu saistīti faktori. Pirmkārt, UAN ir prece, ko pircējiem pārdod, pamatojoties gandrīz tikai uz cenu. Tāpēc pat nelielai cenu starpībai var būt būtiskas sekas. Otrkārt, UAN – atšķirībā no mēslošanas līdzekļu vairuma – ir šķidrs produkts, kuram nepieciešamas īpašas uzglabāšanas tvertnes. Tādēļ Savienības ražotājiem, kas sasnieguši savas UAN uzglabāšanas jaudas robežu, ir jāievada šis produkts izplatīšanas ķēdē, pārdodot krājumus par tirgū valdošajām cenām – pat tad, ja šīs cenas ir zemas.

(185)

Uzņēmums CFI norādīja, ka Eiropas Savienībai paredzētās uzņēmuma piegādes reaģē uz pieprasījumu, nevis ir vērstas uz piedāvājumu, taču šajā analīzē nav nozīmes tam, vai CFI meklē klientus vai arī klienti meklē kādu piegādātāju. CFI arī norādīja, ka – labākajā gadījumā – ir tikai vāja korelācija starp importu no ASV un Savienības ražotāju darbības pasliktināšanos, ka dažādas nesaistītas tirgus norises ir tikušas kļūdaini attiecinātas uz importa ietekmi un ka Komisijai būtu jāizdara secinājumi, kas līdzinās sojas proteīna lietā (25) izdarītajiem secinājumiem, kurā tika konstatēts, ka nepastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Pēc informācijas izpaušanas CFI apgalvoja, ka kaitējuma tendences nav savietojamas ar importu no ASV. Šajā sakarā uzņēmums apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji pasliktinājās jau 2021. gadā, t. i., pirms ASV imports atkal nonāca Savienībā. Komisija tam nepiekrita un atgādināja uzņēmumam CFI par to, ka cēloņsakarība tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanā un ka kaitējuma analīze pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā galvenokārt ir vērsta uz jautājumu par to, vai Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām, un vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, šāds kaitējums turpinātos vai atkārtotos. Turklāt atšķirībā no sojas proteīna lietas šajā izmeklēšanā tika konstatēta skaidra cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, tostarp importu no ASV, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Kā iepriekš minēts 182. apsvērumā, importa no attiecīgajām valstīm rezultātā šo valstu tirgus daļa pieauga no 15,8 % 2021. gadā līdz 42,8 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Importa no ASV tirgus daļa pieauga no 0 % 2021. gadā līdz 20,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni triju attiecīgo valstu gadījumā.

(186)

Imports no trešām valstīm bija dārgāks nekā imports no attiecīgajām valstīm. Arī importa apjoms no trešām valstīm ievērojami samazinājās, proti, 2021. gadā tā tirgus daļa bija 7,6 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – ne vairāk kā 2,3 %. Tādēļ Komisija secināja, ka šis imports neveicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(187)

Izmeklēšanas laikā Union Invivo – importētājs, kas sadarbojās – norādīja, ka mazākas importa plūsmas no Baltkrievijas (ES noteikto sankciju rezultātā) bija iemesls tam, ka tika reorganizētas citu izcelsmes valstu importa plūsmas, ņemot vērā to, ka Savienības ražotāji ražoja mazāk UAN. Komisija atzina, ka UAN imports no Baltkrievijas ievērojami samazinājās gan ģeopolitisku iemeslu, gan ES noteikto sankciju dēļ. Taču Komisija arī norādīja, ka Baltkrievijas importa tirgus daļa 2021. gadā bija 4,7 %, savukārt importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa minētajā gadā bija vairāk nekā trīs reizes lielāka, proti, 15,8 %. Turklāt – lai gan imports no Baltkrievijas kopš 2021. gada, t. i., pirms sankciju noteikšanas, saruka par 120 271 tonnu, tomēr imports no attiecīgajām valstīm tajā pašā laikposmā palielinājās par 582 869 tonnām, t. i., gandrīz piecas reizes vairāk nekā minētais samazinājums. Tāpēc Baltkrievijas importa samazinājums nav izskaidrojums tam, kādēļ attiecīgajā periodā importam no attiecīgajām valstīm bija liela tirgus daļa, kā arī tās pieaugumam.

(188)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas laikā attiecināja Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu uz Savienības ražošanas nozares eksporta samazināšanos.

(189)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(190)

Eksports attiecīgajā periodā veidoja vidēji 16 % no Savienības UAN ražošanas nozares apjoma. Turklāt eksporta pārdošanas apjoma samazinājums bija ierobežots salīdzinājumā ar pārdošanas apjoma samazinājumu Savienībā (pat relatīvā izteiksmē), un Savienības ražošanas nozares eksporta cenas svārstījās un dažkārt bija augstākas nekā tās cenas Savienības tirgū. Tādēļ Komisija secināja, ka Savienības ražotāju eksporta rādītāji neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(191)

CFI apgalvoja, ka iespējamais kaitējums Savienības ražotājiem bija pašradīts, jo daži Savienības ražotāji iepirka UAN no attiecīgajām valstīm. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļautais Savienības ražotājs, uz kuru atsaucās CFI, sarežģītu tirgus apstākļu kontekstā izņēmuma kārtā bija iepircis nelielus UAN daudzumus, lai varētu izpildīt konkrētus pasūtījumus. Minētajām darbībām nebija būtiskas ietekmes uz vispārējo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, kas padarītu cēloņsakarību par patiesu vai būtisku. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(192)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, asociācija AFCOME (26) un Union Invivo norādīja, ka kaitējumu izraisīja tas, ka (daži) Savienības ražotāji maksāja augstu cenu par gāzi/enerģiju un/vai bija pārāk atkarīgi no Krievijas gāzes (kura tika izmantota kā ierocis), un/vai tiem bija neefektīvas izmaksu struktūras, kas ierobežoja to spēju reaģēt uz ārējiem satricinājumiem, un/vai zemi jaudas izmantojuma rādītāji, kuru iemesls bija amonjaka ražotņu pagaidu slēgšana. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, piebilda, ka daži no šiem apstākļiem bija līdz šim nepieredzēti un ārkārtēji apstākļi un, šķiet, ir arvien mazāk ticams, ka tie atkārtosies, tomēr informācijas izpaušanas posmā CFI apgalvoja, ka Savienības grūtības piegādes jomā bija drīzāk strukturālas. MHTL norādīja, ka apstākļi, kādos konstatēti Savienības ražotāju negatīvie darbības rādītāji, bija ārkārtēji, savukārt pieejamie dati (kas iekļauti pieprasījumā) skaidri norādīja uz to, ka Savienības ražošanas nozare bija labi atguvusies un ka tās situācija turpina uzlaboties. Pēc informācijas izpaušanas AFCOME, INOXA (27) un Union Invivo uzstāja uz to, ka attiecīgajām valstīm bija piekļuve gāzei par zemākām cenām nekā Savienības ražotājiem, savukārt CFI lūdza veikt analīzi par to, vai mēslošanas līdzekļu ražošanas nozares rādītāji Savienībā neatspoguļo iespējamu, plašāka mēroga norietu visās ES ražošanas nozarēs, kurās ir augsts dabasgāzes patēriņš, tostarp tērauda, cementa, stikla un papīra nozarē.

(193)

Minētie apgalvojumi ir noraidīti, jo vienlīdzīgos konkurences apstākļos (neatkarīgi no situācijas dabasgāzes patēriņa ziņā intensīvās nozarēs, kuras nav UAN nozare) Savienības UAN ražotājiem jebkurā gadījumā bija jāspēj paaugstināt savas pārdošanas cenas līdz ilgtspējīgam/rentablam līmenim, kas, kā šajā izmeklēšanā pierādīts, tā nebija. Turklāt jānorāda, ka ar gāzes/enerģijas cenu un izmaksu izmaiņām attiecīgajā periodā nevarēja izskaidrot peļņas sarukumu šajā gadījumā, jo 2022. gadā, kad gāzes/enerģijas cenas un izmaksas sasniedza maksimumu, Savienības ražošanas nozare bija rentabla. Cenu atšķirība starp gāzi Savienībā un attiecīgajās valstīs nav attaisnojums konstatētajai dempinga praksei.

(194)

Pēc informācijas izpaušanas MHTL apstrīdēja iepriekš izklāstīto Komisijas novērtējumu. Ja puse uzskata, ka visi aspekti ir līdzvērtīgi, tad no tā visos apstākļos automātiski neizriet, ka pārdevējs varētu paaugstināt savu pārdošanas cenu ad infinitum, lai segtu izmaksas, jo pārdevēja spēju paaugstināt cenas ietekmē citi ierobežojumi, piemēram, piedāvājums un pieprasījums un izredzes zaudēt savus klientus par labu konkurentiem. Komisija noraidīja MHTL apsvērumus, kuros nav ņemts vērā tas, ka vienlīdzīgos konkurences apstākļos Savienības ražotājiem būtu bijis jāspēj novirzīt izmaksu pieaugumu, nevis ciest zaudējumus, kolīdz samazinājās gāzes cenas (attiecīgā perioda otrajā daļā).

(195)

Kā liecina 1. tabula, patēriņš Savienības tirgū kopumā samazinājās par 23 %. Pieprasījuma sarukuma tendence ir raksturīga iezīme slāpekļa mēslošanas līdzekļu jomā, kuru patēriņa rādītāji pēdējā laikā ir stabili samazinājušies, kam par iemeslu ir sarežģīti klimatiskie apstākļi, mainīgs tiesiskais regulējums un ģeopolitiskie faktori. Nav skaidrs, vai lejupejošā tendence varētu turpināties arī nākotnē, it īpaši saistībā ar UAN. Attiecībā uz nākotnes tendencēm CFI norādīja, ka saskaņā ar prognozēm pieprasījums pēc UAN pieaugs gan globālā mērogā, gan Savienībā, neraugoties uz UAN pieprasījuma svārstībām 2020.–2024. gadā (lai gan skaitļos izteikti dati netika sniegti).

(196)

Pēc informācijas izpaušanas CFI lūdza veikt analīzi par to, vai Savienības ražotāju UAN pārdošanas apjoma samazinājums Savienībā izrietēja no pieprasījuma krituma un vai Savienības patēriņa sarukums samazināja Savienības ražotāju jaudas izmantojumu, pastāvīgo izmaksu absorbciju un rentabilitāti. Šajā sakarā Komisija atgādina, ka 5.2., 5.5.2.1., 5.5.2.2. un 5.5.3.4. iedaļā tika analizētas tendences saistībā ar patēriņu Savienībā, jaudas izmantojumu Savienībā, Savienības ražotāju pārdošanas apjomu Savienībā un to rentabilitāti.

(197)

Komisija konstatēja, ka, neraugoties uz UAN patēriņa vispārējo samazinājumu Savienībā attiecīgajā periodā, imports no attiecīgajām valstīm minētajā periodā stabili pieauga uz cita importa un uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu rēķina. Tādēļ tika secināts, ka, lai gan pieprasījuma izmaiņas varētu būt veicinājušas Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, galvenais šāda kaitējuma cēlonis joprojām bija imports par dempinga cenām. Citiem vārdiem sakot, Savienības patēriņa samazināšanās ietekme nespēja būt par iemeslu tam, ka nebūtu cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu vai ka šāda cēloņsakarība būtu nebūtiska.

(198)

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no attiecīgajām valstīm ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, savukārt patēriņa samazinājums varētu būt to veicinājis. Tika konstatēts, ka citi faktori nav veicinājuši konstatēto kaitējumu.

(199)

Komisija 179. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tādēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja to, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(200)

Šai ziņā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda attiecīgajās valstīs, importa no attiecīgajām valstīm iespējamie cenu līmeņi gadījumā, ja netiktu piemēroti antidempinga pasākumi, un to ietekme uz Savienības ražošanas nozari, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums.

(201)

Komisija norādīja, ka iepriekš minēto elementu analīze viennozīmīgi apstiprina konstatējumu par kaitējuma turpināšanos. Jebkurā gadījumā vieni un tie paši elementi – apvienojumā ar importu no attiecīgajām valstīm, kurš attiecīgajā periodā tika veikts, neraugoties uz antidempinga maksājumu noteikšanu – skaidri liecina par to, ka kaitējums atkārtotos tad, ja pasākums netiktu atjaunots.

(202)

Kā minēts 94., 99. un 103. apsvērumā, trijās attiecīgajās valstīs ir ievērojama neizmantotā ražošanas jauda. Visiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs ir jauda strauji palielināt eksportu uz Savienību, par ko liecina būtiskais importa pieaugums no visām trim attiecīgajām valstīm 2021. un 2022. gadā. Saskaņā ar aplēsēm to kopējā neizmantotā jauda bija aptuveni divi miljoni tonnu, kas ir divas trešdaļas no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Jāatzīmē arī tas, ka tajās divās attiecīgajās valstīs, kurās ir lielākā daļa neizmantotās jaudas (Krievijā un Trinidādā un Tobāgo), iekšzemes tirgus ir mazs vai tā nav vispār.

(203)

Importa no attiecīgajām valstīm cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 18 % importam no Krievijas, 12 % – importam no Trinidādas un Tobāgo un 3,5 % – importam no ASV. Ja pasākumi zaudētu spēku, tad paredzams, ka cenu samazinājums un cenu apspiešana turpināsies, tādējādi vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Cenu samazinājuma un cenu apspiešanas līmenis attiecībā uz ASV palielinātos tad, ja īstenotos 209. apsvērumā minētie apstākļi.

(204)

Kā izklāstīts nākamajā iedaļā, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, uz nedaudzām trešām valstīm eksportēja UAN par cenām, kas atkarīgas no dominējošajiem tirgus apstākļiem. Ja Savienībā netiktu noteikti antidempinga pasākumi, tad cena importam no attiecīgajām valstīm Savienībā būtu zemāka un kļūtu pievilcīgāka. Jānorāda, ka CFI bija vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, kuram bija ievērojams iekšzemes tirgus.

(205)

Krievijā dominē izkropļotas un mākslīgi zemas, valsts noteiktas cenas gāzei, un tur tiek īstenota apzināta, divējāda gāzes cenas noteikšanas politika, saskaņā ar kuru Krievijas gāze tiek pārdota par mākslīgi zemām cenām vietējai UAN ražošanas nozarei, savukārt Savienībai gāze tiek pārdota par ļoti augstām eksporta cenām. Gāzes cenas noteikšanas divējādās politikas ietekmi vēl vairāk saasināja bezprecedenta krīze gāzes jomā Savienībā. Tādēļ ir sagaidāms, ka Krievija turpinās eksportēt UAN par zemām cenām, kas ir mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(206)

Kā minēts 4. iedaļā, Savienības tirgus ir pievilcīgs tā lieluma un cenu ziņā. UAN tiek izmantoti tikai Rietumeiropā un Centrāleiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Argentīnā un Austrālijā, un pasaulē katru gadu tiek tirgoti tikai 4–5 miljoni tonnu (28). Savienība ir otrs lielākais UAN tirgus pasaulē. CFI norādīja, ka saskaņā ar prognozēm pieprasījums pēc UAN pieaugs gan globālā mērogā, gan Savienībā, neraugoties uz pieprasījuma svārstībām 2020.–2024. gadā. Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs cenas ziņā, jo lauksaimniekiem, kuri izmanto mēslošanas līdzekļus, ir pieejami vērtīgi finansējuma avoti, precīzās mēslošanas vajadzībām piemērota tehniskā infrastruktūra un citi resursi. Spēkā esošie pasākumi nenovērsa to, ka attiecīgās valstis palielināja savu tirgus daļu no 37,7 % sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 42,8 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas attiecās uz konkrēto izmeklēšanu.

(207)

Parasti ir tā, ka eksportētājiem Savienībā ir labi iedibināti mēslošanas līdzekļu piegādes kanāli, kas atvieglo eksporta loģistiku. Eksportētāju jauda ātri nosūtīt ievērojamus apjomus uz Savienību bija īpaši spēcīga 2022. gadā, kad importa apjoms Savienībā no attiecīgajām valstīm bija aptuveni 1,5 reizes lielāks nekā 2021. gadā. Krievija 2021. gada beigās ieviesa kvotas mēslošanas līdzekļu eksportam, taču to īstenošanai un paplašināšanai bija tikai neliela ietekme uz eksporta apjomiem (29).

(208)

Turklāt UAN patēriņu, kura gadījumā ir vajadzīga īpaša infrastruktūra, kas jau izveidota Savienībā, nevar viegli radīt jaunos tirgos.

(209)

Turklāt Savienības tirgus pievilcīgums palielināsies tad, ja muitas tarifi ASV izcelsmes UAN tiks samazināti no pašreizējiem 6,5 % līdz nullei (30). Ņemot vērā nesenās pārmaiņas ASV tirdzniecības politikā (31), kuras ietvaros tiktu galīgi atcelti tarifi, ko ASV plānoja piemērot konkrētu ražojumu, tostarp UAN, importam, varētu sagaidīt papildu UAN apjomus no ASV. Proti – tas, visticamāk, pastiprinās konkurenci UAN tirgū Amerikas Savienotajās Valstīs, pēc tam izraisīs piesātinājumu minētajā tirgū un tad novedīs pie tā, ka UAN tiks novirzīti no ASV uz Savienības premium tirgu.

(210)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas dēļ, ļoti iespējams, ievērojami palielinātos imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(211)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, uzskatīja, ka Savienības ražotāju ražošanas apjoma vai tirgus daļas pieaugums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2023. gadu liecina par Savienības ražošanas nozares atgūšanos. Pēc informācijas izpaušanas MHTL norādīja, ka Savienības ražošanas nozares darbības apstākļi ir uzlabojušies, kam par iemeslu esot dabasgāzes cenu kritums pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, un uzņēmuma ieskatā šāda situācija būtu pretrunā jebkādiem secinājumiem par Savienības ražošanas nozarei nodarīta būtiska kaitējuma turpināšanās iespējamību. Šie apgalvojumi nevar atspēkot iepriekšējā apsvērumā izdarīto secinājumu, ņemot vērā 5.5.2. un 5.5.3. iedaļā izklāstīto analīzi.

(212)

Ja pasākumi zaudētu spēku, būtisks kaitējums jebkurā gadījumā varētu atkārtoties. Konkrēti – ja netiktu atjaunoti pasākumi, tad, visticamāk, pieaugtu imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CFI, kā iemeslu minot kļūdainu dempinga analīzi, apšaubīja abus pieņēmumus, ciktāl tie attiecas uz importu no ASV. CFI apgalvojumi šajā sakarā ir aplūkoti iepriekš 4.3.3. iedaļā. Komisija secināja, ka risks, ka no attiecīgajām valstīm pieaugs kaitējumu izraisošs imports par dempinga cenām, ir būtisks, jo eksportētājvalstīs ir ievērojama neizmantotā jauda. Pieejamie dati par eksporta cenām liecina arī par to, ka UAN cenas Savienībā joprojām būs pievilcīgas, paturot prātā, ka neviens cits eksporta galamērķis nevar absorbēt apjomu, ko Savienībā pārdod ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Kā minēts 206. apsvērumā, ir tikai ļoti nedaudzas valstis, kurās tiek izmantoti UAN.

(213)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja to, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un citu ekonomikas dalībnieku intereses.

(214)

Visā Savienībā ir aptuveni 20 zināmi UAN ražotāji. Izmeklēšanā sadarbojās Savienības ražotāji, kas ražo gandrīz 70 % no Savienības ražošanas apjoma. Neviens no tiem neiebilda pret izmeklēšanu.

(215)

Ņemot vērā mēslošanas līdzekļu sarežģīto tirgu piedāvājuma un svārstīgo cenu ziņā, spēkā esošo pasākumu gaidāmo ietekmi mazināja augstās UAN cenas, kā rezultātā Savienības ražošanas nozarē netika konstatēta nozīmīga atgūšanās. Pasākumu atcelšanai, visticamāk, būs negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, jo imports, kas rada kaitējumu, varētu pieaugt no attiecīgajām valstīm, kā rezultāts būtu mazāki pārdošanas apjomi un zemākas cenas, tādējādi palielinot finansiālos zaudējumus un vēl vairāk apdraudot Savienības ražošanas nozares spēju veikt ieguldījumus. Pasākumu paplašināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpināt savu darbību, piedāvāt regulāras pārskatāmā ražojuma piegādes, saglabāt darbvietas, veikt ieguldījumus nolūkā kļūt zaļākai un uzlabot rentabilitāti līdz ilgtspējīgam līmenim.

(216)

Vācijas lauksaimnieku pārstāvji norādīja, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) (32) rezultātā antidempinga maksājumi kļūtu nevajadzīgi. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo ar OIM tiek risināti jautājumi, kas nav dempings (proti, oglekļa emisiju pārvirzes novēršana). Turklāt nekas neliecina par to, ka ar OIM palīdzību tiks apturēts UAN imports – pat tad, ja saskaņā ar AGPB (33) un Union Invivo sniegto informāciju var pamatoti sagaidīt atturošu ietekmi.

(217)

Divi nesaistīti importētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un piekrita turpmāk sadarboties izmeklēšanā. Abi nesaistītie importētāji ģeopolitisku iemeslu dēļ atbalstīja pasākumu atjaunošanu attiecībā uz UAN importu no Krievijas.

(218)

Vienam no šiem diviem importētājiem, kas sadarbojās (kooperatīvu savienība, kura rīkojas tās biedru vārdā), UAN darbības veido tikai nelielu īpatsvaru tā uzņēmējdarbībā, un 2023. gadā tas apkalpoja vairāk nekā 20 % no pārskatāmā ražojuma Savienības tirgus. Otrs importētājs, kas ir vairāk atkarīgs no UAN, pielāgoja savas pārdošanas cenas atkarībā no UAN tirgus attīstības. Abi importētāji, kas sadarbojās, piedāvāja plašu pakalpojumu un/vai produktu klāstu, un tiem bija vairāki piegādes avoti.

(219)

Jebkāda tāda negatīva ietekme uz Savienības importētājiem, kuras iemesls ir pasākumu paplašināšana, nebūtu lielāka par šo pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Pasākumu paplašināšana ir paredzēta tādēļ, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, no kuriem var gūt labumu visas puses. Turklāt importētāji kopumā piedāvā mēslošanas līdzekļu un/vai pakalpojumu plašu klāstu, un tiem ir vairāki piegādes avoti. Lielākā daļa pušu, tostarp abi importētāji, kuri sadarbojās, norādīja, ka UAN galalietotāji, t. i., lauksaimnieki, galu galā ir tās puses, ko ietekmētu no pasākumiem izrietošais cenu pieaugums (ja tāds vispār būtu).

(220)

Atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza neviena persona, kas pārstāv lietotāju intereses.

(221)

Pieteicās apvienības, kas pārstāv attiecīgos lauksaimniecības kooperatīvus un/vai lauksaimniekus Savienībā (Copa-Cogeca) un Austrijā, Beļģijā (Valonijā), Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Polijā un Portugālē. Ģeopolitisku iemeslu dēļ neviens neiebilda pret pasākumu atjaunošanu attiecībā uz UAN importu no Krievijas. Taču tie iebilda pret pasākumu atjaunošanu attiecībā uz UAN importu no pārējām attiecīgajām valstīm, kā iemeslu minot to, ka pasākumi kaitē lauksaimniekiem. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pauda līdzīgu viedokli un šajā sakarā iesniedza dokumentus. Dažas Francijas arodbiedrības / kooperatīvu grupas, kas darbojas kā iepirkuma platformas, kuras lauksaimnieku uzdevumā pērk lauksaimniecības preces, izteica piezīmes par pasākumu negatīvo ietekmi uz Francijas lauksaimniekiem un apgalvoja, ka lauksaimniekiem būs jāfinansē gāzes trūkums ES teritorijā, maksājot antidempinga maksājumus par UAN.

(222)

Apvienības, kas pārstāv lauksaimniekus, apgalvoja, ka lauksaimnieku (un/vai citu uzņēmēju) rīcībā esot maz aizstājošu ražojumu vai to vispār nav, jo Savienībā netiek ražots pietiekami daudz slāpekļa mēslošanas līdzekļu. Taču dažas pamatojošās datkopas, ko iesniedza personas, proti, datkopas par UAN ražošanu Savienībā, bija nepilnīgas.

(223)

Konkrētas piezīmes attiecās uz UAN izmaksu nozīmīgumu lauku saimniecībā (kaut arī skaitļi dažādu personu vidū atšķīrās (34)) un/vai norādīja, ka lauksaimnieki gadiem ilgi cietuši dažādu iemeslu dēļ (piemēram, slikta raža, zemas pārdošanas cenas, slikti laikapstākļi vai liela konkurence tirgū), un uzsvēra, ka ir apdraudētas darbvietas. Šo personu skatījumā antidempinga pasākumu saglabāšana liktu dažiem lauksaimniekiem izbeigt ražošanu un/vai vēl vairāk pasliktinātu stāvokli nozarē, kas darbojas nestabilā tirgū, jo lauksaimniekiem nav iespēju pārnest izmaksas un viņiem jāsaglabā konkurētspēja globalizētā tirgū. Pēc informācijas izpaušanas AGPB norādīja, ka Savienībā ir tūkstošiem specializētu saimniecību, kurās tiek audzēti graudaugi un kuras nodrošina tūkstošiem darbvietu, tostarp augšupēju un lejupēju darbību ietvaros. Taču neviena persona neizteica skaitļos to darbvietu skaitu, uz kurām varētu atteikties pasākumi, un neviena persona, pamatojoties uz faktiskiem pierādījumiem, nenorādīja, vai darbvietas varētu būt apdraudētas, kā tās varētu būt apdraudētas un/vai cik daudz darbvietu varētu būt apdraudētas.

(224)

Atzīstot, ka pasākumu ietekme varētu būt dažāda atkarībā no lauku saimniecības veida vai lauksaimniecības prakses, tomēr tiek norādīts, ka Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka UAN veidoja mazāk nekā 1 % no kopējām lauksaimniecības izmaksām Savienībā. Šis procentuālais īpatsvars šajā izmeklēšanā netika apstrīdēts. Piezīmēs par informācijas izpaušanu AGPB norādīja, ka procentuālais īpatsvars sasniedz ievērojamu summu.

(225)

Netika konstatēts, ka pasākumu izraisīts, iespējams cenu pieaugums būtiski ietekmētu nedz Savienības lauksaimniecības nozari kopumā, nedz to galveno kultūraugu eksportu, kurus Savienībā audzē, lietojot UAN, porti, kviešus. Faktiski ir tā, ka Savienības kviešu eksports pieauga no 32,3 miljoniem tonnu 2021. un 2022. gadā līdz 35,1 miljonam tonnu 2022. un 2023. gadā, un pēc tam līdz 38,9 miljoniem tonnu 2023. un 2024. gadā (35). Piezīmēs par izpausto informāciju AGPB šajā sakarā norādīja, ka Komisija nebija ņēmusi vērā to, ka Savienības kviešu eksports 2024. gadā samazinājās dažādu iemeslu dēļ, proti, mēslošanas līdzekļu cenu pieauguma dēļ, un ka daudzām specializētajām graudaugu saimniecībām 2024. un 2025. gadā būtu bijuši negatīvi ienākumi. Komisija konstatēja, ka AGPB pēdējais apgalvojums ir pretrunā AGPB izteiktajiem apsvērumiem par to, ka nepastāv korelācija starp kviešu eksporta pieaugumu 2021./2022., 2022./2023. un 2023./2024. gadā un mēslošanas līdzekļu cenām (mēslošanas līdzekļi tiek iepirkti 18 mēnešus pirms ražas). Visbeidzot, Komisija atgādināja savu konstatējumu, kas izklāstīts sākotnējā izmeklēšanā par to, ka nav korelācijas starp lauku saimniecības ražošanas resursu izmaksu atšķirībām un lauksaimnieku ienākumiem.

(226)

Tā kā UAN kā mēslošanas līdzekli izmanto ļoti dažādos apstākļos un tā lietošana ievērojami atšķiras atkarībā no kultūraugu veida, reģiona u. tml., Komisija – tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā – galveno uzmanību savā analīzē veltīja pasākumu saglabāšanas potenciālajai ietekmei uz saimniecībām, kuras specializējušās parasto kviešu (t. i., galvenie kultūraugi, kuru audzēšanā pielieto UAN) jomā Francijā (galvenā kviešu ražotājvalsts Savienībā) un kurās UAN tiek izmantoti kā vienīgais slāpekļa mēslošanas līdzekļu avots. Jāatgādina, ka Francija ir pārskatāmā ražojuma otra lielākā patērētājvalsts pasaulē un ka 2023. gadā uz to attiecās 52 % no pārskatāmā ražojuma patēriņa Eiropā (36).

(227)

Uz Francijas lauku saimniecībām, kas specializējušās kultūraugu mēslošanas līdzekļos, 2023. gadā attiecās 22,7 % no visiem starpposma ražošanas resursiem (37). Specializētie lauksaimnieki Francijā, kuru galvenais izlaides apjoms (vairāk nekā 30 %) bija kvieši, 27,3 % no savām kopējām ražošanas izmaksām atvēlēja mēslošanas līdzekļiem. Šajā saimniecībās UAN veidoja aptuveni 19,1 % no kopējām ražošanas izmaksām, no kurām 1,53 % rastos pašreizējo antidempinga maksājumu rezultātā (38). Copa-Cogeca nepiekrita konstatējumam 1,53 % apmērā attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, taču neiesniedza alternatīvu aprēķinu.

(228)

Tādēļ Komisija secināja, ka, neraugoties uz daudziem citiem faktoriem, kas ietekmē lauksaimnieku ekonomisko situāciju, pašreizējo UAN antidempinga pasākumu ietekme uz cenām lauksaimnieku gadījumā joprojām bija ierobežota (“sliktākajā scenārijā”) – paturot prātā arī to, ka daudzās lauku saimniecībās Savienībā tiek audzēti vairāki kultūraugi.. Piezīmēs par izpausto informāciju AGPB nepiekrita šim secinājumam, kā pamatojumu minot to, ka attiecīgās saimniecības – pēc definīcijas – ir specializējušās graudaugu un eļļas augu (t. i., nevis citu kultūraugu) audzēšanā. Komisijas ieskatā šāda specializācija neizslēdz citus ieņēmumus (39). Kopumā nevar apšaubīt to, ka izmaksas 1,53 % apmērā, kuras izskaidrotas iepriekšējā apsvērumā, ļauj pašreizējo UAN antidempinga pasākumu ietekmi uz lauksaimniekiem “sliktākajā scenārijā” kvalificēt kā “ierobežotu”.

(229)

Lauksaimnieku intereses pārstāvošās apvienības, Savienības importētāji, kas sadarbojās, un CFI piekrita pasākumu atjaunošanai attiecībā uz Krieviju, pamatojoties uz to, ka Savienība vēlas samazināt atkarību no Krievijas kritiski svarīgu lauksaimniecības resursu jomā un ka Krievija konvertē gāzi slāpekļa mēslošanas līdzekļos, lai apietu ES sankcijas (40). Komisija atzina, ka ģeopolitisku iemeslu dēļ kopš 2022. gada pret Krieviju ir ieviests plašs pasākumu klāsts. Kopš 2025. gada jūlija tiek piemēroti papildu maksājumi slāpekļa ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp UAN (41).

(230)

Lauksaimnieku intereses pārstāvošās apvienības, nesaistīti importētāji, kas sadarbojās, un ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, iebilda pret pasākumu atjaunošanu attiecībā uz citām valstīm, kas nav Krievija, pamatojoties uz to, ka pārskatāmā ražojuma imports ir vajadzīgs, ka daži trešo valstu piegādātāji vairs nav pieejami, ka ražošana Savienībā nevar apmierināt iekšzemes pieprasījumu, ka daudzi Savienības ražotāji apkalpo tikai vietējos tirgus, ka UAN piegādes ķēdē ir traucējumi un/vai ka Savienības ražotāji dod priekšroku produktiem ar pievienoto vērtību, nevis pārskatāmajam ražojumam. MHTL norādīja, ka tas būtībā ir kāda Šveices uzņēmuma ražotne un ir veicis būtiskus ieguldījumus uzglabāšanas jaudā dažādās dalībvalstīs, un aicināja to uzskatīt par uzticamu piegādes avotu, kas iedibināts Savienībai draudzīgā un politiski stabilā partnervalstī pretstatā aizvien lielākajai nestabilitātei Savienības politiskajās attiecībās ar Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, un ka uzņēmums ir papildinājums Savienības ražošanas nozarei.

(231)

Pēc informācijas izpaušanas Copa-Cogeca norādīja uz to, ka 2025. gadā uzturvielu pieejamība cenas ziņā bija pakļauta spiedienam. AFCOME norādīja uz UAN piedāvājuma samazināšanos 2025. gada vidū. AGPB izteica līdzīgas bažas, vienlaikus piebilstot, ka jaunie tiesību akti Amerikas Savienotajās Valstīs varētu piesaistīt mēslošanas līdzekļu importu no ārvalstīm (tādējādi kaitējot Savienībai). Dažas personas, piemēram, INOXA, norādīja, ka Savienības ražotāji strukturāli nav spējīgi apmierināt pieprasījumu, jo īpaši Francijā.

(232)

Komisija noraidīja iepriekšējos divos apsvērumos izklāstītos argumentus. Dažas piezīmes bija pārāk vispārīgas, t. i., tās attiecās uz mēslošanas līdzekļiem kopumā, bet ne vienmēr uz UAN. Komisija uzskatīja, ka kopumā ir pietiekami daudz piegādes avotu, tostarp vairāki Savienības ražotāji, kā arī imports. Spēkā esošie pasākumi nenovērsa to, ka attiecīgās valstis palielināja savu tirgus daļu no 37,7 % sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 42,8 % šīs izmeklēšanas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Dempinga praksi nevar attaisnot ar faktu, ka i) Savienībā uz laiku bija ierobežota ražošana un ka bija daži traucējumi piegādes ķēdē, un/vai ii) ar faktu, ka daži Savienības ražotāji īslaicīgi kļuvuši izmaksu ziņā mazāk efektīvi salīdzinājumā ar citiem ražotājiem vai trešo valstu ražotājiem, un/vai iii) ar to, ka ne visi Savienības ražotāji veic piegādes uz to dalībvalsti, kura Savienībā patērē visvairāk UAN. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienībai ir izdevīgi saglabāt vairākus piegādes avotus sarežģītā un pastāvīgi mainīgā globālā tirgū, tostarp UAN ražotājus Savienībā, nevis palielināt atkarību no trešām valstīm ar negodīgu tirdzniecības praksi un/vai prāvāku oglekļa pēdu. Izmeklēšanā arī konstatēts, ka Savienības ražotājiem (no kuriem dažiem ir iespējas pieņemt stratēģiskus lēmumus par jaudas sadalīšanu pa dažādiem slāpekļa mēslošanas līdzekļu veidiem) ir jauda/iespēja palielināt ražošanas apjomu, ja tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un apmierināt to lauksaimnieku un viņu apvienību vajadzības, kuri izmeklēšanas gaitā aicināja dažādot UAN piegādes avotus. Pēc informācijas izpaušanas MHTL pauda uzskatu, ka šis pēdējais apgalvojums ir pretrunā citām Komisijas iniciatīvām, proti, piemērojamo tarifu pakāpeniskas palielināšanas pamatojumam, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2025/1227 (42) 9. apsvērumā. Taču Komisija konstatēja, ka visas Komisijas ierosinātās iniciatīvas ir savstarpēji konsekventas, un norādīja, ka MHTL citētajā 9. apsvērumā ir skaidri pateikts, ka pakāpenisks tarifu paaugstinājums palielinātu ražošanu Savienībā.

(233)

Pēc informācijas izpaušanas MHTL aicināja Komisiju rūpīgi nodrošināt konsekvenci savā ārējā darbībā un atcelt pasākumus attiecībā uz Trinidādu un Tobāgo. CFI aicināja atcelt pasākumus attiecībā uz ASV. Komisija šos apgalvojumus noraidīja kā nepamatotus, jo personas nebija tos konkrēti un pienācīgi pamatojušas. Faktiski šie apgalvojumi galvenokārt bija balstīti uz personu pārējiem argumentiem par kumulācijas nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Kā izklāstīts 5.3.1. iedaļā, Komisija secināja, ka konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kā arī Savienības ražošanas nozares līdzīgo ražojumu, no otras puses, bija līdzīgi. Tādēļ nav iemesla no šīs izmeklēšanas un tās pamatā esošo pasākumu tvēruma izslēgt eksportu no kādas no attiecīgajām valstīm.

(234)

Union Invivo apgalvoja, ka pārskatāmais ražojums ir kļuvis par slāpekļa mēslošanas līdzekļu dārgu veidu un ka pasākumu atjaunošana negatīvi ietekmēs ieinteresētās personas, kas darbojas slāpekļa šķīdumu izplatīšanas ķēdē. Kaitējumu, ja tāds vispār bija, nebija iespējams aprēķināt. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Neviena persona, kas pārstāv uzglabāšanas iekārtas ostās, izplatītājus, lauku saimniecības vai smidzināšanas uzņēmumu cisternas, neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem vai citus pārbaudāmus datus šajā sakarā.

(235)

MHTL apgalvoja, ka sākotnējo pasākumu noteikšanai ir bijusi būtiska ietekme uz lejupējām nozarēm Savienībā, palielinot izmaksas un apdraudot to dzīvotspēju. Komisija noraidīja apgalvojumu, kas nebija pamatots.

(236)

Lai diversificētu piegādi, AFCOME aicināja Savienību UAN ražošanas nolūkā importēt gatavus UAN, nevis tikai gāzi. Union Invivo norādīja, ka uz CNG (43) bāzes ražota UAN importam esot mazāka vidiskā ietekme nekā tad, ja UAN tiktu ražoti Savienībā no importētas LNG (44), pamatojoties uz to, ka UAN ražošana no LNG rada par 16 % lielākas siltumnīcefekta gāzu emisijas nekā ražošana uz CNG bāzes; vienlaikus Union Invivo aicināja diversificēt piegādi Savienībā neatkarīgi no tā, vai būtu gāze vai gatavi ražojumi, kas sintezēti no gāzes. Komisija atzīst, ka izejvielas iespaido UAN vidisko ietekmi, taču noraidīja apgalvojumu tiktāl, ciktāl Savienības interesēs ir saglabāt Savienībā vairākus gāzes piegādes un UAN ražošanas avotus, tostarp UAN ražotājus iekšzemē.

(237)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ir apdraudēts pārtikas nodrošinājums un pieejamība cenas ziņā un ka patērētāji visvairāk cieš no pārtikas cenu pieauguma un sekām, kuru iemesls ir ieilgusī dzīves dārdzības krīze. Šajā kontekstā MHTL norādīja, ka Amerikas Savienotās Valstis ir vadījušās pēc veselā saprāta apsvērumiem, 2022. gada augustā nolemjot nenoteikt antidempinga un kompensācijas maksājumus UAN importam Amerikas Savienotajās Valstīs no Trinidādas un Tobāgo (45). Komisija šos argumentus noraidīja. Apgalvojumi nebija pamatoti attiecībā uz to, cik lielā mērā spēkā esošie pasākumi ietekmē pārtikas nodrošinājumu un pieejamību cenas ziņā, kā arī patērētājus. Nekas lietas materiālos neliecina par to, ka spēkā esošie pasākumi pēdējos piecos gados būtu ietekmējuši pārtikas nodrošinājumu un pieejamību cenas ziņā. Attiecībā uz antidempinga un kompensācijas maksājumu nenoteikšanu Amerikas Savienotajās Valstīs 2022. gadā jānorāda, ka situācija un apstākļi atšķiras no pašreizējās izmeklēšanas situācijas un apstākļiem. Komisija atgādināja, ka pasākumu paplašināšanas mērķis ir panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, no kuriem var gūt labumu visas personas.

(238)

Pēc informācijas izpaušanas CFI aicināja sniegt atvieglojumus lauksaimniekiem, samazinot resursu izmaksas, uzlabojot piegāžu pieejamību un samazinot stratēģisko atkarību no Krievijas ražotājiem. Tādas personas kā, piemēram, Interore un COPA-COGECA pauda bažas par daudzo iniciatīvu (proti, OIM) kumulatīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozari. Saskaņā ar informāciju, ko sniedza INOXA, visi maksājumi (antidempinga maksājumi, OIM un muitas nodokļi, kopā ņemot) veido vairāk nekā 30 % no slāpekļa mēslošanas līdzekļu galīgās cenas, kas jāmaksā lauksaimniekiem, savukārt pasākumu saglabāšana kaitētu ražai un graudaugu kvalitātei. INOXA un CFI apgalvoja, ka pasākumu pagarināšana būtu pretrunā Savienības stratēģiskajiem mērķiem (proti, kopējai lauksaimniecības politikai, stratēģijai “No lauka līdz galdam”, atvērtas stratēģiskās autonomijas mērķiem un/vai stratēģisko krājumu veidošanai). Lai gan Komisija nepiekrita nepamatotajam kvantitatīvajam aprēķinam, ko iesniedza INOXA, Komisija atzina, ka visi INOXA minētie maksājumi ietekmē izmaksas lauksaimniecības nozarē. Komisija konstatēja, ka apgalvojumi par ražu un graudaugu kvalitāti ir nepamatoti, norādīja uz to, ka minētie maksājumi kalpo atšķirīgiem mērķiem, un secināja, ka antidempinga maksājumi ir vajadzīgi, ja Savienības prioritātes cita starpā ir tirdzniecības aizsardzība, noturīga mēslošanas līdzekļu ražošana Savienībā un sankciju noteikšana par Krievijas nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu.

(239)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt attiecīgo valstu izcelsmes UAN importam noteiktos spēkā esošos pasākumus.

(240)

AFCOME un Union Invivo apšaubīja secinājuma derīgumu, jo arī OIM īstenošana (un AFCOME gadījumā arī ETS pārskatīšana) ietekmēs lauksaimniekus. Komisija uzskatīja, ka apgalvojumi ir priekšlaicīgi un nepamatoti, tādēļ Komisija tos noraidīja.

(241)

Neraugoties uz 239. apsvērumā izdarīto secinājumu, Komisija norāda uz lauksaimniecības nozares nozīmīgumu Savienībā un daudzajiem izaicinājumiem, ar kuriem tā saskaras. Ja UAN cena pieaugtu līdz līmenim, kas ir ievērojami augstāks nekā 2024. gadā, un ja pašreizējo pasākumu ietekme uz lauksaimnieku izmaksu struktūru vairs nebūtu ilgtspējīga, Komisija apsvērtu iespēju apturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu.

(242)

Pēc informācijas izpaušanas AGPB pauda uzskatu, ka jebkāda potenciālā pasākumu apturēšana nebūtu spēkā tādēļ, ka pagaidu pasākumi neļauj nodrošināt pielāgošanos tirgum. Komisija atgādināja, ka ar jebkādiem veiktajiem pasākumiem (pagaidu vai ilglaicīgākiem pasākumiem) būtu jāņem vērā visas attiecīgās intereses.

(243)

Pēc informācijas izpaušanas lauksaimnieku intereses pārstāvošās apvienības nepiekrita secinājumam, kā pamatojumu minot UAN cenu pieaugumu 2025. gadā un/vai mainīgās atšķirības starp graudaugu cenām un UAN cenām. Komisija norādīja, ka iesniegtās datkopas (kuras dažkārt bija nepilnīgas, dažreiz tajās nebija avota, dažkārt tās aptvēra tikai daļu no 2025. gada u. tml.) nevar būt iemesls, lai apšaubītu secinājumus, kas izdarīti pilnvērtīgā izmeklēšanā ar konstatējumiem par dempingu un kaitējumu attiecībā uz 7. apsvērumā minētajiem laikposmiem, kurā pieņemts secinājums par kaitējumu izraisošu dempinga praksi un par šādas prakses iespējamo turpināšanos pasākumu atcelšanas gadījumā.

(244)

Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz UAN importu no attiecīgajām valstīm būtu jāsaglabā.

(245)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar Krievijai noteikto maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Krievijas izcelsmes importam”.

(246)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti u. tml.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(247)

Ja kādam Krievijas uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(248)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā ir noteiktas Krievijas uzņēmumiem, ir piemērojamas tikai tāda Krievijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Krievijas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(249)

Ja uzņēmums pēc tam maina savu nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (46). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(250)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām deva arī laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(251)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (47) 109. pantu, ja summa jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(252)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,