(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu (“SŠS”) importam. Uz kaitējuma novēršanas līmeni balstītais maksājums bija diapazonā no 7,3 % līdz 13,8 %.

(2)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas un antidempinga pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1379/2014 (3) Komisija grozīja sākotnējo antidempinga maksājumu, nosakot vērtības diapazonā no 0 % līdz 19,9 %, un noteica papildu kompensācijas maksājumu diapazonā no 4,9 % līdz 10,3 %. Tāpēc kompensācijas un antidempinga pasākumi kopā bija diapazonā no 4,9 % līdz 30,2 %.

(3)

Pēc antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/724 (4) Komisija saglabāja šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(4)

Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/328 (5) Komisija nolēma saglabāt šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(5)

Pēc antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1452 (6) Komisija nolēma saglabāt šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(6)

Tāpēc kompensācijas un antidempinga pasākumi kopā bija diapazonā no 4,9 % līdz 30,2 %.

(7)

Pasākumi, kas pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/870 (7), ir spēkā arī attiecībā uz Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu. Maksājums, kas, pamatojoties uz subsidēšanas līmeni, noteikts dažu Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, ir 13,1 %.

(8)

Komisija 2024. gada 30. augustā sāka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam piemērojamo antisubsidēšanas pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz kaitējumu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu.

(9)

Komisija 2025. gada 17. februārī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu.

(10)

Pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 30. augustā sāka to antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu, kuri noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(11)

Komisija sāka šo pārskatīšanu, reaģējot uz pieprasījumu, ko 2024. gada 3. jūnijā iesniedza Glass Fibre Europe (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pārskatīšanas pieprasījums tika iesniegts nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījumā bija ietverti pierādījumi par ilglaicīgām pārmaiņām Ķīnas un Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas nozares struktūrā, kā arī par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus, kā arī ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(14)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā bija iecerējusi noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas iesniedza Glass Fibre Europe, PROXIM, Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd. un Jushi Group Co., Ltd., ir aplūkotas attiecīgajā iedaļā tālāk.

(15)

Personām, kuras to lūdza, tika arī sniegta iespēja tikt uzklausītām. Notika uzklausīšana ar Glass Fibre Europe, Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd. un Jushi Group Co., Ltd.

(16)

Pēc 14. apsvērumā minētās informācijas izpaušanas Komisija visām ieinteresētajām personām sniedza galīgo papildinformāciju. Šajā izpaustajā papildinformācijā bija ietverti atjaunināti konstatējumi un apsvērumi. Personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par šo izpausto papildinformāciju, un saņemtās piezīmes tika aplūkotas attiecīgajā tālākajā iedaļā.

(17)

Piezīmes par sākšanu netika saņemtas.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz lielāko ražošanas un pārdošanas apjomu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, par ko ražotāji Savienībā ziņojuši izvērtējuma analīzes kontekstā pirms procedūras sākšanas. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kuru ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 60 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā 69 % no līdzīgā izstrādājuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(20)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(21)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(22)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(23)

Četri ĶTR ražotāji eksportētāji / grupas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem(-ām) ražotājiem eksportētājiem / grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. Sākotnējā izlasē tika iekļauta Jushi Group un Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd. (“Jiangsu Changhai”). Ražotāju eksportētāju grupa Taishan Fiberglass Group, kas sākotnēji netika iekļauta izlasē, ar China National Building Materials Group (turpmāk “CNBM” jeb “CNBM grupa”) starpniecību iesniedza piezīmes par savu saistību ar vienu no sākotnēji izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, Jushi Group.

(24)

Komisija 2024. gada 20. septembrī paziņoja visām ieinteresētajām personām, ka provizoriskā izlase ir mainījusies un ka Taishan Fiberglass Group un Jushi Group tiks uzskatīti par saistītiem uzņēmumiem Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (11) 127. panta nozīmē un tiks uzskatīts, ka tie abi pieder pie vienas grupas – CNBM grupas. Tādējādi galīgajā izlasē tika iekļauta CNBM grupa un Jiangsu Changhai, kuri eksportē 98 % no ĶTR eksporta apjoma uz Savienību. Piezīmes par galīgo izlasi netika saņemtas.

(25)

Neviens uzņēmums nepieprasīja atsevišķu pārbaudi.

(26)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(27)

Komisija tiešsaistē publicēja (12) anketas ražotājiem eksportētājiem, lietotājiem, nesaistītajiem importētājiem un Savienības ražotājiem.

(28)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no visiem trīs Savienības ražotāju izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem lietotājiem un izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un to saistītajiem tirgotājiem Savienībā.

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās.

(30)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(31)

Izstrādājums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir cirstās stikla šķiedras šķipsnas, kuru garums nepārsniedz 50 mm; stikla šķiedras grīstes, izņemot tādas stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikti pēc ISO standarta 1887), un no stikla šķiedras pavedieniem izgatavotas mašas, izņemot mašas no stikla vates (“pārskatāmais izstrādājums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00 , ex 7019 12 00 , 7019 14 00 un 7019 15 00 (Taric kodi 7019 12 00 22, 7019 12 00 25, 7019 12 00 26, 7019 12 00 39). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā.

(32)

Pārskatāmais izstrādājums ir izejmateriāls, ko visbiežāk izmanto kompozītmateriālu ražošanā termoplastisko un termoreaktīvo sveķu stiegrojumam. Iegūtos kompozītmateriālus (ar stikla elementāršķiedru stiegrotu plastmasu) izmanto daudzās nozarēs – autobūves nozarē, elektrotehniskajā rūpniecībā / elektronikas ražošanā, vējģeneratoru lāpstiņu ražošanā, būvniecības/celtniecības nozarē, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa preču ražošanā, aviācijas/militārajā nozarē utt.

(33)

Attiecīgais izstrādājums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais izstrādājums (“attiecīgais izstrādājums”).

(34)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem izstrādājumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(35)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie izstrādājumi ir līdzīgi izstrādājumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(36)

Pēc informācijas izpaušanas Glass Fibre Europe iesniedza piezīmes par tā ražojuma tvērumu, uz kuru attiecas pasākumi.

(37)

Piezīmes tika saņemtas pēc termiņa, kas bija noteikts piezīmju iesniegšanai par izpausto galīgo informāciju. Turklāt starpposma pārskatīšana ietvēra tikai dempinga un kaitējuma pārbaudi.

(38)

Tā kā informācija tika saņemta pēc noteiktā termiņa, Komisija to neņēma vērā un noraidīja pieprasījumu.

(39)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu analizēja to, vai ir pamatoti uzskatīt, ka apstākļu izmaiņas attiecībā uz dempingu un kaitējumu ir ilglaicīgas.

(40)

Pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka ilglaicīgās pārmaiņas attiecībā uz dempingu ir saistītas ar ievērojamām pārmaiņām Ķīnas nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas nozares struktūrā, pārskatāmā izstrādājuma ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un neizmantotās ražošanas jaudas pieaugumu ĶTR un no tā izrietošo milzīgo jaudas pārpalikumu un lejupvērsto spiedienu uz eksporta cenām.

(41)

Komisija norādīja, ka katrā termiņbeigu pārskatīšanā kopš Īstenošanas regulas (ES) 2017/724 dati par nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas jaudas pārpalikumu Ķīnā apstiprinājuši ievērojamu jaudas pārpalikuma pieaugumu: no 150 000 t 2015. gadā (13) līdz 1,1 milj. t 2021. gadā (14).

(42)

Ņemot vērā datus, kas pamato argumentu par ilgstošu nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas nozares ražošanas jaudas pieaugumu Ķīnas Tautas Republikā, tika izmeklēta un pārbaudīta to ražotāju eksportētāju jaudas dinamika, kuri sadarbojās. Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ziņoja, ka ražošanas jauda pieaugusi no 1,5 milj. t 2016. gadā līdz 4,1 milj. t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. No 2020. līdz 2021. gadam Covid-19 pandēmijas un pārvietošanās ierobežojumu kulminācijas laikā Ķīnas nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji spēja tikai viena gada laikā palielināt ražošanas apjomu par vairāk nekā 1 milj. t.

(43)

Tiek atgādināts, ka ĶV šajā pārskatīšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija, lai noteiktu Ķīnas iekšzemes pieprasījumu pēc nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, paļāvās uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju. Tādējādi, ja salīdzina ar pārbaudītajiem datiem, ko iesnieguši tikai izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, Ķīnas iekšzemes pieprasījums pēc nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem no 2023. līdz 2024. gadam bija aptuveni 3,1 milj. t, kas nozīmē jaudas pārpalikumu vismaz 1 milj. t apmērā Ņemot vērā citus Ķīnas ražotājus eksportētājus, piemēram, Chongqing Polycomp International Corp., (15) Shandong Fiberglass Group Corp. Ltd (16) un Chongqing Sanlei Fiberglass Co. Ltd., (17) un to paziņoto jaudas palielinājumu, jaudas pārpalikums Ķīnā varētu pārsniegt 2 milj. t.

(44)

Turklāt visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ziņoja, ka nesen veikuši ieguldījumus jaunās krāsnīs un ražošanas līnijās: CNBM grupa atvērusi divas jaunas ražotnes Taijuaņā (18) un Huaiaņā (19), tādējādi palielinot ražošanas jaudu par vairāk nekā 800 000 t gadā.

(45)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ilglaicīgās pārmaiņas attiecībā uz kaitējumu ir saistītas ar to, ka ievērojami mainījusies Savienības ražošanas nozares struktūra saistībā ar Ķīnas izcelsmes importa pieaugošo agresīvo spiedienu daudzumu un cenu ziņā, ko izraisījis Ķīnas nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas jaudas pārpalikums.

(46)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pastāvīgais jaudas pārpalikums Ķīnā apvienojumā ar agresīvu cenu noteikšanu ir ievērojami kavējis Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas nozares izaugsmi. Savienības ražotājiem izdevies tikai nedaudz palielināt jaudu, optimizējot esošās iekārtas. Pēc papildu tirdzniecības pasākumu īstenošanas 2014. gadā Ķīnas eksports turpināja radīt spiedienu uz Savienības tirgu, liekot vairākiem ražotājiem pamest tirgu. Sākotnējās izmeklēšanas periodā 2009. gadā Savienībā bija 11 nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji. Līdz 2021. gadam, attiecīgā perioda sākumam, šis skaits bija samazinājies līdz 10. Proti, 2019. gadā P-D Glasseiden izbeidza ražošanu Vācijā. Vēlāk, 2023. gada jūlijā, nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu pārtrauca Krosglass, lai pievērstos lejupējām darbībām. Turklāt NEG NL pasludināja bankrotu (20) galvenokārt tāpēc, ka palielinājās enerģijas izmaksas un samazinājās pieprasījums autobūves nozarē, kas bija tā optiskās stikla šķiedras izstrādājumu galvenais mērķa tirgus. Tādējādi šīs papildu slēgšanas rezultātā ražotāju skaits samazinājās līdz tikai astoņiem. Vienlaikus 2025. gadā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu izbeidza arī Electric Glass Fiber UK (21). Ņemot vērā, ka Apvienotā Karaliste kopš 2021. gada 1. janvāra vairs nav daļa no Eiropas Savienības, šis pavērsiens nemaina Savienības ražotāju skaitu, tomēr tas mazina reģionā pieejamo piedāvājumu un ir daļa no ilglaicīgām pārmaiņām, kas ietekmē Savienības tirgu.

(47)

Attiecībā uz ražošanas jaudas dinamiku, lai gan sākotnējā izmeklēšanā jauda Savienības tirgū tika novērtēta tikai izlasē iekļautajiem ražotājiem un to šajā sakarā nevar izmantot par atsauces punktu, 2017. gada antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanā Savienības ražošanas jauda 2015. gadā tika lēsta 725 960 t apmērā (22). Turpretī šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka jauda samazinājusies no 711 692 t 2021. gadā līdz 651 196 t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (par 9 %), t. i., tā bija aptuveni 10 % mazāka nekā 2015. gadā. Pat neņemot vērā Apvienotās Karalistes ražotāja rādītājus pēc Brexit, tika apstiprināts, ka ražošanas jaudai ir lejupejoša tendence.

(48)

Salīdzinot sākotnējā izmeklēšanā pieejamos datus, redzams, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nokritās no 737 818 t 2006. gadā līdz 520 064 t izmeklēšanas periodā, un tajā pašā laikposmā tirgus daļa samazinājās no 75,1 % līdz 69,5 %. Turpretī pašreizējā izmeklēšanā konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājies līdz 337 898 t un tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājusies līdz 40 %. Tas liecina, ka Savienības pārdošanas apjoms tagad ir sasniedzis līmeni, kas ir ievērojami zemāks nekā 2000. gadu vidū, un vēl svarīgāk ir tas, ka tirgus daļa ir samazinājusies par gandrīz 30 procentpunktiem, kas liecina par Savienības ražošanas nozares stāvokļa ilgstošu pasliktināšanos.

(49)

Situāciju Savienības tirgū ir ietekmējusi arī tādu Ķīnas īpašumā esošu uzņēmumu izveide, kuri ražo nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumus trešās valstīs, piemēram, Ēģiptē un Bahreinā (23). Ņemot vērā subsidēto importu, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pēc uzņēmumu izveides Ēģiptē Komisija noteica kompensācijas maksājumus nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam no Ēģiptes (24). Turklāt papildus ir palielināta nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas jauda Ēģiptē (25) un Bahreinā (26). Lai gan pret nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu no ĶTR veikti pasākumi, Savienības ražošanas nozare joprojām bija pakļauta pastāvīgam spiedienam, ko radīja nerimtīgs negodīgi tirgotu nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu pieplūdums no arvien lielāka skaita trešo valstu, to vidū Ķīnas kontrolētām ražotnēm Bahreinā un Ēģiptē, tādējādi ievērojami palielinot šo valstu tirgus daļu Savienības tirgū. Komisija 2025. gada 17. februārī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu (27).

(50)

Komisija arī konstatēja, ka Savienības enerģijas tirgos ir notikušas strukturālas pārmaiņas. Līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām enerģijas izmaksas bija samazinājušās salīdzinājumā ar 2022. gadā sasniegto augstāko punktu, tomēr tās saglabājās virs attiecīgā perioda sākumā dominējošā līmeņa. Komisija uzskatīja, ka ir maz ticams, ka gāzes cenas atgriezīsies vai stabilizēsies līmenī, kas tika novērots līdz 2021. gada vidum. Kopš minētā gada lielākā daļa dalībvalstu, kas iepriekš paļāvās uz dabasgāzes importu pa cauruļvadiem no Krievijas, ir pakāpeniski samazinājušas šādu atkarību. Pēc Krievijas nepamatotās militārās agresijas pret Ukrainu sākuma Savienība un tās dalībvalstis pastiprināja un paātrināja pasākumus, kuru mērķis ir dažādot energoapgādi un novērst atkarību no Krievijas gāzes. Šajā sakarā ir plānoti vai tiek būvēti vismaz 17 jauni LNG termināļi (28). Ņemot vērā LNG infrastruktūrai nepieciešamo investīciju apjomu un Savienības nepārprotamo apņemšanos izbeigt atkarību no Krievijas cauruļvadu gāzes (29), Komisija secināja, ka ir maz ticams, ka Savienība atgriezīsies pie gāzes iepirkšanas no Krievijas tādos apjomos un par tādām cenām, kādas bija pirms 2021. gada. Attiecīgi ir gaidāms, ka gāzes cenas ilgstoši saglabāsies lielākas nekā 2021. gada pirmajā pusgadā.

(51)

Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozare darbojas arvien stingrāku ar vidi un enerģētiku saistītu pienākumu kontekstā. Pieprasījuma iesniedzējs savā 2023. gada nostājas dokumentā brīdināja, ka Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji saskaras ar pieaugošām darbības izmaksām, kas saistītas ar atbilstību vides un enerģijas prasībām (30). Šajā sakarā nesenais aprites cikla novērtējums, kas aptvēra aptuveni 95 % no stikla šķiedras audumu ražošanas apjoma Savienībā, parādīja, ka viena kilograma auduma ražošanas vidējā vidiskā pēda ir 2,2 kg CO2 emisiju un 39 MJ primārās enerģijas patēriņa (31). No 2015. gada līdz 2021. gadam nozares mēroga enerģijas patēriņš samazinājās par 8 % un siltumnīcefekta gāzu emisija – par 3 %. Šie skaitliskie rādītāji liecina, ka, lai gan ir panākts zināms progress, turpmākiem samazinājumiem būs vajadzīgi ievērojami papildu ieguldījumi. Turklāt Komisija konstatēja, ka Savienības tiesību akti vides aizsardzības jomā, to vidū Rūpniecisko emisiju direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (32), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1785 (33)), kā arī citi klimata un aprites ekonomikas pasākumi, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa, radīs papildu atbilstības nodrošināšanas izmaksas Savienības ražotājiem. Kopumā šie konstatējumi apstiprina, ka paredzams, ka turpmākajos gados Savienības ražošanas nozares vidiskās izmaksas pieaugs. Tas rada ilglaicīgas izmaiņas Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūrā.

(52)

Komisija atgādina, ka attiecīgo izstrādājumu galvenokārt izmanto kā stiegrojuma materiālu kompozītmateriālu ražošanā. Vairāk nekā 95 % no stikla šķiedras pieprasījuma Savienībā ir saistīti ar šādiem stiegrojuma lietojumiem. Tomēr pēdējos gados Savienības kompozītmateriālu tirgus ir sarucis. Ar stikla šķiedru stiegrotas plastmasas ražošanas apjomi Eiropā 2022. gadā samazinājās par 9 % un 2023. gadā vēl par 8 % (34), tādējādi kopējā izlaide samazinājās līdz 2,4 milj. t 2024. gadā – līmenim, kāds nav novērots kopš 2012. gada. Tajā pašā laikā globālais kompozītmateriālu ražošanas apjoms 2023. gadā palielinājās par aptuveni 6 % – tas akcentē Savienības tirgus daļas samazināšanos. Šis samazinājums tieši ietekmē pieprasījumu pēc stikla šķiedras pamatformām, uz kurām attiecas šī pārskatīšana. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka pieprasījuma samazināšanās Savienībā pēc kompozītmateriāliem apvienojumā ar ražošanas apjoma palielināšanos pasaulē un importa no trešām valstīm palielināšanos liecina par ilglaicīgām pārmaiņām tirgus apstākļos.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas gan attiecībā uz Ķīnas nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas nozares un tirgus struktūru, gan Savienības ražošanas nozares un tirgus struktūru ir notikušas ilglaicīgas apstākļu pārmaiņas, ko uzskata par ievērojamām apstākļu pārmaiņām pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē.

(54)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(55)

Tādēļ, lai ievāktu iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Divi izlasē iekļautie uzņēmumi/grupas iesniedza attiecīgo informāciju.

(56)

Lai iegūtu informāciju, kuru Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(57)

Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(58)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(59)

Komisija 2025. gada 23. janvārī ar pirmo paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Meksiku, Taizemi un Turciju.

(60)

Komisija 2025. gada 10. jūlijā ar otro paziņojumu (otrais paziņojums) atbildēja uz piezīmēm, kuras tā saņēma no ieinteresētajām personām par pirmo paziņojumu, un informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, un ka reprezentatīvā valsts ir Turcija. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş, kas ir ražotājs reprezentatīvajā valstī.

(61)

Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no Jushi Group, kas pieder pie CNBM grupas, Glass Fibre Europe, Jiangsu Changhai un viena lietotāja, proti, PROXIM. Minētās piezīmes ir aplūkotas 4.2.2. iedaļas apakšiedaļā ar attiecīgu nosaukumu.

(62)

Pēc tam kad tika pabeigta attiecīgajā termiņā saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Turcija ir piemērota reprezentatīvā valsts, kuru var izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai, izņemot pirofilītam. Iemesli, kas pamato šo izvēli, ir sīkāk aprakstīti 4.2.2. iedaļā.

(63)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(64)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA”).

(65)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(66)

Nesenās izmeklēšanās par stikla šķiedras nozari Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) (35) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(67)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (36). Konkrētāk, Komisija secināja, ka stikla šķiedras nozarē ne tikai lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”), pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (37), bet ĶV ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (38) Turklāt Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu papildus. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (39). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā (it īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības) ĶTR rodas kropļojumi (40). Līdzīgā kārtā Komisija ķīmiskās rūpniecības nozarē konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (41), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, it īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (42).

(68)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā par ĶTR stikla šķiedras nozari, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā un Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām (43) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo izstrādājumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶT pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā ziņā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(69)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas stikla šķiedras stiegrojuma ražošanas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi. Tas atsaucās uz Ziņojumu, un it sevišķi uz to, ka ĶTR ekonomikas sistēma ir “sociālistiska tirgus ekonomika” un ka Ķīnas Komunistiskā partija (“ĶKP”) ieņem aktīvu lomu gan publiskajā, gan privātajā sektorā Ķīnas Tautas Republikā.

(70)

Konkrētāk, pieprasījumā norādīts uz sekojošo.

(71)

Noslēgumā pieprasījumā tika pausta nostāja, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi saskaņā ar pieprasījumā pausto šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(72)

ĶV neiesniedza nedz piezīmes, nedz pierādījumus, kas apstiprinātu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, ne arī piezīmes vai pierādījumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai šajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisija pārbaudīja, vai bija atbilstīgi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu.

(73)

Stikla šķiedras nozarē ievērojama daļa uzņēmumu ir ĶV īpašumā un kontrolē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšana apstiprināja, ka trīs lielākie ražotāji nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu nozarē, proti, Jushi (50), Taishan Glassfiber (51) un CPIC (52), vai nu pilnībā ir valsts īpašumā, vai arī valstij pieder to kontrolpakete. Šie trīs ražotāji veido aptuveni 70 % no Ķīnas stikla šķiedras ražošanas jaudas (53).

(74)

Turklāt ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valsts īpašumā esošos uzņēmumos, bet arī privātos uzņēmumos (54), un ĶKP pretendē uz vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(75)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražošanas nozares valsts apvienība, kas aptver stikla šķiedras nozari, ir Ķīnas stikla šķiedras nozares apvienība (“CFGIA”) (55). CFGIA“seko ĶKP vispārējai vadībai, (..) veic partijas uzdevumus un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos apstākļus” (56). Turklāt “apvienības reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Civillietu ministrija” (57), un nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai varētu kļūt par CFGIA pārstāvi, paredz “sekot ĶKP vadībai, atbalstīt Ķīnai raksturīgo sociālismu, apņēmīgi īstenot partijas līniju, principus un politiku un būt ar labām politiskajām īpašībām” (58).

(76)

Jushi, Taishan Glassfiber un CPIC ir CFGIA (59) biedri.

(77)

Gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem stikla šķiedras nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norādījumi. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz stikla šķiedras nozari apstiprina, ka ĶV šī nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to atbilstoši valdības politikai. To ilustrē 14. piecgades plāns izejvielu rūpniecības attīstībai (60), kurā šī nozare, konkrētāk, speciālam nolūkam paredzētas stikla šķiedras, ir minētas to materiālu vidū, kam tehnoloģisko inovāciju atbalstīs plānā paredzētā politika. Stikla šķiedru nozare ir minēta arī starp veicināmajām nozarēm rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga 2024. gada izdevumā (61), kā arī 2024. gada ievirzes katalogā par galvenajiem jaunajiem materiāliem, kam var piemērot pirmās izmantošanas/demonstrācijas shēmas (62).

(78)

Līdzīgus piemērus Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un virzīt nozares attīstību var redzēt provinču līmenī, piemēram, Šaņdunā, kurā konkrēti attiecībā uz stikla šķiedras un kompozītmateriālu ražošanas nozari ir plānots “aktīvi atbalstīt vadošos un pamata uzņēmumus, kam ir ietekmīgs zīmols, kas ir tirgū pievilcīgi, ar lielām integrācijas spējām un spēj ietekmēt rūpniecības ķēžu un klasteru attīstību, un atbalstīt dažādu nozaru, reģionu un īpašnieku uzņēmumu apvienošanos un uzņēmumu reorganizāciju” un “izstrādāt augstas veiktspējas stikla šķiedras un izstrādājumus [un] veicināt tādas stikla šķiedras un stikla šķiedras izstrādājumu izstrādi, kas ir īpaši smalki, ļoti stipri, ar augstu elastības moduli, pret sārmu izturīgi, ar zemu dielektrisko konstanti, zemu izplešanās koeficientu, augstu silīcija dioksīda saturu, noārdāmi, ar īpašu šķērsgriezuma formu, un citas augstas veiktspējas stikla šķiedras un stikla šķiedras izstrādājumu izstrādi. Koncentrējoties uz elektroniskās informācijas, aviācijas un kosmosa, jaunas enerģijas, lielu audzētavu, lauksaimniecības siltumnīcu un citu jomu vajadzībām, pētīt, izstrādāt un popularizēt ar stikla šķiedru stiegrotu termoplastisko un termoreaktīvo kompozītmateriālu izstrādājumus un stikla šķiedras kompozītmateriālu režģus infrastruktūras projektiem” (63).

(79)

Tāpat Čuncjinas municipalitāte, kur atrodas CPIC, nāca klajā ar savu 14. piecgades plānu stratēģisko un jauno nozaru attīstībai (64), kurā paredzēts “paplašināt augstas veiktspējas šķiedru un kompozītmateriālu nozares mērogu”, kā arī “paātrināt tādu projektu būvniecību kā (..) augstas veiktspējas stikla šķiedras ražošanas līnija ar gada ražošanas apjomu 150 000 t apmērā, un īpaši smalkas stikla šķiedras un kompozītmateriālu ražošanas bāzi, lai palielinātu augstas veiktspējas stikla šķiedras un kompozītmateriālu ražošanas jaudu”.

(80)

Turklāt uzsvars uz stikla šķiedrām ir redzams plānošanas dokumentos arī citās provincēs, piemēram, Guansji (65), Hubei (66) vai Džedzjanā (67).

(81)

Attiecībā uz valsts klātbūtni uzņēmumos, kura dod ĶV iespēju iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, Komisija konstatēja, ka daudzi nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji savās tīmekļvietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības vai to uzņēmuma vadībā ir partijas biedri, kuru piederība pie ĶKP tiek uzsvērta.

(82)

Piemēram, Jushi Group valdes priekšsēdētājs vienlaikus pilda partijas komitejas sekretāra vietnieka pienākumus (68). Turklāt Jushi savā tīmekļa vietnē norāda, ka “Ķīnas Nacionālās būvmateriālu grupas partijas komitejas pareizā vadībā (..) Jushi partijas komiteja apņēmīgi īsteno partijas Centrālās komitejas lēmumus (..) un vienmēr ievēro uzņēmuma partijas komitejas vadošo lomu virziena noteikšanā, vispārējās situācijas pārvaldībā un īstenošanas nodrošināšanā” (69).

(83)

Turklāt Jushi statūtu 195. pantā ir skaidri paredzēta partijas tieša uzraudzība pār būtiskiem korporatīvajiem jautājumiem, proti, tajā teikts, ka “uzņēmuma partijas komiteja apspriež svarīgākās uzņēmuma lietas un lemj par tām saskaņā ar noteikumiem”, un partijas komitejas galvenie pienākumi ietver tādus uzdevumus kā “pētīt un apspriest galvenos uzņēmuma darbības pārvaldības jautājumus un atbalstīt akcionāru sapulci, direktoru padomi, uzraudzības padomi, kā arī vadību, palīdzot tām īstenot savas pilnvaras saskaņā ar likumu”, kā arī “stiprināt vadību un kontroli pār uzņēmuma darbinieku atlasi un nodarbināšanu un veiksmīgi veidot uzņēmuma vadības komandu, kadru komandu un talantu komandu” (70).

(84)

Arī uzņēmuma Taishan Fiberglass priekšsēdētājs ieņem partijas komitejas sekretāra amatu (71). Turklāt uzņēmuma ģenerāldirektors ir arī partijas komitejas sekretāra vietnieks (72), un viņš apgalvo, ka “nepieciešams arī turpmāk pilnībā uzņemties partijas veidošanas vadošo lomu, apvienot partijas biedru, kadru un darbinieku darbu visos līmeņos un veicināt uzņēmuma reformu un attīstību, kā arī ražošanu un darbību jaunā līmenī (73)”.

(85)

CPIC gadījumā direktoru padomes priekšsēdētājs vienlaikus ieņem arī partijas komitejas sekretāra amatu (74).

(86)

Turklāt nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kura dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Raksturīgi, ka rūpniecības politika aptver ne tikai nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu nozari, bet daudzas nozares, tomēr uz minēto nozari attiecas daudzi plāni, pamatnostādnes, direktīvas un citi politikas dokumenti, kas izdoti valsts, reģionālā un municipalitāšu līmenī (sk. arī 77.–80. apsvērumu iepriekš). Šī politika reizēm ir pilnīgi pretrunā tirgus spēkiem.

(87)

Piemēram, Guansji Stratēģisko un jauno nozaru trīsgadu rīcības plānā administratīvi ir noteikti sasniedzamie ražošanas mērķapjomi un izaugsmes rādītāji: “līdz 2023. gadam jaunie materiāli tiks saražoti apjomā, kura vērtība sasniegs 133 miljardus juaņu un pievienotā vērtība – 44 miljardus juaņu” (75).

(88)

Līdzīgi arī Čuncjinas augstas kvalitātes šķiedru un kompozītmateriālu nozares klasteru attīstības rīcības plānā (2023.–2027. gads) ir noteikti kvantitatīvi mērķrādītāji: “līdz 2027. gadam pilsētas šķiedru un kompozītmateriālu nozares kopējais apjoms pārsniegs 50 miljardus RMB, stikla šķiedras un kompozītmateriālu ražošana un pārdošana veidos vairāk nekā 20 % no valsts kopējā apjoma, tiks izveidoti viens vai divi pasaules klases šķiedru un kompozītmateriālu uzņēmumi un zīmoli, tiks izveidoti vairāki augstas kvalitātes uzņēmumi, ievērojami uzlabosies rūpnieciskās ķēdes un piegādes ķēdes modernizācijas līmenis, ievērojami uzlabosies inovācijas spēja, kvalitāte un efektivitāte, tiks paātrināta svarīgas valsts stikla šķiedras un kompozītmateriālu nozares bāzes būvniecība un tiks izveidots šķiedru un kompozītmateriālu nozares klasteris ar starptautisku ietekmi” (76). Lai to panāktu, Čuncjinas municipalitāte cenšas “paātrināt nozīmīgas valsts stikla šķiedras un kompozītmateriālu nozares bāzes būvniecību un izveidot šķiedru un kompozītmateriālu nozares klasteri ar starptautisku ietekmi” (77).

(89)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicinātās nozares, arī nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(90)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde ķīmiskās rūpniecības nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmē izmeklējamā izstrādājuma ražotājus.

(91)

Turklāt izmeklējamo izstrādājumu ietekmē arī izkropļotas algu izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts iepriekš 67. apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā izstrādājuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (78).

(92)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Šāda veida valdības iejaukšanās ir ļoti labi ilustrēta arī iepriekš minētajās pamatnostādnēs, kurās prasīts “uzlabot atbalsta politiku, stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, ieguldījumu, importa un eksporta (..) politikas koordināciju ar rūpniecības politiku, lai pilnībā izmantotu rūpniecības un finanšu nozaru valsts sadarbības platformu un veicinātu saikni starp uzņēmumiem un bankām” (79). Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka tirgus apstākļi tiek nopietni ietekmēti visos līmeņos.

(93)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā izstrādājuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā izstrādājuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, izkropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar izkropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(94)

Tādējādi ne vien nav pareizi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē izmantot izmeklējamā izstrādājuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (to skaitā izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka izmaksas), jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Aprakstītā valdības iejaukšanās kapitāla sadalē un zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu jomā patiešām notiek visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresurss, kas pats ir ražots ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauts nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursa izejresursu un tā tālāk.

(95)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā izstrādājuma cenas un izmaksas, t. sk. izejvielu, zemes, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(96)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(97)

Kā paskaidrots 59. un 60. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: 2025. gada 23. janvāra pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem un 2025. gada 10. jūlija otro paziņojumu par ražošanas faktoriem.

(98)

Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem.

(99)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(100)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, ka Brazīlija, Meksika, Taizeme un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo pārskatāmo izstrādājumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem.

(101)

Pēc pirmā paziņojuma Jushi Group un Jiangsu Changhai apgalvoja, ka Turcija būtu nepiemērota trešā valsts normālās vērtības aprēķināšanai tās augstā inflācijas līmeņa, valūtas vērtības samazināšanās un nestabilās regulatīvās vides dēļ.

(102)

Komisija noraidīja minētos apgalvojumus, pamatojoties uz to, ka iesniedzēji nepierādīja, kā Turcijas liras vērtības samazināšanās un augstā inflācija tiešām būtu ietekmējusi Turcijā iegādāto izejresursu cenas un, ja tā ir, kāda būtu reālā ietekme uz normālo vērtību, kas aprēķināta CNY.

(103)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu Jiangsu Changhai apgalvoja, ka Malaizija – valsts, kas nav minēta pirmajā paziņojumā, – būtu jāuzskata par reprezentatīvu valsti, jo ir pieejami finanšu dati par stikla ražotāju Xinyi Energy Smart (M) Sdn Bhd (81). Jushi Group arī atbalstīja Malaizijas izvēli, ņemot vērā cita attiecīgā izstrādājuma ražotāja klātbūtni valstī ar uzņēmuma Nippon Electric Glass (Malaysia) Sdn Bhd starpniecību.

(104)

Komisija noraidīja Malaiziju kā iespējamo reprezentatīvo valsti. Xinyi Energy Smart (M) Sdn Bhd. ir liela Ķīnas stikla ražotāja (Xinyi Glass Holdings Ltd) meitasuzņēmums. Jushi Group sniegtie pierādījumi attiecās tikai uz informāciju Japānas grupas konsolidēto pārskatu līmenī. Jebkurā gadījumā galveno izejvielu importa līmenis no Ķīnas Malaizijā svārstījās no 40 % līdz 79 %.

(105)

Pēc otrā paziņojuma PROXIM apgalvoja, ka Şişecam Elyaf Sanayii A.Ş. nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas struktūras, kā arī ražošanas mēroga dēļ Turcija nav piemērota reprezentatīvā valsts. Uzņēmums arī apgalvoja, ka ražošanas faktoru tirgus apstākļus ietekmē imports no Krievijas un Baltkrievijas Turcijā, kā arī valsts augstā inflācija, novecojusi darbaspēka statistika un nepārredzami datus par rūpniecisko komunālo pakalpojumu patēriņu. Ņemot to vērā, uzņēmums piebilda, ka Taizeme vai Malaizija būtu piemērotākas alternatīvas reprezentatīvās valstis.

(106)

Komisija uzsvēra, ka PROXIM piezīmes ir vispārīgas un nepamatotas. Katrā ziņā tās pašas piezīmes par importu no Krievijas un Baltkrievijas (116. apsvērums), par inflāciju (102. apsvērums), darbaspēka statistiku (111. apsvērums) un Taizemi un Malaiziju kā iespējamām reprezentatīvajām valstīm (104., 116. un 119. apsvērums) Komisija jau ir aplūkojusi atbildēs uz citu ieinteresēto personu piezīmēm. Attiecībā uz apgalvojumu par nepārredzamiem datiem par rūpnieciskajiem komunālajiem pakalpojumiem Komisija visām personām darīja pieejamus avotus un metodiku, kas izmantota komunālo pakalpojumu aprēķināšanai. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(107)

Attiecībā uz iepriekš 100. apsvērumā minētajām un aplūkotajām valstīm Komisija arī pārbaudīja, vai ir viegli pieejami dati, to vidū dati par ražošanas faktoru importu, kā arī finanšu dati par izmeklējamā izstrādājuma ražotājiem potenciālajās reprezentatīvajās valstīs.

(108)

Saistībā ar pirmo paziņojumu Glass Fibre Europe apgalvoja, ka Komisijai ražošanas faktoru sarakstā būtu vajadzējis iekļaut arī rezerves daļas. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka tas ir vispārīgs un nepamatots. Reaģējot uz otro paziņojumu, tas pats apgalvojums tika atkārtots, nepievienojot jaunu informāciju, un tāpēc tas tika noraidīts.

(109)

Pēc informācijas izpaušanas GFE atkārtoja, ka ražošanas faktoros būtu vajadzējis iekļaut rezerves daļas, jo tās ir daļa no tiešajām ražošanas izmaksām un veido 1 %–5 % no izgatavošanas izmaksām. Komisija uzsvēra, ka, aprēķinot normālo vērtību, rezerves daļas tika iekļautas pie izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(110)

Pēc pirmā paziņojuma Jushi Group apgalvoja, ka Turcija nebūtu piemērota trešā valsts novecojušu darbaspēka izmaksu datu dēļ, un apgalvoja, ka šo datu koriģēšana, izmantojot patēriņa cenu indeksu, būtu neatbilstoša, jo Turcijas algas nav pieaugušas atbilstoši inflācijas līmenim.

(111)

Uzņēmums kļūdaini apgalvoja, ka Komisija izmantojusi patēriņa cenu indeksu, bet tas neatbilst patiesībai, jo Komisija izmantoja darbaspēka izmantojuma indeksus, kas ir precīzāki. Turklāt pēc korekcijas stundas likme būtiski nemainījās. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(112)

Savās piezīmēs par pirmo paziņojumu Jushi Group piebilda, ka Türkiye Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş PVA un peļņas dati nebūtu jāuzskata par atbilstošiem avotiem konsolidētā līmenī, jo faktiskais stikla šķiedras izstrādājumu ražotājs ir tā meitasuzņēmums Şişecam Elyaf Sanayii A.Ş. Konkrētāk, Jaingsu Changhai uzskata, ka uzņēmuma pārrēķinātās PVA izmaksas un peļņa, pamatojoties uz 2023. un 2024. gada datiem, liecinātu, ka Türkiye Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija rentabla.

(113)

Komisija noraidīja Jushi Group apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka Türkiye Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş rūpnieciskā stikla segments ietver Şişecam Elyaf un līdzīgus rūpniecības izstrādājumus ar salīdzināmām izmaksu struktūrām.

(114)

Attiecībā uz Jiangsu Changhai pausto apgalvojumu Komisija uzsvēra, ka metodikai, kas izmantota, lai aprēķinātu Türkiye Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş rentabilitāti, ir būtiski ierobežojumi saistībā ar grāmatvedības politikas konsekvenci no 2023. līdz 2024. gadam un to, ka ierosinātā metodika neietvēra gada beigu finanšu korekcijas, kā amortizāciju, uzkrājumus un fiskālos parametrus, kuras var nebūt ietvertas pusgada pārskatos. Tāpēc Komisija noraidīja Jiangsu Changhai apgalvojumu, ka Türkiye Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija rentabls.

(115)

Gan piezīmēs par pirmo, gan par otro paziņojumu Jushi Group apgalvoja, ka Taizeme būtu piemērotāka reprezentatīvā valsts. Uzņēmums apgalvoja, ka tur tiek ražots izmeklējamais izstrādājums un par diviem ražotājiem ir pieejami PVA izmaksu un peļņas dati (82), kā arī nav ne ražošanas faktoru importa no Krievijas un Baltkrievijas, ne eksporta ierobežojumu attiecībā uz ražošanas faktoriem no Taizemes. Turklāt Taizemes gadījumā nebūtu nepieciešama inflācijas korekcija, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksu.

(116)

Komisija uzsvēra, ka Taizemes statistika par stikla šķiedras importu lielā mērā balstās uz izejresursiem, kas importēti no Ķīnas, it īpaši attiecībā uz galvenajām izejvielām, piemēram, kaolīnu, epoksīdsveķiem, pirofilītu un silīcija/kvarca smilti, kas veido no 30 % līdz 71 %, pakļaujot tos izmaksu kropļojumiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Komisija uzskatīja, ka nav pamatots apgalvojums, ka abu Taizemes ražotāju dati ir labāk piemēroti nekā revidētie Şişecam konsolidētie dati. Attiecībā uz apgalvojumu par importu no Krievijas un Baltkrievijas Komisija nekonstatēja, ka tas kropļotu izejresursu cenas Taizemē vai Turcijā. Apgalvojums par eksporta ierobežojumiem bija vispārīgs un nepamatots. Tāpēc Komisija apgalvojumus noraidīja.

(117)

Turklāt dati par elektroenerģiju un dabasgāzi Turcijā atspoguļoja faktiskos skaitliskos rādītājus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un tiem nebija nepieciešamas korekcijas. Apgalvojumu, ka Taizemes dati par komunālajiem pakalpojumiem ir precīzāki nekā par Turciju iegūtie dati Komisija tāpēc uzskatīja par patvaļīgu.

(118)

Saistībā ar otro paziņojumu Jushi Group apstrīdēja, ka Taizemes pakļautība importam no Ķīnas nevar būt kritērijs reprezentatīvas trešās valsts izvēlē, un ierosināja izejresursus ar lielu procentuālo daļu importa no Ķīnas aizstāt ar datiem par importu no Turcijas vai citām valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(119)

Jushi Group piebilda, ka visiem Taizemes uzņēmumiem, arī privātiem, ir jāiesniedz revidēti finanšu pārskati Taizemes iestādēm, kuras tos dara pieejamus tiešsaistē (83). Jushi Group apgalvoja, ka tas apvienojumā ar faktu, ka abi uzņēmumi aptver visu attiecīgo izstrādājumu un to pašu izstrādājumu vispārējo kategoriju (biaksiālie audumi, austas grīstes, īsšķiedru masa un sintētiskās šķiedras mašas), padara Taizemi par piemērotāku reprezentatīvo valsti salīdzinājumā ar Turciju.

(120)

Komisija atkārtoja, ka, pirmkārt, Taizemē vērojama lielāka paļaušanās uz importu no Ķīnas. Patiešām, Turcijā četri no Ķīnas visvairāk importētie ražošanas faktori, kas veido vairāk nekā 40 % no kopējiem importa apjomiem, veido tikai aptuveni 1 % no kopējām ražošanas izmaksām. Turpretī Taizeme no Ķīnas iepirka ievērojami vairāk izejvielu, kas arī veidoja vairāk nekā 40 % no kopējiem importa apjomiem, un atspoguļo vairāk nekā 20 % no kopējām ražošanas izmaksām. Visas lielā daudzumā tirgotās un no Ķīnas Taizemē importētās izejvielas, izņemot viegli dedzināta magnēzija pulveri un silāna savienotājvielas, tika importētas mazākos daudzumos vai nemaz netika importētas Turcijā.

(121)

Otrkārt, salīdzinot tirgus datus, redzams, ka Ķīna bija pasaulē lielākā stikla šķiedras ražotāja un eksportētāja. Turcija (84) pārstāvēja lielāku stikla šķiedras eksporta tirgu salīdzinājumā ar Taizemi (85) ar augstāku attiecīgā izstrādājuma eksporta līmeni. Turklāt abu Jushi Group identificēto Taizemes ražotāju gada ražošanas jauda bija daudz mazāka nekā Turcijas uzņēmumam. Wanda New Material (Thailand) Co. Ltd un Thai United Glass Fibre Co. Ltd ražošanas jauda bija attiecīgi 20 000 t (86) un 2 500 t (87) stikla šķiedras gadā. Savukārt Şişecam grupa 2022. gadā ziņoja, ka uzstādītā stikla šķiedras ražošanas jauda ir jauda ir 70 000 t (88). Ņemot vērā, ka Turcija ir mazāk atkarīga no Ķīnas un tai ir lielāks eksporta tirgus, Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Taizeme būtu reprezentatīvāka valsts.

(122)

Pēc otrā paziņojuma Jushi Group norādīja, ka uzņēmums Şişecam Elyaf Sanayii A.Ş. – stikla šķiedras ražotājs, kas pieder pie Türkiye Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş grupas, – 2024. gadā nebija rentabls, un apgalvoja, ka Komisijai PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanai būtu jāizmanto tā segmenta dati, pie kura pieder Şişecam Elyaf Sanayii A.Ş., t. i., rūpnieciskā segmenta dati. Jiangsu Changhai lūdza Komisiju izmantot atjauninātos 2024. gada finanšu pārskatus, kuros bija iekļautas inflācijas korekcijas gan 2024., gan 2023. gadam. Jiangsu Changhai apgalvoja, ka Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş grupas konsolidētajos pārskatos vispārējie administratīvie un tirdzniecības izdevumi ietvēra transporta izmaksas un komisijas maksas, kā arī iepakošanas izdevumus, un tāpēc Komisijai šādi izdevumi būtu jāizslēdz no normālās vērtības aprēķina.

(123)

Komisija pieņēma Jushi Group apgalvojumu un pārskatīja PVA izmaksu un peļņas aprēķinus, pamatojoties uz rūpniecisko segmentu, nevis konsolidēto līmeni. Komisija uzsvēra, ka Jiangsu Changhai iesniegtais apgalvojums attiecās uz korekcijām konsolidētās grupas līmenī un nebija pieejams vispārējo administratīvo un tirgvedības izdevumu sadalījums rūpnieciskā stikla segmenta līmenī.

(124)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu Jiangsu Changhai uzsvēra, ka pirofilīta HS kods ir pārāk plašs un aptver dažādus citus izstrādājumus, kas ietilpst apakšpozīcijā 2530 90 , bet nav saistīti ar nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu. Ņemot vērā ievērojamās cenu atšķirības, kuru pamatā ir alumīnija saturs pirofilītā un kuras neatspoguļo HS kods, Jiangsu Changhai ierosināja alternatīvu atsauces vērtību, pamatojoties uz tirgus ziņojumu (89), kurā tika nošķirti pirofilīta kategoriju veidi un alumīnija saturs.

(125)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, pamatojoties uz ziņojumā ietverto informāciju, Indonēzijas uzņēmuma PT. Gunung Bale un Malaizijas uzņēmuma Kaolin (Malaysia) Sdn piedāvātās cenas pirofilītam ar zemu alumīnija saturu būtu vispiemērotākā alternatīvā atsauces vērtība pirofilīta cenas noteikšanai Ķīnā.

(126)

Ņemot vērā, ka Indonēzija ir mazāk atkarīga no pirofilīta importa no Ķīnas nekā Malaizija (attiecīgi mazāk nekā 5 % un aptuveni 80 %), Komisija piekrita pārskatīt pirofilīta atsauces vērtību un par atsauces vērtību izmantoja uzņēmuma PT. Gunung Bale cenas.

(127)

Pēc otrā paziņojuma Jushi Group apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto vidējā cena, par kādu viens no to piegādātājiem iegādājās zemas kvalitātes pirofilītu no uzņēmuma PT. Gunung Bale. Alternatīvi Komisijai nevajadzētu 0,60 CNY/kg atsauces vērtībai pieskaitīt vidējās transporta izmaksas, jo rēķins, kas tika iesniegts kā pierādījums, liecināja, ka transporta izmaksas jau ir iekļautas izmaksās.

(128)

Komisija uzsvēra, ka viens nepārbaudīts komercrēķins kopā ar atļaujas sertifikātu, kurā ir kļūdas izejmateriālu piegādātāja nosaukuma pareizrakstībā, nav informācija, kas ļautu Komisijai izdarīt pietiekami precīzu konstatējumu, un netika iesniegta pārbaudāma informācija, kas būtu varējusi ļaut izdarīt šādu konstatējumu. Tāpēc Komisija nolēma neņemt vērā Jushi Group iesniegto informāciju un noraidīja apgalvojumu.

(129)

Šis pats apgalvojums tika atkārtots pēc galīgās informācijas izpaušanas, norādot, ka iesniegtais rēķins aptverot lielāko daļu apjoma, kas izmeklēšanas periodā iegādāts no PT. GUNUNG BALE, un ka Komisija ir pārbaudījusi datus (t. i., iegādātā pirofilīta apjomus), uz kuriem rēķins attiecas.

(130)

Komisija uzsvēra, ka 128. apsvērumā veiktais novērtējums joprojām ir derīgs un ka iegādātie apjomi gan tika pārbaudīti saistībā ar pirofilīta patēriņa datiem, bet Komisija nevarēja pārbaudīt iesniegto komercrēķinu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(131)

Piezīmēs par otro paziņojumu Jiangsu Changhai apgalvoja, ka dolomīta un kalcija oksīda cenas no Turcijas nav reprezentatīvas, jo importa apjomi ir nelieli, un ka šo divu izejvielu cenas Turcijā neatspoguļo nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanā izmantoto veidu. Lai pamatotu savu apgalvojumu, Jiangsu Changhai iesniedza divus ziņojumus no Multimarket Insights (90), kuros bija informācija par dažādām dolomīta un kalcija oksīda kategorijām un lietojumiem.

(132)

Komisija noraidīja Jiangsu Changhai ierosinātās dolomīta un kalcija oksīda atsauces vērtības, jo tās rīcībā nebija pietiekamu pārbaudāmu pierādījumu, kas ļautu noteikt, vai ierosinātās atsauces vērtības ir pareizas un samērīgas un tādējādi uzskatāmas par piemērotu alternatīvu atsauces vērtību. Turklāt ražotāja eksportētāja iesniegtajos ziņojumos nebija sniegta pietiekama informācija par avotiem, kas izmantoti, lai noteiktu dažādus cenu diapazonus dažādiem dolomīta un kalcija oksīda veidiem. Attiecībā uz dolomītu un kalcija oksīdu uzņēmums piezīmēs par otro paziņojumu iesniedza testa ziņojumus, kurus Komisija nevarēja pārbaudīt, un Jiangsu Changhai iesniegtajos tirgus ziņojumos nebija norādīti avoti, kas izmantoti dažādu kategoriju dolomīta un kalcija oksīda vērtību aprēķiniem.

(133)

Turpretī Komisija akceptēja Multimarket Insights pirofilīta atsauces vērtības (124.–126. apsvērums), jo atsauces cenas ir viegli pieejamas, jo tās ir iekļautas nekonfidenciālajos lietas materiālos un pārbaudes apmeklējumā pie ražotājiem eksportētājiem varēja pārbaudīt, kāda veida pirofilīts tiek izmantots nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas procesā un kāds ir minerālu saturs tajā, un pārliecināties, vai Turcijas atsauces vērtība neatspoguļo šīs īpatnības. Turklāt Komisija saņēma arī sūdzības iesniedzēja piezīmes par to, ka ziņojumā iekļautās pirofilīta cenas ir samērīgas un atspoguļo nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanā reāli izmantoto dažādo kategoriju pirofilītu.

(134)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jiangsu Changhai atkārtoja, ka Turcijas dolomīta un kalcija oksīda importa atsauces vērtības nav piemērotas, jo šo izejvielu importa apjomi Turcijā ir nelieli, it sevišķi vēl ņemot vērā, kāds ir katras no šīm divām izejvielām patēriņš uzņēmumā. Šajā sakarā Jiangsu Changhai aicināja Komisiju pārskatīt Savienības ražošanas nozares datus par šīm divām izejvielām un salīdzināt to izmaksas ar atsauces vērtību Turcijā. Alternatīvā variantā Komisijai šīs divas izejvielas būtu jāuzskata par palīgmateriāliem.

(135)

Komisija konstatēja, ka Jiangsu Changhai arguments ir nepamatots un patvaļīgs. Pirmkārt, Jiangsu Changhai nav konstatējis korelāciju starp importa daudzumiem un cenu tādā ziņā, ka šā importa apjoms pats par sevi padarītu cenas nederīgas neizkropļotas cenas noteikšanai. Otrkārt, apgalvojumā, ka tad, ja importa daudzumi ir mazāki, cenas neizbēgami tiek noteiktas netipiskas, nav ņemta vērā cenu noteikšanas ekonomiskā realitāte. Ražotāji eksportētāji noteica cenas, vadoties pēc daudziem faktoriem, nevis paļaujoties uz atsevišķas valsts kopējiem importa apjomiem. Tāpēc tas, ka importa daudzumi ir nelieli, pats par sevi nenozīmē, ka cenas ir sagrozītas vai nereprezentatīvas vai ka tās nav tirgus cenas. Turklāt Jiangsu Changhai piezīmēs Komisijas iepriekšējā prakse nav atspoguļota pareizi, bet nekādā ziņā tā nav saistoša, jo katra lieta tiek izvērtēta pati pēc savas būtības. Uzņēmuma atsaukšanās uz vienu iepriekšēju izmeklēšanu (91) ir nepilnīga un selektīva, jo netiek minēts, ka konkrētajā izmeklēšanā Komisija atteicās izmantot konkrētas atsauces vērtības, kuru pamatā bija ne tikai daudzums, bet arī citi apsvērumi, piemēram tas, ka muitas nomenklatūra neļauj identificēt importu, kurš atspoguļotu ražotāju eksportētāju faktiski izmantoto izejresursu cenas. Jiangsu Changhai šajā pārskatīšanā šādu apgalvojumu neizvirzīja, turklāt neapgalvoja, ka Turcijas dolomīta un kalcija oksīda importa atsauces vērtības nebūtu reprezentatīvas citu iemeslu dēļ. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(136)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu Jiangsu Changhai apgalvoja, ka visas izejvielas, izņemot pirofilītu, būtu jāklasificē pie palīgmateriāliem, ņemot vērā to nelielo ietekmi uz izgatavošanas izmaksām.

(137)

Komisija noraidīja apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka atlikušās izejvielas kopā veido [20–30] % no izgatavošanas izmaksām un ka šīm izejvielām ir pieejamas atsauces vērtības.

(138)

Pēc otrā paziņojuma Jiangsu Changhai apgalvoja, ka kalcija oksīds, dolomīts un iepakojuma materiāli būtu jāuzskata par palīgmateriāliem, jo tiem ir neliela ietekme uz ražošanas izmaksām, un apgalvoja, ka iepriekšējās izmeklēšanās (92) materiālus, ieskaitot iepakojuma materiālus, Komisija klasificējusi pie palīgmateriāliem, ja to kopējās izmaksas veidojušas aptuveni 4–7 % no izgatavošanas izmaksām.

(139)

Komisija uzsvēra, ka kalcija oksīds un dolomīts kopā jau veido vairāk nekā 4 % no izgatavošanas izmaksām un iepakojuma materiāli vieni paši veido gandrīz 7 % no ražošanas izmaksām. Iepriekšējās izmeklēšanās ražošanas faktoriem, kas bija ietverti palīgmateriālu grupā, bija nenozīmīgs īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, un pretēji šai izmeklēšanai tiem nebija iespējams atrast precīzas atsauces vērtības. Ņemot vērā Jiangsu Changhai uzsvērto ražošanas faktoru ietekmi un to, ka normālās vērtības noteikšanai varēja izmantot šo ražošanas faktoru atsauces vērtības, Komisija noraidīja to apgalvojumus.

(140)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jiangsu Changhai atkārtoja, ka dažas izejvielas būtu vajadzējis iekļaut palīgmateriālu grupā, un ierosināja, lai pie izejvielām, kas iegūtas starptautiski vai ar saistītu piegādātāju starpniecību un iekļautas palīgmateriālu grupā, Komisija iekļautu arī iekšzemē iegūtās izejvielas. Uzņēmums arī piebilda, ka visi iepakojuma materiāli ir iekļauti palīgmateriālu grupā.

(141)

Komisija vēlreiz norādīja, ka iepakojuma materiāli vieni paši veido gandrīz 7 % no ražošanas izmaksām, neņemot vērā materiālus, kas jau ir iekļauti palīgmateriālu kategorijā. Tā kā šiem ražošanas faktoriem pieejamas samērīgas atsauces vērtības, apgalvojums tika noraidīts.

(142)

Jiangsu Changhai piebilda, ka pamatregulas 2. panta 10. punktā prasītās taisnīgās salīdzināšanas labad Komisijai nebūtu vajadzējis no eksporta cenas atņemt ar iepakojumu saistītās korekcijas, jo normālās vērtības aprēķinā ir ņemtas vērā iepakojuma izmaksas.

(143)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un pārskatīja Jushi Group attiecīgās starpības aprēķinus.

(144)

Pēc informācijas izpaušanas Jushi Group norādīja, ka kopējās dempinga starpības aprēķinā ir dažas pārrakstīšanās kļūdas: vedmaksas un kravas apstrādes, iekraušanas izmaksu un eksportētājvalsts telpās veikto papildu izdevumu aprēķinā.

(145)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un attiecīgi pārskatīja Jushi Group dempinga starpības aprēķinus.

(146)

Pēc otrā paziņojuma Jushi Group iesniedza vairākas piezīmes par konkrētiem ražošanas faktoriem un alternatīvām atsauces vērtībām, ko varētu izmantot. Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis no ANO COMTRADE datubāzes iegūt kaļķakmens pulvera importa datus 6 ciparu līmenī, nevis izmantot 4 ciparu līmeņa datus, un pieprasīja Komisijai 2,5 CNY/kg vietā izmantot uzņēmuma aprēķināto vienības cenu 2,01 CNY/kg apmērā.

(147)

Komisija uzsvēra, ka uzņēmuma sniegtajā izguvē no ANO COMTRADE datubāzes bija iekļauti dati par 2024. gada augustu – periodu ārpus pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, – un tajā nebija iekļauti dati par 2023. gada augustu. Izgūtie dati 6 ciparu līmenī, kas aptvēra pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, apstiprināja, ka pareizā atsauces vērtība ir 2,5 CNY/kg.

(148)

Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka dažādiem subjektiem būtu jāizmanto daži konkrēti kodi no Global Trade Atlas (GTA) attiecībā uz kaolīnu, kas atspoguļotu dažādu uzņēmumu konkrētos ražošanas procesus, kuri ietver dažādu veidu kaolīna izmantošanu pulvera vai rūdas veidā.

(149)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un attiecīgi pārskatīja aprēķinus attiecībā uz Jushi Group.

(150)

Treškārt, Jushi Group apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto GTA kods 251990300019 – cits pilnībā sadedzināts (aglomerēts) magnēzijs, jo tas ir vienīgais to ražošanas procesam atbilstošais kods.

(151)

Komisija uzsvēra, ka Jushi Group pieprasījums ir vispārīgs un nepamatots, jo tajā nav sniegta nekāda konkrēta informācija par to, kādi citi dedzinātā magnēzija veidi ir iekļauti GTA kodā un kāpēc šis kods labāk raksturo uzņēmuma ražošanas procesu salīdzinājumā ar citiem kodiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(152)

Ceturtkārt, attiecībā uz vollastonīta pulveri Jushi Group apgalvoja, ka importa dati, kuru pamatā ir HS kods 2530 90 , ir pārāk plaši, un atsauces vērtībai ierosināja izmantot pirofilīta pulveri un šo vērtību palielināt par izmaksu starpību, kas Jushi rodas attiecībā uz vollastonīta pulveri salīdzinājumā ar pirofilītu. Jushi Group piebilda, ka to pašu metodiku var piemērot citiem ražošanas faktoriem, kas kopā klasificēti ar HS kodu 2530 90 .

(153)

Komisija uzsvēra, ka šai metodikai trūkst faktiska pamatojuma par iemesliem, kāpēc Komisijai par vollastonīta un citu izejvielu atsauces vērtību būtu jāizmanto pirofilīts un kāpēc tā būtu visprecīzākā metodika. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(154)

Visbeidzot, Jushi Group lūdza Komisiju neiekļaut šķiedras atkritumus palīgmateriālu kategorijā, jo šis ražošanas faktors norādīts tā izgatavošanas izmaksu tabulās un tam ir pieejama atsauces vērtība, un uzņēmums arī sniedzis informāciju par to tālākpārdošanas vērtību.

(155)

Apgalvojums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka šķiedras atkritumiem ir nenozīmīga ietekme uz ražošanas izmaksām. Turklāt, salīdzinot ar uzņēmuma vidējo blakusproduktu vērtību, redzams, ka Jushi Group atsauces vērtībai ieteiktie GTA kodi nevar pietiekami atspoguļot Jushi Group ražošanas procesā radīto šķiedru veidu.

(156)

Pēc informācijas izpaušanas Jushi Group iesniedza piezīmes par viegli dedzinātu magnēziju, vollastonītu, šķiedras atkritumiem un kaļķakmens pulveri.

(157)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Group attiecībā uz 150. un 151. apsvērumu atkārtoja šos apgalvojumus, sniedzot papildu pierādījumus, ka ražošanas procesā izmanto vielu ar HS kodu 2519 90 30 . Komisija izmantoja vidējo svērto cenu, kas noteikta atsauces vērtībām GTA astoņciparu koda līmenī, kas beidzas ar 30.

(158)

Attiecībā uz vollastonītu (152. un 153. apsvērums) Jushi Group atkārtoja, ka importa cena nav pietiekami precīza, lai atspoguļotu ne tikai vollastonīta pulvera un pirofilīta pulvera cenu starpību, bet arī spodumena pulvera un lepidolīta pulvera cenu starpību. Jushi Group ierosināja aprēķināt atsauces vērtības trijiem pulveriem, pamatojoties uz cenu starpībām grupas ietvaros starp vollastonītu, spodumenu un lepidolīta pulveri attiecībā pret pirofilīta atsauces vērtību. Jushi Group apgalvoja, ka alternatīvā variantā Komisijai būtu jāizmanto GTA kodi 2530 90 40 spodumenam un lepidolītam un, pamatojoties uz vollastonīta importu Turcijā no ASV (93), kods 2530 90 50 vollastonītam.

(159)

Komisija uzsvēra, ka nevar pieņemt aprēķinu, kas balstīts uz uzņēmuma paša izmaksu datiem, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu 95. apsvērumā tika konstatēts, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija pieņēma ierosinājumu un ekstrapolēja spodumena, lepidolīta un vollastonīta cenas no GTA astoņciparu koda līmenī.

(160)

Attiecībā uz šķiedras atkritumiem Jushi Group apgalvoja, ka šķiedras atkritumi un atlikumi, izrādās, tiek importēti Turcijā ar HS kodu 7019 62 10  (94) (nevis HS kodu 7019 90 ) un Komisijai šķiedras atkritumu atsauces vērtības noteikšanai būtu jāizmanto vidējās importa cenas Turcijā. Alternatīvā variantā Komisijai būtu jāizmanto importa vai eksporta cena Eiropas Savienībā. Ja Komisija nepiemēro atsauces vērtību šķiedras atkritumiem, izejvielas, kuru ražošanas izmaksas ir vēl zemākas, arī būtu jāiekļauj palīgmateriālu grupā.

(161)

Sākumā Komisija uzsvēra, ka patēriņa tabulās, kas attiecas uz diviem tās subjektiem, Jushi Group ir norādījusi, ka piemērojamais šķiedras atkritumu HS kods ir 7019 90 un vienam uzņēmumam HS kods nav norādīts nemaz, un tādējādi akcentēja, ka ir grūti atrast šim konkrētajam ražošanas faktoram piemērojamu kodu. Otrkārt, Komisija aplūkoja kodu 7019 62 10 un konstatēja, ka Turcija importējusi preces tikai ar HS kodu 7019 62 (citi mehāniski sasaistīti no stikla šķiedras grīstēm izgatavoti cieši audumi) (95) vai ar HS kodu 7019 62 90 (citādi citi mehāniski sasaistīti no stikla šķiedras grīstēm izgatavoti cieši audumi) un nav pieejama informācija par HS kodu 7019 62 10 . Treškārt, pat aplūkojot datus no citām iespējamajām reprezentatīvajām valstīm, kas norādītas pirmajā un otrajā paziņojumā, lielākajā daļā valstu no šā ražošanas faktora kopējā importa apjoma vismaz 90 % bija no Ķīnas. Kopumā nebija iespējams noteikt, uz ko attiektos HS kods 7019 90 (155. apsvērums) un kods 7019 62 , un kodam 7019 62 10 nebija iespējams noteikt atsauces vērtību. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(162)

Pēc informācijas izpaušanas Jushi Group apgalvoja, ka kaļķakmens pulvera un kalcija oksīda / kalcinēta kaļķakmens pulvera importa cenas Turcijā šķiet nepamatoti augstas zemo importa apjomu dēļ, un apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpārskata atsauces vērtības, a) ņemot vērā Turcijas eksporta cenu un uzcenojot to par attiecīgiem ievedmuitas nodokļiem vai b) izmanto vidējo GTA starptautiskā importa cenu; c) izmantojot importa cenu Brazīlijā vai d) izmantojot importa cenas (vai eksporta cenas) Eiropas Savienībā.

(163)

Attiecībā uz kalcija oksīdu un kaļķakmens pulveri Komisija 135. apsvērumā jau ir aplūkojusi līdzīgu piezīmi par korelāciju starp importa daudzumiem un cenām.

(164)

Pēc informācijas izpaušanas GFE apgalvoja, ka nav lietderīgi izmantot kaolīna rūdas un malta kaolīna maisījuma vidējās svērtās cenas, jo šādu maisījumu neizmanto faktiski ražoto partiju sastāvā. Turklāt kaolīna rūdu nevar tieši izmantot nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanā, jo tai ir vajadzīga starpposma apstrāde, kā malšana un papildu smalcināšana. GFE apgalvoja, ka Komisijai normālās vērtības aprēķināšanai par izejvielu būtu jāizmanto tikai malta kaolīna muitas kods (250700200012). Komisija paskaidroja, ka izmantojusi attiecīgās kaolīna rūdas vai kaolīna pulvera izmaksas atkarībā no uzņēmumu konkrētajiem ražošanas procesiem. Izmaksas par kaolīna rūdas pārstrādi kaolīna pulverī tika pārnestas pie enerģijas un darbaspēka izmaksām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(165)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(166)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(167)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā izstrādājuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(168)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, it īpaši izejvielām, noteiks, izmantojot GTA. Pirofilīta atsauces vērtības noteikšanai, par ko ir runa 126. apsvērumā, Komisija izmantoja Indonēzijas uzņēmuma Pt. Gunung Bale (96) cenas. Turklāt neizkropļotu darbaspēka (97), enerģijas (98) un dabasgāzes (99) izmaksu noteikšanai Komisija izmantoja informāciju no Turkstat un Eurostat. Ūdens atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu un finanšu biroja publicētos datus (100).

(169)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, bija liels ražošanas faktoru skaits un nenozīmīgs dažu izejvielu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, tāpēc šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Turklāt Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(170)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas faktori

(171)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Nosakot šo summu, Komisija paļāvās uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju datiem.

(172)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (106) I pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem izstrādājumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(173)

Attiecībā uz pirofilītu, kā paskaidrots 124. apsvērumā, Jiangsu Changhai apgalvoja, ka pirofilīta HS kods ir pārāk plašs un neatspoguļo atšķirību pēc alumīnija satura. Tāpēc uzņēmums iesniedza tirgus pārskatu, kurā sniegti dati par pirofilītu, pamatojoties uz pielietojumu, reģionu, kā arī norādītas cenas konkrētiem uzņēmumiem un konkrētiem pirofilīta veidiem. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka vispiemērotākā alternatīvā atsauces vērtība būtu Indonēzijas uzņēmuma PT. Gunung Bale un Malaizijas uzņēmuma Kaolin (Malaysia) Sdn cenas pirofilītam ar zemu alumīnija saturu, t. i., nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas procesā izmantotā veida cenas Komisija pieņēma šo apgalvojumu un izmantoja pirofilīta piegādātāja PT. Gunung Bale cenas, jo Indonēzija mazāk paļaujas uz pirofilīta importu no Ķīnas.

(174)

Pēc informācijas izpaušanas GFE apgalvoja, ka, lai gan rodija un platīna izmaksas bija atspoguļotas amortizācijā, šīs izmaksas ir nepilnīgas, jo dārgmetālus var turēt kā aktīvus vai iznomāt, un ierosināja citādas aprēķina metodes, kuru pamatā ir tas, vai filjeras, kas satur platīnu un rodiju, ir īpašumā vai tiek nomātas. Komisija uzsvēra, ka normālās vērtības aprēķinā platīna/rodija patēriņš un noplūdes plāksnītes ir ņemti vērā pie izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām.

(175)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GFE piebilda, ka, pamatojoties uz konstatējumiem 42. apsvēruma, t. i., ka Ķīnas ražošanas nozares jauda pieaugusi no 1,5 milj. t 2016. gadā līdz 4,1 milj. t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisijai būtu vajadzējis aprēķināt normālo vērtību, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar pilnīgi jaunām nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotnēm, un attiecīgās gada amortizācijas izmaksas. Komisija norādīja, ka šīs izmaksas jau ir iekļautas amortizācijas izmaksās. Lūgums tiek noraidīts, jo tam nav nozīmes.

(176)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās. Tas attiecās uz saspiestu gaisu, skābekli un tvaiku.

(177)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(178)

Pēc informācijas izpaušanas Jushi Group apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis nevis piemērot attiecību, bet pie neizkropļotajām izejvielu izmaksām tikai būtu vajadzējis pieskaitīt faktiskās paziņotās transporta izmaksas, kā tas darīts stikla šķiedras audumu lietā (107).

(179)

Komisija uzsvēra, ka izmantotā metodika atspoguļo ražotāja eksportētāja izmaksu struktūru, jo tiek saglabāta un neizkropļotai atsauces vērtībai tiek piemērota attiecība starp transporta izmaksām un izejvielu izmaksām. Komisija uzsvēra, ka nevar pieņemt aprēķinu, kas balstīts uz uzņēmuma paša izmaksu datiem, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu 95. apsvērumā tika konstatēts, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Turklāt Jushi Group minētais piemērs nebūt nenozīmēja, ka izmantotas faktiskās izmaksas, jo “visu izejvielu iekšzemes transporta izmaksas tika aplēstas, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko bija snieguši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās”. Katrā ziņā Jushi Group nav pierādījusi, kāpēc Komisijas izmantotā pieeja bijusi nesaprātīga. Tāpēc šis apgalvojums tika atzīts par patvaļīgu.

(180)

TurkStat Izpeļņas struktūras statistikā par 2023. gadu (108) publicēta detalizēta informācija par algām dažādās ekonomikas nozarēs Turcijā. Komisija izmantoja jaunāko pieejamo statistiku par 2023. gada saimniecisko darbību saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju. Mēneša vērtība, kas paziņota par 2023. gada beigām, tika pienācīgi koriģēta attiecībā uz inflāciju, izmantojot koriģēto darbaspēka izmaksu indeksu stundā, kas publicēts TurkStat materiālā par darbaspēka izmaksu indeksiem 2009.–2024. gadā [2021=100] (109).

(181)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā publicē Eurostat savos regulārajos paziņojumos presei Electricity prices for non-household consumers – bi-annual data (from 2007 onwards) (nrg_pc_205) (110) un regulāros paziņojumos presei. Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā noteikto elektroenerģijas (kWh) cenu datus, kas aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(182)

Pēc informācijas izpaušanas Jiangsu Changhai apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāizmanto elektroenerģijas patēriņa grupa, kas atspoguļotu uzņēmuma elektroenerģijas izmantojumu. Līdzīgi attiecībā uz dabasgāzi uzņēmums apgalvoja, ka, pamatojoties uz tās izmantojumu, Komisijai būtu jāpiemēro konkrētā patēriņa grupa, kuras pamatā ir izmantojums, nevis visu patēriņa grupu vidējais rādītājs.

(183)

Komisija pieņēma šos apgalvojumus un koriģēja elektroenerģijas un dabasgāzes atsauces vērtību, kura atspoguļoja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju faktisko patēriņa profilu.

(184)

Dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā publicē Eurostat, sk. Gas prices for non-household consumers – bi-annual data (111). Komisija izmantoja datus, kas aptver izmeklēšanas periodu, par gāzes cenām par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā.

(185)

Izmaksas par ūdeni rūpnieciskai izmantošanai publicē Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu un finanšu birojs (112). Komisija izmantoja Stambulas reģiona vidējo nozares cenu, kas saistīta ar organizētajām rūpniecības zonām (OIZ): Eskişehir OIZ; Balıkesir OIZ; Ankara Başkent OIZ un İzmir Aliağa OIZ.

(186)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(187)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(188)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja no uzņēmuma Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş gada pārskatiem (113) iegūtos finanšu datus par 2023. gadu.

(189)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa izstrādājuma veidiem.

(190)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam. Šie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(191)

Kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija piemēroja 186. –188. apsvērumā minētās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu. Šie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş finanšu pārskatiem, kā skaidrots 188. apsvērumā.

(192)

Tad, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija pie neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kā tās skaidrotas 186. un 187. apsvērumā.

(193)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 22,7 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 8,8 %.

(194)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa izstrādājuma veidiem.

(195)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GFE apgalvoja, ka samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai nav pamatoti izmantot Şişecam rūpnieciskā stikla uzņēmējdarbības datus, jo a) Komisijai no Şişecam ar stiklu saistītās uzņēmējdarbības būtu vajadzējis izslēgt citus darbības ienākumus un finanšu ienākumus; b) PVA izmaksas neatspoguļo nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāju ekonomisko realitāti; c) konstatētā peļņa 8,8 % apmērā nav pietiekama tādām kapitālietilpīgām nozarēm kā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu nozarei un tādējādi nav samērīga, un apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto visas grupas PVA izmaksas un peļņa.

(196)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jiangsu Changhai apgalvoja, ka 2023. gadā Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş. rūpnieciskā stikla segments faktiski bija nerentabls, jo peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas gūta tikai no ienākumiem un peļņas no ieguldījumu darbībām, materiālo un nemateriālo aktīvu iegādes un lietošanas tiesību aktīviem, nevis no galvenajām pamatdarbībām. Jiangsu Changhai lūdza izmantot 2023. gada datus, kas koriģēti attiecībā uz inflāciju un ietverti Şişe Ve Cam Fabrikalari A.Ş. 2024. gada pārskatos, un atņemt transporta izdevumus, komisijas maksas un iepakošanas izdevumus. Alternatīvā variantā, ja Komisija vēl izmantotu datus par konkrēto segmentu, proporcionāla daļa no konsolidētām PVA izmaksām būtu jāiedala rūpnieciskajam segmentam.

(197)

Attiecībā uz samērīgu PVA izmaksu noteikšanu Komisija pieņēma Jiangsu Changhai lūgumu izslēgt visas grupas transporta izmaksas, iepakošanas izdevumus un komisijas maksas un sadalīt tās, par sadales principu izmantojot apgrozījumu. Komisija pārskatīja peļņas aprēķinu rūpnieciskajam segmentam un apstiprināja, ka pārrēķinātā peļņa pirms nodokļiem rūpnieciskajam segmentam 2023. gadā bijusi negatīva.

(198)

Şişecam grupas konsolidētie finanšu pārskati ietver Şişecam Elyaf peļņu un PVA izmaksas rūpnieciskā stikla segmentā. Publiski pieejamie stikla šķiedras ražotāja uzņēmuma Şişecam Elyaf finanšu pārskati par 2023. gadu rāda tīros pārdošanas apjomus un peļņu, bet tajos nav ietverta informācija ne par pārdoto preču izmaksām, ne par PVA izmaksām. Pārdoto preču izmaksas ir pieejamas Şişecam grupas rūpnieciskā stikla segmenta līmenī. Tādējādi, lai aprēķinātu Şişecam Elyaf peļņas procentuālo daļu, Komisija, par sadales principu izmantojot apgrozījumu, sadalīja pārdoto preču izmaksas rūpnieciskajā segmentā, kurā darbojas Şişecam Elyaf.

(199)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtu lietderīgi noteikt samērīgas PVA izmaksas, pamatojoties uz PVA izmaksām rūpnieciskajā segmentā, kuras pārrēķinātas, izmantojot 2023. gada datus, kas koriģēti attiecībā uz inflāciju un iekļauti Turcijas grupas jaunākajā gada pārskatā. Par sadales principu izmantojot apgrozījumu, Komisija segmentam iedalīja Şişecam grupas neto finanšu izdevumus un izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām ieguva PVA izmaksas 11,24 % apmērā.

(200)

Kā skaidrots, 198. apsvērumā – lai aprēķinātu peļņu, izteiktu procentos no pārdoto preču izmaksām, Komisija, par sadales principu izmantojot apgrozījumu, Şişecam Elyaf peļņu dalīja ar uzņēmumam iedalītajām pārdoto preču izmaksām rūpnieciskajā segmentā. Tā ir 21,58 %.

(201)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas GFE apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja pieņemt Jiangsu Changhai apgalvojumu par transportēšanas izmaksām, iepakošanas izdevumiem un komisijas maksu un nekādā ziņā tai nevajadzēja piemērot korekcijas visiem ražotājiem eksportētājiem. Līdzīgi arī citus apgalvojumus attiecībā uz eksportētājiem, izņemot vienu konkrētu, kas bija nācis klajā ar konkrētu apgalvojumu, neesot vajadzējis attiecināt uz visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(202)

Komisija uzsvēra, ka konstatējumi par reprezentatīvā uzņēmuma PVA izmaksām un peļņu attiecas uz “samērīgām” summām, kas jāizmanto normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu un attiecas uz visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija nevar piemērot citādas PVA izmaksas tikai tam uzņēmumam, kurš nācis klajā ar apgalvojumu par PVA izmaksu korekcijām. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(203)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas GFE apgalvoja arī, ka nav pierādījumu tam, ka visas transportēšanas izmaksas attiecas tikai uz izejošajiem darījumiem, un ka, pieņemot, ka tās ietver gan ienākošo, gan izejošo darījumu izmaksas, Komisijas izdarītā korekcija bijusi pārmērīga, jo daži izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji gada pārskatos norādījuši daudz zemākas transporta izmaksas, tādējādi Komisijai šīs izmaksas būtu vajadzējis attiecīgi koriģēt. Visbeidzot, GFE apgalvoja, ka rūpnieciskajā segmentā Şişecam finanšu pārskatos ietilpst ražojumi vairākās atšķirīgās nozarēs, un sprieda, ka transporta un iepakošanas izmaksām autobūves nozarē jābūt augstākām nekā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu nozarē.

(204)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus, jo normālā vērtība bija jānosaka EXW līmenī, tātad šīs izmaksas bija jāatņem, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī. Turklāt apstāklim, ka transporta un iepakošanas izmaksas autobūves nozarē varētu būt augstākas nekā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu nozarē, šajā lietā nav nozīmes, jo transportēšanas un iepakošanas izmaksas tika ņemtas vērā visai grupai un piemērotas proporcionāli rūpnieciskā segmenta apgrozījumam, bez tam nebija pieejams rūpnieciskā stikla segmentam raksturīgais transporta izmaksu sadalījums.

(205)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Jiangsu Changhai apstrīdēja Şişecam Elyaf peļņas aprēķinu, apgalvojot, ka piemērotā PVA izmaksu likme neatspoguļo izmaksu struktūru, kas radījusi paziņoto peļņu, un ierosināja pārrēķināt Şişecam Elyaf peļņu, iekļaujot PVA izmaksu attiecību pret pārdoto preču izmaksām vai nosakot kombinētu PVA izmaksu un peļņas skaitlisko rādītāju pēc Şişecam Elyaf apgrozījuma, no kura atņemtas pārrēķinātās pārdoto preču izmaksas.

(206)

Komisija uzsvēra, ka pieeja, kas izmantota peļņas aprēķināšanai, bija vērsta uz Şişecam Elyaf kā atsevišķu uzņēmumu, tādējādi labāk atspoguļo nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāju peļņu Turcijā. Turklāt pārdoto preču izmaksu attiecināšana uz nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāja peļņu atbilda tieši tai pašai loģikai un sadalījumam, ko Jiangsu Changhai bija ierosinājis komisijas maksu, iepakošanas izdevumu un transporta izmaksu aprēķināšanai, kas tika pārcelta no grupas kopumā uz rūpniecisko segmentu. Tā pati metodika jau ir piemērota iepriekš, izmantojot to pašu grupu, rūpniecisko segmentu un nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāju tajā pašā gadā (2023), lai aprēķinātu PVA izmaksas un peļņu vienam nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu lejupējam ražojumam (114). Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(207)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izstrādājumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(208)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo izstrādājumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par izstrādājumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(209)

Netiešiem pārdevumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tika aprēķināta, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Iedibinātā judikatūrā ir precizēts, ka korekcijas, ko izdara saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, ietver izmaksas, kas radušās subjektam, kurš atrodas ārpus Eiropas Savienības, ar nosacījumu, ka šāds subjekts ir saistīts ar importētāju vai eksportētāju un ka attiecīgās izmaksas parasti sedz importētājs (115). Šajā kontekstā judikatūrā šīs izmaksas tiek pielīdzinātas izmaksām, kas saistītas ar meitasuzņēmumu veiktajām pārdošanas darbībām, jo tās samazina ražotāja eksportētāja saņemto summu tādā mērā, kādā tās parasti sedz importētājs (116). Tiesa ir norādījusi, ka šī pieeja atbilst pamatregulas 2. panta 9. punkta mērķim. Tiesa uzskata, ka šis mērķis netiktu sasniegts, ja ražotājs eksportētājs varētu vienkārši strukturēt savus pārdevumus tā, lai nodrošinātu, ka pirms attiecīgās preces importēšanas Eiropas Savienībā tiek iesaistīts ar to saistīts starpnieks, kas uzņemtos atbildību par izmaksām, kuras parasti sedz importētājs, tādējādi palielinot importētāja faktiski samaksāto eksporta cenu (117).

(210)

Komisija norādīja, ka tirgotājam, kas saistīts ar ražotājiem eksportētājiem, kuri atrodas Honkongā, rodas izmaksas, kas parasti rodas importētājam, to vidū izmaksas, kas saistītas ar rēķinu izrakstīšanu nesaistītiem klientiem, kuri atrodas Savienībā. Tāpēc bija pamatoti veikt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu attiecībā uz šīm izmaksām (PVA izmaksām) un nominālo peļņu.

(211)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo izstrādājumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais izstrādājums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, to skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(212)

Tā kā šajā lietā nesaistītie importētāji nesadarbojās, tad, lai noteiktu uzticamu eksporta cenu pie Savienības robežas, tika izmantota samērīga peļņa, kas sākotnējā stikla šķiedras audumu (118) izmeklēšanā attiecībā uz lejupējo stikla šķiedras izstrādājumu tika noteikta 5 % apmērā.

(213)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī, un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(214)

Kā skaidrots 194. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(215)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokli, citus ievedmuitas maksājumus, vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un papildu izdevumus.

(216)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, banku un komisijas maksas.

(217)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā izstrādājuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā izstrādājuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(218)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tika noteikts līmenī, kas atbilst vislielākajam maksājumam, kurš nosakāms izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas izmeklēšanā sadarbojās. Maksājums “visiem pārējiem uzņēmumiem” tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(219)

Chongqing Polycomp International Corporation bija vienīgais ražotājs eksportētājs, kas pieteicās atlases laikā un netika iekļauts izlasē. Tā galīgā maksājuma likme ir vidējā svērtā likme, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(220)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (“CIF”) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(221)

Attiecīgā perioda sākumā līdzīgo izstrādājumu Savienībā ražoja desmit ražotāji, bet divi no tiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izbeidza ražošanu, kā minēts 46. apsvērumā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(222)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 504 019 t. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, pamatojoties uz pieejamo Glass Fibre Europe (“GFE”) sniegto informāciju par Savienības ražošanas nozari. Kā norādīts 19. apsvērumā, izlasē tika iekļautas triju Savienības ražotāju ražotnes, kas pārstāv vairāk nekā 60 % no kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(223)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu brīvajā Savienības tirgū (pēc GFE sniegtajiem datiem) un ii) importu no trešām valstīm (pēc Eurostat (Comext) datiem).

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(224)

Attiecīgajā periodā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu kopējais patēriņš ES tirgū palielinājās par 6 %. 2022. gadā novērotais pieaugums galvenokārt bija saistīts ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas, kad lietotāji atkal sāka veikt pasūtījumus, lai atjaunotu krājumus un atsāktu ražošanu. Tomēr 2023. gadā pieprasījums pēc nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu Savienībā mazinājās, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas atkal palielinājās par 2 %. Patēriņa samazinājums un vājā atgūšanās kas tam sekoja, skaidrojami ar pārmērīgi lieliem pasūtījumiem iepriekšējos gados un piesardzīgākiem patērētāju tēriņiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ekonomiskās situācijas dēļ.

(225)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(226)

Attiecīgajā periodā, kad spēkā bija pasākumi, importa apjoms no ĶTR palielinājās pat par 51 %. Ņemot vērā patēriņa dinamiku, Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 6 % 2021. gadā līdz 10 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(227)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. No ĶTR Savienībā ievestā importa vidējai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(228)

Pārskatāmā izstrādājuma importa vidējā cena Savienībā 2022. gadā sākotnēji palielinājās par 22 % ārkārtēji augsto nosūtīšanas izmaksu dēļ pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas. Pēc tam varēja novērot importa vidējās cenas ievērojamu samazinājumu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa Savienībā vidējā cena bija par 28 % zemāka nekā 2021. gadā.

(229)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(230)

Izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja Taishan Fiberglass Inc. pārdošanas apjoms, uz kuru attiecās īpašs piegādes nolīgums ar Savienības ražotāju European Owens Corning Fiberglas SPRL, netika iekļauts cenu samazinājuma aprēķinos, jo attiecīgais izstrādājums – sārmizturīga stikla šķiedra, ko izmanto cementa stiprināšanai – netika ražots Savienībā. Izstrādājumu toties ražo tikai Ķīnā un Japānā saskaņā ar ilgtermiņa piegādes nolīgumu starp šiem diviem uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto European Owens Corning Fiberglas SPRL patentētās tehnoloģijas un izejresursus (piemēram, filjeras).

(231)

Salīdzinājums parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ĶTR izcelsmes pārskatāmā izstrādājuma imports Savienībā tika pārdots par cenām, kuras procentuāli bija par 16,64–30,68 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, pat ja ierēķina piemērojamos antidempinga un kompensācijas maksājumus.

(232)

Papildus cenu samazinājumam tika konstatēta arī ievērojama cenu apspiešana pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju imports par zemām dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare, kā parādīts 9. tabulā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu dinamikai, vienlaikus cenšoties panākt samērīgu peļņas līmeni. Ievērojamo cenu apspiešanu apstiprina dati 4. tabulā, kā arī mērķa cenu samazinājums, kas konstatēts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem.

(233)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(234)

Kā minēts 19. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(235)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, balstoties uz GFE sniegto informāciju. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem.

(236)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(237)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(238)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(239)

Ražošanas apjoms 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu nedaudz palielinājās pēc Covid-19 pasākumu atvieglošanas, kas veicināja stabilāku ražošanu. Turklāt 2022. gadā vairāki izlasē iekļautie Savienības ražotāji palielināja ražošanas apjomu, lai uzkrātu gatavo izstrādājumu krājumus, kad tie plānoja krāšņu rekonstrukciju. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms ievērojami samazinājās, jo Savienības ražotāji pārdeva uzkrātos krājumus, savukārt Savienības ražošanas nozare saskārās ar pieprasījuma samazināšanos un nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa pieaugumu no ĶTR par zemām cenām.

(240)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās un tika samazināta par 9 %. Kā skaidrots 46. apsvērumā, ražošanas jaudas samazinājums no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām bija saistīts ar to, ka daži Savienības ražotāji izbeidza ražošanu, proti, Krosglass S.A. apturēja nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu Polijā un tika sākta Electric Glass Fiber NL, B.V. bankrota procedūra. Turklāt pēc Brexit uzņēmums NEG UK tika izslēgts no Savienības ražošanas nozares, kas arī veicināja acīmredzamu jaudas samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanas izmeklēšanu.

(241)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 10 procentpunktiem, jo ražošanas apjoms samazinājās vairāk nekā ražošanas jauda.

(242)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa brīvajā tirgū (t)

(243)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjomam Savienības brīvajā tirgū (izņemot pārdošanu ierobežotajā tirgū) un Savienības ražotāju tirgus daļai bija ievērojamas lejupejošas tendences, kas atspoguļoja pieprasījuma samazināšanos apvienojumā ar pieaugošo importu no ĶTR par zemām cenām. Vienlaikus, lai gan patēriņš brīvajā tirgū samazinājās par 6 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās vēl vairāk, tāpēc Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 45 % 2021. gadā līdz 40 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(244)

Apjomam ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Apjoms ierobežotajā tirgū Savienībā (t)

(245)

Savienības ražošanas nozares apjoms ierobežotajā tirgū (nodošana pašpatēriņam un pārdošana ierobežotajā tirgū Savienībā) Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. No 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām pārdošanas apjomam gan brīvajā tirgū, gan ierobežotajā tirgū bija līdzīga tendence, tomēr pārdošanas apjoma samazinājums ierobežotajā tirgū bija par 7 procentpunktiem mazāks nekā brīvajā tirgū.

(246)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(247)

Attiecīgajā periodā attiecībā uz nodarbināto skaitu Savienības ražošanas nozarē sākotnēji bija vērojams pieaugums, bet pēc tam sekoja samazinājums. Sākotnējais pieaugums 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu atbilda ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumam pēc Covid-19 ierobežojumu atvieglošanas. Pēc tam Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina nodarbinātība, lai pielāgotos sarežģītajiem tirgus apstākļiem un saglabātu darbības efektivitāti, un, kā skaidrots 46. apsvērumā, daži Savienības ražotāji izbeidza nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu pavisam.

(248)

Ražīgums no 2021. līdz 2023. gadam samazinājās no 190 t uz vienu nodarbināto līdz 166 t uz vienu nodarbināto, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palielinājās līdz 187 t uz vienu nodarbināto pēc tam, kad ievērojami samazinājās nodarbinātība. Efektivitāte pieauga arī pēc tam, kad vairāki Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji veica ieguldījumus krāsnīs.

(249)

Dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nenozīmīga.

(250)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 6 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās vēl vairāk – par 16 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu pretstatā importa no attiecīgās valsts tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā pieauga.

(251)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(252)

Vidējās pārdošanas cenas 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji varēja novirzīt inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu uz klientiem pieprasījuma pieauguma dēļ. Vidējās pārdošanas cenas 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās, jo pasaulē bija zemāks tirgus pieprasījums un palielinājās importa no Ķīnas cenu spiediens.

(253)

Vienības ražošanas izmaksas no 2021. gada līdz 2023. gadam palielinājās par 26 % darbaspēka un izejvielu izmaksu pieauguma dēļ. Turklāt enerģijas izmaksas ir bijušas svārstīgas, būtiski ietekmējot nozares, kas ir ļoti atkarīgas no enerģijas. Vienības ražošanas izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās, bet saglabājās daudz augstākas par 2021. gada līmeni, pateicoties enerģijas cenu samazinājumam, uzlabotai energoefektivitātei un veiksmīgām izmaksu pārvaldības stratēģijām.

(254)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(255)

Vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu nodarbināto bija pastāvīga augšupejoša tendence, attiecīgajā periodā kopumā pieaugot par 11 %. Pieaugumu galvenokārt noteica darba tirgus radītais spiediens, jo uzņēmumi paaugstināja algas, lai noturētu un piesaistītu nodarbinātos, ņemot vērā saspringtos darba tirgus apstākļus pēc Covid pandēmijas, kurus raksturoja augsta inflācija.

(256)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(257)

Krājumu pieaugumu 2022. gadā sākotnēji noteica stratēģiska krājumu palielināšana, paredzot plānoto krāšņu rekonstrukciju. Tas atbilda agrākam periodam Covid-19 laikā, kad ievērojami pieauga pieprasījums un piegādes ķēdes problēmas mudināja Savienības ražotājus ražošanas vajadzību apmierināšanai pasūtīt pārāk daudz izejvielu. Pēc krāšņu rekonstrukcijas pabeigšanas krājumi samazinājās, jo izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izdevās izpārdot esošos krājumus. Krājumu pieaugums 2022. gadā bija saistīts ar krājumu palielināšanos, paredzot slēgšanu plānotās krāsns rekonstrukcijas laikā. Tomēr pēc rekonstrukcijas krājumi samazinājās, jo izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izdevās pārdot šos krājumus, un tas sakrīt ar ražošanas apjoma samazināšanos.

(258)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(259)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā izstrādājuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Lai gan Savienības ražošanas nozare 2021. gadā cieta zaudējumus, rentabilitāte 2022. gadā palielinājās, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji vienības ražošanas izmaksu pieaugumu varēja novirzīt uz klientiem, pateicoties labvēlīgiem tirgus apstākļiem, kas saistīti ar augstu pieprasījumu un augstām nosūtīšanas izmaksām. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte samazinājās izmaksu pieauguma dēļ, ko nevarēja kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu, jo palielinājās importa par dempinga cenām apjomi no ĶTR, kura cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(260)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās. Šie ieguldījumi galvenokārt attiecās uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju krāšņu rekonstrukciju, kuras mērķis bija nodrošināt iekārtu ilgmūžību. Šie ieguldījumi, kas plānoti ilgtermiņā, tika veikti nelabvēlīgos tirgus apstākļos, kuri dominēja 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(261)

Naudas plūsma no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ievērojami svārstījās, un to izraisīja svārstīgie tirgus apstākļi un dažu rūpnīcu specifiskie darbības ierobežojumi, jo tika atlikta krāšņu rekonstrukcija. Attiecīgajā periodā 2022. gads bija vienīgais gads, kurā visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji guva ievērojamu peļņu, kas daļēji samazinājās, uzkrājot krājumus plānotajai krāšņu rekonstrukcijai, kas izraisīja pozitīvu naudas plūsmu. Neraugoties uz nopietniem zaudējumiem, 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā naudas plūsmas joprojām bija pozitīvas. Šo šķietami pretrunīgo situāciju, kas bija īpaši vērojama pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lielā mērā varēja skaidrot ar būtisko pozitīvās naudas plūsmas ietekmi, ko radīja 2022. gadā uzkrāto krājumu līmeņa samazināšana.

(262)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem mainījās atbilstoši rentabilitātei. Vispirms tas 2022. gadā palielinājās, bet 2023. gadā pasliktinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saruka vēl vairāk, kas apgrūtināja Savienības ražošanas nozares kapitāla piesaistīšanas un izaugsmes iespējas.

(263)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare bija rentabla tikai 2022. gadā, un pēc tam tā atkal darbojās ar zaudējumiem. 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares zaudējumi sakrita ar importa pieaugumu no ĶTR par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām.

(264)

Savienības ražošanas nozare 2022. gadā spēja paaugstināt cenu līmeni, lai panāktu rentabilitāti. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās atšķirība starp Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un importa no ĶTR cenām. Savienības cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %, savukārt importa no ĶTR cenas tajā pašā periodā samazinājās par 28 %. Tādējādi pārskatāmā izstrādājuma importa no ĶTR cenu tendence bija pretēja Savienības ražošanas nozares tendencei. Rezultātā, lai gan Savienības ražošanas nozare bija spiesta pārdot ar zaudējumiem, no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tā zaudēja tirgus daļu importam no ĶTR.

(265)

Gandrīz visi kaitējuma rādītāji liecināja par vispārēju negatīvu tendenci visā attiecīgajā periodā. Ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem pasliktinājās atbilstoši pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumam. Savienība 2022. gadā spēja zināmā mērā atgūties, jo pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas palielinājās pieprasījums pēc nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sakarā ar importa apjoma pieaugumu par pazeminātām cenām Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpināja pasliktināties, par ko liecina tās zaudējumu palielināšanās.

(266)

Kā izklāstīts iepriekš, citi ekonomiskie rādītāji, piemēram, ienākums no ieguldījumiem, attiecīgajā periodā, izņemot 2022. gadu, bija negatīvi. Tas ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju pašfinansēt darbību un piesaistīt kapitālu, tādējādi kavējot tās izaugsmi un pat apdraudot tās izdzīvošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(267)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(268)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu tika pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(269)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Komisijas apsvērtie faktori bija imports no trešām valstīm, kas nav ĶTR, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu un enerģijas izmaksu pieaugums Savienības ražošanas nozarē un pieprasījuma samazināšanās.

(270)

Komisija pārbaudīja importa apjoma no attiecīgās valsts dinamiku un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, kā noteikts pamatregulas 3. panta 6. punktā.

(271)

Izmeklēšana parādīja, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem un patēriņa samazināšanos, importa par dempinga cenām apjoms no ĶTR, kura cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām, attiecīgajā periodā palielinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Par atsauces gadu izmantojot 2021. gadu, importa apjoms palielinājās par 51 %, savukārt ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās no 6 % 2021. gadā līdz 10 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(272)

Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par pieciem procentpunktiem.

(273)

Importa par dempinga cenām vidējās vienības cenas no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 28 % un bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas šajā pašā laikā.

(274)

Savienības ražošanas nozare 2022. gadā bija rentabla un pēc tam sāka ciest zaudējumus, kas sakrita ar importa no ĶTR cenu ievērojamo samazinājumu. Pat pēc pārdošanas cenas pazemināšanas 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savu tirgus daļu. Cenas tika samazinātas uz rentabilitātes rēķina un izraisīja situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi.

(275)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka importa par dempinga cenām no ĶTR cenu līmenis būtiski negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un tāpēc tam bija izšķiroša nozīme Savienības ražošanas nozarei nodarītajā būtiskajā kaitējumā.

(276)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar importa par dempinga cenām no ĶTR palielināšanos. Tirgus sarukšanas apstākļos pieaugošā importa no ĶTR tirgus daļa kopā ar zemajām vidējām pārdošanas cenām negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli. Lai gan Savienības ražošanas nozare 2022. gadā spēja atgūties, tā nespēja pietiekami palielināt pārdošanas cenas, lai pilnībā segtu augstākas ražošanas izmaksas, jo pieauga nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu imports par dempinga cenām no ĶTR. Tādējādi Komisija secināja, ka importa no ĶTR pieaugums par dempinga cenām sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa būtisku pasliktināšanos 2023. gadā, kas turpinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(277)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(278)

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa no trešām valstīm, izņemot ĶTR, izcelsme galvenokārt bija Ēģiptē, Malaizijā un Apvienotajā Karalistē.

(279)

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa apjomam Savienībā no citām trešām valstīm, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

13. tabula

Imports no trešām valstīm

(280)

Importa no Malaizijas Savienībā tendence no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam liecināja par ievērojamu apjoma un tirgus daļas samazinājumu, kā arī cenu svārstībām. Importa apjoms strauji samazinājās no 136 086 t 2021. gadā līdz 76 909 t 2023. gadā, bet vēlāk pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās līdz 84 827 t. Attiecīgi importa no Malaizijas tirgus daļa samazinājās no 15 % līdz 9 %, bet pēc tam nedaudz palielinājās līdz 10 %. Lai gan vidējā cena par tonnu sākotnēji 2022. gadā palielinājās par 32 %, 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vērojams būtisks kritums.

(281)

Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa apjomi un tirgus daļa saglabājās stabili ievērojamu cenu svārstību apstākļos, it īpaši salīdzinājumā ar Savienības vidējām cenām. Importa apjomi no Ēģiptes no 2021. līdz 2022. gadam nedaudz palielinājās par aptuveni 5 %, 2023. gadā samazinājās par aptuveni 10 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atgriezās tuvu sākotnējam līmenim, saglabājot nemainīgu 12 % tirgus daļu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās – līdz 13 %. Ēģiptes importa cenas saglabājās zemākas gan par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām, gan importa no Ķīnas cenām.

(282)

No 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa apjoms no Apvienotās Karalistes Savienībā pieauga un ieņēma samērā stabila tirgus daļu. Importa apjomi no Apvienotās Karalistes no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās, bet 2023. gadā samazinājās par aptuveni 12 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vēl par 5 %. Tirgus daļa 2022. un 2023. gadā palielinājās no 4 % līdz 6 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās – līdz 5 %. Vidējā cena par tonnu no Apvienotās Karalistes bija līdzīgā vai augstākā līmenī nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena un augstāka par importa no ĶTR cenu. Importa cenas no Apvienotās Karalistes vispirms no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 31 % un 2023. gadā turpināja pieaugt līdz 1 397 EUR, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās – līdz 1 273 EUR.

(283)

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu imports no trešām valstīm, izņemot iepriekš norādītās, Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā, kura palielinājās no 18 % līdz 20 %. Turklāt vidējās cenas no šīm valstīm bija augstākas nekā importa no ĶTR cenas.

(284)

Citu trešo valstu izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa datu analīze rāda neviendabīgu ainu. Attiecīgajā periodā imports no Malaizijas absolūtā un relatīvā izteiksmē ievērojami samazinājās, bet tā cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām. Ēģiptes izcelsmes imports saglabājās stabils, un arī tā cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām. Lai gan imports no Apvienotās Karalistes palielinājās, 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas nonāca Savienībā par augstākām cenām. Importa apjomi no citām iepriekš neminētām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās absolūtā un relatīvā izteiksmē. Kopumā nebija ievērojama importa no trešām valstīm, kas gan attiecīgajā periodā, gan konkrēti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu palielinājušas savu tirgus daļu par cenām, kas zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(285)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no citām trešām valstīm nemazināja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR.

(286)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(287)

Kopš 2021. gada Savienības ražošanas nozares eksports pakāpeniski palielinājās, lai gan joprojām bija mazs salīdzinājumā ar kopējo pārdošanas apjomu. Šo eksportu lielā mērā veidoja izstrādājumi ar augstākām tehniskajām specifikācijām, kas tos pasargāja no tiešas cenu konkurences. Tādējādi Savienība par šiem nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem starptautiskajos tirgos varēja prasīt augstākas cenas nekā Savienības tirgū. Tas atspoguļoja stratēģisko fokusu uz nišas tirgiem ārvalstīs.

(288)

Tāpēc eksporta pārdošanas apjoma pieaugums nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Gluži pretēji, eksporta pārdošana ļāva Savienības ražošanas nozarei uzlabot tās vispārējo finansiālo stāvokli, pateicoties palielinātajam pārdošanas apjomam un sasniegtajam cenu līmenim, kas bija augstāks nekā Savienības tirgū.

(289)

Savienības ražošanas nozares enerģijas vidējai cenai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

15. tabula

Enerģijas un izejvielu cenas Savienībā

(290)

Enerģijas cenu tendence Savienībā attiecīgajā periodā liecināja par ievērojamu pieaugumu un pakāpenisku stabilizēšanos. Straujo pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu saasināja ģeopolitiskās spriedzes sekas, kas ietekmēja energoapgādi, galvenokārt Krievijas nepamatotā un neprovocētā agresijas kara pret Ukrainu dēļ. Enerģijas cenu ārkārtējais kāpums būtiski ietekmēja izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas. Līdz 2023. gadam enerģijas cenas samazinājās.

(291)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka galveno izejvielu izmaksas 2022. gadā ievērojami palielinājās, veicinot vienības pārdošanas cenas ievērojamu pieaugumu, jo Savienības ražošanas nozare varēja novirzīt šīs izmaksas uz klientiem. Savukārt, lai gan izejvielu izmaksas 2023. gadā turpināja palielināties, vienības pārdošanas cena samazinājās, jo Savienības ražošanas nozare nespēja novirzīt šīs papildu izmaksas uz klientiem. Lai gan izejvielu izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās salīdzinājumā ar 2023. un 2022. gadā novērotajām izmaksām, Savienības tirgus cenas nokritās vēl vairāk, jo Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt vai palielināt savas cenas importa par dempinga cenām no Ķīnas cenu spiediena dēļ.

(292)

Tādējādi Komisija secināja, ka enerģijas cenu un izejvielu izmaksu dinamika nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(293)

Kā norādīts 245. apsvērumā, pārdošanas apjomiem gan brīvajā, gan ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā bija līdzīga tendence, tikai pārdošana ierobežotajā tirgū samazinājās lēnāk, proti, par 7 procentpunktiem. Tāpēc pārdošanu ierobežotā tirgū nevarēja uzskatīt par faktoru, kas mazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(294)

Lai gan pieprasījums nedaudz samazinājās, kā paskaidrots 171. apsvērumā, imports no Ķīnas palielināja savu tirgus daļu no 6 % 2021. gadā līdz 10 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās. Turklāt izmeklēšanā konstatēja arī cenu samazinājumu un cenu apspiešanu importa no Ķīnas dēļ.

(295)

Tādējādi Komisija secināja, ka pieprasījuma samazināšanās nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(296)

Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā pasliktinājās. Šie negatīvie apstākļi bija raksturīgi laikā, kad palielinājās tā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa no ĶTR tirgus daļa, kurš tika veikts par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām, lai gan tika piemēroti antidempinga un kompensācijas maksājumi.

(297)

Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā ziņā tika konstatēts, ka imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, enerģijas cenu pieaugums, dinamika ierobežotajā tirgū un pieprasījuma samazināšanās nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(298)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kā skaidrots 52. apsvērumā, divi Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nelabvēlīgu tirgus apstākļu dēļ pilnībā izbeidza nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu.

(299)

Pasākumu grozīšana ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt un/vai atgūt tirgus daļu, palielināt ražošanu un jaudas izmantojumu, paaugstināt cenas, lai segtu ražošanas izmaksas, un sasniegt tādu rentabilitātes līmeni, kāds būtu gaidāms normālos konkurences apstākļos. Pamatojoties uz to, Savienības ražošanas nozarei būtu jāatjauno ilgtspējīga situācija, kas tai ļautu veikt turpmākus ieguldījumus.

(300)

Pasākumu saglabāšana tādā pašā līmenī, visticamāk, izraisītu turpmāku tirgus daļas zaudēšanu un rentabilitātes pasliktināšanos, kura 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kļuva negatīva. Tas varētu izraisīt ražotņu turpmāku slēgšanu un darbinieku atlaišanu, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(301)

Tāpēc Komisija secināja, ka ĶTR izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam piemēroto antidempinga pasākumu grozīšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(302)

Neviens nesaistītais importētājs šajā izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem.

(303)

Izmeklēšanas laikā pieteicās tikai divi lietotāji – Amiblu Holding GmbH un F.S. Fehrer Automotive GmbH, un tie sniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija pieprasīja attiecīgajām personām sniegt trūkstošo informāciju, tomēr tās noteiktajā termiņā šo pieprasījumu neizpildīja.

(304)

Pēc procedūras sākšanas cits lietotājs, PROXIM, izteica iebildumus pret pasākumu iespējamo grozīšanu. PROXIM apgalvoja, ka daudzi lietotāji nezināja par izmeklēšanu, kas liedza tiem noteiktajā termiņā iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

(305)

Tomēr Komisija veica visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi pieprasījumā minētie zināmie lietotāji un nesaistītie importētāji tiek pienācīgi informēti. Turklāt paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī, informējot visas ieinteresētās personas par izmeklēšanu. Lietotājiem un importētājiem paredzētās anketas tika publicētas arī lietas tīmekļa vietnē (119).

(306)

Informācijā, ko sniedza lietotāji Tolnatext Fonalfeldolgozo es Müszakiszovet-gyàrto Bt. (“Tolnatext”) un Dr. Günther Kast GmbH & Co., kuri pieder pie KAST grupas, tie apgalvoja, ka papildu tirdzniecības pasākumu īstenošana negatīvi ietekmētu piegādes ķēdes efektivitāti. Tolnatext sniegtā informācija liecina – lai gan Savienības ražotāji ir aizsargāti ar spēkā esošajiem pasākumiem, tie nav palielinājuši jaudu, lai apgādātu Savienības tirgu ar nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, kas pienācīgi apmierinātu lietotāju pieprasījumu. Turklāt tie norādīja, ka Savienībā netiek ražotas konkrētas grīstes (piemēram, grīstes ar zemu blīvumu) un ka dažos gadījumos Savienības ražotāju ražotās grīstes neatbilst lietotāju pieprasītajām tehniskajām specifikācijām, kas padara lietotājus ārkārtīgi atkarīgus no konkrēto izstrādājumu pieejamības no alternatīviem avotiem. Visbeidzot, lietotājus Savienībā negatīvi ietekmēja ĶTR eksporta nodokļa atlaides samazināšana un dažu Savienības ražotāju arvien vairāk koncentrētais oligopols. Līdzīgas piezīmes iesniedza PROXIM savā iesniegumā par otro paziņojumu, kas attiecas uz ražošanas faktoriem.

(307)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šie apgalvojumi nav pamatoti. Kā uzsvērts 260. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir veikusi būtiskus ieguldījumus, kaut arī tirgū bija sarežģīti apstākļi. Tomēr turpmākai jaudas palielināšanai ir vajadzīgas ilgtermiņa kapitāla saistības, kuru pamatā ir vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšana, kuros konkurētspējīgi ražotāji var paredzēt taisnīgu peļņu no ieguldījumiem. Savienības ražošanas nozare saskārās arī ar negodīgu importu no citām valstīm, piemēram, Ēģiptes (120), un sarežģītiem tirgus apstākļiem, to vidū Covid-19 pandēmijas ietekmi.

(308)

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumi lielā mērā ir standartizēti izstrādājumi. Lai gan ir dažādas atšķirības izskatā un iespējamas atšķirības galalietojumos, visiem dažādajiem nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos galvenokārt izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tādējādi nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu lietotāji var mainīt piegādes avotus, jo ārpus ĶTR ir pieejami alternatīvi piegādes avoti, to vidū ir Malaizija, Ēģipte, Apvienotā Karaliste un citi avoti. Turklāt Savienības ražošanas nozarei ir jauda, spēja un tehnoloģija, lai ražotu daudzus nepieciešamos veidus, piemēram, grīstes ar zemu blīvumu. Savienības ražošanas nozare ir veikusi ieguldījumus inovācijās un konsekventi sadarbojusies ar lejupējām nozarēm pētniecības un izstrādes centienos, lai efektīvi pielāgotu izstrādājumus. Diemžēl, kā norādīts 327. apsvērumā, šādus ieguldījumus ne vienmēr varēja veikt sīvās konkurences dēļ, kas saistīta ar importu par dempinga cenām no ĶTR.

(309)

Pat pēc ĶTR eksporta nodokļa atlaides samazināšanas 2024. gada novembrī Savienības tirgū vēl aizvien ienāca lieli importa apjomi. Tas liecināja, ka atlaižu maiņa vien būtiski neietekmē tirgus dinamiku. Šajā sakarā tika analizētas bažas par tirgus koncentrāciju. Komisija norādīja, ka kopumā regulatīvās iestādes rūpīgi pārbauda apvienošanās un pārņemšanas darījumus, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību. Tomēr šādi jautājumi neietilpst šīs tirdzniecības izmeklēšanas darbības jomā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(310)

Lietotājs OPTIPLAN GmbH iesniedza piezīmes pēc paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā termiņa, kurā noteikts, ka visām ieinteresētajām personām jāiesniedz savs viedoklis, informācija un pierādījumi, kas to pamato, 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas. Informācijā, ko sniedza OPTIPLAN, tas apgalvoja, ka kombinēto antidempinga un kompensācijas maksājumu palielinājums ietekmētu tā darbību, jo ierobežotās piegādes dēļ tas izjauktu piegādes ķēdi un būtu jāizvērtē jauni piegādātāji. OPTIPLAN arī apgalvoja, ka, tad, ja pasākumi ietvertu maksājumu ar augstāku likmi, pieaugtu arī tā izmaksas.

(311)

Lai gan OPTIPLAN nesniedza pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu par nepietiekamu piegādi, Komisija atsaucas uz 307. apsvērumu, kurā šis jautājums jau ir aplūkots. Tā kā OPTIPLAN nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, apgalvojumu par izmaksām nevarēja novērtēt. Tāpēc šīs piezīmes tika noraidītas.

(312)

Pēc informācijas izpaušanas PROXIM apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā stikla šķiedras stiegrojuma Savienības lietotāju situāciju un argumentus. Tas apgalvoja, ka lietotāji atrodas ievērojami sarežģītākā konkurences stāvoklī nekā Savienības ražotāji, jo īpaši vertikāli integrētie. PROXIM apgalvoja arī, ka Komisija nav sniegusi pienācīgu palīdzību lietotājiem, lai tiem atvieglotu reālu dalību izmeklēšanā, un rezultātā viņu bažas netika pienācīgi atspoguļotas konstatējumos.

(313)

Komisija atgādināja, ka visi zināmie lietotāji un nesaistītie importētāji, kas norādīti pieprasījumā, tika pienācīgi informēti par pārskatīšanas sākšanu. Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, lietotājiem un importētājiem paredzētās anketas tika darītas pieejamas tiešsaistē, un visas personas tika aicinātas sniegt piezīmes un pieprasīt uzklausīšanu. Vairāki lietotāji, tostarp PROXIM, tik tiešām iesniedza informāciju, un personām, kas pieprasīja uzklausīšanu, tika dota šāda iespēja. Tāpēc Komisija secināja, ka lietotājiem tika dotas visas iespējas piedalīties un viņu argumenti tika ņemti vērā saskaņā ar procedūras prasībām.

(314)

PROXIM apgalvoja arī, ka publiski pieejama informācija liecina, ka Ķīnas Tautas Republikas valdība konkrētām nemetālu minerālu produktu kategorijām, tostarp pozīcijām, kas potenciāli varētu attiekties uz nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, 2024. gada beigās samazinājusi eksporta nodokļa atlaižu līmeni no 13 % līdz 9 %. Tas uzskata, ka šāds pavērsiens reāli samazinājis subsidēšanas līmeni Ķīnas Tautas Republikā un tas bija jāņem vērā, nosakot kompensācijas pasākumu līmeni.

(315)

Attiecībā uz atsauci uz ĶTR eksporta nodokļa atlaižu samazināšanu 2024. gada beigās Komisija norādīja, ka pat pēc atlaides samazināšanas Savienības tirgū no ĶTR turpināja ienākt lieli importa apjomi par dempinga cenām. Kā noskaidrots izmeklēšanā, atlaižu izmaiņas būtiski nemainīja dinamiku tirgū, kur vēl aizvien bija raksturīgi tas, ka ar importu no Ķīnas tika realizēts ievērojams cenu samazinājums un cenu apspiešana. Turklāt atlaide tika mainīta pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, tāpēc šajā procedūrā to nevarēja ņemt vērā subsidēšanas līmeņa noteikšanā.

(316)

PROXIM bez tam apgalvoja, ka pašreizējais pasākumu līmenis var kaitēt lejupējām nozarēm Savienībā, palielinot to izmaksas salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus Savienības. Jo īpaši, tas norādīja uz risku, ka varētu mazināties Savienības lietotāju konkurētspēja un būtu iespējama lejupējo darbību pārvietošana ārpus Savienības. Tāpēc PROXIM lūdza Komisiju nodrošināt līdzsvarotāku pieeju starp Savienības ražotāju aizsardzību un Savienības lietotāju interesēm, lai izvairītos no nesamērīga kaitējuma Savienības lietotājiem.

(317)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pasākumi palielinātu lietotāju izmaksas un samazinātu to konkurētspēju salīdzinājumā ar tirgus dalībniekiem ārpus Savienības, Komisija konstatēja, ka ir gaidāmā izmaksu ietekme būs ierobežota, ņemot vērā stikla šķiedras stiegrojuma pieticīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās un alternatīvu piegādes avotu pieejamību. Komisija secināja, ka pasākumi būtiski neietekmēs Savienības lietotāju konkurētspēju un neizraisīs lejupējo darbību pārvietošanu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(318)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju un tā kā lietotāji un importētāji nesniedza jēgpilnu atbildi, nebija pierādījumu, kas būtu pretrunā secinājumam, ka ir paredzams, ka pasākumu negatīvā ietekme uz nesaistītajiem importētājiem un lietotājiem būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(319)

Uzņēmumi, kas piegādā epoksīdsveķus Savienības ražošanas nozarei, – Olin Epoxy & Chemicals International (ASV), Westlake Epoxy BV (NL) un Spolek pro chemickou a hutní výrobu, akciová společnost (CZ) – pauda atbalstu pasākumu īstenošanai. Tie uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visi šīs vērtības ķēdes galvenie komponenti un materiāli atrastos Savienībā, lai nodrošinātu noturību stratēģiskajās nozarēs. Tie arī apgalvoja, ka šādas klātbūtnes saglabāšana stiprinās piegādes ķēdi un uzlabos Savienības spēju ieviest inovācijas un efektīvi reaģēt uz tirgus prasībām.

(320)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, lai uzskatītu, ka Ķīnas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam noteikto pasākumu grozīšana nav Savienības interesēs.

(321)

Kā secināts 267. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Tādējādi pašreizējais pasākumu līmenis vairs nav pietiekams, lai novērstu dempingu, kas rada kaitējumu.

(322)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, ir skaidrs, ka ar spēkā esošajiem pasākumiem netiek sasniegti paredzētie rezultāti kaitējuma novēršanā. Tāpēc spēkā esošo pasākumu līmenis būtu jāgroza, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei rada dempings.

(323)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(324)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, izstrādājumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(325)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(326)

Attiecībā uz rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no ĶTR, Komisija aplūkoja izlasē iekļauto Savienības ražotāju 10 gadu laikā gūto peļņu. Tika norādīts, ka imports no Ķīnas pastāvēja Savienības tirgū visus 10 gadus, tāpēc nebija iespējams noteikt peļņas procentu, pamatojoties uz kādu no šiem gadiem pirms importa no ĶTR palielināšanās. Turklāt tika konstatēts, ka 2022. gadu lielā mērā ietekmēja ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19, un tas nešķita piemērots mērķa peļņas noteikšanai. Tāpēc par piemērotu tika uzskatīts 2016. gads, jo tas bija pēdējais gads, kad Savienības ražošanas nozare darbojās normālos tirgus apstākļos pēc antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšanas 2014. gadā. Savienības ražošanas nozares peļņa 2016. gadā bija 12,28 %, savukārt imports no ĶTR veidoja 8 % no Savienības patēriņa (121).

(327)

Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju pārbaudes apmeklējumos uz vietas, pārbaudot uzņēmuma iekšējo uzskaiti saistībā ar ieguldījumu plāniem, vadības lēmumiem un finanšu pārskatiem. Tika konstatēts, ka Savienības nozares apgalvojumi ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz pārbaudīto informāciju par ieguldījumiem, kurus attiecīgajā periodā nevarēja īstenot, mērķa peļņas procents tika palielināts no 0,26 % līdz 1,99 % atkarībā no izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(328)

Tādējādi mērķa peļņa, kas tika noteikta šajā izmeklēšanā un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, bija robežās no 12,54 % līdz 14,27 % atkarībā no situācijas, kas konstatēta katrā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(329)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā izstrādājuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojot attiecīgos mērķa peļņas procentus.

(330)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā posmā novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, ko pamatoja uzņēmumu ziņošanas rīki un prognozes, Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija papildu izmaksu par atbilstību šādām konvencijām.

(331)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, izņemot antidempinga un kompensācijas maksājumus, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā izstrādājuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Kā skaidrots 230. apsvērumā, attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāja eksportētāju Taishan Fiberglass Inc. kaitējuma starpības aprēķinos netika iekļauta pārdošanas apjoms, kas veikta saskaņā ar īpašo piegādes nolīgumu ar Savienības ražotāju European Owens Corning Fiberglas SPRL.

(332)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam ĶTR izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 218. un 219. apsvērumu).

(333)

Pēc informācijas izpaušanas Glass Fibre Europe norādīja konkrētas pārrakstīšanās kļūdas kaitējuma starpības aprēķinā. Izskatījusi šīs piezīmes, Komisija konstatēja un laboja kļūdas aprēķinos, un rezultātā tika koriģēta kaitējuma starpība, kas tika izpausta Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(334)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (122) 24. panta 1. punktu un 15. panta 2. punktu un lai izvairītos no dubultas pieskaitīšanas, Komisija vispirms noteica galīgo kompensācijas maksājumu. Kompensācijas maksājumi netika mainīti, izņemot Jiangsu noteikto kompensācijas maksājumu, jo šim uzņēmumam maksājums (4,9 %) sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts kaitējuma starpības līmenī. Pēc tam tika noteikts atlikušais galīgais antidempinga maksājums, kas atbilda attiecīgajai dempinga starpībai, no kuras atskaitīta kompensācijas maksājuma summa, un Jiangsu gadījumā – subsīdijas starpības summa (5,8 %). Tā kā izmeklēšanā tika konstatēts, ka dempinga starpības ir zemākas par kaitējuma starpībām, antidempinga maksājumi jānosaka dempinga starpību līmenī. Tā kā dempinga starpība tika samazināta par visu subsidēšanas apjomu, nebija jautājuma par divkāršu pieskaitīšanu.

(335)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām tiks noteikti maksājumi, ir šādas:

(336)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā izstrādājuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā izstrādājuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(337)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai šim subjektam piemēro minēto individuālo maksājuma likmi. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (123). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regulu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(338)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu atbilstošu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga un kompensācijas maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(339)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs Regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot maksājuma likmi.