(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 6. martā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Brazīlijas Federatīvās Republikas (“attiecīgā valsts” vai “Brazīlija”) izcelsmes skujkoku koksnes saplākšņa importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2025. gada 20. janvārīSoftwood Plywood Consortium (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta skujkoku koksnes saplākšņa Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/922 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Komisija turklāt par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Brazīlijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Pēc procedūras sākšanas sūdzības iesniedzējs, Brazīlijas Mehāniski apstrādātas koksnes apvienība (“ABIMCI”), Saplākšņa tirdzniecības interešu alianse (“PTIA”), kas ir ES nesaistītu importētāju ad hoc grupa, un nesaistītie importētāji Bo Andrén AB, Keflico un Schüttler Holzmakler/Agentur e.K. par sūdzībā ietvertajiem pierādījumiem iesniedza informāciju attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Reaģējot uz šo informāciju, trīs Savienības ražotāji, kā arī sūdzības iesniedzējs iesniedza piezīmes. Šīs piezīmes ir aplūkotas turpmāk tekstā.

(7)

ABIMCI, ievērojot paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punktu, iesniedza divus papildu informācijas dokumentus, kas atspēko sūdzības iesniedzēja sniegtās piezīmes. Paziņojuma 8. punktā noteikts – ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas termiņa, jāiesniedz vēlākais 75. dienā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienas. ABIMCI piezīmes informācijas atspēkošanai iesniedza 2025. gada 14. jūlijā.

(8)

Tā kā minētās piezīmes netika iesniegtas attiecīgajā termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, šajā izmeklēšanas posmā tās nebija iespējams ņemt vērā.

(9)

ABIMCI pauda bažas par sūdzībā iekļautās informācijas konfidencialitāti, it īpaši apgalvoja, ka neesot jēgpilnu nekonfidenciālu to datu kopsavilkumu, kas izmantoti, lai aprēķinātu normālo vērtību, kura izmantota apgalvojumiem par dempingu, un par metodiku un avotiem, kas izmantoti “Normālās vērtības pārskatā”. ABIMCI apgalvoja, ka šādas nepietiekamas pārredzamības dēļ ieinteresētās personas neesot varējušas pienācīgi izprast konfidenciālo informāciju, kas ir būtiski, lai aizstāvētu savas tiesības un iesniegtu jēgpilnas piezīmes par apgalvojumiem par dempingu un kaitējumu.

(10)

PTIA apgalvoja, ka sūdzībā ir pārmērīgi rediģēti kaitējuma dati. Tādēļ, kā tā apgalvoja, ieinteresētajām personām esot bijis grūtāk saprast apgalvojumus par būtisku kaitējumu un uz tiem jēgpilni reaģēt.

(11)

Pamatregulas 19. pantā ir atļauts aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana nodrošinātu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju ir sniegusi, vai personu, no kuras minētā persona ir ieguvusi šādu informāciju.

(12)

Komisija norādīja, ka zināma informācija (piemēram, pētījums, ko sūdzības iesniedzējs pasūtīja, lai vāktu informāciju par skujkoku koksnes saplākšņa iekšzemes cenām Brazīlijā) būtībā ir konfidenciāla un uz to neattiecas nekonfidenciāls kopsavilkums. Pie tam dažādos sūdzībā minētos ziņojumus aizsargā autortiesības.

(13)

Komisija uzskatīja, ka sūdzības atklātajā versijā, kas pieejama ieinteresētajām personām, ietvertie būtiski pierādījumi un konfidenciālas informācijas nekonfidenciāli kopsavilkumi ir pietiekami, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras gaitā, un tādējādi tā atbilst pamatregulas 19. panta 2. punkta prasībām. Komisija arī uzskatīja, ka pietiek ar diapazonu datu sniegšanu kopā ar indeksiem, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūrā, un ka šāda sniegšana atbilst pamatregulas 19. panta 2. punkta prasībām. Tādējādi Komisija minētos apgalvojumus noraidīja.

(14)

BO Andrén AB apgalvoja, ka vērtības, kas sūdzībā izmantotas kā Brazīlijas iekšzemes tirgus cenas, esot neprecīzas, jo Brazīlijas tirgū pārdotajiem ražojumiem lielā mērā esot atšķirīgas ražojuma īpašības, un šīs atšķirības padarītu par nederīgu Brazīlijas iekšzemes paneļu un eksporta ražojumu cenu tiešu salīdzinājumu. Bo Andrén AB turklāt apgalvoja, ka sūdzībā normālās vērtības aprēķināšanā par atsauci izmantotie Starptautiskās Tropu kokmateriālu organizācijas (ITTO) dati neesot reprezentatīvi, jo ITTO galvenokārt seko līdzi tropu lapkoku koksnes ražojumiem, nevis skujkoku koksnes saplāksnim. Līdz ar to esot mākslīgi palielinātas dempinga starpības. BO Andrén AB pieprasīja, lai Komisija atkārtoti izvērtētu minētos datus un iekļautu alternatīvus datu avotus vai metodiku, kas pareizi atspoguļo Brazīlijas skujkoku koksnes saplākšņa tirgu.

(15)

Šajā sakarā Komisija uzsvēra, ka pieprasījumā ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem. Proti, iedibinātajā judikatūrā ir noteikts, ka to pierādījumu daudzums un kvalitāte, kuri vajadzīgi, lai izpildītu kritēriju par pierādījumu pietiekamību izmeklēšanas sākšanai, atšķiras no to pierādījumu daudzuma un kvalitātes, kuri vajadzīgi, lai sākotnēji vai galīgi noteiktu dempinga un kaitējuma esamību (4). Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi par dempingu. Par pierādījumu sūdzības 8. pielikumā ietvertajā iekšzemes cenu pārskatā bija iekļauts izmantotās metodikas apraksts un datu avoti, kā arī pietiekami dati par cenām.

(16)

ABIMCI apstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par dempingu un apgalvoja, ka tie neesot juridiski pamatoti atbilstoši PTO Antidempinga nolīguma (“Antidempinga nolīgums”) 5.2. pantam. ABIMCI norādīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi bija balstīti uz nepārbaudītiem un nepilnīgiem datiem un sūdzības iesniedzējs, izmantodams parica saplāksni (nesalīdzināmu lapkoku koksnes ražojumu), bija spekulējis ar cenu stabilitāti, kas ir metodoloģiski kļūdaina pieeja.

(17)

ABIMCI tāpat arī norādīja, ka salīdzinājumā ar faktiskajām, ievērojami zemākām Brazīlijas priedes (pinus elliottii) saplākšņa cenām sūdzībā izmantotās iekšzemes cenas bijušas pārspīlētas. Visbeidzot, ABIMCI nostāja, ka dempinga nebija, tika pamatota ar Argentīnas izbeigto antidempinga izmeklēšanu par dažu veidu fenola saplākšņa importu no Brazīlijas (5). ABIMCI secināja, ka minēto trūkumu dēļ apgalvojumi ir nepamatoti un juridiski nepietiekami.

(18)

Komisija tā kā tā uzskatīja, ka sūdzībā ir ietverti pietiekami pierādījumi, kas liecina par dempinga esamību, saskaņā ar attiecīgo juridisko standartu, kas aprakstīts 15. apsvērumā. Sūdzības atklātajā versijā sniegtais dempinga aprēķins ietvēra detalizētu skaidrojumu par visiem dempinga aprēķinā izmantotajiem dažādajiem elementiem, tajā skaitā par visiem šim aprēķinam izmantotajiem avotiem, un ieinteresētās personas tādā veidā varēja pienācīgi saprast galvenos elementus, kas sniegti apgalvojumā par dempingu.

(19)

Izmeklēšana Argentīnā attiecās uz tirgu, kas atšķiras no ES tirgus un tāpēc nebija svarīga attiecībā uz apgalvojumiem, kas izdarīti, lai rosinātu sākt pašreizējo izmeklēšanu.

(20)

Tāpēc piezīme par sūdzības apgalvojumiem par dempingu tika noraidīta.

(21)

ABIMCI apstrīdēja sūdzībā minētos apgalvojumus par kaitējumu. Apgalvojumi par kaitējumu, kas radies, palielinoties Brazīlijas izcelsmes importa apjomam par zemām cenām, kā apgalvoja ABIMCI, netika objektīvi pārbaudīti. Tā arī apgalvoja, ka paziņotie mikroekonomiskie un makroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz aplēsēm un spekulatīviem datiem.

(22)

ABIMCI uzsvēra, ka patiesi objektīvā pārbaudē jāietilpst objektīvam novērtējumam, kurā pārbaudīti pretrunīgi pierādījumi, un tai jāatbilst labticības un fundamentāla taisnīguma principam.

(23)

Turklāt ABIMCI apgalvoja, ka Brazīlijas izcelsmes importa apjoms esot samazinājies, un norādīja, ka tam bijusi tāda pati tendence kā patēriņam Savienībā. Tā piedevām apgalvoja, ka Brazīlijas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā esot pieaugušas.

(24)

PTIA arī apstrīdēja sūdzībā sniegtos apgalvojumus par kaitējumu. Tā apgalvoja, ka Brazīlijas izcelsmes importa pieaugums esot pārspīlēts un ka šis pieaugums galvenokārt esot saistīts ar atgriešanos pie normālās situācijas pēc Covid-19 pandēmijas piedzīvotajiem tirgus traucējumiem. Tā piebilda, ka paziņotā apjoma palielināšanās, kas notika no 2021. gada līdz IP, norādīja vienīgi uz atgriešanos pie dominējošiem vēsturiskiem pirmspandēmijas līmeņiem.

(25)

Turklāt PTIA, apstrīdēdama sūdzībā ietvertos apgalvojumus par ievērojamu pieplūdumu attiecīgajā periodā, apgalvoja, ka imports no Brazīlijas no 2022. gada līdz IP patiesībā samazinājās par 11 %. Tā arī apgalvoja, ka novērotās negatīvās tendences nav vis, kā nepatiesi skaidrots, kaitējums, bet gan tikai ietekme, kāda radusies tirgum stabilizējoties pēc atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas.

(26)

Visbeidzot, tā apstrīdēja importa cenu un apjomu datu pietiekamību un skaidrību, norādot, ka kaitējuma analīze bija nepārliecinoša, jo tajā tika izmantoti nereprezentatīvi periodi un spekulatīvi dati.

(27)

Komisija konstatēja, ka sūdzībā ir ietverti pietiekami pierādījumi, lai konstatētu būtisku kaitējumu, kas nepieciešams izmeklēšanas sākšanai. Gan makroekonomiskie, gan mikroekonomiskie rādītāji tika analizēti sūdzības 6. punktā. Komisija atgādina, ka konstatējums par būtisku kaitējumu, kas nepieciešams, lai tiktu sākta izmeklēšanu, ir jāpārbauda, apsverot pamatregulā aprakstītos būtiskos faktorus.

(28)

Pamatregulas 5. pantā nav konkrēti prasīts, ka būtu jāpasliktinās visiem 3. panta 5. punktā minētajiem kaitējuma faktoriem, lai varētu pietiekami pamatot būtisko kaitējumu un sākt izmeklēšanu. Pamatregulas 5. panta 2. punktā ir teikts, ka sūdzība satur informāciju par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgiem ražojumiem Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori. Sūdzībā šāda informācija bija ietverta, un tā norādīja uz kaitējuma pastāvēšanu.

(29)

Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir pietiekami pierādījumi par kaitējumu, un noraidīja ABIMCI un PTIA apgalvojumus.

(30)

ABIMCI un PTIA arī apstrīdēja 2021. gada izmantošanu par atsauces punktu (bāzes gadu), apgalvojot, ka tajā gadā un 2022. gadā nozares atguvās no Covid-19 pandēmijas, tāpēc tas nav reprezentatīvs kaitējuma analīzei.

(31)

Komisija konstatēja, ka kaitējuma novērtēšanai izvēlētais periods atbilst Komisijas iedibinātajai praksei, kas ietver būtiska kaitējuma pārskatīšanu trīs kalendāro gadu garumā un izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija noraidīja ABIMCI un PTIA apgalvojumus.

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(33)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā, ko varēja pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā un kas nodrošināja labu ģeogrāfisko tvērumu. Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji saražoja vairāk nekā 55 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Neviena piezīme netika saņemta. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(34)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(35)

Četrpadsmit nesaistītu importētāju sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izveidoja izlasi no diviem nesaistītiem importētājiem, pamatojoties uz lielāko izmeklējamā ražojuma importa apjomu no Brazīlijas Savienībā izmeklēšanas periodā. Izlasē tika iekļauti aptuveni 10 % no kopējā aplēstā izmeklējamā ražojuma daudzuma, kas no Brazīlijas importēts Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Neviena piezīme netika saņemta.

(36)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Brazīlijas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Brazīlijas Federatīvās Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(37)

Piecdesmit deviņi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, Nereu Rodrigues & Cia Ltda ( “Nereu”) un Indústria de Compensados Sudati Ltda ( “Sudati”), pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt.

(38)

Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(39)

Ražotājs eksportētājs, Indústria de Compensados Guararapes Ltda. (“Guararapes”), kas netika iekļauts pagaidu izlasē, pieprasīja, lai to iekļauj izlasē. Guararapes apgalvoja, ka provizoriskā izlase, kurā iekļauti tikai divi eksportētāji, esot ierobežoti reprezentatīva, jo aptver tikai 30 % no Brazīlijas skujkoku koksnes saplākšņa eksporta uz Savienību. Tas arī apgalvoja, ka attiecībā uz reprezentativitāti esot redzama nesaskaņa, jo Savienības ražošanas nozare pārstāv 50 % no Savienības ražošanas apjoma.

(40)

Tajā pašā laikā izlasē iekļautais eksportētājs Sudati norādīja, kuri saistīti uzņēmumi arī ražoja un eksportēja attiecīgo ražojumu, proti, Guararapes un Conply Indústria de Compensados Ltda. Minētie eksportētāji uzņēmumi pēc tam tika iekļauti galīgajā izlasē.

(41)

Tāpēc ražotāju eksportētāju galīgo izlasi veidoja viena uzņēmumu grupa, kurus saista ģimenes saites (Sudati, Guararapes un Conply, turpmāk “SCG grupa”), un viens nesaistīts ražotājs eksportētājs (Nereu).

(42)

Atbildē uz Guararapes piezīmi Komisija norāda, ka Savienības ražošanas nozares pārstāvība Savienības ražošanas nozarē nav svarīga ražotāju eksportētāju atlasei.

(43)

Guararapes iesniedza pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, apgalvojot, ka ģimenes saites, kas to saista ar Sudati un Conply, neapdraud tā juridisko neatkarību un darbības neatkarību. Uzņēmums saglabā pilnīgu juridisko autonomiju un darbības autonomiju no diviem Brazīlijas eksportētājiem, tāpēc šajā izmeklēšanā tas būtu jāuzskata par atsevišķu saimniecisku vienību.

(44)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (6) 127. panta h) punktu ražotāji eksportētāji tiek uzskatīti par saistītiem subjektiem, ja tie ir vienas ģimenes locekļi. Tāpēc Guararapes uz pamatregulas 17. panta 3. punkta pamata iesniegtais atsevišķas pārbaudes pieprasījums tika noraidīts.

(45)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Brazīlijas ražotājiem eksportētājiem, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, importētājiem un lietotājiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (7).

(46)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

(47)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(48)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana (“izmeklējamais ražojums”), ir saplāksnis, kas sastāv vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu), ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm, ar abām ārējām kārtām no skujkoka koksnes, ar pārklājumu vai bez tā (“skujkoku koksnes saplāksnis”) un ko patlaban klasificē ar KN kodu 4412 39 00 .

(49)

Skujkoku koksnes saplāksnim ir ļoti plašs izmantojums, piemēram, būvniecībai, galdniecībai, sienas paneļiem, grīdas segumiem (piemēram, parketam), kā arī iepakojumu un jumtu ražošanas nozarēm.

(50)

Attiecīgais ražojums ir Brazīlijas izcelsmes skujkoku koksnes saplāksnis, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 4412 39 00 (“attiecīgais ražojums”).

(51)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(52)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(53)

PTIA pauda bažas par aplūkoto ražojumu salīdzināmību un klasifikāciju. Tā apgalvoja, ka pašreizējā ražojuma tvērumā neesot pievērsta pienācīga uzmanība būtiskai atšķirībai starp strukturālo un nestrukturālo skujkoku koksnes saplāksni. PTIA norādīja, ka minētā atšķirība ievērojami ietekmē cenu noteikšanu un izmantojumu tirgū un dempinga un kaitējuma analīzi līdz ar to.

(54)

PTIA uzsvēra – lai salīdzinājums būtu taisnīgs un noteiktā dempinga starpība būtu precīza, RKN struktūrā būtu jāiekļauj parametrs, kas ņem vērā ražojuma strukturālo/nestrukturālo parametru. Tā apgalvoja, ka izmeklēšanā būtu jāatzīst minētās atšķirības, lai nepieļautu, ka nepamatoti iekļauj tos ražojumus, kuri neattiecas uz apgalvoto dempingu vai kaitējumu.

(55)

Bez tam PTIA uzskatīja, ka egles un priedes saplāksni nevajadzētu uzskatīt par līdzīgiem ražojumiem, tāpēc ka tie ir iegūti no atšķirīgām koksnes sugām un to izmantojums un tirgi atšķiras. Atšķirība ir tik liela, ka pamato tvēruma atkārtotu novērtēšanu un tādu konkrētu ražojumu iespējamu izslēgšanu, kuri tieši nekonkurē ar ES ražotu skujkoku koksnes saplāksni.

(56)

Runājot par salīdzināmību, savstarpēju aizstājamību un aizstājamību, ABIMCI uzsvēra būtiskās atšķirības starp dažādu veidu saplāksni, piemēram, starp priežu un egļu, starp pārklātiem un nepārklātiem ražojumu variantiem. ABIMCI apgalvoja, ka minētie ražojumi esot paredzēti atšķirīgiem tirgus segmentiem un tiem esot unikālas tehniskās un fizikālās īpašības, kuru dēļ izveidojušās atšķirīgas patērētāju vēlmes. Tā uzsvēra, kas ir svarīgi veikt analīzi pa segmentiem tā, lai ņemtu vērā tādus faktorus kā atšķirību starp strukturālu un nestrukturālu skujkoku koksnes saplāksni, kā arī starp augsto cenu un zemo cenu segmentiem. ABIMCI apgalvoja, ka esot vajadzīga kaitējuma analīze pa segmentiem.

(57)

Atbildē sūdzības iesniedzējs norādīja uz sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem, kuri rāda, ka gan egļu, gan priežu sugas ir daļa no plašākas skujkoku sugu ģints. Salīdzinājumā ar citu veidu, īpaši platlapju un citu lapkoku sugu, koksni, gan egle, gan priede ir gaišākā vai bālganā krāsā, ir vieglāk griežamas, tām ir vienkāršota poru struktūra un augsts sveķu saturs. Turklāt nav nozīmīgu atšķirību starp egles un priedes saplākšņa ražošanas un pārdošanas procesu un izplatīšanas kanāliem Savienībā – tie visi ir identiski.

(58)

Komisija konstatēja, ka pat viena veida koksnei ir atšķirīgas īpašības, jo tā ir dabīgs materiāls. Tas ir atspoguļots RKN. Tomēr Komisija konstatēja, ka bieži vien gan priežu, gan egļu sugas tiek savstarpēji aizstātas. Abas ir plašākās skujkoku ģints sugas, kas pazīstamas ar savu gaišāko krāsu, samērā vieglu apstrādājamību un vienkāršotu poru struktūru, kuru dēļ tām ir līdzīgas fizikālās īpašības, ražošanas paņēmieni un izmantojums tirgū. Būtiski, ka gan eglei, gan priedei ir salīdzinoši augsts sveķu saturs, kas ietekmē izturību un izmantojamību līdzīgos ražojuma izmantojumos.

(59)

Patērētāji galvenokārt nošķir skujkoku un lapkoku koksnes saplāksni.

(60)

Turklāt Komisijas visaptverošajā analīzē tika noskaidrots, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji galvenokārt ražo skujkoku koksnes saplākšņa ražojumus bez pārklājuma, un tas neatbilst apgalvojumam, ka Savienības ražotāji lielākoties ražojot skujkoku koksnes saplāksni ar pārklājumu, atšķirībā no Brazīlijas izcelsmes importa, kas galvenokārt ir bez pārklājuma.

(61)

Komisija arī norādīja, ka sūdzībā bija ietverti konkrēti piemēri, kad Savienības rūpnieciskais lietotājs vienam un tam pašam galalietojumam iegādājas gan egles, gan priežu sugu skujkoku koksnes saplāksni; Savienības ražotāji, kuri iegādājas abas skujkoku sugas, tās bieži vien izmanto kopā un skujkoku koksnes saplākšņu paneļu ražošanā vienlaikus izmanto priedes un egles finierus.

(62)

Visu augstāk minēto iemeslu dēļ Komisija noteica, ka visi skujkoku koksnes ražojumu varianti uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem, tiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un tie konkurē vienā un tajā pašā tirgū neatkarīgi no tā, vai tie ir no priežu vai egļu sugu koku koksnes, vai tie ir ar pārklājumu vai bez tā un neatkarīgi no to izmantojuma strukturālām vai nestrukturālām vajadzībām. Tie visi kopā ietilpst vienā un tajā pašā ražojuma definīcijā pašreizējās izmeklēšanas darbības jomā, un tas nodrošina saskanīgu un visaptverošu analīzi, kura atbilst iedibinātajam tiesiskajam regulējumam un līdzšinējai Komisijas praksei. Tāpēc Komisija noraidīja prasību veikt analīzi pa segmentiem.

(63)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas daudzums katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs.

(64)

Iekšzemes pārdošanas daudzums ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas daudzums ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas daudzuma Savienībā izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas daudzums iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs.

(65)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(66)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs.

(67)

Ražojuma veida pārdošanas daudzums iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas daudzums iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas daudzuma.

(68)

No četriem izmeklētajiem uzņēmumiem – vienam uzņēmumam pārdošanas daudzumu iekšzemes tirgū nebija nemaz. Pārējiem trim uzņēmumiem vai nu nebija reprezentatīvu ražojuma veidu, vai tikai daži ražojuma veidi bija reprezentatīvi.

(69)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas daudzuma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams pārdošanas daudzums iekšzemes tirgū.

(70)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(71)

Ja abi nosacījumi ir izpildīti, tad normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(72)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(73)

Analizējot trīs eksportētājus, kuriem bija pārdošanas daudzumi iekšzemes tirgū, tika parādīts, ka neviens ražojuma veids neiztur pārbaudi par parastā tirdzniecības apritē veiktu pārdošanu.

(74)

Līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, tāpēc Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(75)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(76)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(77)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(78)

Attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuram nebija pārdošanas daudzumu iekšzemes tirgū, PVA izmaksas un peļņa saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu tika noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto apjomu, kas attiecībā uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū noteikts pārējiem trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

(79)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu Brazīlijas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību.

(80)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(81)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(82)

Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai i) tās norādītu EXW līmeni; un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(83)

Komisija nekonstatēja nekādus iemeslus veikt korekcijas attiecībā uz normālo vērtību, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja tādas korekcijas, jo normālā vērtība tika aprēķināta, izmantojot izgatavošanas izmaksas, kam pieskaitīti PVA izdevumi un peļņa.

(84)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokli, citus ievedmuitas maksājumus, vedmaksu, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas.

(85)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, maksa par bankas pakalpojumiem un komisijas maksa.

(86)

Ražotāja eksportētāja Nereu gadījumā pārdošana notika ar saistīta Brazīlijas tirdzniecības uzņēmuma starpniecību un Komisija konstatēja, ka saistītais tirgotājs veica līdzīgas funkcijas kā aģents, kas strādā par komisijas maksu. Tirgotājs darbojās paralēli Nereu pārdošanas nodaļai un saņēma uzcenojumu par savu funkciju. Tirgotājs arī tirgoja citus ražojumus, ne tikai attiecīgo ražojumu.

(87)

Tāpēc, lai ņemtu vērā ar saistītā Brazīlijas tirgotāja starpniecību pārdotos apjomus, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu bija pamatoti veikt korekciju, pamatojoties uz attiecīgajām PVA izmaksām un peļņu. Turklāt tika atskaitītas saistītā uzņēmuma PVA izmaksas un peļņa 1 % apmērā, ko norādīja nesaistītais importētājs, kurš sadarbojās.

(88)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstīgā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(89)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas un ņemot vērā 224.–227. apsvērumā aprakstītos labojumus, ir šādas:

(90)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Ņemot vērā to, ka atbildēs uz atlases jautājumiem norādītā pārējo izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējā eksporta cena bija zemāka par tā izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, kuram bija nulles dempinga starpība, dempinga starpība izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām un neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpība, kā arī starpības, kas noteiktas pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos.

(91)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 5,4 %.

(92)

Visiem pārējiem Brazīlijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šim nolūkam Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir apjoms, ko ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, eksportējuši uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kas noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(93)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 100 % no importa kopējā apjoma. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(94)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(95)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija 13 līdzīgā ražojuma ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(96)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 675 726 m3. Komisija noteica šo apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzības iesniedzēja un izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem. Kā norādīts 33. apsvērumā, 55 % no līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas kopējā apjoma ražoja trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(97)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un attiecīgā ražojuma apjomu, kas importēts no visām valstīm. Informācijas avots bija sūdzības iesniedzēja atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem un Eurostat oficiālie dati.

(98)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(99)

Patēriņš Savienībā vispirms pieauga par 7 % 2022. gadā, pēc tam ievērojami – par 20 % – samazinājās 2023. gadā. Lai gan izmeklēšanas periodā patēriņš atguvās no zemā 2023. gada līmeņa, tas vairs nesasniedza 2021. gada līmeni.

(100)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un kopējo patēriņu Savienībā.

(101)

Komisija konstatēja, ka paziņotajā statistikā ir sagrozīti dati papildu mērvienības (šajā gadījumā m3) līmenī. Tāpēc salīdzinājumam Komisija nolēma paziņoto svaru (tonnās), kas ir uzticamāka un stabilāka datu kopa, pārvērst kubikmetros (m3). Pārvēršanas pamatā bija paneļu blīvums, kas tika aprēķināts, dalot svaru ar papildu mērvienību. Brazīlijas gadījumā tonnās paziņotais svars tika pārvērsts m3, izmantojot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņoto vidējo blīvumu; citām valstīm tika izmantots vidējais nozares standarta blīvums.

(102)

Kā aprakstīts 89. apsvērumā, dempings tika konstatēts tikai vienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija analīzē nošķīra importu par dempinga cenām un Brazīlijas izcelsmes importu, kas nebija par dempinga cenām. Zemāk tekstā aplūkota importa par dempinga cenām ietekme uz situāciju Savienības ražošanas nozarē, bet 156. un 158. apsvērumā, analizējot cēloņsakarības aspektus, ir vērtēta importa, kas nebija par dempinga cenām, radītā ietekme. Imports, kas nebija par dempinga cenām, ir aplūkots un analizēts turpmāk 11. tabulā.

(103)

Nereu importa, kas nebija par dempinga cenām, apjoms izmeklēšanas periodā veidoja [5–10 %] no kopējā Brazīlijas izcelsmes importa. Lai noteiktu, vai konstatējumus par šo uzņēmumu var attiecināt uz visu izlasē neiekļauto importu, Komisija salīdzināja Nereu cenas un izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, cenas. Pamatojoties uz atlases veidlapās sniegto informāciju un atbildēm uz anketas jautājumiem, noteikts, ka Nereu vidējā eksporta cena bija par [5–10 %] augstāka nekā vidējā eksporta cena izlasē neiekļautajiem Brazīlijas eksportētājiem, kas sniedza atbildes uz atlases jautājumiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav iespējams uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecināt par Nereu izdarītos konstatējumus par dempinga neesību.

(104)

Par dempinga cenām veiktajam importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Par dempinga cenām veiktā importa daudzums un tirgus daļa

(105)

Dati rāda, ka gan Brazīlijas izcelsmes importa par dempinga cenām daudzumam, gan tā attiecīgajai tirgus daļai no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam bija ievērojama augšupejoša tendence. 2021. gadā no Brazīlijas par dempinga cenām importēti [500 000–600 000] m3, kas atbilst [30–35] % lielai tirgus daļai. 2022. gadā importa daudzums par dempinga cenām bija sasniedzis [650 000–800 000] m3, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir iespaidīgs palielinājums – par 32 %; līdz ar to bija lielāka tirgus daļa [35–40] % apmērā. Lai gan Brazīlijas izcelsmes importa par dempinga cenām daudzums 2023. gadā (gadā, kad ievērojami samazinājās patēriņš Savienībā) samazinājās par 14 %, vēl aizvien ievērojami pieauga Brazīlijas tirgus daļa, sasniedzot [45–50] %. Izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām sasniedza augstāko līmeni, palielinoties par 30 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, turpretim tirgus daļa nedaudz – par diviem procentpunktiem – samazinājās.

(106)

Komisija noteica cenas importam par dempinga cenām, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(107)

Importam par dempinga cenām no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/m3)

(108)

Dati par Brazīlijas izcelsmes importu, kas veikts par dempinga cenām, uzrāda svārstīgu tendenci laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam. 2022. gadā bija vērojams būtisks palielinājums, proti, cenas pieauga līdz 443 EUR/m3, uzrādot 31 % kāpumu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2023. gadā sekoja ievērojams cenu samazinājums – līdz 311 EUR/m3 jeb par 39 %. Izmeklēšanas periodā cenām joprojām bija lejupēja tendence, proti, tās samazinājās vēl līdz 302 EUR/m3, tātad pavisam par 11 % salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni.

(109)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(110)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū ir 31,8 %.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(112)

Kā minēts 33. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(113)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas sniegti sūdzības iesniedzēja atbildē uz makroekonomikas anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(114)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(115)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(116)

Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(117)

Savienības ražotāju ražošanas daudzumiem attiecīgajā periodā bija tendence samazināties ar nelielām svārstībām. 2021. gadā ražošanas daudzums bija 888 286 m3. 2022. gadā ražošana samazinājās par 4 % līdz 851 718 m3. Samazināšanās turpinājās arī 2023. gadā, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjoms saruka vēl par 28 % līdz 607 714 m3. Izmeklēšanas periodā, kad bija vērojama neliela atgūšanās, ražošanas apjoms pieauga līdz 675 726 m3. Visā attiecīgajā periodā bija 24 % liels samazinājums.

(118)

Ražošanas jauda saglabājās stabila, attiecīgajā periodā palielinoties pavisam par 1 %.

(119)

Jaudas izmantojums atspoguļoja ražošanas daudzumu izmaiņu tendences. Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā jaudas izmantojums samazinājās nedaudz – par 4 %. Izmantojums visievērojamāk samazinājās 2023. gadā: par 28 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmeklēšanas periodā izmantojums atguvās mēreni – par 8 %. Jaudas izmantojuma samazinājums attiecīgajā periodā pavisam sasniedza 24 %.

(120)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(121)

Savienības tirgū vērojamās kopējā pārdošanas daudzuma tendences liecina par vispārēju samazinājumu no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam ar dažām svārstībām. 2021. gadā pārdošanas daudzums bija 756 724 m3. Līdz 2022. gadam pārdošanas daudzums bija samazinājies līdz 648 176 m3 un turpināja uzrādīt lejupēju tendenci vēl 2023. gadā, kad tas samazinājās līdz 503 231 m3 jeb par 19 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr izmeklēšanas periodā bija vērojama neliela atgūšanās – pārdošanas daudzums pieauga par 9 %, sasniedzot 572 942 m3.

(122)

Savienības ražotājiem 2021. gadā bija 44 % liela tirgus daļa. Tirgus daļa 2022. gadā samazinājās līdz 35 %, atspoguļojot to, ka Savienības ražotāju klātbūtne tirgū bija būtiski samazinājusies. Lai gan celtniecības attīstības dēļ tirgus vispār samazinājās, 2023. gadā tika atgūta neliela tirgus daļa, kas sasniedza 37 %. Tomēr izmeklēšanas periodā no jauna bija vērojams neliels tirgus daļas samazinājums līdz 36 %.

(123)

Samazinoties patēriņam, Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus Savienībā, bet arī tirgus daļu, atšķirībā no Brazīlijas izcelsmes importa, kura absolūtais pārdošanas apjoms un tirgus daļa Savienībā pieauga. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē nebija nekādas izaugsmes.

(124)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(125)

Laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam izlasē iekļauto Savienības ražotāju nodarbinātība uzrādīja tendenci ievērojami samazināties. Darbinieku skaits samazinājās no 1 866 darbiniekiem 2021. gadā līdz 1 582 darbiniekiem izmeklēšanas periodā, atspoguļojot gandrīz 15 % samazinājumu. Šī tendence skaidri liecina, ka nozare saskārās ar problēmām, kuru dēļ bija jāsamazina darbaspēks.

(126)

Līdzās nodarbinātības samazinājumam mainījās arī ražīgums, ko izsaka m3 uz pilnslodzes ekvivalentu, laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam. 2022. gadā ražīgums saglabājās salīdzinoši stabils un samazinājās tikai nedaudz – par 1 %. Tomēr līdz 2023. gadam bija vērojams būtiskāks samazinājums, kad ražīgums samazinājās par 18 %. Izmeklēšanas periodā, ražīgumam palielinoties par 9 %, šī tendence nedaudz atjaunojās. Kopumā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražīgums samazinājās par 10 %.

(127)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nenozīmīga.

(128)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(129)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(130)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami svārstījās. 2021. gadā vidējā pārdošanas cena bija 449 EUR/m3. 2022. gadā cenas ievērojami palielinājās par 39 % līdz 622 EUR/m3. Tomēr 2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējā pārdošanas cena samazinājās par 11 % līdz 575 EUR/m3. Izmeklēšanas periodā cenas vēl arvien samazinājās līdz 508 EUR/m3.

(131)

Arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā mainījās, kas precīzi atspoguļoja pārdošanas cenu tendences. 2021. gadā vienības izmaksas bija 419 EUR/m3. 2022. gadā vienības cena pieauga par 22 % līdz 511 EUR/m3. Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, Savienības ražošanas nozare kopumā spēja kompensēt šīs izmaksas, palielinot pārdošanas cenas. 2023. gadā vienības izmaksas palielinājās vēl līdz 571/m3, kas liecina par 14 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmeklēšanas periodā izmaksas nedaudz samazinājās līdz 556 EUR/m3. 2023. gadā un izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare vairs nespēja segt pieaugošās izmaksas, palielinot pārdošanas cenas, un tas rāda cenu apspiešanu. Kopējais pieaugums attiecīgajā periodā bija 33 %.

(132)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(133)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā pastāvīgi uzrādīja augšupēju tendenci. 2021. gadā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto bija 41 757 EUR. 2022. gadā šīs izmaksas bija sasniegušas 44 521 EUR, kas atbilst 7 % pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Augšupējā trajektorija bija vērojama arī 2023. gadā, izmaksām pieaugot līdz 45 724 EUR. Izmeklēšanas periodā darbaspēka izmaksas pieauga vēl vairāk līdz 49 079 EUR, kas liecina par vispārēju pieaugumu 18 % apmērā salīdzinājumā ar 2021. gadu.

(134)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(135)

Tendences, kas bija novērotas saistībā ar krājumu līmeni perioda beigās, uzrādīja ievērojamu pieaugumu, kam sekoja pakāpenisks samazinājums attiecīgajā periodā. 2021. gadā krājumi perioda beigās sasniedza 45 684 m3. Līdz 2022. gadam krājumu līmenis bija dramatiski palielinājies līdz 84 878 m3, t. i., par 86 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2023. gadā krājumu līmenis pakāpeniski samazinājās līdz 68 699 m3, tomēr vēl ievērojami pārsniedza 2021. gada līmeni. Izmeklēšanas periodā krājumi aizvien samazinājās, jo Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā spēja palielināt pārdošanas apjomu, kas sasniedza 62 180 m3; tas liecina par 36 % lielu kopējo pieaugumu attiecīgajā periodā.

(136)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(137)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā veiktās Savienības ražotāju pārdošanas rentabilitāte svārstījās. Rentabilitāte, kas bija 15 % no pārdošanas apgrozījuma 2021. gadā, strauji palielinājās līdz 25 % 2022. gadā, un tas liecina par stabiliem darbības rezultātiem minētajā gadā. Tomēr šāds maksimāls līmenis nesaglabājās, jo rentabilitāte 2023. gadā dramatiski samazinājās līdz 9 %, bet izmeklēšanas periodā samazinājās vēl vairāk un bija tikai 2 % līmenī, un tas liek domāt par grūtībām saglabāt peļņas procentu.

(138)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsmas tendence pēc sākotnējā pieauguma 2022. gadā attiecīgajā periodā uzrādīja samazinājumu. 2021. gadā naudas plūsma bija 46 114 328 EUR. Šis skaitlis 2022. gadā uzlabojās līdz 56 315 204 EUR, kas ir pieaugums par 22 %. 2023. gadā naudas plūsma dramatiski samazinājās par 44 % līdz 35 911 903 EUR. Izmeklēšanas periodā bija lejupēja tendence: naudas plūsma samazinājās līdz 19 351 190 EUR. Naudas plūsmas samazinājums attiecīgajā periodā pavisam sasniedza 58 %, kas liecina par finanšu likviditātes pasliktināšanos.

(139)

Ieguldījumu līmenis visā periodā bija diezgan mainīgs. 2021. gadā ieguldījumi sasniedza 5 432 018 EUR. 2022. gadā tie strauji samazinājās līdz 3 301 570 EUR, kas ir samazinājums par 39 %. Turpretim 2023. gadā ieguldījumi ievērojami palielinājās līdz 9 092 561 EUR, t. i., salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams pieaugums par 106 %. Tomēr izmeklēšanas periodā ieguldījumi samazinājās līdz 4 787 861 EUR, attiecīgajā periodā kopumā samazinoties par 12 % un atspoguļojot piesardzīgāku ieguldījumu pieeju.

(140)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tam pēc sākotnējā pieauguma bija lejupēja tendence. No 54 % 2021. gadā tas pieauga līdz 111 % 2022. gadā, liecinot par ārkārtīgi efektīvu peļņas gūšanu minētajā gadā. Taču 2023. gadā ienākums no ieguldījumiem ievērojami samazinājās līdz 37 %. Izmeklēšanas periodā ienākums samazinājās vēl līdz 13 % un indekss bija 24, kas liecināja, ka samazinājās ienākums no ieguldījumiem, un norādīja uz problēmām, ar kurām saskārās Savienības ražotāji šajā periodā.

(141)

Ņemot vērā rentabilitātes, neto naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem ievērojamo samazinājumu, tika nopietni skarta izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu.

(142)

Visi svarīgākie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 24 %, un tās pārdošanas apjoms samazinājās arī par 24 %. Savienības ražošanas nozare arī zaudēja tirgus daļu, kas samazinājās no 44 % 2021. gadā līdz 36 % izmeklēšanas periodā. Turpretim no Brazīlijas Savienībā par dempinga cenām ievestā importa daudzums tajā pašā periodā palielinājās par 30 %; tā tirgus daļa palielinājās no [30–35 %] 2021. gadā līdz [45–50 %] izmeklēšanas periodā. Tas tika sasniegts, neraugoties uz to, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %.

(143)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās no aptuveni 15 % 2021. gadā līdz 2 % IP, un tas liecina par neilgtspējīgu tendenci, kas norāda, ka pastāv cenu apspiešana. Līdzīga lejupejoša tendence tika novērota attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ražīgumu (samazinājums par 10 %), nodarbinātību (samazinājums par 15 %), ieguldījumiem (samazinājums par 12 %), kā arī ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu, kas attiecīgajā periodā arī samazinājās.

(144)

Savienības ražošanas nozare nespēja kompensēt zaudētos pārdošanas apjomus Savienības tirgū, palielinot eksportu, jo eksports veidoja tikai aptuveni 15 % no ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un pakāpeniski samazinājās, kā izklāstīts turpmāk 5.4. iedaļā.

(145)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(146)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports, kas nav par dempinga cenām, no Brazīlijas, imports no valstīm, kas nav Brazīlija, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, patēriņa samazināšanās un izmaksu pieaugums.

(147)

PTIA un ABIMCI apgalvoja, ka sūdzībā ietvertajā analīzē nav konstatēta skaidra cēloņsakarība starp Brazīlijas izcelsmes importu un apgalvoto kaitējumu.

(148)

ABIMCI jo īpaši apgalvoja, ka Brazīlijas izcelsmes importa apjoms nav palielinājies absolūtos apjomos. Tie uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums par relatīvo pieaugumu ir neuzticams, jo balstīts uz kļūdainu pieņēmumu par patēriņa samazināšanos izmeklēšanas periodā. Turklāt ABIMCI apgalvoja, ka importētie Brazīlijas izcelsmes skujkoku koksnes saplākšņa ražojumi un Savienības skujkoku koksnes saplākšņa ražojumi nekonkurē vienos un tajos pašos tirgus segmentos, tāpēc Savienības ražotājiem nevarēja tikt nodarīts kaitējums Brazīlijas izcelsmes importa dēļ. ABIMCI arī uzskatīja, ka Brazīlijas izcelsmes importa apjomu un cenu samazināšanās ir skaidrojama kā vienkārša atgriešanās pirmspandēmijas līmenī. Tā apgalvoja, ka līdz 2022. gadam Savienības ražošanas nozare nekad nebija paudusi apgalvojumu par tai nodarītu kaitējumu, un cenas importam no Brazīlijas pēc pandēmijas bija augstākas nekā pirms pandēmijas. Visbeidzot, ABIMCI nosauca vairākus citus iespējamus Savienības ražošanas nozarei nodarīta kaitējuma cēloņus. To vidū ir procentu likmju, vedmaksas un valūtas kursa pieauguma izraisīts izmaksu pieaugums, kā arī ietekme, ko radījis Krievijas karš pret Ukrainu, regulatīvās atbilstības izmaksas un konkurence ar citiem kokmateriālu ražojumiem.

(149)

PTIA apgalvoja, ka importa apjoms no citām trešām valstīm palielinājās ievērojami vairāk nekā importa apjoms no Brazīlijas. Tā apgalvo, ka cēloņsakarības analīzē būtu jāņem vērā minētais trešo valstu imports, jo arī šis imports rada spiedienu uz tirgus cenām un ietekmē Savienības ražošanas nozares darbības rezultātus. PTIA arī apgalvoja, ka tad, ja kaitējuma noteikšanai izmanto netipisku periodu, piemēram, pēcpandēmijas atveseļošanās periodu 2021. gadā, tiekot neprecīzi palielināti kaitējuma apmēri.

(150)

Minētie apgalvojumi ir aplūkoti turpmāk.

(151)

Komisija pārbaudīja, vai pastāvēja cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Attiecīgajā periodā ražojuma imports par dempinga cenām no Brazīlijas palielinājās par 30 %, lai gan patēriņš Savienībā samazinājās par 7 %. Šis konstatējums atspēko ABIMCI apgalvojumu, ka imports no Brazīlijas neesot palielinājies absolūtos apjomos.

(152)

Turklāt importa no Brazīlijas cenu samazinājums par 11 % apvienojumā ar vienlaicīgu Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugumu par 33 % ļāva importam no Brazīlijas iegūt papildu 13 % no tirgus daļas. Šī pāreja notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kuras pārdošanas apjoms ievērojami – par 24 % – samazinājās un tirgus daļa samazinājās par 8 procentpunktiem. Līdz ar to Savienības ražošanas nozares rentabilitāte strauji samazinājās līdz neilgtspējīgam līmenim, izmeklēšanas periodā gūstot tikai 2 % peļņu.

(153)

No Brazīlijas par dempinga cenām importētā ražojuma vidējās cenas un Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma vidējās cenas (302 EUR/m3 salīdzinājumā ar 508 EUR/m3) būtiskā starpība liedza Savienības ražošanas nozarei paaugstināt savas cenas, lai ņemtu vērā ražošanas izmaksu pieaugumu, un tādējādi saglabāt tās rentabilitāti.

(154)

Tāpēc provizoriski tika secināts, ka skujkoku koksnes saplākšņa imports par dempinga cenām no Brazīlijas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei gan cenas, gan apjoma ziņā.

(155)

Komisija pārbaudīja, vai Savienības ražošanas nozares stāvokli ir ietekmējuši citi kaitējuma faktori, kas nav imports par dempinga cenām no Brazīlijas.

(156)

Brazīlijas izcelsmes importa, kas nav par dempinga cenām, apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Imports no Brazīlijas, kas nav par dempinga cenām

(157)

Importa apjoms un cenas importam no Brazīlijas, kas nav par dempinga cenām, tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, attiecībā uz kuru dempings konstatēts netika.

(158)

Tā Brazīlijas izcelsmes importa daudzums, kas nebija par dempinga cenām, attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās, izmeklēšanas periodā sasniedzot [45 000–55 000] m3. Brazīlijas izcelsmes importa, kas nebija par dempinga cenām, tirgus daļa palielinājās no [0–2] % 2021. gadā līdz [1–3] % izmeklēšanas periodā. Tomēr importa, kas nebija par dempinga cenām, līmenis un tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās krietni zem Brazīlijas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoma. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tie nemazināja cēloņsakarību starp Brazīlijas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(159)

Importa daudzumam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(160)

Imports no citām trešām valstīm galvenokārt bija no divām valstīm – Čīles un Ķīnas. Abu valstu kopējā tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 12 %, bet imports no visām pārējām trešām valstīm tajā pašā periodā veidoja 3 %.

(161)

Attiecīgajā periodā Čīles izcelsmes importa apjoms Savienībā bija mainīgs. Tā, 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, imports palielinājās par 39 % un Čīles tirgus daļa no 8 % 2021. gadā palielinājās līdz 10 %. Tomēr 2023. gadā imports samazinājās par 47 % un tirgus daļa samazinājās līdz 9 %. Izmeklēšanas periodā imports atkal palielinājās, bet tirgus daļa palika nemainīga. Attiecīgajā periodā Čīles kopējais importa daudzums kopumā palielinājās par 14 % un tirgus daļa – par 1 %. Vidējā importa cena palielinājās par 3 % – no 493 EUR/m3 2021. gadā līdz 509 EUR/m3 izmeklēšanas periodā.

(162)

Ķīnas importam bija līdzīga tendence. Importa daudzumi 2022. gadā palielinājās par 56 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2023. gadā apjoms ievērojami samazinājās zem 2021. gada līmeņa, bet izmeklēšanas periodā tas no jauna palielinājās virs 2021. gada līmeņa. Kopumā Ķīnas izcelsmes importa daudzumi palielinājās par 15 % attiecīgajā periodā. Ķīnas tirgus daļa 2021. gadā bija 3 % apmērā, tad 2022. gadā palielinājās līdz 4 % un nostabilizējās 3 % apmērā gan 2023. gadā, gan izmeklēšanas periodā. Ķīnas izcelsmes importa vidējā cena laika gaitā samazinājās – no 443 EUR/m3 2021. gadā līdz 413 EUR/m3 izmeklēšanas periodā.

(163)

Importa kopapjoms no visām pārējām trešām valstīm, izņemot Brazīliju, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, t. i., par 79 %. Tajā pašā periodā arī tirgus daļa ievērojami samazinājās – no 13 % līdz 3 %. Attiecīgajā periodā vidējā cena pieauga par 17 %.

(164)

Lai gan Čīles un Ķīnas izcelsmes importa daudzumi, kā arī to tirgus daļas attiecīgajā periodā palielinājās, tas, ka ievērojami samazinājās imports no citām trešām valstīm, liecina, ka kopējais imports no visām pārējām trešām valstīm, izņemot Brazīliju, faktiski samazinājās. Šī tendence ir krasā pretstatā tam, ka Brazīlijas izcelsmes importa daudzumi palielinājās par 32 % tajā pašā periodā un to tirgus daļa palielinājās par 14 procentpunktiem. Visā attiecīgajā periodā Čīles un Ķīnas izcelsmes importa cenas bija ievērojami augstākas nekā Brazīlijas izcelsmes importam par dempinga cenām, izmeklēšanas periodā Čīles izcelsmes importa cenas bija par 71 % augstākas un Ķīnas izcelsmes importa cenas par 39 % augstākas.

(165)

Tādējādi Komisija secināja, ka imports no citām trešām valstīm nebija izraisījis iepriekš aprakstīto kaitējumu.

(166)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(167)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksports ievērojami – par 36 % – samazinājās. Šī tendence saskan ar negatīvo tendenci, kas novērota citās Savienības ražošanas nozares jomās. Savienības ražotāju vidējā eksporta cena attiecīgajā periodā pieauga par 20 %. Eksporta cenu pieaugums liecina, ka, lai gan eksporta apjoms samazinājās, eksporta vērtība pieauga, iespējams, daļēji kompensējot apjoma samazinājuma radīto ietekmi.

(168)

Tomēr Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms veido ierobežotu daļu no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma, un tas nozīmē, ka, lai gan eksporta samazinājums varētu būt zināmā mērā veicinājis problēmas, ar kurām saskaras ražošanas nozare, maz ticams, ka tas būs būtiski ietekmējis plašākas tendences, kas ietekmē ražošanas nozari. Tāpēc Komisija secināja, ka eksporta samazinājuma vispārējā ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nebija tāda, kas varētu mazināt cēloņsakarību starp Brazīlijas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(169)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 7 %. Samazināšanās bija saistīta ar vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem, proti, Savienības ekonomikā 2023. gadā bija vērojama lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (Savienības IKP 2023. gadā pieauga par 0,4 % salīdzinājumā ar 3,5 % 2022. gadā). Šī lejupslīde skāra dažādas nozares, tai skaitā būvniecības un apstrādes, kas ir galvenās skujkoku koksnes saplākšņa patērētājas. Augstās enerģijas cenas un nenoteiktība enerģijas tirgū arī veicināja rūpniecības izlaides samazināšanos un vājināja pieprasījumu vairākās nozarēs.

(170)

Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai šis patēriņa samazinājums varētu mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr, kā redzams 2. tabulā, neraugoties uz patēriņa samazināšanos Savienībā, Brazīlijas eksporta pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās un kopumā pieauga par 30 %. Šā pieauguma rezultātā tirgus daļa pieauga no [30–35] % līdz [45–50] %, proti, par 13 procentpunktiem. Vienlaikus, kā izklāstīts 110. apsvērumā, importa no Brazīlijas cenas bija vidēji par 31,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū. Kā redzams 5. tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 24 % un tirgus daļa samazinājās par 8 procentpunktiem. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka patēriņa samazinājums nebija izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(171)

ABIMCI norādīja, ka apgalvotais Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums esot saistīts ar “izejvielu cenu nepieredzētu kāpumu” un to neesot jāskaidro ar importu no Brazīlijas.

(172)

Komisija pārbaudīja, vai izejvielu izmaksas attiecīgajā periodā patiešām kopumā palielinājās.

(173)

Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare normālos tirgus apstākļos būtu varējusi paaugstināt pārdošanas cenas, lai ņemtu vērā izejvielu izmaksu pieaugumu, un šīs izmaksas novirzīt uz saviem klientiem. Tomēr, lai gan Savienības ražotāji savas cenas paaugstināja, tie nespēja to darīt pietiekami, lai segtu ražošanas izmaksu pieaugumu, ko bija izraisījis ievērojamais Brazīlijas izcelsmes importa pieplūdums par netaisnīgi zemām cenām.

(174)

Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja un provizoriski secināja, ka pieaugušās izejvielu cenas nemazina cēloņsakarību starp Brazīlijas izcelsmes importu no par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(175)

ABIMCI apgalvoja, ka enerģijas izmaksas, kas pieaug sakarā ar Krievijas karu pret Ukrainu, ievērojami veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums skaidrojams pirmām kārtām ar augstajām enerģijas izmaksām, nevis Brazīlijas izcelsmes importa radīto konkurenci.

(176)

Komisija konstatēja, ka pieaugošās enerģijas izmaksas patiešām bija ietekmējušas Savienības ražotāju ražošanas izmaksu pieaugumu. Tomēr šī ietekme nebija izšķirīga. Savienības ražotāji paši ražoja daļu enerģijas, ko iegūst no biomasas (skaidas, miza, zāģskaidas, bojāti finieri). Turklāt daļa Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā bija nodrošinājuši savas ārējās elektroenerģijas izmaksas. Rezultāts bija enerģijas izmaksu pieaugums, kas attiecīgajā periodā izraisīja tikai nelielu izmaksu pieaugumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare bija samērā labi pasargāta no enerģētiskās krīzes. Turklāt enerģijas izmaksas veidoja mazāk nekā 11 % no ražošanas izmaksām. Visbeidzot, godīgas konkurences apstākļos Savienības ražošanas nozare būtu varējusi novirzīt šo mēreno ražošanas izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem, ko tā nevarēja izdarīt Brazīlijas izcelsmes importa izraisītās cenu apspiešanas dēļ.

(177)

Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja un provizoriski secināja, ka pieaugušās izejvielu cenas nemazina cēloņsakarību starp Brazīlijas izcelsmes importu no par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(178)

ABIMCI apgalvoja, ka Savienības ražotājus negatīvi ietekmēja pieaugošā vedmaksa, kas vairoja to finansiālās grūtības. Tomēr Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare iegādājas vietējās izejvielas, un, ņemot vērā tās primārās patērētāju bāzes tuvumu Savienībā un Apvienotajā Karalistē, tās gatavo ražojumu transportēšanas izmaksas joprojām ir zemas. Tādējādi vedmaksas cenu pieaugumu nevar uzskatīt par faktoru, kas veicina Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(179)

ABIMCI apgalvoja, ka valūtas kursa svārstības ir būtiski ietekmējušas Savienības ražotāju konkurētspēju un rentabilitāti. Tā apgalvoja, ka valūtas kursu nelabvēlīgas svārstības esot palielinājušas Eiropas Savienības ražoto preču relatīvās izmaksas salīdzinājumā ar importu un ka tas esot tieši ietekmējis Savienības ražošanas nozares finansiālo labklājību. ABIMCI norādīja uz gadījumiem, kad, euro vērtībai samazinoties attiecībā pret lielākajām valūtām, importētās preces, arī Brazīlijas izcelsmes, esot kļuvušas cenas ziņā pieejamākas par iekšzemē ražotajām alternatīvām.

(180)

Visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji iegādājas vietējos apaļkokus. Komisija nav konstatējusi, ka valūtas maiņas kursa izmaiņas būtiski ietekmētu šo vai kādu citu galveno izmaksu faktoru. Tādējādi Komisija šo argumentu noraidīja.

(181)

ABIMCI apgalvoja, ka mazāka pieprasījuma un lielas birokrātijas dēļ skujkoku koksnes saplākšņa pārdošanai nepieciešamie sertifikāti Eiropas Savienībā esot dārgāki nekā Brazīlijā.

(182)

ABIMCI šo apgalvojumu nav pamatojusi. Tādējādi Komisija šo argumentu noraidīja.

(183)

ABIMCI apgalvoja, ka klientu lēmumu iegādāties Brazīlijas skujkoku koksnes saplāksni turklāt ietekmētu labāki pēcpārdošanas pakalpojumi un ātrākas piegādes nekā Savienības ražotāju sniegtie pēcpārdošanas pakalpojumi un piegādes. Turklāt Savienības ražotāji 2022. gadā esot izmantojuši augošo pieprasījumu un eksponenciāli palielinājuši savas cenas.

(184)

Apgalvojumu par labāku pēcpārdošanas pakalpojumu un ātrāku piegādi ABIMCI nepamatoja. Turklāt nav pierādījumu, ka Savienības ražotāju 2022. gada noteikto augsto cenu dēļ klienti izvēlējās Brazīlijas skujkoku koksnes saplāksni. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(185)

Kaitējuma analīze parādīja, ka, lai gan patēriņš Savienībā samazinājās, Brazīlijas izcelsmes imports par dempinga cenām attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. Pie tam Brazīlijas izcelsmes importa par dempinga cenām cena samazinājās par 11 %, turpretim Savienības ražošanas izmaksas palielinājās par 33 %, kā rezultātā Brazīlijas izcelsmes imports par dempinga cenām ieguva vēl 13 % tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kura zaudēja 20 % no pārdošanas apjoma un 7 % no tirgus daļas. Tāpēc, izmeklēšanas laikā peļņai samazinoties līdz neilgtspējīgiem 2 %, strauji saruka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte. Ievērojamā cenu starpība starp Brazīlijas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražojumiem (302 EUR/m3 pret 508 EUR/m3) liedza Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas, lai kompensētu pieaugušās ražošanas izmaksas un saglabātu rentabilitāti.

(186)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(187)

Lai gan Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nelielā mērā varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, tie nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu.

(188)

Attiecībā uz ietekmi, ko radīja imports no citām trešām valstīm un Brazīlijas izcelsmes imports, kas netika veikts par dempinga cenām, Komisija secināja, ka šis imports nemazināja cēloņsakarību starp Brazīlijas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(189)

Attiecībā uz patēriņa samazināšanos un ražošanas izmaksu pieaugumu Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā saskārās ar grūtībām. Ja imports par dempinga cenām nebūtu radījis cenu spiedienu, ražošanas nozare būtu varējusi koriģēt cenas, lai ņemtu vērā augstākas izmaksas un efektīvāk reaģētu uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Kā minēts iepriekš, importam par dempinga cenām nevajadzētu liegt Savienības ražotājiem pārnest izmaksu pieaugumu uz savām cenām. Lai gan ražošanas nozari apgrūtināja izmaksu pieauguma un pieprasījuma samazināšanās problēma, tādējādi tika noteikts, ka šie faktori nemazina cēloņsakarību starp Brazīlijas izcelsmes importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(190)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori, piemēram, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums nodarīts, samazinot tirgus daļu, ražošanas apjomu, ražošanas jaudas izmantojumu, ražīgumu, rentabilitāti un ietekmējot krājumus perioda beigās, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem.

(191)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(192)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(193)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(194)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Peļņas procentu noteikt nevarēja ne pēc viena no gadiem tieši pirms Brazīlijas izcelsmes importa par dempinga cenām daļas pieauguma. Tika konstatēts, ka 2021. un 2022. gadu būtiski ietekmējusi ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas, un tie nešķiet piemēroti mērķa peļņas noteikšanai. Tādējādi Komisija uzskatīja par piemērotāku izmantot 2017. gadā sasniegto rentabilitātes līmeni 9 %.

(195)

Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju, pamatojoties uz ieguldījumu plāniem un noraidītajiem un atliktajiem projektiem, parādot, ka šie ieguldījumi patiešām bija plānoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza ES ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā.

(196)

Šāda starpība, kas izteikta kā apgrozījuma procentuālā daļa, bija 0,03 % apmērā un tika pieskaitīta 194. apsvērumā minētajai pamatpeļņai 9 %, un rezultātā tika iegūta mērķa peļņa 9,03 %.

(197)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija katram Savienības ražotājam noteica papildu izmaksas [0–5] EUR/m3 apmērā, salīdzinot ar faktiskajām atbilstības nodrošināšanas izmaksām minēto konvenciju sakarā izmeklēšanas periodā. Šīs papildu izmaksas tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu.

(198)

Uz šā pamata, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. 193. apsvērumu) un pēc tam veicot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem, Komisija aprēķināja, ka Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cena, kas nerada kaitējumu, ir 565 EUR/m3.

(199)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto Brazīlijas ražotāju vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(200)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. 90.–93. apsvērumu).

(201)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(202)

Nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(203)

Sūdzību iesniedza Softwood Plywood Consortium, kas ir četri Savienības ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 60 % no skujkoku koksnes saplākšņa Savienības ražošanas kopējā apjoma.

(204)

Pasākumu noteikšana uzlabotu Savienības ražotāju tirgus apstākļus. Tā ļautu tiem nostiprināt savu konkurētspēju, atgūt zaudēto pārdošanas apjomu un tirgus daļu, palielināt jaudas izmantojumu un noteikt cenas dzīvotspējīgā līmenī. Līdz ar to tiktu to rentabilitāte tiktu palielināta līdz līmenim, kāds sagaidāms godīgas konkurences apstākļos.

(205)

Ja tādu pasākumu nebūtu, Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk tiktu nodarīts būtisks kaitējums pastāvīgas cenu apspiešanas dēļ, ko izraisa zemu cenu importa pieplūdums no Brazīlijas. Tiktu paātrināta tirgus daļas, pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanās, vēl vairāk strauji samazināts jaudas izmantojums, un Savienības ražotāju darbība kļūtu neiespējama. Pastāvošā deficīta situācija pasliktinātos, smagi ietekmējot nākotnes ieguldījumus un nodarbinātību Savienībā. Tādējādi Komisija konstatēja, ka pagaidu pasākumu noteikšana atbilst Savienības ražošanas nozares labākām interesēm.

(206)

Nesaistītais importētājs, Schüttler Holzmakler/Agentur e.K., apgalvoja, ka Savienības ražotāju jauda nebūtu pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu.

(207)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka antidempinga maksājumu noteikšana Brazīlijas izcelsmes importam tiecas nevis šo importu likvidēt, bet gan atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū. Turklāt Komisija pierādījumus, ka pasākumi mazinātu konkurenci Savienības tirgū, neguva, jo īpaši tāpēc, ka izmeklēšana apstiprināja dažādus skujkoku koksnes saplākšņa piegādes avotus (to skaitā Savienības ražotāji, Brazīlijas ražotāji, kā arī imports no citām trešām valstīm, piemēram, Čīles un Ķīnas) Savienībā.

(208)

Iespējams, ka importētāji varēs novirzīt maksājumu papildu izmaksas uz saviem klientiem. Brazīlijas skujkoku koksnes saplākšņa tālākpārdošana veido tikai nelielu daļu no importētāju darījumdarbības un tikai nedaudz ietekmē to rentabilitāti. Tāpēc Komisija secināja, ka, nosakot maksājumus noteiktajā līmenī, importētāju rentabilitāte netiks būtiski ietekmēta. Lai gan šķiet, ka maksājumi nav nesaistītu importētāju interesēs, Komisija secināja, ka tas nav pārliecinošs iemesls pret maksājumu noteikšanu, ņemot vērā maksājumu ierobežoto ietekmi uz nesaistītiem importētājiem.

(209)

PTIA apgalvoja, ka tad, ja Brazīlijas izcelsmes importam tiktu noteikti lieli maksājumi, ES lietotāju un galapatērētāju izmaksas palielinātos. PTIA uzsvēra, ka ES lietotājiem, jo īpaši nozarēs, kas ir atkarīgas no skujkoku koksnes saplākšņa, būtu grūti absorbēt šīs izmaksas vai novirzīt tās uz klientiem, kuri savukārt varētu izmantot lētākas trešās valstīs apstrādātas alternatīvas. Tas galu galā mazinātu Savienībā ražoto preču pievienoto vērtību un smagi ietekmētu no šā importa atkarīgo lietotāju un ekonomikas nozaru intereses.

(210)

Turklāt PTIA uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozare nespētu pilnībā apmierināt pieprasījumu pēc skujkoku koksnes saplākšņa, jo imports vēsturiski bijis izšķirīgs piedāvājuma nodrošināšanā, jo īpaši zemākajos tirgus segmentos.

(211)

Pieteicās viens lietotājs – Savienības mēbeļu ražotājs Euroline –, kurš norādīja, ka Brazīlijas izcelsmes importam noteikti antidempinga maksājumi varētu izraisīt ievērojamu cenu pieaugumu, kaitējot Savienības uzņēmumu konkurētspējai. Tas arī norādīja, ka skujkoku koksnes ražojumiem nav labu alternatīvu, jo lapkoku koksnes saplākšņa ražojumi ir dārgāki un citi materiāli kā, piemēram, MDF/HDF un laminētas kokskaidu plātnes, savu fizikālo īpašību dēļ nav piemēroti tā ražojumiem. Viņi arī uzsvēra negatīvo ietekmi uz Savienības piegādes ķēdi un nodarbinātību.

(212)

Komisija neguva pierādījumus, ka Savienības ražotāji nespētu apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū tādā maz ticamajā scenārijā, kad pēc antidempinga maksājumu noteikšanas attiecīgā ražojuma imports no Brazīlijas tiktu pārtraukts. Turklāt potenciālie antidempinga maksājumi ir salīdzinoši mazi un, visticamāk, neradīs būtisku cenu pieaugumu, piegādes ķēžu traucējumus vai risku nodarbinātībai Savienībā. Komisija arī apsvēra, vai citās trešās valstīs ir alternatīvi piegādātāji, kas pieejami papildus ievērojamajai Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudai. Tā novērtēja, ka lietotāji arī turpmāk varētu no vairākiem piegādātājiem Savienībā, citās trešās valstīs, tostarp Čīlē un Ķīnā, kā arī no piegādātāja Brazīlijā iegādāties skujkoku koksnes saplāksni pienācīgā kvalitātē un daudzumā par cenām, kas nav dempinga cenas. Tāpēc Komisija secināja, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu īstenoti, to ietekme uz lietotājiem būtu ierobežota.

(213)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Brazīlijas izcelsmes skujkoku koksnes saplākšņa importam nav Savienības interesēs.

(214)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām.

(215)

Būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi Brazīlijas izcelsmes skujkoku koksnes saplākšņa importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpību ar dempinga starpību 201. apsvērumā. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(216)

Pamatojoties uz augstāk minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(217)

Uzņēmuma individuālā antidempinga maksājuma likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tā atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šo maksājuma likmi piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(218)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 4. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(219)

Rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 4. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(220)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(221)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(222)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija vairs nebūtu jāturpina.

(223)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(224)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par konkrēti tiem izpausto aprēķinu pareizību.

(225)

Brazīlijas ražotājs eksportētājs Guararapes atbildēja uz tam nosūtīto informāciju un norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu aprēķinos, proti, attiecībā uz tā pārdošanas apjomiem franko uz kuģa klāja (FOB) Komisija bija iekļāvusi jūras vedmaksu un apdrošināšanu par tā pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem Savienībā.

(226)

Komisija pieņēma apgalvojumu, ka pārrakstīšanās kļūda būtu jālabo, un no korekcijām, kas atskaitītas no eksporta cenas, atņēma jūras vedmaksas un apdrošināšanas izmaksu summu par Guararapes FOB pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem Savienībā. Rezultātā Komisija izlaboja dempinga starpības Guararapes, SCG grupai, izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās.

(227)

Citas piezīmes par nosūtīto informāciju netika saņemtas.

(228)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(229)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,