This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32025R1913
Regulation (EU) 2025/1913 of the European Parliament and of the Council of 18 September 2025 amending Regulation (EU) 2021/1057 establishing the European Social Fund Plus (ESF+) as regards specific measures to address strategic challenges
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/1913 (2025. gada 18. septembris), ar kuru groza Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/1913 (2025. gada 18. septembris), ar kuru groza Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai
PE/36/2025/REV/1
OV L, 2025/1913, 19.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1913/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/1913 |
19.9.2025 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2025/1913
(2025. gada 18. septembris),
ar kuru groza Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 164., 175., 177. un 322. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Ņemot vērā nesenos nozīmīgos ģeopolitiskos un ekonomiskos notikumus, kas ir mainījuši dažas no Savienības stratēģiskajām politiskajām prioritātēm, ir jāparedz strukturālākas iespējas dalībvalstīm risināt minētās steidzami risināmās stratēģiskās ģeopolitiskās problēmas un pārorientēt savus resursus uz jaunām prioritātēm. |
|
(2) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (4) izveidotā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) galvenie mērķi ir palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem panākt sociālo iekļaušanu un sociālo kohēziju, aktivizēt darba tirgu un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un pamatmērķus. Pārplānojot ESF+ resursus, nevajadzētu vājināt fonda sociālo pieeju, bet būtu jāstiprina tā spēja apkarot nevienlīdzību. |
|
(3) |
Savā 2025. gada 6. maija atzinumā par šai regulai pamatā esošo leģislatīvo priekšlikumu Eiropas Revīzijas palāta uzsvēra, ka kohēzijas politiku bieži izmanto kā ārkārtas reaģēšanas instrumentu un ka šāda pieeja var apdraudēt tās primāro ilgtermiņa politiku un mērķus. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka pasākumi, kas veikti saistībā ar ārkārtas situācijām, nekavē kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu. |
|
(4) |
Savienība un tās dalībvalstis turpina apliecināt, ka spēj ātri reaģēt uz ģeopolitiskajiem notikumiem un ka tās ir gatavas likt lietā pietiekamus finanšu līdzekļus, lai stiprinātu Savienības aizsardzības industriju. Vienlaikus ir ārkārtīgi svarīgi turpināt ieguldīt Savienības sociālajos mērķos, izmantojot ESF+, jo sociālā kohēzija ir Savienības demokrātijas un sabiedrības noturības stūrakmens, kam ir būtiska nozīme, lai stātos pretī agresijas draudiem. |
|
(5) |
Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2025. gada 19. marta kopīgā Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības gatavību 2030 paver ceļu patiesai Eiropas aizsardzības savienībai, cita starpā ierosinot dalībvalstīm veikt lielas investīcijas aizsardzībā un kiberdrošībā, tostarp divējāda lietojuma spējās un civilajā sagatavotībā, un līdztekus tam būtu jāveic izdevumi sociālajā jomā, radot nodarbinātības un prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. Šajā sakarā Komisijas 2025. gada 5. marta paziņojumā “Prasmju savienība” (“paziņojums par Prasmju savienību”) ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir novērst prasmju trūkumu un nepietiekamību Savienībā, tostarp nostiprinot un racionalizējot minētajā paziņojumā minēto Prasmju pilnveides paktu, kā arī izmantojot plaša mēroga partnerības, jo īpaši plaša mēroga partnerību kosmosa un aizsardzības jomā. Šajā sakarā ir piemēroti ESF+ iekļaut stimulus, lai sekmētu prasmju attīstīšanu aizsardzības industrijā. Lai dalībvalstīm dotu elastīgākas iespējas pārdalīt resursus prasmju attīstīšanai aizsardzības industrijā, uz summām, kas piešķirtas šādai attīstīšanai, nebūtu jāattiecina tematiskās koncentrācijas prasības, taču šīs summas būtu jāņem vērā, ja tās veicina šādu prasību izpildi. |
|
(6) |
ESF+ var izmantot, lai atbalstītu darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām. Saskaņā ar dekarbonizācijas pasākumiem, kas ierosināti Komisijas 2025. gada 26. februāra paziņojumā “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis”, un nolūkā vēl vairāk atvieglot ar ražošanas procesu un produktu dekarbonizāciju saistīto rūpniecības pielāgošanos, ESF+ būtu jāveicina prasmju apguve, darbvietu saglabāšana un kvalitatīvu darbvietu radīšana visā dekarbonizācijas procesā, nodrošinot elastīgumu minētā procesa īstenošanā. Tas būtu jādara saskaņā ar mērķi nodrošināt cilvēkiem iespējas visa mūža garumā regulāri pilnveidot prasmes un pārkvalificēties, kā izklāstīts paziņojumā par Prasmju savienību, tostarp izmantojot arī Prasmju garantiju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazāk attīstīto reģionu un lauku apvidu specifiskajām vajadzībām un apstākļiem, lai minētie reģioni un apvidi gūtu labumu no zaļās pārkārtošanās un lai iekļautu tos plašākā Savienības ekonomiskajā, sociālajā un vides attīstībā. |
|
(7) |
Ņemot vērā to, cik svarīgi ir horizontālie veicinošie nosacījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (5) 15. panta 1. punkta otrās daļas un III pielikuma nozīmē, lai efektīvi un lietderīgi izmantotu kopējo Savienības atbalstu, ko piešķir no minētajiem Savienības fondiem, un to, cik svarīgi ir nodrošināt šo Savienības fondu praktisko ietekmi, uz summām, kas pārsniedz minētās regulas 86. panta 1. punkta otrajā daļā minēto elastīguma summu un atbilst konkrētajiem mērķiem, par kuriem Komisija, pamatojoties uz minēto horizontālo veicinošo nosacījumu piemērošanu, ir sniegusi negatīvu novērtējumu, nebūtu jāattiecina programmas grozījumi vai pārvietojumi, kas izriet no šajā regulā paredzētajām jaunajām prioritātēm un elastīguma. Šāds samērīgs pasākums ir stimuls, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu tiesību akti un prakse arī turpmāk atbilst horizontālajiem veicinošajiem nosacījumiem un Savienības fondu segtie izdevumi atbilst Savienības mērķiem. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (6) piemēro horizontāli, tā pati prasība būtu jāattiecina uz summām, kuras atbilst saistībām, kas apturētas, pieņemot pasākumus, kuru pamatā ir minētā regula. Uz summām, kas ietilpst Regulas (ES) 2021/1060 86. panta 1. punkta otrajā daļā minētās elastīguma summas robežās un atbilst konkrētajiem mērķiem, par kuriem Komisija, pamatojoties uz horizontālo veicinošo nosacījumu piemērošanu, ir sniegusi negatīvu novērtējumu, var attiecināt programmas grozījumu vai pārvietojumu, balstoties uz jaunām prioritātēm, ar noteikumu, ka šādas jaunās prioritātes atbilst mērķiem, ko tiecas sasniegt ar horizontāliem veicinošiem nosacījumiem. |
|
(8) |
ESF+ paredz iespēju atbalstīt investīcijas, kas palīdz sasniegt Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP), kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/795 (7), mērķus. STEP nolūks ir stiprināt Savienības līderpozīcijas tehnoloģiju jomā un prasmju attīstīšanu Savienībā. Lai vēl vairāk stimulētu ESF+ investīcijas minētajās kritiski svarīgajās jomās, būtu jāpaplašina dalībvalstu iespēja saņemt lielāku priekšfinansējumu attiecīgiem programmu grozījumiem. Prioritātēm, kas atbalsta investīcijas, kuras veicina STEP mērķu sasniegšanu saskaņā ar programmas grozījuma pieprasījumu, kas iesniegts Komisijai līdz 2025. gada 31. martam, ir jāsaņem vienreizējs ārkārtas priekšfinansējums, kas piemērojams minētā pieprasījuma iesniegšanas brīdī. |
|
(9) |
Lai dalībvalstis varētu veikt jēgpilnu un taisnīgu pārplānošanu, nenovirzoties no ESF+ galvenajiem mērķiem, un koncentrēt resursus uz šajā regulā minētajām Savienības stratēģiskajām prioritātēm, neradot turpmāku kavēšanos programmu īstenošanā, ir lietderīgi paredzēt papildu elastīgumu. Vidusposma pārskatīšana paver iespēju risināt jaunus stratēģisko problēmu sociālos aspektus un noteikt jaunas prioritātes, neskarot citus Savienības tiesību aktus vai nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai pabeigtu vidusposma pārskatīšanas rezultātu novērtējumu un iesniegtu ar to saistītos programmu grozījumu pieprasījumus. |
|
(10) |
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu nesamērīgi smagi ietekmē NUTS 2. līmeņa reģionus, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, tas izraisa darbvietu zudumu, ekonomiskās aktivitātes samazināšanos un sociālo atstumtību. Lai paātrinātu kohēzijas politikas programmu īstenošanu un mazinātu spiedienu uz valstu budžetiem, kā arī lai iepludinātu galveno investīciju īstenošanai nepieciešamo likviditāti, programmās būtu jāizmaksā vienreizējs papildu priekšfinansējums no ESF+. Ņemot vērā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu negatīvo ietekmi, priekšfinansējuma procentuālā likme noteiktām programmām, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, būtu vēl vairāk jāpalielina. Lai saistībā ar vidusposma pārskatīšanu stimulētu pārplānošanu galveno prioritāšu virzienā, vienreizējam papildu priekšfinansējumam vajadzētu būt pieejamam tikai tad, ja ir sasniegta noteikta robežvērtība finanšu resursu pārdalei konkrētām īpaši svarīgām prioritātēm. |
|
(11) |
Turklāt, lai ņemtu vērā laiku, kas vajadzīgs investīciju pārorientēšanai, un lai varētu pēc iespējas labāk izmantot pieejamos resursus, būtu jāpielāgo izdevumu attiecināmības termiņi un saistību atcelšanas noteikumi, kā arī citi ar snieguma satvaru, finanšu pārvaldību, ziņošanas un izvērtēšanas prasībām saistīti termiņi programmām, kurās resursus pārdala stratēģiskajām prioritātēm. |
|
(12) |
Vajadzētu būt iespējai piemērot augstāku līdzfinansējuma likmi prioritātēm programmās, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, ņemot vērā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu negatīvo ietekmi uz minētajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem. |
|
(13) |
Prasmju attīstīšanai un jauno talantu, kā arī uzņēmēju apmācībai ir būtiska nozīme darbvietu radīšanā, un iestādēm, kas strādā prasmju veidošanas un apguves jomā, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, būtu cieši jāsadarbojas, lai pielāgotos darba tirgus vajadzībām. Šajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai piešķirt resursus arī jauno talantu un uzņēmēju piesaistei, jo īpaši lauku un mazāk attīstītos reģionos, izmantojot stimulus un mērķtiecīgu apmācību. |
|
(14) |
Izdarot grozījumus programmās, dalībvalstīm attiecībā uz konkrētajām prioritātēm, cieši un jēgpilni iesaistot sociālos partnerus, būtu jāparedz pienākums atbalsta saņēmējiem ievērot darba un nodarbinātības nosacījumus saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām un koplīgumiem. |
|
(15) |
Lai palīdzētu dalībvalstīm ātri un pareizi pārplānot līdzekļus, Komisijai būtu savlaicīgi jāsniedz skaidri tehniski precizējumi un atbalsts vadošām iestādēm, tostarp izmantojot strukturētu sistēmu, atbildot uz tehniskiem, juridiskiem un procedūras jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas ieviesti ar šo regulu. |
|
(16) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, risināt stratēģisku problēmu sociālos aspektus, pārorientēt investīcijas uz kritiski svarīgām jaunām prioritātēm un vienkāršot un paātrināt politikas izpildi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
|
(17) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2021/1057. |
|
(18) |
Ņemot vērā steidzamo vajadzību nodrošināt būtiskas investīcijas prasmēs aizsardzības industrijā, kā arī pielāgoties ar dekarbonizāciju saistītām pārmaiņām steidzami risināmu stratēģisko ģeopolitisko problēmu kontekstā, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/1057
Regulu (ES) 2021/1057 groza šādi:
|
1) |
iekļauj šādu pantu: “5.a pants Īpaši noteikumi, kas saistīti ar dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas vidusposma pārskatīšanu un ar to saistīto elastīgumu 1. Komisija 2026. gadā kā vienreizēju papildu priekšfinansējumu izmaksā 1,5 % no kopējā ESF+ atbalsta, ievērojot lēmumu, ar ko apstiprina programmas grozījumu. Minēto vienreizējā papildu priekšfinansējuma procentuālo likmi 2026. gadā palielina līdz 9,5 % programmām, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, ar noteikumu, ka programma neaptver visu attiecīgās dalībvalsts teritoriju. Tomēr, ja kādā dalībvalstī NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, ir iekļauti tikai programmās, kas aptver visu attiecīgās dalībvalsts teritoriju, šādām programmām arī piemēro palielināto procentuālo likmi. 2. Šā panta 1. punktā minēto vienreizējo papildu priekšfinansējumu piemēro tikai tad, ja vidusposma pārskatīšanas kontekstā ir apstiprināta pārdale vismaz 10 % apmērā no programmas finanšu līdzekļiem vienai vai vairākām konkrētajām prioritātēm, kas noteiktas, ievērojot 12.a, 12.c vai 12.d pantu, ar noteikumu, ka programmas grozījuma pieprasījums Komisijai ir iesniegts līdz 2025. gada 31. decembrim (10 % robežvērtība). Minētajā 10 % robežvērtībā ierēķina arī šādus vienā un tajā pašā programmā pārdalītos līdzekļus:
3. Aprēķinot summu, kas atbilst 10 % robežvērtībai, netiek ņemti vērā šādi līdzekļi:
4. Aprēķinot summas, par kurām, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 105. pantu, ir jāatceļ saistības, vienreizējo papildu priekšfinansējumu, kas pienākas dalībvalstij un kas izriet no programmas grozījumiem, kuri izdarīti, veicot pārdali šā panta 2. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm, skaita kā maksājumus, kas veikti 2025. gadā, ar noteikumu, ka programmas grozījuma pieprasījums Komisijai ir iesniegts līdz 2025. gada 31. decembrim. 5. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 2. punkta un 105. panta 2. punkta, galīgais datums izdevumu attiecināmībai un saistību atcelšanai ir 2030. gada 31. decembris, ja ir apstiprināti programmas grozījumi, ar kuriem vismaz 10 % no programmas finanšu resursiem pārdala vienai vai vairākām 2. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm. 6. Ja dalībvalstij ir tikai viena programma, kas aptver visu tās teritoriju, un minēto programmu finansē no ERAF, Kohēzijas fonda, ESF+ un TPF, tad 5. punktā minēto atkāpi piemēro, ja vismaz 7 % no programmas finanšu resursiem ir pārdalīti vienai vai vairākām šā panta 2. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm. 7. Attiecībā uz šā panta 5. un 6. punktā minētajām programmām, ja Regulā (ES) 2021/1060 ir noteikts galīgais datums snieguma satvara, finanšu pārvaldības, ziņošanas un izvērtēšanas prasību piemērošanai, minēto datumu uzskata par norādi uz to pašu datumu nākamajā gadā. Turklāt, atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 29. punkta, šādām programmām par pēdējo grāmatvedības gadu uzskata laikposmu no 2030. gada 1. jūlija līdz 2031. gada 30. jūnijam. 8. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta 3. punkta, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritātēm programmās, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, palielina par 10 procentpunktiem virs piemērojamās līdzfinansējuma likmes, nepārsniedzot 100 %. Augstāku līdzfinansējuma likmi nepiemēro programmām, kas aptver visu attiecīgās dalībvalsts teritoriju, izņemot gadījumus, kad minētie NUTS 2. līmeņa reģioni ir iekļauti vienīgi programmās, kas attiecas uz visu attiecīgās dalībvalsts teritoriju. Šā punkta pirmajā daļā noteikto atkāpi piemēro tikai tad, ja ir apstiprināta pārdale vismaz 10 % apmērā no programmas finanšu līdzekļiem vienai vai vairākām konkrētajām prioritātēm, kas minētas šā panta 2. punktā, ar noteikumu, ka programmas grozījuma pieprasījums Komisijai ir iesniegts līdz 2025. gada 31. decembrim. 9. Papildus katras programmas novērtējumam par vidusposma pārskatīšanas rezultātiem, kas jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 18. panta 2. punktu, dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim var atkārtoti iesniegt Komisijai papildu novērtējumu un saistītos programmas grozījumu pieprasījumus, ņemot vērā iespēju, kas saistīta ar konkrētām prioritātēm, kuras noteiktas, ievērojot šīs regulas 12.a, 12.c un 12.d pantu. Piemēro Regulas (ES) 2021/1060 24. pantā paredzētos termiņus. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“ STEP ”) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (OV L, 2024/795, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/795/oj).”;" |
|
2) |
12.a pantu groza šādi:
|
|
3) |
iekļauj šādus pantus: “12.c pants Atbalsts prasmju attīstīšanai civilās sagatavotības, aizsardzības industrijas, tostarp divējāda lietojuma spēju, un kiberdrošības jomā 1. Dalībvalstis var izmantot ESF+, lai sniegtu atbalstu prasmju attīstīšanai civilās sagatavotības, aizsardzības industrijas, tostarp divējāda lietojuma spēju, un kiberdrošības jomā saskaņā ar konkrētajām prioritātēm, prioritāri pievēršoties prasmēm, kas saistītas ar divējāda lietojuma spējām un civilo sagatavotību. Atlasot darbības, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 73. pantu, dalībvalstis piešķir prioritāti mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, valstu nodarbinātības dienestiem un sociālajai ekonomikai. Konkrētās prioritātes var atbalstīt jebkuru no šīs regulas 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem. 2. Resursus, kas piešķirti šā panta 1. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm neņem vērā, aprēķinot atbilstību 7. pantā paredzētajām tematiskās koncentrācijas prasībām. 3. Papildus Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā paredzētajam ikgadējam programmas priekšfinansējumam Komisija kā vienreizēju ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 20 % no piešķīruma šā panta 1. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm, ievērojot lēmumu par programmas grozījuma pieprasījuma apstiprināšanu, ar noteikumu, ka programmas grozījuma pieprasījums Komisijai ir iesniegts līdz 2025. gada 31. decembrim. Šādu vienreizējo ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 24. panta 4. punktu. 4. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 5. punktu, summu, kas izmaksāta kā vienreizējs ārkārtas priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 6. punktu, visus šāda vienreizējā ārkārtas priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā ESF+ un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu, šādu vienreizējo ārkārtas priekšfinansējumu neaptur. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu, priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj jebkuru izmaksāto vienreizējo ārkārtas priekšfinansējumu. 5. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta 3. punkta, maksimālo līdzfinansējuma likmi šā panta 1. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm palielina par 10 procentpunktiem virs piemērojamās līdzfinansējuma likmes, nepārsniedzot 100 %. 6. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta, attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto konkrēto prioritāti, attiecīgajai dalībvalstij netiek prasīts datus saistībā ar minētajām darbībām darīt publiski pieejamus, ja, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 69. panta 5. punktu, šāda datu izpaušana nav atļauta drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Šajā nolūkā dalībvalstis informē Komisiju, pirms attiecīgā darbība atlasīta atbalsta saņemšanai. Šī punkta daļa neskar Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas tiesības piekļūt informācijai, kas vajadzīga, lai pildītu ar verifikāciju un revīzijām saistītās funkcijas, un Eiropas Parlamenta pienākumu īstenot politisko kontroli, ievērojot LES 14. pantu, un uzraudzīt Savienības budžeta izpildi, ievērojot LESD 319. pantu. Atbalsta saņēmējiem nepiemēro Regulas (ES) 2021/1060 50. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunkta prasības attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto konkrēto prioritāti, ja drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ netiek prasīts publiski atspoguļot informāciju par atbalstu vai rīkotajiem komunikācijas pasākumiem vai darbībām, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 69. panta 5. punktu. Komisija vismaz reizi gadā apkopotā veidā informē Eiropas Parlamentu par to atlasīto darbību skaitu, uz kurām attiecas otrajā daļā paredzētā atkāpe, kā arī par kopējām izmaksām, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības. 12.d pants Atbalsts ar dekarbonizāciju saistītai pielāgošanai 1. Dalībvalstis var izmantot ESF+, lai saistībā ar konkrētām prioritātēm sniegtu mērķtiecīgu atbalstu apmācībai, kuras mērķis ir prasmju apguve, prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, lai darba ņēmēji, uzņēmumi un uzņēmēji pielāgotos pārmaiņām, kas veicina ražošanas spēju dekarbonizāciju, ar mērķi saglabāt konkurētspēju, ilgtspēju un inovāciju zaļās pārkārtošanās gaitā. Atlasot darbības, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 73. pantu, dalībvalstis piešķir prioritāti mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, valstu nodarbinātības dienestiem un sociālajai ekonomikai. Konkrētās prioritātes var atbalstīt jebkuru no šīs regulas 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem. 2. Dalībvalstis var atbalstīt sadarbības veicināšanu starp dažādām organizācijām, piemēram, izglītības iestādēm, nolūkā atbalstīt prasmju attīstīšanu 1. punktā minētajās jomās. 3. Piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts iesniedz pamatotu pieprasījumu grozīt programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 24. panta 1. punktu. Ja dalībvalstij jau ir programmas, kas ietver vienu vai vairākas prioritātes, kuras atbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu uzskatīt attiecīgās prioritātes par konkrētajām prioritātēm šā panta 1. punkta nolūkos. 4. Papildus Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā paredzētajam ikgadējam programmas priekšfinansējumam Komisija kā vienreizēju ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 20 % no piešķīruma šā panta 1. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm, ievērojot lēmumu par programmas grozījuma pieprasījuma apstiprināšanu, ar noteikumu, ka programmas grozījuma pieprasījums Komisijai ir iesniegts līdz 2025. gada 31. decembrim. Šādu vienreizēju ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad ir pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 24. panta 4. punktu. 5. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 5. punktu, summu, kas izmaksāta kā vienreizējs ārkārtas priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 6. punktu, visus šāda vienreizēja ārkārtas priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā ESF+ un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu, šādu vienreizēju ārkārtas priekšfinansējumu neaptur. Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu, priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj jebkādu izmaksāto vienreizēju ārkārtas priekšfinansējumu. 6. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta, maksimālo līdzfinansējuma likmi šā panta 1. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm palielina par 10 procentpunktiem virs piemērojamās līdzfinansējuma likmes, nepārsniedzot 100 %.” |
2. pants
Programmas grozījumu un pārvietojumu ierobežojumi
Summām, kas atbilst ar tādiem pasākumiem apturētām saistībām, kuri pieņemti saistībā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092, un summām, kas pārsniedz elastīguma summu, kura atbilst konkrētajiem mērķiem, par ko Komisija ir sniegusi negatīvu novērtējumu, pamatojoties uz horizontālo veicinošo nosacījumu piemērošanu, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 15. pantu, netiek piemērots programmas grozījums vai pārvietojums, ievērojot šo regulu.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2025. gada 18. septembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
L. AAGAARD
(1) OV C, C/2025/3197, 2.7.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3197/oj.
(2) OV C, C/2025/3474, 16.7.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3474/oj.
(3) Eiropas Parlamenta 2025. gada 10. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2025. gada 18. septembra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1057/oj).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1060/oj).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2092/oj).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“ STEP ”) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (OV L, 2024/795, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/795/oj).
Attiecībā uz šo regulu ir sniegts Komisijas paziņojums, un tas ir atrodams OV C, C/2025/5167, 19.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5167/oj.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1913/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)