(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 10. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 27. martā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes mobilā piekļuves aprīkojuma (“MAE”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 13. februārī“Koalīcija vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošanai ES mobilā piekļuves aprīkojuma nozarē” (“CMAE” jeb “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības MAE ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par subsidēšanu un no tā izrietošu kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”) (3), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, un aicināja ĶV uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Apspriešanās notika 2024. gada 25. martā. Tomēr netika panākts savstarpēji saskaņots risinājums.

(4)

Komisija 2024. gada 13. novembrī sāka atsevišķu antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz tā paša ĶTR izcelsmes ražojuma importu (“atsevišķā antidempinga izmeklēšana”). Komisija 2025. gada 9. janvārī noteica galīgos antidempinga maksājumus un galīgi iekasēja pagaidu maksājumus, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam (“galīgā antidempinga regula”) (4). Maksājumi bija robežās no 20,6 % līdz 54,9 %. Šajā regulā veiktā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa analīze mutatis mutandis ir identiska konstatējumiem atsevišķajā antidempinga izmeklēšanā, jo Savienības ražošanas nozares, izlasē iekļauto Savienības ražotāju, attiecīgā perioda un izmeklēšanas perioda definīcija abās izmeklēšanās ir vienāda.

(5)

Ar Komisijas 2024. gada 24. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2024/2725 Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrācijas prasību, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti kompensācijas maksājumi, šos maksājumus reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi (“reģistrācijas regula”) (5).

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(8)

Komisija nesaņēma nekādas piezīmes par procedūras sākšanu vai uzklausīšanas pieprasījumu.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas un ražošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā, ko atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt.

(11)

Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas veidoja 55 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 52 % no visu Savienības ražotāju līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Atlasot izmeklēšanas periodā trīs lielākos Savienības ražotājus un pārdevējus, kas atrodas divās dažādās dalībvalstīs, Komisija aptvēra lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Līdz ar to Komisija secināja, ka Savienības ražotāju izlase bija reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu 1. pielikumā norādīto informāciju septiņu dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas. Neviens importētājs nesniedza informāciju un nesadarbojās izmeklēšanā.

(13)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(14)

Sešpadsmit ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem (to grupām), kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlase tika izveidota, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas, pārdošanas vai eksporta uz Savienību apjomu izmeklēšanas periodā, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Komisija arī apsvēra ražotāju eksportētāju grupu iespējamās tiesības piedalīties subsīdiju shēmās, kas iekļautas ziņojumā par pierādījumu pietiekamību (6), tāpēc tā papildus eksportam pārdotajiem apjomiem aplūkoja arī ražošanas un pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, pamatojoties uz atbildēm, kuras sniegtas uz atlases anketas jautājumiem.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Šajā saistībā Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja.

(16)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka: i) izlasē nebūtu jāiekļauj neviens ASV piederošs uzņēmums, jo tie, visticamāk, nebūtu tiesīgi izmantot lielāko daļu subsīdiju shēmu un tiem, iespējams, būtu ļoti ierobežota piekļuve Ķīnas iekšzemes tirgum; ii) izlasē ir iekļauti pārmērīgi daudz privāto Ķīnas uzņēmumu un nav iekļauti pietiekami daudz valstij piederošu Ķīnas uzņēmumu, kas, iespējams, ir integrētāki, vairāk pārstāvēti iekšzemes tirgū un vairāk tiesīgi saņemt finansējumu un dotācijas.

(17)

Komisija, rūpīgi izanalizējusi piezīmes, uzskatīja, ka izlasē ir pienācīgi pārstāvēti MAE ražotāji eksportētāji, kas darbojas Ķīnā, un ka tā atbilst ES un PTO tiesību aktiem. Vispirms Komisija atgādināja, ka pamatregulas 27. pantā ir paredzēta liela rīcības brīvība, kad tiek izvēlēta izlase saskaņā ar tajā uzskaitītajiem attiecīgajiem kritērijiem. Konkrētāk, pamatregulas 27. panta 2. punktā ir skaidri noteikts, ka “pušu (..) galīgā atlase (..) ir Komisijas ziņā”.

(18)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem konkrētajiem argumentiem Komisija norādīja, ka izlase tika veidota, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas, pārdošanas vai eksporta uz Savienību apjomu izmeklēšanas periodā, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Tāpēc Komisija cita starpā nolēma izlasē iekļaut vienu ASV piederošu uzņēmumu kā lielāko ražotāju eksportētāju un iekļaut Ķīnas ražotāju, kas ir lielākais Ķīnā gan ražošanas, gan iekšzemes pārdošanas ziņā, lai gan šis uzņēmums nebija viens no lielākajiem eksportētājiem, kas eksportē uz Savienību.

(19)

Kā minēts 16. apsvērumā, tiesības piedalīties subsīdiju shēmās bija viens no elementiem, ko Komisija ņēma vērā, veidojot izlasi. Tomēr Komisija šo kritēriju nepadarīja par izšķirošo, lai nodrošinātu, ka atlase nav neobjektīva.

(20)

Tā paša iemesla dēļ, kā minēts iepriekš, Komisija kā atlases kritēriju neizmantoja uzņēmuma korporatīvo statusu. Visu veidu uzņēmumi – ārvalstu, Ķīnas privātie un Ķīnas valstij piederoši uzņēmumi – ir pārstāvēti. Turklāt, pamatojoties uz atbildēm uz atlases jautājumiem, Komisija neatrada pamatojumu apgalvojumam, ka valstij piederoši Ķīnas uzņēmumi kopumā ir integrētāki, vairāk pārstāvēti iekšzemes tirgū un vairāk tiesīgi saņemt finansējumu un dotācijas nekā privātie uzņēmumi.

(21)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Komisija nolēma apstiprināt savu provizorisko izlasi, kas veidoja (vienību skaita ziņā) 54 % no ražošanas apjoma, 47 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū un 59 % no aplēstā kopējā eksporta uz Savienību no ĶTR apjoma izmeklēšanas periodā. Komisija uzskatīja, ka izlase ir reprezentatīva saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(22)

Komisija nosūtīja anketas ĶV, četrām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzējam un zināmajiem importētājiem un lietotājiem. Procedūras sākšanas dienā anketas uzņēmumiem tika darītas pieejamas arī tiešsaistē.

(23)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV, četrām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām, vienas ražotāju eksportētāju grupas, kas pieprasīja individuālu pārbaudi, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un sūdzības iesniedzēja.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 26. pantam tika veikti šādos uzņēmumos:

(25)

ĶTR ražotājs eksportētājs Terex (Changzhou) Machinery Co., Ltd., saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu iesniedza pieprasījumu veikt individuālu pārbaudi. Pēc tam tas kopā ar saviem saistītajiem uzņēmumiem ĶTR iesniedza arī atbildes uz anketas jautājumiem.

(26)

Ņemot vērā Terex grupas saistīto uzņēmumu skaitu, kas arī būtu jāpārbauda, un to uzņēmumu skaitu, kuri jau ir iekļauti izlasē, Komisija secināja, ka procedūras savlaicīgai noslēgšanai būtu pārmērīgi apgrūtinoši pieņemt individuālās pārbaudes pieprasījumu. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(27)

Šajā saistībā Terex grupa apstrīdēja Komisijas lēmumu uzklausīšanā, kas tika pieprasīta pēc galīgās informācijas izpaušanas. Tomēr Terex grupa neiesniedza nevienu elementu, kas pamatotu tās individuālās pārbaudes pieprasījuma izskatīšanu, nekavējot izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu. Turklāt pēc uzklausīšanas netika sniegta ne prezentācija, ne rakstiska informācija. Tādējādi tika apstiprināts Komisijas secinājums par Terex grupas uzņēmumu skaitu, kas varētu būt iesaistīti individuālajā pārbaudes procedūrā un padara pieprasījuma analīzi pārmērīgi apgrūtinošu izmeklēšanas savlaicīgai pabeigšanai.

(28)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu pagaidu pasākumu noteikšanas termiņš bija 2024. gada 26. decembris. Komisija 2024. gada 2. decembrī saskaņā ar pamatregulas 29. panta a) punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus.

(30)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(31)

Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes.

(32)

Komisija 2025. gada 4. martā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo kompensācijas maksājumu ĶTR izcelsmes mobilā piekļuves aprīkojuma importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts periods, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(33)

Pēc tam, kad no Zoomlion grupas tika saņemtas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, Komisija koriģēja subsīdijas likmes aprēķinu šai grupai. Atjauninātie aprēķini tika izpausti Zoomlion grupai (“papildu informācijas izpaušana”), kam tika dots laiks piezīmju sniegšanai.

(34)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no ĶV, Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (“CCCME”), Zoomlion grupas un CMAE. Komisija uzklausīja CCCME, CMAE un Terex (Changzou) Machinery Co., Ltd. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas.

(35)

CCCME savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas izvirzīja dažus procedūras jautājumus saistībā ar to, ka Komisija ieinteresētajām personām nav nodevusi atklātībai ārējo atsauces vērtību aprēķinus. CCCME arī apgalvoja, ka tās 2024. gada 2. decembrī iesniegtās sākotnējās piezīmes galīgajā informācijas izpaušanā nav aplūkotas.

(36)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas arī ir CCCME biedri, tika izpaustas ārējās atsauces vērtības un detalizēti subsīdiju apjomu aprēķini. Skaidrības labad 2025. gada 17. martā šīs atsauces vērtības tika pievienotas arī atklātajiem dokumentiem.

(37)

CCCME 2. decembrī iesniegtās piezīmes tika iesniegtas pēc paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā termiņa. CCCME tika informēta, ka tā joprojām var atkārtoti iesniegt piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas, ko tā izdarīja. Minētās piezīmes ir izskatītas šajā regulā.

(38)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME iesniedza piezīmes, kas bija līdzīgas tām, kuras jau tika iesniegtas saistībā ar galīgajiem konstatējumiem, kurus Komisija konstatēja atsevišķajā antidempinga izmeklēšanā, par ražojuma tvērumu, kaitējuma novērtējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm.

(39)

Kā norādīts iepriekš 1.1. iedaļā, šajā regulā veiktā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa analīze mutatis mutandis ir identiska konstatējumiem atsevišķajā antidempinga izmeklēšanā, jo Savienības ražošanas nozares, izlasē iekļauto Savienības ražotāju, attiecīgā perioda un izmeklēšanas perioda definīcija abās izmeklēšanās ir vienāda. Arī ražojuma tvēruma, cēloņsakarības un Savienības interešu analīze ir palikusi nemainīga. Tāpēc Komisija attiecībā uz šīm CCCME piezīmēm atsaucās uz 2.4. un 5.2.3. iedaļu Komisijas 2024. gada 11. jūlija Īstenošanas regulā (ES) 2024/1915, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mobilā piekļuves aprīkojuma importam (7), un uz galīgās antidempinga regulas 2.4., 4.1., 4.5. un 5. iedaļu, kurās šīs piezīmes tika sīki aplūkotas.

(40)

Izmeklējamais ražojums ir mobilais piekļuves aprīkojums (“MAE”), kas paredzēts cilvēku pacelšanai, pašgājējs, ar maksimālo darba augstumu 6 metri vai lielāku, kā arī iepriekš samontētas vai montāžai gatavas tā daļas, izņemot atsevišķas sastāvdaļas, ja tās uzrādītas atsevišķi, un izņemot cilvēku pacelšanas iekārtas, kuras uzmontētas uz Harmonizētās sistēmas 86. un 87. nodaļā minētajiem satiksmes līdzekļiem (“izmeklējamais ražojums”), patlaban klasificēts ar KN kodiem ex 8427 10 10 , ex 8427 20 19 , ex 8428 90 90 , ex 8431 20 00 un ex 8431 39 00 (TARIC kodi: 8427 10 10 10, 8427 20 19 10, 8428 90 90 20, 8431 20 00 60 un 8431 39 00 10).

(41)

Ražojuma tvērumā ietilpst arī mašīnas, ko izmanto cilvēku pacelšanai visdažādākajos pielietojumos, to vidū posmaini izlices pacēlāji, teleskopiskie izlices pacēlāji, šķērveida pacēlāji un masta pacēlāji.

(42)

Samontētas vai montāžai gatavas daļas iedala četrās šādās kategorijās: 1) šasijas, 2) torņi vai rotējoši galdi, 3) platformas vai grozi un 4) MAE pacēlājmehānismi. Pacēlājmehānisms ietver izlices (teleskopiskās un/vai posmainas ar vai bez strēlēm) teleskopiskam izlices pacēlājam, posmainam izlices pacēlājam vai masta pacēlājam un šķērveida strēles šķērveida pacēlājam. Tās neietver atsevišķas sastāvdaļas, ja tās uzrādītas atsevišķi.

(43)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mobilais piekļuves aprīkojums.

(44)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vieni un tie paši fiziskie un tehniskie pamata raksturlielumi, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(45)

Pirms Komisija analizēja apgalvojumu par subsidēšanu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā, tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz izmeklēto subsīdiju programmu analīzi.

(46)

Vispirms Komisija norādīja, ka Ķīnas vispārējo ekonomisko struktūru raksturo īpaši spēcīga valsts loma, savukārt valsts iestādes kontrolē Ķīnas Komunistiskā partija (“ĶKP”), kam valstī ir valdošā politiskā loma. Tā rezultātā uzņēmumi Ķīnā darbojas īpašā vidē, kurā atšķirībā no Rietumu ekonomikām, kurās tirgus spēki ir dominējošās organizācijas princips, ir daudz mehānismu, kas nodrošina ĶV būtisku kontroli pār jebkuru saimnieciskās darbības aspektu valstī. Šī stingrā kontrole liedz ekonomikas dalībniekiem darboties kā racionāliem tirgus dalībniekiem, kas cenšas maksimāli palielināt peļņu, un faktiski liek tiem darboties kā valdības struktūrai, kura īsteno tās politiku un plānus.

(47)

ĶV politikas lēmumu pārnešanā uz ekonomikas dalībnieku ikdienas uzņēmējdarbību vissvarīgākās ir šādas iezīmes: i) sociālistiskās tirgus ekonomikas doktrīna, ii) ĶKP vadošā loma, iii) rūpniecības plānošanas sistēma, iv) finanšu sistēma.

(48)

Sociālistiskās tirgus ekonomikas doktrīna, kura ietverta Ķīnas Konstitūcijā (8), piešķir valstij neatņemamu un visaptverošu kontroli pār ekonomiku, kas pārsniedz tradicionālos standartus, proti, noteikt tiesisko regulējumu, kura ietvaros tirgus dalībnieki var brīvi darboties. Proti, saskaņā ar Konstitūcijas 6. pantu: “Ķīnas Tautas Republikas sociālistiskās ekonomiskās sistēmas pamatā ir sociālistiskas valsts īpašumtiesības uz ražošanas līdzekļiem (..). Sociālisma sākumposmā valsts atbalsta ekonomikas pamatsistēmu, kurā dominē valsts īpašumtiesības un līdzās tām attīstās dažādas īpašumtiesību formas, saglabājot sadales sistēmu, kurā dominē sadale atkarībā no darba un līdzās pastāv dažādi sadales veidi.” Turklāt saskaņā ar Konstitūcijas 15. pantu: “Valsts īsteno sociālistisku tirgus ekonomiku. Valsts stiprina tiesību aktus ekonomikas jomā, uzlabo makroregulāciju un kontroli. Valsts saskaņā ar tiesību aktiem aizliedz jebkurai organizācijai vai indivīdam traucēt sociālekonomisko kārtību”. Turklāt ar Konstitūcijas 11. pantu valstij piešķir interventes lomu, kas pārsniedz nevalstisko sektoru tiesību un interešu aizsardzību, jo valsts “veicina, atbalsta un vada tautsaimniecības nevalstisko sektoru attīstību un saskaņā ar likumu veic tautsaimniecības nevalstisko sektoru uzraudzību un kontroli”.

(49)

Šie konstitucionālie pamatprincipi ir atspoguļoti visos attiecīgajos tiesību aktos (9), kuros uzsvērta sociālistiskā tirgus ekonomika kā vadošais princips, kas ir Ķīnas ekonomikas pamatā. Turklāt valsts ĶKP vadībā patiešām plaši izmanto dažādus instrumentus – gan stimulējošus, gan ierobežojošus –, lai virzītu ekonomiku uz sociālistisku modernizāciju, t. i., uz ĶV izvirzītajiem mērķiem (tai skaitā rūpniecības politikas mērķiem).

(50)

Lai gan ĶKP vadība ir oficiāli nostiprināta valsts Konstitūcijā (10), kā arī attiecīgajos sekundārajos tiesību aktos un pašas partijas konstitūcijā (11), praksē tai ir dažādas formas: jo īpaši tāpēc, ka Ķīnā nepastāv varas dalīšana un partija pilnībā kontrolē valsts aparāta likumdošanas (12), izpildvaras (13), kā arī tiesu iestādes (14); turklāt partija pārrauga būtiskas ekonomikas jomas, tai skaitā finanšu nozari un rūpniecības nozares, kas tiek uzskatītas par stratēģiskām, jo īpaši, izmantojot īpašumtiesības un/vai ieceļot un rotējot galveno personālu; turklāt visos uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā trīs partijas biedri (15), gan valstij piederošos, gan privātos, ir obligāti jāizveido partijas pirmorganizācijas, un partijas struktūras uzņēmumos bieži pieprasa tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par uzņēmumu darbību. Visi šie kontroles mehānismi nodrošina ciešu ĶKP kontroli pār valsts ekonomiku un ļauj partijai formulēt un īstenot savu ekonomikas politiku saskaņā ar saviem stratēģiskajiem apsvērumiem un prioritātēm.

(51)

Ķīnas ekonomikas virzību lielā mērā nosaka sarežģīta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, uz kuriem jākoncentrējas centrālajai un vietējām valdībām. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver visas ekonomikas nozares. Plānošanas instrumentos noteiktajiem mērķiem ir saistošs raksturs, un katra administratīvā līmeņa iestādes uzrauga, kā plāni tiek īstenoti attiecīgajā zemākā pārvaldes līmenī. Kopumā ĶTR plānošanas sistēmas rezultātā resursi tiek piešķirti nozarēm, kuras valdība uzskata par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek piešķirti saskaņā ar tirgus spēkiem (16).

(52)

Lai piešķirtu resursus saskaņā ar ĶV politikas prioritātēm, Ķīnas iestādēm ir ļoti svarīgi izmantot finanšu nozari. Ķīnas finanšu sistēmā joprojām dominē banku nozare, un valsts kontrolē banku nozari (skatīt arī 3.6.1. iedaļu), izmantojot īpašumtiesības (skatīt 134.–136. apsvērumu), kā arī personiskas saites. Attiecīgi ĶV kā dominējošai/kontrolējošai kapitāla daļu īpašniecei ir pilnvaras iecelt svarīgāko amatu ieņēmējus vadošajās valstij piederošajās politikas īstenošanas bankās (skatīt 144. apsvērumu), kā arī bankās, kas daļēji vai pilnībā pieder valstij vai valstij piederošām juridiskām personām.

(53)

Turklāt lielāko Ķīnas banku statūtos noteikti ir iekļauta īpaša nodaļa par partijas komitejas izveidi (17). Piemēram, saskaņā ar Ķīnas Rūpniecības un komercbankas (“ICBC”) statūtiem “bankas valdes priekšsēdētājs un partijas komitejas sekretārs ir viena un tā pati persona” (18). 53. pantā ir uzskaitīti partijas komitejas pienākumi, arī partijas un valsts lēmumu praktiskās īstenošanas uzraudzība bankā. Partijas komiteja kopā ar direktoru padomi piedalās arī personāla atlasē un novērtēšanā. Visbeidzot, partijas komitejai ir jāiesaistās diskusijās par “galvenajiem darbības un vadības jautājumiem un galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar darbinieku interesēm, kā arī jāsniedz piezīmes un ierosinājumi” (19). Turklāt saskaņā ar noteikumiem par direktoru padomi pirms lēmumu pieņemšanas par būtiskiem jautājumiem ir jāapspriežas ar partijas komiteju (20). Ķīnas Lauksaimniecības bankas statūtu 58. pantā ir ietverti identiski formulējumi attiecībā uz partijas komitejas izveidi un 161. pantā – par komitejas līdzdalību svarīgāko jautājumu apspriešanā (21).

(54)

Papildus ĶV spējai kontrolēt banku nozari, izmantojot īpašumtiesības un organizatorisko struktūru, ĶV īsteno kontroli pār nozari, arī ņemot vērā piemērojamos Ķīnas tiesību aktus (attiecīgo regulatīvo dokumentu analīzi skatīt 3.6.1.4. iedaļā), saskaņā ar kuriem bankām, pieņemot finanšu lēmumus, ir jāpieskaņojas valsts rūpniecības politikas mērķiem.

(55)

Visbeidzot, visi šie elementi liecina, ka ĶTR juridiskās un politiskās sistēmas struktūra ir atkarīga no valdības ciešas ietekmes uz visiem ekonomikas un tirdzniecības aspektiem, jo tos centralizēti pārvalda un uzrauga ĶV. Ekonomikas dalībnieki ir šīs sistēmas neatņemama sastāvdaļa nevis kā brīvā tirgus dalībnieki, kam mērķis ir pieņemt uzņēmējdarbības lēmumus, kuru pamatā ir tikai ekonomiskā loģika un peļņas maksimizācija, bet gan kā daļa no neatņemamiem dalībniekiem, kas īsteno ĶV centrālajā līmenī noteikto visaptverošo politiku un tās konkrētos mērķus.

(56)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija analizēja vairākus rūpniecības politikas dokumentus, kas ir secīgi ieviesti vismaz kopš vismaz 2010. gada un ir uzskaitīti turpmāk, lai noteiktu, vai novērtējumā ietvertās subsīdijas vai subsīdiju programmas ir daļa no ĶV centrālās plānošanas, kuras mērķis ir veicināt MAE ražošanas nozari.

(57)

MAE kopā ar cita veida iekārtām, ko galvenokārt izmanto celtniecībā un infrastruktūras darbos, piemēram, zemes darbu tehnika, celtņi u. c., ir būvtehnikas nozares neatņemama sastāvdaļa. Ķīnā būvtehnikas nozari koordinē Ķīnas Būvtehnikas nozares apvienība (ĶBNA), kurā MAE darbības pārvalda ĶBNA filiāle “Apdares darbiem un darbiem augstumā paredzētas platformas”. Būvtehnikas nozare ir pazīstama arī kā inženiertehnikas nozare (22).

(58)

Turklāt 14. piecgades plāna (14. PP) Būvtehnikas nozares attīstības plāna (23) inženiertehnikas sadaļā ir atsauces uz MAE. Tas pats ir redzams provinču un pašvaldību līmeņa plānos (sk. turpmāk 74.–77. apsvērumu). Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka MAE ietilpst būvtehnikas/inženiertehnikas nozarē.

(59)

Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes Lēmums Nr. 40 ir 2005. gadā izdots juridisks dokuments, kura mērķis ir veicināt rūpniecības struktūras pielāgošanu Ķīnā, veicinot augsto tehnoloģiju nozaru attīstību un novecojušu ražošanas jaudu likvidēšanu. “Rūpniecības struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogs” (“katalogs”) (24), ar ko īsteno Lēmumu Nr. 40, nosaka pamatu ieguldījumu virzībai, nosaucot rūpniecības nozares, kurām būtu jāsaņem ieguvums no privileģētas piekļuves kredītiem. Tajā arī dots uzdevums ĶV pārvaldīt ieguldījumu projektus, kā arī izstrādāt un īstenot politiku tādās jomās kā publiskās finanses, nodokļi, kreditēšana, zemes izmantošana, imports un eksports. Valsts attīstības un reformu komisija (“VARK”) 2013. gada februārī un 2019. gadā publicēja un vēlāk grozīja Rūpniecības struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogu. Sūdzības iesniedzējs un Komisija katalogā konstatēja atsauci uz “lielu būvtehnikas” nozari, pie kuras pieder MAE.

(60)

ĶV 2015. gadā publicēja savu visaptverošo ilgtermiņa rūpniecības stratēģiju “Ražots Ķīnā 2025” (25). Šajā stratēģijā ir noteikti atskaites punkti atlasīto ražošanas nozaru modernizācijai līdz 2020. un 2025. gadam un atkārtoti uzsvērts ĶV nodoms šajā saistībā izmantot uzlabotu finansiālā atbalsta politiku, tai skaitā finansējuma novirzīšanu ar valstij piederošu banku (“SOB”) starpniecību apstrādes rūpniecības paplašināšanai ārvalstīs, kā arī fiskālā un cita veida nodokļu atbalsta paplašināšanu. Būtiski ir tas, ka pamatnostādnēs “Ražots Ķīnā” ir noteikts, ka “finansējums [tiks] piešķirts projektiem, kuri nevar saņemt finansējumu no tirgus un kuriem vajadzīgs centralizēts atbalsts”. Tādējādi pastāv būtisks valdības atbalsts, kas veicina noteiktu ekonomikas nozaru attīstību, izmantojot resursu novirzīšanu politikas mērķu īstenošanai (26).

(61)

Stratēģijā “Ražots Ķīnā 2025” ir arī konkrēti identificēta būvtehnikas nozare. Tajā norādīts, ka ĶV plāno “paātrināt ražojumu kvalitātes uzlabojumus. Īstenot rīcības plānu rūpniecības preču kvalitātes uzlabošanai, pievēršoties galvenajām nozarēm, piemēram, (..) būvtehnikas” (27). Tajā arī plānots “veicināt tādu ražojumu pētniecību un izstrādi un industrializāciju kā (..) viedā būvtehnika” (28) un veicināt “vērtības ķēdes augstākā līmeņa attīstību tādās nozarēs kā (..) būvtehnika” (29).

(62)

Šajā saistībā ar “Ražots Ķīnā 2025” programmu ĶV atbalsta būvtehnikas nozares strauju attīstību, vienlaikus veicinot arī pētniecību un izstrādi un nozares industrializāciju.

(63)

Ņemot vērā Ķīnas plānošanas sistēmas būtību, visām attiecīgajām iestādēm ir jāveic turpmāki pasākumi un jāīsteno augstāka līmeņa plāni, piemēram, valsts 12., 13. vai 14. piecgades plāns. Valsts plānos šajā saistībā ir noteikti skaidri pienākumi, piemēram, valsts 14. piecgades plāna LXV pantā (30), saskaņā ar kuru ĶV “stiprinās šā plāna īstenošanas organizāciju, koordināciju un uzraudzību un izveidos un uzlabos plānošanas un īstenošanas uzraudzību un izvērtēšanu, politikas nodrošināšanu un novērtēšanas un uzraudzības mehānismus”. Līdz ar to zemāka līmeņa iestādēm “ir jārada labvēlīga politikas vide, institucionālā vide un tiesiskā vide. Ar gada plāniem īsteno šajā plānā ierosinātos attīstības mērķus un galvenos uzdevumus” (31).

(64)

Būtiski ir tas, ka ĶV nepārprotami apņemas sniegt finansiālu atbalstu plānā norādītajiem projektiem un nozarēm, kā arī atbalstu citu ražošanas faktoru, piemēram, zemes, veidā: “mēs ievērosim plāna principu, kas nosaka virzienu, paredzot fiskālos izdevumus kā garantiju, finansējumu kā atbalstu un koordināciju ar citām politikas jomām. (..) Mēs neatlaidīgi centīsimies panākt, lai valsts fiskālie izdevumi būtu pakļauti un kalpotu valsts politikai, palielināsim finansiālo atbalstu galvenajiem valsts stratēģiskajiem uzdevumiem, stiprināsim vidēja termiņa finanšu plānu un gada budžetu, valdības ieguldījumu plānu un šo plānu īstenošanas koordināciju, kā arī noteiksim prioritātes centrālajiem fiskālajiem līdzekļiem šajā plānā noteiktajiem galvenajiem uzdevumiem un galvenajiem inženiertehniskajiem projektiem. Mēs uzstāsim, lai projekti atbilstu plānam un lai līdzekļi un ražošanas faktori atbilstu projektiem, pamatojoties uz šo plānu, izstrādāsim galveno inženiertehnisko projektu sarakstu, vienkāršosim sarakstā iekļauto projektu apstiprināšanas procedūras un nodrošināsim, ka par prioritāti tiek izvirzīta teritorijas izvēles, zemes piedāvājuma un kapitāla vajadzību plānošana. Atsevišķiem lieliem inženiertehniskajiem projektiem nepieciešamo zemi valsts garantē vienotā veidā” (32).

(65)

Attiecībā uz MAE un nozari, kurai tas pieder, plānā pievēršas būvtehnikai vai inženiertehnikai III daļā “Mūsdienīgas rūpniecības sistēmas attīstības paātrināšana un reālās ekonomikas fonda konsolidācija un stiprināšana”, VIII nodaļā “Spēcīgas valsts ražošanas stratēģijas padziļināta īstenošana”, 3. iedaļā “Apstrādes rūpniecības optimizācijas un modernizācijas veicināšana”.

(66)

ĶTR ir publicējusi arī īpašu piecgades plānu attiecībā uz būvtehniku. Pati ĶBNA ir norādījusi, ka “2021. gada 8. jūlijā Ķīnas Būvtehnikas nozares apvienība oficiāli nāca klajā ar “14. piecgades plānu būvtehnikas nozares attīstībai”, ko tai uzticēja Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas Aprīkojuma rūpniecības departaments” (33). Šajā plānā būvtehnikas nozare ir klasificēta kā “viena no svarīgākajām pīlāra nozarēm tautsaimniecības veidošanā”. Nozare “13. piecgades plāna periodā rūpīgi īstenos partijas Centrālās komitejas lēmumus un kārtību” un “enerģiski veicinās un īstenos piedāvājuma puses strukturālās reformas”. Šis piecgades plāns apstiprina būvtehnikas nozares mērķus Ķīnas ekonomikā kopumā. Ķīnas valsts lejupējā virziena pieeja ir skaidra, kad plānā ir noteikts, piemēram, ka “(..) internacionalizācijas pakāpe, tehnoloģiju un inovācijas spējas, mērogs un kopējais apjoms, kvalitāte un vērtība, visaptverošas vērtības ķēdes spējas un daudzi citi aspekti ir ievērojami uzlaboti, sniedzot lielu ieguldījumu tautsaimniecības veidošanā”. Plānā nav paredzēta brīva tirgus attīstība, nosakot nozarei skaidrus vides un tehniskos mērķus: “ir panākts liels progress nozares struktūras pielāgošanā. Nozarē būtu jāveicina ievērojami sasniegumi inovācijas un attīstības jomā, intelektiskās būvtehnikas, nozīmīgāko tehnisko iekārtu (..) attīstība, turpmāki uzlabojumi kvalitātes, veiktspējas, uzticamības un izturīguma ziņā, plaša industriālā lietu interneta izmantošana, izcili rezultāti zaļās attīstības jomā, stabils progress standartizācijas jomā un grupu standarti”.

(67)

Plānā īpaša uzmanība ir pievērsta inovācijai. Būvtehnikas nozares 14. piecgades plānā ir uzsvērts, ka 13. piecgades plāna laikā (2016–2020) būvtehnikas nozare dziļi īstenoja inovācijas virzīto attīstības stratēģiju. Būvtehnikas nozare “pastāvīgi gūst jaunus sasniegumus augstas klases un intelektisko ražojumu pamattehnoloģiju pētniecībā un izstrādē un pielietojuma veicināšanā. Tas pilnībā atbilst tautsaimniecības veidošanas lielo projektu vajadzībām, un ir parādījušies daudzi zinātniskās pētniecības sasniegumi. Tāpēc tas ir kļuvis par svarīgu virzītājspēku nozares nepārtrauktai izaugsmei” (34) .

(68)

Visbeidzot, plāns ir vērsts uz augstas klases ražojumiem, – tas pats temats kāMAE subsidēšanā. Piecgades plāna sadaļā “Jaunu augsto tehnoloģiju būvtehnikas inovācijas izmēģinājuma projekts” uzsvērts, ka ĶV “mudina uzņēmumus pievērsties augstas klases ražojumiem”. Tas ir vērsts arī uz pamattehnoloģijām un galvenajām vispārējām tehnoloģijām augstas klases būvtehnikas intelektiskajā jomā (35). Konkrētāk, plānā ir atsauce uz “darbam augstumā paredzētu transportlīdzekli” un “paceļamu darba platformu”, kad norādīts “3. Pievērsties būvtehnikas un to galveno sastāvdaļu izstrādes atbalstīšanai un veicināšanai” (36).

(69)

Turklāt attiecībā uz būvtehnikas izejresursiem būvtehnikas nozares 14. piecgades plānā ir norādīts, ka “joprojām pastāv noteikti trūkumi, tai skaitā būvtehnikas pamatkomponenti, piemēram, augstas klases hidrauliskie komponenti, transmisijas komponenti un dzinēji”. Tā mērķis ir uzlabot būvtehnikas nozari, izveidojot “rūpniecisku sadarbīgu inovāciju sistēmu, kas aptver galvenās dzinēju iekārtas un galvenos komponentus, paātrināt pamatkomponentu un vispārējo galveno tehnoloģiju sasniegumus un industrializāciju un izveidot pasaules klases modernu būvtehnikas industriālo klasteru” (37).

(70)

ĶV apgalvoja, ka MAE ražošanas nozare nav veicināma nozare, jo ražojums nav uzskaitīts katalogā, būvtehnikas nozares 14. piecgades plānā vai dokumentā “Ražots Ķīnā 2025”.

(71)

Pamatojoties uz to, ĶV uzskatīja, ka shēmas, kas saistītas ar preferenciālo režīmu, nebūtu jāizmeklē specifiskuma trūkuma dēļ. ĶV arī norādīja, ka tas, ka dažas augšupējās un lejupējās nozares pieder pie veicināmajām nozarēm, neietekmē pašas MAE ražošanas nozares statusu un ka nebūtu jāizmeklē arī shēmas, kuras saistītas ar izejresursu nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(72)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka MAE ražošanas nozare ir daļa no būvtehnikas nozares, kas ir veicināma nozare, kā norādīts Lēmumā Nr. 40 (sk. 59. apsvērumu), dokumentā “Ražots Ķīnā 2025” (sk. 61. apsvērumu) un 14. piecgades plānā (sk. 65. apsvērumu). Būvtehnikas nozares 14. piecgades plānā (sk. 69. apsvērumu) MAE ir noteikts par nozares daļu ar sadaļām, kas attiecas uz “darbam augstumā paredzētiem transportlīdzekļiem” un “paceļamām darba platformām”.

(73)

Vairākos provinču un pašvaldību līmeņa dokumentos ir arī atsauces uz to, ka MAE ražošanas nozare ir veicināma nozare.

(74)

Džedzjanas provinces 14. piecgades plānā par augstas klases aprīkojuma ražošanas attīstību “intelektiskās darbiem augstumā paredzētās platformas” ir noteiktas par inženiertehnikas daļu (38).

(75)

Būvniecības plānā rūpniecības pārveidei un modernizācijai Sjuidžou, Dzjansu, 2019.–2025. gadam (39) ir paredzēts izveidot “pasaules klases aprīkojuma apstrādes rūpniecības centru” un “pievērsties inženiertehnikas ar pacēlājmehānismiem ražošanas nozares attīstībai”. Sjuidžou klastera attīstību apstiprina arī paziņojumi presei (40). Saskaņā ar rakstu Sjuidžou inženiertehnikas klasteris ir viens no sešiem starptautiskiem progresīvas ražošanas klasteriem, kura veidošanai Dzjansu province ir pievērsusies 14. piecgades plāna laikā, savukārt Sjuidžou pašvaldības partijas komiteja un pašvaldības pārvalde noteica būvtehniku par pilsētas “ražošanas nozari Nr. 1” un secīgi sagatavoja “Sjuidžou Būvtehnikas nozares attīstības plānu (2021.–2030. gadam)” un “Sjuidžou Būvtehnikas nozares klasteru inovācijas attīstības rīcības plānu (2022.–2025. gadam)”, lai “veicinātu pilsētas būvtehnikas nozares inovatīvu attīstību, turpinātu paplašināt nozares mērogu, visaptveroši uzlabotu nozares konkurētspēju un ietekmi un izvirzītu jaunu mērķi izveidot Sjuidžou būvtehnikas nozares klasteru par pasaules līmeņa progresīvu ražošanas klasteru”.

(76)

Attiecībā uz Hunaņas provinci Čanšas pašvaldības 2024. gada darba ziņojumā (41) ir paredzēts īstenot būvtehnikas nozares klasteru veicināšanas darbību un veicināt tādu projektu būvniecību kā Zoomlion viedās ražošanas pilsēta, Sunny zinātnes un tehnoloģiju pilsēta un Xingbang intelektiskās starptautiskās viedās ražošanas pilsēta. Par Hunaņas provinces atbalstu MAE ražošanas nozarei liecina arī paziņojumi presei: “Stabilitātes un vienmērīguma uzlabošana ir mikrokosms, kādā Hunaņā sistemātiski pārveido un modernizē darbiem augstumā paredzētu platformu ražotājus. Pašlaik Hunaņa pievēršas šai izdevīgai nozarei, stiprinot rūpnieciskās bāzes rekonstrukciju un galvenā tehniskā aprīkojuma pētniecību un izstrādi. Daudzi darbiem augstumā paredzēto platformu ražošanas uzņēmumi strādā ar mērķi izstrādāt vieglsvara ražojumus, kas iztur lielas slodzes, ir ar zemu enerģijas patēriņu, precīzu un viedu kontroli, un ir guvuši zināmus panākumus” (42) .

(77)

Turklāt Zoomlion parakstīja stratēģiskās sadarbības nolīgumu ar Sjantaņas pašvaldības pārvaldi, paļaujoties uz Sjantaņas priekšrocībām īpašā tērauda, jaunu materiālu un citās jomās, lai kopīgi izveidotu Zoomlion atbalstīto industriālo parku (43). Otrais Hunaņas MAE ražotājs saņēma finansiālu atbalstu no valstij piederoša uzņēmuma Hunan Chasing Financial Holding (44). Gan Zoomlion, gan Sinoboom grupa šajā izmeklēšanā ir izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(78)

Izmeklēšanā atklājās, ka ĶTR sniedz būtisku atbalstu augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem – nozarei, kas ietver MAE. Kā sīkāk paskaidrots 3.10.1. un 3.10.2. iedaļā, visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmuma sertifikāts, un tas apstiprina, ka MAE ražotāji eksportētāji pieder pie veicināmas nozares.

(79)

Visbeidzot, kā norādīts 57. apsvērumā, ĶBNA struktūrā ir atsevišķa filiāle, kas veltīta MAE.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka MAE, kas ir daļa no būvtehnikas nozares, ir veicināma nozare.

(81)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka politikas dokumenti un plāni, ko Komisija aprakstījusi 3.2. un 3.3. iedaļā, ir pārāk plaši un attiecas uz būvtehnikas nozari, “(..) tādēļ trūkst īpašo iezīmju, kas nepieciešamas, lai pierādītu konkrētu valsts iejaukšanos MAE nozarē”.

(82)

ĶV arī atkārtoja savu argumentu, ka tas, ka MAE ir daļa no būvtehnikas nozares, automātiski nenozīmē, ka MAE ražojumi tiek veicināti, pat ja būvtehnikas nozare ir norādīta kā veicināma nozare.

(83)

Komisija tam nepiekrita. Ir pierādīts, ka MAE nozare ir daļa no būvtehnikas nozares un tādējādi tā ir daļa no veicināmās nozares. Turklāt vairākos provinču un pašvaldību līmeņa dokumentos, kas minēti 74.–77. apsvērumā, ir tiešas atsauces uz “darbiem augstumā paredzētām platformām” vai “inženiertehnikai ar pacēlājmehānismiem”. Provinču un pašvaldību plānus uzskata par tādu valsts plānu pagarināšanu, ar kuriem to īstenošanu virza uz subcentrālu līmeni. Turklāt MAE ražotāji saņem ieguvumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) samazinājuma augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kā aprakstīts turpmāk 3.3.1. iedaļā. Ja šie uzņēmumi ir tiesīgi saņemt šo samazinājumu, tiek uzskatīts, ka tie darbojas augsto tehnoloģiju jomās, ko atbalsta valsts.

(84)

Lai gan ĶV izmeklēšanas laikā sniedza atbildes uz dažiem Komisijas informācijas pieprasījumiem, bija arī gadījumi, kad ĶV acīmredzami nesadarbojās pietiekami. Konkrētāk, atbildēs uz valdībai paredzētās anketas jautājumiem ĶV nesniedza būtisku informāciju par dažādu shēmu sagatavošanu, uzraudzību un īstenošanu. Visi šie kritiski svarīgie elementi tika rūpīgi dokumentēti ĶV nosūtītajā vēstulē par 28. panta piemērošanu. Savā atbildē uz to ĶV iesniedza piezīmes, kuras Komisija aplūkoja turpmākajās iedaļās.

(85)

Lai rezultatīvi iegūtu vajadzīgo informāciju no Ķīnas finanšu iestādēm un administratīvas ērtības labad Komisija lūdza ĶV pārsūtīt īpašas anketas visām finanšu iestādēm, kuras bija piešķīrušas aizdevumus vai eksporta kredītus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(86)

ĶV uzskatīja, ka Komisijas lūgums ĶV pārsūtīt īpašo anketu ir pretrunā SKP nolīguma 12. panta 1. un 9. punktam. ĶV uzskatīja, ka veikt izmeklēšanu un vākt informāciju no finanšu iestādēm ir izmeklēšanas iestādes pienākums, un tā nevar pieprasīt ĶV pārsūtīt anketas finanšu iestādēm, balstoties uz pieņēmumu, ka šie subjekti ir valsts iestādes. ĶV apgalvoja, ka uz šādu pieņēmumu balstīta pieeja neatbilst SKP nolīguma 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. punktam. ĶV arī apgalvoja, ka Komisijai jau bija piekļuve sarakstam, kurā uzskaitītas komercbankas, kas apkalpo izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus, un ka Komisija varēja nosūtīt anketas tieši konkrētajām finanšu iestādēm.

(87)

ĶV arī norādīja, ka finanšu iestādēm netika pienācīgi paziņots par informāciju, ko no tām prasa, un netika dotas 30 dienas pieprasītās informācijas sniegšanai, ne arī nodrošinātas plašas iespējas sniegt attiecīgo informāciju rakstveidā SKP nolīguma 12. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt ĶV arī uzskatīja, ka saskaņā ar Komercbanku likuma 53. pantu šo komercbanku darbiniekiem nav atļauts izpaust valsts noslēpumus vai komercnoslēpumus, ko tie uzzinājuši savas nodarbinātības laikā, un tāpēc viņi nevar atbildēt uz anketas jautājumiem.

(88)

Komisija nepiekrita šim viedoklim. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka ĶV ir pieejama no valstij piederošajiem subjektiem pieprasītā informācija par visiem subjektiem, kuros ĶV ir galvenā vai vairākuma daļu īpašniece. Turklāt, lai gan Komisija nebalstījās uz pieņēmumu, ka attiecīgie subjekti ir valsts iestādes, tā uzskatīja, ka ĶV ir nepieciešamās pilnvaras mijiedarboties arī ar tādām finanšu iestādēm, kuras nepieder valstij, jo visas finanšu iestādes ietilpst Valsts finanšu regulatīvās administrācijas (“NFRA”) jurisdikcijā – 2023. gadā to izveidoja Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas (“CBIRC”) (45) vietā. Šajā ziņā tam, ka Komisijai būtu varējusi sazināties ar attiecīgajām finanšu iestādēm tieši, nav nozīmes. Veidu un kārtību, kādā iegūt vajadzīgo informāciju, izmeklēšanas iestāde nosaka pēc saviem ieskatiem (46). Komisija arī norādīja, ka iepriekšējo izmeklēšanu (47) laikā ĶV pārsūtīja anketu konkrētām bankām, neapšaubot Komisijas izmantoto pieeju. Turklāt attiecībā uz pieprasīto informāciju un termiņu atbilžu iesniegšanai uz anketas jautājumiem Komisija ne no vienas finanšu iestādes nesaņēma lūgumu sniegt skaidrojumu vai pagarināt termiņu.

(89)

Komisija anketu adresēja nevis finanšu iestāžu darbiniekiem, bet gan pašām iestādēm. Katrā ziņā tam, ka konkrētu informāciju var uzskatīt par valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu, antisubsidēšanas procedūrā nav nozīmes, ņemot vērā konfidencialitātes režīmu, ko piemēro visai iesniegtajai informācijai, kuru uzskata par konfidenciālu. Turklāt izlasē iekļautajiem ražotājiem tika lūgts iesniegt bankas atļauju, kas nepārprotami atļauj Komisijas pārstāvjiem izskatīt visus dokumentus (48), kas attiecas uz atsevišķu finanšu iestāžu izsniegtajiem aizdevumiem. Dažas no izlasē iekļautajām grupām iesniedza prasīto atļauju attiecībā uz noteiktu veidu aizdevumiem.

(90)

Tā kā minētā informācija netika iesniegta, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot apgalvojumu par preferenciāla finansējuma veidā īstenotu subsidēšanu un tās apjomu, Komisijai, iespējams, būs jāizmanto pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Konkrētāk, Komisija informēja ĶV, ka tā nav saņēmusi atbildi ne no vienas Ķīnas bankas, kas bija piešķīrusi preferenciālus aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem. Pamatojoties uz to, Komisija nevarēja apstiprināt ĶV apgalvojumus, kas cita starpā attiecās uz kredītspēju un tādu aizdevumu vai citu finansēšanas instrumentu nodrošināšanu, no kuriem izlasē iekļautie ražotāji būtu guvuši labumu. Turklāt ĶV nesniedza informāciju par izlasē iekļauto ražotāju paziņoto banku līdzdalību, kā arī nepierādīja un nepamatoja aizdevuma pamatlikmes veidošanas mehānismu, kā paskaidrots tās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(91)

ĶV 2025. gada 21. janvārī iesniedza piezīmes par Komisijas 2025. gada 15. janvāra vēstuli, kurā Komisija paziņoja par nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu (“vēstule par 28. panta piemērošanu”).

(92)

Atbildot uz pieprasījumu pārsūtīt finanšu iestādēm A papildinājumu, ĶV apgalvoja, ka Komisijai būtu jāadresē informācijas pieprasījumi tieši attiecīgajiem subjektiem. Turklāt ĶV apgalvoja, ka finanšu iestādes ir neatkarīgas saimnieciskās vienības, kas nav saistītas ar ĶV. ĶV arī apgalvoja, ka A papildinājumā ir pieprasīta konfidenciāla un sensitīva komercinformācija.

(93)

Komisija nepiekrita šim viedoklim. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka ĶV ir pieejama informācija, kas tika lūgta no valstij piederošiem subjektiem (uzņēmumiem vai valsts/finanšu iestādēm), par visiem subjektiem, kuros ĶV ir galvenā vai vairākuma daļu īpašniece. Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Likumu par valstij piederošiem uzņēmumu aktīviem (49) valsts ieguldījumu uzņēmumos kapitāla ieguldītāja pienākumus valdības vārdā pilda un atbildību uzņemas valstij piederošu aktīvu uzraudzības un pārvaldības aģentūras, ko izveidojusi Valsts padomes Valstij piederošu aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisija un vietējā līmeņa tautas valdības iestādes. Tādējādi šādām aģentūrām ir tiesības saņemt peļņu no aktīviem, piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā un atlasīt valsts ieguldījumu uzņēmumu vadošos darbiniekus. Turklāt saskaņā ar iepriekš minētā Likuma par valstij piederošiem uzņēmumu aktīviem 17. pantu valsts ieguldījumu uzņēmumi atzīst, ka tos administrē un uzrauga valdība un attiecīgas valdības struktūrvienības un aģentūras, tie atzīst valsts uzraudzību un ir atbildīgi pret kapitāla ieguldītājiem.

(94)

Turklāt Ķīnas valdībai ir arī nepieciešamās pilnvaras mijiedarboties ar finanšu iestādēm, pat ja tās nepieder valstij, jo tās atrodas Ķīnas banku regulatora kompetencē. Piemēram, saskaņā ar Banku uzraudzības likuma (50) 33. un 36. pantu NFRA ir tiesības pieprasīt, lai visas ĶTR iedibinātās finanšu iestādes iesniegtu informāciju, piemēram, finanšu pārskatus, statistikas pārskatus un informāciju par uzņēmējdarbību un pārvaldību. NFRA var arī uzdot finanšu iestādēm atklāt informāciju sabiedrībai.

(95)

Turklāt Komisija lūdza ĶV tikai nosūtīt īpašās anketas (A papildinājums) attiecīgajām finanšu iestādēm un sniegt Komisijai pierādījumus, ka ĶV ir nosūtījusi iepriekš minētās konkrētās anketas. Papildinājumos attiecīgajām finanšu iestādēm bija iekļauta informācija par iesniegšanas termiņiem un iesniegšanas metodēm, kā arī nekonfidenciālo datu apstrādi. Ķīnas valdība vienkārši nenosūtīja šīs anketas.

(96)

Vienlaikus Komisija lūdza ĶV pierādīt sistēmu un aizdevumu pamatlikmes (“APL”) noteikšanā piemērojamo mehānismu, lai novērtētu tās likmes kvalitāti un pārredzamību, ko Ķīnas finanšu iestādes izmanto, piešķirot aizdevumus MAE ražošanas nozarei. ĶV atteicās pierādīt šādu mehānismu. ĶV apgalvoja, ka tā ir izskaidrojusi aizdevuma pamatlikmes noteikšanas mehānismu.

(97)

Komisija uzskatīja šīs piezīmes par nepamatotām. Komisija atkārtoti uzdeva konkrētus, skaidrus un būtiskus jautājumus, taču ĶV atteicās sniegt attiecīgo informāciju. ĶV ne savās atbildēs uz anketas jautājumiem, ne pārbaudes uz vietas laikā nesniedza pierādījumus par APL noteikšanas mehānismu vai nepierādīja to, un tāpēc nebija iespējams apstiprināt, kā tā ir noteikta.

(98)

Tā kā prasītā informācija netika iesniegta, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu. Tāpēc Komisija secināja, ka tai, lai izdarītu konstatējumus par preferenciālo finansējumu, ir jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

(99)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti pauda ĶV nostāju, ka pamatregulas 28. pantu nevar piemērot tāpēc, ka ĶV atteicās vākt Komisijas pieprasīto informāciju, ko Komisijai pašai jāpieprasa no citām izmeklēšanā iesaistītajām personām. Tomēr ar šo vispārējo apgalvojumu netika apstrīdēti Komisijas īpašie apsvērumi, kas izklāstīti 93.–95. apsvērumā. Tāpēc lēmums atsaukties uz pieejamajiem faktiem attiecībā uz preferenciālu finansējumu tika apstiprināts.

(100)

Komisija vēstulē par 28. panta piemērošanu informēja ĶV par to, ka tā nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz dažām izmeklētajām subsīdiju shēmām, piemēram, dotācijām, eksporta kredītu apdrošināšanu un zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanu. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot apgalvojumu par iepriekš minēto shēmu veidā īstenotas subsidēšanas pastāvēšanu un apjomu, tai varētu būt vajadzīgs izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(101)

Attiecībā uz dotācijām ĶV nesniedza pierādījumus, ka tā sazinājās ar reģionālajām pārvaldes iestādēm, lai pieprasītu informāciju par izlasē iekļautajiem ražotājiem piešķirtajām dotācijām. Tādējādi tā nav ziņojusi par dotācijām, ko saņēmuši izlasē iekļautie MAE ražotāji, un nav sniegusi informāciju par to atbalsttiesīguma kritērijiem vai juridisko pamatu.

(102)

Attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu Komisija norādīja, ka Sinosure faktiski bija vienīgā finanšu iestāde, kas sniedza atbildes uz anketas A papildinājuma jautājumiem. Tomēr šī atbilde daudzos būtiskos aspektos bija nepilnīga:

(103)

Visus šos dokumentus un informāciju ĶV arī neiesniedza, lai gan Komisija tos lūdza sniegt pārbaudes apmeklējuma laikā.

(104)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka nesniegtā informācija bija informācija, kas ir vajadzīga, un apstrīdēja 28. panta 1. punkta piemērošanu. Šajā saistībā tā atsaucās uz ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas ziņojumiem lietā US – Supercalendered paper (51), kuros secināts, ka izmeklēšanas iestādei “pirmkārt bija jākonstatē, ka atklātā informācija ir informācija, kas vajadzīga, lai pabeigtu konstatējumu par izmeklējamā ražojuma subsidēšanu”, un ka tā “nevar vienkārši secināt, ka trūkstošā informācija ir “vajadzīga” 12. panta 7. punkta nozīmē”. ĶV arī apgalvoja, ka tā ir iesniegusi daudzus materiālus par eksporta kredītu apdrošināšanas programmu un ka ar reģistrēto informāciju pietiek izmeklēšanas vajadzībām.

(105)

Komisija norāda, ka pamatregulas 28. panta 1. punkta nozīmē informācija ir jāuzskata par “vajadzīgu”, ja tā ir tāda, kas ļauj Komisijai izdarīt konstatējumus, kādi ir vajadzīgi attiecīgajā antisubsidēšanas izmeklēšanā. Šajā saistībā Komisija uzskata, ka pieprasītā informācija šajā ziņā bija vajadzīga, jo īpaši, lai novērtētu, vai Sinosure darbojās kā valsts iestāde, atradās valdības kontrolē, darbojās saskaņā ar tirgus principiem vai guva peļņu. Komisija arī uzskatīja, ka ĶV sniegto ierobežoto informāciju un tās anketā paustos apgalvojumus nevarēja pārbaudīt, salīdzinot ar derīgiem apstiprinošiem pierādījumiem pēc tam, kad ĶV atteicās sniegt pieprasītos pamatojošos dokumentus vai pierādījumus, kā rezultātā šajā saistībā tika pamatoti piemēroti pieejamie fakti. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(106)

Attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām ĶV neiesniedza informāciju par to, kā MAE ražotāji/eksportētāji iegādājas zemi. ĶV nespēja paskaidrot, kā dažos gadījumos uzņēmumi varēja saņemt zemi bez maksas. ĶV neiesniedza datus par iespējamām atsauces vērtībām, kas saistītas ar zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanu.

(107)

Attiecībā uz elektroenerģiju, ienākumu atbalstu un izejmateriāliem Komisija nesaņēma vairākus pieprasītos dokumentus un informāciju. Šie dokumenti ir uzskaitīti vēstulē par 28. panta piemērošanu, kas nosūtīta ĶV (52). Tomēr, kā norādīts 3.11. iedaļā, Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par šo programmu kompensējamību.

(108)

Atbildē uz Komisijas vēstuli par 28. panta piemērošanu ĶV iebilda pret pieejamo faktu piemērošanu.

(109)

ĶV nesniedza piezīmes par to, ka netika iesniegti pieprasītie dokumenti un informācija par dotācijām un eksporta kredīta apdrošināšanu.

(110)

Attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām ĶV apgalvoja, ka Komisija pieprasīja dokumentus un informāciju, kuras nebija.

(111)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Komisija pārbaudes apmeklējumā ar ĶV varēja pārliecināties, ka tā ir pilnībā informēta par zemes izmantošanas tiesību darījumiem un var pierādīt cenu, kas samaksāta par zemes izmantošanas tiesībām, kuras ieguvis izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs. Pretēji ĶV apgalvojumam izmeklēšanā atklājās, ka šie dokumenti pastāv un ir pieejami ĶV. Konkrētāk, Komisija to varēja secināt no tā, ka pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV varēja piekļūt informācijai par zemes izmantošanas tiesību darījumiem (tai skaitā izsludināšanas publikācijai un darījuma cenai), izmantojot tīmekļa platformu (53), lai gan šāda informācija netika sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka ĶV, atbildot uz Komisijas lūgumiem sniegt informāciju un dokumentus, nav rīkojusies atbilstoši savām spējām.

(112)

Tā kā Komisija no ĶV nesaņēma informāciju par iepriekš uzskaitītajiem elementiem, Komisija uzskatīja, ka tā nav saņēmusi nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanu, un ka tai ir jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, lai izdarītu konstatējumus par dotācijām, eksporta kredītu apdrošināšanu un zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(113)

Pamatojoties uz ziņojumā par pierādījumu pietiekamību, paziņojumā par procedūras sākšanu un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, izmeklēšanu veica par šādām ĶV subsīdijām:

(114)

Saskaņā ar informāciju, ko sniedza četras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas, finansējumu tām bija sniegušas 24 finanšu iestādes, kas atrodas ĶTR. No šīm 24 finanšu iestādēm 20 pieder valstij. Pārējās finanšu iestādes bija vai nu privātas, vai arī Komisija nevarēja noteikt, vai tās pieder valstij vai ir privātas finanšu iestādes. Neviena no finanšu iestādēm, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij, neatbildēja uz īpašās anketas jautājumiem, lai gan Ķīnas valdībai iesniegtais pieprasījums attiecās uz visām finanšu iestādēm, kuras ir piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(115)

Kā minēts 86. apsvērumā, ĶV nepārsūtīja anketu finanšu iestādēm un nesniedza informāciju par to finanšu iestāžu īpašumtiesībām, kuras piešķīra aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt, vai pārējās četras finanšu iestādes pieder valstij vai ir privātas finanšu iestādes.

(116)

Komisija pārbaudīja, vai valstij piederošas bankas darbojās kā valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru (54) valsts iestāde ir subjekts, kuram “pieder, kurš īsteno vai kuram ir piešķirtas valdības pilnvaras”. Valsts iestādes izmeklēšana ir jāveic katrā gadījumā atsevišķi, pienācīgi ņemot vērā “attiecīgā subjekta pamatiezīmes un funkcijas”, tā “attiecības ar valdību” un “tiesisko un ekonomisko vidi, kas dominē valstī, kurā darbojas subjekts, par kuru veic izmeklēšanu”. Atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem attiecīgie pierādījumi var būt šādi: i) pierādījumi, ka “subjekts faktiski pilda valdības funkcijas”, jo īpaši tad, ja šādi pierādījumi “liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi”, ii) pierādījumi par “valdības politikas darbības jomu un saturu attiecībā uz nozari, kurā darbojas izmeklējamais subjekts”, un iii) pierādījumi, ka valdība īsteno “būtisku kontroli pār subjektu un tā rīcību”. Veicot izmeklēšanu attiecībā uz valsts iestādi, izmeklēšanas iestādei ir “jāizvērtē un pienācīgi jāņem vērā visas attiecīgā subjekta iezīmes” un jāpārbauda visu veidu pierādījumi, kas varētu būt būtiski šim izvērtējumam; to darot, tai būtu jāizvairās “tikai vai nepamatoti koncentrēties uz kādu atsevišķu iezīmi, pienācīgi neņemot vērā citas iezīmes, kas var būt būtiskas”.

(117)

Jo īpaši PTO judikatūrā ir precizēts, ka (55): “Svarīgi ir, vai subjektam ir piešķirtas pilnvaras veikt valdības funkcijas, nevis tas, kā to panāk. Ir daudz veidu, kā valdība šaurā izpratnē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski pilda valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši tad, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu subjektu un tā darbību, konkrētos apstākļos ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un tas izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu deleģēšanu ar tiesību aktu, ar to vien, ka starp subjektu un valdību šaurā izpratnē pastāv formāla saikne, visticamāk, nepietiek, lai konstatētu, ka tam ir valdības pilnvaras. Tādēļ, piemēram, tikai fakts, ka valdība ir kāda subjekta vairākuma kapitāla daļu īpašnieks, neapliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šo subjektu, nemaz nerunājot par to, ka valdība tai būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka uz valdības kontroli norāda daudzveidīgas formālas norādes, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, tad šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras.”

(118)

Lai konkrētā gadījumā subjektu pareizi klasificētu kā valsts iestādi, var būt svarīgi izvērtēt, “vai [subjekta] funkcijas vai rīcība ir tāda, kas parasti tiek klasificēta kā valdības funkcija vai rīcība attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā” (56), kā arī kāda ir subjektu klasifikācija un funkcijas PTO dalībvalstīs kopumā. Tādējādi tas, vai funkcijas vai rīcība ir tāda, kas parasti tiek klasificēta kā valdības funkcija vai rīcība attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā, var būt būtisks apsvērums, lai noteiktu, vai konkrēts subjekts ir valsts iestāde.

(119)

Ir daudz veidu, kā valdība šaurā izpratnē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski pilda valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši tad, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi.

(120)

Pierādījumi, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār subjektu un tā rīcību, noteiktos apstākļos var būt arī pierādījumi tam, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un ka tas īsteno šādas pilnvaras valdības funkciju veikšanā. Patiešām, lai gan valdības īpašumtiesības uz subjektu nav izšķirošs kritērijs, kopā ar citiem elementiem tas var kļūt par pierādījumu. Tomēr ir maz ticams, ka vien ar formālām saiknēm starp subjektu un valdību šā jēdziena šaurā nozīmē pietiktu, lai konstatētu valdības pilnvaru pastāvēšanu. Tādēļ, piemēram, tikai fakts, ka valdība ir kāda subjekta dominējošā kapitāla daļu īpašniece, pats par sevi neliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šā subjekta rīcību, nemaz nerunājot par to, ka valdība tam būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka pastāv daudzas formālas norādes par valdības īstenotu kontroli, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, šie pierādījumi var ļaut secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras.

(121)

Izmeklēšanas attiecībā uz valsts iestādi uzmanības centrā nav tas, vai norādītā rīcība, kas šķietami liecina par finansiālu ieguldījumu, ir loģiski saistīta ar minēto valdības funkciju. Šajā ziņā juridiskais standarts valsts iestādes noteikšanai saskaņā ar SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunktu neparedz īpašas pakāpes vai rakstura saikni, kas noteikti ir jānosaka starp noteiktu valdības funkciju un konkrēto finansiālo ieguldījumu. Drīzāk attiecīgā izmeklēšana ir atkarīga no subjekta, kas īsteno šo rīcību, tā pamatīpašībām un attiecībām ar valdību. Šī koncentrēšanās uz subjektu pretstatā rīcībai, kas, iespējams, izraisījusi finansiālu ieguldījumu, atbilst faktam, ka “valdībai” (šaurā nozīmē) un “valsts iestādei”“to pamatiezīmes noteiktā mērā ir kopīgas vai pārklājas”, t. i., tās abas pēc būtības ir “valdības”.

(122)

Subjekta rīcības vai prakses raksturs noteikti var būt izmeklēšanas saistībā ar valsts iestādes esību būtisks pierādījums. Proti, subjekta rīcība (jo īpaši, ja tā liecina par “ilgstošu un sistemātisku praksi”) ir viens no dažādiem pierādījumiem, kas atkarībā no katras izmeklēšanas apstākļiem var ļaut saprast subjekta pamatiezīmes un attiecības ar valdību šaurā nozīmē. Tomēr šādu pierādījumu novērtējuma mērķis ir atbildēt uz galveno jautājumu par to, vai pašam subjektam piemīt pamatiezīmes un funkcijas, kas to ļautu klasificēt kā valsts iestādi. Piemēram, novērtējums par to, vai subjekts ir valsts iestāde Ķīnas valstij piederošu komercbanku (VPKB) kontekstā lietā DS379, ietvēra informācija, kas liecināja, ka: i) “VPKB galveno biroju vadītājus amatā ir iecēlusi valdība un ka [ĶKP] savā izvēlē saglabā būtisku ietekmi” un ii) VPKB “joprojām trūkst atbilstošu riska pārvaldības un analītisko iemaņu”. Šie pierādījumi attiecās ne tikai uz VPKB veikto kreditēšanu kā tādu, bet arī uz to organizatoriskajām iezīmēm, lēmumu pieņemšanas pilnvaru ķēdēm un vispārējām attiecībām ar ĶV. Tādējādi PTO Apelācijas institūcija (“AI”) lietā DS379 norādīja, ka, lai gan ASV Tirdzniecības departaments (“ASV TD”) ņēma vērā pierādījumus par VPKB rīcību [aizdevumu izsniegšanu], tas to darīja, veicot izmeklēšanu par šo subjektu pamatiezīmēm un to attiecībām ar ĶV. Šīs VPKB veica valdības funkcijas Ķīnas valdības vārdā.

(123)

Turklāt AI arī uzskatīja par nozīmīgu faktu, ka attiecīgā valdība izmeklēšanas laikā nesadarbojās. Patiešām, lietā DS379 AB apstiprināja USDOC konstatējumu par to, ka CFS Paper izmeklēšanā VPKB tika atzītas par valsts iestādēm, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: i) banku nozare Ķīnā gandrīz pilnībā pieder valstij, ii) Komercbanku likuma 34. pantā ir paredzēts, ka bankām “jāveic kreditēšana, ņemot vērā valsts ekonomikas vajadzības un sociālo attīstību, kā arī atbilstoši valsts rūpniecības politikai”, iii) dokumentēti pierādījumi liecina, ka VPKB joprojām trūkst atbilstošu riska pārvaldības un analītisku iemaņu, un iv) fakts, ka “[šajā] izmeklēšanā [USDOC] nesaņēma pierādījumus, kas vajadzīgi, lai visaptveroši dokumentētu procesu, atbilstoši kuram aizdevumi papīra ražošanas nozarei tika pieprasīti, piešķirti un izvērtēti” (57).

(124)

Lai noteiktu, vai valstij piederošām bankām ir valdības pilnvaras, vai arī tās īsteno šādas pilnvaras vai tādas ir tām piešķirtas, Komisija pienācīgi ņēma vērā banku pamatiezīmes un funkcijas, to attiecības ar valdību un tiesisko un ekonomisko vidi, kas dominē valstī, kurā darbojas izmeklējamais subjekts. Šajā saistībā Komisija meklēja informāciju par valsts īpašumtiesībām, kā arī formālas norādes par valdības kontroli pār valstij piederošām bankām. Ņemot vērā spēkā esošo normatīvo regulējumu, Komisija analizēja arī to, vai tiek īstenota būtiska kontrole. Šim nolūkam Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamiem faktiem, kā izklāstīts 3.4.2. iedaļā, jo ĶV atteicās nosūtīt attiecīgās anketas attiecīgajām finanšu iestādēm un sniegt pierādījumus par lēmumu pieņemšanas procesu, uz kura pamata tika piešķirti preferenciāli aizdevumi.

(125)

Valstij piederošas bankas, ko parasti dēvē par VPKB vai valsts politikas īstenošanas bankām, dominē Ķīnas banku nozarē, pateicoties savām īpašajām pamatfunkcijām (sk. 52. un 113. apsvērumu).

(126)

Tā kā valsts saglabā kontroli pār valstij piederošajām bankām vairākos veidos – tā ir ne tikai kapitāldaļu īpašniece, bet arī nodrošina partijas struktūru klātbūtni un ietekmi finanšu iestādēs un ar regulatīviem pasākumiem reglamentē banku komercdarbību noteiktās jomās (sk. 3.6.1.4. iedaļu), tā var izmantot finanšu nozares resursus virzībai uz saviem politikas mērķiem (sk. arī 142.–144. apsvērumu), tajā skaitā uz vispārējo mērķi “veicināt sociālistiskās tirgus ekonomikas attīstību”, kā to paredz Banku likuma 1. pantā (Banku likuma sīkāku analīzi sk. 3.6.1.4. iedaļā).

(127)

Tādējādi banku iestāžu pamatfunkcijas, jo īpaši kreditēšanas politika, ir formulētas tā, lai kalpotu politikas mērķiem, un banku ekonomiskā darbība ir pakārtota ĶV rūpniecības politikas prasībām. Šajā saistībā piemērojamais tiesiskais regulējums un institucionālā struktūra nodrošina, ka ikreiz, kad ĶV izvirza ekonomiskās prioritātes, piemēram, MAE ražošanas nozares attīstību, nepieciešamie līdzekļi prioritārā kārtā tiek novirzīti attiecīgajiem projektiem ar finanšu nozares starpniecību. Līdz ar to valstij piederošās bankas faktiski veic valdības funkcijas tādā ziņā, ka galvenajam vadības personālam ir jābūt saistītiem ar ĶKP biedriem (un tātad uzticīgiem pirmām kārtām partijai) un ka bankām jāveic sava pamatdarbība, pienācīgi ņemot vērā valdības iestāžu noteiktos politikas mērķus.

(128)

Kā norādīts 86. apsvērumā, ĶV atteicās nosūtīt anketas bankām, pamatojoties uz to, ka ar šo pieprasījumu tika pārkāpts SKP nolīgums, nepareizi pieprasot informāciju no Ķīnas finanšu iestādēm, nepareizi klasificējot tās kā valsts iestādes, pienācīgi nepaziņojot par tām un neņemot vērā bažas par konfidencialitāti saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem.

(129)

Izmeklēšanas gaitā Komisija precizēja savas tiesības pieprasīt datus no Ķīnas finanšu iestādēm, tostarp valstij piederošām subjektiem, kas ir Ķīnas iestāžu uzraudzībā, un apstiprināja, ka visa konfidenciālā informācija tiks pārvaldīta saskaņā ar attiecīgajiem konfidencialitātes protokoliem. Turklāt konfidencialitātes prasība ir atcelta, ko apliecina izlasē iekļauto uzņēmumu rakstiskā atļauja, kurā tie nepārprotami atsakās no savām konfidencialitātes privilēģijām.

(130)

Līdz ar to un kā izklāstīts 128. apsvērumā, neviena no valstij piederošajām finanšu iestādēm, kas izsniedza aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, neatbildēja uz īpašās anketas jautājumiem. Banku sarakstā ir šādas bankas: Agricultural Bank of China, Bank of Beijing (58), Bank of China, Bank of Communications Co. Ltd, Bank of Ningbo, China Construction Bank Corporation, China Industrial Bank Co. Ltd, China Merchants Bank, China Minsheng Bank (59), Export-Import Bank of China (EXIM bank), Industrial and Commercial Bank (ICBC), Ping An Bank (60), Shanghai Pudong Development Bank Co. Ltd, China Postal Savings Bank Co. Ltd., Bank of Changsha, Bank of Hunan, China Bohai Bank, China Development Bank, China Guangfa Bank, Commercial Bank of China, Hongkong and Shanghai Banking Corporation (HSBC), Huxia Bank, City Bank (Ķīna).

(131)

ĶV nesniedza informāciju ne par banku īpašumtiesībām, ne par to pārvaldības struktūru, riska novērtējumu vai piemēriem saistībā ar konkrētiem aizdevumiem MAE ražošanas nozarei.

(132)

Tāpēc Komisija nolēma izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu, vai minētās valstij piederošās finanšu iestādes ir atzīstamas par valsts iestādēm.

(133)

Iepriekšējā antisubsidēšanas izmeklēšanā (61) Komisija konstatēja, ka bankas, kas izmeklēšanas periodā piešķīra aizdevumus izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, daļēji vai pilnībā pieder valstij vai valstij piederošām juridiskām personām. Tā kā bankas neatbildēja uz īpašās anketas jautājumiem, Komisija izmantoja publiski pieejamu informāciju, piemēram, bankas tīmekļa vietni, gada pārskatus, informāciju, kas pieejama banku katalogos vai internetā. Saskaņā ar iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumiem Komisijas dienestu darba dokumentā (62) tika apstiprināts, ka valsts dominē banku nozarē (63) , saglabājot kontrolpaketes visās valstij piederošās komercbankās, kā arī kļūstot par vairākuma akcionāru vairākās komercbankās, kas ir akciju sabiedrības, šim nolūkam izmantojot vai nu tiešos ieguldījumus, ko veic fonds Central Huijin, vai iegādājoties akcijas netieši ar citu valstij piederošu tiesību subjektu starpniecību. Turpmāk 130. apsvērumā ir uzskaitīti ražotāju eksportētāju norādītie banku nozares subjekti, kuros valsts ir vairākuma kapitāla daļu īpašniece, un, tā kā līdzīgās izmeklēšanas (64) notika nesen un starplaikā situācija nav mainījusies, tika uzskatīts, ka visas valstij piederošās finanšu iestādes, kuras nodrošināja finansējumu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, daļēji vai pilnībā pieder valstij vai valstij piederošām juridiskām personām.

(134)

Attiecībā uz formālām norādēm par valdības kontroli pār valstij piederošām bankām, Komisija tās klasificēja pie “galvenajām valstij piederošajām finanšu iestādēm”. Konkrētāk, paziņojumā “Pagaidu noteikumi par galveno valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomēm” (65) ir noteikts: “Šajos noteikumos minētās galvenās valstij piederošās finanšu iestādes ir valstij piederošas politikas īstenošanas bankas, komercbankas, finanšu aktīvu pārvaldības sabiedrības, vērtspapīru sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības u. c. (turpmāk “valstij piederošas finanšu iestādes”), kuru uzraudzības padomes ieceļ Valsts padome”.

(135)

Galveno valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomes ieceļ saskaņā ar “Pagaidu noteikumiem par galveno valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomēm”. Pamatojoties uz minēto pagaidu noteikumu 3. un 5. pantu, Komisija konstatēja, ka uzraudzības padomes locekļus ieceļ Valsts padome un uzraudzības padome tai atskaitās, un tas liecina par valsts institucionālo kontroli pār uzņēmējdarbību, ko veic valstij piederošā banka, kura sadarbojās.

(136)

Attiecībā uz VPKB Komisija konstatēja, ka 2022. gada beigās vairāk nekā 40 % no Ķīnas finanšu sektora kopējiem aktīviem atradās sešās lielākajās bankās (66). Vismaz divas no sešām minētajām VPKB, proti, ICBC un ABC, ir starp tām finanšu iestādēm, kuras šajā izmeklēšanas periodā izsniedza aizdevumus izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām (sk. 130. apsvērumu). Valstij pieder akciju kontrolpakete gan ICBC (67), gan ABC (68). Valsts kontrolē ne tikai sešas lielākās VPKB – tai pieder ievērojams skaits kapitāldaļu arī virknē citu VPKB, kurās valsts līdzdalība visbiežāk ir netieša, piemēram, ar VPU starpniecību. Starp tām finanšu iestādēm, kuras šajā izmeklēšanā izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām piešķīra aizdevumus (pilnu sarakstu sk. 130. apsvērumā) ir vairākas VPKB, kuru īpatsvars Ķīnas banku nozares kopējos aktīvos 2021. gadā bija aptuveni 20 %, tajā skaitā, piemēram, Shanghai Pudong Development Bank, China Everbright Bank, Ping An Bank, China Minsheng Bank, taču valsts līdzdalības apmērs tādās VPKB ir atšķirīgs un svārstās no aptuveni 3 % China Minsheng Bank (69) gadījumā līdz vairāk nekā 80 % China Everbright Bank (70) gadījumā.

(137)

Komisija arī konstatēja, ka valstij piederošās finanšu iestādes 2017. gadā mainīja statūtus, lai palielinātu ĶKP lomu banku lēmumu pieņemšanā augstākajā līmenī (71).

(138)

Minētie jaunie statūti paredz, ka:

(139)

Minēto statūtu izmaiņu konkrēti piemēri attiecībā uz ICBC un ABC ir sniegti 53. apsvērumā.

(140)

Komisija arī meklēja informāciju par to, vai ĶV īstenoja būtisku kontroli pār valstij piederošu finanšu iestāžu rīcību attiecībā uz to kreditēšanas un riska novērtēšanas politiku, kad tās piešķīra aizdevumus MAE ražošanas nozarei. Šajā saistībā tika ņemti vērā šādi normatīvie dokumenti:

(141)

Iepazīstoties ar minētajiem normatīvajiem dokumentiem, Komisija konstatēja, ka ĶTR finanšu iestādes darbojas saskaņā tiesisko regulējumu, kas liek tām pielāgoties ĶV rūpniecības politikas mērķiem, kuri ietver MAE ražošanas nozares attīstību. MAE, kas atzīts par daļu no būvtehnikas nozares, ir uzsvērts galvenajos valsts un reģionālajos plānos, tai skaitā “Ražots Ķīnā 2025”, būvtehnikas nozares 14. piecgades plānā un dažādās provinču un pašvaldību attīstības stratēģijās Džedzjanā, Dzjansu un Hunaņā. Šīs politikas veicina finansiālu atbalstu, pētniecības un izstrādes stimulus un industriālu klasteru veidošanu, mudinot finanšu iestādes par prioritāti noteikt finansējumu šīs nozares uzņēmumiem.

(142)

Vispārīgi 34. pants Banku likumā, kas attiecas uz visām finanšu iestādēm, kuras darbojas Ķīnā, paredz, ka “komercbankas veic kreditēšanu atbilstoši valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes”. Lai gan Banku likuma 4. pantā ir noteikts, ka “komercbankas likumā noteiktajā kārtībā veic darījumdarbību, kurā neiejaucas neviena struktūra vai privātpersona. Komercbankas patstāvīgi uzņemas civiltiesisko atbildību ar visu savu juridiskās personas mantu,” izmeklēšanā tika konstatēts, ka Banku likuma 4. pantu piemēro, ievērojot Banku likuma 34. pantu, t. i., ja valsts noteikusi valsts politiku, tad bankas to īsteno un ievēro valsts norādījumus.

(143)

Turklāt Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pants paredz, ka “Saskaņā ar valsts politiku attiecīgie departamenti var subsidēt aizdevumu procentus ar mērķi veicināt konkrētu nozaru izaugsmi un dažu teritoriju ekonomisko attīstību”.

(144)

Tāpat arī Lēmumā Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdots sniegt kredītatbalstu konkrēti “veicināmajiem” projektiem. Kā jau paskaidrots 3.3. iedaļā un, konkrētāk, 72.–80. apsvērumā, MAE ražošanas nozares projekti ietilpst “veicināmo” projektu kategorijā. Tādējādi Lēmums Nr. 40 apliecina iepriekš konstatēto par Banku likumu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras preferenciālas kreditēšanas veidā. Komisija arī konstatēja, ka NFRA ir plašas apstiprināšanas pilnvaras attiecībā uz visiem ĶTR iedibināto finanšu iestāžu (arī privāto un ārvalstu finanšu iestāžu) pārvaldības aspektiem, piemēram (72):

(145)

Banku likums ir juridiski saistošs. Piecgades plānu un Lēmuma Nr. 40 obligātais raksturs jau ir konstatēts iepriekš 3.6.1.4. iedaļā. NFRA regulatīvo dokumentu obligātais raksturs izriet no pilnvarām, kuras tai ir dotas kā banku nozares regulatīvajai iestādei. Citu dokumentu obligāto raksturu apliecina tajos ietvertās uzraudzības un izvērtēšanas klauzulas.

(146)

Valsts padomes Lēmumā Nr. 40 visām finanšu iestādēm ir uzdots sniegt kredītatbalstu tikai veicināmās kategorijas ieguldījumu projektiem un solīts īstenot “citas preferenciālas politikas attiecībā uz projektiem, kas ietilpst veicināmo nozaru kategorijā”. Pamatojoties uz to, bankām ir jāsniedz kredītatbalsts MAE ražošanas nozarei kā veicināmai nozarei.

(147)

Piemēram, ĶKP ir jāpārrauga pat privāto komercbanku lēmumi, kuriem ir jāatbilst valsts politikai. Pašlaik viens no valsts trim plašākajiem mērķiem banku pārvaldības jomā ir nostiprināt partijas vadošo lomu banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem. Šajā saistībā CBIRC trīs gadu rīcības plānā 2020.–2022. gadam ir uzdots “turpināt pēc būtības īstenot mērķus, ko ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins izklāstīja programmatiskajā runā par finanšu sektora korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta (..). Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.

(148)

ĶV arī nesen ir noteikusi, ka pat finanšu iestāžu akcionāriem ir jāveicina ĶV kontroles īstenošana, izmantojot iestādes korporatīvās pārvaldības regulējumu, proti: “Banku un apdrošināšanas iestāžu lielie akcionāri atbalsta banku un apdrošināšanas iestādes neatkarīgas un stabilas korporatīvās vadības struktūras izveidē ar efektīvām pārbaudēm un atsvariem, kā arī mudina un atbalsta bankas un apdrošināšanas iestādes, lai nodrošinātu Puses vadības konstitucionālu integrāciju ar korporatīvo pārvaldību” (73).

(149)

Visbeidzot, NFRA noteiktie komercbanku darbības izvērtēšanas kritēriji tagad paredz, ka jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā finanšu iestādes “kalpo valsts attīstības mērķiem un reālajai ekonomikai” un kā tās “apkalpo stratēģiskas un jaunas nozares” (74).

(150)

Tāpēc Komisija secināja, ka ĶV ir izveidojusi normatīvu regulējumu, kas ir jāievēro vadītājiem un uzraudzītājiem, kuru pārziņā ir tā valstij piederošā banka, kura sadarbojās, un kurus šajos amatos iecēla ĶV, un kuriem ir pārskatatbildība pret ĶV. Tātad ĶV paļāvās uz šo normatīvo regulējumu, lai īstenotu būtisku kontroli pār tās valstij piederošās bankas, kura sadarbojās, rīcību ikreiz, kad tā izsniedza aizdevumus MAE ražošanas nozarei. Valstij piederošās bankas pamatfunkcijas ir saistītas ar konkrētajiem uzdevumiem, ko ĶV ir tai uzdevusi ar minēto normatīvo regulējumu, un tādējādi šī banka kļuva par ĶV instrumentu valdības funkciju veikšanai.

(151)

Izmeklēšanas gaitā ĶV atsaucās uz NTK sniegto Banku likuma un Banku likuma 4. panta interpretāciju, apgalvojot, ka komercbankas Ķīnā darbojas kā neatkarīgi tiesību subjekti, kas “pieņem lēmumus pašas”, “neiejaucoties nevienam subjektam vai privātpersonai”, un ka “neviens subjekts vai privātpersona nedrīkst piespiest komercbanku piešķirt aizdevumus vai sniegt garantiju”.

(152)

Kā paskaidrots iepriekš 145. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Ķīnas Banku likumam un Lēmumam Nr. 40 ir obligāts raksturs. Turklāt šīs izmeklēšanas rezultāti, kā arī Komisijas konstatējumi iepriekšējās izmeklēšanās par to pašu subsīdiju programmu (75), neapstiprina apgalvojumu, ka bankas, pieņemot lēmumus par aizdevumiem, neņem vērā valdības politiku un plānus. Piemēram, Komisija konstatēja, ka četras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas saņēma preferenciālus aizdevumus ar procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgus procentu likmēm.

(153)

Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka 4. pantu piemēro tikai tiktāl, ciktāl tas atbilst 33. pantam. Tas nozīmē, ka, lai gan bankas var darboties saskaņā ar savu vispārējo tiesisko regulējumu, tām ir jāievēro valsts politika, kad tas ir noteikts. Faktiski Banku likuma 4. pants ietilpst I nodaļā, kurā izklāstīti vispārīgie noteikumi, bet 33. pants ietilpst IV nodaļā, kurā izklāstīti pamatnoteikumi, kas attiecas uz aizdevumiem. No 33. panta formulējuma “komercbankas veic kreditēšanu atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes,” izriet, ka šim noteikumam ir nevis vadlīniju, bet gan drīzāk obligāts raksturs, un tas dod bankām skaidru rīkojumu ņemt vērā valsts rūpniecības politiku, veicot kreditēšanas darījumus. Komisija norādīja arī, ka Valsts padomes Lēmums Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdod sniegt kreditēšanas atbalstu tikai veicināmajiem projektiem un apsola īstenot “citas preferenciālas politikas attiecībā uz projektiem, kas ietilpst veicināmo nozaru kategorijā”. Lai gan minētā lēmuma 17. pantā ir arī prasīts bankām ievērot kreditēšanas principus, Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā bankas neievēroja kreditēšanas principus. Komisija pieprasīja apliecinošus dokumentus, kas pierāda, ka finanšu iestādes ievēro šādus principus. ĶV un finanšu iestādes šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai šāds novērtējums bija jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šādi fakti liecināja, ka aizdevumi ražotājiem eksportētājiem tika izsniegti neatkarīgi no to finansiālā stāvokļa un kredītspējas. Šis konstatējums nav jauns un jau tika izdarīts iepriekšējās izmeklēšanās (76), kurās Komisija iepriekš pierādīja, ka 17. pants efektīvi neievieš kreditēšanas principu veicināmajās nozarēs. Pašreizējā izmeklēšanā Komisija sadarbības trūkuma dēļ nevarēja konstatēt atbilstību, un tas vēl vairāk pastiprināja bažas par pārredzamību un pienācīgu kredītnovērtējuma procedūru ievērošanu.

(154)

Visbeidzot, kā norādīts 137. un 138. apsvērumā, tas, ka visus nozīmīgos bankas darbības un pārvaldības jautājumus izskata partija, kas ir pilnībā iekļauta banku korporatīvajā pārvaldības struktūrā, un tas, ka banku darbības rezultātus izvērtē atbilstoši to centieniem apkalpot stratēģiskus un jaunus uzņēmumus, piemēram, MAE ražošanas nozari, arī liecina par finanšu iestāžu darbības normatīvā regulējuma stingro un saistošo raksturu.

(155)

Tā kā nebija sadarbības un konkrētu pierādījumu par kredītspējas novērtējumiem, Komisija novērtēja vispārējo tiesisko vidi, kā izklāstīts 142.–150. apsvērumā, kā arī tās valstij piederošās bankas rīcību, kura sadarbojās, saistībā ar izlasē iekļautajiem uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem. Minētā rīcība neatbilda bankas oficiālajai nostājai, jo praksē valstij piederošas banka nerīkojas, pamatojoties uz rūpīgiem un tirgus apstākļos balstītiem riska novērtējumiem.

(156)

Izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām tika piešķirti aizdevumi ar procentu likmēm, kas ir zemākas par Valsts starpbanku finansēšanas centra (NIFC) paziņoto aizdevumu pamatlikmi (“APL”) vai ļoti tuvas tai. APL tika ieviesta 2019. gada 20. augustā, un tā aizstāja iepriekšējo ĶTB noteikto centrālās bankas standarta likmi (77). Finansējuma nodrošināšana ar likmēm, kas ir zemākas vai tuvas valsts bezriska procentu likmei starpbanku tirgū, skaidri liecina, ka risks netika pienācīgi ņemts vērā. Tā kā ĶV un finanšu iestādes nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, un tā secināja, ka aizdevumi, kā konstatēts turpmāk 3.6.3. iedaļā, tika piešķirti neatkarīgi no uzņēmumu reālā finanšu riska un kredītriska situācijas. Tādējādi, salīdzinot ar likmi, kas atbilst izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju riska profilam, piešķirto aizdevumu likmes bija zemākas par tirgus likmēm.

(157)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka ĶV ir izveidojusi normatīvu regulējumu aizdevumu izsniegšanai veicināmajās nozarēs un tas ir jāievēro bankas vadītājiem un uzraugiem, kurus iecēlusi ĶV un kuri atskaitās Ķīnas valdībai. Šis normatīvais regulējums neatstāja bankas vadītājiem un uzraugiem nekādu rīcības brīvību attiecībā uz to, vai ievērot vai neievērot šo regulējumu attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tādējādi nostādot bankas vadību atkarības stāvoklī.

(158)

Tādējādi ĶV paļāvās uz šo normatīvo regulējumu, lai īstenotu būtisku kontroli pār tās valstij piederošās bankas, kura sadarbojās, rīcību ikreiz, kad tā izsniedza aizdevumus MAE ražošanas nozarei.

(159)

Tā kā nebija konkrētu pierādījumu par kredītriska novērtējumiem, Komisija pārbaudīja vispārējo tiesisko vidi, ko piemēro aizdevumu izsniegšanai tādām veicināmajām nozarēm kā MAE ražošanas nozare, kopsakarā ar valstij piederošās bankas, kura sadarbojās, rīcību un konstatēja, ka banka nerīkojās, pamatojoties uz rūpīgiem un tirgus apstākļos balstītiem kredītriska novērtējumiem.

(160)

Turklāt, kā paskaidrots 152. apsvērumā, izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām neatkarīgi no to finanšu un kredītriska situācijas piešķīra aizdevumus ar procentu likmēm, kas bija zemākas par aizdevumu pamatlikmi vai tuvu tai. Tāpēc, ņemot vērā tālāk 3.6.4.3. iedaļā aprakstīto izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju riska profilu un to, ka saskaņā ar Komisijas veikto riska analīzi dažiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija jāsaņem BB kredītreitings, bet citiem B kredītreitings, un tātad jāmaksā procentu likmes, kas ievērojami pārsniedz bezriska likmi, Komisija secināja, ka attiecīgos aizdevumus piešķīra par likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.

(161)

Tāpēc Komisija secināja, ka ĶV ir īstenojusi būtisku kontroli pār valstij piederošās bankas, kas sadarbojās, rīcību attiecībā uz tās kreditēšanas politiku un riska novērtējumu saistībā ar MAE ražošanas nozari.

(162)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komercbanku likuma 4. pants nav pakārtots 34. pantam un ka 34. pants nedrīkst būt pretrunā 4. panta noteikumam par banku neatkarību. Tā arī apgalvoja, ka Banku likums neparedz nekādas soda sekas bankām, kuras neievēro 34. pantu. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pantu nevar izmantot par pamatu apgalvojumam, ka ĶV pieprasa komercbankām sniegt preferenciālus aizdevumus, norādot uz Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem pārskatīšanu. ĶV arī piebilda, ka Lēmums Nr. 40 neattiecas uz MAE ražošanas nozari, jo tikai veicināmos projektus, kas norādīti katalogā, var uzskatīt par veicinātiem.

(163)

Komisija vēlreiz atsaucās uz AI ziņojumu, kas norādīts 123. apsvērumā, kurā apstiprināts, ka bankām “jāveic kreditēšana, ņemot vērā valsts ekonomikas vajadzības un sociālo attīstību, kā arī atbilstoši valsts rūpniecības politikai”, un norādīja, ka apgalvotā sodu seku neesība nav būtiska, ņemot vērā to, ka Ķīnas banku nozare galvenokārt pieder valstij, ka komercbanku lēmumi ir jāpārrauga ĶKP un tiem jāpaliek saskaņā ar valsts politiku, jautājumiem, kurus ieinteresētās personas nav apstrīdējušas. Attiecībā uz Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pantu Komisija norādīja, ka ĶV nesniedza pierādījumus par šādu pārskatīšanu un ka pats likums nav grozīts vai atcelts, jo šis pants joprojām tiek piemērots, kā pati ĶV norādījusi savās piezīmēs par izpausto galīgo informāciju. Komisija atsaucās arī uz 59. apsvērumu, kurā tā bija secinājusi, ka MAE nozare ir daļa no katalogā uzskaitītās “lielās būvtehnikas” nozares, un tas apstiprināja, ka MAE ir veicināma nozare. Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Komisija konstatēja, ka valstij piederošās bankas īstenoja iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, veicot valdības funkcijas attiecībā uz MAE ražošanas nozari. Tāpēc tā bija rīkojusies kā valsts iestāde tādā nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru.

(165)

Turklāt, pat ja valstij piederošās finanšu iestādes nebūtu uzskatāmas par valsts iestādēm, Komisija konstatēja, ka tās ir uzskatāmas par tādām, kurām ĶV ir uzticējusi vai kuras tā ir norīkojusi pildīt parasti valdības kompetencē esošas funkcijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē (kā norādīts turpmāk 3.6.2. iedaļā). Tādējādi katrā ziņā to rīcība ir saistāma ar ĶV.

(166)

Šajā lietā Komisija konstatēja, ka šajā izmeklēšanā izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām aizdevumus ir piešķīrušas šādas bankas un privātās finanšu iestādes, kas darbojas Ķīnā, – Citibank (Ķīna) Co., Ltd., China Bohai bank, China Mingsheng bank un HSBS bank.

(167)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās (78), saskaņā ar attiecīgo analīzi, kas sniegta 140.–161. apsvērumā, tika uzskatīts, ka šīs bankas un privātās finanšu iestādes ir darbojušās NFRA (kas aizstāja CBRC) uzraudzībā un ĶV tām ir uzticējusi funkcijas vai norīkojusi tās pildīt. Tā kā netika iesniegta informācija, kurā būtu norādīts pretējais, Komisija to pašu secinājumu paturēja spēkā šajā izmeklēšanā.

(168)

Komisija analizēja, vai visām šīm finanšu iestādēm ĶV ir uzticējusi vai norīkojusi (pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē) piešķirt subsīdijas MAE ražošanas nozarei.

(169)

PTO Apelācijas institūcija ir atzinusi, ka “uzticēšana” notiek tad, kad valdība nosaka privātai organizācijai pienākumu, bet “norīkošana” attiecas uz situācijām, kad valdība īsteno savu varu pār privātu organizāciju (79). Abos gadījumos valdība izmanto privātu organizāciju kā starpnieci finansiāla ieguldījuma veikšanai, un “lielākoties ir paredzams, ka uzticēšana privātai organizācijai vai privātas organizācijas norīkošana būs saistīta ar zināmiem draudiem vai pamudinājumiem” (80). Tajā pašā laikā 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts neļauj dalībvalstīm noteikt kompensācijas pasākumus attiecībā uz ražojumiem, “ja valdība tikai īsteno savas vispārējās regulatīvās pilnvaras” (81) vai ja valdības iejaukšanās “var vai nevar izraisīt noteiktu rezultātu, vienkārši balstoties uz konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem un tirgus dalībnieku brīvas izvēles īstenošanu attiecīgajā tirgū” (82). Savukārt uzticēšana vai norīkošana drīzāk nozīmē “aktīvāku valdības rīcību, nevis tikai veicināšanas pasākumus” (83).

(170)

Komisija ņēma vērā, ka iepriekš 142.–147. apsvērumā minētais nozares normatīvais regulējums attiecas uz visām finanšu iestādēm ĶTR, arī uz privātajām finanšu iestādēm. To ilustrē tas, ka Banku likums un dažādi NFRA (iepriekš CBIRC) rīkojumi attiecas uz visām Ķīnas finansētajām un ārvalstu ieguldījumu bankām, ko pārvalda NFRA.

(171)

Turklāt vairumā gadījumu ar privātajām finanšu iestādēm noslēgto aizdevuma līgumu nosacījumi un privāto finanšu iestāžu piedāvātās kredītlikmes līdzinājās nosacījumiem līgumos ar valstij piederošām finanšu iestādēm un to piedāvātajām kredītlikmēm. Tas liecina, ka minētās bankas de facto nodrošina preferenciālus aizdevuma nosacījumus, pakļaujoties ĶV kontrolei pār banku nozari.

(172)

Tā kā no privātajām finanšu iestādēm netika saņemta citāda informācija, Komisija secināja, ka attiecībā uz MAE ražošanas nozari visām finanšu iestādēm (arī privātām finanšu iestādēm), kas darbojas Ķīnā NFRA uzraudzībā, valsts ir uzticējusi vai norīkojusi (pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē) īstenot valdības politiku un piešķirt MAE ražošanas nozarei aizdevumus ar preferenciālām likmēm (84), tādējādi funkcijas, kas neatšķiras no funkcijām, kuras parasti veic valdības.

(173)

Iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās Komisija, pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) publicēto pētījumu (85), kas liecina par neatbilstību starp starptautiskajiem un Ķīnas kredītreitingiem, jau noteica, ka Ķīnas uzņēmumiem piešķirtie iekšzemes kredītreitingi nav ticami. SVF informācija patiešām liecina, ka vietējās kredītreitingu aģentūras vairāk nekā 90 % no Ķīnas obligācijām piešķir reitingu no AA līdz AAA. Tas nav salīdzināms ar citiem tirgiem, kā ES vai Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”). Piemēram, ASV tirgū mazāk nekā 2 % no uzņēmumiem saņem šādus augstākā līmeņa reitingus. Tādējādi Ķīnas kredītreitingu aģentūru vērtējumiem ir liela nosliece uz reitingu skalas augstākajiem līmeņiem. Šīm aģentūrām ir ļoti plaša vērtējuma skala, un tās parasti vienā plašā reitinga kategorijā apvieno obligācijas, kuru saistību neizpildes riski lielā mērā atšķiras. (86). Saskaņā ar Bloomberg 2021. gada informāciju par Ķīnas obligāciju tirgu (87) obligāciju tirgū dominē piecas Ķīnas vietējās kredītreitingu aģentūras: China Chengxin, Dagong, Lianhe, Shanghai Brilliance un Golden kredītreitings, un vietējās kredītreitingu aģentūras aptuveni 90 % obligāciju vērtē ar reitingu AAA. Taču starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global daudziem no šiem emitentiem ir piešķīrusi zemāku reitingu – A un BBB (88).

(174)

Turklāt ārvalstu reitingu aģentūras, piemēram, Standard and Poor’s un Moody’s, vērtējot ārzemēs emitētas Ķīnas obligācijas, mēdz paaugstināt emitenta sākotnējo kredītreitingu, pamatojoties uz aplēsēm par uzņēmuma stratēģisko nozīmīgumu Ķīnas valdībai un netiešo garantiju ietekmi (89).

(175)

Šo analīzi papildina fakts, ka iepriekšējās lietās tika konstatēts, ka arī ĶV var izmantot savu ietekmi, lai iespaidotu kredītreitingu tirgu (90) .

(176)

Saskaņā ar informāciju, ko ĶV sniedza iepriekšējās lietās, Ķīnas obligāciju tirgū darbojas 14 kredītreitingu aģentūras, tostarp 12 iekšzemes kredītreitingu aģentūras. Otrkārt, Ķīnas kredītreitinga tirgū nav iespējams brīvi iekļūt. Tas būtībā ir slēgts tirgus, jo kredītreitingu aģentūrām, lai tās varētu sākt darboties, vispirms ir jāsaņem apstiprinājums no Ķīnas Vērtspapīru regulatīvās komisijas (“ĶVRK”) vai ĶTB (91). ĶTB 2017. gada vidū paziņoja, ka, ievērojot noteiktus nosacījumus, ārvalstu kredītreitingu aģentūras drīkstēs noteikt kredītreitingus daļai obligāciju iekšzemes tirgū. Tomēr šīs kredītreitingu aģentūras darbojas saskaņā ar Ķīnas reitingu skalu, tādēļ to reitingi nav tieši salīdzināmi ar starptautiskajiem reitingiem, kā paskaidrots 174. apsvērumā.

(177)

Allianz Global Investors 2021. gada pētījums apstiprina Komisijas konstatējumus, norādot, ka “kontinentālās Ķīnas kredītreitingu sistēma atšķiras no vispārpieņemtajiem starptautiskajiem kredītreitingu noteikšanas principiem”. Piemēram, obligācijas, kuru reitings kontinentālās Ķīnas tirgū ir AA+, starptautiskajā tirgū parasti tiktu novērtētas kā “augsta riska” obligācijas (92).

(178)

Visbeidzot, ESAO 2022. gadā norādīja, ka “kredītreitingu tirgus trūkumi, tajā skaitā mākslīgi paaugstināti reitingi un vājas brīdināšanas sistēmas, kavē obligāciju tirgus veselīgu attīstību” (93).

(179)

Turklāt Komisija ir arī noteikusi (94), ka Ķīnas kredītreitingu sistēmu nevar uzskatīt par tādu, ko virza tikai tirgus spēki, un ka tās darbības principi ir izkropļoti.

(180)

Ņemot vērā 173.–178. apsvērumā aprakstīto situāciju, Komisija secināja, ka Ķīnas kredītreitingi nesniedz ticamas aplēses par pamatā esošā aktīva kredītrisku. Reitingus izkropļo arī politikas mērķi atbalstīt galvenās stratēģiskās nozares, piemēram, MAE ražošanas nozari.

(181)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Ķīnas kredītreitingu sistēma ir uzticama un ka uzņēmumu kredītreitingi būtu jānovērtē atkārtoti. Tā arī apgalvoja, ka Komisija ir patvaļīgi novērtējusi izlasē iekļautos uzņēmumus bez nepieciešamajām zināšanām un sertifikātiem un bez visaptverošas izpratnes par izlasē iekļauto uzņēmumu darbību. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Ķīnas tirgū strādājošo reitinga aģentūru īpašumtiesības ir daudzveidīgākas, jo arvien vairāk ir starptautisku kredītreitingu aģentūru, piemēram, S&P vai Moody’s China Limited, tāpēc ir optimizētas reitingu noteikšanas metodes.

(182)

Komisija uzskatīja, ka tā nav patvaļīgi novērtējusi izlasē iekļauto uzņēmumu kredītreitingu. Gluži pretēji, Komisija rīkojās pilnīgi pārredzami un, lai noteiktu izlasē iekļauto uzņēmumu kredītreitingu, paļāvās uz virkni finanšu rādītāju. Komisija arī uzskatīja, ka ĶTR tirgus struktūras attīstība neietekmēja trūkumus, kas saistīti ar Ķīnas kredītreitingu tirgu, kā aprakstīts 173.–180. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(183)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka 14 kredītreitingu aģentūru, tai skaitā divu aizjūras aģentūru, pastāvēšana padara Ķīnas kredītreitingu tirgu stabilu un neatkarīgu. Tā piebilda, ka tas, ka Ķīnas vietējās reitingu aģentūras izmanto dažādas reitingu kategorijas, neapšauba šo aģentūru neatkarību un reitingu rezultātu autentiskumu. Tā arī apgalvoja, ka Komisijas secinājums, ka Ķīnas kredītreitingu tirgus ir “slēgts”, ir balstīts uz novecojušiem un nepareizi interpretētiem pierādījumiem, konkrētāk, CCCME uzskatīja, ka ĶVRK un ĶTB loma kredītreitingu iestāžu kvalifikācijas reglamentēšanā bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka šādām kredītreitingu aģentūrām ir nepieciešamās speciālās zināšanas, un atsaucās uz regulatīvajiem uzlabojumiem, kas atzīti 178. apsvērumā minētajā ESAO ziņojumā.

(184)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Lai gan Komisija neapstrīd, ka dažas ārvalstu aģentūras darbojas Ķīnas tirgū, tā uzskatīja, ka šādas ārvalstu aģentūras veido tikai “niecīgu daļu no Ķīnas kredītreitingu tirgū veiktajiem reitingiem” un “seko tādām pašām reitingu skalām kā Ķīnas aģentūras un ka tās piemēro paaugstinājumu novērtētajam reitingam, ņemot vērā uzņēmumu stratēģisko nozīmi ĶV un netiešās valsts garantijas” (95), tādējādi tās nevar uzskatīt par neatkarīgām. Arī attiecībā uz to, ka Komisijas sniegtie pierādījumi, iespējams, ir novecojuši, Komisija norādīja, ka CCCME selektīvi izvēlējās vecākos Komisijas iesniegtos pierādījumus un neņēma vērā vairākas atsauces uz 2021.–2022. gadu, kas ietvertas 177. un 178. apsvērumā, kā arī atsauci uz Komisijas dienestu darba dokumentu par būtiskiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā, kurš tika izdots 2024. gada aprīlī (skatīt 179. apsvērumu), kas ir ilgu laiku pēc tam, kad ĶTR sāka darboties ārvalstu kredītreitingu aģentūras. Šīs atsauces skaidri parāda, ka situācija Ķīnas kredītreitingu tirgū izmeklēšanas periodā nebija būtiski mainījusies. Attiecībā uz ĶVRK un ĶTB lomu Komisija neapstrīdēja ESAO ziņojumu un to, ka šādu struktūru loma ietver kredītreitingu aģentūru kvalifikācijas novērtējumu. Tomēr izrādījās, ka ĶTB loma neaprobežojas tikai ar šādu novērtējumu, bet ietvēra arī “kredītreitingu uzraudzību un pārvaldību visā valstī” saskaņā ar 3. pantu Pagaidu pasākumos kredītreitingu nozares pārvaldībai, ko kopīgi publicējusi Ķīnas Tautas banka, Valsts attīstības un reformu komisija, Finanšu ministrija un Ķīnas Vērtspapīru regulatīvā komisija (Rīkojums [2019] Nr. 5). Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(185)

Komisija konstatēja, ka visu četru izlasē iekļauto grupu uzņēmumi savas darbības finansēšanai izmanto īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Aizdevumus izmanto galvenokārt ikdienas darbības nodrošināšanai, apgrozāmā kapitāla vajadzībām, īpašiem projektiem un ieguldījumiem. Viena no izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām izmantoja arī ilgtermiņa eksporta kredītus.

(186)

Kā parādīts 142.–147. apsvērumā, vairāki tieši MAE ražošanas nozares uzņēmumiem adresēti juridiski dokumenti norīko finanšu iestādes piešķirt MAE ražošanas nozarei aizdevumus ar preferenciālām likmēm. Minētie dokumenti apliecina, ka finanšu iestādes piešķir preferenciālu finansējumu tikai ierobežotam skaitam uzņēmumu vai nozaru, kuras atbilst attiecīgajai ĶV politikai. Komisija uzskatīja, ka atsauce uz MAE ražošanas nozari ir pietiekami skaidra, jo šī nozare ir norādīta, minot vai nu tās nosaukumu, vai atsauci uz nozares ražojumu vai rūpniecības nozares grupu, kurā tā ietilpst. Turklāt viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saņēma aizdevumu no Ķīnas Attīstības bankas, kas atbalsta “projektus valsts atzītās galvenajās nozarēs”. Tāpēc fakts, ka ĶV atbalsta ierobežotu grupu veicināmo nozaru, kuru vidū ir MAE ražošanas nozare, padara šo subsīdiju par īpašu.

(187)

Komisija aprēķināja kompensējamās subsīdijas apjomu, pamatojoties uz atbalsta saņēmējiem piešķirto ieguvumu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums ir samaksājis par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums būtu maksājis par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas faktiski būtu varējis saņemt tirgū.

(188)

Kā paskaidrots iepriekš 3.6.1. un 3.6.2. iedaļā, Ķīnas finanšu iestāžu piešķirtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos un neatspoguļo likmes, kādas parasti tiek noteiktas funkcionējošā tirgū.

(189)

Izlasē iekļautās uzņēmumu grupas atšķīrās to vispārējā finansiālā stāvokļa ziņā. Izmeklēšanas periodā visi uzņēmumi saņēma ieguvumu no dažādu veidu aizdevumiem, kas atšķīrās atmaksas termiņa, nodrošinājuma, garantiju un citu nosacījumu ziņā. Šo abu iemeslu dēļ katram uzņēmumam bija sava vidējā procentu likme, kas balstīta uz tā saņemtajiem aizdevumiem.

(190)

Lai atspoguļotu šīs īpatnības, Komisija individuāli novērtēja katras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas finansiālo stāvokli. Šajā saistībā Komisija, kā paskaidrots turpmākajos apsvērumos, aprēķināja aizdevumu veidā piešķirto preferenciālo finansējumu pēc metodikas, ko izmantoja antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes pārveidoto alumīnija foliju, kā arī antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, antisubsidēšanas izmeklēšanās par ĶTR izcelsmes riepām, konkrētiem ĶTR izcelsmes austiem un/vai sašūtiem stikla šķiedras audumiem, ĶTR izcelsmes optiskās šķiedras kabeļiem un tādu ĶTR izcelsmes jaunu akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importu, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai (96). Rezultātā Komisija aprēķināja ieguvumu no prakses sniegt preferenciālu finansējumu aizdevumu veidā katrai izlasē iekļautajai ražotāju eksportētāju grupai atsevišķi un noteica uz izmeklējamo ražojumu attiecināmo ieguvuma daļu.

(191)

Kā minēts 90. apsvērumā, Ķīnas finanšu iestādes, kuras piešķīra aizdevumus, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas varētu precizēt veikto kredītspējas novērtējumu. Tāpēc Komisijai, lai noteiktu ieguvumu, bija jānovērtē, vai Sinoboom grupai piešķirto aizdevumu procentu likmes atbilst tirgus līmenim.

(192)

Sinoboom grupa savos 2023. gada finanšu pārskatos ir norādījusi, ka tās finansiālais stāvoklis ir rentabls un peļņas procents ir 12 %.

(193)

Savas darbības finansēšanai Sinoboom grupa izmantoja īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Komisija novērtēja grupas īstermiņa likviditāti un ilgtermiņa maksātspēju.

(194)

Attiecībā uz īstermiņa likviditāti grupas vidējais apgrozāmā kapitāla rādītājs izmeklēšanas periodā bija 1,44. Lai gan uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi ir pieņemamā līmenī, tie nav īpaši spēcīgi. Tas norāda, ka, lai gan uzņēmums tehniski spēj izpildīt savas īstermiņa saistības, tā likviditātes pozīcija ir tikai daļēji pietiekama. Negaidīta finansiāla spiediena gadījumā uzņēmumam var būt grūti turpināt darbību, nelikvidējot aktīvus vai neuzņemoties papildu parādus. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti tirgus svārstīguma vai neparedzētu notikumu gadījumā, būtu vajadzīga stabilāka likviditātes pozīcija.

(195)

Attiecībā uz maksātspēju uzņēmuma parāda attiecība pret pašu kapitālu (1,98) liecina par nopietnu paļaušanos uz parādu. Uzņēmums ir gandrīz divreiz vairāk paļaujas uz aizņemtajiem līdzekļiem nekā uz savu pašu kapitālu, kas norāda uz ievērojamu finanšu risku. Tik augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars padara uzņēmumu neaizsargātu pret procentu likmju pieaugumu vai ekonomikas lejupslīdi, jo tā spēja apkalpot parādu var būt apgrūtināta. Paļaušanās uz aizņēmuma finansējumu palielina maksātnespējas risku, jo īpaši, ja samazinās ieņēmumu pieaugums vai rentabilitāte. Šis aizņemto līdzekļu apjoms rada nopietnas bažas, un tas varētu apdraudēt uzņēmuma finansiālo stāvokli.

(196)

Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst BB kredītreitingam. Saskaņā ar Standard & Poor’s kredītreitingu definīcijām aizņēmējs ar “BB” reitingu stabilos apstākļos joprojām spēj izpildīt savas finanšu saistības. Tomēr nelabvēlīgi uzņēmējdarbības, finansiālie vai ekonomiskie apstākļi var mazināt aizņēmēja spēju vai vēlmi pildīt savas finansiālās saistības. Tāpēc šī atsauces vērtība tika uzskatīta par atbilstošu, lai atspoguļotu augsto parāda līmeni un lielo atkarību no aizņemto līdzekļu apjoma.

(197)

Lai noteiktu tirgus likmi, paredzamo prēmiju par obligācijām, ko emitējuši uzņēmumi ar šādu BB kredītreitingu, piemēroja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC paziņotajai aizdevumu pamatlikmei.

(198)

Uzcenojumu noteica, aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligāciju indeksu un ASV BB reitinga uzņēmumu obligāciju indeksu, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības nozarēm. Šādi aprēķināto relatīvo starpību pēc tam pieskaitīja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC paziņotajai aizdevumu pamatlikmei aizdevuma piešķiršanas dienā tāda paša termiņa aizdevumam. Tas tika darīts atsevišķi attiecībā katram uzņēmuma saņemtajam aizdevumam un noslēgtajam finanšu nomas darījumam.

(199)

Komisija norādīja, ka 2021. gadā kredītreitingu aģentūra Fitch ratings piešķīra Zoomlion grupai B kredītreitingu. Komisija piekrita šim reitingam, jo tas atbilst uzņēmuma finanšu profilam, kas novērtēts, pamatojoties uz finanšu pārskatiem, kuri aptver izmeklēšanas periodu.

(200)

Tā kā iestādes, kuras piešķīra aizdevumus, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kurās izskaidrots kredītspējas novērtējums, lai noteiktu ieguvumu, Komisijai bija jānovērtē, vai Zoomlion grupai piešķirto aizdevumu procentu likmes bija tirgus līmenī.

(201)

Saskaņā ar Zoomlion grupas 2023. gada finanšu pārskatiem tās finansiālais stāvoklis kopumā ir rentabls un peļņas procents ir aptuveni 8 %. Zoomlion rentabilitāte ir pieņemama, bet diezgan neliela salīdzinājumā ar nozares uzņēmumu vidējo rādītāju, un tā var ierobežot Zoomlion spēju atkārtoti ieguldīt un tikt galā ar ekonomiskām svārstībām.

(202)

Savas darbības finansēšanai grupa izmantoja īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Komisija novērtēja uzņēmuma īstermiņa likviditāti un ilgtermiņa maksātspējas stāvokli.

(203)

Attiecībā uz īstermiņa likviditāti Komisija izmantoja apgrozāmā kapitāla rādītāju. Šis rādītājs norāda uzņēmuma spēju izpildīt īstermiņa saistības, arī samaksāt īstermiņa parādus.

(204)

Izmeklēšanas periodā uzņēmuma apgrozāmā kapitāla rādītājs bija 1,17. Tas liecina, ka tās likviditāte ir pietiekama, bet nestabila, jo šis rādītājs tikai nedaudz pārsniedz pieņemamo robežvērtību. Tas arī liecina par to, ka, lai gan uzņēmums var izpildīt savas īstermiņa saistības ar saviem apgrozāmajiem līdzekļiem, jebkurš neparedzēts saistību pieaugums vai aktīvu pārvēršanas palēninājums varētu radīt problēmas. Ņemot vērā šo īstermiņa likviditātes rādītāju, Komisija secināja, ka attiecīgajam uzņēmumam bija nestabila īstermiņa likviditātes pozīcija.

(205)

Ilgtermiņa maksātspējas riska novērtējumam Komisija izmantoja parāda attiecību. Ar šo rādītāju nosaka uzņēmuma spēju izpildīt tā ilgtermiņa parādsaistības. Aizdevēji un obligāciju ieguldītāji izmanto to, lai novērtētu uzņēmuma kredītspēju.

(206)

Ar parāda attiecību nosaka saistību, jo īpaši ilgtermiņa parādu, apmēru. Šis uzņēmuma rādītājs, kas ir 1,93, liecina par lielu atkarību no parāda finansējuma, un tas ievērojami palielina finanšu risku. Augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars nozīmē, ka uzņēmumam ir grūtības izpildīt parādsaistības, jo īpaši laikā, kad samazinās ieņēmumi vai pieaug procentu likmes. Šī atkarība no parāda liecina par to, ka ir nepieciešama līdzsvarotāka kapitāla struktūra.

(207)

Uzņēmuma aktīvu izmantošanas efektivitāte nepamato augstu kredītreitingu. Aktīvu apgrozījuma rādītājs 0,3 norāda, ka uzņēmums rada tikai 0,30 ¥ ieņēmumus no katra 1 ¥ vērta aktīva, kas atspoguļo aizņemto līdzekļu neefektīvu izmantošanu. Tāpat arī aktīvu atdeve (ROA) 2,77 % apmērā ir zema, kas liecina, ka uzņēmums no saviem ieguldījumiem negūst ievērojamu vērtību. Šie rādītāji norāda uz aktīvu pārvaldības neefektivitāti, kas kavē uzņēmuma spēju gūt ieņēmumus un peļņu.

(208)

Tāpēc, ņemot vērā 202.–207. apsvērumā aprakstītās likviditātes, maksātspējas un efektivitātes problēmas, Komisija uzskatīja, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir nestabils un potenciālo aizdevēju un ieguldītāju vērtējumā uzņēmums ietilpst augsta riska kategorijā.

(209)

Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst B kredītreitingam, ko nevar klasificēt kā “ieguldījumu kategoriju”.

(210)

Pamatojoties uz publiski pieejamajiem Bloomberg datiem, Komisija tirgus likmes noteikšanai par atsauces vērtību izmantoja paredzamo prēmiju par obligācijām, ko emitējuši uzņēmumi ar B kredītreitingu, un piemēroja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC (97) paziņotajai aizdevumu pamatlikmei.

(211)

Uzcenojumu noteica, aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligāciju indeksu un ASV B reitinga uzņēmumu obligāciju indeksu, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības nozarēm. Šādi aprēķināto relatīvo starpību pēc tam pieskaitīja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC publicētajai aizdevumu pamatlikmei aizdevuma piešķiršanas dienā (98) tāda paša termiņa aizdevumam. To paveica atsevišķi katram aizdevumam, kas bija piešķirts uzņēmumu grupai.

(212)

Tāda pati situācija – tirgus kropļojumi un neatbilstoši kredītreitingi – ir arī aizdevumiem ārvalstu valūtā, jo arī šos aizdevumus piešķir tās pašas Ķīnas finanšu iestādes. Tāpēc, kā konstatēts iepriekš, atbilstīgas atsauces vērtības noteikšanai izmantoja obligācijas, ko uzņēmumi ar B kredītreitingu bija emitējuši attiecīgajā valūtā izmeklēšanas periodā.

(213)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Zoomlion grupa apgalvoja, ka finanšu rādītāju analīze nepamato zemāku kredītreitingu tādiem uzņēmumi kā Dingli grupa un Sinoboom grupa. Pēc rūpīgas un salīdzinošas dažādu izlasē iekļauto uzņēmumu stāvokļa analīzes Komisija apstiprināja savu novērtējumu, pamatojoties uz to, ka Zoomlion grupai salīdzinājumā ar pārējiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem lielākoties bija nepietiekami rezultāti.

(214)

Kā minēts 90. apsvērumā, Ķīnas finanšu iestādes, kuras piešķīra aizdevumus, nesniedza informāciju par kredītspējas novērtējumu. Tāpēc Komisijai, lai noteiktu ieguvumu, bija jānovērtē, vai Dingli grupai piešķirto aizdevumu procentu likmes atbilst tirgus līmenim.

(215)

Dingli grupa savos 2023. gada finanšu pārskatos ir norādījusi, ka tai ir augsta rentabilitāte un stabili augošs finansiālais stāvoklis ar augstu peļņas procentu (8–13 %).

(216)

Savas darbības finansēšanai Dingli grupa izmantoja īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Komisija novērtēja grupas īstermiņa likviditāti un ilgtermiņa maksātspēju.

(217)

Attiecībā uz īstermiņa likviditāti, ņemot vērā dažādu Dingli sabiedrību kopējo situāciju, uzņēmums, visticamāk, gūtu labumu no jauktas likviditātes pozīcijas. Dingli Machinery ir spēcīgs apgrozāmā kapitāla rādītājs – vairāk nekā 2, kas atspoguļo stabilu spēju izpildīt īstermiņa saistības. Tomēr Dingli Leasing apgrozāmā kapitāla rādītājs, kas ir mazāks par 1,2, norāda tikai uz nelielu spēju izpildīt īstermiņa saistības. Abu uzņēmumu apgrozāmā kapitāla rādītāja vidējais rādītājs, visticamāk, būtu starp šiem diviem skaitļiem, liecinot par to, ka, lai gan īstermiņa finanšu stabilitāte kopumā ir pieņemama, konsolidētajam subjektam būtu rūpīgi jāpārvalda likviditāte, lai izvairītos no iespējamas finansiālās spriedzes.

(218)

Attiecībā uz ilgtermiņa parādu grupai būtu augsts aizņemto līdzekļu līmenis, jo Dingli Leasing augstā parāda attiecība pret pašu kapitālu pārsniedz 2,8, savukārt Dingli Machinery konservatīvā attiecība, kas ir mazāka par 0,7, samazina kopējo finanšu risku. Kopējā parāda attiecība pret pašu kapitālu, visticamāk, būtu vidēja, bet joprojām tuvu augstākajam līmenim, un tas atspoguļo būtisku paļaušanos uz parādu. Tas rada potenciālus riskus, jo īpaši nenoteiktos ekonomiskos apstākļos.

(219)

No efektivitātes viedokļa Dingli Machinery aktīvu apgrozījums, kas ir mazāks par 0,5, ir zems, un tas liecina par zināmu neefektivitāti, savukārt Dingli Leasing aktīvu apgrozījums, kas ir mazāks par 0,15, ir ārkārtīgi zems, un tas liecina, ka uzņēmums gūst ļoti nelielus ieņēmumus no vienas aktīvu vienības. Tas norāda uz aktīvu izmantošanas kopējo neefektivitāti abos uzņēmumos. Uzņēmumam būs jākoncentrējas uz darbību optimizāciju, dīkstāves aktīvu likvidāciju vai darbības stratēģiju uzlabošanu, lai uzlabotu atdevi.

(220)

Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst BB kredītreitingam. Saskaņā ar Standard & Poor’s kredītreitingu definīcijām aizņēmējs ar “BB” reitingu stabilos apstākļos joprojām spēj izpildīt savas finanšu saistības. Tomēr nelabvēlīgi uzņēmējdarbības, finansiālie vai ekonomiskie apstākļi var mazināt aizņēmēja spēju vai vēlmi pildīt savas finansiālās saistības. Tāpēc šī atsauces vērtība tika uzskatīta par atbilstošu, lai atspoguļotu augsto parāda līmeni un lielo atkarību no aizņemto līdzekļu apjoma.

(221)

Lai noteiktu tirgus likmi, paredzamo prēmiju par obligācijām, ko emitējuši uzņēmumi ar šādu BB kredītreitingu, piemēroja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC paziņotajai aizdevumu pamatlikmei.

(222)

Uzcenojumu noteica, aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligāciju indeksu un ASV BB reitinga uzņēmumu obligāciju indeksu, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības nozarēm. Šādi aprēķināto relatīvo starpību pēc tam pieskaitīja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC paziņotajai aizdevumu pamatlikmei aizdevuma piešķiršanas dienā tāda paša termiņa aizdevumam. Tas tika darīts atsevišķi attiecībā katram uzņēmuma saņemtajam aizdevumam un noslēgtajam finanšu nomas darījumam.

(223)

Tāda pati situācija – tirgus kropļojumi un neatbilstoši kredītreitingi – ir arī aizdevumiem ārvalstu valūtā ĶTR, jo arī šos aizdevumus piešķir tās pašas Ķīnas finanšu iestādes. Tāpēc, kā konstatēts iepriekš, lai noteiktu atbilstīgu atsauces vērtību, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas periodā.

(224)

Kā minēts 90. apsvērumā, Ķīnas finanšu iestādes, kuras piešķīra aizdevumus, nesniedza informāciju par kredītspējas novērtējumu. Tāpēc Komisijai, lai noteiktu ieguvumu, bija jānovērtē, vai JLG grupai piešķirto aizdevumu procentu likmes bija preferenciālā līmenī.

(225)

JLG savos 2023. gada finanšu pārskatos ir norādījis zemu rentabilitāti (mazāku par 3 %) un aktīvu atdevi.

(226)

Savas darbības finansēšanai JLG izmantoja īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Komisija novērtēja grupas īstermiņa likviditāti un ilgtermiņa maksātspēju.

(227)

Attiecībā uz īstermiņa likviditāti grupas vidējais apgrozāmā kapitāla rādītājs izmeklēšanas periodā bija 1,40. Lai gan uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi ir pieņemamā līmenī, tie nav īpaši spēcīgi. Tas norāda, ka, lai gan uzņēmums tehniski spēj izpildīt savas īstermiņa saistības, tā likviditātes pozīcija ir tikai daļēji pietiekama. Negaidīta finansiāla spiediena gadījumā uzņēmumam var būt grūti turpināt darbību, nelikvidējot aktīvus vai neuzņemoties papildu parādus. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti tirgus svārstīguma vai neparedzētu notikumu gadījumā, būtu vajadzīga stabilāka likviditātes pozīcija.

(228)

Attiecībā uz maksātspēju uzņēmuma parāda attiecība pret pašu kapitālu 2,19 liecina par nopietnu atkarību no parāda. Uzņēmums savas darbības finansēšanai izmanto aizņemtos līdzekļus divreiz vairāk nekā pašu kapitālu, kas to pakļauj ievērojamam finanšu riskam. Tik augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars padara uzņēmumu neaizsargātu pret procentu likmju pieaugumu vai ekonomikas lejupslīdi, jo tā spēja apkalpot parādu var būt apgrūtināta. Paļaušanās uz aizņēmuma finansējumu palielina maksātnespējas risku, jo īpaši, ja samazinās ieņēmumu pieaugums vai rentabilitāte. Šis aizņemto līdzekļu apjoms rada nopietnas bažas, un tas varētu apdraudēt uzņēmuma finansiālo stāvokli.

(229)

Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst B kredītreitingam. Aizņēmējs ar “B” reitingu stabilos apstākļos joprojām spēj izpildīt savas finanšu saistības. Tomēr nelabvēlīgi uzņēmējdarbības, finansiālie vai ekonomiskie apstākļi var mazināt aizņēmēja spēju vai vēlmi pildīt savas finansiālās saistības. Tāpēc šī atsauces vērtība tika uzskatīta par atbilstošu, lai atspoguļotu augsto parāda līmeni un lielo atkarību no grupas aizņemto līdzekļu apjoma, kā arī tā vājo likviditāti un rentabilitāti.

(230)

Lai noteiktu tirgus likmi, paredzamo prēmiju par obligācijām, ko emitējuši uzņēmumi ar šādu B kredītreitingu, piemēroja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC paziņotajai aizdevumu pamatlikmei.

(231)

Uzcenojumu noteica, aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligāciju indeksu un ASV B reitinga uzņēmumu obligāciju indeksu, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības nozarēm. Šādi aprēķināto relatīvo starpību pēc tam pieskaitīja ĶTB aizdevumu standarta likmei vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC paziņotajai aizdevumu pamatlikmei aizdevuma piešķiršanas dienā tāda paša termiņa aizdevumam. Tas tika darīts atsevišķi attiecībā katram uzņēmuma saņemtajam aizdevumam un noslēgtajam finanšu nomas darījumam.

(232)

Komisija konstatēja, ka visas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā bija saņēmušas ieguvumu no aizdevumu veidā nodrošināta preferenciāla finansējuma. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma faktu, ražotāju eksportētāju ieguvumu un īpašās iezīmes, Komisija uzskatīja, ka preferenciāls finansējums aizdevumu veidā ir kompensējama subsīdija.

(233)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka atsauces vērtība, ko Komisija izmantoja, lai aprēķinātu ieguvumu un subsīdiju apjomu, ir kļūdaina. CCCME vispirms apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja izmantot citas valsts atsauces vērtību, pamatojoties uz to, ka Komisija, iespējams, nav pierādījusi, ka nepastāv dominējoši tirgus nosacījumi, kā paredzēts pamatregulas 6. panta d) punktā. Turklāt tā arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā tā nodrošināja, ka ASV uzņēmumu obligāciju indeksu starpība pietiekami atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus Ķīnā, kur izlasē iekļautie MAE ražotāji saņēma finansējumu. Otrkārt, ĶV apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja piemērot absolūto starpību, nevis relatīvo starpību, pamatojoties uz to, ka absolūtā starpība ir pietiekami ņemta vērā riska darījumos starp dažādu kredītreitingu uzņēmumu obligācijām. CCCME arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc relatīvās starpības piemērošana ir piemērotāka nekā absolūtās starpības piemērošana un kā APL ir līdzvērtīga AA reitinga procentu likmei.

(234)

Komisija uzskatīja, ka tā ir pierādījusi, ka ĶTR nepastāv dominējoši tirgus nosacījumi, tāpēc tā nevarēja aprēķināt atbilstošu atsauces vērtību, pamatojoties uz ĶTR piemērojamajiem nosacījumiem. Šajā saistībā Komisija atsaucās uz secinājumiem, kas izdarīti 3.6.1.4., 3.6.1.5. un 3.6.2. iedaļā, kurās tā norādīja, ka ĶV, sniedzot finansējumu ĶTR ekonomikas dalībniekiem, paļāvās uz normatīvo regulējumu, lai jēgpilni īstenotu kontroli pār valstij piederošām un privātām komercbankām, kas īsteno valdības politiku. Turklāt jāatgādina, ka neviena no komercbankām, kas nodrošināja finansējumu izlasē iekļautajiem ražotājiem, izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc Komisija nevarēja piekļūt informācijai par MAE ražotājiem vai citām nozarēm, ko ĶTR iestādes neveicināja.

(235)

Tā kā neviena Ķīnas finanšu iestāde nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto citas valsts atsauces vērtība. Komisija uzskatīja, ka ASV tirgus ir līdzvērtīga izmēra un piedāvā pieejamu reprezentatīvu statistiku par dažādu kredītreitingu obligācijām. Komisija arī norādīja, ka šajā saistībā neviena ieinteresētā persona neierosināja derīgu alternatīvu citas valsts atsauces vērtību.

(236)

Attiecībā uz relatīvās starpības izmantošanu Komisija vispirms atzina, ka komercbankas parasti izmanto absolūtā izteiksmē izteiktu uzcenojumu un ka šī prakse, šķiet, galvenokārt ir balstīta uz praktiskiem apsvērumiem, jo procentu likme galu galā ir absolūts skaitlis. Taču šis absolūtais skaitlis atspoguļo riska novērtējumu, kas balstīts uz relatīvu novērtējumu. Kā konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās, relatīvais novērtējums nozīmēja, ka BB reitinga kategorijā ietverta uzņēmuma saistību neizpildes risks ir par X % lielāks nekā valdības vai bezriska uzņēmuma saistību neizpildes risks. Relatīvā starpība aptver izmaiņas pamatā esošajos tirgus apstākļos, kuras netiek aptvertas, izmantojot absolūto starpību (99). Otrkārt, procentu likmes atspoguļo ne tikai uzņēmuma specifisko riska profilu, bet arī konkrētos valsts un valūtas riskus. Tādējādi relatīvā starpība aptver tādas izmaiņas pamatā esošajos tirgus apstākļos, kuras netiek aptvertas, ja ievēro absolūtās starpības loģiku. Bieži, tāpat kā šajā lietā, valsts un valūtas īpašie riski laika gaitā mainās un atšķirības dažādās valstīs ir atšķirīgas. Tā rezultātā bezriska likmes laika gaitā būtiski atšķiras, un dažreiz tās ir zemākas ASV, dažreiz Ķīnā. Šīs atšķirības saistās ar tādiem faktoriem kā IKP reālais un paredzamais pieaugums, ekonomikas sentiments un inflācijas līmeņi. Tā kā bezriska likmes laika gaitā mainās, tad viena un tā pati nominālā absolūtā starpība var liecināt par ļoti atšķirīgu riska novērtējumu. Investora skatījumā relatīvā starpība tādējādi ir labāks radītājs, jo tā atspoguļo ienesīguma starpības apmēru un kā to ietekmē bāzes procentu likmes līmenis. Treškārt, relatīvā starpība ir neitrāla arī valsts ziņā. Piemēram, ja ASV bezriska likme ir zemāka par bezriska likmi Ķīnā, tad ar šo metodi tiks iegūti augstāki absolūtie uzcenojumi. No otras puses, ja bezriska likme Ķīnā ir zemāka par bezriska likmi ASV, tad ar šo metodi tiks iegūti zemāki absolūtie uzcenojumi.

(237)

Attiecībā uz APL izmantošanu par sākumpunktu, kā norādīts 156. apsvērumā un kā atzinusi ĶV, APL atbilda vispreferenciālākai aizdevumu likmei, ko komercbanka piedāvā saviem galvenajiem klientiem (100). Pamatojoties uz to, iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(238)

Pēc galīgās un papildu informācijas izpaušanas Zoomlion grupa apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini aprēķinājusi ieguvumu summu saistībā ar aizdevumu procentiem un bankas akceptētām tratām, pamatojoties uz 360 dienām, nevis 365 dienām. Komisija šo apgalvojumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka 360 dienu termiņš ir standarta aprēķināšanas prakse, ciktāl tā attiecas uz finanšu iestādēm (101). Pamatojoties uz minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(239)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto preferenciālo finansējumu aizdevumu veidā konstatētās subsīdijas likmes izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šādas:

Preferenciāls finansējums – aizdevumi

(240)

Kredītlīnijas mērķis ir noteikt aizņēmuma limitu, ko uzņēmums jebkurā laikā var izmantot, lai finansētu savas kārtējās darbības, tādējādi padarot apgrozāmā kapitāla finansēšanu elastīgu un vajadzības gadījumā tūlītēji pieejamu. Izlasē iekļautās grupas ir noslēgušas kredītlīnijas līgumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējiem uzņēmumiem ir pieejams dažādu veidu finansējums, kas ietver visu veidu īstermiņa finansējumu, piemēram, īstermiņa aizdevumus, bankas akceptus, kredītvēstules u. tml. Turklāt saskaņā ar publikācijām par finanšu jomu arī tirgus ekonomikās finansējuma iegūšanai visbiežāk izmanto kredītlīnijas. Piemēram, tās veido vairāk nekā 80 % no banku finansējuma, kas ir piešķirts biržā kotētajiem ASV uzņēmumiem (102). Turklāt Kanādā, kur bankas akcepts nozīmē, ka akceptējošā banka uzņemas tiešas un beznosacījumu saistības (kā tas notiek arī Ķīnā), bankas parasti akceptē tikai tādas tratas, ko izdevuši uzņēmumi, kuriem konkrētajā bankā ir kredītlīnija (103). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka principā kredītlīnijas instrumentam būtu jāsedz viss izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirtais īstermiņa finansējums, piemēram, īstermiņa aizdevumi, bankas akceptētas tratas u. tml. (104)

(241)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka kredītlīnijas esība nav priekšnoteikums īstermiņa aizņēmumiem. Savās piezīmēs tā atsaucās uz zemāko banku finansējuma likmi, kas piemērojama Spānijas uzņēmumiem.

(242)

Komisija uzskatīja, ka Spānijas tirgū piemērojamā situācija nav reprezentatīva un ka piemērotāka ir statistika, kas saistīta ar ASV tirgu, kurš ir lielāks un labāk salīdzināms ar Ķīnas tirgu. Jebkurā gadījumā iepriekšējās un pašreizējās izmeklēšanas parādīja, ka Ķīnas ekonomikas dalībnieki finansējuma iegūšanai paļaujas uz šādām kredītlīnijām.

(243)

Komisija konstatēja, ka Ķīnas finanšu iestādes katrai izlasē iekļautajai grupai piešķīra kredītlīnijas saistībā ar finansējuma sniegšanu. Par kredītlīnijām slēdza pamatnolīgumus, saskaņā ar kuriem banka atļāva izlasē iekļautajiem uzņēmumiem izmantot dažādus parāda instrumentus, piemēram, apgrozāmā kapitāla aizdevumus, bankas akceptētas tratas un citus tirdzniecības finansēšanas veidus, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu.

(244)

Kā minēts iepriekš 240. apsvērumā, kredītlīnijai būtu jāsedz viss īstermiņa finansējums. Tāpēc, lai noteiktu, vai kredītlīnija sedza visu īstermiņa finansējumu, Komisija salīdzināja kredītlīniju summu, kas izmeklēšanas periodā bija pieejama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, ar īstermiņa finansējuma summu, ko šie uzņēmumi izmantoja tajā pašā periodā. Ja īstermiņa finansējuma summa pārsniedza kredītlīnijas limitu, Komisija pieskaitīja kredītlīnijas summai starpību starp ražotāju eksportētāju faktiski izmantoto summu un kredītlīnijas limitu.

(245)

Normālos tirgus apstākļos kredītlīnijām piemēro tā saucamo “noformēšanas” vai “saistību” maksu, lai kompensētu bankas izmaksas un riskus, kas ir saistīti ar kredītlīnijas atvēršanu, kā arī “atjaunošanas maksu”, kuru katru gadu iekasē par kredītlīniju atjaunošanu (105). Šīs maksas sedz administratīvās izmaksas, piemēram, pieteikuma apstrādes un drošības pārbaužu veikšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas izriet no bankām noteiktajām prudenciālajām prasībām, jo kredītlīnijas ietvaros piešķirtais kapitāls samazina bankas kapitāla rādītājus, kuru ievērošana bankai jānodrošina, lai novērstu sistēmiskus riskus. Tomēr Komisija konstatēja, ka visām izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām tika piešķirts ieguvums, jo kredītlīnijas tiem piešķīra bez maksas. Tādējādi izmeklētajām uzņēmumu grupām tika piešķirts ieguvums pamatregulas 6. panta d) punkta nozīmē.

(246)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka noformēšanas un atjaunošanas maksas ne vienmēr attiecas uz lieliem uzņēmumiem, piemēram, MAE ražotājiem, kas ir darījumdarbības attiecībās ar lielām bankām. Konkrētāk, tā apgalvoja, ka par šādām maksām parasti notiek divpusējas sarunas. Šajā saistībā CCCME norādīja uz dažām banku tīmekļa vietnēm, kas atsaucas uz “vienošanos” vai “apspriedi” par maksājamo maksu. Tomēr CCCME atzina, ka tā nevar sniegt pierādījumus par šādu sarunās nolīgto maksu likmi kredītlīniju līgumu konfidencialitātes dēļ. Tāpēc Komisija šādu apgalvojumu nevarēja uzskatīt par pamatotu un to noraidīja.

(247)

Kā minēts 144. apsvērumā, saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 finanšu iestādes sniedz kredītatbalstu veicināmajām nozarēm.

(248)

Komisija uzskatīja, ka, tā kā kredītlīnijas ir cieši saistītas ar visu veidu īstermiņa finansējumu, ko piešķīra izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tās būtu jāuzskata par preferenciāla finansiāla atbalsta veidu, ko finanšu iestādes sniedz veicināmajām nozarēm, piemēram, MAE ražošanas nozarei. Kā norādīts 3.3. iedaļā iepriekš, MAE ražošanas nozare ir viena no veicināmajām nozarēm, un tāpēc tā ir tiesīga saņemt visu iespējamo finansiālo atbalstu.

(249)

CCCME apgalvoja, ka neviens Ķīnas ekonomikas dalībnieks nemaksāja nekādu noformēšanas vai atjaunošanas maksu, un tāpēc uzskatīja, ka šāda shēma nav raksturīga MAE ražošanas nozarei.

(250)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka Ķīnas Bankas tīmekļa vietnē ir norādīts uz maksu iekasēšanu par kredītlīniju pastāvēšanu (106). Otrkārt, Komisija norādīja, ka CCCME nav pierādījusi, ka ĶTR uzņēmumi var vienlīdz gūt ieguvumu no preferenciālajiem nosacījumiem, kas novēroti attiecībā uz MAE ražošanas nozari. Turklāt, tā kā kredītlīnijas ir cieši saistītas ar citu veidu preferenciāliem aizdevumiem, piemēram, kredītaizdevumiem, un tā kā tās ir daļa no kreditēšanas atbalsta, ko īpaši sniedz veicināmajām nozarēm, 3.6.4.2. iedaļā veiktā īpašo iezīmju analīze ir attiecināma arī uz kredītlīnijām. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(251)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu Komisija par atbalsta saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskatīja starpību starp summu, ko uzņēmums samaksāja kā maksu par kredītlīnijas atvēršanu vai atjaunošanu Ķīnas finanšu iestādēs, un summu, ko uzņēmums maksātu par salīdzināmu komerciālu kredītlīniju, ja to tam piešķirtu par neizkropļotu tirgus likmi.

(252)

Neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nemaksāja maksu par kredītlīniju. Arī iepriekšējās izmeklēšanās Komisijai neizdevās noskaidrot, kādas maksas valstī iekasē par kredītlīniju. Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, dažos gadījumos no uzņēmumiem Ķīnā iekasē maksas par kredītlīniju (107), bet šo maksu apmēru nebija iespējams atrast. Tāpēc Komisija meklēja atbilstošu maksas atsauces vērtību ārpus Ķīnas. Pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, noformēšanas maksas un atjaunošanas maksas likmes tika noteiktas attiecīgi 1,75 % un 1,25 % (108).

(253)

Principā noformēšanas maksu un atjaunošanas maksu maksā kā vienreizēju maksājumu attiecīgi jaunas kredītlīnijas atvēršanas vai esošās kredītlīnijas atjaunošanas brīdī. Tomēr aprēķinu vajadzībām Komisija ņēma vērā gan līdz izmeklēšanas periodam atvērtās vai atjaunotās kredītlīnijas, kas bija pieejamas izlasē iekļautajām grupām izmeklēšanas periodā, gan arī izmeklēšanas periodā atvērtās kredītlīnijas.

(254)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka noformēšanas vai atjaunošanas maksa proporcionāli laikam būtu jāpiemēro vidējam neizmantotajam kredītlīnijas atlikumam vai kredītlimita neatmaksātajam atlikumam. Šajā ziņā CCCME atsaucās uz bankas tīmekļa vietni, kurā tika prasīta noformēšanas vai atjaunošanas maksa par neizmaksāto summu.

(255)

Komisija tam nepiekrita. Maksājamā maksa nav līdzvērtīga procentu likmei, tāpēc tās aprēķinā nebūtu jāņem vērā perioda ilgums. Turklāt Komisija uzskatīja, ka CCCME iesniegtie pierādījumi ir no dažādiem avotiem, kas nenorāda uz banku kopīgu standarta rīcību, tāpēc CCCME apgalvojums nebija pietiekami pamatots ar pierādījumiem un tādējādi tika uzskatīts par nepārliecinošu.

(256)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Zoomlion grupa norādīja, ka subsīdiju apjoma aprēķins šai shēmai attiecībā uz MAE ražotāju eksportētāju atšķīrās no tā paša aprēķina, kas tika veikts attiecībā uz mātesuzņēmumu. Proti, pirmajā gadījumā Komisija nesadalīja kopējo maksu, kas maksājama IP, pamatojoties uz katras kredītlīnijas dienām, uz kurām attiecās IP.

(257)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Komisija uzskatīja, ka noformēšanas maksu un atjaunošanas maksu maksā kā vienreizēju fiksētas summas maksājumu attiecīgi jaunas kredītlīnijas atvēršanas vai esošās kredītlīnijas atjaunošanas brīdī neatkarīgi no kredītlīnijas darbības ilguma. Tomēr Komisija arī norādīja, ka metodika, kas izmantota mātesuzņēmuma subsīdiju apjoma aprēķināšanai, neatbilda šim principam. Tas tika attiecīgi labots, lai iepriekš aprakstīto metodi piemērotu visām kredītlīnijām un uzņēmumiem. 2025. gada 21. martā. Labotie aprēķini tika atkārtoti izpausti Zoomlion grupai.

(258)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Zoomlion grupa atkārtoja savu apgalvojumu, ka ieguvuma aprēķinā būtu jāņem vērā kredītlīnijas darbības ilgums. Tā atsaucās uz 245. apsvērumu un maksu veidu (administratīvās izmaksas), kā arī uz korporatīvo finanšu literatūru (109), kurā teikts, ka “saistību maksa ir maksa, ko aizdevējs iekasē no aizņēmēja, lai kompensētu aizdevējam izmaksas, kuras saistītas ar atvērtas kredītlīnijas uzturēšanu. Maksa arī nodrošina aizdevēja solījumu nodrošināt kredītlīniju saskaņā ar saskaņotajiem noteikumiem konkrētos datumos neatkarīgi no finanšu tirgu apstākļiem. Maksa kompensē aizdevējam riskus, kas saistīti ar atvērtu kredītlīniju, neraugoties uz neskaidriem tirgus apstākļiem nākotnē un aizdevēja pašreizējo nespēju iekasēt procentus par pamatsummu”, apgalvojot, ka kredītlīnijas darbības ilgums un tās apjoms ietekmēja finanšu iestādes risku. Zoomlion grupa arī atsaucās uz faktu, ka Komisija subsīdijas aprēķinā bija ņēmusi vērā kredītlīnijas, kas atvērtas pirms izmeklēšanas perioda un tā laikā, un apgalvoja, ka šo “paralēlo” kredītlīniju pastāvēšanas dēļ subsīdiju apjoma aprēķināšanā ir jāizmanto kredītlīniju darbības ilgums. Zoomlion grupa arī uzskatīja, ka kredītlīnijas ir finanšu instruments, kas ir līdzīgs termiņa aizdevumiem un bankas akceptētām tratām, un tādējādi ieguvumu varētu aprēķināt, ņemot vērā to darbības ilgumu.

(259)

Lai gan Zoomlion grupa iesniedza šīs papildu piezīmes pēc šajā sakarā paredzētā termiņa, t. i., Zoomlion netika aicināts iesniegt piezīmes par jautājumiem, uz kuriem neattiecas papildu izpaustā informācija, Komisija šādas piezīmes ņēma vērā. Saskaņā ar 245. apsvērumu un Zoomlion grupas minēto literatūru galvenais iemesls, kāpēc finanšu iestādes iekasē maksu, ir administratīvās izmaksas par kredītlīnijas atvēršanu vai atvērtas kredītlīnijas uzturēšanu neatkarīgi no finansiālajiem apstākļiem tirgū. Šādi darījumi rada risku finanšu iestādēm, bet tas nav saistīts ar tādas kredītlīnijas darbības ilgumu, kas ekonomikas dalībniekam dara pieejamus līdzekļus, par kuriem tas parasti maksā procentus, aizņemoties līdzekļus uz noteiktu laiku, izmantojot dažādus kredītinstrumentus, piemēram, aizdevumus, kredītvēstules vai bankas akceptētas tratas. Attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas kredītlīnija, Komisija patiešām ņēma vērā šādu apjomu savos aprēķinos. Attiecībā uz “paralēlām” kredītlīnijām Komisijas analīzē atklājās, ka nebija paralēlas vai secīgas kredītlīnijas ar vienu un to pašu finanšu iestādi, tāpēc visas kredītlīnijas, par kurām tika aprēķināts ieguvums, var uzskatīt par atsevišķām kredītlīnijām, kas izmeklēšanas periodā dažādos periodos piešķīra ieguvumu Zoomlion grupai neatkarīgi no tā, kad tās piešķirtas. Komisija arī uzskatīja, ka Zoomlion grupas aprakstītie ārkārtējie piemēri nav reprezentatīvi attiecībā uz tās faktisko situāciju. Komisija arī uzskatīja, ka kredītlīnijas ir finanšu instruments, kas atšķiras no termiņa aizdevumiem vai bankas akceptētām tratām. Ja kredītlīnijas ir priekšnoteikums vai kā pamatnolīgums finansējuma saņemšanai, faktiskie finansēšanas instrumenti ir termiņa aizdevumi vai bankas akceptētas tratas. Pamatojoties uz minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(260)

Zoomlion grupa arī apgalvoja, ka maksas, kas samaksātas par kredītlīniju piešķiršanu, būtu jāatskaita no subsīdiju apjoma aprēķina. Komisija norādīja, ka šāda pieprasījuma pieņemšana nemainītu subsīdijas likmi, jo samaksātās maksas ir nenozīmīgas un neattiecas uz visām piešķirtajām kredītlīnijām.

(261)

Bankas akceptētas tratas ir finanšu produkts, kura mērķis ir aktivizēt iekšzemes naudas tirgu, paplašinot kredītiespējas. Tas ir īstermiņa finansējuma veids, kas var tratas devējam “samazināt finansējuma izmaksas un uzlabot kapitāla efektivitāti” (110). Turklāt, kā savā tīmekļa vietnē ir norādījusi ĶTB, “ar bankas akceptētu tratu var garantēt līguma slēgšanu starp pircēju un pārdevēju un tā izpildi, kā arī veicināt kapitāla apgrozījumu, izmantojot Bank of China kredītu” (111). Savukārt DBS Bank savā tīmekļa vietnē reklamē bankas akceptētas tratas, norādot, ka tas ir veids, kā “uzlabot apgrozāmo kapitālu, atliekot maksājumus” (112). Vispārējie nosacījumi bankas akceptu izdošanai un izmantošanai ir izklāstīti Ķīnas Tautas Republikas Apgrozāmo instrumentu likumā (113).

(262)

Jau iepriekšējās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka komercdarījumos maksājuma uzdevuma vietā kā maksāšanas līdzekli plaši izmanto bankas akceptētas tratas, tādējādi veicinot naudas līdzekļu apgrozījumu un uzlabojot tratas devēja apgrozāmo kapitālu (114).

(263)

Patiesi, bankas akceptētas tratas var izmantot tikai tam, lai norēķinātos par īstiem tirdzniecības darījumiem, un tratas devējam šajā saistībā ir jāsniedz pietiekami pierādījumi, piemēram, ar pirkuma/pārdevuma līgumu, rēķinu un piegādes rīkojumu u. c. Pirkuma līgumos bankas akceptētas tratas var izmantot par standarta maksāšanas līdzekli kopā ar citiem līdzekļiem, piemēram, naudas pārvedumu vai maksājuma uzdevumu.

(264)

Bankas akceptētas tratas sagatavo prasītājs (tratas devējs, kas ir arī pamatā esošā komercdarījuma pircējs), un to akceptē banka. Akceptējot tratu, banka piekrīt norādītajā datumā (atmaksas termiņa beigās) veikt tratā norādītās naudas summas beznosacījumu maksājumu tratas ņēmējam/uzrādītājam.

(265)

Parasti bankas akcepta līgumos ir ietverts to darījumu saraksts, uz kuriem attiecas tratas summa, ar maksājuma termiņa norādi piegādātājam un bankas akceptētas tratas atmaksas termiņa norādi.

(266)

Komisija arī konstatēja, ka bankas akceptētas tratas Ķīnā izdod saskaņā ar bankas akceptētas tratas līgumu, kurā norādīta banka, piegādātāji un pircējs, bankas un pircēja pienākumi un katram piegādātājam izmaksājamā summa, ar piegādātāju saskaņotais maksājuma termiņš un bankas akceptētās tratas atmaksas termiņš.

(267)

Komisija konstatēja arī, ka kredītlīniju līgumos bankas akceptētas tratas parasti uzskaita kopā ar citiem īstermiņa finanšu instrumentiem, piemēram, apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, kā iespēju izmantot finanšu limitu.

(268)

Atkarībā no katras bankas izvirzītajiem nosacījumiem var būt tā, ka tratas devējam jāveic neliels noguldījums īpašā kontā, jāiesniedz ķīla un jāmaksā pieņemšanas komisijas nauda. Katrā ziņā tratas devēja pienākums ir visu bankas akceptētas tratas summu pārskaitīt uz īpašo kontu ne vēlāk kā bankas akceptētās tratas atmaksas termiņa beigās.

(269)

Kad banka to ir akceptējusi, tratas devējs indosē bankas akceptēto tratu un kā rēķina maksājumu nodod to tratas ņēmējam, kurš pamatā esošajā komercdarījumā ir arī piegādātājs. Tādējādi tiek atceltas pircēja (tratas devēja) maksājuma saistības pret piegādātāju (tratas ņēmēju). Rodas jaunas pircēja maksājuma saistības pret akceptējošo banku par tādu pašu summu (tratas devējam ir pienākums samaksāt bankai naudas līdzekļus līdz bankas akceptētās tratas atmaksas termiņa beigām). Arī ĶV to apstiprināja pārbaudes apmeklējuma laikā iepriekšējā izmeklēšanā (115), proti, tiklīdz uzņēmums samaksā piegādātājam ar bankas akceptētu tratu, tam vairs nav saistību pret piegādātāju, taču ir saistības pret banku, jo tam, kurš pieprasīja izdot bankas akceptētu tratu, tratas atmaksas termiņa beigās būs jāsamaksā bankai pilnā apmērā. Tāpēc bankas akceptēto tratu izdošana aizstāj tratas devēja pienākumu pret piegādātāju ar pienākumu pret banku.

(270)

Bankas akceptēto tratu atmaksas termiņš ir atkarīgs no katras bankas noteiktajiem nosacījumiem un var ilgt līdz vienam gadam.

(271)

Bankas akceptētās tratas ņēmējam (vai uzrādītājam) pirms atmaksas termiņa ir trīs iespējas:

(272)

Bankas akceptētās tratas izdošanas datums parasti atbilst ar piegādātāju saskaņotajam maksājuma termiņam, bet tas var būt arī datums pirms vai pēc maksājuma termiņa. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem izdošanas datums parasti bijis pirms maksājuma termiņa, kas saskaņots ar piegādātāju, un dažos gadījumos pat pēc maksājuma termiņa. Komisija konstatēja, ka izlasē iekļauto uzņēmumu bankas akceptēto tratu atmaksas termiņš vairumā gadījumu ir no 1 līdz 12 mēnešiem pēc rēķina apmaksas termiņa.

(273)

Attiecībā uz bankas akceptēto tratu grāmatvedības uzskaiti, tratas devēji, t. i., izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, tās uzskaita kā saistības pret banku. Ķīnas Tautas bankas Kredītinformācijas centrs (“CRCP”) līdztekus aizdevumiem, akreditīviem vai tirdzniecības finansējumam atzīst bankas akceptētas tratas par bankas piešķirtu “neatmaksātu kredītu”. Būtu arī jānorāda, ka CRCP saņem informāciju no finanšu iestādēm, kas piešķir dažādu veidu aizdevumus, un ka tādējādi minētās finanšu iestādes atzīst bankas akceptētas tratas par parādnieku saistībām pret tām. Turklāt izmeklēšanas laikā iegūtie bankas akcepta līgumi paredz, ka tad, ja pircējs bankas akceptētas tratas termiņa beigu dienā nav veicis maksājumu pilnībā, tad banka nesamaksāto summu uzskata par nokavētu aizdevumu, kas jāatmaksā bankai.

(274)

Tāpēc naudas līdzekļu ziņā minētais instruments de facto nodrošina tratas devējam atliktu maksājuma termiņu, jo naudas līdzekļi darījuma summas apmērā faktiski jāsamaksā bankas akceptētās tratas atmaksas termiņa beigās, nevis brīdī, kad tratas devējam bija jāmaksā savam piegādātājam. Ja šāda finanšu instrumenta nebūtu, tad tratas devējs vai nu izmantotu savu apgrozāmo kapitālu, kas radītu izmaksas, vai arī noslēgtu līgumu ar banku par īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumu, lai samaksātu saviem piegādātājiem, un arī tas radītu izmaksas. Faktiski, maksājot ar bankas akceptētām tratām, tratas devējs izmanto piegādātās preces vai sniegtos pakalpojumus laikposmā no viena mēneša līdz vienam gadam, bet netērē naudas līdzekļus avansa maksājumiem, un tam nerodas nekādas izmaksas.

(275)

Par apliecinājumu tam, ka bankas akceptētas tratas izmanto īstermiņa aizdevumu vietā, Komisija konstatēja, ka dažiem izlasē iekļautajiem uzņēmumi, piemēram, Dingli grupai, nav tikpat kā neviena aizņēmuma. Tomēr bankas akceptētās tratas, ko šie uzņēmumi izdeva izmeklēšanas periodā, veidoja ievērojamu daļu no to saistībām.

(276)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME uzskatīja, ka bankas akceptētas tratas nav īstermiņa finansējuma veids, pamatojoties uz to, ka MAE ražotājiem bija jāatmaksā bankām bankas akceptētās tratas noteiktajā atmaksas termiņā.

(277)

Komisija nepiekrita CCCME 269.–274. apsvērumā minēto iemeslu dēļ. Bankas akceptētas tratas izmantošana nodod piegādātājam pienākumu maksāt bankai, savukārt MAE ražotājam ir maksājumu pienākums pret banku, kā atzīts tā grāmatvedības uzskaitē un kā to atzīst CRCP. Turklāt atkarībā no bankas akceptētās tratas līguma noteikumiem banka parasti sākotnējo maksājuma termiņu piegādātājam pagarina par vairākiem mēnešiem. Visbeidzot, izņemot minimālo maksu, šāds īstermiņa vai vidēja termiņa aizdevums tiek piešķirts MAE ražotājiem bez maksas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(278)

Normālos tirgus apstākļos (116) bankas akceptētas tratas kā finanšu instruments radītu tratas devējam finansējuma izmaksas. Izmeklēšanā atklājās, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi izmeklēšanas periodā izmantoja bankas akceptētas tratas un maksāja tikai komisijas maksu par bankas sniegto akcepta pakalpojumu, kas parasti ir 0,05 % no tratas nominālvērtības (117). Tomēr nevienam no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri atlika naudas līdzekļu maksājumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, izmantojot bankas akceptētas tratas, nebija jāsedz šādi iegūtā finansējuma izmaksas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmeklējamie uzņēmumi ir saņēmuši ieguvumu no bankas akceptētu tratu veidā nodrošināta finansējuma, jo tiem nebija jāsedz nekādas izmaksas par šādu finansējumu.

(279)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ĶTR ieviestā bankas akceptu sistēma ir nodrošinājusi visus izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus ar bezmaksas finansējumu to kārtējai darbībai, kā aprakstīts turpmāk 287.–291. apsvērumā, tādējādi piešķirot tiem kompensējamu ieguvumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 2. punktu.

(280)

Tas sakrīt ar Komisijas secinājumiem iepriekšējās izmeklēšanās (118) par to, ka bankas akceptētām tratām faktiski ir tāds pats mērķis un ietekme kā īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, jo uzņēmumi savas kārtējās darbības finansēšanai izmanto tās, nevis īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumus, un ka līdz ar to tiem būtu jāsedz izmaksas, kas ir līdzvērtīgas izmaksām par īstermiņa finansējumu apgrozāmā kapitāla aizdevuma veidā.

(281)

Attiecībā uz īpašajām iezīmēm finanšu iestādes saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 sniedz kredītatbalstu veicināmajām nozarēm, kā minēts 144. apsvērumā.

(282)

Komisija uzskatīja, ka bankas akceptētas tratas ir vēl viens veids, kādā finanšu iestādes sniedz preferenciālu finansiālu atbalstu veicināmajām nozarēm, piemēram, MAE ražošanas nozarei. Kā norādīts iepriekš 3.3. iedaļā, MAE ražošanas nozare tiešām ir viena no veicināmajām nozarēm, un tāpēc tā ir tiesīga saņemt visu iespējamo finansiālo atbalstu. Turklāt, tāpat kā kredītlīnijas, arī bankas akceptētas tratas ir cieši saistītas ar citiem preferenciālu aizdevumu veidiem, piemēram, aizdevumiem, un, tā kā tās ietilpst konkrēti veicināmajām nozarēm sniegtajā kredītatbalstā, arī uz tām attiecas analīze par valsts iestādes statusu un īpašajām iezīmēm, kā izklāstīts iepriekš 3.6.1.1.–3.6.1.5. iedaļā, kā arī 3.6.2.2. iedaļā par aizdevumiem.

(283)

Turklāt 2020. gadā CBIRC izdeva paziņojumu, kurā norādīja, ka nolūkā stiprināt kredītatbalstu nozīmīgāko uzņēmumu lejupējiem uzņēmumiem banku finanšu iestādes var sniegt lejupējiem uzņēmumiem kredītatbalstu preču iegādei un apmaksai bankas akceptētu tratu, iekšzemes akreditīvu, avansa finansējuma u. tml. veidā. Tādējādi bankas akceptētas tratas kā finansējuma veids ietilpst sistēmā, kuras ietvaros finanšu iestādes sniedz preferenciālu finansiālu atbalstu veicināmajām nozarēm, piemēram, MAE ražošanas nozarei.

(284)

Nav sniegti pierādījumi, ka kāds uzņēmums Ķīnas Tautas Republikā (kurš nedarbojas veicināmajā nozarē) varētu saņemt ieguvumu no bankas akceptētām tratām ar tādiem pašiem preferenciāliem noteikumiem.

(285)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka gandrīz visi uzņēmēji Ķīnā izmantoja bankas akceptētas tratas, tāpēc tās nebija īpašas. Tā piebilda, ka Komisija nav pierādījusi, ka tās ir īpašas.

(286)

Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums nav pamatots. Konkrētāk, netika iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka jebkurš uzņēmums Ķīnas Tautas Republikā (kurš nedarbojas veicināmajā nozarē) varētu saņemt ieguvumu no bankas akceptētām tratām ar tādiem pašiem preferenciāliem noteikumiem, kādi tika ievēroti attiecībā uz MAE ražošanas nozari. Pamatojoties uz minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(287)

Lai aprēķinātu kompensējamās subsīdijas apjomu, Komisija novērtēja izmeklēšanas periodā saņēmējiem piešķirto ieguvumu.

(288)

Kā minēts 275. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmantoja bankas akceptētas tratas, lai apmierinātu savas vajadzības pēc īstermiņa finansējuma, nemaksājot par to atlīdzību.

(289)

Tādējādi Komisija secināja, ka bankas akceptētu tratu devējiem būtu jāmaksā atlīdzība par finansēšanas periodu. Komisija uzskatīja, ka finansēšanas periods sākās bankas akceptētās tratas izdošanas dienā un beidzās bankas akceptētās tratas atmaksas termiņa beigās. Attiecībā uz bankas akceptētām tratām, kas izdotas pirms izmeklēšanas perioda, un bankas akceptētām tratām ar atmaksas termiņu pēc izmeklēšanas perioda beigām Komisija aprēķināja ieguvumu tikai par to finansēšanas periodu, kurš ietilpst izmeklēšanas periodā.

(290)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu, ņemot vērā apstākli, ka bankas akceptētas tratas ir īstermiņa finansējuma veids un tām faktiski ir tāds pats nolūks kā īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, Komisija uzskatīja, ka saņēmējiem tādējādi piešķirtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums faktiski bija samaksājis kā atlīdzību par finansējumu ar bankas akceptētām tratām, un summu, kas tam būtu jāmaksā, piemērojot īstermiņa finansējuma procentu likmi.

(291)

Komisija noteica ieguvumu no tā, ka nebija jāsedz izmaksas par īstermiņa finansējumu. Komisija uzskatīja, ka, kā konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās (119), par bankas akceptētajām tratām būtu jāsedz izmaksas, kas ir līdzvērtīgas izmaksām par finansējumu īstermiņa aizdevuma veidā. Tāpēc Komisija izmantoja to pašu iepriekš 3.6.4. iedaļā aprakstīto metodiku, kuru piemēroja finansējumam, ko piešķīra kā īstermiņa aizdevumus RMB valūtā.

(292)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka bankas akceptētas tratas nebūtu jāuzskata par aizdevumu, attiecībā uz kuru būtu jāizmanto standarta procentu likme, bet gan par maksājuma garantiju apmaiņā pret maksu / komisijas maksu. Šajā saistībā tā atsaucās uz Ņujorkas Federālo rezervju bankas tīmekļa vietni (120), kurā bankas akceptētas tratas un bankas garantijas ir analoģiskas.

(293)

Komisija tam nepiekrita. Ņemot vērā to bankas akceptēto tratu veidu, kas paredz pagarinātu maksājuma termiņu, izmantojot bezmaksas īstermiņa aizdevumu, Komisija uzskatīja, ka ieguvums būtu jāaprēķina, pamatojoties uz neizkropļotu standarta procentu likmi. Attiecībā uz atsauci uz Ņujorkas Federālo rezervju bankas tīmekļa vietni Komisija vispirms norādīja, ka minētais dokuments ir novecojis (1981. gads). Turklāt Ķīnas bankas akceptētu tratu sistēma atšķiras no tur aprakstītās tādā nozīmē, ka maksājuma termiņi tiek pagarināti, izmantojot bankas akceptētas tratas. Pamatojoties uz minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(294)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Zoomlion grupa norādīja, ka Komisija ir nepareizi aprēķinājusi subsīdiju apjomu saistībā ar bankas akceptētu tratu debitoru parādiem. Komisija piekrita šim apgalvojumam. Labotie aprēķini tika atkārtoti izpausti Zoomlion grupai.

(295)

Turklāt piezīmēs pēc galīgās un papildu informācijas izpaušanas Zoomlion apgalvoja, ka ieguvums, kas saistīts ar bankas akceptētām tratām, būtu jābalsta uz tratu summu, no kuras atskaitītas Zoomlion grupas sniegtās garantijas, pamatojoties uz to, ka neto summa atspoguļo finansējuma faktisko apjomu. Tā arī atkārtoja, ka maksa, ko Zoomlion grupa maksā par bankas akceptētām tratām, būtu jāatskaita no ieguvuma apjoma aprēķina.

(296)

Komisija norādīja, ka garantijas sniegšana skaidras naudas iemaksas vai cita veida garantijas veidā ir ierasta prakse un ka finanšu iestādes neaprēķina iekasējamos procentus, pamatojoties uz aizdevuma vērtību, no kuras atskaitīta skaidras naudas iemaksa vai cita aizdevēja sniegtā garantija. Komisija arī norādīja, ka Zoomlion grupas maksātā maksa nav uzskatāma par procentu maksājumu. Tā drīzāk ir administratīva maksa par bankas akceptētas tratas izdošanu. Pamatojoties uz minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(297)

Vienai no izlasē iekļautajām grupām – Zoomlion – tika piešķirts ieguvums no preferenciāla finansējuma obligāciju veidā.

—

Ķīnas Tautas Republikas Likums par vērtspapīriem (2014. gada redakcija) (“Vērtspapīru likums”) (121),

—

Ķīnas Vērtspapīru regulatīvās komisijas 2015. gada 15. janvāra Rīkojums Nr. 113 “Administratīvie pasākumi uzņēmumu obligāciju emisijai un tirdzniecībai”,

—

Valsts padomes 2011. gada 18. janvārī izdotie Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumi,

—

Ar Ķīnas Tautas bankas 2008. gada 9. aprīļa Rīkojumu Nr. 12 izdotie nefinanšu uzņēmumu aizņēmuma finansējuma instrumentu pārvaldības pasākumi starpbanku obligāciju tirgū [2008].

(298)

Tiesiskajā regulējumā noteikts, ka obligācijas Ķīnā nav iespējams brīvi emitēt vai tirgot. Atkarībā no obligāciju un emitenta veida katrai obligāciju emisijai ir jāsaņem apstiprinājums no dažādām valdības iestādēm, piemēram, ĶTB, VARK vai ĶVRK. Turklāt saskaņā ar Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumiem ir noteiktas gada kvotas uzņēmumu obligāciju emisijai.

(299)

Turklāt saskaņā ar IP laikā piemērojamo Vērtspapīru likuma 16. pantu obligāciju publiskai emisijai obligāti jāatbilst šādām prasībām: “ienākumu izmantošanas mērķis atbilst valsts rūpniecības politikai (..)” un “ienākumus no uzņēmumu obligāciju publiska piedāvājuma izmanto tikai apstiprinātam(-iem) mērķim(-iem)”. Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 12. pantā atkārtots, ka piesaistīto līdzekļu nolūkam jāatbilst valsts rūpniecības politikai. Obligāciju emisija ar šādiem nosacījumiem ir paredzēta veicināmajām nozarēm, piemēram, MAE ražošanas nozarei, un atbilst finanšu iestāžu praksei atbalstīt tādas nozares (122).

(300)

Saskaņā ar Vērtspapīru likuma 16. panta 5. punktu “uzņēmumu obligāciju kupona likme nepārsniedz Valsts padomes noteikto kupona likmi”. Turklāt Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 18. pantā teikts, ka “neviena uzņēmuma obligāciju procentu likme nepārsniedz 40 % no dominējošās procentu likmes, ko bankas maksā fiziskām personām par fiksēta termiņa krājnoguldījumiem ar tādu pašu atmaksas termiņu”.

(301)

Turklāt Administratīvo pasākumu uzņēmumu obligāciju emisijai un tirdzniecībai 18. pantā noteikts, ka tikai konkrētas obligācijas, kas atbilst stingriem kvalitātes kritērijiem, piemēram, AAA kredītreitingam, publiskiem ieguldītājiem var emitēt publiski vai publiski emitēt kvalificētiem ieguldītājiem tikai pēc emitenta ieskatiem. Uzņēmumu obligācijas, kas neatbilst šiem standartiem, var publiski emitēt tikai kvalificētiem ieguldītājiem. Tāpēc lielāko daļu uzņēmumu obligāciju emitē kvalificētiem ieguldītājiem, kurus apstiprinājusi ĶVRK un kuri ir Ķīnas institucionālie ieguldītāji.

(302)

Lai gan šā alternatīvā finansējuma avota tiesiskais un normatīvais regulējums tika skaidri noteikts, ĶV šajā saistībā atteicās sniegt jebkādu informāciju. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 28. pantu konstatējumi tika izdarīta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(303)

Turklāt saskaņā ar “Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogu”MAE ražošanas nozare ir viena no veicināmajām nozarēm un tai ir tiesības saņemt kredītatbalstu no finanšu iestādēm, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 40. Izlasē iekļauto uzņēmumu emitēto obligāciju zemā procentu likme, t. i., procentu likme, kas ir tuva APL vai zemāka par to, ir skaidra norāde, ka finanšu iestādēm, kuras visvairāk iegulda šajās obligācijās, ir noteikts pienākums sniegt šiem uzņēmumiem “kredītatbalstu” un lēmumu pieņemšanā par ieguldījumu vai finansējumu ņemt vērā nevis komerciālus apsvērumus, bet gan citus apsvērumus, piemēram, valdības politikas mērķus. Ieguldītājs, kas darbojas tirgus apstākļos, noteikti pievērstu vairāk uzmanības ieguldījumu finansiālajai atdevei un, visticamāk, neieguldītu uzņēmumu obligācijās ar ļoti zemām procentu likmēm. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu iestādēm, jo šo obligāciju atdeve ir gandrīz tāda pati vai zemāka par likmi, ar kādu tās pašas var iegūt līdzekļus no citām finanšu iestādēm.

(304)

Turklāt iepriekš 3.6.4. iedaļā izklāstītie Komisijas secinājumi par četru ražotāju eksportētāju grupu finansiālo stāvokli attiecībā uz to likviditāti un maksātspēju liecina arī par to, ka ieguldītāji, kas darbojas tirgus apstākļos, neieguldītu tādos finanšu instrumentos kā, piemēram, attiecīgo grupu obligācijas, kam ir zema finansiālā atdeve, bet ar emitenta likviditāti un maksātspēju saistītie riski ir augsti. Tāpēc Komisija uzskata, ka šādu ieguldījumu veiktu tikai ieguldītāji, kuriem ir cita motivācija, nevis finansiāla atdeve no saviem ieguldījumiem, piemēram, juridiska pienākuma izpilde nodrošināt finansējumu uzņēmumiem veicināmajās nozarēs.

(305)

Kā Bloomberg norāda 2022. gada apskatā par Ķīnas obligāciju tirgu, obligāciju starpbanku tirgū kotētās obligācijas veido 88 % no obligāciju tirdzniecības kopapjoma (123). Saskaņā ar to pašu pētījumu lielākā daļa ieguldītāju ir institucionālie ieguldītāji, tajā skaitā finanšu iestādes. Konkrētāk, 57 % no ieguldītājiem ir komercbankas, bet 3 % – politikas īstenošanas bankas (124). Tātad ieguldītāji, kas pērk obligācijas, ir galvenokārt Ķīnas bankas, tajā skaitā valstij piederošas bankas.

(306)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pastāv apstiprinošu pierādījumu kopums, kas liecina, ka lielākā daļa ieguldītāju izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajās uzņēmumu obligācijās ir finanšu iestādes, kurām ir juridisks pienākums sniegt kredītatbalstu MAE ražotājiem.

(307)

Kā aprakstīts 299. apsvērumā, Vērtspapīru likuma 16. pantā un Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 12. pantā ir noteikts, ka uzņēmumu obligāciju publiskais piedāvājums atbilst valsts rūpniecības politikai. Tas nozīmē, ka obligācijas var emitēt tikai tādiem mērķiem, kas atbilst ĶV plānošanas mērķrādītājiem attiecībā uz veicināmajām nozarēm. Institucionālajiem ieguldītājiem, kuri, kā parādīts 305. apsvērumā, lielākoties ir komercbankas un politikas īstenošanas bankas, ir jāievēro politikas ievirzes, kas ir izklāstītas Lēmumā Nr. 40, ko lasa kopā ar “Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu” un kas paredz īpašu attieksmi pret konkrētiem projektiem konkrētās veicināmajās nozarēs, piemēram, MAE ražošanas nozarē. Ar labvēlīgo attieksmi pret visām izlasē iekļautajām grupām panākts tas, ka ir pieņemts lēmums ieguldīt obligācijās, kas emitētas ar procentu likmi, kura neatbilst tirgus apstākļos balstītiem kritērijiem.

(308)

Turklāt, kā aprakstīts iepriekš 3.6.1. iedaļā, šīm finanšu iestādēm ir raksturīga spēcīga valsts klātbūtne un ĶV spēj tās būtiski ietekmēt. Vispārējais tiesiskais regulējums, kurā darbojas šīs finanšu iestādes, attiecas arī uz obligācijām.

(309)

Komisija iepriekš 164. apsvērumā secināja, ka valstij piederošas finanšu iestādes ir valsts iestādes tādā nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, un ka tās katrā ziņā tiek uzskatītas par tādām, kurām ĶV ir uzticējusi vai kuras tā ir norīkojusi veikt parasti valdības kompetencē esošas funkcijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Iepriekš 3.6.2. iedaļā Komisija secināja, ka valdība arī privātām finanšu iestādēm uztic veikt funkcijas un norīko tās veikt funkcijas.

(310)

Pamatojoties uz konkrētām obligāciju emisijām, Komisija arī meklēja konkrētus pierādījumus tam, ka ir īstenota būtiska kontrole. Tādēļ tā pārbaudīja vispārējo tiesisko vidi, kā izklāstīts iepriekš 298. apsvērumā, kopā ar konkrētiem izmeklēšanas konstatējumiem.

(311)

Komisija konstatēja, ka obligācijas emitēja ar procentu likmi, kas ir zemāka par to, kādai tai vajadzētu būt, ņemot vērā uzņēmumu finansiālo stāvokli un kredītriska situāciju, tajā skaitā zemāka par NIFC publicēto bezriska atsauces likmi, kā minēts 316. apsvērumā.

(312)

Praksē, līdzīgi kā aizdevumiem, uzņēmumu obligāciju procentu likmes ietekmē uzņēmuma kredītreitings. Tomēr Komisija 180. apsvērumā secināja, ka vietējais kredītreitingu tirgus ir izkropļots un kredītreitingi nav uzticami.

(313)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secināja, ka Ķīnas finanšu iestādes ievēroja politikas norādījumus, kas ir izklāstīti Lēmumā Nr. 40 un attiecīgajās pamatnostādnēs par obligācijām, sniedzot preferenciālu finansējumu uzņēmumiem, kuri darbojas veicināmajā nozarē, un tādējādi rīkojās vai nu kā valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, vai kā subjekti, kuriem valdība uzticējusi uzdevumu vai devusi rīkojumu (pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(314)

Organizējot tādas obligācijas emisiju, kuras procentu likme ir zemāka par emitenta faktiskajam riska profilam atbilstošu tirgus likmi, kā noteikts iepriekš 180. apsvērumā, un piekrītot ieguldīt šādā obligācijā, finanšu iestādes nodrošināja ieguvumu izlasē iekļautajiem ražotājam.

(315)

Komisija uzskatīja, ka preferenciālais finansējums obligāciju veidā ir īpašs pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo obligācijas nevar emitēt bez valdības iestāžu apstiprinājuma, un Vērtspapīru likumā ir noteikts, ka obligāciju emisijai ir jāatbilst valsts rūpniecības politikai. Kā jau minēts 80. apsvērumā, MAE ražošanas nozare tiek uzskatīta par veicināmu nozari 14. piecgades plānā (14. PP) būvniecības nozares attīstībai, ko 2021. gadā publiskoja Ķīnas Būvtehnikas nozares apvienība (ĶBNA).

(316)

Tā kā obligācijas būtībā ir cita veida parāda instruments, kas pēc būtības līdzīgs aizdevumiem, un tā kā aizdevumu aprēķināšanas metodika jau ir balstīta uz obligāciju grozu, tad Komisija nolēma izmantot iepriekš 3.6.4. iedaļā aprakstīto aizdevumu aprēķināšanas metodiku. Tas nozīmē, ka ieguvuma noteikšanai nepieciešamo, tirgus apstākļos balstīto procentu likmi par obligācijām, kuru pēc tam salīdzina ar faktisko procentu likmi, ko samaksāja uzņēmums, nosaka, ĶTB publicētajai aizdevumu pamatlikmei piemērojot relatīvo starpību starp procentu likmēm par tāda paša termiņa obligācijām, kuras ir emitējuši ASV uzņēmumi ar AA kredītreitingu un ASV uzņēmumi ar B kredītreitingu.

(317)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Zoomlion grupa konstatēja, ka Komisija, aprēķinot subsīdiju apjomu mātesuzņēmumam, ir iekļāvusi vairākas reizes vienu un to pašu obligāciju.

(318)

Komisija piekrita šim apgalvojumam un izslēdza procentu ieguvumus, kas saistībā ar vienām un tām pašām obligācijām tika ieskaitīti vairākas reizes. Labotie aprēķini tika atkārtoti izpausti Zoomlion grupai.

(319)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Zoomlion grupa iesniedza papildu piezīmes par ieguvumu aprēķinu. Šie apgalvojumi tika pieņemti, un aprēķins tika attiecīgi labots.

(320)

Komisija konstatēja, ka visām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām tika piešķirts ieguvums no preferenciāla finansējuma kredītlīniju, bankas akceptētu tratu un obligāciju veidā. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šos preferenciālā finansējuma veidus Komisija uzskatīja par kompensējamu subsīdiju.

(321)

Tā kā ar kredītlīnijām, bankas akceptētām tratām un uzņēmumu obligācijām saistīto subsīdiju apjomu aprēķinā tika izdarīti labojumi, kas izskaidroti attiecīgi 256.–260., 294.–296. un 317.–360. apsvērumā, kopējā subsīdijas likme citiem preferenciāla finansējuma veidiem Zoomlion grupai palielinājās no 4,96 % līdz 5,46 %.

(322)

Iepriekš aprakstītā preferenciāla finansējuma subsīdijas likme, ko noteica izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā, ir šāda:

Preferenciāls finansējums – citi finansējuma veidi

(323)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Sinosure uz koncesijas pamata sniedza preferenciālu eksporta kredīta apdrošināšanu veicināmajām nozarēm, piemēram, MAE ražošanas nozarei. Sinosure savā vispārējā tīmekļa vietnē norāda, ka tā veicina Ķīnas preču eksportu, jo īpaši augsto tehnoloģiju ražojumu eksportu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) pētījums liecina, ka Ķīnas augsto tehnoloģiju nozare, kurā ietilpst MAE ražošanas nozare, ir saņēmusi 21 % no kopējās Sinosure nodrošinātās eksporta kredītu apdrošināšanas (125). Turklāt Sinosure aktīvi piedalījās iniciatīvas “Ražots Ķīnā 2025” īstenošanā, mudinot uzņēmumus izmantot valsts kredītresursus, veicot zinātnisko un tehnoloģisko inovāciju un tehnoloģisko modernizāciju un palīdzot uzņēmumiem, kas saistīti ar politiku Go out, kļūt konkurētspējīgākiem globālajā tirgū (126).

(324)

Izlasē iekļautās uzņēmumu grupas izmeklēšanas periodā bija noslēgušas eksporta apdrošināšanas līgumus ar Sinosure.

(325)

Kā minēts iepriekš 102. apsvērumā, Sinosure neiesniedza informāciju par savā gada pārskatā norādītajiem ieguldījumu ienākumiem, pierādījumus par jautājumiem, kas saistīti ar tās finanšu pārskatu, piemēram, pamatdarbības izdevumiem, ieņēmumiem, ieguldījumu ienākumiem, kopējo apdrošināto summu, mašīnbūves nozarē apdrošināto summu, informāciju par tās statūtiem, informāciju par izlasē iekļautajiem ražotājiem, neraugoties uz to, ka bija piešķirtas attiecīgas uzņēmuma atļaujas, un pamatojošu informāciju par tās kredītriska novērtēšanas sistēmas neatkarību.

(326)

Tādēļ Komisijai bija jāpapildina sniegtā informācija ar pieejamajiem faktiem.

(327)

Iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās (129) un Sinosure tīmekļa vietnē (130) sniegtā informācija liecina, ka Sinosure ir valstij piederoša uz politiku vērsta apdrošināšanas sabiedrība, ko izveidojusi un atbalsta valsts, lai atbalstītu ĶTR ārējo ekonomisko un tirdzniecības attīstību un sadarbību. Tā simtprocentīgi pieder valstij. Tai ir direktoru padome un uzraudzības padome. Valdībai ir pilnvaras iecelt un atlaist uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājus. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija secināja, ka pastāv formālas norādes par valdības kontroli attiecībā uz Sinosure.

(328)

Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īstenojusi būtisku kontroli pār Sinosure darbību attiecībā uz MAE ražošanas nozari.

(329)

Saskaņā ar Paziņojumu par Ķīnas augsto tehnoloģiju ražojumu eksporta kataloga Nr. 16 2006. gada izdevuma izdošanu “ražojumiem, kas iekļauti 2006. gada Eksporta kataloga izdevumā, var piemērot preferenciālu politiku, ko valsts noteikusi augsto tehnoloģiju ražojumu eksportam”. Augsto tehnoloģiju ražojumu eksporta katalogā īpaši minēta būvtehnika (131).

(330)

14. piecgades plāna (14. PP) būvniecības nozares attīstībai, ko 2021. gadā publiskoja Ķīnas Būvtehnikas nozares apvienība (ĶBNA), pielikumā ir skaidri norādīts, ka MAE ietilpst veicināmajā nozares ražojumu kategorijā. Konkrēti, darbam augstumā paredzētas iekārtas un avārijas situācijām paredzēts aprīkojums ir minēts klasifikācijā, kas norādīta minētā pielikuma 3. lappusē. Šī iekļaušana liecina par stratēģisko uzsvaru uz modernas būvtehnikas veicināšanu un apliecina MAE pieaugošo nozīmi šajā ražošanas nozarē.

(331)

Papildus tam, kā minēts Paziņojumā par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (132), Sinosure būtu jāpalielina atbalsts galvenajām nozarēm un ražojumiem, stiprinot vispārējo atbalstu augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu, tajā skaitā “informācijas un sakaru” ražojumu, eksportam. Savas darījumdarbības centrā tai būtu jānostāda tādas augsto un jauno tehnoloģiju nozares kā MAE nozare, kas uzskaitītas Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta katalogā, un būtu jāsniedz visaptverošs atbalsts pirmparakstīšanas procedūru, robežvērtību apstiprināšanas, pieprasījumu apstrādes ātruma un likmju elastīguma ziņā. Likmju elastīguma ziņā tai būtu jāpiešķir ražojumiem maksimālās prēmijas likmes atlaide kredītu apdrošināšanas sabiedrības noteiktā mainīgā diapazona ietvaros. Turklāt Sinosure 2022. gada ziņojumā (133) ir norādīts, ka “Inženiertehnikas nozarēm (..) tika formulēti īpaši atbalsta pasākumi”. Sinosure 2023. gada pārskatā (134) arī noteikts, ka “Uzraudzības padomei bija padomdevējas loma, veicot īpašus pētījumus par (..) inženiertehnikas nozares uzņēmumu pieprasījumu”.

(332)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu regulējumu, kas jāievēro vadītājiem un uzraugiem, kurus iecēlusi ĶV un kuri atskaitās ĶV. Tāpēc, lai īstenotu būtisku kontroli pār Sinosure darbību, ĶV pamatojās uz šo normatīvo regulējumu.

(333)

Pamatojoties uz konkrētiem apdrošināšanas līgumiem, Komisija arī ievāca konkrētus pierādījumus par to, ka ir īstenota būtiska kontrole. Pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV apgalvoja, ka praksē Sinosure prēmijas ir bijušas orientētas uz tirgu un balstītas uz riska novērtēšanas principiem. Tomēr netika sniegti konkrēti piemēri attiecībā uz MAE ražošanas nozari vai izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, lai gan izlasē iekļautās grupas bija iesniegušas attiecīgas atļaujas, kas ļauj piekļūt attiecīgajiem dokumentiem.

(334)

Tā kā nebija konkrētu pierādījumu, Komisija pārbaudīja Sinosure konkrēto rīcību attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem sniegto apdrošināšanu. Šī rīcība neatbilda Sinosure oficiālajai nostājai, jo tā nebija rīkojusies, pamatojoties uz tirgus principiem.

(335)

Pēc tam, kad, pamatojoties uz Sinosure 2023. gada pārskata (135) datiem, Komisija bija salīdzinājusi visas izmaksātās summas ar visām apdrošinātajām summām, tā secināja, ka vidēji Sinosure būtu vajadzējis prēmijā iekasēt 0,29 % no apdrošinātās summas, lai segtu pieprasīto summu izmaksas (pat neņemot vērā pieskaitāmās izmaksas).

(336)

Turklāt Komisija norādīja, ka Sinosure 2022. un 2023. gadā bija iegrāmatojusi neto zaudējumus no savas pamatdarbības, t. i., eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšanas, un ka tai kopumā būtu zaudējumi, ja tā neiegrāmatotu būtiskus ieņēmumus, kas gūti no ieguldījumu ienākumiem. Kā minēts 102. apsvērumā, Sinosure nesniedza informāciju par šādiem ieguldījumu ienākumiem.

(337)

Tāpēc Komisija secināja, ka Sinosure īsteno iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, pildot valdības funkcijas attiecībā uz MAE ražošanas nozari. Sinosure bija rīkojusies kā valsts iestāde nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru. Papildus tam izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ir saņēmuši ieguvumu, jo apdrošināšana tika sniegta par zemākām likmēm nekā minimālā maksa, kas bija nepieciešama uzņēmumam Sinosure, lai segtu darbības izmaksas.

(338)

Komisija arī noteica, ka subsīdijas, kas piešķirtas eksporta apdrošināšanas programmas ietvaros, ir īpašas tāpēc, ka tās nevar iegūt, neveicot eksportu, un tādējādi to nosacījums ir eksports pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(339)

Tā kā Sinosure izmeklēšanas periodā bija dominējošs stāvoklis tirgū, Komisija nevarēja konstatēt uz tirgu balstītu iekšzemes apdrošināšanas prēmiju. Tāpēc, tāpat kā iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās, Komisija tādējādi izmantoja visatbilstošāko ārējo atsauces vērtību, par kuru bija viegli pieejama informācija, t. i., prēmiju likmes, ko Amerikas Savienoto Valstu Eksporta un importa banka piemēro ASV nefinanšu iestādēm eksportam uz ESAO valstīm.

(340)

Komisija uzskatīja, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums faktiski bija samaksājis kā apdrošināšanas prēmiju, un summu, ko tam būtu bijis jāmaksā, piemērojot 291. apsvērumā minēto ārējo prēmijas atsauces vērtību.

(341)

Sinoboom un Zoomlion saņēma ieguvumu no šīs shēmas, un, lai gan to ieguvums bija nenozīmīgs, tas tika ņemts vērā, aprēķinot to vispārējo subsīdijas starpību. Tomēr detalizētākā līmenī tiem noteiktā subsīdijas starpība noapaļošanas dēļ tika noteikta 0,00 % apmērā.

(342)

Subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu izmeklēšanas periodā tika noteikta izlasē iekļautajām grupām, ir šāda:

(343)

Dotācijas piešķīra valsts, provinču, pilsētu vai rajonu pārvaldes iestādes. Sīkāka juridiskā informācija par konkrētiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem piešķirti ieguvumi (ja tiem vispār bija juridiskais pamats), netika izpausta Komisijai. Kā minēts 101. apsvērumā, ĶV arī neiesniedza šādu informāciju.

(344)

Komisija konstatēja, ka visām četrām izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām tika piešķirts ieguvums no dažādām dotāciju programmām. Ņemot vērā dotāciju lielo skaitu, ko izlasē iekļauto uzņēmumu grupu uzskaitē atradusi Komisija, šajā regulā sniegts tikai galveno konstatējumu kopsavilkums. Pierādījumus par to, ka ir liels skaits dotāciju un ka tās piešķirtas dažādos ĶV līmeņos, sākotnēji sniedza izlasē iekļautās grupas, un to apstiprināja to finanšu pārskati un pārbaudes apmeklējumu laikā. Detalizēti konstatējumi par šīm dotācijām ir sniegti atsevišķiem uzņēmumiem to īpašajos informācijas izpaušanas dokumentos.

(345)

Šīs dotācijas bija subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo no ĶV dotāciju veidā tika nodoti līdzekļi izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām, tādējādi piešķirot ieguvumu, kas līdzvērtīgs dotācijas summai.

(346)

Komisija novērtēja visas izlasē iekļauto uzņēmumu saņemtās dotācijas un konstatēja, ka ne visas bija saistītas ar MAE ražošanu. Tomēr dotācijas, kas saistītas ar tehnoloģijām, inovācijām un attīstību, pamatlīdzekļu iegādi un rūpniecisko atbalstu un veicināšanu, tika uzskatītas par īpašām pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā, ka, šķiet, tās attiecas tikai uz konkrētiem uzņēmumiem, konkrētām nozarēm vai konkrētiem projektiem konkrētos reģionos.

(347)

Turklāt šīs dotācijas neatbilda pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta īpašu iezīmju neesības prasībai, jo nosacījumi, ar kādiem piešķir tiesības uz dotāciju, un faktiskās atlases kritēriji, kas jāizpilda uzņēmumiem, lai tie būtu tiesīgi saņemt dotāciju, nav pārredzami, objektīvi un netiek piemēroti automātiski.

(348)

Ieguvums tika aprēķināts kā summa, kas saņemta izmeklēšanas periodā vai attiecināta uz izmeklēšanas periodu, ja summa tika amortizēta tā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laikā, uz kuru attiecās pirms izmeklēšanas perioda saņemtā dotācija. Tomēr, pamatojoties uz Pamatnostādnēm subsīdijas apjoma aprēķināšanai kompensācijas maksājumu izmeklēšanā (136), izmeklēšanas periodā saņemtās vienreizējās subsīdijas, kas bija mazākas par 1 % ad valorem, tika norakstītas kā izdevumi, pat ja tās bija saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi. Šī sadales metode pilnībā atbilst PTO neformālās ekspertu grupas ziņojumam, kurā noteikts, ka dotācijas, kuru mērķis ir pamatlīdzekļu iegāde, būtu jāattiecina, lai gan “tika uzskatīts par lietderīgu, galvenokārt no administratīvo ērtību viedokļa, ka ļoti mazas subsīdijas būtu jānoraksta kā izdevumi neatkarīgi no veida vai citiem apsvērumiem. Šai robežvērtībai ieteicams noteikt līmeni, kas ir mazāks par 0,5 % no pārdošanas apjoma katrai atsevišķai subsīdijai” (137).

(349)

Iepriekš aprakstīto dotāciju programmu subsīdijas likme, kas tikai noteikta izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā, ir šāda:

Dotācijas

(350)

Visa zeme Ķīnas Tautas Republikā pieder vai nu valstij, vai kolektīvam – ciemiem vai nelielām pilsētām, un īpašumtiesības un zemi vai tām pielīdzināmas tiesības var nodot vai piešķirt uzņēmumiem vai privātpersonām. Visi zemes gabali urbanizētās teritorijās pieder valstij, savukārt visi zemes gabali lauku reģionos pieder ciemiem vai nelielām pilsētām.

(351)

Tomēr saskaņā ar ĶTR Konstitūciju un zemes izmantošanas tiesību aktiem uzņēmumi un privātpersonas var iegādāties “zemes izmantošanas tiesības” (“ZIT”). Rūpniecības zemi parasti iznomā uz 50 gadiem, un nomas tiesības var pagarināt vēl uz 50 gadiem.

(352)

ĶV norādīja, ka ZIT nav ne preces (materiāls vai kustams personīgais īpašums, kas nav nauda (138)), ne pakalpojumi, tāpēc iespējamā programma nav “preču vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo,” pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē.

(353)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pirmkārt, Rokasgrāmatā par starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistiku (“rokasgrāmata”), uz kuru ĶV atsaucas, apgalvojot, ka ZIT nav pakalpojumi, ir iekļauta kategorija, kas saistīta ar “(..) valdības pakalpojumiem, kuri nav iekļauti citur” un kuri ir identificēti kā standarta pakalpojumu galvenās sastāvdaļas. Turklāt neatkarīgi no juridiskajiem līdzekļiem, ar kādiem zeme tiek iegūta, ZIT piešķiršana tomēr galu galā ir uzskatāma par zemes nodošanu. Šajā saistībā PTO Strīdu izšķiršanas padome jau ir apstiprinājusi, ka zemi uzskata par “nekustamu” preci un ka var piemērot SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunkta iii) punktu (139). Tādējādi ZIT nodrošināšana ir preču vai pakalpojumu sniegšana.

(354)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka jēdziena “valdības pakalpojumi, kuri nav iekļauti citur” definīcija, kas precīzāk sniegta rokasgrāmatā, pierāda, ka šajā kategorijā nevar iekļaut ZIT. Pamatojoties uz to, ĶV pieprasīja izbeigt izmeklēšanu par šo programmu.

(355)

Komisija norādīja, ka neatkarīgi no iepriekšējā punkta otrais arguments, kas izklāstīts 353. apsvērumā, paliek spēkā: “ZIT piešķiršana tomēr galu galā ir uzskatāma par zemes nodošanu”. Tāpēc Komisija saglabāja savu nostāju, ka ZIT piešķiršana ir “preču un pakalpojumu” nodrošināšana, un noraidīja apgalvojumu par izbeigšanu.

(356)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums (140). Turklāt pie juridiskā pamata pieder arī šādi dokumenti:

(357)

Saskaņā ar 10. pantu “Noteikumos par valstij piederošās apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu konkursā, izsolē un kotēšanā” vietējās iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kuru atbilstoši valsts rūpniecības politikai atjaunina reizi trijos gados.

(358)

Iepriekšējās izmeklēšanās (147) Komisija konstatēja, ka cenas, ko Ķīnas Tautas Republikā maksā par ZIT (zemes izmantošanas tiesībām) nav reprezentatīvas tirgus cenas, kuru brīvā tirgū nosaka piedāvājums un pieprasījums, jo bija konstatēts, ka izsoļu sistēma ir neskaidra, nepārredzama, praksē nedarbojas un cenas patvaļīgi nosaka iestādes. Kā jau minēts iepriekšējā apsvērumā, iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas, tām nosakot cenu rūpniecības zemei, bez citiem kritērijiem liek ņemt vērā arī rūpniecības politiku.

(359)

Minētie pierādījumi ir pretrunā ĶV apgalvojumiem, ka Ķīnas Tautas Republikā par ZIT maksātās cenas ir reprezentatīvas tirgus cenas, ko brīvā tirgū nosaka piedāvājums un pieprasījums.

(360)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoti apgalvoja, ka ZIT cenu veidošanas mehānisms un ZIT tirgus Ķīnā ir skaidrs, pārredzams un funkcionāls. ĶV arī apgalvoja, ka pārbaudes procesā tā ir rūpīgi izskaidrojusi izsoļu sistēmu un cenu novērtēšanas sistēmu. ĶV apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatjaunina un jāpārskata savs viedoklis, ņemot vērā ZIT tirgu, nevis jāpaļaujas uz novecojušiem iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumiem.

(361)

Tomēr Komisija norādīja, ka iepriekšējās un nesenās antisubsidēšanas izmeklēšanās izdarītie konstatējumi bija pienācīgi pamatoti un attiecas uz tām pašām subsīdiju programmām, kas minētas šajā izmeklēšanā. Komisija katrā no šīm iepriekšējām izmeklēšanām paļāvās uz līdzīgu tiesisko regulējumu, kas reglamentē zemes izmantošanas tiesības ĶTR, un jo īpaši uz to, ka vietējās iestādes nosaka zemes cenas saskaņā ar pilsētu zemes novērtēšanas sistēmu un valdības rūpniecības politiku. Šajā izmeklēšanā netika konstatētas vērā ņemamas izmaiņas šajā ziņā, un ĶV nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par šīs politikas pārtraukšanu.

(362)

Komisija arī atgādināja, ka ĶV neiesniedza informāciju par to, kā MAE ražotāji/eksportētāji iegādājas zemi. ĶV nespēja paskaidrot, kā dažos gadījumos uzņēmumi varēja saņemt zemi bez maksas. Kā paskaidrots 106. apsvērumā, šīs nepilnības bija viens no vēstulē par 28. panta piemērošanu minētajiem jautājumiem.

(363)

Tādējādi, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā pieejamo informāciju, Komisija noraidīja minētos apgalvojumus.

(364)

Izmeklēšanas konstatējumi liecina, ka situācija Ķīnas Tautas Republikā ZIT iegādes ziņā ir nepārredzama un ka iestādes nosaka cenas patvaļīgi.

(365)

Tāpēc zemes izmantošanas tiesību piešķiršana, ko veic ĶV, būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādas preču piegādes veidā, kas piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem. Kā skaidrots iepriekš 350.–351. un 357.–359. apsvērumā, Ķīnas Tautas Republikā nav funkcionējoša zemes tirgus, un ārējas atsauces vērtības izmantošana (skatīt 369. apsvērumu) pierāda, ka summa, ko par zemes izmantošanas tiesībām maksā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, ir ievērojami zemāka nekā parastā tirgus likme.

(366)

Saistībā ar tādu uzņēmumu preferenciālu piekļuvi rūpniecības zemei, kuri darbojas konkrētās nozarēs, Komisija norādīja, ka, kā jau minēts 358. apsvērumā, vietējām iestādēm, nosakot cenu, jāņem vērā valsts rūpniecības politika. Šajā rūpniecības politikā MAE ražošanas nozare kā daļa no būvniecības nozares ir norādīta kā veicināmā nozare. Turklāt saskaņā ar Valsts padomes Lēmumu Nr. 40 valsts iestādes, piešķirot zemi, ņem vērā Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu un rūpniecības politiku. Lēmuma Nr. 40 XVIII pantā skaidri norādīts, ka nozarēm, kam “noteikti ierobežojumi”, zemes izmantošanas tiesības nebūs pieejamas. No tā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu subsīdija ir īpaša, jo zemi preferenciālā kārtā piešķir tikai tiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, šajā gadījumā – MAE ražošanas nozarē, un valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(367)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās (148) un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu par ārējo atsauces vērtību tika izmantotas zemes cenas Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķajā muitas teritorijā (“Ķīnas Taibeja”) (149). Saņēmējiem piešķirtais ieguvums tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs faktiski samaksājis (t. i., faktisko samaksāto summu, kas norādīta līgumā, un attiecīgā gadījumā līgumā norādīto cenu, no kuras atņemta vietējās valdības piešķirtās atmaksas/dotācijas summa) par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu jāmaksā, pamatojoties uz Ķīnas Taibejas atsauces vērtību.

(368)

Komisija uzskata Ķīnas Taibeju par piemērotu ārējās atsauces vērtības avotu šādu iemeslu dēļ:

(369)

Atbilstīgi iepriekšējās izmeklēšanās (150) izmantotajai metodikai Komisija izmantoja Ķīnas Taibejā noteikto vidējo zemes cenu par vienu kvadrātmetru, kas koriģēta, ņemot vērā inflāciju un IKP izmaiņas kopš attiecīgo ZIT līgumu noslēgšanas. Informācija par rūpniecības zemes cenām no 2015. gada tika iegūta no Taivānas Ekonomikas lietu ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes (151). Attiecībā uz iepriekšējiem gadiem cenas tika koriģētas, izmantojot SVF par 2015. gadu publicētos inflācijas rādītājus un IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju pašreizējās cenās ASV dolāros Ķīnas Taibejā.

(370)

ĶV apgalvoja, ka iepriekš minētās atsauces vērtības nav pareizas, jo Komisija salīdzina Ķīnas Taibejā noteiktu cenu par zemes īpašumtiesībām ar ĶTR noteikto cenu par zemes izmantošanas tiesībām uz ierobežotu laiku.

(371)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka, izvēloties Ķīnas Taibeju par atsauces vērtības avotu, par pamatu tika izmantota iepriekš 368. apsvērumā uzskaitīto vairāku faktoru pārbaude. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, pat ja starp zemes izmantošanas tiesībām kontinentālajā Ķīnā un zemes pārdošanu Ķīnas Taibejā pastāvētu zināmas tirgus apstākļu atšķirības, tās nebūtu tik būtiskas, lai padarītu Ķīnas Taibeju par nederīgu atsauces vērtības avotu. Komisija izmeklēšanas laikā nevarēja noteikt nevienu citu piemērotu atsauces vērtību vai korekcijas metodi, kas pienācīgi atspoguļotu šīs tirgus apstākļu atšķirības.

(372)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoti pauda savu nostāju, ka zemes īpašumtiesību cena nevar būt atsauces vērtība zemes izmantošanas tiesībām. Tomēr netika iesniegti jauni argumenti, kas atspēkotu Komisijas nostāju, kura pausta 368. un 371. apsvērumā. Komisija arī norāda, ka ĶV nespēja norādīt ticamu atsauces vērtību, kas atspoguļotu atšķirību starp zemes izmantošanas tiesībām un īpašumtiesībām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(373)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka Komisijas izvēle par atsauces vērtību izmantot zemes cenas Ķīnas Taibejā bija neatbilstoša, ņemot vērā būtisko ekonomiskās attīstības līmeņa un IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirību starp Ķīnas Taibeju un ĶTR (kas ir pat lielāka, ja salīdzinājumam tiek ņemta vērā tikai Hunaņas province, kurā galvenokārt notiek MAE ražošana). Šī atšķirība bija vēl būtiskāka pagātnē, kad MAE ražotāji faktiski ieguva ZIT. CCCME arī norādīja, ka korekcijas, kas veiktas atsauces vērtībā, pamatojoties uz inflāciju un IKP attīstību, nav atbilstošas, jo korekcijas indeksi atspoguļo izmaiņas Ķīnas Taibejā, kas nav salīdzināmas ar attiecīgajām norisēm ĶTR. Visbeidzot, CCCME apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi atsauces vērtības aprēķina informāciju un tādējādi atņēmusi CCCME un tās pārstāvētajiem uzņēmumiem tiesības saprast, kā tika aprēķināts subsīdiju apjoms.

(374)

Kā skaidrots 371. apsvērumā, Komisija paļāvās uz atsauces vērtību, kas tika uzskatīta par visatbilstīgāko, pat ņemot vērā atšķirības starp tirgus apstākļiem. Komisija izmeklēšanas laikā nevarēja noteikt nevienu citu piemērotu atsauces vērtību vai korekcijas metodi, kas pienācīgi atspoguļotu šīs tirgus apstākļu atšķirības. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(375)

Attiecībā uz apgalvojumu par nepietiekamu informācijas izpaušanu Komisija norādīja, ka subsīdiju apjomu aprēķini tika izpausti izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas ir CCCME biedri. Skaidrības labad šīs atsauces vērtības tika pievienotas arī atklātajiem dokumentiem.

(376)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Zoomlion grupa apgalvoja, ka subsīdiju apjoms saistībā ar šo shēmu būtu jāpārrēķina, ņemot vērā iespējamo rūpnieciskās zemes cenu neparasto attīstību Ķīnas Taibejā 2021. un 2022. gadā. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai nebūtu jāņem vērā šo divu gadu cenu līmeņi un tie būtu jāaizstāj ar iepriekšējo gadu cenu līmeņa indeksāciju.

(377)

Komisija tam nepiekrita. Šīs shēmas subsīdiju apjoma aprēķināšanas metodika un attiecīgās atsauces vērtības tika uzskatītas par precīzām, tāpēc Komisija nesaskatīja nekādu iemeslu vai faktisku vai juridisku pamatu korekcijai tikai tāpēc, ka daži MAE ražotāji ieguva ZIT konkrētos gados. Tomēr Komisija norādīja, ka Zoomlion grupa neiesniedza nekādus datus vai pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu par “rūpnieciskās zemes cenu neparasto attīstību Ķīnas Taibejā”.

(378)

Šai subsīdijai konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā ir šāda:

Zemes lietošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo

(379)

Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN likums”) augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kuriem valstij ir nepieciešams sniegt būtisku atbalstu, tiek piemērota samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15 % apmērā, nevis standarta nodokļa likme 25 % apmērā.

(380)

Šīs programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 28. pants un ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu (152) 93. pants, kā arī:

(381)

UIN likuma IV nodaļā ir noteikumi par preferenciālu nodokļu režīmu. UIN likuma 25. pantā, ar ko sākas IV nodaļa, ir paredzēts, ka “Valsts piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts”. UIN likuma 28. pantā ir noteikts, ka “uzņēmumu ienākuma nodokļa likme augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kam nepieciešams īpašs valsts atbalsts, tiek samazināta līdz 15 %”.

(382)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 93. pantā ir precizēts, ka:

“Apzīmējums “valstij atbalstāmi nozīmīgi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi”, kas minēti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 28. panta 2. noteikumā, attiecas uz uzņēmumiem, kuriem ir galvenās intelektuālā īpašuma tiesības un kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

Augsto tehnoloģiju uzņēmumu un galveno valsts atbalstīto augsto un jauno tehnoloģiju jomu identifikācijas pārvaldības pasākumus kopīgi izstrādā Valsts padomes tehnoloģiju, finanšu un nodokļu departamenti, un tie stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Valsts padome.”

(383)

Iepriekš minētajos noteikumos skaidri norādīts, ka samazinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme piemērojama vienīgi “valsts atbalstāmiem nozīmīgiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, kuriem pieder galvenās intelektuālā īpašuma tiesības un kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem, piemēram, “ietilpst galveno valsts atbalstīto augsto un jauno tehnoloģiju jomu tvērumā”.

(384)

Administratīvo pasākumu augsto tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai 11. pants paredz, ka, lai uzņēmumu noteiktu par augsto tehnoloģiju uzņēmumu, tam vienlaikus jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, to vidū: “tas ir ieguvis īpašumtiesības uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kam ir galvenā nozīme tā galveno produktu (pakalpojumu) tehniskajā nodrošināšanā, izmantojot neatkarīgu izpēti, nodošanu, piešķīrumu, apvienošanos un pārņemšanu utt.,” un “tehnoloģija, kam ir galvenā nozīme tā galveno produktu (pakalpojumu) tehniskajā nodrošināšanā, ietilpst “valsts atbalstītajās augsto tehnoloģiju jomās” iepriekš noteiktajā diapazonā”.

(385)

Uzņēmumiem, kas izmanto šo pasākumu, jāiesniedz ienākuma nodokļa deklarācija un attiecīgie pielikumi. Faktiskais ieguvuma apjoms ir norādīts nodokļu deklarācijā.

(386)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu uzņēmumi izmeklēšanas periodā kvalificējās kā augsto tehnoloģiju uzņēmumi un tādējādi tiem bija samazinātas UIN likmes 15 % apmērā. Tomēr tikai trijās no izlasē iekļautajām grupām uzņēmumi izmeklēšanas periodā faktiski saņēma ieguvumu no šīs shēmas.

(387)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(388)

Subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktiem vien šīs shēmas piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās augsto tehnoloģiju prioritārajās jomās, kuras noteikusi valsts. MAE ražošanas nozare ir šāda augsto tehnoloģiju prioritāte.

(389)

Tādējādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, skaidri ierobežo piekļuvi subsīdijai, attiecinot to tikai uz konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.

(390)

ĶV apgalvoja, ka šī subsīdiju programma nebija īpaša, jo tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, nosaka objektīvus kritērijus vai nosacījumus, kas reglamentē tiesības uz nodokļa samazinājumu un nodokļa samazinājuma summu, un ka tiesības uz nodokļa samazinājumu ir automātiskas un ka kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi tiek stingri ievēroti.

(391)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka, “ja piešķīrēja iestāde vai tiesību akti, ar kuriem saskaņā piešķīrēja iestāde darbojas, izteikti ierobežo piekļuvi subsīdijai tikai līdz zināmiem uzņēmumiem, tad šāda subsīdija ir īpaša”. Proti, attiecīgās subsīdiju shēmas juridiskais pamats ir UIN likuma IV nodaļa “Nodokļu atvieglojumi”. Minētās nodaļas nosaukums un saturs skaidri paredz īpašu preferenciālu režīmu, kas “izteikti ierobežo piekļuvi subsīdijai tikai līdz zināmiem uzņēmumiem”. Konkrētāk, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 93. pantā ir precizēts, ka “valsts atbalstāmiem nozīmīgiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem [jāatbilst konkrētiem] nosacījumiem”, piemēram, “1) ietilpst būtisko valsts atbalstīto augsto un jauno tehnoloģiju jomu tvērumā”. Kā izriet no iepriekš minētā, visiem uzņēmumiem vai nozarēm nav tiesību izmantot vienu un to pašu preferenciālo nodokļu režīmu. Tādējādi subsīdijas, kas piešķirtas atbilstoši šim atbrīvojumam no nodokļa, tika uzskatītas par īpašām saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(392)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši parastajai nodokļa likmei, un kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši samazinātai nodokļa likmei.

(393)

Šai subsīdijai konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā ir šāda:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazinājums augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem (AJTU)

(394)

Nodokļa kompensācijas pētniecībai un izstrādei paredz uzņēmumiem preferenciālu nodokļu režīmu to pētniecības un izstrādes darbībām konkrētās valsts noteiktās prioritārās tehnoloģiju jomās, ja tiek ievēroti konkrēti pētniecības un izstrādes izdevumu sliekšņi.

(395)

Proti, pētniecības un izstrādes izdevumus, kas uzņēmumam radušies, veicot pētniecības un izstrādes darbības, no 2023. gada 1. janvāra papildus faktisko izdevumu atskaitījumam atskaita papildu 100 % no faktiskajiem pētniecības un izstrādes izdevumiem pirms nodokļu nomaksas, ar nosacījumu, ka minētie izdevumi netiek pārvērsti nemateriālajos aktīvos un iekļauti kārtējā peļņā un zaudējumos.

(396)

Ja minētie izdevumi ir pārvērsti nemateriālajos aktīvos, šādus izdevumus var amortizēt pēc likmes 200 % apmērā no nemateriālo aktīvu izmaksām pirms nodokļu nomaksas no 2023. gada 1. janvāra.

(397)

Programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 30. panta 1. punkts kopā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 95. pantu, kā arī šādi paziņojumi:

(398)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļauto grupu uzņēmumi saņēma “papildu atskaitījumus no pētniecības un izstrādes izdevumiem, kas radušies, pētot un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, jaunus ražojumus un jaunus paņēmienus”.

(399)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(400)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau tiesību akti ierobežo šā pasākuma piemērošanu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem rodas pētniecības un izstrādes izdevumi konkrētās prioritārās augsto tehnoloģiju jomās, kuras noteikusi valsts, piemēram, MAE ražošanas nozarē. Tādējādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, skaidri ierobežo piekļuvi subsīdijai, attiecinot to tikai uz konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.

(401)

ĶV apgalvoja, ka “pētniecības un izstrādes liela apjoma atskaitījumi” nav īpaši, jo tā ir vispārēja nodokļu politika, kuras mērķis ir mudināt uzņēmumus palielināt ieguldījumus pētniecības un izstrādes darbībās. ĶV norādīja, ka programmas piemērošanai ir objektīvi kritēriji un nosacījumi, un programmu piemēro automātiski, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi.

(402)

Komisija nepiekrita ĶV traktējumam attiecībā uz tiesību aktiem un īstenošanas pasākumiem, kas liecina, ka programma attiecas tikai uz konkrētām nozarēm un uzņēmumiem, kurus atbalsta ĶV, pamatojoties uz kritērijiem, kas acīmredzami nav neitrāli, piemēram, ka tie ietilpst “būtisko valsts atbalstīto augsto un jauno tehnoloģiju jomu” tvērumā. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās augsto tehnoloģiju jomās, piemēram, MAE ražošanas nozarē. Turklāt UIN likuma 30. pantā ir paredzēts, ka pētniecības un izstrādes izdevumus, kas radušies uzņēmumiem, kuri darbojas jaunu tehnoloģiju, jaunu ražojumu un jaunu paņēmienu izstrādē, var papildus atskaitīt laikā, kad tiek aprēķināti ar nodokli apliekamie ienākumi, UIN likuma īstenošanas noteikumu 95. pantā ir paskaidrots, kas ir atskaitījums, savukārt Paziņojuma par pētniecības un izstrādes izdevumu samazināšanas uzlabošanu 4. pantā ir uzskaitītas nozares, uz kurām neattiecas atskaitīšana pirms nodokļiem (ar zināmu rīcības brīvību, jo saraksts beidzas ar formulējumu “(..) un jebkuras citas nozares, ko noteikusi Finanšu ministrija un Valsts nodokļu administrācija”).

(403)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisijas apgalvojums, ka “programma attiecas tikai uz konkrētām nozarēm un uzņēmumiem, kurus atbalsta ĶV (..), piemēram, ka tie ietilpst “būtisko valsts atbalstīto augsto un jauno tehnoloģiju jomu” tvērumā”, ir kļūdains.

(404)

Tomēr ĶV atzina, ka šī programma ir attiecināma tikai uz uzņēmumiem, kuriem rodas izdevumi saistībā ar jaunu tehnoloģiju, jaunu ražojumu un jaunu procesu pētniecību un izstrādi. Netika paskaidrots, kā šajā kontekstā būtu jādefinē vārds “jauns”. ĶV arī nesniedza piezīmes par nepārprotamo rīcības brīvību, kas ļauj iestādēm konkrētas nozares izslēgt no šā nodokļa atskaitījuma piemērošanas. Tāpēc Komisija nepiekrita ĶV apgalvojumam, ka šīs programmas attiecināmība bija “skaidri un objektīvi noteikta tiesību aktos”. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(405)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši parastajai nodokļa likmei, un kopējo nodokli, kurš maksājams pēc faktisko pētniecības un izstrādes izmaksu atskaitīšanas 100 % apmērā.

(406)

Šai subsīdijai konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā ir šāda:

Pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšana pirms nodokļiem

(407)

UIN likums piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts, un jo īpaši atbalsttiesīgajiem rezidentuzņēmumiem atbrīvojumu no nodokļa, ar kuru apliek ienākumus no kapitālieguldījumiem, piemēram, dividendes un bonusus.

(408)

Programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 26. panta 2. punkts kopā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumiem.

(409)

UIN likuma 25. pantā, ar ko sākas IV nodaļa “Preferenciāla nodokļu politika”, ir paredzēts, ka “Valsts piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts”. Turklāt 26. panta 2. punktā ir paredzēts, ka atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams ienākumiem no kapitālieguldījumiem “atbalstiesīgajiem rezidentuzņēmumiem”, kas, šķiet, ierobežo tā piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz konkrētiem rezidentuzņēmumiem.

(410)

Komisija konstatēja, ka viens uzņēmums, kurš ietverts vienā no izlasē iekļautajām grupām, ir saņēmis kvalificētiem rezidentuzņēmumiem piešķiramo atbrīvojumu no nodokļa, ar ko apliek ienākumus no dividendēm.

(411)

Komisija uzskatīja, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(412)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka šīs programmas mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas, un tāpēc tā nepiešķir uzņēmumiem papildu nodokļu atvieglojumus, atsakoties no ieņēmumi, kas citādi būtu iekasējami, vai neiekasējot tos.

(413)

Lai gan Komisija piekrita, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana ir starptautiski atzīta nodokļu prakse, tā nav vienādi piemērojama visās valstīs. ĶV nav pierādījusi, kā attiecīgais atskaitījums konkrēti novērš nodokļu dubulto uzlikšanu (proti, pierādot, ka dividendes, uz kurām attiecas atbrīvojums, tiek apliktas ar nodokli citur un ka šis noteikums attiecas tikai uz nodokļu dubultas uzlikšanas situācijām). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(414)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktiem vien šā atbrīvojuma piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz kvalificētiem rezidentuzņēmumiem, kurus būtiski atbalsta valsts un kuru attīstību veicina valsts. Tādējādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem darbojas piešķīrēja iestāde, skaidri ierobežo piekļuvi subsīdijai, attiecinot to tikai uz konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.

(415)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisijas secinājumi par to, ka šī programma ir attiecināma tikai uz dažiem uzņēmumiem, ir kļūdaini, jo Komisija ir nepareizi interpretējusi UIN likuma 26. pantā izmantoto terminu “kvalificēts”. ĶV norādīja, ka vārds “kvalificēts” tur tika lietots saistībā ar “kvalificētiem ienākumiem no ieguldījumiem”, nevis saistībā ar “kvalificētiem rezidentuzņēmumiem”.

(416)

Komisija tam nepiekrita. UIN likuma 26. panta 2. punkts ir daļa no IV nodaļas “Nodokļu atvieglojumi”, kurā ir paredzēti vairāki preferenciālie nodokļu režīmi, kas ir vispārējo nodokļu noteikumu izņēmumi. Turklāt UIN likuma 25. pantā, ar ko sākas IV nodaļa “Preferenciāla nodokļu politika”, ir paredzēts, ka “Valsts piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts”. Arī 26. panta 2. punktā ir paredzēts, ka atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams ienākumiem no kapitālieguldījumiem “atbalstiesīgajiem rezidentuzņēmumiem”, kas, šķiet, ierobežo tā piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz konkrētiem rezidentuzņēmumiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šāda preferenciāla nodokļu politika attiecas tikai uz konkrētām nozarēm, kuras īpaši atbalsta un veicina valsts, piemēram, MAE ražošanas nozari, un tāpēc tā ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. To apstiprināja arī vairāku izlasē iekļauto grupu iesniegtās ienākuma nodokļa deklarācijas kopija angļu valodā (veidlapa A107010, 3. rinda), kurā ir norādīts: “II) Dividendes, prēmijas un citi ienākumi no kapitāla ieguldījumiem kvalificētos rezidentuzņēmumos ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa (4 + 5 + 6 + 7 + 8)” nodokļu deklarācijas ķīniešu valodas versijā.

(417)

Komisija ir aprēķinājusi subsīdijas apjomu, piemērojot parasto nodokļa likmi dividenžu ienākumiem, kuri atskaitīti no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli.

(418)

Šai subsīdijai konstatētā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā ir šāda:

Dividenžu atbrīvojums no UIN

(419)

Ziņojumā par pierādījumu pietiekamību bija uzskaitītas citas shēmas, par kurām sūdzībā bija pietiekami pierādījumi, kas liecināja, ka MAE ražotājiem eksportētājiem ir pieejamas kompensējamas subsīdijas. Šādu programmu saraksts cita starpā ietver šādas programmas:

(420)

Šīs izmeklēšanas kontekstā Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par šo programmu kompensējamību. Tas neskar Komisijas pārbaudes attiecībā uz šiem pasākumiem turpmākajās pārskatīšanās, tostarp pārskatīšanās saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(421)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CMAE norādīja, ka attiecībā uz iepriekš minētajām shēmām ziņojums par pierādījumu pietiekamību liecina, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis informāciju, lai noteiktu trešo valstu izmeklēšanās pieejamo subsidēšanas līmeni. CMAE arī norādīja, ka attiecībā uz lielāko daļu šo shēmu Komisija ir informējusi ĶV par savu nodomu izmantot pieejamos faktus pēc pamatregulas 28. panta piemērošanas. Tāpēc CMAE lūdza Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nonāktu pie secinājuma par šo shēmu kompensējamību.

(422)

Komisija norādīja, ka, lai gan ir pietiekami pierādījumi, kas nepieciešami, lai sāktu izmeklēšanu par attiecīgajām shēmām, tā nevarēja pabeigt iepriekš minēto shēmu novērtējumu, ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, izmeklējamo shēmu skaitu, to raksturīgo sarežģītību un 13 mēnešu termiņu, kas attiecas uz antisubsidēšanas izmeklēšanām. Tomēr, kā minēts 420. apsvērumā, tas neskar iespēju nākotnē izdarīt konstatējumus par šīm shēmām, arī pārskatīšanu ietvaros.

(423)

Komisija aprēķināja kompensējamo subsīdiju apjomu uzņēmumu grupām, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, pārbaudot katru subsīdiju vai subsīdiju programmu, un saskaitīja iegūtās vērtības kopā, lai aprēķinātu subsidēšanas kopējo apjomu katram ražotājam eksportētājam izmeklēšanas periodā. Lai aprēķinātu kopējo subsidēšanas apjomu, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo daļu, t. i., subsīdiju apjomu procentos no uzņēmuma apgrozījuma vai uzņēmuma apgrozījuma izmeklējamā ražojuma jomā. Pēc tam šo procentuālo daļu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju apjomu, kas attiecināts uz attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā. Vēlāk šis subsīdiju apjoms tika izteikta procentos no tā paša eksporta izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (“CIF”) vērtības.

(424)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Zoomlion grupa apstrīdēja sadales koeficientu, kuru Komisija izmantoja, proporcionāli iedalot MAE ražotājam subsīdijas, ko saņēma mātesuzņēmums. Tas apgalvoja, ka par sadales koeficientu būtu bijis jāizmanto apgrozījums, kas saistīts ar konkrēta izejresursa darījumiem starp šiem uzņēmumiem un izteikts procentos no grupas apgrozījuma. Zoomlion grupa arī apstrīdēja konsolidētā apgrozījuma aprēķinu, kas izmantots kā saucējs subsīdijas likmes aprēķinos, apgalvojot, ka mātesuzņēmuma konsolidētā apgrozījuma vietā būtu bijis jāizmanto grupas apgrozījums.

(425)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka sadale, kas balstīta uz apgrozījumu, ir konservatīva, ciktāl tas attiecās uz mātesuzņēmumu, jo nebija atbilstīgākas proporcijas metodes. Tā arī norādīja, ka darījumi, kas saistīti ar izejresursiem, nebija vienīgie darījumi starp saistītajiem uzņēmumiem, jo arī mātesuzņēmums bija iesaistīts izmeklējamā ražojuma pārdošanā. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka konsolidētais apgrozījums ir aprēķināts pareizi, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko iesniedza Zoomlion grupa. Savukārt Zoomlion grupas piedāvātais grupas apgrozījums netika ne iesniegts, ne pārbaudīts izmeklēšanas laikā. Tas tika iesniegts tikai kā aptuvenais rādītājs pēc galīgās informācijas izpaušanas. Turklāt Komisija uzskatīja, ka mātesuzņēmuma dati ir derīgāki nekā grupas dati, jo mātesuzņēmumam bija divvirzienu darījumi (gan izejresursu pārdošana, gan izmeklējamā ražojuma iegāde) ar subjektu, kurš ražo un pārdod izmeklējamo ražojumu, kas pierāda to savstarpējo saistību un pamato konsolidāciju tās līmenī. Tāpēc par visatbilstīgāko tika uzskatīta sadale, kuras pamatā ir konsolidētais apgrozījums.

(426)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Zoomlion grupa atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisija ir kļūdaini izmantojusi mātesuzņēmuma apgrozījumu, nevis grupas kopējo apgrozījumu. Tā arī piebilda, ka, ja Komisija izmanto šādu apgrozījumu kā sadales koeficientu, tai sadales aprēķinā skaitītājā būtu jāizmanto tikai nesaistītu uzņēmumu apgrozījums, nevis jāiekļauj saistīto uzņēmumu apgrozījums.

(427)

Ņemot vērā 425. apsvērumā minētos iemeslus un starp mātesuzņēmumu un MAE ražotāju esošās ciešās attiecības, kas izpaužas kā mātesuzņēmuma vairākuma līdzdalība MAE ražotāja uzņēmumā, kā arī ka izmeklēšanas periodā bija pieejams pārbaudīts mātesuzņēmuma konsolidētais apgrozījums, kā to bija norādījusi Zoomlion grupa, Komisija uzskatīja, ka izmeklēšanas periodā šāda apgrozījuma izmantošana ieguvumu sadalē ir atbilstīgāka nekā aptuvens konsolidētais grupas apgrozījums, kas netika ne iesniegts, ne pārbaudīts pirms galīgās informācijas izpaušanas. Attiecībā uz to, kā skaitītājā tika izmantota (mazāka) pārdošanas apjoma daļa saistītiem uzņēmumiem, Komisija uzskatīja, ka šāda pieeja bija izdevīga Zoomlion grupai, jo tā pieņēma, ka pārdošana nesaistītiem klientiem parasti tiktu veikta par augstāku cenu nekā starp saistītām personām, turklāt skaitītājs tika novērtēts nedaudz par zemu, tāpēc tika iegūts nedaudz mazāks sadalījums izmeklējamajam ražojumam un mazāks subsīdiju apjoms. Pamatojoties uz to, Zoomlion grupas apgalvojumi tika noraidīti.

(428)

Ņemot vērā labojumus, kas veikti Zoomlion grupas subsīdiju apjoma aprēķinā un kas apkopoti 321. apsvērumā, kopējā subsīdijas likme grupai palielinājās no 11,14 % līdz 11,65 %. Zoomlion grupa saņēma pilnīgu atkārtotu informāciju par aprēķiniem ar veikto izmaiņu skaidrojumu, tai skaitā par nelielām tehniskām un pārrakstīšanās kļūdām, kas pieļautas sākotnējos aprēķinos.

(429)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu kopējais subsīdiju apjoms izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika aprēķināts, pamatojoties uz kopējo vidējo svērto kompensējamo subsīdiju apjomu, kas noteikts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izslēdzot nenozīmīgus apjomus. Faktiski Komisija uzskata, ka minētajās lietās izmantotie pieejamie fakti nav būtiski ietekmējuši informāciju, kas nepieciešama, lai taisnīgi noteiktu subsidēšanas apjomu, tāpēc eksportētāji, kas netika aicināti sadarboties izmeklēšanā, šādas pieejas dēļ netiks skarti.

(430)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības pakāpi un izlases reprezentativitāti arī tiesību uz subsīdiju ziņā, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi noteikt apjomu “visiem pārējiem uzņēmumiem” lielākā apjoma līmenī, kas noteikts izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Apjoms “visiem pārējiem uzņēmumiem” tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās.

(431)

Pamatojoties uz to, kompensējamo subsīdiju apjomi, kas izteikti procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādi:

(432)

Izņemot JLG grupu, subsīdijas likmes, kas noteiktas attiecībā uz importu no ĶTR, pārsniedza pamatregulas 14. panta 3. punktā noteikto minimālo slieksni. JLG grupas veiktais imports bija minimāls, un tāpēc to nevarēja ņemt vērā turpmākajā kaitējuma analīzē, bet tas tika ņemts vērā, analizējot citu faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(433)

Lai novērtētu, vai konstatējumus par subsidēšanas neesību attiecībā uz JLG grupu varētu attiecināt arī uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija novērtēja JLG grupas importa apjomu un cenas salīdzinājumā ar visu pārējo importu no ĶTR Savienībā izmeklēšanas periodā.

(434)

Izmeklēšanas periodā JLG grupas veiktā nesubsidētā importa apjoms bija [20–25 %] no kopējā importa, kas ievests no ĶTR, un tas veidoja aptuveni [40–45 %] no izlasē iekļautā importa. Pēc tam Komisija salīdzināja JLG grupas vidējo CIF eksporta cenu ar pārējo trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējām CIF eksporta cenām, balstoties uz pārbaudītiem datiem un visa no Ķīnas Savienībā ievestā importa vidējo cenu, pamatojoties uz atbildēm, kas sniegtas uz atlases jautājumiem (154). Tā konstatēja, ka izmeklēšanas periodā JLG grupas vidējā CIF eksporta cena bija par [25–30 %] augstāka nekā pārējo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējā eksporta cena. Tajā pašā periodā JLG grupas vidējā CIF eksporta cena bija par [40–45 %] augstāka nekā visu pārējo ražotāju eksportētāju eksporta cena, pamatojoties uz atbildēm, kas sniegtas uz atlases jautājumiem. Tā kā šis visu ražotāju eksportētāju kopējais eksports (izņemot JLG grupas eksportu) veidoja [75–80 %] no kopējā importa, kas izmeklēšanas periodā ievests no ĶTR Savienībā, Komisija uzskatīja, ka tā konstatējumus par subsidēšanas neesību attiecībā uz JLG grupu nevar attiecināt arī uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un uz visu importu, kas ievests no ĶTR Savienībā kopumā.

(435)

Izmeklējamais ražojums, kas definēts 2. iedaļā, ietver gan vienības (veselas mašīnas), gan to daļas. Tomēr turpmāk sniegtā dažādu kaitējuma rādītāju analīze attiecas tikai uz vienībām, nevis atsevišķām daļām. Lai gan Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ražoja gan vienības, gan daļas, tā atsevišķi nepārdeva un neiepirka daļas. Ražotās daļas vienmēr izmanto konkrētam mašīnas tipam, ko parasti izgatavo pēc pasūtījuma. Līdz ar to kaitējuma analīze tika balstīta tikai uz vienībām.

(436)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 22 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(437)

Tika aprēķināts, ka izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni 35 000 vienību (pabeigtas mašīnas). Komisija šo skaitu noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par ES ražošanas nozari, proti, pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no sūdzības iesniedzēja, ja iespējams, pārbaudot tās salīdzinājumā ar atlasīto ES ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(438)

Kā norādīts 1.4.1. iedaļā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, kuri veido 56 % no līdzīgā ražojuma kopējā Savienības ražošanas apjoma.

(439)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz:

(440)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (vienībās)

(441)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 122 %.

(442)

Imports no ĶTR tika balstīts uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un par kuriem tika uzskatīts, ka tie pārstāv 100 % no importa uz Savienību (157).

(443)

Importa no Ķīnas tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības tirgū atbilstoši 2. tabulai.

(444)

No attiecīgās valsts Savienībā ievestajam importam bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (vienībās) un tirgus daļa

(445)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR palielinājās par 214 % un tā tirgus daļa palielinājās no 29 % 2020. gadā līdz 41 % izmeklēšanas periodā, t. i., par 42 %.

(446)

Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un par kuriem tika uzskatīts, ka tie pārstāv gandrīz 100 % no importa Savienībā (159).

(447)

No attiecīgās valsts Savienībā ievestā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cena (EUR/vienība)

(448)

Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas vidējā cena palielinājās par 54 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot 17 008 EUR par vienību.

(449)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(450)

Cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, ja vajadzīgs, izdarot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noteikts, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība subsidētam importam no Ķīnas Savienības tirgū bija 21 %.

(451)

Neatkarīgi no tā, vai pastāv cenu samazinājums, Komisija arī konstatēja, ka imports no Ķīnas ievērojami apspieda cenas Savienības ražošanas nozarē, kurai izmeklēšanas perioda laikā bija jāpārdod par cenu zem pašizmaksas.

(452)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 3. punktu, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(453)

Kā minēts 1.4.1. iedaļā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(454)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā ir sūdzībā un sūdzības iesniedzēja sniegtajās atbildēs uz īpašās anketas jautājumiem ietvertie dati. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(455)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un subsīdijas starpības apmērs.

(456)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(457)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums (vienībās)