Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32025D0043

Padomes Lēmums (KĀDP) 2025/43 (2025. gada 9. janvāris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā

ST/15411/2024/INIT

OV L, 2025/43, 10.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/43/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/43/oj

European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/43

10.1.2025

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2025/43

(2025. gada 9. janvāris),

ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2017. gada 13. novembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 (1).

(2)

Padome 2024. gada 13. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2024/1339 (2), ar ko Lēmumā (KĀDP) 2017/2074 izklāstītie ierobežojošie pasākumi tika atjaunoti līdz 2025. gada 10. janvārim. Ar Lēmumu (KĀDP) 2024/1339 tika arī apturēti ceļošanas ierobežojumi, ko piemēro četrām fiziskām personām, kuras iekļautas Lēmuma (KĀDP) 2017/2074 I pielikuma fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā.

(3)

Pamatojoties uz Lēmuma (KĀDP) 2017/2074 pārskatīšanu un ņemot vērā politiskās krīzes padziļināšanos Venecuēlā, pastāvīgās darbības, kas grauj demokrātiju un tiesiskumu, kā arī pastāvīgos cilvēktiesību pārkāpumus un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, tostarp saistībā ar 2024. gada 28. jūlijā Venecuēlā notikušo prezidenta vēlēšanu norisi un notikumiem pēc tām, minētajā lēmumā izklāstītie ierobežojošie pasākumi būtu jāatjauno līdz 2026. gada 10. janvārim.

(4)

Turklāt ir lietderīgi atcelt ar Lēmumu (KĀDP) 2024/1339 ieviesto ceļošanas ierobežojumu apturēšanu.

(5)

Kā arī būtu jāatjaunina ieraksti par 14 fiziskām personām Lēmuma (KĀDP) 2017/2074 I pielikumā.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2017/2074,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 groza šādi:

1)

lēmuma 6. panta 1.a punktu svītro;

2)

lēmuma 13. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šo lēmumu piemēro līdz 2026. gada 10. janvārim.”

;

3)

lēmuma I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2025. gada 9. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. SZŁAPKA


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2074 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 295, 14.11.2017., 60. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/2074/oj).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2024/1339 (2024. gada 13. maijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L, 2024/1339, 14.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/1339/oj).


PIELIKUMS

Lēmuma (KĀDP) 2017/2074 I pielikumu groza šādi:

1)

pielikumā ietvertajā “Lēmuma 6. panta 1. punktā un 7. panta 1. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā” 1., 2., 7., 9., 11., 12., 14., 17., 18., 20., 29., 37., 48. un 52. ierakstu aizstāj ar šādiem ierakstiem:

 

Vārds, uzvārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

“1.

Néstor Luis REVEROL TORRES

Dzimšanas datums: 1964. gada 28. oktobris

Dzimums: vīrietis

Suljanas reģiona attīstības korporācijas (Corpozulia) priekšsēdētājs kopš 2024. gada aprīļa. Bijušais elektroenerģijas ministrs (2020. gada oktobris–2024. gada aprīlis), Publisko projektu un pakalpojumu priekšsēdētāja vietnieks un Elektroenerģijas ģenerālštāba izpildsekretārs (2019. gada aprīlis–2024. gada aprīlis). Iekšlietu, tieslietu un miera ministrs no 2016. gada līdz 2020. gada oktobrim. Bolivāra Nacionālās gvardes virsģenerālis kopš 2020. gada augusta. Atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par (politisko) ieslodzīto spīdzināšanu, un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Venecuēlā, tostarp politisku demonstrāciju aizliegšanu un apspiešanu, ko īstenoja viņa komandētie drošības spēki.

22.1.2018.

2.

Gustavo Enrique GONZÁLEZ LÓPEZ

Dzimšanas datums: 1960. gada 2. novembris

Dzimums: vīrietis

Bolivāra Valsts izlūkdienesta (SEBIN) ģenerāldirektors no 2019. gada aprīļa līdz 2024. gada oktobrim. Prezidenta Maduro padomnieks drošības un izlūkošanas jautājumos kopš 2019. gada janvāra un SEBIN ģenerāldirektors no 2014. gada februāra līdz 2018. gada oktobrim. Laikposmos, kad viņš ir bijis SEBIN direktors, viņa galīgajā pakļautībā esošas amatpersonas izdarīja patvaļīgas aizturēšanas, spīdzināšanas un cietsirdīgas un necilvēcīgas izturēšanās aktus, tostarp seksuālu vardarbību, El Helicoide aizturēšanas centrā. Kā SEBIN ģenerāldirektors viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par patvaļīgu aizturēšanu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos un spīdzināšanu un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Venecuēlā.

22.1.2018.

7.

Diosdado CABELLO RONDÓN

Dzimšanas datums: 1963. gada 15. aprīlis

Dzimums: vīrietis

Iekšlietu, tieslietu un miera ministrs kopš 2024. gada augusta. Nedemokrātiski ievēlētās Nacionālās asamblejas loceklis, bijušais Konstitucionālās asamblejas priekšsēdētājs un Venecuēlas Apvienotās sociālistiskās partijas (PSUV) pirmais priekšsēdētāja vietnieks. Iesaistīts demokrātijas un tiesiskuma graušanā Venecuēlā un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā, tostarp, izmantojot medijus, lai publiski uzbruktu un draudētu politiskajai opozīcijai, citiem medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai, un izdodot pavēles, tostarp Bolivāra Valsts izlūkdienestam (SEBIN), aizturētu personas.

22.1.2018.

9.

Sergio José RIVERO MARCANO

Dzimšanas datums: 1964. gada 8. novembris

Dzimums: vīrietis

Līdz 2023. gada jūlijam – Bolivāra Nacionālo bruņoto spēku (FANB) ģenerālinspektors, līdz 2018. gada 16. janvārim – Bolivāra Nacionālās gvardes ģenerālkomandieris, 2023. gada jūlijā iekļauts “aktīvajā rezervē”. Iesaistīts represijās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju Venecuēlā un atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko viņa pakļautībā izdarījusi Bolivāra Nacionālā gvarde, tostarp par pārmērīgu spēka pielietošanu un patvaļīgiem pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas locekļu arestiem un par ļaunprātīgu izturēšanos pret viņiem. Viņa kā Bolivāra Nacionālās gvardes ģenerālkomandiera rīcība un politika, tostarp Bolivāra Nacionālās gvardes uzbrukumi demokrātiski ievēlētajiem Nacionālās asamblejas locekļiem un to žurnālistu iebiedēšana, kuri ziņoja par krāpnieciskajām nelikumīgās Konstitucionālās asamblejas vēlēšanām, ir grāvušas demokrātiju un tiesiskumu Venecuēlā.

25.6.2018.

11.

Iván HERNÁNDEZ DALA

Dzimšanas datums: 1966. gada 18. maijs

Dzimums: vīrietis

FANB ģenerālmajors. Militārās pretizlūkošanas ģenerāldirektorāta (DGCIM) ģenerāldirektors no 2014. gada janvāra līdz 2024. gada oktobrim un prezidenta gvardes vadītājs no 2015. gada septembra līdz 2024. gada oktobrim. Kā DGCIM vadītājs Iván Hernández Dala ir atbildīgs par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdarījuši viņa pakļautībā esoši DGCIM locekļi, tostarp par spīdzināšanu, pārmērīga spēka pielietošanu un sliktu izturēšanos pret aizturētajiem.

25.6.2018.

12.

Delcy Eloina RODRÍGUEZ GÓMEZ

Dzimšanas datums: 1969. gada 18. maijs

Dzimums: sieviete

Venecuēlas viceprezidente un kopš 2024. gada augusta – naftas ministre. Bijusī ekonomikas, finanšu un tirdzniecības ministre. Bijusī nelikumīgās Konstitucionālās asamblejas priekšsēdētāja un bijusī nelikumīgās Nacionālās konstitucionālās asamblejas prezidenta komisijas locekle. Viņas darbības prezidenta komisijā un pēc tam viņas kā nelikumīgās Konstitucionālās asamblejas priekšsēdētājas darbības ir nodarījušas kaitējumu demokrātijai un tiesiskumam Venecuēlā, tostarp, uzurpējot varu Nacionālajā asamblejā un izmantojot to, lai vērstos pret opozīciju un neļautu tai piedalīties politiskajā procesā.

25.6.2018.

14.

Sandra OBLITAS RUZZA

Dzimšanas datums: 1969. gada 7. jūnijs

Dzimums: sieviete

Līdz 2024. gada augustam – universitātes izglītības ministre. 2020. gada jūlijā iecelta Venecuēlas Bolivāra universitātes (Universidad Bolivariana de Venezuela) rektores amatā. Bijusī Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) priekšsēdētāja vietniece un bijusī Vēlēšanu un civilreģistra komisijas priekšsēdētāja. Atbildīga par CNE darbībām, kas ir grāvušas demokrātiju Venecuēlā, tostarp par nelikumīgās Konstitucionālās asamblejas izveides veicināšanu un par manipulēšanu ar vēlēšanu procesu.

25.6.2018.

17.

Socorro Elizabeth HERNÁNDEZ DE HERNÁNDEZ

Dzimšanas datums: 1952. gada 11. marts

Dzimums: sieviete

Līdz 2020. gada 12. jūnijam – Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) locekle (rektore) un Nacionālās vēlēšanu valdes (JNE) locekle. Atbildīga par CNE darbībām, kas grāvušas demokrātiju Venecuēlā, tostarp par nelikumīgās Konstitucionālās asamblejas izveides veicināšanu un manipulēšanu ar vēlēšanu procesu saistībā ar atkārtoto prezidenta vēlēšanu atcelšanu 2016. gadā, gubernatora vēlēšanu atlikšanu 2016. gadā un vēlēšanu iecirkņu pārvietošanu īsi pirms gubernatora vēlēšanām 2017. gadā.

25.6.2018.

18.

Xavier Antonio MORENO REYES

Dzimums: vīrietis

Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) ģenerālsekretārs no 2009. gada līdz 2020. gada jūnijam. Būdams šajā amatā, Moreno Reyes sekmēja un leģitimizēja CNE lēmumus un piešķīra tiem ticamību, jo CNE ģenerālsekretāram ir konkrētas funkcijas darba kārtības noteikšanā un lēmumu oficiālā noformēšanā. Moreno Reyes palika CNE ģenerālsekretāra amatā laikā, kad tika nodarīts smags kaitējums demokrātijai un tika apdraudēta CNE neatkarīgā loma vēlēšanu procesā. Tāpēc viņš ir atbildīgs par demokrātijas graušanu Venecuēlā, tostarp par nelikumīgās Konstitucionālās asamblejas izveides veicināšanu un par manipulēšanu ar vēlēšanu procesu.

25.6.2018.

20.

Rafael Ramón BLANCO MARRERO

Dzimšanas datums: 1968. gada 28. februāris

Identifikācijas numurs: V-6250588

Dzimums: vīrietis

Kopš 2023. gada jūlija – Venecuēlas Bolivāra Nacionālās armijas ģenerālinspektors. Bijušais Venecuēlas Bolivāra Nacionālās armijas divīzijas ģenerālis (2019. gada jūlijs–2023. gada jūlijs). Bijušais Militārās pretizlūkošanas ģenerāldirektorāta (Dirección General de Contrainteligencia Militar (DGCIM)) direktora vietnieks. Atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par spīdzināšanu, pārmērīga spēka pielietošanu un sliktu izturēšanos pret aizturētajiem DGCIM objektos, ko īstenoja viņa komandētās DGCIM amatpersonas. Saistīts ar kapteiņa Acosta nāvi.

27.9.2019.

29.

Elvis Eduardo HIDROBO AMOROSO

Dzimšanas datums: 1963. gada 4. augusts

Dzimšanas vieta: Caracas, Distrito Capital, Venecuēla

Identifikācijas numurs: V-7659695

Dzimums: vīrietis

Kopš 2023. gada 24. augusta – Venecuēlas Nacionālās vēlēšanu komisijas (CNE) priekšsēdētājs. Bijušais galvenais kontrolieris (laikposmā no 2018. gada 23. oktobra līdz 2023. gada augustam) un bijušais neatzītās Nacionālās konstitucionālās asamblejas (ANC) priekšsēdētāja pirmais un otrais vietnieks. Viņa darbības ir grāvušas demokrātiju un tiesiskumu Venecuēlā, tostarp, aizliedzot opozīcijas locekļiem 15 gadus ieņemt publiskus amatus un vadot neatzīto ANC, parakstot “likumu par naida novēršanu”, attaisnojot likumīgi ievēlēta opozīcijas gubernatora atcelšanu, aizliedzot Juan Guaidó kandidēt uz jebkādu publisku amatu un izziņojot 2024. gada jūlijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, kad viņa vadībā esošā CNE nepublicēja oficiālos vēlēšanu iecirkņu balsošanas rezultātus.

29.6.2020.

37.

Remigio CEBALLOS ICHASO

Dzimšanas datums: 1963. gada 1. maijs

Identifikācijas numurs: V-6557495

Dzimums: vīrietis

Bijušais Venecuēlas iekšlietu un tieslietu ministrs (2021. gada augusts–2024. gada augusts) un valdības priekšsēdētāja vietnieks pilsoņu drošības jautājumos. Bijušais Venecuēlas Bruņoto spēku augstākās iestādes, proti, Venecuēlas Bolivāra Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiski operacionālās pavēlniecības (Comando Estratégico Operacional Fuerzas Armadas Nacionales Bolivarianas (CEOFANB)), komandieris (2017. gada jūnijs–2021. gada jūlijs). CEOFANB kontrolē ir Bolivāra Nacionālie bruņotie spēki (FANB) un Bolivāra Nacionālā gvarde (GNB). CEOFANB ir atbildīga arī par FANB iejaukšanos demonstrācijās. Būdams CEOFANB komandieris, viņš bija atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par pārmērīgu spēka pielietojumu un necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, ko ir īstenojušas FANB amatpersonas, kā arī viņa pakļautībā esošie spēki, tostarp Bolivāra Nacionālā gvarde. To, ka FANB un Bolivāra Nacionālā gvarde ir veikusi cilvēktiesību pārkāpumus, apliecina dažādi avoti, tostarp Neatkarīgā starptautiskā faktu vākšanas misija par Venecuēlas Bolivāra Republiku.

22.2.2021.

48.

Leonardo Enrique MORALES POLEO

Dzimums: vīrietis

Bijušais Nacionālās vēlēšanu padomes (Consejo Nacional Electoral (CNE)) priekšsēdētāja vietnieks un Politiskās līdzdalības un finansējuma komisijas priekšsēdētājs (2020. gada augusts–2021. gada maijs). Augstākā tiesa (Tribunal Supremo de Justicia (TSJ)) 2020. gada 7. augustā iecēla Leonardo Enrique Morales Poleo par CNE priekšsēdētāja vietnieku un Politiskās līdzdalības un finansējuma komisijas priekšsēdētāju, kaut gan šāda prerogatīva ir Nacionālajai asamblejai. Turklāt pirms šīs viņa iecelšanas viņš darbojās partijā Avanzada progresista. Būdams CNE loceklis (rektors) un priekšsēdētāja vietnieks, viņš pilnībā piedalījās CNE lēmumu pieņemšanas procesā. Viņš atbalstīja un sekmēja vēlēšanu procesa pārraudzību, kura rezultātā 2020. gada 6. decembrī nedemokrātiski tika ievēlēta Nacionālā asambleja. Tāpēc viņa rīcība ir vēl vairāk grāvusi demokrātiju un tiesiskumu Venecuēlā. Leonardo Enrique Morales Poleo piekrita savai iecelšanai CNE un palika CNE priekšsēdētāja vietnieka amatā laikā, kad Venecuēlā tika nopietni grauta demokrātija.

22.2.2021.

52.

Jesús Emilio VÁSQUEZ QUINTERO

Identifikācijas numurs: V-7422049

Dzimums: vīrietis

Bijušais Kara tiesas un Militāro krimināltiesu apriņķa priekšsēdētājs (2021. gada septembris–2024. gada augusts). Divīzijas ģenerālis kopš 2019. gada 5. jūlija un bijušais Militārās prokuratūras ģenerālprokurors (no 2017. gada decembra līdz 2021. gada 17. septembrim). Būdams Militārās prokuratūras ģenerālprokurors, viņš ir atbildīgs par kaitējumu demokrātijai un tiesiskumam Venecuēlā. Militārā prokuratūra ir saistīta ar iekšējo kriminālvajāšanu bruņotajos spēkos un ar to, ka netika izmeklēti incidenti, tostarp kapteiņa Acosta nāve 2019. gadā. Turklāt militāra jurisdikcija tika piemērota civilpersonām.

22.2.2021.”;

2)

pēc tabulas svītro šādu teikumu:

“* 6. panta 1. punktu nepiemēro ierakstiem, kas atzīmēti ar zvaigznīti.”


ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/43/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)


Top