(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 6. pants prasa saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, un konsultatīvo padomju ieteikumus.

(2)

Padomei būtu jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistītajām katras dalībvalsts zvejas darbībām nodrošinātu relatīvu stabilitāti.

(3)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem atbrīvojumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu pieņem deleģētus aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā izkraušanas pienākums īstenojams konkrētās zvejniecībās.

(5)

Nosakot zvejas iespējas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc tās būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējo nozveju apjomu. Daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no minētajā ieteikumā norādītā kopējā nozveju apjoma būtu jāatvelk. Turklāt zvejas iespējas krājumiem, par kuriem ICES savā ieteikumā norādījusi vienīgi izkrāvumu apjomu, būtu jānosaka uz minētā ieteikuma pamata.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2) izveidoja daudzgadu plānu Ziemeļjūrai (“Ziemeļjūras daudzgadu plāns”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (3)izveidoja daudzgadu plānu rietumu ūdeņiem (“rietumu ūdeņu daudzgadu plāns”). Daudzgadu plāni nosaka krājumu, uz kuriem attiecas minētie daudzgadu plāni, ilgtermiņa pārvaldībai vajadzīgos mērķrādītājus un pasākumus. Zvejas iespējas attiecībā uz minēto regulu 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem jeb mērķkrājumiem būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazonam, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu jeb MSY (FMSY diapazoni), vai vēl mazākas, kā arī saskanīgas ar minētajās regulās paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti relevantajos ICES ieteikumos. Ja atbilstoša zinātniska informācija nav pieejama, minēto regulu 1. panta 4. punktā minēto mērķkrājumu vai krājumu (t. i., piezvejas sugu krājumu) zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajās regulās izklāstīto piesardzīgo pieeju. Nosakot piezvejas sugu krājumu zvejas iespējas, saskaņā ar minēto regulu 5. panta 3. punktu būtu jāņem vērā arī jauktu sugu zvejniecību specifika.

(7)

Ziemeļjūras daudzgadu plāna 7. pantā un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. pantā teikts, ka tad, ja zinātniskais ieteikums liecina, ka minēto regulu 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim) (4), jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drīzu attiecīgā krājuma atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt minēto krājumu vai citu zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt.

(8)

Ir daži krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Tomēr, ja KPN minētajiem krājumiem tiktu noteiktas ieteiktajā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Kritiskā suga ir suga, kurai kvotas (vairs) nav, bet kura var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir neizmantota citas sugas kvota. Lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, aiztaupot pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Šīs piezvejas KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezveju gūšanu. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(9)

Zinātniskajā ieteikumā par mencu (Gadus morhua) ICES 21. apakšrajonā (Kategats) ICES iesaka nulles apjoma nozveju šim krājumam 2024. gadā. Turklāt ICES uzskata, ka mencu šajā apgabalā galvenokārt gūst kā piezveju Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībā. Tāpēc, ja KPN mencai Kategatā 2024. gadam būtu noteikta nulles apjomā, tas jo īpaši radītu situāciju, ka kuģi, kuri minētajā apgabalā zvejo Norvēģijas omāru, 2024. gadā zveju pārtrauks, tādējādi potenciāli izraisot šīs zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu. Pamatojoties uz Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) datiem (5), Norvēģijas omāra zvejniecībā 3.a rajonā (Skageraks/Kategats) iespējamās nozvejas indikatīvā vērtība (6) KPN robežās tiek lēsta 98 561 451 EUR apmērā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt KPN kritiskās sugas mencas piezvejām Kategatā.

(10)

Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamās piezvejas.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 16. panta 4. punktu tādu krājumu gadījumā, uz kuriem Ziemeļjūras daudzgadu plāns vai rietumu ūdeņu daudzgadu plāns neattiecas, ja ir pieejama adekvāta zinātniskā informācija, zvejas iespējas būtu jānosaka saskanīgas ar zvejas izraisīto mirstību, kas spēj nodrošināt MSY un ja šāda informācija nav pieejama, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(12)

Dažiem krājumiem ICES ieteikums ir derīgs vairākus gadus un uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Šādos gadījumos ikgadējās KPN būtu jānosaka uzreiz uz visu ieteikuma periodu (daudzgadu KPN). Tomēr būtu jānodrošina, ka tad, ja minētajā periodā kļūst pieejams jauns ICES ieteikums, daudzgadu KPN atbilst arī jaunajam ieteikumam. Turklāt būtu jānodrošina, ka ikgadējie atvilkumi, kurus no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma izdara, lai ņemtu vērā atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, saglabā saskanību ar pieejamajiem datiem.

(13)

Eiropas labraks (Dicentrarchus labrax) ICES 8.a un 8.b rajonā (Biskajas līcis) ir rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķkrājums. ICES 2024. gada ieteikumā sacīts, ka šā krājuma biomasa 2023. gadā ir nokritusies zem MSY Btrigger atzīmes un sagaidāms, ka 2024. gadā tā turpinās kristies, Blim rādītāju tomēr nesasniedzot. Tāpēc būtu jāpieņem pienācīgi korektīvie pasākumi, kas nodrošina, ka minētais krājums ātri atgriežas līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Tādējādi Francijai un Spānijai būtu jānodrošina, ka minētā krājuma komerciālie izkrāvumi un atpūtas zvejas apjomi, kuri tām jānosaka uz 2024. gadu, ir zemāki par FMSY punktvērtību (7), kas proporcionāli samazināta, lai ņemtu vērā biomasas samazināšanos, un būtu jāpieņem ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantu saskanīgi papildu pasākumi.

(14)

ICES 8.a un 8.b rajonā veiktie Eiropas labraka atpūtas zvejniecības reglamentējošie pasākumi būtu jāpastiprina, jo tie būtiski ietekmē minētā krājuma biomasu, bet biomasa ir samazinājusies. Tāpēc dienas individuālais limits būtu jāsamazina, nosakot, ka zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt tikai vienu zivi. Arī stacionāro tīklu izmantošana būtu jāizslēdz, jo tie nav pietiekami selektīvi un ar tiem, iespējams, tiks nozvejots par noteikto limitu lielāks īpatņu skaits.

(15)

Rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 5. panta 3. punktā ir paredzēta jauktu sugu zvejniecību pārvaldība attiecībā uz piezvejas krājumiem, ņemot vērā grūtības vienlaikus zvejot visus krājumus MSY līmenī, jo īpaši situācijās, kad tas izraisa zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu. Apsvērumi par jauktu sugu zvejniecības specifiku Biskajas līcī, kas publicēti 2023. gada 14. novembrī, liecina, ka, ja netiek iekļautas stavridas, tad trijos zvejas segmentos no 21 visierobežojošākais krājums bentiskajai zvejniecībai Biskajas līcī ir pollaks (Pollachius pollachius). Ņemot vērā vienas attiecīgās dalībvalsts iesniegtos sociālekonomiskos datus, kas liecina, ka attiecībā uz pollaku Biskajas līcī un Pireneju pussalas ūdeņos (ICES 8. apakšapgabals un 9.a rajons) jauktu sugu zvejniecības specifika norāda uz grūtībām pilnībā nozvejot visas KPN, ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērtētu, kāda sociālekonomiskā ietekme būtu pollaka zvejas iespēju noteikšanai zvejniekiem, kas darbojas minētajā jauktu sugu zvejniecībā (parastā jūrasmēle (Solea solea) un Norvēģijas omārs). Šā iemesla dēļ pollakam Biskajas līcī (8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā) būtu jānosaka provizoriska KPN 2024. gada pirmajai pusei. Pamatojoties uz ICES2023. gada 30. jūnija ieteikumu par pollaku Biskajas līcī un Pireneju pussalas ūdeņos un ņemot vērā zvejniecības sezonalitāti, minētās provizoriskās kvotas apjoms būtu jānosaka 500 tonnu apmērā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam. Šādas provizoriskas KPN mērķis ir nodrošināt, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr tiek izvērtēti dati, līdz Padome nosaka galīgo Savienības KPN.

(16)

Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu pollaka atpūtas nozveja ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. apgabalā (Biskajas un Pireneju pussalas ūdeņi) ir ievērojama, un tāpēc ir lietderīgi noteikt limitus atpūtas zvejai minētajos apgabalos. Lai aizsargātu nārsta vietas un ierobežotu mazuļu nozveju, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim nevienu pollaka īpatni nedrīkst nozvejot un paturēt atpūtas zvejā, savukārt gada atlikušajā daļā varētu atļaut ne vairāk kā divu īpatņu nozveju.

(17)

2022. gada maijā ICES atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem atjaunot zuša (Anguilla anguilla) krājumus, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā Savienībā noturēt 40 % līmenī, kā tas prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 (8) 2. panta 4. punktā, un ka nav novēroti skaidri izteikti zvejas izraisītas mirstības modeļi. 2023. gada novembrī ICES atkārtoti ieteica, ka tad, kad tiek piemērota piesardzīga pieeja, zuša (Anguilla anguilla) nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā, kurš ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru, vajadzētu būt nullei. Tas attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām.

(18)

Padomes Regula (ES) 2023/194 (9) zvejas aizlieguma perioda ilgumu visām zuša komerciālās zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Vidusjūrā un Savienības zvejas kuģiem visos Vidusjūras jūras ūdeņos pagarināja līdz sešiem mēnešiem. Minētajos ūdeņos regula aizliedza arī jebkādas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst zuti. Tika uzskatīts, ka sešus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods krājumus aizsargās labāk, nekā to spējuši līdz 2022. gadam īstenotie Savienības un valstu pasākumi. Bez tam tika uzskatīts, ka ilgāks zvejas aizlieguma periods ļaus turpināt krājumu atjaunošanas pasākumus, veicinās zuša krājumu atlabšanu un palīdzēs tuvināties Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. panta 4. punkta mērķim, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu. Ņemot vērā zuša pastāvīgi kritisko stāvokli, ir lietderīgi minētos pasākumus saglabāt 2024. gadā.

(19)

Zušu migrēšanu ietekmē visdažādākie vidiskie un bioloģiskie faktori, tāpēc migrācijas perioda iezīmes atkarībā no zuša dzīves posma, dzīvotnes veida un ģeogrāfiskā apgabala (jo sevišķi kad runa ir par jūras šaurumu) var būt dažādas. Tāpēc un lai ņemtu vērā šos elementus, kā arī zuša migrācijas temporālos un ģeogrāfiskos modeļus attiecīgi stikla zuša un sudrabzuša dzīves posmā, var būt lietderīgi noteikt zvejas aizlieguma periodus, kuri dažādiem dalībvalsts zvejas apgabaliem un dažāda veida zvejniecībām, kas šajos zvejas apgabalos darbojas, ir atšķirīgi. Attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz šiem elementiem, būtu jānosaka relevantais zvejas aizlieguma periods (periodi).

(20)

Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā aizlieguma periodam vai periodiem būtu jāaptver attiecīgi stikla zušu un sudrabzušu galvenais migrācijas periods vai periodi, izņemot zvejas operācijas, ko ar zvejas kuģi vai bez tā veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (10) 25. pantā izklāstītos nosacījumus. Ņemot vērā potenciāli smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu stikla zušu un sudrabzušu specializēto zvejniecību pilnīga slēgšana to galvenajā migrācijas periodā (periodos), dalībvalstis var atļaut 30 dienas zuti zvejot arī minētajos periodos. Lai no Baltijas jūras uz Ziemeļjūru migrējošajiem sudrabzušiem nodrošinātu faktisku aizsardzību, ICES 3. apakšapgabala piekrastes dalībvalstīm, proti, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Somijai un Zviedrijai, būtu jāvienojas par faktiskiem sudrabzušu zvejas aizlieguma periodiem. Ja attiecīgajām dalībvalstīm vienoties neizdodas vienoties līdz 2024. gada 1. martam, sudrabzušu zvejas aizlieguma periodam Baltijas jūrā un Skagerakā/Kategatā vajadzētu būt no 2024. gada 15. septembra līdz 2025. gada 15. martam.

(21)

Stikla zušu krājumu atjaunošana ir saglabāšanas pasākums, ko dažas dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007 ir izvēlējušās iekļaut savos zuša pārvaldības plānos. Lai minētās dalībvalstis varētu šā pasākuma īstenošanu turpināt, var būt vajadzīgs atbilstošajā gada laikā un, iespējams, galvenā migrācijas perioda vai periodu laikā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā esošajos Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos gūt stikla zušu nozvejas. Tāpēc dalībvalstis var atļaut stikla zušu galvenā migrācijas perioda vai periodu laikā stikla zušu zvejošanu vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkos turpināt par 50 dienām ilgāk.

(22)

Attiecībā uz dažiem plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumiem to sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Turklāt, ja šādas plātņžaunzivis izmet, izdzīvotības rādītāji ir augsti. Līdz ar no minētajiem krājumiem gūtas nozvejas būtu jāizmet, nevis jāizkrauj, jo tiek uzskatīts, ka izmetumi ne tikai būtiski nepalielina zvejas izraisīto zivju mirstību, bet pat veicina šo krājumu saglabāšanu. Tāpēc šādu sugu zvejošana būtu jāaizliedz, jo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu sugām, kuras zvejot ir aizliegts, izkraušanas pienākumu nepiemēro. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem nebūtu jānodara kaitējums, un tie tūlīt būtu jāatlaiž jūrā.

(23)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt spētu pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejošanas aizliegumu.

(24)

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē (2017. gada 23.–28. oktobrī Manilā) minētās konvencijas I un II papildinājumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas. Tāpēc attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem visos ūdeņos un trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību.

(25)

Lai zvejas iespējas izmantotu maksimāli, ir lietderīgi ļaut dažu KPN apgabalu starpā īstenot elastīgu režīmu, ja tas attiecas uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu.

(26)

Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (11) 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību kvotām krājumiem, uz ko attiecas gan piesardzīga, gan analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, minētās regulas 3. un 4. pantu nepiemērot. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts papildus dod ikgadēju elastību arī visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, ikgadējā elastība, kuru kvotām piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu, nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Visbeidzot, atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz.

(27)

Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, var būt lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti pašai noteikt minēto KPN. Šādu pilnvarojumu dod ar noteikumu, ka dalībvalsts, kad tā nosaka KPN apjomu, ievēro KZP principus un noteikumus. Lai nodrošinātu, ka minētās dalībvalstis KZP principus un noteikumus piemēro pareizi, Komisija izvērtē informāciju, ko dalībvalstis tai sniedz attiecībā uz KPN apjoma noteikšanu, un datus, kas ņemti par minētās noteikšanas pamatu.

(28)

Lamanša rietumu daļas (ICES 7.e rajons) krājuma jūrasmēles zvejas piepūles limiti jānosaka saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 12. pantu.

(29)

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2024. gadam jānosaka saskaņā ar 6., 11., 13. un 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2053 (12).

(30)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (13) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(31)

2023. gadā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā ikgadējā sanāksmē 2024. gadam apstiprināja saglabāšanas pasākumus, kuri attiecas uz abiem – seklūdens pelaģiskā un dziļūdens pelaģiskā – sarkanasara (Sebastes mentella) krājumiem Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos un aizliedz minēto krājumu specializēto zveju un aizliedz degvielas uzpildi un jebkādas atbalsta darbības. Turklāt, lai minimalizētu piezvejas, NEAFC aizliedza arī citas zvejas darbības apgabalā, kurā pulcējas sarkanasaru bari. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(32)

Ieteikumu 2024. gadam par ICES 1. un 2. apakšapgabala krājuma Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) NEAFC nepieņēma. Savienības 2024. gada kvota, ko piemēro Grenlandes paltusa krājumam ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos, būtu jānosaka 1 711 tonnu apmērā. Savienības kvotas līmenis atbilst 9,25 % no pēdējā labākā pieejamā ICES zinātniskā ieteikuma līmeņa attiecībā uz Grenlandes paltusu ICES 1. un 2. apakšapgabalā, proti, ieteikumam attiecībā uz minēto krājumu, ko publicējusi ICES 2021. gadā, kurā tika ieteikts maksimālais nozvejas līmenis 18 494 tonnu apmērā gan 2022., gan 2023. gadam.

(33)

NEAFC 2024. gadam pieņēma sarkanasaru (Sebastes mentella) nozvejas limitu ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos. Tomēr, kamēr nav pabeigta Savienības pārbaude par to, vai iebilst pret minēto NEAFC ieteikumu, jo īpaši attiecībā uz Savienības vēsturiskajām zvejas tiesībām, ir lietderīgi Savienības kvotu sarkanasariem (Sebastes spp.) ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos šobrīd norādīt ar piezīmi “jānosaka”. Ir arī lietderīgi, ka Savienība 2024. gada pirmajā pusē, izdarot grozījumu gada gaitā, nosaka minēto Savienības kvotu, ņemot vērā arī to, ka zveja var notikt tikai laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(34)

Par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus), putasu (Micromesistius poutassou) un Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes (Clupea harengus) zvejniecību pārvaldību spriež attiecīgās piekrastes valstis, un minētos krājumus pārvalda arī NEAFC. Savienība šajās apspriedēs piedalījās, balstoties uz nostājām, ko Padome apstiprinājusi 2023. gada 5. oktobrī. Minēto apspriežu rezultāti tika dokumentēti saskaņotajos protokolos par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi attiecībā uz 2024. gadu, kas parakstīts 2023. gada 13. oktobrī, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu putasu attiecībā uz 2024. gadu, kas parakstīts 2023. gada 18. oktobrī, un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu makreli attiecībā uz 2024. gadu, kas parakstīts 2023. gada 18. oktobrī. 2023. gadā NEAFC savā 42. ikgadējā sanāksmē pieņēma ieteikumu par Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes un makreles saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2024. gadam. NEAFC nav pieņēmusi ieteikumu par putasu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2024. gadam. Tāpēc ir lietderīgi KPN Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtai Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķei un makrelei noteikt zvejas iespēju līmenī, par ko panākta vienošanās attiecīgo piekrastes valstu saskaņotajos protokolos un NEAFC ieteikumos. Tāpat ir lietderīgi KPN Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtai putasu noteikt zvejas iespēju līmenī, kas noteikts piekrastes valstu saskaņotajā protokolā attiecībā uz putasu un saskaņā ar NEAFC satvarā pausto Savienības nostāju.

(35)

Kopš 2021. gada Savienībai nav piekļuves Norvēģijas ūdeņiem Ziemeļjūrā savas makreles kvotas zvejai (MAC/2A4A-N). Lai Savienība varētu izmantot minēto kvotu, ir lietderīgi iedalīt jaunas zvejas iespējas KPN (MAC/2A34-N), kas aptver Ziemeļjūras (MAC/2A34) un Norvēģijas ūdeņu (MAC/2A4A-N) ģeogrāfisko tvērumu ar jaunu relatīvās stabilitātes principu. Dānijai daļa no zvejas iespējām, kas iedalītas MAC/2A34-N, būtu jānodod rietumu ūdeņu KPN (MAC/2CX14-) kvotu turētājiem, pamatojoties uz esošo minētās KPN relatīvās stabilitātes principu.

(36)

2023. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā ikgadējā sanāksmē vienojās 2024. gadā saglabāt KPN, kādas 2023. gadā bija noteiktas Atlantijas okeāna austrumu daļas krājuma zilajai tunzivij (Thunnus thynnus), Vidusjūras krājuma garspuru tunzivij un Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma garspuru tunzivij (Thunnus alalunga), Vidusjūras un Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu daļas krājuma zobenzivij (Xiphias gladius), Atlantijas zilajam marlīnam (Makaira nigricans), baltajam marlīnam (Tetrapturus albidus), dzeltenspuru tunzivij (Thunnus albacares), lielacu tunzivij (Thunnus obesus), kā arī paturēšanas atļauju attiecībā uz Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus). ICCAT arī noteica KPN 2024. gadā Ziemeļatlantijas krājuma garspuru tunzivij 47 251 tonnu apmērā un Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu daļas krājuma zilajai haizivij (Prionace glauca) attiecīgi 30 000 tonnu un 27 711 tonnu apmērā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(37)

Lai samazinātu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu zvejas izraisīto mirstību, ICCAT arī vienojās saglabāt maksimālo limitu – 300 zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) uz vienu zvejas kuģi 2024. gadā – un 72 dienas ilgu ZPI izmantošanas aizlieguma periodu.

(38)

Atbilstīgi vairākiem ICCAT ieteikumiem Savienība pēc pieprasījuma un saskaņā ar noteikumiem, ko ICCAT noteikusi katram krājumam, var kādu procentuālo daļu no savas neizmantotās ICCAT krājumu kvotas no priekšpēdējā vai iepriekšējā gada pārnest uz kārtējo gadu. Lai dalībvalstis varētu izmantot šādus pārnesumus, minētajos ieteikumos paredzētie attiecīgie daudzumi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pēc iespējas drīz būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, lai dalībvalstis varētu ICCAT krājumu Savienības kvotas pilnībā izmantot, kā ICCAT to 2024. gadam ir paredzējusi. Kamēr minētie ieteikumi Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti, būtu jānosaka kvotas individuālām dalībvalstīm par konkrētiem krājumiem, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2024. gadam, par ko ICCAT vienojusies, pirms tiek veikti jebkādi pielāgojumi dalībvalstu pārzvejas vai nepietiekamas nozvejas dēļ.

(39)

2023. gadā Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(40)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā ikgadējā sanāksmē 2023. gadā paturēja spēkā zvejas kapacitātes ierobežojumus, ZPI un apgādes kuģu skaita ierobežojumus un dzeltenspuru tunzivs nozvejas limitu IOTC kompetences apgabalā. IOTC arī pieņēma Rezolūciju 23/04, ar ko pirmo reizi noteica IOTC kompetences apgabalā piemērojamu lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas limitu 2024. un 2025. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(41)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ikgadējā sanāksme notiks no 2024. gada 29. janvāra līdz 2. februārim. Kamēr ikgadējā sanāksme vēl nav noturēta un 2024. gada KPN nav noteiktas, SPRFMO konvencijas apgabalā būtu provizoriski jāpatur spēkā pašreizējie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN.

(42)

2023. gadā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) savā ikgadējā sanāksmē nolēma paturēt spēkā pašreizējos pasākumus, kas piemērojami IATTC konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(43)

2023. gadā Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN trīs gadu laikposmam no 2024. līdz 2026. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(44)

2023. gadā Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) savā ikgadējā sanāksmē nolēma 2024. gadam saglabāt 2023. gadam noteiktās KPN SEAFO konvencijas apgabalā.

(45)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksme notika 2023. gada 4.–8. decembrī. Kamēr nav pieejami minētās sanāksmes rezultāti, WCPFC konvencijas apgabalā spēkā esošie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN un zvejas kuģu maksimālo skaitu, būtu provizoriski jāsaglabā līdz brīdim, kad kļūst pieejami minētie pasākumi 2024. gadam.

(46)

2023. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 45. ikgadējā sanāksmē attiecībā uz dažiem krājumiem NAFO konvencijas apgabalā pieņēma zvejas iespējas 2024. gadam. Tā arī pieņēma konkrētus pasākumus 2024. gadam, kuri ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām attiecībā uz NAFO 3. un 4. apakšapgabala īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) un NAFO 3LNO rajona dzeltenastes pleksti (Limanda ferruginea) un kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt nemērķa sugu piezvejas apjomu, un bez kuriem minēto krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai aizsargātu nemērķa sugas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(47)

2023. gadā Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 10. ikgadējā sanāksmē tika paturētas spēkā līdzšinējās zvejas iespējas, kas pieņemtas attiecībā uz nolīguma aptvertajiem krājumiem. Bez tam tika pieņemts baltacu haizivs (Centroscymnes coelolepis) piezvejas limits un grozītas ilkņzivju (Dissostichus spp.) pārvaldības apgabalu, konkrēti, Delkano apgabala un Viljamsa grēdas apgabala, robežas un novērotāja klātbūtnes un ilkņzivju iezīmēšanas prasības attiecinātas arī uz visu pārējo nolīguma apgabalu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(48)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (14) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), 498. panta 2. punktu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ikgadējās apspriedēs līdz katra gada 10. decembrim jāvienojas par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto krājumu KPN nākamajam gadam. Ja šāda vienošanās par KPN līdz 10. decembrim nav panākta, pusēm apspriedes tūlīt jāatsāk, lai pie Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 1. punktā prasītās vienošanās par KPN tomēr nonāktu.

(49)

2023. gadā Savienība un Apvienotā Karaliste noturēja divpusējas apspriedes par daudzu 2024. gadā piemērojamu KPN noteikšanu attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitītajiem krājumiem. Minētās apspriedes notika uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punkta pamata. Savienība piedalījās minētajās apspriedēs, vadoties pēc Savienības nostājas specifikācijām, ko Padome apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī, un sekojošiem papildu neoficiāliem dokumentiem, ievērojot Padomes Lēmuma (ES) 2021/1875 (15) 2. pantu. Minēto apspriežu iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2023. gada 6. decembrī, un papildināts ar papildinājumu 2023. gada 8. decembrī. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, kāds noteikts minētajā rakstiskajā protokolā. Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām un arī ir noteikti rakstiskajā protokolā.

(50)

Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto dziļūdens krājumu 2024. gada KPN ir iekļautas Regulā (ES) 2023/194, bet ar piezīmi “jānosaka”. Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu jāgroza un minēto krājumu zvejas iespējas uz 2024. gadu jānosaka tādā apjomā, kāds noteikts Savienības un Apvienotās Karalistes zvejniecības apspriežu rakstiskajā protokolā.

(51)

Lai saudzētu minētā krājuma komponentu, kas ir sevišķi mazaizsargāts pret zvejas izraisītu mirstību, Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās, ka dzelkņu haizivis (Squalus acanthias) zvejā būtu jāievēro maksimālais izmērs, proti, 100 cm, lai atturētu specializētās zvejniecības no mērķtiecīgas dzimumbriedumu sasniegušu mātīšu baru apzvejošanas. Šāds pasākums ir funkcionāli saistīts ar attiecīgā krājuma KPN, jo bez šāda pasākuma ar KPN apjomu vien netiktu nodrošināta pietiekama aizsardzība mātītēm, kurām ir zīdaiņi, kuras ir īpaši mazaizsargāta populācijas daļa. Minētais pasākums attiecībā uz maksimālo izmēru būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr kļūst piemērojams deleģētais akts, ar ko ievieš attiecīgus pasākumus.

(52)

Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās 2024. gadā savstarpēji atļaut piekļuvi dalībvalstu un Apvienotās Karalistes ekskluzīvajām ekonomikas zonām, lai tajās specializētajā zvejā apgūtu 280 tonnu lielu sākotnējo ziemeļu krājuma garspuru tunzivs kopapjomu. Tas izslēdz piekļuvi apgabaliem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5. panta 3. punkts.

(53)

Pasākumi mencveidīgo zivju piezvejas samazināšanai, kuri nesen pieņemti ar deleģēto aktu, funkcionālā ziņā ir saistīti ar tādu sugu KPN, kas nozvejotas jauktu sugu zvejniecībās kopā ar mencveidīgajām zivīm, kā piemēram, pikšu, megrimu, Eiropas makšķerniekzivi un Norvēģijas omāru, jo, ja minētie pasākumi netiek ieviesti, mērķsugu KPN apjomi būtu jāsamazina, lai nodrošinātu, ka mencveidīgo sugu krājumi spēj atjaunoties.

(54)

Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sarkanspuru pageles saglabāšanās stāvokli, samazināt nevēlamu nozveju līmeni un labāk aizsargāt nārstošanas vietas un zivju mazuļus ICES 6.–8. apakšapgabalā, un kuri nesen pieņemti ar deleģēto aktu, funkcionālā ziņā ir saistīti ar sarkanspuru pageles KPN, jo, ja minētie pasākumi netiek ieviesti, KPN apjomi būtu jāsamazina vēl vairāk, lai nodrošinātu krājuma atjaunošanos.

(55)

Funkcionāli saistītie tehniskie pasākumi attiecībā uz mencveidīgajām zivīm un sarkanspuru pageli būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr kļūst piemērojami attiecīgie deleģētie akti, ar ko ievieš attiecīgus pasākumus.

(56)

Lai varētu aizsargāt nārstošanas vietas un ierobežot zivju mazuļu nozvejas, tūbīšu zvejniecībās, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto noteiktus velkamos zvejas rīkus, būtu jāturpina piemērot zvejas aizlieguma sezonas.

(57)

2023. gadā Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija noturēja trīspusējas apspriedes par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem, kas ir šo trīs pušu jurisdikcijā, lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību, tostarp par zvejas iespējām 2024. gadam. Minētās apspriedes notika laikā no 2023. gada 3. novembra līdz 8. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome bija apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī un turpmākos papildu neoficiālos dokumentos. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā, ko parakstīja delegāciju vadītāji 2023. gada 8. decembrī. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā līmenī, par ko panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, kopā ar citiem minētā saskaņotā protokola noteikumiem.

(58)

Savienība rīkoja divpusējas apspriedes ar Norvēģiju par vienu kopīgu un kopīgi pārvaldītu krājumu Skageraka apgabalā (merlangs), lai vienotos par šā krājuma pārvaldību un zvejas iespējām 2024. gadam, kā arī par kvotu apmaiņu un piekļuves kārtību. Minētās apspriedes notika laikā no 2023. gada 30. oktobra līdz 8. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome bija apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā līmenī, par ko panākta vienošanās ar Norvēģiju, kopā ar citiem minētā saskaņotā protokola noteikumiem.

(59)

Savienība 2023. gadā panāca kopīgu vienošanos ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju par Ziemeļu šelfa krājuma mencu (Gadus morhua), lai paturētu spēkā korektīvos pasākumus, ar kuriem atbalsta krājuma ilgtspējīgu ilgtermiņa pārvaldību saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 13. pantu.

(60)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un minētā nolīguma īstenošanas protokolā (16), Apvienotā komiteja ir noteikusi Savienībai 2024. gadā pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos. Savienībai 2024. gadā pieejamo zvejas iespēju apjoms Grenlandes ūdeņos tika dokumentēts 2022. gada 21. līdz 23. novembrī Briselē notikušās Apvienotās komitejas sanāksmes protokolā. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka minētajā protokolā noteiktajā apjomā un ņemot vērā ar ikgadējo zvejas iespēju apmaiņu saistīto zvejas iespēju nodošanu Norvēģijai. Garneles (Pandalus borealis) zvejas iespēju apjoms Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā neietver 150 tonnu rezervi, kas jāņem vērā, kā noteikts Savienības un Norvēģijas zvejniecības apspriežu saskaņotajā protokolā 2024. gadam.

(61)

1920. gada 9. februāra Līgums par Špicbergenu (Svalbāra) (“1920. gada Parīzes līgums”) visām minētā līguma pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, arī zvejas resursiem, kas atrodami ūdeņos ap Svalbāru. Savienība savu nostāju par minēto piekļuvi izklāstījusi vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās datētas ar 2021. gada 26. februāri, 2021. gada 28. jūniju un 2022. gada 1. augustu. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju (Chionoecetes spp.) izmantošana ūdeņos ap Svalbāru notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus var noteikt Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar relevantajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem šis apgabals atrodas, attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām, kādas pastāv ūdeņos ap Svalbāru, ir lietderīgi noteikt, cik zvejas kuģiem ir atļauts iesaistīties šādā zvejniecībā. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2024. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(62)

Attiecībā uz Arktikas ziemeļaustrumu krājuma mencas zvejas iespējām ir lietderīgi Savienības kvotu mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā noteikt, pamatojoties uz minētā krājuma atsauces KPN un Savienības vēsturiskajām zvejas tiesībām. Minētā Savienības kvota būtu jāiedala dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK (17), ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, kā izklāstīts Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma E tabulā.

(63)

Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju, kas Eiropas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565 (18) un ar ko Venecuēlas karoga zvejas kuģiem piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos, kuri ir Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ir jānosaka to lutjānzivju zvejas atļauju maksimālais skaits, kas Venecuēlai Savienības ūdeņos ir pieejamas.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju izvietošanas pastiprināšanu un noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras Komisijai būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(65)

Daži noteikumi būtu jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisku nenoteiktību laikā no iepriekšējā gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka nākamā gada zvejas iespējas, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2025. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam. To pašu iemeslu dēļ noteikumus, ko piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vai 2026. gada 31. decembrim, būtu jāturpina piemērot arī 2026. vai 2027. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2026. vai 2027. gadam.

(66)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr noteikumi par zvejas piepūles limitiem būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. februāra. Turklāt noteikumi par zuša komerciālās zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tam piegulošajos Savienības iesāļūdeņos būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. aprīļa. Tas vajadzīgs, lai nepieļautu pārklāšanos ar Regulas (ES) 2023/194 noteikumiem par šo pašu tematu. Steidzamības dēļ regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(67)

Šī regula būtu jāpiemēro no jauna iedalītajām makreles zvejas iespējām ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes, Savienības ūdeņos 2.a, 3.b, 3.c un 3.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, kā arī Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a rajonā (MAC/2A34-N) no 2023. gada 1. janvāra, lai Savienība varētu pilnībā piekļūt savai makreles kvotai. Tāpēc šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu neietekmē.

(68)

Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pieņēma 2023. gada beigās, un tie kļuva piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc šīs regulas noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti uz laikposmu, kurš sākas 2023. gada 1. decembrī, relevantie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētās dienas. Arī ilkņzivju zvejas sezona SIOFA nolīguma apgabalā ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un KPN minētajai sugu grupai ir noteiktas uz laikposmu, kurš sākas 2023. gada 1. decembrī, tāpēc šīs KPN būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo līgumslēdzējas puses karoga kuģiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā.

(69)

Saskaņā ar ICCAT noteikumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to zvejas kuģi 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma, proti, no 2023. gada 17. decembra, neizvieto ZPI. Tāpēc šīs regulas noteikums, ar kuru šo pasākumu ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku,