(1)

Krievijas 2022. gada 24. februārī sāktais iebrukums Ukrainā ietekmē kuģniecības darbības Ukrainas Melnās jūras ostās; šīs darbības veidoja aptuveni 90 % no Ukrainas graudaugu un eļļas augu sēklu eksporta. Lai izvairītos no draudiem globālajam pārtikas nodrošinājumam un atbalstītu Ukrainas lauksaimniekus, steidzami bija vajadzīgi alternatīvi loģistikas maršruti, un Savienība veica konkrētus pasākumus, lai veicinātu Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Rīcības plāns ES un Ukrainas solidaritātes joslām Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta un divpusējās tirdzniecības ar ES atvieglošanai (“ES un Ukrainas solidaritātes joslas”)” (2).

(2)

Izmaiņas loģistikas maršrutos, kuri Ukrainas graudaugiem un eļļas augu sēklām palīdz sasniegt tradicionālos tirgus, radīja lielākas transporta izmaksas. Šā iemesla dēļ eksports uz Savienības tirgu ir mainījies.

(3)

Graudaugu un eļļas augu sēklu importa pieaugums no Ukrainas uz Savienības dalībvalstīm, kuras atrodas tuvu Ukrainai un kurās tika izveidoti galvenie “ES un Ukrainas solidaritātes joslu” koridori, ietekmē vietējos lauksaimniekus. Dažos Savienības reģionos papildu imports rada pārmērīgu piedāvājumu, samazina vietējās cenas vai pārslogo loģistikas ķēdes.

(4)

Ņemot vērā iekšzemes piegādes situāciju un loģistikas problēmas dalībvalstīs, kuras atrodas tuvu Ukrainas robežai, tiek uzskatīts, ka visvairāk skarti ir lauksaimnieki Bulgārijā, Polijā un Rumānijā, jo īpaši tie, kas atrodas vistuvāk robežai vai tranzīta mezglam. Vietējo graudaugu un eļļas augu sēklu cenu kritums ietekmē šo lauksaimnieku ekonomisko dzīvotspēju un var ietekmēt viņu lēmumus par sēšanu. Šāda situācija, visticamāk, izraisīs strauju ražošanas pasliktināšanos attiecīgajos apgabalos, kā arī radīs grūtības “ES un Ukrainas solidaritātes joslu” īstenošanā. Šī situācija rada īpašu problēmu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. panta nozīmē. Šī īpašā problēma, kas ir aktuāla konkrēto Savienības dalībvalstu ierobežotā skaitā reģionu, nav risināma ar pasākumiem, kas veicami saskaņā ar minētās regulas 219. vai 220. pantu, jo tā nav nedz tieši saistīta ar kādu tirgus traucējumu vai draudiem, ka šādi traucējumi varētu rasties, nedz saistīta ar pasākumiem dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai vai ar patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ. Turklāt, lai nepieļautu graudaugu un eļļas augu sēklu ražošanas strauju samazināšanos, situācija prasa steidzamu iejaukšanos, piemēram, minētās regulas 221. pantā paredzēto ārkārtas pasākumu pieņemšanu.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi tikai uz laiku, kas ir absolūti nepieciešams, piešķirt Bulgārijai, Polijai un Rumānijai finanšu dotāciju, lai atbalstītu lauksaimniekus, kurus skāris graudaugu un eļļas augu sēklu importa pieaugums no Ukrainas. Katrai no šīm dalībvalstīm pieejamā summa būtu jānosaka, ņemot vērā atlasīto kultūraugu un skarto reģionu lauksaimnieku iespējamo produkcijas vērtības zaudējumu.

(6)

Bulgārijai, Polijai un Rumānijai atbalsts būtu jāsadala pa visefektīvākajiem kanāliem, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuros ņemts vērā graudaugu un eļļas augu sēklu audzētāju piedzīvoto grūtību apmērs skartajos apgabalos, vienlaikus nodrošinot, ka šie lauksaimnieki ir atbalsta galīgie saņēmēji, un izvairoties no jebkādiem tirgus un konkurences izkropļojumiem.

(7)

Tā kā Bulgārijai, Polijai un Rumānijai atvēlētā summa kompensētu tikai daļu no faktiskajiem zaudējumiem, kas radušies lauksaimniekiem skartajos reģionos, minētajām dalībvalstīm būtu jāļauj piešķirt papildu valsts atbalstu minētajiem ražotājiem ar šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem un tajā noteiktajā termiņā.

(8)

Lai dotu Bulgārijai, Polijai un Rumānijai rīcības brīvību palīdzības izplatīšanā (jo apstākļi prasa novērst lauksaimnieku grūtības), šīm dalībvalstīm būtu jāļauj to kumulēt ar citu atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(9)

Tā kā Savienības atbalsts ir izteikts euro, lai nodrošinātu vienotu un vienlaicīgu piemērošanu, nepieciešams noteikt tām dalībvalstīm piešķirtās summas konvertācijas datumu, kuras nav pieņēmušas euro par savu valsts valūtu, kā tas ir Bulgārijas, Polijas un Rumānijas gadījumā. Šajā regulā nav noteikts atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņš, tāpēc ir lietderīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/127 (3) 30. panta 3. punkta nolūkā par valūtas kursa noteicošo dienu attiecībā uz šajā regulā noteiktajām summām uzskatīt šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

(10)

Budžeta apsvērumu dēļ Bulgārijai, Polijai un Rumānijai radušies izdevumi Savienībai būtu jāfinansē tikai tad, ja šādi izdevumi veikti līdz attiecināmības noteiktai dienai.

(11)

Šim ārkārtas pasākumam paredzētais atbalsts būtu jāizmaksā līdz 2023. gada 30. septembrim. Ņemot vērā to, ka pēc 2023. gada 30. septembra maksājumus nedrīkst veikt, Deleģētās regulas (ES) 2022/127 5. panta 2. punkts nebūtu jāpiemēro.

(12)

Lai Savienība varētu uzraudzīt šā ārkārtas pasākuma efektivitāti, Bulgārijai, Polijai un Rumānijai būtu jāsniedz Komisijai sīka informācija par tā īstenošanu.

(13)

Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki saņem atbalstu iespējami drīz, būtu jādod Bulgārijai, Polijai un Rumānijai iespēja īstenot šo regulu nekavējoties. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,