(1)

Padome 2020. gada 30. janvārī noslēdza Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) (“Izstāšanās līgums”). Minētais nolīgums stājās spēkā 2020. gada 1. februārī.

(2)

Padome 2021. gada 29. aprīlī Savienības vārdā noslēdza Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (4) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”). Minēto nolīgumu provizoriski piemēroja no 2021. gada 1. janvāra, un tas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.

(3)

Gan Izstāšanās līgumā, gan Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ir paredzēts, ka viena no līgumslēdzējām pusēm konkrētos gadījumos un saskaņā ar šajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām var pieņemt konkrētus pasākumus. Minētie pasākumi var nozīmēt attiecīgajā nolīgumā paredzētu konkrētu saistību apturēšanu.

(4)

Savienība un Apvienotā Karaliste savstarpēji var noslēgt citus divpusējus nolīgumus, kas ir Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu papildinoši nolīgumi, un šādi papildinoši nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, kā to reglamentē minētais nolīgums, neatņemama sastāvdaļa un kopējā regulējuma daļa. Jāatgādina, ka saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 774. panta 3. punktu minēto nolīgumu nepiemēro Gibraltāram un tas neietekmē minēto teritoriju.

(5)

Ja rodas vajadzība pieņemt vienpusējus pasākumus, kā tas ir paredzēts Izstāšanās līgumā, tostarp Protokolā par Īriju un Ziemeļīriju, un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošanā un izpildē, Savienībai, ņemot vērā tās vispārējās intereses, būtu jāspēj ātri, samērīgi, efektīvi un elastīgi pienācīgā veidā izmantot tai pieejamos instrumentus, pilnībā iesaistot arī dalībvalstis. Savienībai arī būtu jāspēj veikt atbilstīgus pasākumus, ja nav iespējams efektīvi izmantot strīdu saistošu izšķiršanu saskaņā ar Izstāšanās līgumu vai Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, jo Apvienotā Karaliste nesadarbojas, lai šāds risinājums būtu iespējams. Tādēļ ir jāparedz noteikumi un procedūras, kas reglamentē šādu pasākumu pieņemšanu.

(6)

Jāatgādina, ka procedūra autonomu pasākumu pieņemšanai saskaņā šo regulu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5), neskar to, ka Padome turpina un pastāvīgi īsteno savas politikas veidošanas, koordinācijas un lēmumu pieņemšanas funkcijas, kas tai piešķirtas ar Līgumiem, ciktāl tas attiecas uz nolīgumu starp Savienību un Apvienoto Karalisti īstenošanu.

(7)

Lai īstenotu pilnvaras, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 16. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā, iekšējo lēmumu pieņemšanas process saistībā ar Izstāšanās līguma un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošanu ir atspoguļots Padomes Lēmumā (ES) 2020/135 (6) un Lēmumā (ES) 2021/689 (7). Lai Padome varētu pilnībā īstenot savas politikas veidošanas, koordinācijas un lēmumu pieņemšanas funkcijas minētajā sakarā, tā būtu pastāvīgi un regulāri jāinformē par minēto nolīgumu īstenošanu, tostarp par visām iespējamām grūtībām, kas varētu rasties, jo īpaši par šādu nolīgumu iespējamiem pārkāpumiem un citām situācijām, kas varētu būt par iemeslu pasākumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar šo regulu. Minētajā sakarā Padome būtu savlaicīgi un pienācīgi jāinformē par iespējamiem Savienības rīcībā esošiem atbildes pasākumiem, lai nodrošinātu minēto nolīgumu pilnīgu un pareizu īstenošanu, kā arī par turpmāku rīcību saistībā ar jebkādiem jau veiktiem pasākumiem.

(8)

Kā tas ir paredzēts LESD 218. panta 10. punktā, Eiropas Parlaments būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē, ļaujot tam pilnībā īstenot tā prerogatīvas saskaņā ar Līgumiem. Komisijai būtu savlaicīgi jāinformē Eiropas Parlaments par visām iespējamām grūtībām, jo īpaši par iespējamiem Izstāšanās līguma un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma pārkāpumiem un citām situācijām, kuru rezultātā varētu būt nepieciešami pasākumi saskaņā ar šo regulu.

(9)

Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām vajadzētu būt prioritāriem attiecībā pret jebkādiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD, un kas reglamentē to pašu priekšmetu.

(10)

Lai nodrošinātu, ka šī regula joprojām atbilst paredzētajam mērķim, Komisijai trīs gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā būtu jāpārskata tās darbības joma un īstenošana un jāziņo par saviem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Minētajam pārskatam nepieciešamības gadījumā būtu jāpievieno attiecīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(11)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un jo īpaši lai nodrošinātu ātru, efektīvu un elastīgu attiecīgo Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar Izstāšanās līgumu un Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, ko veic saskaņā ar šo regulu, un vajadzības gadījumā – pieņemt pasākumus, kas ierobežo tirdzniecību vai citas darbības. Minētās pilnvaras būtu jāattiecina arī uz pieņemto pasākumu grozīšanu, apturēšanu vai atcelšanu. Tās būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā to, ka iecerētie pasākumi ietver vispārpiemērojamu aktu pieņemšanu un ka lielākā daļa iecerēto pasākumu attiecas uz minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām jomām, minēto pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, lai pienācīgi aizsargātu Savienības intereses.

(12)

Ja Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu nolemj pilnībā vai daļēji apturēt Apvienotās Karalistes zvejas kuģu piekļuvi Savienības ūdeņiem saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma Piekto sadaļu, tai būtu jāņem vērā šādas apturēšanas efektivitāte attiecībā uz to, lai tiktu veicināts, ka Apvienotā Karaliste ievēro attiecīgo nolīgumu un visus tajā paredzētos konkrētos kritērijus. Šāda apturēšana būtu jāīsteno attiecībā uz konkrētiem Apvienotās Karalistes kuģiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļu (8).

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, paredzēt noteikumus un procedūras, kas reglamentē Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar Izstāšanās līgumu un Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, un pilnvarot Komisiju pieņemt vajadzīgos pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā ierobežojumus tirdzniecībai, ieguldījumiem vai citām darbībām, kas ietilpst Tirdzniecības un sadarbības nolīguma darbības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Turklāt, tā kā tikai Savienība ir Izstāšanās līguma un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma puse, starptautisko tiesību līmenī attiecībā uz minētajiem nolīgumiem rīkoties var tikai Savienība. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,