(1)

Standarti pētniekiem un novatoriem palīdz inovāciju tuvināt tirgum un izplatīt tehnoloģiju attīstību, nosakot vienotus kritērijus un izstrādājot metodes, praksi un procedūras, kas ir publiski pieejamas oficiāla dokumenta formā. Eiropas un pasaules standarti nodrošina novatoriskiem jauniem izstrādājumiem un pakalpojumiem piekļuvi lieliem pasaules un tās reģionu tirgiem.

(2)

Standarti ir pamats dažādu tehnoloģiju integrēšanai sarežģītās, novatoriskās sistēmās un risinājumos un nodrošina komponentu, izstrādājumu un pakalpojumu sadarbspēju, nepieļaujot atkarību no viena pārdevēja un sniedzot lielāku izvēli klientiem visā pasaulē – tam ir būtiska nozīme laikā, kad visās jomās un nozarēs notiek digitālā pārveide.

(3)

Standarti nodrošina preču, pakalpojumu un datu brīvu kustību, likvidējot tehniskos šķēršļus. To mērķis ir noteikt minimālās drošības prasības šo preču un pakalpojumu izstrādei, transportēšanai un izmantošanai, lai aizsargātu sabiedrību un darba ņēmējus. Standarti tieši tuvina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un var palīdzēt stiprināt Savienības ekonomikas noturību. Tiem ir būtiska nozīme Savienības vērienīgo mērķu sasniegšanā attiecībā uz klimatneitrālu un noturīgu un aprites ekonomiku un tās atvērtās stratēģiskās autonomijas stiprināšanā. Lai Savienība arī turpmāk būtu globālo standartu noteicēja, būtiska nozīme būs spēcīgai ietekmei uz standartizācijas darbībām pasaules mērogā un tam, vai Savienība vadīs darbu starptautiskajos forumos un iestādēs.

(4)

Pierādījumi saistībā ar dažādiem pētniecības un inovācijas projektu veidiem atbalsta standartizācijas lomu tirgojamu izstrādājumu un risinājumu radīšanā (1). Standarti var kodificēt lietotāju un citu ieinteresēto personu prasības, lai virzītu pētniecības un tehnoloģiju attīstību. Tie ļauj tehnoloģijām, izstrādājumiem un pakalpojumiem būt sadarbspējīgiem – tā kā standarts sniedz sīku informāciju par tehnoloģijas vai izstrādājuma izmantošanu un saturu, ir daudz vieglāk saprast, kad un kā to var izmantot kombinācijā ar citām tehnoloģijām vai izstrādājumiem.

(5)

Izpratne par standartizācijas priekšrocībām ir svarīgs priekšnoteikums pētniecības dalībnieku veiksmīgai iesaistei standartizācijas darbībās. Pirms sasniegt izmantojamus rezultātus, svarīgi plānot standartizācijas darbības jau pētniecības un inovācijas projekta darba plānā un projekta sākumā noteikt standartizācijas vajadzības.

(6)

Pastāv stabili un regulāri izmantoti labas prakses elementi pētniecības projektos, kas saistīti ar standartizāciju (2). Vienlaikus aizvien vēl nepieciešams veidot pētnieku izpratni un zinātību par standartizācijas procesiem, kā arī izstrādāt atzītus snieguma rādītājus, lai izsekotu veiksmīgām tehnoloģiju nodošanas un valorizācijas darbībām. Tāpat varētu veicināt izpratni un zinātību par to, kādā veidā standartizācijas procesi ir saistīti ar pētniecības un inovācijas procesiem un mijiedarbojas ar tiem. Pētniecības un inovācijas un standartizācijas darbību sekmīga integrācija var dot būtisku stimulu pētniecības un inovācijas darbību ieviešanai.

(7)

Tehnoloģiju gatavības līmeņi (TGL) un izmaiņas tajos projekta laikā var tikt uzskatīti par svarīgiem rādītājiem, lai novērtētu pētniecības un inovācijas projekta atbilstību un sniegumu standartizācijas darbību ziņā. Dažādi TGL var ietvert arī atšķirīgas vajadzības standartu un standartizācijas ziņā – zemākie TGL parasti ir vairāk saistīti ar veicamo darbu, piemēram, ar terminoloģiju un koncepcijām, metroloģiju un testēšanu, lietošanas gadījumiem un atsauces arhitektūru; savukārt TGL vēlākā posmā parasti vairāk attiecas uz tādiem jautājumiem kā tehnoloģijas/inovācijas sadarbspēja un sniegums (piemēram, drošības, drošuma, ietekmes uz vidi un funkcionalitātes ziņā), tāpēc pētniekiem un novatoriem daudzās tehnoloģiju un lietojumu jomās ir svarīgi visu TGL standarti.

(8)

Pētniecības un inovācijas dalībnieki var vadīt, ievērot vai pieņemt jaunus standartus, lai atbalstītu jaunāko tehnoloģiju, inovāciju un tendenču izstrādi un starptautisku ieviešanu. Jo agrāk pētniecības un inovācijas dalībnieki iesaistās standartu izstrādē, kas integrēta to vispārējā pētniecības un inovācijas procesā, jo agrāk viņi savus standartos balstītos jauninājumus var ieviest konkurētspējīgos pasaules tirgos, tādējādi radot lielāku vērtību un ieguvumus. Tāpēc līderi praktizē agrīnu un aktīvu iesaistīšanos jaunu standartu noteikšanā. Standartu izstrādes procesā tie iegūst arī vērtīgu informāciju par tehniskiem un ar tirgu saistītiem jautājumiem, un, ņemot vērā viņu agrīnu iesaistīšanos jauno standartu izstrādē, var pielāgot savu pētniecības un inovācijas stratēģiju un ceļvežus un viņu preces ir ātrāk gatavas pārdošanai tirgū nekā konkurentiem. Šiem līderiem (tostarp MVU un jaunuzņēmumiem) arī rodas iespēja noteikt un pievienot savas unikālās izstrādājumu vai pakalpojumu inovācijas pamatstandartam, ko viņi ir palīdzējuši izstrādāt.

(9)

Ir jānovērš prasmju trūkums apmācībā un izglītībā (3). Būtiski veidot fundamentālu izpratni par pētniecības, inovācijas un standartizācijas procesu raksturlielumiem un saistību, kā arī par to, kā tie var stiprināt viens otru, lai veicinātu zināšanu valorizāciju (4).

(10)

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas jārisina augstskolas vai pētniecības organizācijas politikā attiecībā uz standartiem un standartizāciju pētniecības valorizācijai, ir stimulēt tās pētnieku standartizācijas darbības un panākt, lai šīs darbības tiktu ņemtas vērā karjeras attīstībā.

(11)

Daudzās augstākās izglītības iestādēs un pētniecības organizācijās Savienībā gadu gaitā ir izveidoti tehnoloģiju nodošanas biroji, jo pakalpojumi nebeidzas ar IĪ noformēšanu un reģistrēšanu vai jaunuzņēmumu izveidi – ir nepieciešams vispārēji atbalstīt līgumpētniecību un palīdzēt vadīt kopdarbīgus pētniecības projektus. Tāpēc tehnoloģiju nodošanas organizācijas ir vēl viens institucionāls atbalsta punkts standartizācijai, un iesaistoties tās likumsakarīgi turpina veikt savu zināšanu/tehnoloģiju nodošanas funkciju. Atšķirībā no patentiem un zinātniskajām publikācijām, šķiet, ka autorība netiek plaši pieteikta, tāpēc ir grūtāk izsekot ietekmei, izmantojot atsauču mērīšanas metodes.

(12)

Daudziem pētniecības un inovācijas projektiem iesaistīšanās jauna standarta izveidē varētu nebūt vēlama vai pat īstenojama. Vienlaikus pētnieki, kuri iesaistās standartizācijas darbību sākumposmā pētniecības un inovācijas programmās, kurās gūst svarīgas zināšanas un tīklus, sniedz lielu ieguldījumu svarīgu jaunu vai uzlabotu starptautisko un Eiropas standartu izstrādē nozarei un sabiedrībai svarīgās jomās.

(13)

Ja projektā tiek konstatēti kādi ierobežojumi darbības jomas, ilguma un resursu ziņā, tā konstatējumus un ieguldījumu var mēģināt attiecināt uz līdzīgiem projektiem. Dažādās nozarēs jau pastāv daudzas tematiskās platformas un kopas, un to mērķis ir uzlabot sniegumu un maksimalizēt progresu konkrētajās nozarēs.

(14)

Saskaņā ar Eiropas Pētniecības telpas (EPT) politikas programmu (5), kas ietver darbību, kuras mērķis ir “uzlabot ES vadlīnijas labākai zināšanu valorizācijai”, Komisija ierosina šo Ieteikumu par prakses kodeksu standartizācijas jomā Eiropas pētniecības telpā, lai īstenotu Padomes Ieteikumu (ES) 2022/2415 (6). Aicinājums iesniegt šo ieteikumu tika norādīts Komisijas paziņojumā par jaunu EPT pētniecībai un inovācijai (7) un Padomes 2021. gada 26. novembra secinājumos par EPT pārvaldību un Pētniecības un inovācijas paktu Eiropā (8). Turklāt ES Standartizācijas stratēģijā (9) ir uzsvērts, cik svarīgi ir veidot stratēģisko izpratni un jau laikus iesaistīt pētniecības un inovācijas kopienu standartizācijas procesā, un norādīts, ka šis ieteikums ir vajadzīgs.

(15)

Šis ieteikums atspoguļo jaunos virzienus, kas ieviesti ar Ieteikumu (ES) 2022/2415, jo tā mērķis ir palielināt pētnieku un novatoru stratēģisko izpratni par ļoti būtiskajiem ieguvumiem, ko sniedz pētniecības un inovācijas un standartizācijas integrācija, un sniegt paraugprakses ieteikumus par to, kā sekmīgi īstenot šo integrāciju savās pētniecības un inovācijas darbībās, lai radītu maksimālu vērtību un ietekmi.

(16)

Šis ieteikums ir formulēts augstākās izglītības iestāžu un privāto un publisko pētniecības un inovācijas organizāciju līmenī, pētniecības un inovācijas projektu partneru līmenī un politikas un plašākā ieinteresēto personu līmenī. Šis ieteikums būtu jāpiemēro saskaņā ar visiem attiecīgajiem noteikumiem valsts vai reģiona un Savienības līmenī,