(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2), ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms, stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošina finansiālu atbalstu reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot Savienības finansētu fiskālo stimulu. Tas sekmē ekonomikas atveseļošanu un ilgtspējīgu un izaugsmi veicinošu reformu un investīciju īstenošanu, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai, līdztekus stiprinot dalībvalstu tautsaimniecību noturību un potenciālo izaugsmi. Vidējā termiņā un ilgtermiņā tas palīdz arī stiprināt publisko finanšu ilgtspēju un sekmēt izaugsmi un darbvietu radīšanu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktu 2022. gada jūnijā tiks atjaunināta katrai dalībvalstij paredzētā maksimālā finanšu iemaksa no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

(2)

Komisija 2021. gada 24. novembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2022. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Pētījumā bija pienācīgi ņemtas vērā 2021. gada 7. maijā parakstītās Portu sociālās saistības turpināt īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja 2017. gada 17. novembrī. Eiropadome 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījuma prioritātes apstiprināja 2022. gada 25. martā. Komisija 2021. gada 24. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (3) pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Austrija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām būs jāizstrādā padziļinātais pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku un priekšlikumu attiecībā uz 2022. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana. Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (4) (“2022. gada ieteikums par eurozonu”) Padome pieņēma 2022. gada 5. aprīlī un Vienoto nodarbinātības ziņojumu – 2022. gada 14. martā.

(3)

Krievijas iebrukums Ukrainā globālās pandēmijas izskaņā ir būtiski mainījis ģeopolitisko un ekonomisko kontekstu. Iebrukuma ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecībām izpaužas, inter alia, kā augstākas enerģijas, pārtikas un izejvielu cenas un vājākas izaugsmes izredzes. Enerģijas cenu pieaugums īpaši smagi skar visneaizsargātākās mājsaimniecības, kuras ir nonākušas enerģētiskajā nabadzībā vai kurām tā draud, kā arī uzņēmumus, kurus visvairāk negatīvi ietekmē enerģijas cenu pieaugums. Turklāt Savienībā ierodas nepieredzēti daudz cilvēku, kuri bēg no Ukrainas. Krievijas agresijas kara radītās ekonomiskās sekas ir asimetriski ietekmējušas dalībvalstis. Šajā sakarā 2022. gada 4. martā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 (5) pirmo reizi tika piemērota Padomes Direktīva 2001/55/EK (6), pārvietotajām personām no Ukrainas piešķirot likumīgas uzturēšanās tiesības Savienībā, kā arī piekļuvi izglītībai un apmācībai, darba tirgum, veselības aprūpei, mājoklim un sociālajai palīdzībai.

(4)

Ievērojot strauji mainīgo ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, 2022. gada Eiropas pusgadā atsāksies ekonomikas un nodarbinātības politikas vispusīga koordinācija, kura līdztekus tiks pielāgota, ņemot vērā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu saistītās prasības, kā skaidrots 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, ir svarīgi īstenot pieņemtos atveseļošanas un noturības plānus, jo ar šiem plāniem paredzēts īstenot visus 2019. un 2020. gada Eiropas pusgada ciklos sniegtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus vai to būtisku daļu. Atveseļošanas un noturības plānu pārskatīšanā, atjaunināšanā vai grozīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14., 18. un 21. pantu, papildus citiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas sniegti līdz šādu pārskatītu, atjauninātu vai grozītu atveseļošanas un noturības plānu iesniegšanas dienai, joprojām vienlīdz aktuāli ir arī 2019. un 2020. gadā konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

(5)

Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula darbojas kopš 2020. gada marta. Komisija savā 2021. gada 3. marta paziņojumā “Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi” pauda viedokli, ka lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanu vai turpmāku piemērošanu būtu jāpieņem vispārēja ekonomikas stāvokļa novērtējuma ietvaros, kurā būtisks kvantitatīvais kritērijs ir ekonomiskās aktivitātes līmenis Savienībā vai eurozonā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni (2019. gada beigās). Paaugstināta nenoteiktība un spēcīgi lejupvērsti riski, kas skar ekonomikas perspektīvu saistībā ar karu Eiropā, nepieredzēts enerģijas cenu kāpums un ieilguši piegādes ķēdes darbības traucējumi rada apstākļus, kuru dēļ ir attaisnojami Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas darbību pagarināt arī attiecībā uz 2023. gadu.

(6)

Ievērojot pieeju, kas izklāstīta Padomes 2021. gada 18. jūnija ieteikumā (7), ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas 2021. gada stabilitātes programmu, vispārējo fiskālo nostāju pašlaik vislabāk var izmērīt kā izmaiņas primārajos izdevumos (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un ar Covid-19 krīzi saistītos pagaidu ārkārtas pasākumus), bet ietverot no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu Savienības fondu neatmaksājamā atbalsta (dotācijām) finansētos izdevumus, attiecībā pret vidēja termiņa potenciālo izaugsmi (8). Papildus atzinumam par vispārējo fiskālo nostāju, novērtējot, vai valsts fiskālā politika ir piesardzīga un vai tās struktūra spēs nodrošināt ilgtspējīgu atveseļošanu, kas būtu saskanīga ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, uzmanība tiek pievērsta arī valsts finansētajiem (9) primārajiem kārtējiem izdevumiem (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un ar Covid-19 krīzi saistītos pagaidu ārkārtas pasākumus) un investīcijām.

(7)

Komisija 2022. gada 2. martā pieņēma paziņojumu, kurā sniegtas plašas norādes par fiskālo politiku 2023. gadā (“fiskālās norādes”) un kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanu un tādējādi stiprināt politikas koordināciju. Pamatojoties uz 2022. gada ziemas prognozes makroekonomisko perspektīvu, Komisija atzīmēja, ka piemērota šķistu pāreja no kopējās atbalstošās fiskālās nostājas 2020.–2022. gadā uz kopumā neitrālu kopējo fiskālo nostāju 2023. gadā, vienlaikus saglabājot gatavību reaģēt uz mainīgo ekonomisko situāciju. Komisija paziņoja, ka fiskālie ieteikumi 2023. gadam arī turpmāk būtu jādiferencē starp dalībvalstīm un tajos būtu jāņem vērā iespējamā pārrobežu blakusietekme. Komisija aicināja dalībvalstis atspoguļot norādes savās stabilitātes un konverģences programmās. Komisija apņēmās cieši uzraudzīt ekonomikas norises un pielāgot savas politikas norādes pēc vajadzības un ne vēlāk kā savā Eiropas pusgada pavasara paketē, kas sagatavota 2022. gada maija beigās.

(8)

Attiecībā uz fiskālajām norādēm fiskālajos ieteikumos 2023. gadam ir ņemta vērā ekonomikas perspektīvas pasliktināšanās, paaugstinātā nenoteiktība un papildu lejupvērstie riski, kā arī augstāka inflācija salīdzinājumā ar Komisijas 2022. gada ziemas prognozi. Ņemot vērā šos apsvērumus, fiskālajai reakcijai ir jāpalielina publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, un jāsaglabā visneaizsargātāko mājsaimniecību pirktspēja, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, izmantojot mērķtiecīgus un pagaidu pasākumus. Fiskālajai politikai arī turpmāk jābūt dinamiskai, lai pielāgotos strauji mainīgajiem apstākļiem, tostarp izaicinājumiem, kuri attiecībā uz aizsardzību un drošību izriet no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un dalībvalstīs tā ir jādiferencē atbilstīgi to fiskālajam un ekonomiskajam stāvoklim, tostarp, ņemot vērā krīzes ietekmi uz tām un pārvietoto personu pieplūdumu no Ukrainas.

(9)

Austrija savu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai 2021. gada 30. aprīlī. Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā izklāstītās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2021. gada 13. jūlijā pieņēma Īstenošanas lēmumu par Austrijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (10). Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ar ko atzīst, ka Austrija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša izpilde nozīmē arī to, ka nav bijis regresa attiecībā uz iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

(10)

Austrija savu 2022. gada valsts reformu programmu un 2022. gada stabilitātes programmu iesniedza 2022. gada 27. aprīlī, tādējādi ievērojot Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantā noteikto termiņu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 27. pantā, 2022. gada valsts reformu programma atspoguļo arī Austrijas pienākumu divreiz gadā ziņot par panākto progresu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā.

(11)

Komisija 2022. gada ziņojumu par Austriju publicēja 2022. gada 23. maijā. Tajā novērtēts, kā Austrija ir īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019., 2020. un 2021. gadā, un uz atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata pamata bija aplūkots, kā Austrija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Balstoties uz minēto analīzi, ziņojumā par valsti bija norādīti trūkumi attiecībā uz tādu problēmjautājumu risināšanu, kuri nav ietverti vai ir tikai daļēji ietverti atveseļošanas un noturības plānā, kā arī jauni un nupat iezīmējušies problēmjautājumi, tostarp sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tajā bija arī novērtēts Austrijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un Savienības pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

(12)

2022. gada 23. maijā Komisija nāca klajā ar ziņojumu saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu. Minētajā ziņojumā bija aplūkots Austrijas budžeta stāvoklis, ņemot vērā to, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ziņojumā secināts, ka deficīta kritērijs nav izpildīts. Ievērojot 2022. gada 2. marta paziņojumu, Komisija 2022. gada pavasarī neierosināja sākt jaunas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, bet 2022. gada rudenī tā no jauna novērtēs iespējamo šādu procedūru sākšanu.

(13)

2020. gada 20. jūlija ieteikumā (11) Padome ieteica Austrijai, ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, 2020. un 2021. gadā veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret Covid-19 pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atveseļošanu. Tā arī ieteica Austrijai, kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas. Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem Austrijas vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājās no 8,0 % no IKP 2020. gadā līdz 5,9 % no IKP 2021. gadā. Austrijas fiskālās politikas reakcija atbalstīja ekonomikas atveseļošanu 2021. gadā, savukārt pagaidu ārkārtas pasākumu apmērs samazinājās no 4,8 % no IKP 2020. gadā līdz 4,3 % 2021. gadā. Austrijas 2021. gadā veiktie pasākumi atbilda Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikumam. Valdības 2020. un 2021. gadā noteiktie diskrecionārie budžeta pasākumi pārsvarā ir pagaidu pasākumi vai atsvērti ar kompensējošiem pasākumiem. Tajā pašā laikā daži no diskrecionārajiem pasākumiem, ko valdība pieņēma laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam, nebija ne pagaidu, ne arī saskaņoti ar kompensējošiem pasākumiem; minētie pasākumi galvenokārt ietvēra nodokļu ievērojamu atvieglojumu, ko mājsaimniecībām un uzņēmumiem nodrošināja ar tā dēvēto ekosociālo nodokļu reformu. Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem Austrijas vispārējās valdības parāds samazinājās no 83,3 % no IKP 2020. gadā līdz 82,8 % no IKP 2021. gadā.

(14)

2022. gada stabilitātes programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir reālistisks. Valdība prognozē, ka reālais IKP 2022. gadā pieaugs par 3,9 % un 2023. gadā – par 2,0 %. Salīdzinājumam – Komisijas 2022. gada pavasara prognozē norādīts, ka reālā IKP pieaugums 2022. gadā būs 3,9 % un 2023. gadā – 1,9 %. Valdība savā 2022. gada stabilitātes programmā plāno, ka nominālais deficīts samazināsies līdz 3,1 % no IKP 2022. gadā un līdz 1,5 % 2023. gadā. Samazinājums 2022. gadā galvenokārt atspoguļo spēcīgu ekonomiskās aktivitātes izaugsmi un lielākās ārkārtas pasākumu daļas atcelšanu. Ja nebūtu citu pasākumu, piemēram, saistībā ar paaugstinātām enerģijas cenām, deficīts būtu vēl vairāk samazinājies. Saskaņā ar 2022. gada stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2022. gadā samazināsies līdz 80,0 %, bet 2023. gadā kritīsies līdz 77,1 %. Pamatojoties uz prognozes termiņa datumā zināmajiem politikas pasākumiem, Komisijas 2022. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2022. un 2023. gadā būs attiecīgi 3,1 % un 1,5 % no IKP. Tas atbilst 2022. gada stabilitātes programmā prognozētajam deficītam. Komisijas 2022. gada pavasara prognozē plānota līdzīga vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP: 80,0 % 2022. gadā un 77,5 % 2023. gadā. Saskaņā ar Komisijas 2022. gada pavasara prognozi, potenciālās izlaides vidēja termiņa pieauguma aplēse ir 1,2 % (10 gadu vidējais rādītājs). Tomēr minētajā aplēsē nav iekļauta to reformu ietekme, kas paredzētas atveseļošanas un noturības plānā un var palielināt Austrijas potenciālo izaugsmi.

(15)

Valdība 2022. gadā pakāpeniski atcēla lielāko daļu pasākumu, kas veikti, reaģējot uz Covid-19 krīzi, – tiek prognozēts, ka pagaidu ārkārtas pasākumu apmērs samazināsies no 4,3 % no IKP 2021. gadā līdz 1,1 % 2022. gadā. Valdības budžeta deficītu ietekmē pasākumi, kuri pieņemti, lai novērstu enerģijas cenu pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi, un kuru apjoms Komisijas 2022. gada pavasara prognozē tiek lēsts 0,4 % apmērā no IKP 2022. gadā un 0,2 % apmērā no IKP 2023. gadā. (12) Minētie pasākumi galvenokārt ietver sociālos pārvedumus trūcīgākām mājsaimniecībām, netiešo nodokļu samazināšanu enerģijas patēriņam un pagaidu atvieglojumu pasākumus svārstsatiksmes dalībniekiem saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Par minētajiem pasākumiem tika paziņots, ka tiem ir pagaidu raksturs. Tomēr, ja enerģijas cenas saglabāsies augstas 2023. gadā, dažus no minētajiem pasākumiem varētu turpināt. Valdības budžeta deficītu ietekmē arī izmaksas, kas saistītas ar pagaidu aizsardzības piedāvāšanu pārvietotajām personām no Ukrainas; šīs izmaksas Komisijas 2022. gada pavasara prognozē tiek prognozētas 0,3 % apmērā no IKP 2022. gadā un 0,4 % apmērā no IKP 2023. gadā (13).

(16)

Padome savā 2021. gada 18. jūnija ieteikumā ieteica Austrijai 2022. gadā saglabāt atbalstošu fiskālo nostāju, kas ietver stimulējošo iedarbību, kuru nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms, un saglabāt valsts finansētās investīcijas. Tā arī ieteica Austrijai, kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā, un vienlaikus veicināt investīcijas, lai vairotu izaugsmes potenciālu.

(17)

Saskaņā ar Komisijas 2022. gada pavasara prognozi un ņemot vērā Austrijas 2022. gada stabilitātes programmā iekļauto informāciju, 2022. gada fiskālā nostāja, kas prognozēta – 1,2 % apmērā no IKP, būs atbalstoša, kā bija ieteikusi Padome (14). Austrija plāno saskaņā ar Padomes ieteikumu turpināt atbalstu atveseļošanai, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai finansētu papildu investīcijas. Prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem finansēto izdevumu pozitīvā ietekme uz ekonomisko aktivitāti 2022. gadā palielināsies par 0,1 IKP procentpunktu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tiek prognozēts, ka valsts finansētajām investīcijām 2022. gadā būs ekspansīva ietekme uz fiskālo nostāju, kas atbilst 0,3 procentpunktiem no IKP (15). Tādējādi Austrija plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas, kā ieteikusi Padome. Vienlaikus tiek prognozēts, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot jaunos ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2022. gadā būs ekspansīva ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju, kas atbilst 0,5 procentpunktiem no IKP. Minētā ievērojamā ekspansīvā ietekme ietver papildu ietekmi (0,4 % apmērā no IKP), ko rada pasākumi ar mērķi novērst enerģijas cenu pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī izmaksas (0,3 % apmērā no IKP), kas saistītas ar pagaidu aizsardzības piedāvāšanu pārvietotajām personām no Ukrainas.

(18)

Komisijas 2022. gada pavasara prognozē fiskālā nostāja 2023. gadā tiek prognozēta 0,4 % apmērā no IKP, pieņemot, ka politika nemainīsies (16). Ir paredzēts, ka Austrija 2023. gadā turpinās izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijas, lai finansētu papildu investīcijas atveseļošanas atbalstam. Tiek prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem finansēto izdevumu pozitīvā ietekme uz ekonomisko aktivitāti saglabāsies stabila salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tiek prognozēts, ka valsts finansētajām investīcijām 2023. gadā būs bremzējoša ietekme uz fiskālo nostāju, kas atbilst 0,4 procentpunktiem no IKP (17). Vienlaikus plānots, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot jaunos ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2023. gadā kopumā būs neitrāla ietekme uz vispārējo fiskālo nostāju, kas atbilst 0,0 procentpunktam no IKP. Tas ietver ietekmi (0,2 % apmērā no IKP), ko radīs ar enerģijas cenu pieaugumu saistīto pasākumu izbeigšana, un papildu izmaksas (0,1 % apmērā no IKP), kas saistītas ar pagaidu aizsardzības piedāvāšanu pārvietotajām personām no Ukrainas.

(19)

2022. gada stabilitātes programmā tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazināsies, sasniedzot 0,7 % no IKP 2024. gadā un 0,3 % līdz 2025. gadam. Līdz ar to tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts saglabāsies zem 3 % no IKP no 2023. gada līdz programmas aptvertā laikposma beigām. Šajās prognozēs pieņemts, ka šajā laikposmā samazināsies publiskie izdevumi (no 50,4 % no IKP 2023. gadā līdz 49,6 % 2024. gadā un 49,4 % 2025. gadā). Saskaņā ar 2022. gada stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP līdz 2025. gadam samazināsies, konkrēti, 2024. gadā saruks līdz 74,5 % un 2025. gadā – līdz 72,1 %. Saskaņā ar Komisijas analīzi parāda atmaksājamības riski vidējā termiņā šķiet vidēji.

(20)

Vidējā termiņā un ilgtermiņā Austrija saskaras ar vidējiem fiskālās stabilitātes riskiem, ko galvenokārt rada iedzīvotāju novecošanas izraisītais budžeta spiediens. Paredzams, ka nākamo 50 gadu laikā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju (20–64 gadus vecu personu) attiecība pret vecāka gadagājuma pieaugušajiem samazināsies no trim darba ņēmējiem līdz aptuveni diviem darba ņēmējiem uz vienu personu, kas vecāka par 65 gadiem. Kopumā, saskaņā ar riska scenāriju, kas izklāstīts Komisijas publicētajā 2021. gada ziņojumā par novecošanu, ko sagatavojusi Darba grupa novecošanas jautājumos, paredzams, ka valsts izdevumi ilgtermiņa aprūpei ievērojami pieaugs: no 1,8 % no IKP 2019. gadā līdz 2,3 % 2030. gadā. Paredzams, ka papildus demogrāfiskajām norisēm ilgtermiņa aprūpes izmaksas palielinās arī vajadzība pēc intensīvākas aprūpes vecuma izraisītu slimību dēļ. Tika paziņots par visaptverošu ilgtermiņa aprūpes sistēmas reformu, bet tā vēl nav pabeigta. Līdz šim īpaša darba grupa ir apkopojusi galvenos sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Saskaņā ar darba grupas ziņojumu viena no reformas prioritātēm būs izveidot koordinētu sistēmas kontroli. Tas ietver skaidru atbildības sadalījumu starp pārvaldes līmeņiem un pārredzamību attiecībā uz līdzekļu izcelsmi un izlietojumu.

(21)

Austrijas fiskālajam federālismam ir raksturīga būtiska neatbilstība starp izdevumu un ieņēmumu palielināšanas pienākumiem vietējā un reģionālajā līmenī. Tā vietā, lai paļautos uz nodokļu autonomiju, vietējā un reģionālā līmeņa budžetiem tiek izmantota sarežģīta nodokļu dalīšanas un starpvaldību pārvedumu sistēma. Tas mazina gan fiskālo pārredzamību, gan politisko pārskatatbildību un rada maz stimulu publisko izdevumu efektivitātes nodrošināšanai. Tā kā reforma joprojām ir nepieciešama, tai būtu jāpievēršas sarunās par nākamo Starpvaldību fiskālo attiecību likumu, kuras, paredzams, sāksies 2022. gada decembrī. Papildus valsts fiskālās sistēmas reformai publisko izdevumu efektivitāti un lietderību var uzlabot izdevumu pārskatu labāka izmantošana, jo tie palīdz pārbaudīt finanšu piešķīrumu atbilstību politiskajām prioritātēm.

(22)

Austrijas nodokļu sistēmā joprojām ir iespējas uzlabot taisnīgumu un izaugsmi veicinošu pieeju. Nodokļu sistēmu raksturo liels slogs darbaspēkam, ko rada algu nodokļi un sociālā nodrošinājuma iemaksas: sociālā nodrošinājuma iemaksas veic gan darba ņēmēji, gan darba devēji. Tas kavē darbvietu radīšanu. Tajā pašā laikā augstās nodokļu robežlikmes attur cilvēkus no strādāšanas, jo īpaši ienākumu sadales skalas apakšdaļā un attiecībā uz otrajiem pelnītājiem ģimenē. Nesen pieņemtā ekosociālā nodokļu reforma ir solis pareizajā virzienā, un CO2 cenas ieviešana emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) neaptvertajos sektoros ir svarīgs projekts Austrijas atveseļošanas un noturības plānā. Tomēr joprojām pastāv strukturālas problēmas. Ir iespējams vēl vairāk samazināt ar algām nesaistītās darbaspēka izmaksas, lai veicinātu darbvietu radīšanu un darbaspēka piedāvājumu, jo īpaši zemu atalgotiem darba ņēmējiem. Izaugsmei labvēlīgāku nodokļu labāka izmantošana varētu palīdzēt radīt vajadzīgās budžeta iespējas un uzlabot nodokļu sistēmas taisnīgumu.

(23)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktu un minētās regulas V pielikuma 2.2. kritēriju atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot ar indikatīvu grafiku īstenošanai, kas jāpabeidz līdz 2026. gada 31. augustam. Tās palīdzēs atrisināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras Padome bija minējusi Austrijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos, kā arī attiecīgā gadījumā Austrijai līdz atveseļošanas un noturības plāna pieņemšanai adresētajos ieteikumos. Jo īpaši plānā paredzētie pasākumi palīdz īstenot būtisku konkrētām valstīm adresēto ieteikumu daļu, kas pēdējos gados konstatēti Eiropas pusgada kontekstā. Plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus veicinot nodokļu novirzīšanu no darbaspēka un ņemot vērā ekoloģiskos un sociālos aspektus. Kvalitatīvas agrīnās bērnu aprūpes iestāžu uzlabota pieejamība var veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū. Daļēji tiek risināta arī sen identificētā problēma, kas saistīta ar vīriešu un sieviešu pensiju atšķirību. Zaļo pārkārtošanos veicinās investīcijas i) energoefektivitātē, ii) atjaunīgajos energoresursos, iii) rūpniecības dekarbonizācijā, iv) bioloģiskajā daudzveidībā un v) aprites ekonomikā, ko papildinās saistītās reformas, tostarp atjaunīgo energoresursu atbalsta satvara pārskatīšana un pakāpeniska atteikšanās no naftas apkures sistēmām. Plāns arī palīdzēs būtiski uzlabot uzņēmumu digitālās spējas. Administratīvais slogs uzņēmumiem tiks samazināts, izmantojot digitālus vienotus piekļuves punktus.

(24)

Paredzams, ka Austrijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošana sekmēs turpmāku progresu zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi Austrijā atbilst 58,7 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā finanšu piešķīruma, savukārt digitālo mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi – 52,8 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā finanšu piešķīruma. Atveseļošanas un noturības plāna pilnīga īstenošana atbilstoši attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem palīdzēs Austrijai ātri atgūties no Covid-19 krīzes radītajām sekām, vienlaikus stiprinot noturību. Lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna, kā arī citu, ārpus atveseļošanas un noturības plāna tvēruma esošu ekonomikas un nodarbinātības politiku sekmīgu īstenošanu un rezultātā panāktu plašu līdzatbildību par politiku programmu kopumā, joprojām ir svarīgi sistemātiski iesaistīt sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

(25)

Komisija 2022. gada 2. maijā apstiprināja Austrijas partnerattiecību nolīgumu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (18). Austrija 2021. gada 21. oktobrī iesniedza savas minētajā regulā paredzētās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) programmas, un Komisijas dienesti tās kopā ar apsvērumiem iesniedza 2022. gada 4. janvārī. Austrija vēl nav iesniegusi Eiropas Sociālā fonda Plus programmu. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 Austrijai ir jāņem vērā attiecīgie tai adresētie ieteikumi 2021.–2027. gada kohēzijas politikas fondu plānošanā. Tas ir priekšnoteikums no kohēzijas politikas fondiem paredzētā finansiālā atbalsta efektivitātes uzlabošanai un tā pievienotās vērtības maksimalizēšanai un vienlaikus veicina koordināciju, savstarpējo papildināmību un saskaņotību starp minētajiem kohēzijas politikas fondiem un citiem Savienības instrumentiem un fondiem. Atveseļošanas un noturības mehānisma un kohēzijas politikas programmu sekmīga īstenošana ir atkarīga arī no to šķēršļu novēršanas, kas kavē investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un sabalansētas teritoriālās attīstības atbalstam.

(26)

Papildus ekonomiskajiem un sociālajiem problēmjautājumiem, kuru risināšana paredzēta atveseļošanas un noturības plānā, Austrijā ir vairāki papildu problēmjautājumi, kas saistīti ar darba tirgu. Austrijas spēcīgā sociālās aizsardzības sistēma un plaši politikas pasākumi ir ierobežojuši Covid-19 pandēmijas sociālo ietekmi. Austrijai ir labi rezultāti lielākajā daļā Eiropas sociālo tiesību pīlāra dimensiju, taču joprojām pastāv dažas problēmas. Šīs problēmas jo īpaši attiecas uz to, ka netiek pietiekami izmantots sieviešu, mazkvalificētu darba ņēmēju, vecāka gadagājuma darba ņēmēju un migrantu izcelsmes personu potenciāls. Tas ir īpaši problemātiski, ņemot vērā kvalificēta darbaspēka trūkumu. Šo grupu nepietiekami izmantotā potenciāla atraisīšana varētu mazināt spiedienu uz Austrijas darba tirgu.

(27)

Lai gan sieviešu nodarbinātības līmenis Austrijā krietni pārsniedz Savienības vidējo rādītāju, Austrija ieņem otro vietu Savienībā attiecībā uz sieviešu nepilnas slodzes nodarbinātību. 2021. gadā 49,9 % Austrijas sieviešu strādāja nepilnu darba laiku, salīdzinot ar Savienības vidējo rādītāju – 28,3 %. Pastāv ievērojamas iespējas stiprināt sieviešu pilna laika līdzdalību darba tirgū. Ierobežots cenas ziņā pieejamas un kvalitatīvas bērnu aprūpes piedāvājums apgrūtina māšu aktīvāku līdzdalību darba tirgū. Tikai 21,1 % bērnu vecumā līdz trim gadiem ir formālā bērnu aprūpē, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Savienībā un tālu atpaliek no Eiropas Savienības noteiktā Barselonas mērķa, proti, 33 % bērnu vecumā līdz trim gadiem oficiālajā bērnu aprūpē. Lielais nepilnas slodzes darba īpatsvars un pārāk lielais sieviešu īpatsvars zemu atalgotās nozarēs ir galvenie faktori, kas veicina vīriešu un sieviešu darba samaksas lielo atšķirību Austrijā un salīdzinoši lielo atšķirību sieviešu un vīriešu pensijās. Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk pastiprinājusi šo ar dzimumu saistīto nevienlīdzību, jo ievērojama daļa sieviešu apvieno darba un aprūpes pienākumus. Kvalitatīvas bērnu aprūpes piedāvājuma palielināšana, paaugstinot kvalitātes standartus, piedāvājot ilgāku darba laiku bērnu aprūpei un novēršot šķēršļus darba laika palielināšanai (piemēram, uzlabojot nodokļu atvieglojumus), ir būtiska, lai nodrošinātu sieviešu darba tirgus potenciāla labāku izmantošanu.

(28)

Darba tirgū varētu labāk integrēt vairākas nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, jo īpaši mazkvalificētus un vecāka gadagājuma darba ņēmējus, kā arī migrantu izcelsmes darba ņēmējus. Gandrīz puse ilgstošo bezdarbnieku Austrijā ir pabeiguši ne vairāk kā pamatskolas (Pflichtschule) izglītību. Migrantu izcelsmes cilvēku līdzdalība darba tirgū joprojām ir zema, un nodarbinātības līmenis 2020. gadā šo cilvēku vidū bija par 12,7 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā valstī dzimušo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis. Tas ir īpaši problemātiski, jo bērnu izglītības rezultāti, darba iespējas un nākotnes ienākumu līmenis Austrijā ir īpaši cieši saistīts ar viņu vecāku attiecīgajiem rezultātiem un ienākumu līmeni. Austrijas atveseļošanas un noturības plānā ietvertie pārkvalificēšanas un prasmju pilnveides veicināšanas pasākumi risinās šīs problēmas, atbalstot mazkvalificētu darba ņēmēju un ilgtermiņa bezdarbnieku apmācību. Tajā pašā laikā plānotie pasākumi pilnībā nerisina līdzdalības problēmu migrantu izcelsmes cilvēku un mazkvalificētu darba ņēmēju vidū. Turklāt šo grupu izglītības rezultāti ir jāuzlabo daudz agrāk. Joprojām ir vajadzīgas papildu pārkvalifikācijas un mūžizglītības iespējas visu vecumu darba ņēmējiem.

(29)

Pieaugošais kvalificētu darbinieku trūkums (Fachkräftemangel) kļūst par arvien lielāku problēmu uzņēmumiem, kuri paļaujas uz augsti kvalificētiem profesionāļiem, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) ekspertiem, kā arī kvalificētiem profesionāļiem strauji augošajā atjaunīgo energoresursu jomā. Kvalificēta darbaspēka trūkuma iemesli ir dažādi, un Covid-19 pandēmija tos ir saasinājusi. Iespēju paplašināšana augsti kvalificētu talantu piesaistīšanai no ārvalstīm amatiem, kurus nevar aizpildīt Austrijas vai Savienības darbaspēks, varētu mazināt šo trūkumu. Pašlaik ieviestās procedūras rada ievērojamu administratīvo slogu uzņēmumiem, kuri vēlas pieņemt darbā darba ņēmējus no valstīm ārpus ES, un tāpēc ir grūti piesaistīt nepieciešamos ārvalstu talantus. Tas kavē ražīguma pieaugumu, jo īpaši pakalpojumu un vēl jo vairāk IT nozarē. Austrijas 2019. un 2020. gada paātrinātās shēmas reformas attiecībā uz kvalificētu darbaspēku no trešām valstīm (Rot-Weiß-Rot-Karte) nav izrādījušās efektīvas vispārējā uzdevuma risināšanā. Tādēļ varētu veikt turpmākus pasākumus, lai uzņēmumi varētu labāk pieņemt darbā kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm. Tas ietver procedūru paātrināšanu un pielāgošanu uzņēmumu individuālajām vajadzībām.

(30)

Pamatojoties uz Savienības valstu vai to valdību vadītāju pilnvarojumu, kas formulēts Versaļas deklarācijā, ir sagatavots Komisijas priekšlikums REPowerEU plānam, kura mērķis ir pēc iespējas drīz izbeigt Savienības atkarību no fosilo degvielu importa no Krievijas. Tālab Komisija plāno dialogā ar dalībvalstīm apzināt piemērotākos projektus, investīcijas un reformas valstu, reģionālā un Savienības līmenī. Šo pasākumu mērķis ir samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un pārorientēt fosilo degvielu importu prom no Krievijas.

(31)

Ģeopolitiskās norises, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir apdraudējušas Austrijas energoapgādes drošību. Austrija ir ļoti atkarīga no gāzes importa no Krievijas. Aptuveni 80 % no sava kopējā gāzes importa 2020. gadā Austrija importēja no Krievijas salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju – 44 %. Gāze veido arī ievērojamu daļu no Austrijas enerģijas pieprasījuma (22,7 %, kas ir nedaudz mazāk par Savienības vidējo rādītāju – 24,4 %), galvenokārt rūpnieciskajam patēriņam un apkurei. Tomēr Austrija ir mazāk atkarīga no Krievijas naftas (10 % no tās jēlnaftas tiek importēta no Krievijas, kas ir ievērojami zem Savienības vidējā rādītāja – 26 %). (19) Lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes, būs svarīgi dažādot energoapgādi un palielināt elastīgumu un reversās plūsmas jaudu, lai nodrošinātu jau tā plašo savienojamību ar citām dalībvalstīm. Tomēr tiek ieteikts investīcijas jaunā gāzes infrastruktūrā un tīklos pēc iespējas veikt tā, lai nodrošinātu atbilstību nākotnes prasībām, sekmējot ilgtspēju ilgtermiņā, ko nākotnē nodrošinātu pārprofilēšana uz ilgtspējīgām degvielām. Atkarības no Krievijas gāzes samazināšana ietver arī ieguldījumus atjaunīgo gāzu (piemēram, atjaunīgā ūdeņraža un ilgtspējīga biometāna) ražošanā, tādējādi ļaujot aizstāt dabasgāzi, jo īpaši nozarēs un reģionos, kas ir visneaizsargātākie pret piegādes traucējumiem. Turklāt joprojām netiek pietiekami izmantoti papildu atjaunīgie energoresursi, piemēram, ģeotermālā enerģija, un to lietošanu varētu izpētīt vairāk.

(32)

2020. gadā atjaunīgo energoresursu īpatsvars Austrijas enerģijas galapatēriņā bija 37 %, kas pārsniedz tam pašam gadam noteikto mērķi: 34 %. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautā 2021. gada atjaunīgo energoresursu atbalsta reforma ir radījusi nepieciešamo satvaru, lai palielinātu atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas patēriņā. Reforma ļaus līdz 2030. gadam katru gadu saražot 27 TWh elektroenerģijas no atjaunīgajiem energoresursiem un tādējādi palīdzēs sasniegt 100 % mērķi līdz 2030. gadam (no pašreizējā 81 % 2020. gadā). Tomēr ieguldījumus atjaunīgajos energoresursos kavē ilgstošā telpiskā plānošana un atļauju piešķiršanas procedūras, kas daļēji ir saistītas arī ar sarežģīto pilnvaru sadalījumu starp federālo un reģionālo pārvaldes līmeni un personāla problēmām pārvaldē. Lai pielāgotos plānotajai atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas paplašināšanai, Austrija varētu apsvērt iespēju ievērojami palielināt investīcijas tīkla infrastruktūrā (piemēram, uzglabāšanā, sadalē un pārvadē) un nodrošināt šādas infrastruktūras savlaicīgu ierīkošanu. Paaugstinot energoefektivitātes mērķu vērienīgumu būvniecības un rūpniecības nozarēs, samazināsies atkarība no fosilās degvielas. Austrijas ilgtermiņa renovācijas stratēģijā ir noteikti skaidri starpposma mērķi 2050. gadam, un tās mērķis ir panākt ēku fonda dekarbonizāciju 80 % apmērā. Tās atveseļošanas un noturības plāns paātrinās pakāpenisku atteikšanos nofosilās degvielas katliem ēku sektorā un aizstās tos ar atjaunīgo energoresursu siltumapgādes tehnoloģijām vai centralizēto siltumapgādi. Tomēr Austrijas 2030. gada energoefektivitātes mērķi ir zemi, un valsts varētu paātrināt investīcijas ēku pamatīgā renovācijā, fosilās degvielas aizstāšanu ar siltumapgādi no atjaunīgajiem energoresursiem un labāku enerģijas patēriņa pārvaldību, izmantojot komunālo pakalpojumu digitalizāciju (piemēram, viedos skaitītājus un termostatus). Tajā pašā laikā turpmāki centieni dekarbonizēt rūpniecības procesus, tostarp izmantojot atjaunīgas gāzes, palīdzētu samazināt gāzes pieprasījumu un pasargāt uzņēmumus no cenu svārstībām. Lai Austrija atbilstu “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķiem, būs vēl vairāk jāpalielina ieceru vērienīgums attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes rādītāju paaugstināšanu.

(33)

Paātrināta pārkārtošanās uz klimatneitralitāti un atteikšanās no fosilajām degvielām dažās nozarēs radīs ievērojamas pārstrukturēšanas izmaksas, taču, lai mazinātu pārkārtošanās sociālekonomisko ietekmi vissmagāk skartajos reģionos, Austrija var kohēzijas politikas ietvaros izmantot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu. Turklāt, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un stiprinātu sociālo kohēziju, Austrija var izmantot Eiropas Sociālo fondu Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (20).

(34)

Padome ir izskatījusi 2022. gada stabilitātes programmu, ņemot vērā Komisijas veikto novērtējumu, un tās atzinums (21) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(35)

Ņemot vērā ciešās savstarpējās saiknes starp eurozonas dalībvalstu tautsaimniecībām un to kolektīvo devumu ekonomiskās un monetārās savienības darbībā, Padome eurozonas dalībvalstīm ieteica rīkoties, tostarp, izmantojot atveseļošanas un noturības plānus, lai īstenotu 2022. gada ieteikumā par eurozonu izklāstītos ieteikumus. Attiecībā uz Austriju tas ir jo īpaši atspoguļots 1., 2. un 3. ieteikumā.