(1)

Ir steidzami jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši, lai samazinātu jūras līmeņa celšanos un ekstremālu laikapstākļu notikumu iespējamību, kas jau tagad ietekmē visus pasaules reģionus (1), un lai samazinātu ekonomiskās un sociālās izmaksas, kas saistītas ar globālās sasilšanas sekām (2). Savienība un tās dalībvalstis ir Parīzes nolīguma, kas 2015. gada decembrī tika pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”) (3), Puses, un minētais nolīgums tā Pusēm uzliek par pienākumu ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

(2)

Klimata pārmaiņas un vides degradācija rada nopietnus draudus, un ir steidzami jārīkojas, kā tas nesen atkārtoti apstiprināts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Sestajā novērtējuma ziņojumā par fizikālo zinātņu pamatojumu. Arvien biežāk ir jāsaskaras ar cilvēku ciešanām un ekonomiskajiem zaudējumiem, ko rada biežāki ar klimatu saistīti ekstremāli notikumi, piemēram, plūdi, karstuma viļņi, sausums un mežu ugunsgrēki. Savienībā minētie zaudējumi jau ir vidēji vairāk nekā 12 miljardi EUR gadā (4).

Ja globālā sasilšana sasniegs 3 °C virs pirmsindustriālā līmeņa, minētie zaudējumi varētu pieaugt vēl par 175 miljardiem EUR gadā, kas ir 1,38 % no Savienības IKP, salīdzinājumā ar 65 miljardiem EUR gadā 2 °C gadījumā un 36 miljardiem EUR gadā 1,5 °C gadījumā. Tas nesamērīgi kaitētu noteiktām grupām, jo īpaši jau neaizsargātās situācijās esošiem cilvēkiem, un reģioniem, kuri jau saskaras ar problēmām.

(3)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstīta stratēģija, kā Eiropas Savienībai kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu un pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, taisnīgāku un pārticīgāku sabiedrību, kas respektē planētas iespēju robežas. Taisnīga pārkārtošanās ir neatņemama Eiropas zaļā kursa daļa, un paziņojumā par zaļo kursu ir uzsvērts, ka nedrīkst atstāt novārtā nevienu cilvēku un nevienu vietu. Eiropas Klimata tiesību aktā (5) ir noteikts saistošs mērķis panākt klimatneitralitāti Savienībā līdz 2050. gadam, kā arī saistošs starpposma mērķrādītājs – līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju apjoma samazinājumu Savienībā vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem. Astotās vides rīcības programmas līdz 2030. gadam (6) mērķis ir paātrināt zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku taisnīgā, vienlīdzīgā un iekļaujošā veidā un aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides stāvokli.

(4)

Ņemot vērā Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumā “REPowerEU plāns” (“REPowerEU plāns”) saskaņā ar Versaļas 2022. gada 10. un 11. marta deklarāciju ir izklāstīti pasākumi ar mērķi pakāpeniski izbeigt Savienības atkarību no fosilā kurināmā no Krievijas, dažādojot gāzes piegādes un paātrinot atkarības no fosilā kurināmā samazināšanu, tostarp, izvēršot saules un vēja enerģiju un siltumsūkņus, dekarbonizējot rūpniecību un sekmējot to, ka ātrāk tiek atļauti atjaunojamo energoresursu enerģijas projekti.

(5)

Pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku un sabiedrību ir nepieciešama visaptveroša politiska rīcība un ievērojami ieguldījumi daudzās jomās, piemēram, klimatrīcības, enerģētikas, transporta, vides, rūpniecības, pētniecības un inovācijas jomā (7). Lai sasniegtu saistošo Savienības līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam, Komisija 2021. gada 14. jūlijā nāca klajā ar paziņojumu ““Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”, kā arī ar vairākiem saistītiem tiesību aktu priekšlikumiem (“Gatavi mērķrādītājam 55 % kopums”). “Gatavi mērķrādītājam 55 %” kopumā ir ietverti priekšlikumi atjaunināt attiecīgos tiesību aktus, tostarp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) direktīvu (8), Enerģijas nodokļu direktīvu, Energoefektivitātes direktīvu un Atjaunīgo energoresursu direktīvu, regulu par CO2 emisijas standartiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, regulu par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu, direktīvu par alternatīvo degvielu infrastruktūru un Kopīgo centienu regulu attiecībā uz nozarēm ārpus pašreizējās ES ETS, proti, transporta un būvniecības nozarēm.

Tajā iekļauti arī jaunu tiesību aktu priekšlikumi, proti, lai atbalstītu tīrāku degvielu izmantošanu aviācijas un jūras transporta nozarēs, kā arī lai izveidotu oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un izveidotu Sociālo klimata fondu, kas ir tieši saistīts ar ierosināto emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu ēku un autotransporta nozarēs izmantojamajam kurināmajam un degvielām. Tiesību aktu priekšlikumu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķis ir kopā ar Savienības līmenī veiktajiem pasākumiem nepieciešamo publisko un privāto ieguldījumu atbalstam un stimulēšanai atbalstīt un paātrināt jaunu tirgu, piemēram, tīru degvielu un mazemisiju transportlīdzekļu tirgu, izaugsmi, tādējādi samazinot ilgtspējīgas pārkārtošanās izmaksas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.

(6)

Eiropadome 2019. gada 20. jūnija sanāksmē savā “Jaunā stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam” apņēmās nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, kas ir iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā. Starptautiskā līmenī dalībvalstis ir apstiprinājušas Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un ratificējušas Parīzes nolīgumu, kurā ir atzīts, ka ir kritiski svarīgi, lai pārkārtošanās noritētu taisnīgi pret darbaspēku, un ka ir jārada pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un kvalitatīvas darbvietas, kā arī atzīta nepieciešamība pielāgoties un veidot spējas, lai nodrošinātu dzimumresponsivitāti. Starptautiskās Darba organizācijas pamatnostādnes ir starptautiski atzīts politikas satvars, ar kuru virzīt taisnīgu pārkārtošanos uz vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem (9). Turklāt 54 parakstītāji (valstis un sociālie partneri) apstiprināja “Silēzijas deklarāciju par solidaritāti un taisnīgu pāreju” (10), kas tika pieņemta UNFCCC Pušu 24. konferencē Katovicē, tostarp Komisija Savienības vārdā un 21 atsevišķa dalībvalsts. Savienība un 10 dalībvalstis parakstīja deklarāciju “Atbalsts taisnīgas pārkārtošanās nosacījumiem starptautiskā mērogā”, kas tika pieņemta UNFCCC Pušu 26. konferencē Glāzgovā, apņemoties iekļaut informāciju par taisnīgu pārkārtošanos reizi divos gados iesniedzamajos pārredzamības ziņojumos saistībā ar ziņošanu par to politiku un pasākumiem, lai sasniegtu to nacionāli noteiktos devumus.

(7)

Taisnīgums un solidaritāte ir galvenie principi Savienības virzībā uz zaļo pārkārtošanos, un tie ir priekšnoteikums šā procesa plašam un noturīgam sabiedrības atbalstam. Eiropas zaļajā kursā ir uzsvērts, ka pārkārtošanās procesam jābūt taisnīgam un iekļaujošam, priekšplānā izvirzot cilvēkus un īpašu uzmanību pievēršot to reģionu, nozaru, darba ņēmēju, mājsaimniecību un patērētāju atbalstam, kuri saskarsies ar vislielākajām problēmām. Turklāt Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” ir uzsvērts, ka Eiropas zaļā kursa īstenošana Eiropai dos instrumentus, ar kuriem sasniegt vērienīgākus mērķus saistībā ar augšupējo konverģenci, sociālo taisnīgumu un kopīgu labklājību. Komisijas 2022. gada 23. februāra paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai noteikts, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana visā pasaulē ir prioritāte, īstenojot taisnīgu pārkārtošanos un iekļaujošu, ilgtspējīgu un noturīgu atveseļošanu no pandēmijas.

(8)

Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumā “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (11) ir uzsvērts, ka ir vajadzīga vienotība, koordinācija un solidaritāte, lai virzītos uz zaļāku un digitālāku desmitgadi, kuras priekšrocības eiropieši varēs izmantot. Tajā ierosināti trīs ES pamatmērķi 2030. gadam, proti: līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir nodarbināti (12); ka mācībās katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % pieaugušo (13); un ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaits līdz 2030. gadam būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem (14). Minētos pamatmērķus 2030. gadam Savienības līderi atzinīgi novērtēja 2021. gada 8. maija Porto deklarācijā valstu vai valdību vadītāju neformālajā sanāksmē, kas notika 2021. gada 7. un 8. maijā Porto, un 2021. gada 24. un 25. jūnija Eiropadomes secinājumos.

(9)

Ja tiks īstenoti atbilstoši papildu politikas pasākumi (15), zaļā pārkārtošanās kopumā Savienībā līdz 2030. gadam varētu tādās nozarēs kā būvniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (“IKT”) vai atjaunīgie energoresursi radīt aptuveni 1 miljonu papildu kvalitatīvu darbvietu (16) un 2 miljonus līdz 2050. gadam (17), vienlaikus mazinot automatizācijas un digitalizācijas izraisīto vidējas kvalifikācijas darbvietu skaita samazināšanos ilgtermiņā. Tomēr pesimistiska scenārija gadījumā zaļās pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietekme, ja to neatbalsta ar atbilstošu politikas pasākumu kopumu, varētu Savienībā samazināt IKP pat par 0,39 % un samazināt darbvietu skaitu pat par 0,26 % (18).

(10)

Zaļās pārkārtošanās ietekme uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību atšķirsies atkarībā no nozares, profesijas, reģiona un valsts, un tas nozīmē gan darbvietu izmaiņas nozarēs un rūpniecības ekosistēmās, gan arī lielu darbaspēka pārdali starp tām (19). Lai veiktu attiecīgo uzņēmumu, nozaru un ekosistēmu pārstrukturēšanu un pielāgošanu, ir jāizstrādā jauni uzņēmējdarbības modeļi un jāveic plaša darbaspēka pārdale starp nozarēm un reģioniem. Piemēram, paredzams, ka darbvietas tiks zaudētas dažās kalnrūpniecības nozarēs vai saistībā ar enerģijas ražošanu, kurā izmanto fosilo kurināmo, kā arī dažos autobūves nozares sektoros. Turpretī paredzams, ka tiks radītas jaunas darbvietas aprites vērtības saglabāšanas pasākumos, kā arī ilgtspējīga transporta un enerģijas ražošanas nozarēs. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizmanto detalizētas pieejas, koncentrējoties uz atsevišķiem reģioniem un attiecīgajām ekosistēmām un sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un/vai vietējām un reģionālajām iestādēm un ieinteresētajām personām.

(11)

Radot kvalitatīvas darbvietas ikvienam, vienlaikus veicot pasākumus, lai mazinātu un novērstu enerģētisko un transporta nabadzību, zaļā pārkārtošanās var veicināt ienākumu palielināšanos un samazināt nevienlīdzību un nabadzību kopumā (20). Tādējādi tā var palīdzēt novērst jau pastāvošos sociālekonomiskos nevienlīdzības aspektus un sociālo atstumtību, uzlabot veselību un labbūtību un veicināt līdztiesību, tostarp dzimumu līdztiesību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš noteiktām iedzīvotāju grupām, jo īpaši tām, kas jau atrodas neaizsargātā situācijā. Tas jo īpaši attiecas uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kas lielu daļu savu ienākumu tērē tādiem pamatpakalpojumiem kā enerģija, transports un mājokļi, kā arī uz mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Modelēšanas rezultāti liecina, ka tas, vai vides nodokļi būs progresīvi vai regresīvi, lielā mērā būs atkarīgs no instrumenta struktūras, tostarp, piemēram, no tā, cik lielā mērā ienākuma nodokļa samazināšana vai nodokļu ieņēmumu izmantošana ir vērsta uz zemāku ienākumu guvējiem (21).

(12)

Aprites vērtības saglabāšanas pasākumi, tostarp remonts, atkalizmantošana, pārražošana un servitizācijas uzņēmējdarbības modeļi, var veicināt cenas ziņā pieejamu preču un pakalpojumu ilgtspējīgu pieejamību. Tie arī rada darbvietas un iespējas dažādos prasmju līmeņos, arī attiecībā uz sievietēm, personām ar invaliditāti un neaizsargātās situācijās esošām grupām, un minētajās jomās aktīvi darbojas sociālās ekonomikas struktūras. Veicinot produktu apritīgumu, tiek ievērojami samazinātas oglekļa emisijas, savukārt radītās darbvietas ir ģeogrāfiski tuvu produktiem, kas jāuztur, jāatjauno vai kopīgi jālieto.

(13)

Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem Savienības statistikā attiecībā uz ienākumiem un dzīves līmeni par 2019./2020. gadu enerģētiskā nabadzība skāra aptuveni 8 % Savienības iedzīvotāju, t. i., vairāk nekā 35 miljonus cilvēku, kuri nespēja uzturēt mājokli pietiekami siltu, turklāt pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm un ienākumu grupām (22). Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija, pamatojoties uz rādītāju kombināciju, lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību (23). Enerģētiskā nabadzība, ko rada zems ienākumu līmenis, tas, ka liela izmantojamā ienākuma daļa tiek tērēta par enerģiju, un zema energoefektivitāte, jau kādu laiku ir viena no galvenajām Savienības problēmām. Turklāt augstās un svārstīgās enerģijas cenas, ko nosaka vairāki faktori, tostarp tie, kas saistīti ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu un tai sekojošo Savienības politisko reakciju, palielina enerģētiskās nabadzības risku. Šis nabadzības veids daudzās dalībvalstīs ietekmē ne vien mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, bet arī mājsaimniecības ar vidēji zemiem ienākumiem.

Enerģētiskajai nabadzībai un tās sekām ir vairāk pakļautas arī mājsaimniecības ar lielākām enerģijas patēriņa vajadzībām nekā vidēji, tostarp ģimenes ar bērniem, tostarp vientuļo vecāku ģimenes, personas ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēki (24). Enerģētiskā nabadzība īpaši skar arī sievietes, jo īpaši tās, kuras vienas audzina bērnus, un gados vecākas sievietes (25). Papildus enerģētiskajai nabadzībai aizvien vairāk tiek atzīts arī transporta nabadzības jēdziens, kad atsevišķas iedzīvotāju grupas nespēj izmantot sociāli un materiāli nepieciešamo transporta pakalpojumu līmeni. Ja netiks veikti pareizi papildu pasākumi, lai mazinātu un novērstu enerģētisko un transporta nabadzību, pastāv risks, ka minētie nabadzības veidi var saasināties, jo īpaši emisiju izmaksu internalizācijas dēļ cenu noteikšanas procesā vai pielāgošanās izmaksu dēļ, pārejot uz efektīvākām, zemāku emisiju alternatīvām.

(14)

Sociālā taisnīguma, kohēzijas un solidaritātes principi ir stingri iestrādāti attiecīgo klimata, enerģētikas un vides satvaru izstrādē Savienības līmenī, arī izmantojot principu “piesārņotājs maksā” un kopīgu centienu sadali starp dalībvalstīm, kā arī noteikta apjoma ES ETS kvotu pārdali solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu mērķiem Savienībā un to izmantošanu Modernizācijas fondam, kas palīdz nodrošināt ievērojamās ieguldījumu vajadzības dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem, lai modernizētu to energosistēmas. Turklāt Savienības enerģētikas tiesību aktos dalībvalstīm ir paredzēti instrumenti, ar kuriem nodrošināt enerģētiski nabadzīgo un neaizsargāto mājsaimniecību patērētāju aizsardzību, vienlaikus novēršot tirgus izkropļojumus. Kaut arī minētie instrumenti palīdz atvieglot zaļo pārkārtošanos, to mērķis ir sniegt līdzekļus nepieciešamās aizsardzības nodrošināšanai vispārīgākā līmenī, kā tas, piemēram, parādīts Komisijas 2021. gada 13. oktobra paziņojumā “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti” un REPowerEU plānā.

(15)

Dalībvalstu rīcībā ir vairāki instrumenti, ar kuriem tās var strukturēt un koordinēt savas darbības, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos. Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP), kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (26), būtu jānovērtē enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits un jānorāda pasākumi, kas nepieciešami, lai risinātu enerģētikas pārkārtošanās sociālās un teritoriālās sekas. Teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos (TTPP), kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (27), būtu jānosaka teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu līdz 2027. gadam. NextGenerationEU finansētajos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (ANP), kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (28), ir noteiktas reformas un ieguldījumi, ar kuriem veicināt zaļo pārkārtošanos, iekļaujošu izaugsmi, sociālo un teritoriālo kohēziju, izturētspēju un nākamās paaudzes perspektīvas, un to īstenošanas termiņš ir līdz 2026. gadam. Dažas taisnīgas pārkārtošanās darbības tiek īstenotas arī citu programmu un iniciatīvu kontekstā, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politikas fondiem.

(16)

Pamatojoties uz jo īpaši Eiropas zaļā kursa un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem un rīcībpolitikām, ir iespējams uzlabot rīcībpolitiku plānošanu visaptverošā un transversālā veidā un nodrošināt izdevumu saskaņošanu Savienības un valstu līmenī. Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumā “Nacionālo enerģētikas un klimata plānu ES mēroga novērtējums. Kā sekmēt zaļo pārkārtošanos un veicināt ekonomikas atveseļošanu ar integrētiem enerģētikas un klimata plāniem”, Komisija, lai gan atzīstot, ka NEKP galīgajās redakcijās ir sniegti daži rādītāji un rīcībpolitikas saistībā ar enerģētisko nabadzību, tomēr secināja, ka tajās ne vienmēr ir skaidri noteiktas prioritātes finansējuma vajadzībām, lai panāktu taisnīgu pārkārtošanos, kā arī prasmju pilnveidei un kvalifikācijas celšanai vai atbalstam darba tirgus pielāgošanai. TTPP būtu jākoncentrējas uz atsevišķām teritorijām, tāpēc ar TTPP nav paredzēts noteikt vispārēju stratēģiju un rīcībpolitikas taisnīgas pārkārtošanās procesam valsts līmenī. Lai gan reformas un ieguldījumi, ko ar tiem atbalsta un palīdz finansēt, ir paredzēti ilgstošas ietekmes radīšanai, gan TTPP, gan ANP ir ierobežoti laika ziņā.

(17)

Taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti Savienībā līdz 2050. gadam nodrošinās to, ka neviens netiks atstāts novārtā, jo īpaši darba ņēmēji un mājsaimniecības, ko zaļā pārkārtošanās skars visvairāk, un jo īpaši tie, kas jau ir neaizsargātās situācijās. Tādēļ, kā izklāstīts šajā ieteikumā, dalībvalstīm būtu jāievieš visaptveroši politikas pasākumu kopumi (29), jāstiprina transversāli elementi, kas veicina taisnīgu zaļo pārkārtošanos, un optimāli jāizmanto publiskais un privātais finansējums. Politikas pasākumu kopumos būtu jāņem vērā cilvēki un mājsaimniecības, kurus zaļā pārkārtošanās skārusi visvairāk, jo īpaši darbvietu zaudēšana, kā arī nodarbinātības apstākļu maiņa un/vai jaunas prasības attiecībā uz darba uzdevumiem, kā arī tie, kuri izjūt negatīvu ietekmi uz izmantojamiem ienākumiem, izdevumiem un piekļuvi pamatpakalpojumiem. Politikas pasākumu kopumos kā daļa no visvairāk skartajām grupām jo īpaši, bet ne tikai, būtu jāņem vērā neaizsargātās situācijās esošie cilvēki un mājsaimniecības, jo sevišķi personas, kas ir visvairāk atstumtas no darba tirgus, piemēram, savu prasmju, teritoriālo darba tirgus apstākļu vai citu iezīmju, piemēram, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Turklāt neaizsargātās situācijās var būt cilvēki un mājsaimniecības, kas dzīvo nabadzībā un/vai enerģētiskā nabadzībā vai ir pakļauti nabadzības un/vai enerģētiskās nabadzības riskam, saskaras ar mobilitātes šķēršļiem vai kam pārmērīgu slogu rada mājokļa izmaksas, tostarp mājsaimniecības, kuras vada vientuļie vecāki, kuri biežāk ir sievietes nekā vīrieši. Politikas pasākumu kopumi būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem, ņemot vērā visneaizsargātāko un attālāko Savienības teritoriju, tostarp tālāko reģionu un salu, vajadzības.

(18)

Aktīvi atbalstot kvalitatīvu nodarbinātību, galvenā uzmanība būtu jāpievērš palīdzībai darba ņēmējiem, darba meklētājiem, jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEETs), un pašnodarbinātajiem, kurus zaļā pārkārtošanās skar visvairāk. Atbalsts ir jo sevišķi nepieciešams nepietiekami pārstāvētām personām, piemēram, sievietēm, mazkvalificētiem darba ņēmējiem, personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai personām ar salīdzinoši zemām spējām pielāgoties pārmaiņām darba tirgū, lai uzlabotu viņu nodarbināmības iespējas un atrastu darbu saskaņā ar Komisijas ieteikumu (ES) 2021/402 (30). Tādējādi, pamatojoties uz iepriekšējām politikas pamatnostādnēm, jo īpaši minēto ieteikumu un Padomes Lēmumiem (ES) 2020/1512 (31) un (ES) 2021/1868 (32), politikas pasākumu kopumos būtu jāiekļauj īpaši pielāgoti pasākumi, ar kuriem atbalstīt darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimulus, uzņēmējdarbības atbalstu, jo īpaši sievietēm vai personām ar invaliditāti, un kvalitatīvu darbvietu radīšanas pasākumus, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un visvairāk skartajās teritorijās. Šādiem pasākumiem apvienojumā ar pienācīgu Savienības atbalstu var būt arī būtiska nozīme, lai risinātu darba tirgus problēmas, piemēram, tās, kas izriet no Ukrainas bēgļu pieplūduma, jo īpaši visvairāk skartajās dalībvalstīs. Ar tiem būtu arī jāveicina spēkā esošo noteikumu par darba apstākļiem efektīva īstenošana un izpilde, kā arī atbalsts sociāli atbildīgai pārstrukturēšanai saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un standartiem. Sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme, lai dialoga veidā palīdzētu risināt ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas nodarbinātības un sociālajā jomā.

(19)

Lai nodrošinātu, ka darbaspēkam ir prasmes, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, būtiska ir kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamība visiem. Tādēļ taisnīgas pārkārtošanās aspekti būtu jāiekļauj valstu prasmju stratēģiju izstrādē un īstenošanā, ņemot vērā priekšlikumus, ko Komisija izteikusi “Prasmju programmā Eiropai” (33), un “Atjauninātajā jaunajā industriālajā stratēģijā” (34). Svarīgs instruments būs arī prasmju partnerības saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu. Jaunākā informācija par darba tirgu un prasmēm, kā arī prognozes, tostarp reģionālā, nozaru un profesiju līmenī, ļauj noteikt un prognozēt attiecīgo profesiju un transversālo prasmju vajadzības, tostarp kā pamats mācību programmu pielāgošanai, lai tās atbilstu prasmju vajadzībām zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Profesionālajai izglītībai un apmācībai būtu jāsniedz iespēja jauniešiem un pieaugušajiem, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un mazkvalificētiem darba ņēmējiem, apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai sekmīgi iekļautos zaļās pārkārtošanās procesā, saskaņā ar Padomes Ieteikumu 2020/C 417/01 (35).

Māceklība un apmaksāta stažēšanās, kas ietver spēcīgus apmācības komponentus, jo īpaši jauniešiem, veicina darba tirgus pāreju, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas sekmē klimata un vides mērķu sasniegšanu, un nozarēs, kurās sevišķi trūkst prasmju. Lai nodrošinātu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās vajadzības, būtu jāveicina lielāka pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā, cita starpā dodot iespēju personām meklēt viņu vajadzībām pielāgotas mācības un attiecīgā gadījumā izmantojot īsus, kvalitatīvus kursus par prasmēm, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā Padomes Ieteikumu 2022. gada 16. jūnijs (36), kura mērķis ir atvieglot šādu kursu rezultātu novērtēšanu un atzīšanu.

(20)

Būtu jāizskata nodokļu un pabalstu sistēmu un sociālās aizsardzības sistēmu struktūra, ņemot vērā īpašās vajadzības, kas izriet no zaļās pārkārtošanās, atspoguļojot arī principu “piesārņotājs maksā” un vajadzību, lai politikas papildu pasākumi neveicinātu subsīdijas fosilā kurināmā un fosilo degvielu patēriņam, neradītu tehnoloģisko iesīksti, kas patērētājiem liktu izmantot konkrētu tehnoloģiju, nemazinātu stimulus ēku renovācijai un siltumenerģijas sistēmu aizstāšanai un nemazinātu stimulus energoefektivitātes pasākumiem kopumā. Dažādu rīcībpolitiku kombinācija var nodrošināt atbalstu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un darba ņēmējiem, kurus zaļā pārkārtošanās skārusi visvairāk. Atkarībā no valsts un individuālās situācijas tas varētu ietvert, piemēram, nodokļu novirzīšanu no darbaspēka uz klimata un vides mērķiem, kā paredzēts priekšlikumā pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu (37), bezdarba shēmu pārskatīšanu un/vai vajadzības gadījumā pagaidu un mērķorientētu tiešu ienākumu atbalstu. Sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp sociālās iekļaušanas rīcībpolitikas, var pārskatīt un attiecīgā gadījumā pielāgot, ņemot vērā zaļo pārkārtošanos, jo īpaši, lai gādātu par ienākumu drošību, jo sevišķi, pārejot no vienas darbavietas uz citu, un lai nodrošinātu pienācīgus sociālos, veselības aizsardzības un aprūpes pakalpojumus, izmantojot atbilstošu sociālo infrastruktūru, jo īpaši visvairāk skartajās teritorijās, piemēram, lauku un attālos reģionos, tādos kā tālākie reģioni, lai novērstu sociālo atstumtību un mazinātu veselības apdraudējumus. Lai novērstu un apkarotu bērnu sociālo atstumtību, ieguldījumi bērnu sociālajā infrastruktūrā ir vērsti uz to, lai bērniem, kam vajadzīga palīdzība, nodrošinātu piekļuvi pamatpakalpojumiem, kā izklāstīts Padomes Ieteikumā (ES) 2021/1004 (38).

(21)

Lai iekļaujošā veidā palielinātu fizisko un finansiālo noturību pret klimata pārmaiņu neatgriezenisko ietekmi, ir jāveicina riska apzināšanas, riska samazināšanas un riska pārneses risinājumi, jo īpaši palielinot apdrošināšanas risinājumu pieejamību un ieguldot katastrofu riska pārvaldībā un pielāgošanā, lai mazinātu klimata pārmaiņu fizisko ietekmi, tādējādi samazinot zaudējumus, kā arī klimatisko zaudējumu apdrošinātības deficītu, ņemot vērā mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī lauku un attālos reģionus, tādus kā tālākie reģioni un salas. Būtu jāstiprina katastrofu riska pārvaldība, arī civilās aizsardzības sistēmas valstu un Savienības līmenī, lai labāk novērstu ar klimatu saistītos satricinājumus, sagatavotos tiem un reaģētu uz tiem.

(22)

Ikvienam ir tiesības piekļūt kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, tostarp enerģijai, transportam, ūdenim, sanitārijai, finanšu pakalpojumiem un digitālajiem sakariem, un atbalsts vienlīdzīgai piekļuvei šādiem pakalpojumiem būtu jāsniedz tiem, kam tas nepieciešams (39). Turklāt ikvienam, kam tas nepieciešams, būtu jāsniedz piekļuve labas kvalitātes sociālajam mājoklim vai kvalitatīva palīdzība mājokļa nodrošināšanā (40). Bez tam labumu no principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanas varētu gūt mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem, neaizsargāti lietotāji, arī galaizmantotāji, enerģētiskās nabadzības skartie cilvēki vai enerģētiskās nabadzības riskam pakļautie cilvēki un sociālajos mājokļos dzīvojošie cilvēki. Lai novērstu un risinātu enerģētiskās nabadzības pamatcēloņus, papildus enerģijas patērētāju aizsardzībai un iespēju sniegšanai tiem ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas, konkrēti, veicina ieguldījumus, kuri vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu, jo īpaši sociālo mājokļu sektorā. Ierosinātajos Energoefektivitātes direktīvas (41) un Ēku energoefektivitātes direktīvas (42) atjauninājumos, arī paredzēts risināt galvenos ar ekonomiku nesaistītos renovācijas šķēršļus, piemēram, pretrunīgas intereses, tostarp īpašnieku un īrnieku attiecības un kopīpašuma struktūras. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un konkrētām grupām, kuras pakļautas lielākam enerģētiskās nabadzības riskam, piemēram, personas ar invaliditāti, vientuļie vecāki, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni un cilvēki ar rasu vai etnisko piederību minoritātei.

Jau esošās un jaunās mobilitātes problēmas var risināt, izmantojot atbalsta pasākumus un attīstot nepieciešamo infrastruktūru, piemēram, sabiedrisko transportu. Ilgtspējīgas mobilitātes un dažādu transporta veidu, tostarp privātā un sabiedriskā transporta, pieejamība cenas ziņā, piekļūstamība un drošība ir ļoti svarīga, lai garantētu, ka ikviens gūst labumu no zaļās pārkārtošanās un ir tās daļa. Šajā kontekstā būtiska nozīme ir pilsētu mobilitātei, kā tas atspoguļots arī Komisijas 2021. gada 14. decembra paziņojumā “Jaunais ES pilsētu mobilitātes satvars”.

(23)

Attiecībā uz taisnīgu pārkārtošanos īstenojot visu sabiedrību aptverošu pieeju, būtu jāatbalsta politikas pasākumi, kuru pamatā ir politikas veidošanas koordinācija un darbības spēju stiprināšana visos līmeņos un visās attiecīgajās politikas jomās, piešķirot aktīvu lomu arī reģionālajām un vietējām iestādēm. Tā pamatā vajadzētu būt arī sociālo partneru iesaistīšanai visos līmeņos un posmos, kā arī pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu efektīvai un produktīvai līdzdalībai. Šāda koordinācija un iesaiste varētu nodrošināt, ka Eiropas zaļā kursa taisnīguma un solidaritātes principi jau no paša sākuma tiek integrēti rīcībpolitikas veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā, tādējādi radot pamatu plašam un ilgtermiņa atbalstam iekļaujošām rīcībpolitikām, kas sekmē zaļo pārkārtošanos.

(24)

Lai ieviestu stabilu sociālo un darba tirgus politiku, kas nodrošina taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos, ļoti svarīga ir pārliecinoša pierādījumu bāze. Šajā nolūkā pakāpeniska definīciju, jēdzienu, klasifikāciju un metodiku saskaņošana un konsekvence, jo īpaši pamatojoties uz Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1563 (43), atvieglo novērtējumu veikšanu un to salīdzināmību. Turpmāki pētniecības un inovācijas pasākumi var papildināt zināšanu bāzi, ko var izmantot politiskajā un publiskajā diskursā. Savukārt informācijas apmaiņa ar sabiedrību visā tās daudzveidībā un ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, par izvērtēšanas, prognozēšanas un uzraudzības pasākumu rezultātiem, var veicināt rīcībpolitikas veidošanu un līdzatbildību.

(25)

Lai novērtētu klimata pārmaiņu politikas ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu, kā arī distributīvo ietekmi, jo īpaši ir vajadzīgi pienācīgi detalizēti un kvalitatīvi pēc dzimuma sadalīti dati un rādītāji. Šādi dati un rādītāji pašlaik nav pilnībā pieejami. Piemēram, lai gan ir panākts zināms progress saistībā ar enerģētiskās nabadzības noteikšanu, transporta nabadzības novērtēšanas rādītājus varētu izstrādāt atbilstoši valstu apstākļiem. Uzraudzību un izvērtēšanu var stiprināt ar vairākiem pasākumiem, koncentrējoties uz rādītājiem, rezultātu pārskatiem, kā arī nelieliem izmēģinājuma projektiem un politikas eksperimentiem. Pasākumus būtu jāizstrādā, balstoties uz esošajiem rezultātu pārskatiem, piemēram, sociālo rezultātu pārskatu un Eiropas zaļā kursa rezultātu pārskatu, kuros ir iekļauta attiecīga informācija par konkrētiem taisnīgas pārkārtošanās politikas aspektiem, vai arī no tiem iedvesmojoties.

(26)

Ņemot vērā ievērojamās ieguldījumu vajadzības, kas izriet no zaļās pārkārtošanās, īpaši svarīga ir optimāla un efektīva publiskā un privātā finansējuma izmantošana, visu pieejamo resursu mobilizēšana un to efektīva izlietošana. Savienības līmenī attiecīgās darbības atbalsta no Savienības budžeta un ar instrumentu NextGenerationEU. Tās tiks īstenotas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu (TPM), tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu, Atveseļošanas palīdzību kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), “Erasmus+” un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF), programmu “LIFE”, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Modernizācijas fondu un Inovāciju fondu (44) un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) fondiem. Turklāt Komisija atbalsta dalībvalstis ar tehniskā atbalsta instrumenta starpniecību, sniedzot pielāgotas tehniskās zināšanas, lai izstrādātu un īstenotu reformas, tostarp tās, kas veicina taisnīgu pārkārtošanos uz oglekļneitralitāti.

(27)

Eiropas pusgads ir Savienības ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijas satvars. Tas turpinās pildīt šo lomu atveseļošanas posmā un zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanā, balstoties uz četrām konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijām un atbalstot ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Eiropas pusgada ietvaros Komisija cieši uzraudzīs sociālekonomiskos rezultātus un ietekmi un vajadzības gadījumā ierosinās konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. Prioritāte tiks piešķirta papildināmībai ar pasākumiem, kas tiek atbalstīti saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tāpēc šā ieteikuma uzraudzība attiecīgā gadījumā tiks veikta saistībā ar Eiropas pusgadu, tostarp attiecīgo komiteju ietvaros to attiecīgajās kompetences jomās, pamatojoties uz atbilstošiem novērtējumiem, politikas ietekmes izvērtējumiem un šajā ieteikumā sniegto norādījumu īstenošanas gaitu. Uzraudzības kārtība neradīs dalībvalstīm nevajadzīgu administratīvo slogu.

(28)

Turklāt, sagatavojot savu NEKP projektus un galīgos atjauninājumus attiecīgi 2023. un 2024. gadā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, dalībvalstīm būtu jāizmanto šis ieteikums, lai apsvērtu nodarbinātības, sociālās un distributīvās ietekmes novērtējumu un taisnīgas pārkārtošanās aspektu iekļaušanu visās piecās enerģētikas savienības dimensijās un papildus uzlabotu politikas pasākumus minētās ietekmes novēršanai, īpašu uzmanību pievēršot enerģētiskajai nabadzībai.

(29)

Turklāt šā ieteikuma īstenošanas uzraudzībā var izmantot esošos pierādījumus saistībā ar izveidotajiem daudzpusējas uzraudzības procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu. Padome vai Komisija var lūgt Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju attiecīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 150. un 160. pantu un sadarbībā ar citām attiecīgām komitejām, jo īpaši Ekonomikas politikas komiteju, savā attiecīgajā kompetences jomā pārbaudīt šā ieteikuma īstenošanu, pamatojoties uz atbilstīgiem Komisijas ziņojumiem un citiem daudzpusējas uzraudzības rīkiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija strādā arī pie tā, lai uzlabotu pēc dzimuma sadalītu datu pieejamību ar mērķi atjaunināt un izmantot esošās sistēmas un metodiskos norādījumus, tostarp enerģētiskās un transporta nabadzības un nevienlīdzības vides jomā noteikšanai, kā arī politikas pasākumu efektivitātes un faktiskās ietekmes izvērtēšanai,

1)

2)

3)

4)

5)

6)

7)

8)

9)

10)

11)