(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka noteikumus par operatoru pienākumu reģistrēt akvakultūras objektus, kā arī par akvakultūras objektu operatoru un ūdensdzīvnieku pārvadātāju lietvedības pienākumiem. Turklāt minētā regula paredz, ka Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt noteikumus par tāda veida akvakultūras objektiem, ar kuriem saistās nebūtisks sarakstā norādītu vai no jauna radušos slimību izplatības risks, un tāpēc dalībvalstis tos no reģistrācijas prasības var atbrīvot, un noteikumus par tāda veida akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem, kurus dalībvalstis var atbrīvot no prasības glabāt noteikta veida pierakstus. Tātad šajā regulā ir lietderīgi noteikt aprakstītos noteikumus. Turklāt Regulas (ES) 2016/429 satvarā tika pieņemta Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/691 (2), kura nosaka noteikumus par ūdensdzīvniekiem, tāpēc minētajā regulā noteiktās definīcijas būtu jāpiemēro arī šajā regulā.

(2)

Jēdziens “objekts” Regulas (ES) 2016/429 4. panta 27. punktā, tāpat arī jēdziens “akvakultūra” minētā panta 6. punktā ir definēti plaši. Tāpēc lietderīgi būtu minētās regulas 175. panta 2. punktā piešķirto pilnvarojumu izmantot, lai dalībvalstīm atļautu noteikta veida akvakultūras objektus, kas rada nebūtisku risku, atbrīvot no prasības, ka tiem jābūt kompetentās iestādes reģistrētiem.

(3)

Noteiktiem akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi vai kas notekūdeņus nenovada tieši dabiskajos ūdeņos, piemīt tikai zems risks piesārņot atklātus ūdeņus. Ja attiecībā uz akvakultūras objektiem ņem vērā citus tādus papildu faktorus kā uz objektu un no tā pārvietoto ūdensdzīvnieku sugas, kategorijas un daudzums, dažu šo objektu radīto slimības izplatīšanās risku var uzskatīt par nebūtisku un tāpēc dalībvalstis tos var atbrīvot no reģistrācijas prasības.

(4)

Dekoratīvus ūdensdzīvniekus bieži vien kā lolojumdzīvniekus tur telpās, kas nav mājsaimniecību telpas. Uz šādām telpām attiecas Regulas (ES) 2016/429 4. panta 27. punktā noteiktā “objekta” definīcija. Līdzīgi “objekta” definīcija attiecas uz telpām, kurās akvakultūras dzīvnieki tiek turēti veselības aprūpei un citos līdzīgos nolūkos. Lietošanai pārtikā paredzēti akvakultūras dzīvnieki bieži vien ir aplūkojami restorānos, kur tiek gaidīts, ka tos iegādāsies, un dažkārt arī mājsaimniecību dīķos vai rezervuāros. Ja šādi akvakultūras objekti ir slēgta tipa kompleksi vai nenovada notekūdeņus tieši dabiskajos ūdeņos un akvakultūras dzīvnieki netiek pārvietoti, tie rada nebūtisku risku, tāpēc vajadzētu būt tā, ka dalībvalstīm ir atļauts tos no reģistrācijas prasības atbrīvot.

(5)

Lai mazinātu slimību riskus un lai atbrīvojums no reģistrācijas būtu iespējams, noteiktos gadījumos atkarībā no attiecīgās akvakultūras infrastruktūras būtu jāizpilda vēl papildu prasības. Piemēram, lai dalībvalstis no reģistrācijas prasības varētu atbrīvot mazumtirdzniecības veikalus, kas dekoratīvu sugu dzīvniekus pārdod lolojumdzīvnieku turētājiem, vai atpūtas objektus vai mājsaimniecības, kur akvakultūras dzīvnieki, tos tālāk nepārvietojot, tiek turēti ārpus telpām dīķos vai tvertnēs, tiem vajadzētu būt piegādātiem tieši no akvakultūras objekta, kas apstiprināts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429.

(6)

Nebūtisku slimības risku rada un no reģistrācijas prasības dalībvalstu atbrīvoti var būt arī akvakultūras objekti, ko veido linuma sprosti vai citas struktūras, kuros kādreizējie savvaļas ūdensdzīvnieki līdz brīdim, kad tos iegūst lietošanai pārtikā, tiek dabiskos ūdeņos pagaidām turēti tajā pašā epidemioloģiskajā vienībā, kurā tie nozvejoti.

(7)

Attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku izsekojamību liela nozīme ir lietvedībai. Tomēr noteiktos apstākļos, ja ar konkrētā veida akvakultūras objektiem saistītais risks ir zems, operatorus no šādas lietvedības prasības var atbrīvot. Akvakultūras objekti, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 173. pantu un kas akvakultūras dzīvniekus nepārvieto uz citiem akvakultūras objektiem vai tos neizlaiž savvaļā, rada mazāku riska līmeni kā tie, kam jābūt apstiprinātiem saskaņā ar minētās regulas 176. vai 177. pantu. Tāpēc dalībvalstis tādus reģistrētus akvakultūras objektus no noteiktām lietvedības prasībām var atbrīvot.

(8)

No noteiktām lietvedības prasībām dalībvalstis var atbrīvot arī tādu noteiktu kategoriju ūdensdzīvnieku pārvadātājus, kuri tiek pārvadāti biodroši. Šīs ūdensdzīvnieku kategorijas, detalizēta informācija par to pārvadāšanas nosacījumiem un par lietvedību, no kuras tiek piešķirts atbrīvojums, būtu jānosaka šajā regulā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,