“I PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKI 1., 2. UN 3. ZONĀ SADALĪTU SAVIENĪBAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻU SARAKSTS

1. NODAĻA

1. zona

Francija

Lejpus jūras transversālās robežas Sēnas, Luāras, Žirondas un Ronas estuāros

Vācija

Emsa	No līnijas, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven jūras virzienā līdz 53° 30′ Z. p. paralēlei un 6° 45′ A. g. meridiānam, t. i., nedaudz jūras virzienā no sauso kravu pārvadātājiem paredzētās lihterēšanas zonas Vecajā Emsā (1)

Polija

Pomožes līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Nord Perd Rīgenes salā un Niechorze bāku.

Gdaņskas līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Helas bāku un ieejas boju Baltijskas ostā.

Zviedrija

Vēnerna ezers, kuru dienvidos norobežo paralēle cauri Bastungsgrunden navigācijas zīmei.

Veterna ezers

Brofjorden–Donsö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Grötö galējā dienvidu punkta cauri Gåsö galējam rietumu punktam, Hermanö galējam ziemeļu punktam, Hermanö huvud, Vedholmen, Danholmen, Mollön centram, Räbbehuvud navigācijas ugunij, Sankt Olov apakšējai navigācijas ugunij, Flatholmen galējam dienvidu punktam, Åstol navigācijas ugunij, Maštrandas navigācijas ugunij, Sälö navigācijas ugunij, Kågholmen apakšējai navigācijas ugunij, Tynneskär navigācijas ugunij, Buskärs Knöte navigācijas ugunij un Rivö augšējai navigācijas ugunij līdz Rivö navigācijas ugunij.

Ziemeļu Ēregrundsgrēpens

Apgabals starp cietzemi un Grēsi, ko ziemeļos norobežo paralēle cauri Engelska grundet navigācijas ugunij un dienvidos – meridiāns cauri Ēregrundas augšējai vadugunij.

Söderarm–Sandhamn

Apgabals, ko norobežo 2. zonas robeža un līnija no Tyvö vaduguns cauri Söderarm navigācijas ugunij, Söderarm loču stacijas augšējai vadugunij un Prästkobben navigācijas ugunij līdz Korsö navigācijas zīmei.

Jungfrufjärden

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. zonas robeža un līnija no Nemdes galējā rietumu punkta cauri Mörtö-Bunsö galējam rietumu punktam līdz Ornöhuvud navigācijas zīmei.

Mysingen–Landsort

Apgabals, ko norobežo 2. zonas robeža un līnija no Utes navigācijas uguns cauri Nåttarö galējam dienvidu punktam, Måsknuv navigācijas ugunij un Viksten navigācijas ugunij līdz Landsort navigācijas ugunij.

Landsort–Arkö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Landsort navigācijas uguns cauri Enskär galējam dienvidu punktam un Norra Kränkan navigācijas ugunij līdz Marö Kupa.

Valdemašvīkas līcis un Gryt arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. zonas robeža un līnija no Gubbö kupa navigācijas zīmes cauri Häradsskär navigācijas ugunij un Hägerökarten navigācijas ugunij līdz Kvädö galējam dienvidu punktam.

Kalmaras šauruma ziemeļdaļa–Vestervīka

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Hallmare Skackel cauri Aleskär navigācijas ugunij, Idö navigācijas ugunij, Idö Stångskär navigācijas ugunij, Strupö Ljungskär navigācijas ugunij, 57° 20′ 00″ Z. 16. lpp.° 48′ 00″ A. g. pozīcijai un Enerumsgrund rietumu kardinālajai kārtsveida stoderei līdz Ēlandes galējam ziemeļu punktam un tālāk Ēlandes ziemeļrietumu piekraste un dienvidos 56° 51′ 00″ Z. p. paralēle.

Kalmaras šauruma dienviddaļa

Apgabals starp cietzemi un Ēlandi, ko ziemeļos norobežo līnija no Dunö punkta (uz cietzemes) līdz Beijerhamn (Ēlandē), un dienvidos – 56° 15′ 00″ Z. p. paralēle.

2. zona

Čehija

Lipno ūdenskrātuve

Vācija

Emsa	No līnijas pār Emsu pie ieejas Pāpenburgas ostā starp bijušo Dīmas sūkņu staciju un dambja caurteku pie Haltes līdz līnijai, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven
Jāde	Tās līnijas iekšpusē, kas savieno bijušo Schillig krasta navigācijas zīmi un Langwarden baznīcas torni
Vēzere	No dzelzceļa tilta ziemeļrietumu malas Brēmenē līdz līnijai, kas savieno Langwarden un Cappel baznīcas torņus, ieskaitot Westergate, Rekumer Loch, Rechter Nebenarm un Schweiburg sekundārās attekas
Elba ar Bütztflether Süderelbe (no 0,69. km līdz ietekai Elbā), Ruthenstrom (no 3,75. km līdz ietekai Elbā), Wischhafener Süderelbe (no 8,03. km līdz ietekai Elbā)	No Hamburgas ostas apakšējās robežas līdz līnijai, kas savieno Döse navigācijas zīmi un Friedrichskoog dambja (Dieksand) rietumu malu, ietverot Nebenelbe un Este, Lühe, Schwinge, Oste, Pinnau, Krückau un Stör pietekas (visos gadījumos no ietekas līdz dambim)
Meldorfas līcis	Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Friedrichskoog dambja (Dieksand) rietumu malu un rietumu mola galu pie Büsum
Eidera	No Gieselau kanāla ietekas (22,64. km) līdz līnijai no cietokšņa (Tränke) vidus līdz Vollerwiek baznīcas tornim
Gieselau kanāls	No ietekas Eiderā līdz ietekai Nord-Ostsee kanālā
Flensburgas līcis	Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kegnäs bāku ar Birknack un uz ziemeļiem no Vācijas un Dānijas robežas Flensburgas līcī
Šleija	Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schleimünde mola galus
Ekenfērdes līcis	Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bocknis-Eck ar cietzemes ziemeļaustrumu galu pie Dänisch Nienhof
Ķīles līcis	Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bülk bāku un Laboe jūras memoriālu
Nord-Ostsee kanāls, ietverot Audorfer See un Schirnauer See	No līnijas, kas savieno mola galus pie Brunsbüttel, līdz līnijai, kas savieno ieejas vārtu ugunis pie Kiel-Holtenau, ietverot Obereidersee un Enge, Audorfer See, Borgstedter See un Enge, Schirnauer See, Flemhuder See un Achterwehrer kanālu
Trāve	No dzelzceļa gaisa tilta ziemeļrietumu malas Lībekā līdz Pötenitzer Wiek un Dassower See līdz līnijai, kas savieno mola dienvidu iekšējo un ziemeļu ārējo galu pie Trāvemindes
Leda	No Lēres jūras slūžu ieejas reidā līdz ietekai Emsā
Hunte	No Oldenburgas ostas un no 140 m uz leju no Amalienbrücke Oldenburgā līdz ietekai Vēzerē
Lēzuma	No Hammes un Vimmes satekas (0,00. km) līdz ietekai Vēzerē
Este	No Buxtehude slūžu lejasbjefa (0,25. km) līdz ietekai Elbā
Līe	No Au-Mühle lejasbjefa Horneburgā (0,00. km) līdz ietekai Elbā
Švinga	No Salztor slūžu ziemeļu malas Štādē līdz ietekai Elbā
Oste	No 210 m augšpus satiksmes tilta viduslīnijai pār Ostes aizsprostu (69,360. km) līdz ietekai Elbā
Pinnau	No Pinnebergas dzelzceļa tilta dienvidrietumu malas līdz ietekai Elbā
Krückau	No tilta, kas ved uz/noWedenkamp, dienvidrietumu malas Elmshornā līdz ietekai Elbā
Štēra	No Rensing mareogrāfa līdz ietekai Elbā
Freiburgas ostas caurtece	No Freiburg an der Elbe slūžu austrumu malas līdz ietekai Elbā
Wismarbucht, Kirchsee, Breitling, Salzhaff un Vismāras ostas zona	Jūras virzienā līdz līnijai no Hoher Wieschendorf Huk līdz Timmendorf navigācijas ugunij un līnijai, kas savieno Gollwitz navigācijas uguni Poel salā un Wustrow pussalas dienvidu punktu
Varnova, ietverot Breitling un sekundārās pietekas	Lejup pa straumi no Mühlendamm no Geinitzbrücke ziemeļu malas Rostokā jūras virzienā līdz līnijai, kas savieno rietumu un austrumu mola ziemeļu punktus Varnemindē
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Darsas un Zingst pussalas, kā arī Hidenzē un Rīgenes salas (ietverot Štrālzundes ostas zonu)	Sniedzas jūras virzienā starp   Zingst pussalu un Bock salu: līdz 54° 26′ 42″ Z. p. paralēlei,   Bock salu un Hidenzē salu: līdz līnijai, kas savieno Bock salas ziemeļu punktu ar Hidenzē salas dienvidu punktu,   Hidenzē salu un Rīgenes salu (Buga): līdz līnijai, kas savieno Neubessin dienvidaustrumu punktu ar Buger Haken
Mazais Jasmundes līcis
Greifsvaldes līcis	Līcī jūras virzienā līdz līnijai no Thiessower Haken (Südperd) austrumu punkta līdz Ruden salas austrumu punktam un tālāk līdz Ūzedomas salas ziemeļu punktam (54° 10′ 37″ Z. p., 13° 47′ 51″ A. g.)
Ryck	Uz austrumiem no Steinbecker tilta Greifsvaldē līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Ūzedomas sala (Peenestrom, ietverot Volgastes ostas zonu un Achterwasser, un Oderas līci)	Austrumu virzienā līdz Polijas Republikas robežai Ščecinas līcī
Ikere	No Ikermindes satiksmes tilta dienvidrietumu malas līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem

Piezīme. Attiecībā uz kuģiem, kuru reģistrācijas osta ir citā valstī, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.).

Francija

Žironda no kilometra atzīmes (KA 48,50) līdz Ile de Patiras zemesraga lejteces daļai, līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Grave ar Pointe de Suzac;

Luāra no Cordemais (KA 25) līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Mindin ar Pointe de Penhoët;

Sēna no Tancarville kanāla sākuma līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija no Cape Hode labajā krastā līdz punktam kreisajā krastā, kur ieplānotais dambis savienojas ar krastu lejup Bervilai;

Vilēna no Arzal dambja līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe du Scal ar Pointe du Moustoir;

Ženēvas ezers.

Ungārija

Balatona ezers

Nīderlande

Dollarda

Emsa

Vadenzē: ietverot savienojumus ar Ziemeļjūru

Eiselmērs: ietverot Markermēru un Ijmeer, taču neietverot Gouwzee

Nieuwe ūdensceļš un Scheur

Caland kanāls rietumu virzienā no Beniluksa ostas

Hollands Diep

Breeddiep, Beerkanaal un ar tiem saistītās ostas

Haringvliet un Vuile Gat: ietverot ūdensceļus starp Gūri-Overflaki, no vienas puses, un Voorne-Putten un Hoekse Waard, no otras puses

Hellegats

Folkeraks

Krāmera

Grevelingenmeer un Brouwerschavensche Gat: ietverot visus ūdensceļus starp Schouwen-Duiveland un Gūri-Overflaki

Keten, Mastgat, Zijpe, Krabbenkreek, Eastern Scheldt un Roompot: ietverot ūdensceļus starp Walcheren, Noord-Beveland un Zuid-Beveland, no vienas puses, un Schouwen-Duiveland un Tholen, no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Scheldt un Western Scheldt un tās ieteka jūrā: ietverot ūdensceļus starp Zeeland Flanders, no vienas puses, un Walcheren un Zuid-Beveland, no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Polija

Ščecinas līcis

Kamjeņa līcis

Vislas līcis

Pucka līcis

Vloclavekas ūdenskrātuve

Sņardvija ezers

Ņegocina ezers

Mamrija ezers

Zviedrija

Līsešīla–Ūrusta–Šērna

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Slaggön Līsešīlā līdz Skaftölandet 170 grādu peilējumā, līnija no Islandsberg navigācijas uguns līdz Lavösund, līnija no Lyr navigācijas uguns 300 grādu peilējumā līdz cietzemei uz austrumiem no Mollösund, līnija no Lyr galējā dienvidu punkta līdz Björholmen un Hakefjorden ziemeļu daļā līnija, kas atbilst 58° 01′ 00″ Z. p. paralēlei.

Gothenburg dienvidu arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 3. zonas robeža un līnija no Ārendāles ostas rietumu daļas cauri Knippelholmen, Rivö navigācijas ugunij, Rivö augšējai navigācijas ugunij, Känsö torn navigācijas zīmei, Kårholmen navigācijas ugunij un Rättarens navigācijas ugunij līdz Askims nabbe.

Ēregrunda–Nortelje

Apgabals starp cietzemi un Grēsi, ko ziemeļos norobežo meridiāns cauri Ēregrundas augšējai vadugunij un jūras virzienā norobežo līnija starp Äspskäret un Råstensudde navigācijas uguni, līnija pār Singsundet, tilti pār Fygdströmmen, līnija no Dejeudden cauri Arholma navigācijas ugunij līdz Tyvö navigācijas ugunij.

Nortelje–Nämdö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Tyvö navigācijas uguns cauri Idskärskobben navigācijas ugunij, Svartlöga galējam rietumu punktam, Stenkobbsgrund navigācijas ugunij, Korsö navigācijas zīmei un Nämdö galējam rietumu punktam līdz Björnö galējam dienvidu punktam.

Dalarö–Tore

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Klacknäset cauri Ornöhuvud navigācijas zīmei, Näset at Ornö, Utes galējam ziemeļu punktam, Utes navigācijas ugunij, Älvsnabben navigācijas ugunij, Norra Stegholmen, Yttre Gården, Valsudden on Järflotta un Långsudden on Järflotta līdz Tores galējam austrumu punktam.

Tore–Ukselesunda

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 3. zonas robeža un līnija no Tores baznīcas cauri Fifång navigācijas ugunij, Kockehällan navigācijas ugunij, Lacka torn, Kittelö galējam austrumu punktam, Trutbådan navigācijas ugunij, Beten navigācijas ugunij un Femörehuvud navigācijas zīmei līdz Svartudden uz ziemeļiem no Kungshamnas augšējās navigācijas uguns.

Brovīkens, Slätbaken un Esterjētlandes arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme (Brovīkena rietumdaļā no Hamnbron tilta Noršēpingā, Slätbaken rietumdaļā no Mem slūžām) un līnija no Gullängsberget navigācijas uguns cauri Arkö navigācijas zīmei, Marö kupa, Kupa klint navigācijas zīmei, Birkskär galējam rietumu punktam un Gubbö kupa navigācijas zīmei līdz Dalaudde uz dienvidiem no Orren.

Kalmaras šauruma vidusdaļa

Apgabals, ko rietumos norobežo cietzeme, austrumos – Ēlande, ziemeļos – 56° 51′ 00″ Z. p. paralēle un dienvidos – līnija no Dunö punkta (uz cietzemes) līdz Beijerhamn (Ēlandē).

2. NODAĻA

3. zona

Beļģija

Jūras Šelda (lejpus Antverpenes atklātās enkurvietas)

Bulgārija

Donava: no 845,650. km līdz 374,100. km

Čehija

Ūdenskrātuves: Brněnská (Kníničky), Jesenice, Nechranice, Orlík, Rozkoš, Slapy, Těrlicko, Žermanice un Nové Mlýny III

Smilts un grants ieguves ezeri: Ostrožná Nová Ves un Tovačov

Vācija

Donava	No Kelheimas (2 414,72 . km) līdz Vācijas–Austrijas robežai pie Jochenstein
Reina ar Lampertheimer Altrhein (no 4,75. km līdz Reinai), Altrhein Stockstadt-Erfelden (no 9,80. km līdz Reinai)	No Vācijas–Šveices robežas līdz Vācijas–Nīderlandes robežai
Elba (Norderelbe), ietverot Süderelbe en Köhlbrand	No Elbe-Seiten kanāla ietekas līdz Hamburgas ostas apakšējai robežai
Mīrics

Francija

Adūra no Bec du Gave līdz jūrai;

Ona no slūžām pie Šatolēnas līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka Passage de Rosnoën;

Blavē no Pontivī līdz Pont du Bonhomme;

Kalē kanāls;

Šaranta no tilta pie Tonnay-Charente līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka ar līniju, kas šķērso kreisā krasta uguns centru un Fort de la Pointe centru;

Dordoņa no satekas ar Lidoire līdz Bec d ’A mbès;

Garona no tilta pie Castet en Dorthe līdz Bec d ’A mbès;

Žironda no Bec d ’A mbès līdz transversālajai robežai pie KA 48,50 un cauri Île de Patiras lejasposma punktam;

Ēro no Bessan ostas līdz jūrai, līdz augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;

Ila no satekas ar Dronu līdz satekai ar Dordoņu;

Luāra no satekas ar Mēnu līdz Cordemais (KA 25);

Marna no tilta pie Bonneuil (KA 169 bis 900) un slūžām pie St Maur līdz satekai ar Sēnu;

Reina;

Niva no Haïtze dambja pie Ustaritz līdz satekai ar Adūru;

Uāza no Janville slūžām līdz satekai ar Sēnu;

Orba no Seriņānas līdz jūrai, līdz augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;

Rona no robežas ar Šveici līdz jūrai, izņemot Mazo Ronu;

Sona no Pont de Bourgogne tilta Šalonā pie Sonas līdz satekai ar Ronu;

Sēna no Nožānas pie Sēnas slūžām līdz Tancarville kanāla sākumam;

Sèvre Niortaise no Marans slūžām pie jūras transversālās robežas iepretim sardzes mājai līdz ietekai;

Somma lejup pa straumi aiz Pont de la Portelette tilta (Abbeville) līdz dzelzceļa posma no Noyelles uz Saint-Valéry-sur-Somme viaduktam;

Vilēna no Redonas (KA 89,345) līdz Arzal dambim;

Amance ezers;

Ansī ezers;

Biskarosas ezers;

Buržē ezers;

Carcans ezers;

Kazo ezers;

Deršantkoka ezers;

Guerlédan ezers;

Urtēna ezers;

Lakano ezers;

Orient ezers;

Pareloup ezers;

Parentis ezers;

Sanguinet ezers;

Serre-Ponçon ezers;

Templa ezers.

Horvātija

Donava: no 1 295. km + 500 līdz 1 433. km + 100

Dravas upe: no 0. km līdz 198. km + 600

Savas upe: no 210. km + 800 līdz 594. km + 000

Kupas upe: no 0. km līdz 5. km + 900

Unas upe: no 0. km līdz 15. km

Ungārija

Donava: no 1 812. km līdz 1 433. km

Danube Moson: no 14. km līdz 0. km

Danube Szentendre: no 32. km līdz 0. km

Danube Ráckeve: no 58. km līdz 0. km

Tisas upe: no 685. km līdz 160. km

Dravas upe: no 198. km līdz 70. km

Bodrogas upe: no 51. km līdz 0. km

Kettős-Körös upe: no 23. km līdz 0. km

Hármas-Körös upe: no 91. km līdz 0. km

Šio kanāls: no 23. km līdz 0. km

Velence ezers

Fertő ezers

Nīderlande

Reina

Sneekermeer, Koevordermeer, Heegermeer, Fluessen, Slotermeer, Tjeukemeer, Beulakkerwijde, Belterwijde, Ramsdiep, Ketelmeer, Zwartemeer, Veluwemeer, Eemmeer, Alkmaardermeer, Gouwzee, Buiten IJ, Afgesloten IJ, Noordzeekanaal, IJmuiden osta, Roterdamas ostas zona, Nieuwe Maas, Noord, Oude Maas, Beneden Merwede, Nieuwe Merwede, Dordische Kil, Boven Merwede, Waal, Bijlandsch kanāls, Boven Rijn, Pannersdensch kanāls, Geldersche IJssel, Neder Rijn, Lek, Amsterdamas-Reinas kanāls, Veerse Meer, Šeldas-Reinas kanāls līdz Folkeraka grīvai, Amer, Bergsche Maas, Meuse lejpus Venlo, Gooimeer, Europort, Calandkanaal (austrumu virzienā no Beniluksa ostas), Hartelkanaal

Austrija

Donava: no robežas ar Vāciju līdz robežai ar Slovākiju

Inna: no grīvas līdz Passau-Ingling spēkstacijai

Trauna: no ietekas līdz 1,80. km

Ensa: no ietekas līdz 2,70. km

Marke: līdz 6,00. km

Polija

Biebrza upe no Augustowski kanāla estuāra līdz Narwia upes estuāram

Brda upe no savienojuma ar Bydgoski kanālu Bidgoščē līdz Vislas upes estuāram

Bug upe no Muchawiec upes estuāra līdz Narwia upes estuāram

Dąbie ezers līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Augustowski kanāls no savienojuma ar Biebrza upi līdz valsts robežai kopā ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu

Bartnicki kanāls no Ruda Woda ezera līdz Bartężek ezeram, kopā ar Bartężek ezeru

Bydgoski kanāls

Elblongas kanāls no Druzno ezera līdz Jezjoraka ezeram un Szeląg Wielki ezeram kopā ar šiem ezeriem un ezeriem, kas atrodas kanāla ceļā, un blakus ūdensceļš Zalevo virzienā no Jezjoraka ezera līdz Ewingi ezeram, to ietverot

Glivices kanāls kopā ar Kędzierzyński kanālu

Jagielloński kanāls no savienojuma ar Elblongas upi līdz Nogatas upei

Łączański kanāls

Ślesiński kanāls ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu, un Gopło ezers

Żerański kanāls

Martwa Wisła upe no Vislas Pšegalinā līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Narew upe no Biebrza estuāra līdz Vislas upes estuāram, kopā ar Zegrzyński ezeru

Nogat upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

Noteć upe (augšējā) no Gopło ezera līdz savienojumam ar Górnonotecki kanālu un Górnonotecki kanāls un Noteć upe (apakšējā) no savienojuma ar Bydgoski kanālu līdz Vartas upes estuāram

Nysa Łużycka upe no Gubin līdz Odras upes estuāram

Odras upe no Racibórz pilsētas līdz savienojumam ar Austrumodru, kas ietek Regalica upē no Piercing Klucz-Ustowo, kopā ar šo upi un tās sekundārajām pietekām līdz Dąbie ezeram, kā arī Odras blakus ūdensceļš no Opatowice slūžām līdz slūžām Vroclavā

Rietumodra no aizsprosta Widuchowa (704,1 km no Odras upes) līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem kopā ar sekundārajām pietekām, kā arī Piercing Klucz-Ustowo, kas savieno Austrumodru ar Rietumodru

Parnica upe un Piercing Parnicki no Rietumodras līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Pisas upe no Rosja ezera līdz Narevas upes estuāram

Szkarpawa upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

Vartas upe no Ślesiński ezera līdz Odras upes estuāram

Wielkie Jeziora Mazurskie, kas ietver ezerus, kurus savieno upes un kanāli, un kas veido galveno ūdensceļu no Roś ezera (to ietverot) Pišā līdz Węgorzewski kanālam (ietverot) Węgorzewo, kopā ar šādiem ezeriem: Seksty, Mikołajskie, Tałty, Tałtowisko, Kotek, Szymon, Szymoneckie, Jagodne, Boczne, Tajty, Kisajno, Dargin, Łabap, Kirsajty un Święcajty, kopā ar Giżycki kanālu un Niegociński kanālu, un Piękna Góra kanālu, Ryńskie ezera (to ietverot) blakus ūdensceļš Ryn līdz Nidzkie ezeram (līdz 3 km, kas veido robežu ar Nidzkie ezera dabas rezervātu) kopā ar šādiem ezeriem: Bełdany, Guzianka Mała un Guzianka Wielka

Vislas upe no Przemsza upes estuāra līdz savienojumam ar Łączański kanālu, kā arī no šā kanāla estuāra Skavinā līdz Vislas upes estuāram Gdaņskas līcī, izņemot Vloclavekas ūdenskrātuvi

Rumānija

Donava: no Serbijas un Rumānijas robežas (1 075. km) līdz Melnajai jūrai pie Sulina kanāla atzarojuma

Donavas-Melnās jūras kanāls (64,410 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas upi, Donavas 299,300. km pie Černavodes (attiecīgi kanāla 64,410. km), līdz Constanta South-Agigea ostai (kanāla 0. km)

Poarta Albă-Midia Năvodari kanāls (34,600 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas un Melnās jūras kanālu 29,410. km Poarta Albă (attiecīgi kanāla 27,500. km), līdz Midia ostai (kanāla 0. km)

Slovākija

Donava: no 1 880,26. km līdz 1 708,20. km

Donavas kanāls: no 1 851,75. km līdz 1 811,00. km

Vāha upe: no 0,00. km līdz 70,00. km

Morāvijas upe: no 0,00. km līdz 6,00. km

Bodrogas upe: no 49,68. km līdz 64,85. km

Ūdenskrātuves: Oravská Priehrada, Liptovská Mara, Zemplínska Šírava

Zviedrija

Mēlarena ezers

Saltsjön, Stokholmas un Vermdelandetes osta

Apgabals no Mēlarena ezera iztekas Stokholmā, attiecīgi pie Norrström, Slussen un Hammarbyslussen, ko norobežo cietzeme un Lidingöbron tilts, un līnija cauri Elfviksgrund navigācijas ugunij 135–315 grādu peilējumā, līnija starp Mellangårdsholmen un Högklevsudde (Baggensfjärden), Örsundet starp Ingarö un Fågelbrolandet, līnija no Rönnäsudd cauri Tegelhällan navigācijas ugunij un Runö navigācijas ugunij līdz Talatta (Djurö), līnija pār Vindöström starp Vindö un Värmdölandet, kā arī apgabala salas.

Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas

Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas, ko ziemeļos norobežo Sēderteljes slūžas un dienvidos – 59° 09′ 00″ Z. p. paralēle.

Trollhätte kanāls, Jeta un Nordre älv

Apgabals no paralēles cauri Bastugrund navigācijas zīmei Vēnerna ezera dienviddaļā līdz Älvsborg tiltam un Nordre älv upei līdz 11° 45′ 00″ A. g. meridiānam.

Jetas kanāls

Austrumos no Mem slūžām līdz Motala tiltam, ietverot Asplången ezeru, Roxen ezeru un Boren ezeru; rietumos no meridiāna cauri Rödesund Norra Yttre navigācijas ugunij pie Kārlsborjas līdz Sjötorp slūžām, ietverot ezeru sistēmu, ko šķērso kanāls.

(1)	Attiecībā uz kuģiem, kuru reģistrācijas osta ir citur, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.).

“II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1., 2., 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Peldlīdzekļiem piemērojamās tehniskās prasības ir tās pašas, kas izklāstītas ES-TRIN 2021/1.