(1)

Ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, kas paredzēta visiem neatkarīgi no izcelsmes un līdzekļiem, kā arī sadarbībā un inovatīvas politikas izstrādē izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, kas ir vēl jo svarīgāk strauju un tālejošu pārmaiņu apstākļos, kurus rada tehnoloģiskā revolūcija un globalizācija. Turklāt šādi ieguldījumi palīdz arī stiprināt Eiropas identitāti un vērtības, kā arī veicina demokrātiskāku Savienību.

(2)

Komisija savā 2017. gada 14. novembra paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” nāca klajā ar redzējumu par apņemšanos strādāt pie tā, lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nebūtu šķērslis mācībām. Minētais paziņojums izklāsta redzējumu par Savienību, kurā laika pavadīšana citā dalībvalstī studiju, mācību vai darba nolūkā neatkarīgi no veida vai situācijas kļūtu par standartu, kurā par normu kļūtu papildus dzimtajai valodai runāt vēl divās citās valodās un kurā cilvēkiem būtu spēcīga eiropieša identitāte, kultūras mantojuma un Eiropas daudzveidības apziņa. Minētajā kontekstā Komisija uzsvēra nepieciešamību paplašināt teorijā un praksē pārbaudīto programmu Erasmus+ visām izglītojamo kategorijām, kas tajā jau ietvertas, ar mērķi iesaistīt ierobežotām iespējām pakļautos izglītojamos.

(3)

Izglītības, mācību un jaunatnes nozīme Eiropas Savienības nākotnē ir atspoguļota Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”. Minētajā paziņojumā uzsvērta nepieciešamība pildīt saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, kurš notika Gēteborgā 2017. gada 17. novembrī, tostarp, pilnībā īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja 2017. gada 17. novembrī (4), un tā 1. principu, kas attiecas uz izglītību, mācībām un mūžizglītību. Minētajā paziņojumā uzsvērts, ka ir jāpastiprina mobilitāte un apmaiņa, tostarp, izmantojot būtiski pastiprinātu, iekļaujošu un paplašinātu programmu Erasmus+, kā Eiropadome aicināja savos 2017. gada 14. decembra secinājumos.

(4)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mācībām un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Eiropas sociālo tiesību pīlārā arī ir skaidri norādīts, ka svarīga nozīme ir kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visiem.

(5)

Bratislavas paziņojumā, kuru parakstīja 2016. gada 16. septembrī, 27 dalībvalstu līderi uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, kuru parakstīja 2017. gada 25. martā, 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas līderi pauda apņemšanos strādāt pie tā, lai izveidotu Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un mācības un var studēt un atrast darbu visā kontinentā un kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūru daudzveidību.

(6)

Komisijas 2018. gada 31. janvāra ziņojums par programmas Erasmus+ (2014.–2020. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (5) (“2014.–2020. gada programma”), starpposma novērtējumu apstiprināja, ka vienotas programmas izveide izglītībai un mācībām, jaunatnei un sportam ir būtiski vienkāršojusi un racionalizējusi minētās programmas pārvaldību un ļāvusi tās pārvaldībā panākt būtiskas sinerģijas, bet secināja, ka bija nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai vēl vairāk konsolidētu 2014.–2020. gada programmas efektivitātes pieaugumu. Apspriežoties par minēto starpposma novērtējumu un par turpmāko programmu Erasmus+, dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica spēcīgu aicinājumu nodrošināt nepārtrauktību programmas darbības jomās, uzbūvē un īstenošanas mehānismos, vienlaikus aicinot ieviest vairākus uzlabojumus, piemēram, programmu Erasmus+ saņēmējiem padarīt iekļaujošāku, vienkāršāku un realizējamāku. Dalībvalstis un ieinteresētās personas arī pauda pilnīgu atbalstu integrētas programmas Erasmus+ saglabāšanai, kuras pamatā ir mūžizglītības paradigma. Eiropas Parlaments 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par Erasmus+ īstenošanu (6) atzinīgi novērtēja 2014.–2020. gada programmas integrēto struktūru un aicināja Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, sekmējot un veicinot starpnozaru sadarbību programmā Erasmus+. Dalībvalstis un ieinteresētās personas arī uzsvēra vajadzību vēl vairāk pastiprināt programmas Erasmus+ starptautisko dimensiju.

(7)

Atklāta sabiedriskā apspriešana par Savienības finansējumu vērtību un mobilitātes jomā, kas notika 2018. gadā, apstiprināja galvenos ziņojuma par 2014.–2020. gada programmas starpposma novērtējumu konstatējumus un uzsvēra nepieciešamību nākamo programmu padarīt iekļaujošāku un turpināt prioritāri koncentrēties uz izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, kā arī stiprināt prioritātes, lai veicinātu Eiropas identitāti, aktīvu pilsonību un līdzdalību demokrātiskā dzīvē.

(8)

Komisija 2018. gada 2. maija paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv – daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”, aicināja nākamajā finanšu shēmā palielināt ieguldījumus cilvēkos un likt lielāku uzsvaru uz “jaunatni”. Minētajā paziņojumā Komisija atzina, ka programma Erasmus+ ir bijusi viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā “ES budžets – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” atzina programmas Erasmus+ nozīmi Savienības noturības palielināšanā un sociālekonomisko problēmu risināšanā. Tā arī apstiprināja savu apņemšanos būtiski stiprināt programmu Erasmus+. Tas dotu iespēju lielākam cilvēku skaitam pārcelties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu, un ļautu Programmai koncentrēties uz iekļautību un to, lai sasniegtu vairāk ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku.

(9)

Šajā kontekstā ir nepieciešams izveidot programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ (“Programma”), kas būs pēctece 2014.–2020. gada programmai. Būtu jāpastiprina 2014.–2020. gada programmas integrētā būtība, kas aptver mācīšanos visos kontekstos – formālo, neformālo un ikdienējo – un visos dzīves posmos, lai veicinātu elastīgus mācīšanās veidus, tādējādi ļaujot cilvēkiem iegūt un uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences, kuras vajadzīgas gan personības attīstībai, gan lai risinātu 21. gadsimta problēmas un optimāli izmantotu tā sniegtās iespējas.

(10)

Programma būtu jāizveido septiņu gadu laikposmam, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (7) (“2021.–2027. gada DFS”), ilgumu.

(11)

Programma būtu jāveido tā, lai tā kļūtu par vēl lielāku ieguldījumu Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanā izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomās. Saskaņota mūžizglītības pieeja ir būtiska, lai pārvaldītu dažādas pārejas, ar kurām cilvēki saskarsies dzīves laikā. Šāda pieeja būtu jāveicina ar efektīvas starpnozaru sadarbības palīdzību. Īstenojot šādu pieeju, Programmai būtu jāsaglabā cieša saikne ar vispārējo stratēģisko satvaru Savienības politikas sadarbībai izglītības un mācību un jaunatnes jomās, tostarp attiecībā uz skolu, augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības politikas darba kārtībām, vienlaikus pastiprinot un attīstot jaunas sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un politikas jomām.

(12)

Programma ir svarīgs elements Eiropas izglītības telpas izveidē. Komisija, balstoties uz savu 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, 2020. gada 30. septembra paziņojumā “Eiropas Izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam” atgādināja, ka programmai Erasmus+ joprojām ir būtiska nozīme, lai sasniegtu kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības, mācību un mūžizglītības mērķus un sagatavotu Savienību digitālās un zaļās pārkārtošanās jautājumu risināšanai. Programma būtu jāveido tā, lai sniegtu ieguldījumu stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā pēctecī un atjauninātajā Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, kā noteikts Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumā, paužot kopīgu apņemšanos nodrošināt prasmju, pamatkompetenču un zināšanu stratēģisko nozīmi darbvietu uzturēšanā un izaugsmes, konkurētspējas, inovācijas un sociālās kohēzijas atbalstīšanā, saskaņā ar Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu (8). Programmai būtu jāveicina Digitālās izglītības rīcības plāna, kas noteikts Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumā “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam – Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam”, īstenošana. Programmai būtu jāreaģē uz nepieciešamo digitālo pārveidi izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās. Programmai būtu arī jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, palīdzot tām sasniegt 2015. gada 17. marta Parīzes deklarācijā noteiktos mērķus par pilsoniskuma un kopīgo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminēšanas – veicināšanu ar izglītības palīdzību.

(13)

Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019. –2027. gadam (9) – regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā 2019. –2027. gadam –, kas balstās uz Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”, Programmai būtu jāatbalsta kvalitatīvs darbs ar jaunatni, rīki un sistēmas jaunatnes darbinieku apmācībai, neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana, un kvalitatīvas pieejas, lai veicinātu jaunatnes organizāciju iespējas. Programmai būtu jāatbalsta iekļaujošs un plašs ES jaunatnes dialogs, kura prioritātes nosaka jauniešu vajadzības.

(14)

Programmā būtu jāņem vērā attiecīgais Eiropas Savienības sporta darba plāns, kas ir sadarbības satvars Savienības līmenī sporta jomā. Būtu jānodrošina konsekvence un papildināmība starp attiecīgo Eiropas Savienības sporta darba plānu un Programmas atbalstītajām darbībām sporta jomā. Jo īpaši ir nepieciešams pievērst uzmanību tautas sportam, ņemot vērā sporta svarīgo nozīmi fiziskās aktivitātes un veselīga dzīvesveida, cilvēku savstarpējo attiecību, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā. Programmai būtu jāatbalsta sporta, galvenokārt tautas sporta, darbinieku mācību mobilitāte. Sporta, kas nav tautas sports, darbinieki, tostarp personas, kurām ir duālā – sporta un ar sportu nesaistīta – karjera, arī var palielināt mācīšanās ietekmi un zināšanu pārnesi tautas sporta darbiniekiem un organizācijām. Tāpēc sporta, kas nav tautas sports, darbinieku mācību mobilitātes iespējas būtu jāspēj atbalstīt ar Programmu tajos gadījumos, kad šāda darbinieku līdzdalība var dot labumu tautas sportam. Programmai vajadzētu palīdzēt veicināt Eiropas kopīgās vērtības, izmantojot sportu, labu pārvaldību un integritāti sportā, ilgtspējīgu attīstību, un izglītību, mācības un prasmes gan sportā, gan ar tā starpniecību. Programmas atbalstītajos bezpeļņas sporta pasākumos būtu jānodrošina Eiropas dimensija un ietekme.

(15)

Ar Programmu būtu jāspēj atbalstīt jebkādas studiju jomas, un tai jo īpaši būtu jāsekmē Savienības inovācijas spēju stiprināšana, atbalstot aktivitātes, kuras palīdz cilvēkiem attīstīt zināšanas, prasmes, kompetences un attieksmi, kas viņiem ir nepieciešamas progresīvās pētījumu jomās vai tādās disciplīnās kā, piemēram, zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika (STEAM), klimata pārmaiņas, vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, tīra enerģija, mākslīgais intelekts, robotika, datu analīze, dizains un arhitektūra un digitālā pratība un medijpratība. Inovāciju var veicināt, izmantojot visas mācību mobilitātes un sadarbības darbības, kuras pārvalda vai nu tieši, vai netieši.

(16)

Sinerģijām ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (10) (programma “Apvārsnis Eiropa”) būtu jānodrošina, ka Programmas un programmas “Apvārsnis Eiropa” apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu aktivitātes, kas paredzētas Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Programma “Apvārsnis Eiropa” attiecīgā gadījumā papildinās Programmas atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai – kā daļu no jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes izglītības, pētniecības un inovāciju jomā. Sinerģijas ar programmu “Apvārsnis Eiropa” palīdzēs veicināt izglītības un pētniecības integrēšanu, jo īpaši augstākās izglītības iestādēs.

(17)

Jaunās un topošās tehnoloģijas piedāvā ievērojamas mācīšanās un apmaiņas iespējas, un tās ir izrādījušās īpaši nozīmīgas Covid-19 pandēmijas laikā. Papildus fiziskajai mācību mobilitātei, kas joprojām ir Programmas pamatdarbība, būtu jāveicina virtuālie formāti, piemēram, virtuālā mācīšanās, lai papildinātu vai atbalstītu fizisko mācību mobilitāti, piedāvātu jēgpilnas mācīšanās iespējas tiem, kuri nespēj fiziski pārcelties uz valsti, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, vai lai veicinātu apmaiņu, izmantojot inovatīvus mācīšanās veidus. Attiecīgā gadījumā Programmas ietvaros būtu jāveicina virtuālā sadarbība. Ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi, Komisijai būtu jānodrošina, ka virtuālās mācīšanās rīki, kas izstrādāti saskaņā ar Programmu, tiek darīti pieejami plašākai sabiedrībai.

(18)

Savu mērķu īstenošanā Programmai vajadzētu būt iekļaujošākai, uzlabojot ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību. Ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību Programmā varētu palīdzēt palielināt virkne pasākumu, tostarp labāka, un mērķtiecīgāka informēšana, saziņa, konsultācijas un palīdzība, vienkāršotas procedūras, elastīgāki mācību mobilitātes veidi un lielāka sadarbība ar mazām organizācijām, jo īpaši jaunpienācējām organizācijām un kopienu vietējām tautas organizācijām, kas strādā tieši ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem visās vecuma grupās. Ir svarīgi atzīt, ka zems līdzdalības līmenis ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku vidū ir saistīts ar dažādiem cēloņiem un ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Tāpēc, veidojot Savienības mēroga satvaru ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību, būtu jāizstrādā iekļaušanas rīcības plāni, tos pielāgojot mērķgrupām un konkrētiem apstākļiem katrā dalībvalstī.

(19)

Dažos gadījumos ir lielāka varbūtība, ka ierobežotām iespējām pakļauti cilvēki finansiālu iemeslu dēļ Programmā varētu nepiedalīties – vai nu savas ekonomiskās situācijas dēļ, vai arī tāpēc, ka viņu īpašā situācija rada lielākas līdzdalības izmaksas, kā tas bieži ir personu ar invaliditāti gadījumā. Šādos gadījumos viņu līdzdalību varētu atvieglot ar mērķtiecīgu finansiālu atbalstu. Tāpēc Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek īstenoti šādi finansiālā atbalsta pasākumi, tostarp, iespējams, veicot dotāciju pielāgošanu valstu līmenī. Ar iekļaušanu veicinošiem pasākumiem saistītām papildu izmaksām, nevajadzētu būt par pamatu pieteikuma noraidīšanai.

(20)

Lai nodrošinātu, ka jaunpienācējām organizācijām un organizācijām ar mazākām administratīvajām spējām ir lielāka piekļuve Programmai, un lai Programmu saņēmējiem padarītu realizējamāku, būtu jāveic virkne pasākumu nolūkā vienkāršot Programmas procedūras īstenošanas līmenī. Minētajā sakarā Programmas informācijas tehnoloģiju sistēmām vajadzētu būt lietotājiem draudzīgām un nodrošināt vienkāršu piekļuvi Programmas piedāvātajām iespējām. Tāpat arī procedūrām, kas ieviestas Programmas īstenošanas nolūkā, vajadzētu būt konsekventām un vienkāršām, un tās būtu jāpapildina ar kvalitatīviem atbalsta pasākumiem un informāciju. Minētajā nolūkā būtu jāorganizē regulāras valstu aģentūru tīkla sanāksmes.

(21)

Savā 2017. gada 14. novembra paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” Komisija uzsvēra to, ka izglītībai, kultūrai un sportam ir izšķiroša nozīme aktīva pilsoniskuma un kopīgu vērtību popularizēšanā jaunās paaudzes vidū. Eiropas identitātes stiprināšanai un indivīdu un pilsoniskās sabiedrības aktīvas līdzdalības demokrātiskajos procesos veicināšanai ir būtiska nozīme Eiropas nākotnes un demokrātisko sabiedrību veidošanā. Došanās uz ārzemēm studēt, mācīties, iziet praksi un strādāt vai piedalīties jaunatnes un sporta aktivitātēs palīdz stiprināt minēto Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā. Tā pastiprina sevis apzināšanos kā daļu no kultūras kopienas un veicina starpkultūru mācīšanos, kritisko domāšanu un aktīvu pilsoniskumu visu vecumu cilvēku vidū. Personām, kas piedalās mācību mobilitātes aktivitātēs, būtu jāiesaistās savās vietējās kopienās un to uzņēmējas valsts vietējās kopienās, lai dalītos savā pieredzē. Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas saistītas ar visu radošuma aspektu pastiprināšanu izglītībā, mācībās un jaunatnes jomā un ar atsevišķu pamatkompetenču uzlabošanu.

(22)

Programmai būtu jāatbalsta tikai tās darbības un aktivitātes, kurām ir potenciāla Eiropas pievienotā vērtība. Jēdziens “Eiropas pievienotā vērtība” ir jāsaprot plaši, un tas var izpausties dažādos veidos, piemēram, ja darbībām un aktivitātēm ir transnacionāls raksturs, jo īpaši attiecībā uz mācību mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi, papildināt citas programmas un politikas jomas valsts, Savienības un starptautiskā līmenī vai veicināt sinerģijas ar minētajām programmām un politikas jomām, vai sniegt ieguldījumu Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā.

(23)

Būtu jāveicina Programmas starptautiskā dimensija, lai piedāvātu vairāk iespēju īstenot mācību mobilitāti, sadarbību un politikas dialogu ar Programmas neasociētām trešām valstīm. Pamatojoties uz starptautisko augstākās izglītības un jaunatnes aktivitāšu veiksmīgo īstenošanu saskaņā ar iepriekšējām programmām izglītības un mācību un jaunatnes jomās, starptautiskās mācību mobilitātes aktivitātes būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības un sporta jomā. Lai palielinātu minēto aktivitāšu ietekmi, ir svarīgi pilnveidot sinerģijas starp Programmu un tādiem Savienības ārējās darbības instrumentiem kā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III). Ar Savienības ārējās darbības instrumentiem būtu jātiecas jo īpaši palielināt to personu un organizāciju iespējas, kuras ir no Programmas neasociētām trešām valstīm, jo īpaši atbalstot spēju veidošanu minētajās valstīs, prasmju pilnveidošanu un tiešu personisku apmaiņu, vienlaikus piedāvājot vairāk sadarbības, mācību mobilitātes un politikas dialoga iespēju.

(24)

Būtu jāsaglabā 2014.–2020. gada programmas pamatuzbūve, kas ir izrādījusies veiksmīga, proti, tā tika sadalīta trīs jomās – izglītības un mācību, jaunatnes un sporta – un tika strukturēta ap trim pamatdarbībām. Būtu jāievieš uzlabojumi, lai vienkāršotu un racionalizētu Programmas atbalstītās darbības. Stabilitāte un nepārtrauktība būtu jānodrošina arī attiecībā uz pārvaldības un īstenošanas veidiem. Kopumā vismaz 75 % Programmas budžeta vajadzētu izpildīt valstu aģentūrām netiešā pārvaldībā. Tas ietver tādas darbības kā mācību mobilitāte visās izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, kā arī sadarbības partnerības, tostarp maza mēroga partnerības izglītības un mācību un jaunatnes jomās. Vajadzības gadījumā būtu jāievieš īpaša kārtība, kas paredzēta tiešai pārvaldībai, attiecībā uz darbībām, kuras 2. un 3. pamatdarbības ietvaros saistītas ar Savienības mēroga tīkliem un Eiropas organizācijām, izņemot maza mēroga partnerības.

(25)

Ar Programmu būtu jāīsteno darbību kopums, lai atbalstītu mācību mobilitāti, starporganizāciju un starpiestāžu sadarbību, politikas izstrādi un sadarbību, kā arī Žana Monē vārdā nosauktās darbības. Šajā regulā būtu jānosaka minētās darbības un to apraksts, tostarp aktivitātes, kuras plānošanas perioda laikā varētu īstenot saskaņā ar minētajām darbībām.

(26)

Programmai vajadzētu nostiprināt esošās mācību mobilitātes iespējas, jo īpaši tajās nozarēs, kur Programma varētu sasniegt vislielāko efektivitātes pieaugumu, lai paplašinātu tādu iespēju tvērumu un apmierinātu lielo vēl neapmierināto pieprasījumu. Jo īpaši tas būtu jādara, pastiprinot un veicinot mācību mobilitāti augstākās izglītības studentiem, skolēniem, pieaugušo izglītības dalībniekiem un profesionālās izglītības un apmācības dalībniekiem, piemēram, mācekļiem un stažieriem, tostarp prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas nolūkā. Nesen absolvējušām personām un cilvēkiem, kas nesen ieguvuši profesionālās izglītības un apmācības kvalifikāciju, būtu jābūt iespējai piedalīties mācību mobilitātē. Nesen absolvējušu personu līdzdalībai mācību mobilitātē būtu jābalstās uz objektīviem kritērijiem un būtu jānodrošina vienlīdzīgu attieksmi. Lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu, būtu jāpaplašina mācību mobilitātes iespējas jauniešu dalībai neformālās mācību aktivitātēs. Būtu jāstiprina arī personāla mācību mobilitāte izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, ņemot vērā tās sviras efektu. Mācību mobilitātes iespējām būtu jāizpaužas dažādos veidos, tostarp kā stažēšanās, māceklība, jauniešu apmaiņa, apmaiņas starp skolām, mācīšana vai līdzdalība profesionālās izaugsmes pasākumos, un tām vajadzētu būt balstītām uz dažādu nozaru īpašajām vajadzībām. Ar Programmu būtu jāatbalsta mācību mobilitātes kvalitāte, tostarp, kvalitāte, kas balstās uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumā (11), un Padomes 2011. gada 28. jūnija (12), 2012. gada 20. decembra (13), 2018. gada 15. marta (14), 2018. gada 26. novembra (15) un 2020. gada 24. novembra (16) ieteikumos.

(27)

Saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu ar Programmu vajadzētu arī sekmēt mācību mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt augstākās izglītības iestādēs studējošo līdzdalību izglītības, kultūras un sporta aktivitātēs, atbalstot procesu digitalizāciju, piemēram, ar Eiropas studenta kartes iniciatīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jāattīsta Eiropas studenta kartes iniciatīva, jo īpaši saistībā ar augstākās izglītības studentiem, kuri piedalās Programmā. Eiropas studenta kartes iniciatīva varētu būt svarīgs solis, lai mācību mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, dodot iespēju augstākās izglītības iestādēm apmaiņas nolūkā nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemt vairāk augstākās izglītības iestādēs studējošo, vienlaikus uzlabojot augstākās izglītības iestādēs studējošo mācību mobilitātes kvalitāti un arī veicinot viņu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (piemēram, bibliotēkām, transportam un izmitināšanai) pirms viņu faktiskās ierašanās iestādē ārzemēs.

(28)

Programmai būtu jāmudina jaunieši piedalīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp, atbalstot aktivitātes, kuras sniedz ieguldījumu pilsoniskajā izglītībā, un līdzdalības projektus, kas jauniešiem ļauj iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, tādējādi palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, kā arī Eiropas vēsturi un kultūru, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņu lēmumu pieņēmējus, un veicinot integrācijas procesu Eiropā.

(29)

Pamatojoties uz iniciatīvas DiscoverEU, kas tika uzsākta 2018. gadā kā sagatavošanas darbība, izvērtējumu un tālāku pilnveidi, Programmai būtu jāsniedz jauniešiem vairāk iespēju, izmantojot mācību pieredzi ārzemēs, iepazīt visus galamērķus Eiropā. Jauniešiem, jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautiem jauniešiem, būtu jādod iespēja gūt pirmo īstermiņa pieredzi, ikdienējas un neformālas izglītības aktivitātes ietvaros individuāli vai grupā ceļojot pa Eiropu, lai veicinātu viņu piederības sajūtu Savienībai un lai ļautu viņiem iepazīt tās kultūras un valodu daudzveidību. Dalībnieki būtu jāatlasa, pamatojoties uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Īstenošanas struktūrām būtu jāveicina pasākumi, ar ko nodrošina, ka iniciatīva DiscoverEU ir iekļaujoša un ģeogrāfiski līdzsvarota gan attiecībā uz piešķirtajām ceļošanas biļetēm, gan attiecībā uz apmeklētajām dalībvalstīm, un ar ko atbalsta aktivitātes, kurām ir spēcīga mācīšanās dimensija. Šajā sakarā, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus, piemēram, informēšanas aktivitātes, informatīvas sesijas pirms ceļojuma un pasākumus jauniešiem, Programmai būtu jāveicina arī iespēja izvēlēties mazāk apmeklētas dalībvalstis un perifērus reģionus. Būtu jāapsver citi transporta veidi, ja dzelzceļa transports nav pieejams vai ir ļoti nepraktisks, ņemot vērā, jo īpaši, konkrēto galamērķa situāciju. Ar iniciatīvu DiscoverEU būtu jātiecas veidot saiknes ar attiecīgām vietējām, reģionālām, valsts un Eiropas iniciatīvām, piemēram, Savienības rīcības iniciatīvu “Eiropas kultūras galvaspilsētas”, “Eiropas jaunatnes galvaspilsētas”, “Eiropas brīvprātīgā darba galvaspilsēta” un “Eiropas zaļā galvaspilsēta”.

(30)

Valodu apguve veicina savstarpēju sapratni un mobilitāti Savienībā un ārpus tās, un valodu prasmēm ir būtiska nozīme dzīvē un darbā. Tādēļ ar Programmu būtu jāveicina valodu, attiecīgā gadījumā arī valsts zīmju valodu, apguve, cita starpā ar plašāku tiešsaistes rīku izmantošanu, jo e-mācības valodu apguvē var sniegt papildu priekšrocības piekļuves un elastīguma ziņā. Vienlaikus, lai nodrošinātu plašu un iekļaujošu piekļuvi Programmai, ir svarīgi, lai daudzvalodība būtu viens no Programmas īstenošanas pamatprincipiem.

(31)

Ar Programmu būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, tādējādi atzīstot iestāžu un organizāciju būtisku nozīmi personu nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, un palīdzot iestādēm un organizācijām pienācīgi pildīt to inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši digitālajā ekonomikā.

(32)

Eiropadome savos 2017. gada 14. decembra secinājumos aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju virzīt uz priekšu vairākas iniciatīvas, lai Eiropas sadarbību izglītības un mācību jomā paceltu jaunā līmenī, tostarp, veicinot to, ka līdz 2024. gadam tiek izveidotas “Eiropas universitātes”, kas sastāv no augšupēji veidotiem universitāšu tīkliem visā Savienībā. Savos 2018. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome aicināja veicināt sadarbību starp pētniecību, inovāciju un izglītību, tostarp, izmantojot Eiropas universitāšu iniciatīvu. Ar Programmu būtu jāatbalsta minētās Eiropas universitātes, lai tās varētu izstrādāt kopīgas ilgtermiņa stratēģijas kvalitatīvai izglītībai, pētniecībai un inovācijai, kā arī pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrībai.

(33)

Aicinājums atbalstīt profesionālo izcilību gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei tika pausts 2010. gada 7. decembra Briges komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam. Savā 2017. gada 18. jūlija paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” Komisija aicināja dalībvalstis sasaistīt profesionālo izglītību un apmācību ar inovācijas sistēmām, kā daļa no pārdomātas specializācijas stratēģijas reģionālā līmenī. Programmai būtu jānodrošina līdzekļi, lai reaģētu uz minētajiem aicinājumiem un atbalstītu vietējās un reģionālās ilgtspējīgas izaugsmes, inovācijas un konkurētspējas stratēģijās iekļauto profesionālās izcilības centru transnacionālo platformu izstrādi. Minētajiem izcilības centriem būtu jādarbojas kā kvalitatīvu profesionālo prasmju dzinuļiem saistībā ar nozaru problēmām, vienlaikus atbalstot vispārējās strukturālās izmaiņas un sociālekonomisko politiku Savienībā.

(34)

Lietotājiem draudzīgām tiešsaistes virtuālās sadarbības platformām un rīkiem var būt svarīga nozīme atbalsta sniegšanā izglītības un mācībām, un jaunatnes politikas īstenošanai Savienībā. Lai palielinātu virtuālās sadarbības aktivitāšu izmantošanu, ar Programmu būtu jāatbalsta sistemātiskāka un saskaņotāka tādu tiešsaistes platformu izmantošana kā eTwinning, School Education Gateway, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma Eiropā, Eiropas Jaunatnes portāls un tiešsaistes platformas augstākajai izglītībai, un, ja nepieciešams, jebkāda papildu tiešsaistes platforma, ko varētu izveidot izglītības un mācību un jaunatnes jomās.

(35)

Saskaņā ar attiecīgiem Savienības regulējumiem un instrumentiem ar Programmu būtu jāveicina pārredzamība un kompetenču, prasmju un kvalifikāciju atzīšana, un kredītpunktu vai mācību rezultātu vienību pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Minētajā sakarā Programmā būtu jāparedz arī atbalsts tādiem valsts un Savienības mēroga kontaktpunktiem un tīkliem, kas veicina Eiropas mēroga apmaiņas un elastīgu mācību veidu izstrādi starp dažādām izglītības un mācību un jaunatnes jomām, kā arī formālā un neformālā vidē. Programmai būtu jāatbalsta arī Boloņas process.

(36)

Ar Programmu būtu jāizmanto bijušo programmas Erasmus+ dalībnieku potenciāls un jāatbalsta saistītas aktivitātes, jo īpaši tās, ko īsteno programmas Erasmus+ absolventu tīkli, vēstnieki un EuroPeers, mudinot tos popularizēt Programmu, lai palielinātu līdzdalību tajā.

(37)

Lai nodrošinātu sadarbību ar citiem Savienības instrumentiem un atbalstu citām Savienības politikas jomām, būtu jāpiedāvā mācību mobilitātes iespējas cilvēkiem dažādās aktivitātes nozarēs, piemēram, publiskajā un privātajā sektorā, lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, lai viņi gūtu mācīšanās pieredzi ārzemēs, kas viņiem ļautu jebkurā dzīves posmā augt un attīstīties gan personīgi, jo īpaši, arvien vairāk apzinoties savu Eiropas identitāti un vairojot izpratni par Eiropas kultūras daudzveidību, gan profesionāli, jo īpaši, apgūstot darba tirgum nozīmīgas prasmes. Programmai vajadzētu būt Savienības starptautiskās mobilitātes shēmu sākumpunktam ar izteiktu mācīšanās dimensiju, vienkāršojot šādu shēmu piedāvājumu saņēmējiem un tiem, kas piedalās minētajās aktivitātēs. Būtu jāveicina Programmas projektu paplašināšana. Būtu jāievieš konkrēti pasākumi, lai palīdzētu Programmas projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas ar kohēzijas politikas fondu un programmu, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību, plašsaziņas līdzekļiem un kultūru, un brīvprātīgo darbu, atbalstu. Vajadzētu būt iespējai kvalitatīviem projektu pieteikumiem, kurus budžeta ierobežojumu dēļ nevar finansēt ar Programmu, piešķirt izcilības zīmoga kvalitātes zīmi, pamatojoties uz ierobežotu kritēriju kopumu. Izcilības zīmoga kvalitātes zīme apliecina pieteikumu kvalitāti, un tādējādi ir vienkāršāk meklēt alternatīvu finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas izveidots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (“Eiropas Reģionālās attīstības fonds”) vai Eiropas Sociālā fonda Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (“Eiropas Sociālais Fonds Plus”).

(38)

Ir svarīgi stimulēt mācīšanu, mācīšanos un pētniecību Eiropas integrācijas jautājumos, tostarp attiecībā uz Savienības izaicinājumiem un iespējām nākotnē, un ar Žana Monē vārdā nosauktās darbības augstākās izglītības jomā un citās izglītības un mācību jomās atbalstu, jo īpaši, izmantojot pasniedzēju un personāla apmācību, veicināt debates par minētajiem jautājumiem. Ņemot vērā izaicinājumus, kas skar kopīgās vērtības, uz kurām Savienība ir dibināta un kuras veido daļu no kopējās Eiropas identitātes, un ņemot vērā pilsoņu iesaistes zemo līmeni, ir īpaši svarīgi veicināt piederības sajūtu Eiropai un stiprināt apņēmību iesaistīties. Ar Programmu būtu jāturpina veicināt izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās. Ir lietderīgi regulāri uzraudzīt un izvērtēt to, kā iestādēm, kas tiek finansētas saskaņā ar Žana Monē vārdā nosaukto darbību, veicas ar Programmas mērķu īstenošanu. Būtu jāsekmē apmaiņas starp minētajām iestādēm un citām iestādēm valsts vai transnacionālā līmenī, pilnībā ievērojot to akadēmisko brīvību.

(39)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (17) un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma ir paredzēta, lai palīdzētu integrēt klimatrīcību un sasniegtu vispārēju mērķrādītāju, kas paredz ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt mērķu īstenošanu klimata jomā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu kā ilgtspējīgas izaugsmes plānu šajā regulā paredzētajās darbībās būtu jāievēro princips “nekaitēt”, nemainot Programmas pamatbūtību. Programmas īstenošanas laikā būtu jāapzina un jāievieš attiecīgās darbības un tās atkārtoti jāvērtē attiecīgās novērtēšanas un pārskatīšanas kontekstā. Ir arī lietderīgi novērtēt attiecīgas darbības, kas veicina mērķu sasniegšanu klimata jomā, tostarp darbības, kuras paredzētas, lai mazinātu Programmas ietekmi uz vidi.

(40)

Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (18) 18. punkta nozīmē. Minētajā finansējumā ietilpst summa 0,5 miljardu EUR apmērā 2018. gada salīdzināmajās cenās atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 16. decembra kopīgajai deklarācijai par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu (19).

(41)

Bāzes finansējumā darbībām, kas jāpārvalda valstu aģentūrām izglītības un mācību jomā, minimālais piešķīrumu sadalījums pa nozarēm būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka apropriāciju kritiskā masa sasniedz paredzēto iznākumu un rezultātus katrā no šādām nozarēm: augstākā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, skolas izglītība un pieaugušo izglītība.

(42)

Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (20) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(43)

Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Izvēloties, būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Budžeta līdzekļu piešķīrumi valstu aģentūru pārvaldīto darbību īstenošanai būtu jāpapildina ar atbilstīgu atbalstu valstu aģentūru darbības izdevumu segšanai – pārvaldības maksas veidā, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu deleģēto pārvaldības uzdevumu īstenošanu. Programmas īstenošanā būtu jāievēro pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principi, kas izklāstīti Finanšu regulā.

(44)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (21) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. Lai trešās valstis varētu pilnībā piedalīties Programmā, tām būtu jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti konkrētos nolīgumos, kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Pilnīga dalība turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un dažas Programmas darbības pārvaldīt netiešā pārvaldībā. To trešo valstu tiesību subjektiem, kas nav Programmas asociētās valstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās no Programmas darbībām, kā noteikts darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija. Īstenojot Programmu, varētu ņemt vērā konkrētu kārtību attiecībā uz Eiropas mikrovalstu tiesību subjektu dalību.

(45)

Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu un atbilstīgi Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumam “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, Programmā būtu jāņem vērā konkrētā situācija minētajos tālākajos reģionos, kas noradīti minētajā pantā. Būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu dalību visās darbībās, tostarp, attiecīgā gadījumā sniedzot finansiālu atbalstu mācību mobilitātei. Būtu jāveicina apmaiņa un sadarbība mobilitātes jomā starp cilvēkiem un organizācijām no minētajiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādus pasākumus būtu regulāri jāuzrauga un jāizvērtē.

(46)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (22), fiziskas personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Ierobežojumi, ko rada nošķirtība no minētajām valstīm vai teritorijām, būtu jāņem vērā, īstenojot Programmu. Minēto valstu un teritoriju dalība Programmā būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē.

(47)

Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmās būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi nepieciešamie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(48)

Lai novērtētu Programmas īstenošanas gaitu un veiktu iespējamus uzlabojumus, Komisijai būtu jāveic Programmas starpposma novērtēšana. Minētais starpposma novērtējums būtu jāpapildina ar 2014.–2020. gada programmas galīgo novērtējumu, un arī attiecīgā pieredze, kas gūta minētajā novērtēšanā, būtu jāiekļauj starpposma novērtējumā. Papildus programmas efektivitātes un vispārējās darbības novērtēšanai ir īpaši svarīgi, lai starpposma novērtēšanā tiktu rūpīgi izvērtēta jaunu iniciatīvu un ieviesto iekļaušanas un vienkāršošanas pasākumu īstenošana. Attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz starpposma novērtējumu, Komisijai būtu jānāk klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai. Komisijai visi novērtējumi būtu jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

(49)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (23) 22. un 23. punktu, Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Tāpēc noteikumiem, kas pieņemti ar saistītiem deleģētajiem aktiem, nebūtu jārada papildu slogs dalībvalstīm. Uzraudzības prasībām būtu jāietver konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, kurus var noteikt zināmā laikposmā un uz kuru pamata var novērtēt Programmas ietekmi uz vietas.

(50)

Vietējā, valsts un Eiropas līmenī būtu jānodrošina ar Programmu atbalstīto darbību iespēju un rezultātu atbilstīga popularizēšana, publicitāte un izplatīšana, un tajā būtu jāņem vērā galvenās mērķgrupas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās un attiecīgā gadījumā plašs citu mērķgrupu loks, piemēram, profesionālās orientācijas un nodarbinātības dienesti, kultūras organizācijas, uzņēmumi un fondi. Popularizēšanas, publicitātes un izplatīšanas aktivitātēm būtu jābalstās uz visām Programmas īstenošanas struktūrām un attiecīgos gadījumos būtu jābalstās uz citu attiecīgo ieinteresēto personu atbalstu. Turklāt Komisijai visā Programmas darbības ciklā būtu regulāri jāuztur sakari ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp Programmā iesaistītajām organizācijām, lai veicinātu labas prakses un projektu rezultātu apmaiņu un apkopotu atsauksmes par Programmu. Minētajā procesā būtu jāaicina piedalīties valstu aģentūras.

(51)

Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas aktivitātēm, kas īstenotas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijai piešķirtie finanšu resursi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar Programmas mērķiem.

(52)

Lai nodrošinātu šīs regulas lietderīgu un efektīvu īstenošanu, Programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto ieviestie īstenošanas mehānismi. Tādēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic Komisijai un valstu aģentūrām. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, valstu aģentūrām vajadzētu būt tām pašām, kas norīkotas 2014.–2020. gada programmas pārvaldības nolūkā. Ex ante atbilstības novērtējuma tvērums būtu jāierobežo līdz prasībām, kas Programmā ir jaunas un Programmai raksturīgas, ja vien nav pamatoti rīkoties citādi, piemēram, kad pastāv nopietni trūkumi attiecīgās valsts aģentūras darbā vai tās sniegums ir nepietiekams.

(53)

Lai katrā dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, neatkarīgajām revīzijas iestādēm vajadzētu būt tām pašām, kas norīkotas 2014.–2020. gada programmas ietvaros.

(54)

Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus, kas varētu liegt piekļuvi Programmai vai traucēt tās pienācīgai darbībai. Ja iespējams un neskarot Savienības tiesību aktus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos, tas nozīmē arī atrisināt problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu.

(55)

Ar sistēmu, kas paredzēta ziņošanai par sniegumu, būtu jānodrošina, ka Programmas īstenošanas un novērtēšanas uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šādi dati būtu jāpaziņo Komisijai tādā veidā, kas atbilst attiecīgiem datu aizsardzības noteikumiem.

(56)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (24).

(57)

Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas kā fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes. Kā noteikusi Komisija, vienkāršotajās dotācijās ar mērķi atbalstīt mācību mobilitāti saskaņā ar Programmu būtu jāņem vērā dzīvošanas un uzturēšanās izmaksas uzņēmējā valstī. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot minētās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem. Dalībvalstis būtu arī jāmudina saskaņā ar valsts tiesību aktiem minētās dotācijas neaplikt ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas; būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi dotācijām, ko personām piešķir publiskie vai privātie tiesību subjekti.

(58)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (25) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (26), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (27) un (ES) 2017/1939 (28) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (29). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības finansējumu, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības finansējuma apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(59)

Jānodrošina, lai Programmas darbības, tostarp tās, kuras nav transnacionālas vai starptautiskas, ir papildināmas un konsekventas ar aktivitātēm, ko īsteno dalībvalstis, un ar citām Savienības aktivitātēm, jo īpaši tām, kuras attiecas uz izglītību un mācībām, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, kas galveno uzmanību pievērš jaunajiem lauksaimniekiem, videi un klimatam, kohēzijai, reģionālai politikai, migrācijai, drošībai un starptautiskai sadarbībai un attīstībai.

(60)

Lai gan 2014.–2020. gada programmas tiesiskais regulējums ir ļāvis dalībvalstīm un reģioniem veidot sinerģijas iepriekšējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā starp minēto programmu un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas arī atbalsta kvalitatīvu izglītības, mācību un jaunatnes sistēmu attīstību Savienībā, minētais potenciāls līdz šim nav pilnībā izmantots, tādējādi ierobežojot projektu sistēmisku iedarbību un ietekmi uz politiku. Efektīvai komunikācijai un sadarbībai būtu jānorit valsts līmenī starp valsts iestādēm, kas atbild par minēto dažādo instrumentu pārvaldību, lai maksimāli palielinātu to ietekmi. Programmai būtu jānodrošina aktīva sadarbība ar minētajiem instrumentiem, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā tiek ieviesti atbilstīgi finansiālā atbalsta pasākumi, ar ko atbalstīt ierobežotām iespējām pakļautus cilvēkus.

(61)

Lai optimizētu tādu ieguldījumu pievienoto vērtību, kurus pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Programmu un citām Savienības programmām, tostarp fondiem, kas īstenoti dalītā pārvaldībā. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais darbības finansējums no Programmas un citas Savienības programmas, ciktāl šāds kumulatīvais finansējums nepārsniedz attiecīgās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju deklarēt tādas pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli Programmai un citai Savienības programmai.

(62)

Lai vajadzības gadījumā pielāgotos norisēm attiecīgajās jomās un lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas I pielikumu, pievienojot Programmas darbību aprakstu, un grozīt šīs regulas II pielikumu attiecībā uz Programmas darbības rādītājiem, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(63)

Ir lietderīgi nodrošināt pareizu 2014.–2020. gada programmas slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanās par tās pārvaldību turpinājumu, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No 2021. gada 1. janvāra ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nav pabeigtas 2014.–2020. gada programmā.

(64)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šīs regulas mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz sieviešu un vīriešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Hartas 21. un 23. panta piemērošanu. Saskaņā ar Hartas 13. pantu būtu arī jānodrošina, ka valstis, kas saņem programmas finansējumu, ievēro akadēmisko brīvību.

(65)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Gadījumos, kad Savienības ieguldījums izpaužas kā fiksētas summas, vienības izmaksas vai vienotas likmes, finansiālā atbalsta apmēri būtu regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jākoriģē saskaņā ar Finanšu regulu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzīvošanas un uzturēšanās izmaksas uzņēmējā valstī un ceļa izdevumus. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(66)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt nepieciešamību sākt pasākumu pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nedod tiesības saņemt Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Saskaņā ar minētās regulas 193. panta 4. punktu izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, arī nedod tiesības saņemt Savienības finansējumu darbības dotāciju gadījumā, un šādā gadījumā dotāciju nolīgums jāparaksta četros mēnešos pēc labuma guvēja finanšu gada sākuma. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku 2021.–2027. gada DFS darbības sākumā – un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt aktivitāšu un izmaksu attiecināmību no 2021. gada 1. janvāra pat tad, ja minētās aktivitātes ir īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(67)

Tā kā šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā Programmas transnacionālo raksturu, mācību mobilitātes lielo apjomu un plašo ģeogrāfisko tvērumu un finansētās sadarbības aktivitātes, to ietekmi uz piekļuvi mācību mobilitātei un – vispārīgākā nozīmē – uz Savienības integrāciju, kā arī tās pastiprināto Programmas starptautisko dimensiju, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(68)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1288/2013 būtu jāatceļ no 2021. gada 1. janvāra.

(69)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai varētu sākt īstenošanu no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,