(1)

Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli konvencionālākas dabas izaicinājumi. Ņemot vērā minēto kontekstu, gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka aizsardzības jomā daudz kas būtu darāms kopīgiem spēkiem.

(2)

Aizsardzības nozarei ir raksturīgas arvien lielākas aizsardzības ekipējuma izmaksas un augstas pētniecības un izstrādes izmaksas, kas ierobežo iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā minēto izmaksu palielināšanos, Savienības līmenī būtu jāatbalsta jaunas paaudzes lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izstrāde, lai palielinātu dalībvalstu sadarbību attiecībā uz aizsardzības ekipējuma investīcijām.

(3)

Komisija 2016. gada 30. novembra paziņojumā “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” apņēmās papildināt, kāpināt un konsolidēt dalībvalstu sadarbības centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību visā Savienībā un plašākā areālā. Turklāt Komisija apņēmās atbalstīt to, ka Savienībā tiek izveidots integrētāks aizsardzības tirgus un iekšējā tirgū tiek sekmēts Savienības aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju noiets, tādējādi palielinot neatkarību no ārpussavienības avotiem. Komisija jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības ekipējuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Eiropas Aizsardzības fondam būtu jāpapildina valsts piešķirtie līdzekļi, ko jau izmanto minētajam nolūkam, jāstimulē tas, ka dalībvalstis sadarbojas un investē vairāk līdzekļu aizsardzībā, un jāatbalsta sadarbība visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā.

(4)

Eiropas Aizsardzības fondam būtu jāsniedz ieguldījums spēcīgā, konkurētspējīgā un inovatīvā EDTIB un būtu jāpapildina Savienības iniciatīvas virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar 2009. gadā pieņemtajām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/43/EK (3) un 2009/81/EK (4) – par Savienības sūtījumiem un iepirkumiem aizsardzības nozarē.

(5)

Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, pamatojoties uz integrētu pieeju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds (“Fonds”) septiņiem gadiem, lai tā ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu 2021. līdz 2027. gadam (DFS 2021.–2027. gadam), kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (5). Fonda mērķis ir Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiktu panākts, visā Savienībā atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju gan pētniecības, gan izstrādes posmos. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un sekmētu atvērtu iekšējo tirgu, Fondam būtu jāatbalsta un jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību (VKS) pārrobežu sadarbības paplašināšana aizsardzības nozarē. Savienībā kopējo aizsardzības spēju trūkumi tiek apzināti kopējās drošības un aizsardzības politikas satvarā, jo īpaši Spēju attīstības plānā, savukārt Visaptverošajā stratēģiskās pētniecības programmā (OSRA) tiek apzināti arī kopējie aizsardzības pētniecības mērķi.

Lai sasniegtu Savienības ambīciju līmeni drošības un aizsardzības jomā, citu Savienības procesu, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) nolūks ir atbalstīt attiecīgu prioritāšu īstenošanu, apzinot un izmantojot sadarbības uzlabošanas iespējas. Attiecīgā gadījumā var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus cenšoties izvairīties no liekas dublēšanās.

(6)

Pētniecības posms, kas saistīts ar aizsardzības spēju attīstību, ir svarīgs, jo tas liek pamatus Eiropas rūpniecības spējai un autonomijai izstrādāt aizsardzības ražojumus un dalībvalstu kā šādu ražojumu galalietotāju neatkarībai. Pētniecības posms var ietvert būtiskus riskus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju brieduma un revolucionaritātes zemo līmeni. Izstrādes posms, kas parasti seko pētniecības posmam, arī ir saistīts ar būtiskiem riskiem un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un kam ir nelabvēlīga ietekme uz Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju. Tādēļ Fondam būtu jāveicina saikne starp pētniecības un izstrādes posmiem.

(7)

Fonds neatbalsta fundamentālos pētījumus, kurus būtu jāatbalsta ar citām finansējuma programmām, tomēr tā atbalsts var ietvert uz aizsardzību vērstus fundamentālos pētījumus, kas varētu veidot pamatu atzītu vai paredzamu problēmu risinājumam vai jaunu iespēju radīšanai.

(8)

Fonds varētu atbalstīt darbības, kas saistītas gan ar jauniem aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām, gan ar esošo aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizāciju, tostarp to sadarbspēju. Esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizācijas darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām tikai tad, ja uz darbības veikšanai vajadzīgu iepriekš pastāvējušu informāciju neattiecas nekādi neasociētas trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta ierobežojumi tādā veidā, ka darbību nevar veikt. Kad tiesību subjekti piesakās Savienības līdzekļu saņemšanai, būtu jāprasa, lai tie sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj pārliecināties par ierobežojumu neesību. Ja šādas informācijas nav, Savienības līdzekļi nebūtu jāpiešķir.

(9)

Fondam būtu jāsniedz atbalsts darbībām, kas ir vērstas uz revolucionāru aizsardzības tehnoloģiju izstrādi. Tā kā revolucionāras tehnoloģijas var būt balstītas uz koncepcijām vai idejām, ko ierosina personas, kas tradicionāli nav aizsardzības jomas dalībnieki, Fondam būtu jānodrošina pietiekams elastīgums attiecībā uz ieinteresēto personu apspriešanos un šādu darbību veikšanu.

(10)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievēroti Savienības un tās dalībvalstu starptautiskie pienākumi, no Fonda nebūtu jāatbalsta darbības saistībā ar aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Šajā sakarībā no starptautisko tiesību aktu attīstības vajadzētu būt atkarīgam arī tādu darbību atbalsttiesīgumam, kas saistītas ar jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām. Turklāt tiesības pretendēt uz atbalstu no Fonda nebūtu jāattiecina uz darbībām tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama pietiekama cilvēka kontrole pār selektivitātes un spēka lietošanas lēmumiem, kad uzbrukumi tiek vērsti pret cilvēkiem, neskarot iespēju piešķirt līdzekļus darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

(11)

Tas, ka ir grūti vienoties par saskaņotām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem, kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas iedibināti dažādās valstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir novedusi pie arvien lielākas aizsardzības nozares sadrumstalotības, tehniskiem sarežģījumiem, kavējumiem, pārmērīgām izmaksām, nevajadzīgas dublēšanās, kā arī sadarbspējas samazināšanās. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Pasākumiem, kuru rezultātā tiek noteiktas saskaņotas aizsardzības spēju prasības, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopīgu definīciju izstrādi, jo īpaši, ja tie veicina sadarbspēju, arī vajadzētu būt tiesīgiem pretendēt uz Fonda atbalstu.

(12)

Tā kā Fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju, kāpinot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecības un izstrādes posmiem, vajadzētu būt tiesībām pretendēt uz atbalstu no Fonda.

(13)

Tā kā Fonda mērķis jo īpaši ir uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Savienībā, darbībai vajadzētu būt tiesīgai pretendēt uz līdzekļu saņemšanu tikai tad, ja tā jāveic tiesību subjektiem, kas sadarbojas konsorcijā no vismaz trim tādiem atbalsttiesīgiem tiesību subjektiem, kas iedibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs vai asociētajās valstīs. Vismaz trim no minētajiem atbalsttiesīgajiem tiesību subjektiem, kas iedibināti vismaz divās dažādās dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, visā darbības veikšanas laikposmā nebūtu jāatrodas tiešā vai netiešā viena un tā paša tiesību subjekta kontrolē, kā arī tiem nebūtu jākontrolē citam citu. Šajā kontekstā kontrole būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Ņemot vērā revolucionāro aizsardzības tehnoloģiju, kā arī pētījumu specifiku, darbību varētu veikt viens tiesību subjekts. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, Fondam vajadzētu arī būt iespējai atbalstīt kopīgu publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

(14)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (6), subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi pretendēt uz līdzekļu saņemšanu saskaņā ar Fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(15)

Tā kā Fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, principā tiesīgiem pretendēt uz finansējuma saņemšanu vajadzētu būt tikai tiesību subjektiem, kas ir iedibināti Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā kontrole būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku drošības un aizsardzības interešu aizsardzību, to saņēmēju un apakšuzņēmēju, kas iesaistīti Fonda atbalstītajā darbībā, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, būtu jāatrodas dalībvalsts vai asociētas trešās valsts teritorijā visu darbības veikšanas laikposmu, un to saņēmēju un apakšuzņēmēju, kas iesaistīti darbībā, vadības izpildstruktūrvienībām vajadzētu būt Savienībā vai asociētā valstī. Tādējādi tiesību subjekts, kas iedibināts neasociētā trešā valstī, vai tiesību subjekts, kas iedibināts Savienībā vai asociētā valstī, bet kam ir vadības izpildstruktūrvienības neasociētā trešā valstī, nevajadzētu būt tiesīgam būt par saņēmēju vai apakšuzņēmēju, kas iesaistīts darbībā. Lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības un aizsardzības intereses, minētie atbalsttiesīguma kritēriji, atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (7) (“Finanšu regula”) 176. panta, būtu jāpiemēro arī līdzekļu piešķiršanai, kas tiek nodrošināta ar iepirkumu.

(16)

Konkrētos apstākļos vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un apakšuzņēmējus, kas iesaistīti Fonda atbalstītā darbībā, nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā tiesību subjektiem, kas iedibināti Savienībā vai asociētā valstī un ko kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, vajadzētu būt tiesīgiem būt par saņēmējiem vai apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti darbībā, ar noteikumu, ka ir izpildīti stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu tiesību subjektu dalībai nevajadzētu būt pretrunā Fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot darbībā. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu bažas par piegādes drošību.

(17)

Saistībā ar Savienības ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus juridiskajām personām, subjektiem vai struktūrām, pret ko vērš ierobežojošus pasākumus, vai izmantot par labu tām. Tādēļ šādi subjekti, pret ko vērš ierobežojošus pasākumus, un subjekti, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, nevar saņemt Fonda atbalstu.

(18)

Savienības finansējums būtu jāpiešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Finanšu regulu. Tomēr dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos vajadzētu arī būt iespējai Savienības līdzekļus piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta pirmās daļas e) punktu. Tā kā līdzekļu piešķiršana saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta pirmās daļas e) punktu ir atkāpe no vispārējā noteikuma, ka finansējumu jāpiešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, minētie izņēmuma apstākļi būtu jāinterpretē strikti. Minētajā kontekstā, lai dotāciju piešķirtu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, tas, cik lielā mērā ierosinātā darbība atbilst Fonda mērķiem attiecībā uz pārrobežu rūpniecisko sadarbību un konkurenci visā piegādes ķēdē, būtu jānovērtē Komisijai, kurai palīdz dalībvalstu komiteja (“komiteja”).

(19)

Ja kāds konsorcijs vēlas piedalīties atbalsttiesīgā darbībā un ja Savienības atbalsts sniedzams dotācijas veidā, konsorcijam būtu jāieceļ viens no saviem locekļiem par koordinatoru. Koordinatoram vajadzētu būt galvenajam kontaktpunktam konsorcija attiecībās ar Komisiju.

(20)

Ja kādu Fonda atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai pirms saņēmējiem paredzēta maksājuma veikšanas būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā panākto progresu, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai novērojumi par darbības īstenošanā panākto progresu, lai Komisija varētu noteikt, vai ir tikuši izpildīti nosacījumi tam, lai varētu veikt maksājumu.

(21)

Fonds būtu jāīsteno tiešā pārvaldībā, lai maksimāli palielinātu rezultātu efektivitāti un lietderību un nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām. Tādēļ Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par atlases un piešķiršanas procedūrām, tostarp arī par ētikas pārbaudi un novērtējumu. Pamatotos gadījumos Komisijai tomēr būtu jāspēj uzticēt Fonda atbalstītu konkrētu darbību budžeta īstenošanas uzdevumus struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, piemēram, ja projekta vadītāju ieceļ dalībvalstis, kas līdzfinansē darbību, ar noteikumu, ka ir izpildītas Finanšu regulas prasības. Šāda budžeta īstenošanas uzdevumu uzticēšana palīdzētu racionalizēt līdzfinansēto darbību pārvaldību un nodrošināt raitu koordinēšanu starp finansēšanas nolīgumu un līgumu, ko parakstījis konsorcijs un darbību līdzfinansējošo dalībvalstu ieceltais projekta vadītājs.

(22)

Lai nodrošinātu, ka finansētās izstrādes darbības ir finansiāli dzīvotspējīgas, ir nepieciešams, lai pieteikumu iesniedzēji apliecinātu, ka darbības izmaksas, ko nesedz no Savienības līdzekļiem, tiek segtas no citiem finansējuma līdzekļiem.

(23)

Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisija varētu nodrošināt dažādus mehānismus, ko dalībvalstis varētu izmantot uz brīvprātības pamata, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un sadarbīga iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu vēl vairāk sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu sākšanu un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti no Fonda.

(24)

Ņemot vērā specifiku, kāda ir aizsardzības rūpniecībai, kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu, aizsardzības nozares darbība nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas reglamentē tradicionālākus tirgus. Tāpēc nozare nevar uzņemties apjomīgus pašfinansētus aizsardzības jomas pētniecības un izstrādes projektus, un dalībvalstis un asociētās valstis bieži pilnībā finansē visas pētniecības un izstrādes izmaksas. Lai sasniegtu Fonda mērķus, jo īpaši, stimulētu sadarbību starp tiesību subjektiem no dažādām dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, to darbību gadījumā, kuras notiek pirms prototipa izstrādes posma, būtu jāsedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(25)

Prototipa izstrādes posms ir izšķiroši svarīgs posms, kurā dalībvalstis vai asociētās valstis parasti lemj par konsolidētajām investīcijām un sāk savu nākotnes aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju iegādes procesu. Šā iemesla dēļ šajā konkrētajā posmā dalībvalstis un asociētās valstis vienojas par nepieciešamajām saistībām, tostarp par projekta izmaksu dalīšanu un īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to saistību ticamību, atbalstam, ko sniedz no Fonda, parasti nebūtu jāpārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām.

(26)

Attiecībā uz darbībām, ko veic pēc prototipa izstrādes posma, būtu jāparedz līdzekļu piešķiršana līdz 80 % apmērā. Šādas darbības, kas ir tuvākas ražojumu un tehnoloģiju izstrādes pabeigšanai, joprojām var būt saistītas ar ievērojamām izmaksām.

(27)

Ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē rodas specifiskas netiešas izmaksas, piemēram, saistībā ar drošību. Turklāt ieinteresētās personas darbojas specifiskā tirgū, kurā, ja nav pieprasījuma no pircējiem, tās nevar atgūt pētniecības un izstrādes izmaksas, tādā pašā veidā, kā civilajā sektorā. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt vienotu 25 % likmi no darbības kopējām tiešajām attiecināmām izmaksām, kā arī iespēju prasīt, lai tiktu segtas netiešās izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi, ja minēto praksi attiecīgās valsts iestādes atzīst attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā un ja saņēmējs to ir paziņojis Komisijai.

(28)

Ar darbībām, kurās piedalās pārrobežu MVU un VKS, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina Fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ šādām darbībām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz paaugstinātu līdzekļu piešķiršanas likmi, kas nāktu par labu visiem iesaistītajiem tiesību subjektiem.

(29)

Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu nodoms kopīgi iepirkt galīgo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, jo īpaši, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, kurā dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru.

(30)

Lai nodrošinātu, ka Fonda atbalstītās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu, balstītām uz pieprasījumu un komerciāli dzīvotspējīgām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tādēļ izstrādes darbībām piemērojamajos atbilstības kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstīm ir nodoms, tostarp izmantojot saprašanās memorandu vai nodomu vēstuli, koordinēti iepirkt galīgo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju. Turklāt ar izstrādes darbībām saistītajos piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstis politiski vai juridiski ir apņēmušās koordinētā viedā kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

(31)

Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek ar Savienības drošības un aizsardzības interesēm saskanīgā veidā. Tādējādi finansējuma piešķiršanas kritērijam vajadzētu būt tam, kādus ieguldījumus ar darbībām paredzēts dot minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās.

(32)

Atbalsttiesīgajām darbībām, kas Savienības iestāžu sistēmā izstrādātas saistībā ar PESCO projektiem, būtu pastāvīgi jānodrošina uzlabota sadarbība starp tiesību subjektiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi būtu tieši jāveicina Fonda mērķu sasniegšana. Tādēļ šādām darbībām to atlasīšanas gadījumā vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz paaugstinātu līdzekļu piešķiršanas likmi.

(33)

Lai izvairītos no liekas dublēšanās un nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģijas, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (8).

(34)

Kiberdrošības un kiberaizsardzības nodrošināšana kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu, un Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atzina vajadzību izveidot sinerģiju starp kiberaizsardzības darbībām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, un Savienības iniciatīvām kiberdrošības jomā, piemēram, tām, uz kurām norādīts Komisijas 2017. gada 13. septembra kopīgajā paziņojumā “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību”. Jo īpaši, ieinteresētajām personām būtu jāmeklē sinerģija starp kiberdrošības civilo un aizsardzības dimensiju, lai palielinātu kibernoturību.

(35)

Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, ko aptver Komisijas saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 2. punkta b) apakšpunktu sāktā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai (PADR) un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1092 (9), kā arī saskaņojot dalības nosacījumus. Šādai integrētai pieejai būtu jārada saskaņotāks instrumentu kopums un jāpalielina Fonda inovatīvā, sadarbīgā un ekonomiskā ietekme, vienlaikus izvairoties no liekas dublēšanās un sadrumstalotības. Tā nodrošinātu arī to, ka Fonds veicina aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu, novēršot plaisu starp pētniecības un izstrādes posmiem, ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, kā arī veicinot visu veidu inovāciju, tostarp revolucionāras aizsardzības tehnoloģijas. Turklāt ir sagaidāms, ka attiecīgā gadījumā tas pozitīvi ietekmēs arī civilo jomu.

(36)

Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbības specifiku, Fonda mērķiem būtu jāpievēršas arī ar fonda InvestEU, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (10), finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(37)

Atbalsts no fonda samērīgā veidā būtu jāizmanto, lai novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, un ar darbībām nebūtu jādivkāršo vai jāizspiež privāts finansējums vai jākropļo konkurence iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu pievienoto vērtību Savienībai.

(38)

Savienības finansējuma veidi un Fonda īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Izdarot minēto izvēli, būtu nepieciešams apsvērt izmantot fiksētas summas, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(39)

Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāpieņem gada darba programmas atbilstīgi Fonda mērķiem un ņemot vērā sākotnējo pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR. Darba programmu izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas. Komisijai būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Šajā sakarībā komitejai būtu jāspēj tikties valstu aizsardzības un drošības ekspertu sastāvā, lai sniegtu Komisijai konkrētu palīdzību, tostarp padomus par klasificētas informācijas aizsardzību saistībā ar darbībām. Dalībvalstu ziņā ir izraudzīties savus pārstāvjus minētajā komitejā. Komitejas locekļiem būtu laikus jādod reāla iespēja izskatīt īstenošanas aktu projektus un paust savu viedokli.

(40)

Darba programmās izklāstītajās kategorijās attiecīgā gadījumā būtu jāietver funkcionālās prasības, lai nozarei būtu skaidrs, kādas funkcijas un uzdevumi ir jāveic ar spējām, kas jāattīsta. Šādās prasībās būtu skaidri jānorāda sagaidāmie darbības rezultāti, taču tām nevajadzētu būt vērstām uz konkrētiem risinājumiem vai konkrētiem tiesību subjektiem, un tām nebūtu jākavē konkurence uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus līmenī.

(41)

Darba programmu izstrādē Komisijai, attiecīgi konsultējoties ar komiteju, būtu arī jānodrošina, lai ierosinātajās pētniecības darbībās vai izstrādes darbībās netiktu pieļauta lieka dublēšanās. Šajā sakarībā Komisija var veikt sākotnēju izvērtējumu par iespējamiem gadījumiem, kad varētu notikt dublēšanās ar esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.

(42)

Komisijai būtu jānodrošina darba programmu saskaņotība visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskajā aprites ciklā.

(43)

Darba programmām būtu arī jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības, kuras rada MVU pārrobežu dalības iespējas.

(44)

Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras speciālās zināšanas aizsardzības nozarē, komitejā tai vajadzētu būt novērotāja statusam. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz komitejai.

(45)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumu attiecībā uz rādītājiem, ja tas uzskatīts par nepieciešamu, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmu pieņemšanu un līdzekļu piešķiršanu izraudzītām pētniecības un izstrādes darbībām. Jo īpaši pētniecības un izstrādes darbību veikšanā būtu jāņem vērā aizsardzības nozares specifika, jo īpaši dalībvalstu, asociēto valstu vai abu atbildība par plānošanas un iegādes procesu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(47)

Komisijai būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu saraksts. Minēto neatkarīgo ekspertu drošības dati būtu jāvalidē attiecīgajām dalībvalstīm. Minētais saraksts nebūtu jāpublisko. Neatkarīgie eksperti, ņemot vērā viņiem uzticētos uzdevumus, būtu jāizvēlas, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām. Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai neatkarīgu ekspertu grupās un izvērtēšanas komisijās panāktu līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Tāpat būtu jātiecas nodrošināt ekspertu atbilstīgu rotāciju un pienācīgu privātā un publiskā sektora līdzsvaru.

(48)

Neatkarīgajiem ekspertiem nebūtu jāvērtē, jākonsultē vai jāpalīdz jautājumos, attiecībā uz kuriem viņiem ir interešu konflikts, jo īpaši saistībā ar viņu amatu izvērtēšanas laikā. Jo īpaši viņiem nebūtu jāieņem amats, kurā viņi saņemto informāciju varētu izmantot, kaitējot konsorcijam, ko viņi izvērtē.

(49)

Pēc priekšlikumu izvērtēšanas ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, Komisijai būtu jāizraugās no Fonda atbalstāmās darbības. Dalībvalstis būtu jāinformē par izvērtēšanas rezultātiem ar sarakstu, kurā pēc nozīmīguma uzskaitītas izraudzītās darbības, un par finansēto darbību progresu.

(50)

Nākot klajā ar priekšlikumiem par jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām vai esošo aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizāciju, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāapņemas ievērot ētikas principus, piemēram, attiecībā uz cilvēku labklājību un cilvēka genoma aizsardzību, kuri ir arī atspoguļoti attiecīgajos Savienības, valsts un starptautiskajos tiesību aktos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, un attiecīgā gadījumā to protokolos. Komisijai būtu sistemātiski jāpārbauda priekšlikumi, lai apzinātu tos, kas rada nopietnas ētikas problēmas. Attiecīgā gadījumā, šādiem priekšlikumiem būtu jāveic ētikas novērtējums.

(51)

Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu jāveicina pārrobežu MVU un VKS kā konsorciju dalībnieku, apakšuzņēmēju vai citu piegādes ķēdē ietilpstošo tiesību subjektu dalība.

(52)

Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar dalībvalstīm un nozari, lai nodrošinātu Fonda panākumus. Šajā ziņā būtu jāiesaista arī Eiropas Parlaments, kas ir viens no likumdevējiem un galvenajām ieinteresētajām personām.

(53)

Ar šo regulu nosaka Fonda finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts 18. punktā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (13) (2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums). Komisijai būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras ir pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālus papildu izdevumus.

(54)

Ja vien nav norādīts citādi, Fondam piemēro Finanšu regulu. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību.

(55)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, iepirkumu, un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(56)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (14) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (15), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (16) un (ES) 2017/1939 (17) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (18). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(57)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (19) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai minētās trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(58)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu, Fonds būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Fonda praktisko ietekmi. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc Fonda īstenošanas laikposma sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums, tostarp nolūkā iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstīgiem grozījumiem šajā regulā. Komisijai Fonda īstenošanas laikposma beigās būtu jāveic arī galīgais izvērtējums, kurā izvērtē finansiālo pasākumu finansiālās īstenošanas rezultātus un – ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi – Fonda īstenošanas rezultātus un ietekmi. Šajā sakarībā galīgajam izvērtējuma ziņojumam būtu arī jāpalīdz apzināt Savienības atkarība no trešām valstīm aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē. Galīgajā ziņojumā būtu arī jāanalizē MVU un VKS pārrobežu dalība Fonda atbalstītajos projektos, kā arī MVU un VKS dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē un Fonda ieguldījums Spēju attīstības plānā apzināto trūkumu novēršanā, un tajā būtu jāietver informācija par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķajās darbībās iesaistīto dalībvalstu un asociēto valstu skaitu un radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm Fonda īstenošanas laikā.

(59)

Komisijai būtu regulāri jāpārrauga Fonda īstenošana un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējs ziņojums par panākto progresu, tostarp par to, kā Fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāievieš nepieciešamie pārraudzības mehānismi. Ziņojumā nebūtu jāiekļauj sensitīva informācija.

(60)

Ņemot vērā to, cik svarīgi atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (20), un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus ir pievērsties klimata pārmaiņām, šis Fonds palīdz Savienības politikas jomās integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 30 % no Savienības budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas atbalstam. Attiecīgās darbības tiks apzinātas Fonda sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējuma kontekstā.

(61)

Atgādinot to, cik svarīgi ir novērst dramatisko bioloģiskās daudzveidības zudumu, šī regula palīdz integrēt bioloģiskās daudzveidības rīcību Savienības politikas jomās un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā – 10 %, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos, saskaņā ar 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu.

(62)

Tā kā Fondam būtu jāatbalsta tikai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmus, Savienībai principā nevajadzētu būt īpašumtiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz finansēto darbību rezultātā iegūtajiem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām, ja vien Savienības atbalsts netiek sniegts ar publiskā iepirkuma starpniecību. Tomēr attiecībā uz pētniecības darbībām ieinteresētajām dalībvalstīm un asociētajām valstīm būtu jāspēj izmantot finansēto darbību rezultātus, lai piedalītos turpmākā sadarbīgā izstrādē.

(63)

Savienības atbalstam nebūtu jāietekmē ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Savienībā saskaņā ar Direktīvu 2009/43/EK, kā arī ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu. Dalībvalstu militārā ekipējuma un tehnoloģiju eksportu reglamentē ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (21).

(64)

Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana, tostarp tādu datu, zinātības vai informācijas izmantošana, kura ir radusies pirms Fonda darbības vai ārpus tās, vai nepilnvarotu personu piekļuve rezultātiem, kas iegūti saistībā ar Fonda atbalstītām darbībām, varētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādēļ sensitīvas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

(65)

Lai prasībām atbilstošā līmenī nodrošinātu klasificētās informācijas drošību, parakstot klasificētus līdzekļu piešķiršanas un finansējuma nolīgumus, būtu jāievēro industriālās drošības minimālie standarti. Minētajā nolūkā un saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (22), Komisija konsultācijas nolūkos dalībvalstu ieceltajiem neatkarīgajiem ekspertiem dara zināmus Programmas drošības norādījumus, tostarp Drošības klasifikācijas rokasgrāmatu.

(66)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(67)

Komisijai būtu jāpārvalda Fonds, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši prasības attiecībā uz sensitīvu informāciju, tostarp klasificētu informāciju.

(68)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu sākties no DFS 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(69)

Tāpēc Regula (ES) 2018/1092 būtu jāatceļ,