(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana (Ķīna)”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1187/2008 (2) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes mononātrija glutamāta (“MNG”) importam noteica galīgo antidempinga maksājumu.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada janvārī pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”), ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 (3) Ķīnas izcelsmes MNG importam noteica galīgo antidempinga maksājumu.

(3)

Komisija 2015. gada janvārī ar Regulu (ES) 2015/84 (4) noteica antidempinga maksājumus Indonēzijas izcelsmes MNG importam (“sākotnējā izmeklēšana (Indonēzija)”).

(4)

To ražotāju eksportētāju veiktajam importam, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, pašlaik spēkā esošās antidempinga maksājuma likmes ir 33,8 %–36,5 %, bet importam, ko veic visi pārējie Ķīnas uzņēmumi, – 39,7 %. Attiecībā uz Indonēziju pašlaik spēkā esošās antidempinga maksājuma likmes ir 7,2 %–13,3 % importam, ko veic ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā (Indonēzija), un – 28,4 % importam, ko veic visi pārējie Indonēzijas uzņēmumi.

(5)

Pēc tam kad tika publicēti divi paziņojumi par gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu saņēma divus pārskatīšanas pieprasījumus.

(6)

Abus pieprasījumus 2019. gada 21. oktobrī iesniedza Ajinomoto Foods Europe S.A.S. (“AFE” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv 100 % no Savienības MNG kopējā ražošanas apjoma. Pieprasījumu pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei (6).

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 21. janvārī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes MNG importu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Komisija 2020. gada 19. februārī saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu sāka izmeklēšanu par spēkā esošo ĶTR izcelsmes MNG importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu un noteica, ka šāds imports jāreģistrē (8). Izmeklēšana tika sākta pēc pieprasījuma, ko iesniedza Ajinomoto Foods Europe S.A.S. – uzņēmums, kas ir arī šo termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu iesniedzējs. Ražojums, uz kuru attiecās izmeklēšana, kas skāra iespējamu apiešanu, ir MNG maisījumā vai šķīdumā ar MNG saturu sausnā vismaz 50 %.

(9)

Izmeklēšanā tika secināts, ka, importējot izmeklējamo ražojumu, spēkā esošie ĶTR izcelsmes MNG importam noteiktie pasākumi tika apieti. Ar Regulu (ES) 2020/1427 (9) Komisija paplašināja spēkā esošos pasākumus, attiecinot tos arī uz ĶTR izcelsmes MNG maisījumā vai šķīdumā ar MNG saturu sausnā vismaz 50 %.

(10)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (10).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Par izmeklēšanas sākšanu Komisija turklāt konkrēti informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos MNG ražotājus Ķīnā un Indonēzijā un attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(12)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(13)

Ņemot vērā, ka acīmredzami ir liels skaits ražotāju attiecīgajās valstīs un nesaistītu importētāju Savienībā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veidot ražotāju un nesaistīto importētāju izlasi.

(14)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus Ķīnā un Indonēzijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR un Indonēzijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Divi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija aicināja šos uzņēmumus piedalīties izmeklēšanā un nosūtīja tiem anketas. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un ar paziņojumu lietas materiālos informēja visas ieinteresētās personas.

(16)

Komisija informēja ĶTR pārstāvniecību – tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji pietiekami nesadarbojās, tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un tāpēc konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz ĶTR pamatot ar pieejamajiem faktiem. Par šo paziņojumu piezīmes netika saņemtas.

(17)

Neviens ražotājs eksportētājs Indonēzijā nepieteicās. Tomēr viena uzņēmumu grupa Indonēzijā, kas ražo un pārdod MNG Indonēzijas iekšzemes tirgū (“to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās”), iesniedza atlases veidlapas. Šie uzņēmumi neeksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību. Komisija aicināja šos uzņēmumus piedalīties izmeklēšanā un nosūtīja tiem anketas.

(18)

Komisija informēja Indonēzijas pārstāvniecību – tā kā Indonēzijas ražotāji eksportētāji/ražotāji pietiekami nesadarbojās, tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un tāpēc konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem/ražotājiem Indonēzijā pamatot ar pieejamajiem faktiem. Par šo paziņojumu piezīmes netika saņemtas.

(19)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(20)

Četri nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga un ka izmeklēs visus nesaistītos importētājus, kas pieteicās. Visi četri nesaistītie importētāji pilnībā sadarbojās, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(21)

Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no to Indonēzijas MNG ražotāju grupas, kuri sadarbojās, vienīgā Savienības ražotāja un četriem nesaistītiem importētājiem.

(22)

Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus/ražotājus, kuri pieteicās un sniedza prasīto informāciju par atlasi, aizpildīt ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu. Sākot procedūru, anketa tika darīta pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

(23)

No ražotājiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Kā minēts iepriekš 15. un 16. apsvērumā, abus ĶTR ražotājus eksportētājus/ražotājus, kuri sākotnēji pieteicās, Komisija informēja, ka plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un tāpēc savus konstatējumus pamatot ar pieejamajiem faktiem, kas attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgi. Piezīmes netika saņemtas.

(24)

Tādējādi ražotāji eksportētāji/ražotāji Ķīnas Tautas Republikā un Indonēzijā nesadarbojās. Tomēr, kā minēts 17. apsvērumā, sadarbojās viena uzņēmumu grupa Indonēzijā, kas ražo un pārdod MNG Indonēzijas iekšzemes tirgū, bet neeksportē uz Savienību.

(25)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Sakarā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tā izrietošajiem pasākumiem, kas veikti uzliesmojuma novēršanai (“Paziņojums par Covid-19”) (11), Komisija tomēr nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus visu uzņēmumu telpās. Tā vietā Komisija, izmantojot videokonferenci, veica attālinātas kontrolpārbaudes attiecībā uz šādu uzņēmumu sniegto informāciju:

(26)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās iepriekšējās izmeklēšanas, kas minētas 1.–4. apsvērumā, proti, ĶTR un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāts, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (Taric kods 2922420010) (“pārskatāmais ražojums”). MNG ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt izmanto par garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos, garšvielu maisījumos un gatavajos ēdienos. MNG ir dažāda lieluma balti kristāli bez smaržas. MNG izmanto arī ķīmijas nozarē nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos.

(27)

Pārsvarā to ražo, fermentējot dažādus cukura avotus (kukurūzas cieti, tapiokas cieti, cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi).

(28)

Tāpat kā konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās, kas minētas 1.–4. apsvērumā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(29)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR un/vai Indonēzijas varētu turpināties vai atkārtoties.

(31)

Neviens ĶTR ražotājs eksportētājs/ražotājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tie neiesniedza informāciju vai apstiprinošus pierādījumus attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Līdzīgi, kā minēts 23. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(32)

Ķīnas valdība nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nepievērsās pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem lietas materiālos, ieskaitot Komisijas dienestu darba dokumentu On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (“Ziņojums”) (12).

(33)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šīs regulas 36.–135. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistiku, proti, Eurostat un Global Trade Atlas (GTA) datiem.

(34)

Kā minēts 17. apsvērumā, neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tomēr sadarbojās Indonēzijas ražotāju grupa, kas pārdeva iekšzemes tirgū un citos trešo valstu tirgos.

(35)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šīs regulas 137.–144. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, pieejamo statistiku, proti, Eurostat un GTA datiem, un, kā skaidrots 21. apsvērumā, datiem, ko sniegusi to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās.

(36)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR tika importētas 3 500 t MNG, kas Savienībā veido tirgus daļu [4–7] % apmērā (13). Komisija secināja, ka šāds importa apjoms ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

(37)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(38)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvotajiem nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No Ķīnas valdības netika saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(39)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti provizoriski izraudzīta Taizeme. Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(40)

Komisija 2020. gada 21. februārī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, ja tiktu apstiprināta pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošana. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti MNG ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisija pauda nodomu par attiecīgu reprezentatīvo valsti izraudzīt Taizemi vai Malaiziju. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un saņēma tikai pieprasījuma iesniedzēja piezīmes. Tas atbalstīja to, ka tiek izraudzīta Taizeme, jo šajā valstī ir lielāks skaits uzņēmumu ar publiski pieejamiem datiem. Savās piezīmēs pieprasījuma iesniedzējs arī pieprasīja, lai piemēroto uzņēmumu dati tiktu aprēķināti kā vidējais rādītājs, tādējādi nodrošinot labāku un stabilāku pamatu Komisijas konstatējumiem salīdzinājumā ar tādu datu izmantošanu, kuru pamatā ir informācija par vienu uzņēmumu.

(41)

Komisija 2020. gada 8. aprīlī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums par ražošanas faktoriem”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai ar Taizemi kā reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošana. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par šādiem pieciem uzņēmumiem, MNG ražotājiem reprezentatīvajā valstī:

(42)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un saņēma piezīmes tikai no viena importētāja, kurš atbalstīja, ka par reprezentatīvo valsti izraugās Taizemi.

(43)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(44)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, tālāk – “PVA”).

(45)

Kā sīkāk paskaidrots 46.–107. apsvērumā, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(46)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(48)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(49)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija ir publicējusi Ziņojumu par Ķīnu (sk. 12. zemsvītras piezīmi), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmijas nozarē vai kukurūzas pārstrādes nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos, un Ziņojums bija to neatņemama sastāvdaļa. Piezīmes netika saņemtas.

(50)

Pārskatīšanas pieprasījumā ir sniegti papildu pierādījumi par to, ka MNG nozarē ir nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tie papildina Ziņojumu. Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka pārskatāmā ražojuma ražošanu un pārdošanu ietekmē (vismaz potenciāli) Ziņojumā minētie kropļojumi, jo īpaši augsts valsts iejaukšanās līmenis MNG vērtības ķēdē, t. i., MNG nozarē un nozarēs, kas saistītas ar MNG ražošanu, jo īpaši izejresursu nozarēs un ražošanas faktoru ziņā.

(51)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir pieejami lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kuri balstās uz publiski pieejamiem avotiem, proti, uz Ķīnas tiesību aktiem, publicētiem oficiāliem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem un atzītu akadēmisko pētnieku pētījumiem/rakstiem, kas konkrēti norādīti Ziņojumā. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās tās ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā.

(52)

Kā norādīts 32. apsvērumā, Ķīnas valdība nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Kā minēts 23. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāji nesadarbojās. Turklāt ražotāji eksportētāji/ražotāji Ķīnā, kuriem tika piešķirts ieinteresētās personas statuss, nesniedza pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un papildu pierādījumus, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(53)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (14). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (15).

(54)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (16). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(55)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (17). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(56)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.2.3.5. iedaļu tālāk) (18).

(57)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.3.8. iedaļu tālāk) (19). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, izņemot banku nozari, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (20).

(58)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (21). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (22).

(59)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (23).

(60)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(61)

Tā kā ĶTR nesadarbojās, tad Komisijai ir ierobežota informācija par to uzņēmumu īpašumtiesību struktūru, kas darbojas MNG nozarē Ķīnas Tautas Republikā. No trim Ķīnas uzņēmumiem, kurus pieprasījuma iesniedzējs norādījis kā nozīmīgus ražotājus un kurus, kā liecina Komisijas pašas pētījums (24), kā tādus apstiprina citi avoti, izrādās, neviens nav valsts īpašumā.

(62)

Tomēr Komisija konstatēja, ka vienam no lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, Fufeng grupai, ir bijis ĶKP biedru un vietējo valsts sektora iestāžu atbalsts un ka pēdējās koordinējušas jautājumus, kas ietilpst uzņēmuma interesēs. Piemēram, uzņēmuma oficiālajā tīmekļa vietnē ir norādīta šāda informācija, ka tajā oficiāli viesojušies vietējās valdības pārstāvji: “Pēc uzstāšanās ar runu Jiao Gangwei minēja ar oglēm saistītu problēmu, kas pēdējos divus gadus bijusi par traucēkli uzņēmumiem, un uzsvēra, ka Zhalantun municipalitātes partijas komiteja un valdība ir nodrošinājušas koordināciju šajā jautājumā. [..] Liu Qifan delegācija turpināja iepazīties ar uzņēmuma sociālajām iemaksām, partijas veidošanas darbu, kā arī MNG [..]. Liu Qifan arī uzteica ietekmi, kāda uz pasaules cenām ir Fufeng uzsāktajai augstas kvalitātes aminoskābju masveida ražošanai, un atbalstīja uzņēmuma partijas veidošanas darbu. Visbeidzot, viņš savai delegācijai teica: “Šis uzņēmums ir vadošais uzņēmums, un citur tik labu projektu nav. Valdībai tas ir pienācīgi jāatbalsta.” Sekretārs Liu trīs reizes pēc kārtas minēja, ka valdībai pienācīgi jāatbalsta uzņēmums. Turklāt viņš pauda atbalstu uzņēmumam, norādot, ka tā situācija atspoguļo Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona augstāko vadītāju apņēmību izveidot uz pakalpojumiem orientētu valdību” (25). Attiecībā uz Fufeng meitasuzņēmumu Heilundzjanas provinces pilsētā Cicikarā ir redzams arī vietējās valdības atbalsts, kā tas apstiprināts Cicikaras valdības tīmekļa vietnē: “Lai parādītu uzņēmuma spēku, gūtu iekšējo spēku, vairotu cīņas sparu un pateiktos vietējai valdībai par tās stingro atbalstu grupas meitasuzņēmumam Qiqihar Longjiang Fufeng Biotechnology Co., Ltd., 26. jūlija pēcpusdienā Fufeng grupas dibināšanas 20. gadadienā viesnīcā“Wanda Jiahua”Cicikarā notika tikšanās ar plašsaziņas līdzekļiem “Jauns sākumpunkts, jauns ceļojums, jauns sapnis”” (26). Komisija atrada papildu pierādījumus par Fufeng saistību ar ĶKP, kā arī vietējo iestāžu atbalstu un norādēm šādā grupas tīmekļa vietnes paziņojumā: “2019. gada 7. decembrī Cicikaras municipalitātes partijas komitejas sekretāra vietnieks un mērs Li Yugang apmeklēja Fufeng grupas galveno mītni. Apsekojuma laikā viņu pavadīja mēra vietnieks Wang Yongshi, municipālās valdības ģenerālsekretārs Qi Xiaotong, Angangxi rajona partijas komitejas sekretāra vietnieks un mērs Ren Guangcai, mēra vietnieks Li Yugang Jing u. c. Apmeklējumā piedalījās valdes priekšsēdētājs Li Xuechun, ģenerāldirektors Zhao Qiang un citi līderi. [..] Diskusijā mērs Li sacīja, ka galvenā dziļā pārstrāde, kā arī tās blakusprodukti ir īpaši svarīgi pašreizējai Cicikaras pilsētas rūpniecības struktūrai. Tā kā uzņēmums ir pasaulē pirmais aminoskābju ražotājs, tas ir sniedzis lielu palīdzību kukurūzas dziļajai pārstrādei vietējā mērogā. Valdes priekšsēdētājs izteica pateicību mēram Li par apmeklējumu un sacīja: “Cicikaras pilsēta ir sniegusi uzņēmumam “inkubatora” pakalpojumus. Šoreiz tas nonāks ziņu virsrakstos ne tikai Cicikarā, bet arī Ķīnas Centrālajā televīzijā. Uzņēmums turpinās stabilizēt ārējo tirdzniecību, stabilizēt ārvalstu kapitālu, stabilizēt ieguldījumus un stabilizēt gaidas saskaņā ar valdības ekonomisko pieeju. Tas turpinās vairot cīņas sparu, izmantot savas priekšrocības un stabili sadarboties ar vietējo valdību kopīgai attīstībai.”” (27) Turklāt šāds paziņojums presei apstiprina, ka Fufeng savā darbībā ir īstenojis valsts politikas mērķus un ideoloģiju: “Fufeng grupa ir atbildējusi uz priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina sadarbības iniciatīvu priekšlikumiem būvēt “Jaunā zīda ceļa ekonomisko joslu” un “21. gadsimta jūras zīda ceļu”, kā arī aktīvi attīstījusi ekonomiskās partnerības ar “Joslas un ceļa” valstīm” (28).

(63)

Attiecībā uz vēl vienu no trim galvenajiem MNG ražotājiem, proti, Ningxia Eppen, Komisija konstatēja, ka uzņēmums, kā norādījusi Ninsjas Rūpniecības un tirdzniecības federācija, savā darbībā īsteno valsts politiku un ĶKP ideoloģiju: “Kopš šā gada sākuma Ningxia Eppen Biological Company ir rūpīgi organizējis, visaptveroši ieviesis, dziļi apguvis un īstenojis Ķīnas Komunistiskās partijas 18. nacionālā kongresa garu, ņemot vērā uzņēmuma faktisko situāciju un tiecoties īstenot iniciatīvu “Divi stiprinājumi, seši ieguvumi”, tas stiprinājis partijas veidošanu, kas daudz palīdzējis uzņēmuma attīstībā” (29). Uzņēmums ir arī saņēmis atbalstu no valsts sektora iestādēm nacionāla tehnoloģiju centra izveidē. Ninsjas Hueju Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju departamenta sniegtā informācija liecina, ka šādu centru būvniecības mērķis ir īpaši orientēt uzņēmumus uz konkrētiem politikas sasniegumiem: “Lai īstenotu inovācijas virzītu attīstības stratēģiju un vadītu un atbalstītu uzņēmumus tehnoloģiskās inovācijas spēju stiprināšanā, autonomā reģiona Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju departaments aktīvi veicina uzņēmējdarbības tehnoloģiju centru būvniecību. [..] Uzņēmumu tehnoloģiju centri ir kļuvuši par galvenajiem tehnoloģiskās inovācijas dalībniekiem mūsu reģionā un sniedz spēcīgu reālu tehnoloģisko atbalstu kvalitatīvai rūpniecības attīstībai mūsu reģionā. [..] Ningxia Eppen Company uzņēmuma tehnoloģiju centrs tika izveidots 2006. gadā, un 2011. gadā tas tika atzīts par valsts līmeņa uzņēmumu tehnoloģiju centru. Ar pastāvīgas inovācijas palīdzību tehnoloģiju centrs nodrošina vadošo lomu nozares attīstībā un ir guvis ievērojamus rezultātus” (30).

(64)

Attiecībā uz MNG ražošanas izejresursu piegādātājiem, kā norādījis pieprasījuma iesniedzējs un kā apstiprinājuši citi avoti (31), galvenā izejviela MNG ražošanā Ķīnas Tautas Republikā parasti ir kukurūzas ciete, kas veido būtisku ražošanas izmaksu daļu. Kā konstatējusi Komisija, vismaz viens no lielākajiem kukurūzas cietes ražotājiem Cofco Biotech ir valsts īpašumā esošs uzņēmums (VU), ko uzrauga Valsts īpašumā esošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (SASAC) (32). Valsts iestādes tieši vai netieši ir arī vairāku citu lielu kukurūzas cietes ražotāju kapitāla daļu īpašnieki. Zīmīgs piemērs ir tas, ka uzņēmumā Zhucheng Xingmao Corn Developing Co. Ltd, kas ir vadošais kukurūzas cietes ražotājs (13,29 % no tirgus) (33), 74 % kapitāla daļu pieder Zhucheng Foreign Trade Corp., kas savukārt 26,54 % apmērā pieder Zhucheng pilsētai. (34)

(65)

Kā apgalvo pieprasījuma iesniedzējs, MNG ražošanas pamatā ir ķīmisks process, kurā izmanto kukurūzas cieti un amonjaku. Tāpēc arī MNG ražotājus var uzskatīt par aktīviem Ķīnas ķīmijas nozares dalībniekiem. Attiecībā uz šo nozari Komisija no valsts statistikas konstatēja, ka valsts īpašumā esoši uzņēmumi (VU) 2015. gadā veidoja 52 % no ķīmijas uzņēmumu kopējiem aktīviem (35). VU, jo īpaši lielajiem centrālajiem uzņēmumiem, tradicionāli ir bijusi dominējoša loma ĶTR ķīmijas nozarē, ņemot vērā to oligopola stāvokli augšupējā/ievadmateriālu tirgū, vieglu piekļuvi valdības piešķirtiem resursiem (finanšu līdzekļiem, aizdevumiem, zemei utt.) un spēcīgu ietekmi valdības lēmumu pieņemšanā.

(66)

Attiecībā uz iepriekšminēto – Ķīnas valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos vai valsts kontrolētajos uzņēmumos. Valsts (un daudzos aspektos arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga to, kā šādi uzņēmumi (jo īpaši valsts īpašumā esoši un valsts kontrolēti) īsteno vispārējo ekonomikas politiku, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties šo uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un šiem uzņēmumiem, nodrošinot partijas biedru klātbūtni uzņēmumu izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumu struktūrās (sk. arī 3.2.3.4. iedaļu), kā arī veidojot nozares korporatīvo struktūru (36). Attiecībā uz valsts īpašumā esošajiem un valsts kontrolētajiem uzņēmumiem – pēdējie minētie saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finanses (37). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār uzņēmumiem MNG nozares vērtības ķēdē un ķīmijas nozarē kopumā, ir sīkāk aplūkoti tālāk 3.2.3.4. iedaļā.

(67)

Ņemot vērā ievērojamo valdības iejaukšanās līmeni Ķīnas Tautas Republikas ķīmijas nozares vērtības ķēdēs, valsts īpašumtiesības un kontroli pār konkrētiem vadošajiem kukurūzas cietes ražošanas uzņēmumiem, kā arī to, ka, saskaņā ar Komisijas konstatēto, konkrētiem vadošajiem MNG ražotājiem valsts sniedz norādes, tie paļaujas uz valsts atbalstu un dažos gadījumos īsteno ĶKP ideoloģiju, pat privātā īpašumā esošiem pārskatāmā ražojuma ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātā īpašumā esoši uzņēmumi, kas darbojas MNG un tā ražošanā izmantoto izejresursu ražošanā, tieši vai netieši tiek stratēģiski uzraudzīti un tiem tiek sniegtas norādes, kā izklāstīts tālāk 3.2.3.5. iedaļā.

(68)

Papildus tam, ka Ķīna īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (38), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (39)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (40). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 procentos no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (41). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot MNG ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(69)

Piemēram, vairākos vadošajos MNG ražotājos ĶKP struktūrās darbojas tās pašas personas, kas vadības struktūrā. Komisija konstatēja, ka 2013. gadā Fufeng grupas valdes priekšsēdētājs Li Xuechun uz pieciem gadiem tika iecelts par Liņji pilsētas Tautas kongresa deputātu (42). Turklāt, kā norādīts 62. apsvērumā, uzņēmums īsteno partijas veidošanas darbības, kas ietekmē tā darbības.

(70)

Meihua grupā, kas ir vēl viens no trim lielākajiem MNG ražotājiem, pieci no 12 valdes locekļiem 2019. gadā bija ĶKP biedri (43). Komisija konstatēja arī šādus pierādījumus par Meihua partijas veidošanas darbībām un ĶKP ietekmi uz uzņēmuma darbību: “30. jūnijā Jilin Meihua rīkoja partijas dienas pasākumu, kas veltīts “Mācību uzņēmuma veidošanai, darba sparam”. Pasākumā piedalījās Baicheng municipalitātes partijas komitejas organizācijas departamenta pārstāvis un Jilin Meihua partijas veidošanas instruktors Wang Xingang, Baicheng industriālā parka partijas biroja direktors Guo Baoyu, Jilin Meihua partijas sekretārs un valdes priekšsēdētājs Zhang Jinlong un 22 partijas biedri. [..] Šajā pasākumā Wang Xingang visiem partijas biedriem sniedza aktīvu mācību, koncentrējoties uz “partijas attīstības procesu, uz to, kas partijas nodaļas biedriem būtu darāms jaunizveidotos uzņēmumos un kā partijas biedru pārstāvjiem būtu jāuzņemas vadošā loma”. Pēc tam Wang Xingang pēc kārtas katram partijas biedram piešķīra partijas nozīmīti un partijas konstitūciju. Tāpat kā ar atjaunoto partijas pamatlikumu, arī ar partijas nozīmīti pie krūtīm un partijas konstitūciju rokās ir izveidots “tilts no sirds uz sirdi” starp partijas organizāciju un partijas biedriem, un tas ir patiesi stiprinājis katra partijas biedra un kadra goda, atbildības un piederības izjūtu. Taču runa ir ne tikai par godu, bet arī par atbildību. Šāda “politiskā dzimšanas diena” ļauj partijas biedriem vienmēr paturēt prātā savu identitāti un misiju, pilnībā uzņemties savu celmlauža un parauga lomu turpmākajā darbā, vienot un vadīt lielāko daļu kadru un darbinieku, uzcītīgi strādāt, būt radošiem, uzdrīkstēties būt pirmajiem, nekad nepadoties. “Es brīvprātīgi iestājos Ķīnas Komunistiskajā partijā, atbalstu partijas programmu un ievēroju partijas konstitūciju” – partijas sekretāra Zhang Jinlong vadībā partijas biedri, kas piedalījās, pasākuma beigās kopā pacēla labo dūri un atkārtoja partijas zvērestu spilgti sarkanā partijas karoga priekšā. Šis partijas dienas pasākums deva iespēju visiem partijas biedriem vēl vairāk stiprināt savus ideālus un pārliecību, stiprināt partijas garu un precizēt turpmākā darba virzienu” (44).

(71)

Attiecībā uz Ningxia Eppen, kas ir trešais lielākais MNG ražotājs, Komisija konstatēja, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vismaz līdz 2020. gada jūlijam ir ieņēmis pārstāvja amatu Ninsjas Hueju autonomā reģiona 12. Tautas kongresā (45). Tajā pašā laikā Ninsjas Rūpniecības un tirdzniecības federācija sniedz skaidru pārskatu par ĶKP lomu uzņēmuma darbībās: “Pirmkārt, noteikumi paredz, ka partijas komitejas sekretāram ir jāapmeklē sanāksmes, kurās tiek pieņemti lēmumi par svarīgiem korporatīviem jautājumiem, un citas svarīgas sanāksmes un pilnībā jāuzklausa viedokļi un ierosinājumi, kas tajās tiek izteikti. Otrkārt, no šā brīža par partijas organizāciju atbildīgajam ir jāapmeklē svarīgas sanāksmes un pilnībā jāuzklausa viedokļi un ierosinājumi, kas tajās izteikti, vai svarīgi lēmumi par ražošanas vadību un darījumdarbības nodaļām. Par partijas organizāciju atbildīgais ar augstu atbildības izjūtu pienācīgi un laikus ziņo partijas biedriem par lēmumiem un lieliem darba projektiem, kas saistīti ar ražošanu, un pilnībā iesaista galvenās ieinteresētās personas to popularizēšanā” (46).

(72)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.3.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (47). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU, MNG un citās saistītās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē) ļauj Ķīnas valdībai iejaukties cenās un izmaksās.

(73)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek sadalīti tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (48).

(74)

Ķīmijas nozari, pie kuras pieder MNG ražotāji, Ķīnas valdība uzskata par svarīgu nozari. To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz ķīmijas nozari un ir izdoti valsts, reģionu un municipālajā līmenī (49).

(75)

Konkrētāk, Ķīnas Tautas Republikā arī uz MNG attiecas īpaši politikas dokumenti par viena no galvenajiem tā ražošanā izmantotajiem izejresursiem kukurūzas dziļo pārstrādi, kurā izmanto kukurūzas cietes fermentāciju (sk. iepriekš, jo īpaši 64. apsvērumu). Konkrēti, uz MNG ražošanas procesiem attiecas Graudu un eļļas pārstrādes 13. piecgades plāna noteikumi. To mērķis ir pārvaldīt dažādus kukurūzas pārstrādes nozares aspektus (arī MNG apakšnozari), jo īpaši attiecībā uz vērtības ķēdes attīstību, piegādes modeļiem, tehnoloģiju izvēli, ražošanas atrašanās vietu vai politikas atbalstu: “Paātrināt graudu dziļās pārstrādes attīstību: Mudināt liela mēroga pārstrādes uzņēmumus izstrādāt inovatīvus graudu un eļļas pārstrādes rūpniecības modeļus, pilnībā izmantot blakusproduktu potenciālo vērtību un iespējami paplašināt rūpniecības ķēdi. Atbalstīt tādu smalkās un dziļās pārstrādes nozaru kā kukurūzas pārstrādes pārcelšanu uz labvēlīgiem ražošanas apgabaliem un galvenajiem loģistikas apgabaliem un paātrināt krājumu izmantošanu. Izstrādāt jaunus atvasinātus produktus no jauna veida funkcionāliem cietes cukuriem un jauniem fermentu preparātu veidiem, poliglutamīnskābes, polilizīna un citiem pirmējās fermentācijas produktiem” [..] “Kukurūzas dziļās pārstrādes rūpniecība: Mudināt kukurūzas dziļās pārstrādes uzņēmumus izstrādāt jaunus efektīvus kukurūzas izmantošanas veidus un ievērojami palielināt kukurūzas dziļās apstrādes pārstrādes ātrumu. [..] Aktīvi izstrādāt jaunus funkcionālus fermentētus produktus ar augsto tehnoloģiju saturu, piemēram, aminoskābes un nukleozīdus, jaunas organiskās skābes, cietes cukurus, poliolus, jaunus fermentu preparātus, kā arī īpašas modificētas cietes, ko izmanto pārtikai, papīra ražošanai, tekstilmateriāliem, smalkās organiskās sintēzes ķīmiskajām vielām u. c. [..]. Apgabals, kas aptver trīs ziemeļaustrumu provinces, kā arī Huanghuaihai apgabals un citi nozīmīgi ražošanas apgabali pastiprina centienus veicināt kukurūzas pārstrādē iegūtas cietes un cietes cukura, spirta, mononātrija glutamāta ražošanas uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju [..] Ar sadarbības un kopīgas darbības palīdzību veicināt neizmantotās ražošanas jaudas aktivizāciju” (50).

(76)

Turklāt attiecībā uz izejresursiem Komisija konstatēja, ka kukurūzas nozare Ķīnas Tautas Republikā tiek intensīvi regulēta. Valstī ir lieli kukurūzas uzkrājumi, kas ļauj valdībai mākslīgi pazemināt vai paaugstināt šīs preces cenas, uzpērkot vai pārdodot tirgū lielu daudzumu kukurūzas. Kaut arī Ķīna 2016. gadā sāka risināt kukurūzas pārmērīgās rezerves problēmu, tai joprojām ir ļoti lieli uzkrājumi, kas kropļo cenas (51). Turklāt, kā apstiprina Nacionālās attīstības un reformu komisijas (NDRC) paziņojums, valdība kontrolē dažādus aspektus visā kukurūzas vērtības ķēdē, ieskaitot kukurūzas ražošanas subsīdijas (52) un pārstrādes darbību uzraudzību: “Visām vietējām iestādēm jāpaplašina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība un analīze attiecīgajos apgabalos, jāpastiprina kukurūzas dziļās pārstrādes projektu izveides un pēcizveides posma uzraudzība, jāveicina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un jānodrošina pārtikas pietiekamība valstī.” (53) Citā svarīgā valdības politikas dokumentā (54) ir teikts: “Koncentrēties uz trim galvenajām labībām: rīsiem, kviešiem un kukurūzu [..]. Izpētīt iespēju izstrādāt “visaptveroša procesa” sociālo pakalpojumu sistēmu un “visaptverošas rūpniecības ķēdes” ražošanas modeli. Attīstīt un veicināt ražošanas līmeņa pieaugumu “visā apriņķī”, kā arī palielināt videi draudzīgu un kvalitatīvu lauksaimniecības produktu piedāvājumu. Attiecīgās provinces, kas veic šos uzdevumus, saņem atbalstu, pamatojoties uz kārtību, kas iekļauta valsts budžeta prognozē.”

(77)

Komisija konstatēja arī, ka Ķīnas Tautas Republikā ir ieviesti ieguldījumu kontroles pasākumi attiecībā uz kukurūzas ražošanu: “Atbilstīgi Valsts padomes Rīkojumam Nr. 673 kukurūzas dziļās pārstrādes projektu izveidei ir paredzēta saskaņota vadība” (55).

(78)

Arī provinču līmenī atspoguļojas valsts politika, kas iejaucas brīvā tirgus spēku darbībā kukurūzas nozarē. Kā norādījis pieprasījuma iesniedzējs un apstiprinājusi Komisija, Heilundzjanas province 2017. gada augustā izdeva politikas dokumentu par kukurūzas pārstrādes nozares pārvaldību Vadlīnijas par kukurūzas dziļās pārstrādes nozares attīstības struktūru Heilundzjanas provincē. Tās ir adresētas “ikvienai pilsētai (administratīvajam rajonam), apriņķim (pilsētai), tautas valdībai (administratīvajam birojam) un visām provinces valdības tiešā pakļautībā esošām struktūrvienībām”, kam būtu “jānodrošina [to] rūpīga īstenošana”. Vadlīnijās attiecībā uz kritērijiem iekļūšanai tirgū norādīts, ka “jaunizveidotie kukurūzas dziļās pārstrādes projekti galvenokārt atrodas galvenajos kukurūzas ražošanas apgabalos” un ka visām īstenotājām struktūrām “e) jāveicina tādu dziļās pārstrādes projektu izveide, kuri nodrošina lielu pārstrādes apjomu, garas rūpniecības ķēdes, kā arī iespējas produktu pieprasījumam tirgū. Jo īpaši atbalstīt jaunizveidotos kukurūzas dziļās pārstrādes projektus, kuru kukurūzas pārstrādes jauda gadā nav mazāka par 600 000 tonnām; un veicināt jaunizveidotos kukurūzas dziļās pārstrādes projektus, kuru jauda pārsniedz 1,2 milj. t.” Dokumentā noteikts īpašs redzējums par “nozīmīgākajām rūpniecības ķēdēm”: “Projekti, kas attiecas uz nozares struktūru pirmām kārtām koncentrējas uz to lejupējo produktu izstrādi un ražošanu, kas saistīti ar cieti, spirtu un funkcionālu produktu klāstu; paplašina rūpniecības ķēdi, optimizē produktu struktūru, akcentē dažādu administratīvo rajonu un dažādu uzņēmumu specializāciju un īsteno produkta funkcionālo pielietojumu diferencētu izstrādi”. Attiecībā uz cietes produktu klāstu tas nozīmē: “Pirmām kārtām izstrādāt īpašu modificētu cieti, kas vajadzīga tādām nozarēm kā pārtikas, papīra, tekstilmateriālu un smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu nozarei.” Vadlīnijās paredzēti arī noteikumi par industriālās struktūras ģeogrāfisko izkārtojumu: “Visaptveroši ņemt vērā tādus faktorus kā kukurūzas ražošana, pārstrāde, tirgus un pastāvīga pārstrādājamo izejvielu pieejamība, nozīmīgākās garantijas, kukurūzas dziļās pārstrādes projekti īstenojami galvenokārt 7 apgabalos.” Piemēram, attiecībā uz vienu no minētajiem apgabaliem tajā konkrēti norādīts: “Longjiang, Nehe, Yi’an, Nenjiang un Gannan pie tās, Lindian, Wudalianchi, Bei’an, Fuyu, Dorbod, Baiquan, Keshan, Tailai, Kedong un vēl 14 apriņķi (pilsētas), kā arī Cicikaras pilsētas apgabals var nodrošināt 8,67 milj. t kukurūzas pārstrādes apjoma, īstenot 7 projektus ar 1,2 milj. t kukurūzas dziļās pārstrādes jaudu vai 14 projektus ar 600 000 t jaudu. Veicināt, lai šajā apgabalā tiktu izveidoti liela apjoma dziļās pārstrādes projekti, kuru jauda pārsniedz 1,2 milj. t”. Visām īstenotājām struktūrām tiek dota norāde nozari reorganizēt šādi: “Veicināt to esošo kukurūzas pārstrādes uzņēmumu apvienošanu un reorganizāciju, kuru gada jauda ir mazāka par 300 000 t, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju tirgū. Attiecībā uz neizmantoto dziļās pārstrādes jaudu apgabalā veicināt spēcīgu uzņēmumu ienākšanu un īstenot līdzīga veida produktu un augšupējo un lejupējo uzņēmumu alianses, izmantojot apvienošanos un iegādi, kā arī stratēģisko sadarbību u. c. [..] Mudināt uzņēmumus stiprināt tirgvedību, palielināt tirgus daļu un veidot vairākas vadošās uzņēmumu grupas, kas ietekmē nozari.” Turklāt attiecībā uz politikas pasākumiem vadlīnijās īpaši paredzēts valsts atbalsts uzņēmumiem, kas atbilst konkrētiem finansēšanas kritērijiem: “Atbalstīt uzņēmumu finansēšanu kapitāla vērtspapīru tirgū un nodrošināt subsīdijas iekšzemes un ārvalstu vai Jaunās trešās padomes biržā kotētajiem kukurūzas dziļās apstrādes uzņēmumiem” (56).

(79)

Turklāt Komisija konstatēja, ka Heilundzjanas vietējās iestādes atbalsta, koordinē un uzrauga (arī ar sankcijām) vismaz viena kukurūzas pārstrādes darbībās iesaistīta industriālā parka izveidi un darbību (57).

(80)

Komisija arī izdarīja konstatējumus par valsts iejaukšanos amonjaka nozarē – tā ir vēl viena izejviela, ko izmanto MNG ražošanā. Valsts naftas ķīmijas un ķīmijas nozares 13. piecgades plānā Ķīnas valdība ir izvirzījusi amonjaka ražošanas gada mērķus, veicinot “tehnoloģiju un iekārtu komplektus, kas nodrošina gada ražošanas apjomu, kurš pārsniedz 1 milj. t sintētiskā amonjaka un sintētiskā metanola” (58). Šāda iejaukšanās piedāvājumā bez tam ir atspoguļota līdzīgās vietējo iestāžu politikas jomās. Hebei provinces naftas ķīmijas 13. piecgades plānā konkrēti ir uzdots “koncentrēties uz Cangzhou Zhengyuan 600 000 t jaudas amonjaka ražotnes otrās fāzes būvniecības veicināšanu” (59). Turklāt tika konstatēts, ka Čuncjinas un Džedzjanas rūpnieciskās provinces preferenciālā kārtā piedāvā zemākas elektroenerģijas cenas konkrēti sintētiskā amonjaka ražošanai (60).

(81)

Kā minēts iepriekš 64. apsvēruma zemsvītras piezīmē, Ķīnas Tautas Republikā vēl viens svarīgs izejresurss MNG ražošanas procesā ir ogles (saistībā ar enerģijas nodrošināšanu ražošanas procesā). Kā Ziņojumā konstatējusi Komisija, enerģijas cenas Ķīnā nav balstītas uz tirgu. Jo īpaši ogļu tirgu ietekmē kropļojumi, it sevišķi tie izriet no subsidēšanas (61). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts sektora iestādes, izmantojot plānošanas dokumentus, kas regulē piegādes, atrašanās vietu un rūpnieciskos modeļus, iejaucas ogļu nozares tirgus spēku darbībā provinces līmenī, jo īpaši Šaņdunas provincē. Viens no šādiem dokumentiem ir Šaņdunas provinces enerģētikas vidēja un ilga termiņa attīstības plāns, kas tika publiskots 2016. gadā un aptver laikposmu līdz 2030. gadam. Plāna ideoloģiskā motivācija pārvaldīt tirgu ir jo īpaši redzama, ņemot vērā tā vadošo principu “rūpīgi īstenot Ķīnas Komunistiskās partijas 18. nacionālā kongresa un tā trešās, ceturtās, piektās un sestās plenārsēdes garu; nopietni īstenot vairākas nozīmīgas ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina runas, kā arī runas, ar ko viņš uzstājās, viesodamies Šaņdunā”. Tajā arī atzīts, ka vēl nesen enerģētikas tirgus darbojās centralizēti, jo viens no plānā izvirzītajiem mērķiem ir “veicināt pilnībā centralizētās energoapgādes modeļa pārveidi par centralizētu un decentralizētu modeli”. Dokumenta noteikumu mērķis jo īpaši ir regulēt konkrēto atrašanās vietu un attīstības modeli ogļu nozarē (62). Attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no oglēm, dokumentā citustarp ir doti norādījumi: “koncentrēties uz megakilovatus augstas efektivitātes ultrasuperkritisku ogļu spēkstaciju projektu plānošanu un izveidi un uzcelt ekoloģisku ogļu spēkstaciju kopu ziemeļu piekrastes teritorijā” un “plānot integrētas ogļu elektroenerģijas attīstības bāzes būvniecību Šaņdunas dienvidrietumu daļā”. Dokumenta ietvaros ar īpašu Ogļu pārveides un attīstības rīcības plānu dots rīkojums īstenot šādus rūpniecības attīstības un būvniecības modeļus, neņemot vērā brīvu tirgus spēku darbību un brīvu korporatīvo lēmumu pieņemšanu: “Pienācīgi saprast un pārnest provinces pārmērīgo ražošanas jaudu un darbaspēku; turpināt uzlabot un stiprināt divu lielo uzņēmumu grupu Shandong Energy un Yankuang pamatus; paātrināt un veicināt vietējo ogļu ieguves uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju, uzlabot nozares koncentrācijas līmeni, veicināt attīstības modeļa pārveidi no kvantitātes un ātruma modeļa uz kvalitātes un ieguvumu modeli. [..] Koncentrēties uz integrētu projektu izveidi ogļu enerģijas jomā ārpus provinces Iekšējā Mongolijā, Šaaņsji, Šindžanā u. c.” (63)

(82)

Šādai valdības un vietējo iestāžu iesaistei visā MNG vērtības ķēdē vismaz potenciāli ir kropļojoša ietekme uz cenām.

(83)

Ķīnas valdība vada MNG nozares attīstību, izmantojot daudzveidīgu politikas instrumentu klāstu, piemēram, piešķirot valsts subsīdijas. Ražotāja eksportētāja Meihua 2019. gada pārskats apstiprina, ka uzņēmums 2018. gadā saņēmis vismaz 130 milj. RMB valdības subsīdijās (64). Uzņēmuma Ningxia Eppen 2018. gada revīzijas ziņojumā ir uzrādītas 2017. gadā saņemtās valdības subsīdijas 62,3 milj. RMB vērtībā (65). Turklāt redzams, ka minētajā gadā Ningxia Eppen ir saņēmis piešķīrumu 200 000 RMB vērtībā, lai izveidotu partijas veidošanas demonstrējumu vietu (66).

(84)

Turklāt Komisija konstatēja, ka ĶTR pēdējos gados ir sākusi piemērot PVN samazinājumu 13 % apmērā MNG eksportam un rezultātā šim eksportam pašlaik tiek piemērots pilnīgs atbrīvojums no PVN. MNG tirgū tas rada arī izmaksu stimulu Ķīnas ekonomikas dalībniekiem (67).

(85)

Ar šādiem un citādiem līdzekļiem MNG nozarē un nozarēs, kas ražo MNG ražošanai izmantotās izejvielas, notiek valdības iejaukšanās, un Ķīnas valdība faktiski vada un kontrolē praktiski visus MNG vērtības ķēdes attīstības un darbības aspektus.

(86)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, kas mudina ekonomikas dalībniekus, arī MNG un MNG ražošanai izmantoto izejresursu ražotājus, ievērot valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(87)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (68).

(88)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (69). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (70). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (71).

(89)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz MNG ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz MNG nozari un nozarēm, kas ražo pārskatāmā ražojuma ražošanai izmantotās izejvielas.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ķīmijas un kukurūzas pārstrādes vērtības ķēdēs bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(91)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (72). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (73). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (74). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(92)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz uzņēmumiem, kas ražo MNG vai saistītos izejresursus, neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi MNG nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē gan tieši (saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar MNG ražotāju piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

(93)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(94)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (75), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (76) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (77). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (78).

(95)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(96)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (79).

(97)

Šīs problēmas papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (80). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(98)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(99)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(100)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(101)

Būtībā, kaut arī nesen ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(102)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka MNG ražošanas nozare būtu brīva no iepriekš aprakstītajiem valdības iejaukšanās veidiem finanšu sistēmā. Komisija ir arī konstatējusi, ka vadošie MNG ražotāji ir guvuši labumu no valdības subsīdijām (sk. 83. apsvērumu). Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(103)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.3.2.–3.2.3.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats sakāms par 3.2.3.6.–3.2.3.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(104)

Komisija atgādina, ka MNG ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Šajā ziņā ĶTR ir viena no nozīmīgākajām kukurūzas ražotājām – tā ir galvenā izejviela MNG ražošanas procesā (sk. 64. apsvērumu). Kad MNG ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem Ķīnas Tautas Republikā, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(105)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot MNG pārdošanas cenas iekšējā tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir skartas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(106)

Analīze 3.2.3.2.–3.2.3.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī MNG ražošanas nozarē un saistītajā piegādes ķēdē, liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(107)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(108)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(109)

Kā paskaidrots 40. un 41. apsvērumā, Komisija lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, iekļāva divus paziņojumus par normālās vērtības noteikšanas avotiem, reģistrētus attiecīgi 2020. gada 21. februārī (“pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem”) un 2020. gada 8. aprīlī (“otrais paziņojums par ražošanas faktoriem”). Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu secinājumu, ka tad, ja tiktu apstiprināta pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā metodika, šajā lietā attiecīga reprezentatīvā valsts būtu Taizeme.

(110)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija norādīja, ka ir zināms, ka no valstīm, kam saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR, t. i., valstīm, kuras Pasaules Banka pēc nacionālā kopienākuma klasificējusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”, pārskatāmā ražojuma ražošana notiek Argentīnā, Brazīlijā, Fidži, Irānā, Jamaikā, Malaizijā, Maurīcijā, Meksikā, Peru, Dienvidāfrikā, Taizemē un Turcijā. Pēc minētā paziņojuma netika saņemtas piezīmes par potenciālo reprezentatīvo valstu ekonomiskās attīstības līmeni un izmeklējamā ražojuma ražošanu tajās.

(111)

MNG ražotājus uzņēmumus, kuru finanšu dati bija viegli pieejami un kurus tādējādi varētu uzskatīt par piemērotiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta mērķiem, Komisija varēja identificēt tikai divās valstīs, kuras Komisija bija identificējusi kā potenciālas reprezentatīvās valstis, t. i., Taizemē un Malaizijā.

(112)

Tomēr, kā norādīts otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, Malaizijā tika identificēts tikai viens MNG ražotājs uzņēmums – Ajinomoto Malaysia Bhd, kas ražoja arī citus pārtikas produktus un piedevas. Taizemē tika identificēti pieci uzņēmumi, proti, Ajinomoto Co., (Thailand) Ltd., Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos), Thai Churos, Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG. Visi šie uzņēmumi ražoja MNG un citus pārtikas produktus vai piedevas. Tomēr divi no tiem, proti, Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos) un Thai Churos, šķiet, ražo galvenokārt MNG un nelielu citu produktu klāstu. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Taizemē atklātie publiski pieejamie finanšu dati ir reprezentatīvi un precīzi, lai šajā izmeklēšanā novērtētu neizkropļotu un samērīgu PVA summu.

(113)

Komisija rūpīgi analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par ražošanas faktoriem Taizemē un ņēma vērā turpmāk minēto.

(114)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu. Turklāt, lai ietvertu izmaksas, kuras nav ietvertas ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. Kā jau minēts 112. apsvērumā, Komisija secināja, ka viegli pieejami finanšu pārskati, ko varētu izmantot par aizstājēju neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas summas noteikšanai, ir pieciem uzņēmumiem Taizemē, proti, Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd.; Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos); Thai Churos; Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG.

(115)

Tā kā, pamatojoties uz minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(116)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Taizeme atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Taizemei ir ievērojams izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms un viegli pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, PVA un peļņas datu kopums.

(117)

Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija ir norādījusi – lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz visām ražošanas faktoros iekļautajām izejvielām neizkropļotu izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī ir iecerējusi izmantot GTA (84) un neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī ir iecerējusi izmantot SDO statistiku un valstu statistiku. Komisija ir norādījusi arī, ka elektroenerģijas izmaksu noteikšanai ir iecerējusi izmantot tarifus, ko piemēro Taizemes Provinču elektroenerģijas iestāde. Attiecībā uz ūdens izmaksām Komisija ir iecerējusi izmantot tarifus, ko piemēro Taizemes Metropoles ūdensapgādes iestāde. PVA izmaksu un peļņas noteikšanai tiks izmantoti arī piecu uzņēmumu – Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd.; Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos); Thai Churos; Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG – finanšu dati.

(118)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija analizēja visus pieejamos datus par ražošanas faktoriem un nolēma izmantot šādas vērtības.

1. tabula

MNG ražošanas faktori

(119)

Komisija ietvēra arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai ietvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, tika izmantoti pieprasījumā sniegtie dati, jo īpaši dati no Ajinomoto Taizemes KKP ražotnes. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota iepriekš 127. un 128. apsvērumā.

(120)

MNG izmaksu struktūru galvenokārt nosaka izejvielu izmaksas, jo īpaši cukura avots un dažādas ķīmiskās vielas (galvenokārt karbonāti), kā arī enerģija.

(121)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām, Komisija izmantoja GTA iekļautās cenas importam reprezentatīvajā valstī, kurām tika pieskaitīti ievedmuitas nodokļi. Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar Komisijas metodiku, pie šīm importa cenām parasti būtu jāpieskaita iekšzemes transporta izmaksas. Tomēr, ņemot vērā konstatējumus 133. apsvērumā, ka ĶTR eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ nebija pieejamas iekšzemes transporta izmaksas, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kas vērsta uz to, lai konstatētu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājies, nevis konstatētu tā precīzu lielumu, Komisija nolēma, ka korekcijas par iekšzemes transportu nav vajadzīgas, jo tādu korekciju rezultātā tikai palielinātos normālā vērtība un tādējādi – dempinga starpība.

(122)

Katra ražošanas faktora importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā šā ražošanas faktora vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (85). Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 106. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nebija pieejami pierādījumi par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(123)

Detalizētu informāciju par algām dažādās Taizemes ekonomikas nozarēs publicē SDO. Attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu Komisija izmantoja jaunāko pieejamo SDO statistiku par mēneša algām apstrādes rūpniecībā un nedēļā nostrādātajām stundām Taizemē (86).

(124)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Taizemē publicē Taizemes Ieguldījumu padome. Komisija izmantoja tarifus, ko lieliem vispārējas nozīmes pakalpojumu uzņēmumiem piemēro Provinču elektroenerģijas iestāde un ko publicē Taizemes Ieguldījumu padome (87).

(125)

Ņemot vērā lielo ražošanas faktoru skaitu, dažas no izejvielām, kuru īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās bija niecīgs (t. i., mazāks par 0,5 %), tika grupētas pie palīgmateriāliem.

(126)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu kopējās izejvielu izmaksās, kas norādītas pieprasījumā, jo īpaši Ajinomoto Taizemes KKP ražotnes sniegtajos datos, un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(127)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu.” Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(128)

Lai noteiktu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pieprasījumā sniegtajiem datiem, ko bija sniegusi Ajinomoto Taizemes KKP ražotne, Komisija noteica ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(129)

Lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu PVA un peļņas summu, Komisija izmantoja piecu 117. apsvērumā minēto reprezentatīvās valsts Taizemes uzņēmumu, proti, Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd.; Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos); Thai Churos; Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG, finanšu datus, kas izgūti no Orbis Bureau van Dijk (88) (“Orbis”) datubāzēm. Kā norādīts otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. dati attiecas uz laikposmu no 2018. finanšu gada aprīļa līdz 2019. gada martam. Jaunākie finanšu dati par pārējiem četriem uzņēmumiem aptver laikposmu no 2018. gada janvāra līdz decembrim. Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. apgrozījums veidoja vairāk nekā 80 % no visu piecu uzņēmumu kopējā apgrozījuma, tādējādi datiem, kas daļēji aptver PIP, ir ļoti liela nozīme šajā izmeklēšanā izmantotajās vidējās PVA izmaksās un peļņā. Tika uzskatīts – ja vien nebūtu pierādījumu par pretējo, būtu reprezentatīvi iekļaut citu uzņēmumu datus, lai gan tie aptver laikposmu tieši pirms PIP. Par šo otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem izklāstīto pieeju netika saņemtas piezīmes. Komisija uzskatīja, ka šajos apstākļos šī pieeja ir piemērota, ņemot vērā, ka Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. PVA izmaksas un peļņa (abi – 16 %) atbilst vidējam rādītājam, kas izmantots un norādīts 132. apsvērumā, un atbilst citu uzņēmumu datiem, par kuriem dati bija pieejami līdz 2018. gada beigām. Katrā ziņā jebkura datu kopa būtu liecinājusi par augstu dempinga starpību, un, ņemot vērā to, ka attiecīgā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, nav vajadzības noteikt precīzu dempinga starpību. Komisija 2021. gada janvārī izmantoja Dun & Bradstreet (“D&B”) (89) datubāzi, lai pārbaudītu, vai visu piecu uzņēmumu finanšu dati ir atjaunināti. Vienīgais konstatētais atjauninājums attiecās uz Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. par laikposmu no 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada martam, tomēr datu kopa bija nepilnīga, jo tajā nebija iekļauta neto peļņa. Tāpēc tika izmantota sākotnējā datu kopa, kas tika izpausta otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem.

(130)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī. Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju nesadarbošanos un to, ka tāpēc nebija pieejama informācija par iekšzemes tirgū pārdotajiem ražojuma veidiem, normālā vērtība netika noteikta katram ražojuma veidam.

(131)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegto informāciju, kuras pamatā ir tā ražotņu izmaksu struktūra un attiecīgie tehniskie ražošanas rādītāji, kas pielāgoti galvenajiem cukura avotiem (kukurūzas cietei), ko izmanto Ķīnā, par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu MNG ražošanā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Taizemē.

(132)

Pēc tam Komisija piemēroja ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību, kas noteikta, kā skaidrots 128. apsvērumā, neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām. Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija, kā paskaidrots 129. apsvērumā, izmantoja vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu, kas reģistrēta piecu identificēto Taizemes MNG ražotāju publiski pieejamajos finanšu pārskatos. Komisija neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja šādas pozīcijas:

(133)

ĶTR ražotāju eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenas uz Savienību tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Komisija noteica eksporta cenu, pamatojoties uz pieejamo statistiku, proti, datubāzi Comext (Eurostat). Tā kā datubāzē Comext cenas ir reģistrētas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, EXW līmenis tika noteikts, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem par transporta izmaksām, kravas apstrādi, jūras vedmaksu un apdrošināšanu.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 112,8 %.

(135)

Komisija tāpēc secināja, ka dempings no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(136)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no Indonēzijas tika importētas 5 535 t MNG, Savienībā veido tirgus daļu [5–10] % apmērā. Komisija secināja, ka šāds importa apjoms ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

(137)

Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu normālās vērtības noteikšanai izmantoja pieejamos faktus. Šajā sakarā Komisija izmantoja informāciju, ko sniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās.

(138)

Tādējādi normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iekšzemes pārdošanas cenām, kuras sniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās. Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija pieejamas detalizētas eksporta cenas katram ražojuma veidam. Tādējādi nebija iespējams detalizēti pārbaudīt parastās tirdzniecības operācijas, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4.–6. punktā. Komisija konstatēja, ka vidējā iekšzemes pārdošanas cena bija rentabla, t. i., pārsniedza vidējās ražošanas izmaksas, kas noteiktas to Indonēzijas ražotāju grupai, kuri sadarbojās. Tāpēc normālā vērtība tik balstīta uz vidējo iekšzemes pārdošanas cenu, kas noteikta visiem iekšzemes pārdošanas darījumiem, ko veica to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās.

(139)

Izmeklēšanā atklājās arī, ka MNG tika pārdots vairumā un mazumtirdzniecībai. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza informāciju, ka lielākā daļa no eksportam uz Savienību pārdotā MNG bija vairumā (proti, tas tika pārdots 20 kg un lielākos iepakojumos), savukārt iekšzemes tirgū Indonēzijā to pārdeva gan vairumā, gan mazumtirdzniecībai (pārdošana mazos fasējumos).

(140)

Dati, ko iesniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās, apstiprināja, ka MNG vairumā Indonēzijas iekšzemes tirgū tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par ražošanas izmaksām, un liecināja, ka vairumā un mazumtirdzniecībā pārdotajam MNG ir pastāvīga cenu starpība.

(141)

Tāpēc pilnīguma labad un lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, Komisija aprēķināja arī alternatīvu normālo vērtību, pamatojoties tikai uz iekšzemes pārdošanas apjomu vairumā, kuru vienīgo varēja salīdzināt ar pārdošanas cenām eksportam, kas galvenokārt notika vairumā. Kā jau minēts iepriekš, vairumā pārdotā MNG pārdošanas cenas balstījās uz informāciju, ko sniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās. Tā kā iekšzemes pārdošana vairumā tika veikta zem vidējām ražošanas izmaksām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu aprēķināja normālo vērtību, attiecībā uz visiem MNG pārdošanas darījumiem (vairumā un mazumtirdzniecībā) pieskaitot vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radušās to Indonēzijas ražotāju grupai, kuri sadarbojās. Tā kā nebija pieejama cita informācija, tā tika uzskatīta par vispiemērotāko un saprātīgāko informācijas avotu.

(142)

Tā kā Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Comext (Eurostat) datiem. Tā kā cenas datubāzē Comext ir reģistrētas CIF līmenī un to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās, neeksportēja uz Savienību, tad cenas EXW līmenī tika noteiktas, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem, kas attiecās uz transporta un apdrošināšanas izmaksām no Indonēzijas līdz Savienības robežai.

(143)

Komisija salīdzināja normālo vērtību divos dažādos iepriekš aprakstītajos scenārijos ar iepriekš noteikto eksporta cenu. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija:

(144)

Komisija tāpēc secināja, ka dempings no Indonēzijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(145)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu attiecībā uz importu no ĶTR izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. ĶTR ražotāju eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savu novērtējumu balstīja uz pieejamajiem faktiem, proti, uz 2. apsvērumā minētās iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamu informāciju, Comext (Eurostat) un GTA. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem, Savienības tirgus pievilcīgums un apiešanas prakse.

(146)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savs novērtējums bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā sniegto informāciju un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, kā arī citiem publiskiem avotiem, kas precizēti 149. apsvērumā.

(147)

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka kopš 2015. gada MNG ražošanas jauda Ķīnā ir pastāvīgi palielinājusies. Kopš 2013. gada stingrāku vides aizsardzības tiesību aktu dēļ mazāki MNG ražotāji Ķīnā ir izgājuši no MNG tirgus, savukārt lielāki ražotāji paplašinājuši ražotnes un palielinājuši ražošanas jaudu par [10–30] %, 2016.–2018. gadā sasniedzot [3 500 000–4 000 000] t. Tajā pašā laikposmā kopējā neizmantotā jauda ir palielinājusies par [100–130] %. Tiek lēsts, ka neizmantotā jauda aktīvajiem MNG ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā no 2018. gada bijusi [divpadsmit līdz piecpadsmit] reizes lielāka par Savienības patēriņa apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(148)

Turklāt vairāki publiski pieejami raksti (90), kuru pamatā ir tirgus ziņojumi, apstiprina Ķīnas ražošanas apjomu straujo pieaugumu. Pamatojoties uz šo publiski pieejamo informāciju, vairāki vadošie MNG ražotāji Ķīnas Tautas Republikā kopš 2015. gada ir palielinājuši jaudu.

(149)

Cita publiski pieejama informācija (91) liecināja, ka Fufeng grupa, kas saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju ir viena no vadošajām MNG ražotājām Ķīnas Tautas Republikā un galvenā eksportētāja uz Savienību, ir palielinājusi savu ražošanas jaudu par 41 % no 940 000 t 2015. gadā līdz 1 330 000 t 2019. gadā. Tajā pašā laikā jaudas izmantojums ir samazinājies līdz 80 %. Tas nozīmē, ka viena Ķīnas ražotāja neizmantotā jauda 2019. gadā bija 266 000 t, kas vairāk nekā [divas līdz četras] reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā tajā pašā laikā.

(150)

Ņemot vērā to, ka ĶTR ir vairāki citi MNG ražotāji, kuru lielums ir salīdzināms ar iepriekš minēto Fufeng grupu, ir pamatoti secināt, ka ĶTR ir ievērojams jaudas pārpalikums.

(151)

Komisija pārbaudīja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji palielinātu pārdošanu par dempinga cenām eksportam uz Savienību. Tāpēc, lai noteiktu, vai Savienības tirgus cenu līmeņa ziņā ir pievilcīgs, Komisija pārbaudīja Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmeni Savienībā salīdzinājumā ar citu trešo valstu tirgiem.

(152)

Nesadarbošanās dēļ Komisija izmantoja Eurostat un GTA statistiku. Tika konstatēts, ka vidējā Ķīnas eksporta cena uz Savienību bijusi tikai nedaudz zemāka par kopējo vidējo Ķīnas eksporta cenu uz citiem trešo valstu tirgiem. Ņemot vērā 221. apsvērumā skaidroto, ka Ķīnas importa cenas uz ES (bez antidempinga maksājuma) PIP laikā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ir ļoti iespējams, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus Ķīnas eksportētājiem būtu pievilcīgāks nekā citu trešo valstu tirgi. Tas skaidrojams ar to, ka bez maksājumiem Ķīnas eksportētāji varētu eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir augstākas nekā cenas uz citu trešo valstu tirgiem, bet joprojām zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(153)

Tika konstatēts arī, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, imports no Ķīnas saglabājies samērā stabils gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [4–7 %] (no tiem vairāk nekā pusei tika piemērota ievešana pārstrādei, sk. 5.3.2. iedaļu). Turklāt, kā paskaidrots 8. un 9. apsvērumā, ir konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, eksportējot nedaudz pārveidotu ražojumu (MNG maisījumā un šķīdumā), apiet spēkā esošo antidempinga pasākumu. Apiešanas prakse liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti piekļūt Savienības tirgum bez ierobežojumiem un tādējādi par to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs eksportam no Ķīnas.

(154)

Pamatojoties uz jaudas pārpalikumu Ķīnas Tautas Republikā un to, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienības tirgus ir pievilcīgs, ko pierāda eksporta cenas uz trešām valstīm un apiešanas prakse, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi par dempinga cenām.

(155)

Ņemot vērā 154. apsvērumā izskaidrotos konstatējumus par dempinga turpināšanos PIP laikā un par iespējamo eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

(156)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savu novērtējumu balstīja uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistiku, proti, Eurostat un GTA statistiku. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā, iekšzemes tirgus situācija Indonēzijā, eksporta cenas uz citu trešo valstu tirgiem un Savienības tirgus pievilcīgums.

(157)

Ņemot vērā Indonēzijas ražotāju eksportētāju plašo nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(158)

Ražošanas jauda Indonēzijā ievērojami pārsniedza ražošanas apjomus. Pieprasījums liecina, ka MNG ražošanas jauda laikposmā no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada jūnijam bija aptuveni 240 tūkst. t, savukārt ražošanas apjomi tajā pašā laikposmā bija aptuveni 200 tūkst. t. Tāpēc jaudas izmantojums bija aptuveni 85 %, kas atbilst aplēstajai neizmantotajai aptuveni 35 tūkst. t jaudai, kas ir [nulle līdz divas reizes] lielāka par Savienības kopējo patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(159)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu MNG eksportēšanai uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(160)

GTA statistika liecina, ka MNG eksports no Ķīnas uz Indonēziju laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam palielinājies par 71 %, proti, no 26 668 t līdz 45 498 t 2019. gadā. Tajā pašā laikposmā MNG cenas no Ķīnas uz Indonēziju samazinājās par vairāk nekā 8 %: no 949 EUR/t 2016. gadā līdz 874 EUR/t 2019. gadā.

(161)

Pieaugot importa apjomiem par zemām cenām no Ķīnas, Indonēzijas ražotājiem kļuva arvien grūtāk pārdot MNG iekšzemes tirgū un/vai segt ražošanas izmaksas ar pārdošanu iekšzemes tirgū. Kā paskaidrots 139. apsvērumā, izmeklēšanā tas bija vērojams arī to Indonēzijas ražotāju grupas līmenī, kuri sadarbojās un pārdeva MNG vairumā zem ražošanas izmaksām. Šādā situācijā Indonēzijas ražotājiem rodas vēl lielāks stimuls palielināt pārdošanas apjomus eksportam uz trešām valstīm, ieskaitot Savienību, lai absorbētu vismaz ražošanas nemainīgās izmaksas.

(162)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tirgus daļa Indonēzijai visā attiecīgajā periodā saglabājās reprezentatīva un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija [5–9] %, lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi. Tas skaidri parāda, ka Savienības tirgus Indonēzijas MNG ražotājiem ir pievilcīgs.

(163)

Komisija pārbaudīja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka Indonēzijas ražotāji eksportētāji palielinātu pārdošanu par dempinga cenām eksportam uz Savienību. Tāpēc, lai noteiktu, vai Savienības tirgus cenu līmeņa ziņā ir pievilcīgs, Komisija pārbaudīja Indonēzijas ražotāju eksportētāju cenu līmeni Savienībā salīdzinājumā ar citu trešo valstu tirgiem.

(164)

Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Indonēzijas eksporta cenas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar Indonēzijas eksporta cenām uz citiem eksporta tirgiem tika salīdzinātas, pamatojoties uz GTA datiem. Pamatojoties uz to, vidējā Indonēzijas FOB eksporta pārdošanas cena uz Savienību bija nedaudz augstāka (par 1,6 %) nekā kopējā vidējā Indonēzijas eksporta pārdošanas cena uz citu trešo valstu tirgiem. Lai gan cenas Savienībā bija tikai nedaudz augstākas, Indonēzijas eksporta pastāvīgā un joprojām ievērojamā tirgus daļa Savienībā apstiprina, ka cenu līmenis Savienībā bijis pievilcīgs. Turklāt, ņemot vērā to, ka GTA reģistrētajās FOB cenās nav iekļauti antidempinga maksājumi (kas Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir no 7,2 % līdz 28,4 %), gadījumā, ja maksājumi zaudētu spēku, cenu līmenis Savienībā Indonēzijas eksportētājiem nepārprotami būtu pievilcīgs, jo tas ļautu tiem palielināt savas eksporta cenas. Šādā scenārijā Savienības tirgus radītu ienesīgāku cenu līmeni nekā citi trešo valstu tirgi, tāpēc būtu liels stimuls palielināt eksporta apjomu uz Savienību.

(165)

Pamatojoties uz Indonēzijas ražotāju ievērojamo jaudas pārpalikumu, situāciju iekšzemes tirgū Indonēzijā un Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi par dempinga cenām.

(166)

Ņemot vērā 165. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par dempinga turpināšanos PIP laikā un par iespējamo eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no Indonēzijas noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

(167)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja viens ražotājs. Tas veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(168)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no Indonēzijas un citām trešām valstīm (pēc Eurostat datiem).

(169)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(170)

Patēriņš Savienībā brīvajā tirgū no 2016. līdz 2017. gadam nedaudz palielinājās, pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigu posmā samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā brīvajā tirgū samazinājās par 5 %.

(171)

Savienībā ir arī ļoti neliels patēriņš ierobežotajā tirgū, proti, visā attiecīgajā periodā tas bija mazāks par 0,5 % no patēriņa brīvajā tirgū. Attiecīgajā periodā patēriņš ierobežotajā tirgū palielinājās par 145 %.

(172)

Komisija noteica importa apjomu un tā tirgus daļu, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(173)

Importam no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļai bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(174)

Importa apjomi no ĶTR 2016.–2017. gadā bija gandrīz nemainīgi, 2018. gadā ievērojami samazinājās (par 39 % salīdzinājumā ar 2017. gadu) un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās palielinājās par 57 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Kopumā importa apjomi no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

(175)

Importa apjomi no Indonēzijas 2016.–2018. gadā palielinājās par 10 %, bet tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ievērojami samazinājās – par 39 % salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni. Attiecīgajā periodā importa apjomi no Indonēzijas samazinājās par 32 %.

(176)

ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %, savukārt Indonēzijai tajā pašā laikposmā tā samazinājās par 29 %. Tomēr gan ĶTR, gan Indonēzijas tirgus daļa visā attiecīgajā periodā pārsniedza de minimis līmeni.

(177)

MNG tiek importēts no ĶTR parastajā režīmā, kā arī ievešanas pārstrādei procedūrā.

(178)

Importam no ĶTR parastajā režīmā un ievešanas pārstrādei procedūrā bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa apjoms (t) no ĶTR parastajā režīmā un ievešanas pārstrādei procedūrā

(179)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 68 % no kopējā importa apjoma no ĶTR tika importēti ievešanas pārstrādei procedūrā. Tā apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 41 %.

(180)

Komisija noteica importa cenu, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(181)

Vidējai svērtajai importa cenai no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

5. tabula

Importa cenas (EUR/kg)

(182)

Importa cena no ĶTR laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam samazinājās par 17 %, bet tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām palielinājās par 5 %. Kopumā importa cena no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

(183)

Importa cenai no Indonēzijas bija tā pati tendence kā importa cenai no ĶTR: 2016.–2018. gadā tā samazinājās par 13 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām palielinājās par 9 %. Attiecīgajā periodā importa cena no Indonēzijas samazinājās par 6 %.

(184)

Ņemot vērā, ka Ķīnas un Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kā 24. minēts apsvērumā, nesadarbojās, Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot vienīgā Savienības ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētu EXW līmenī, un vidējās svērtās Eurostat reģistrētās eksporta cenas, kas ietvēra antidempinga maksājumu, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām. Attiecībā uz importu no ĶTR netika ņemta vērā to MNG apjomu cena, kas importēti ievešanas pārstrādei procedūrā, jo šie apjomi netiek laisti brīvā apgrozībā Savienības tirgū.

(185)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no vienīgā Savienības ražotāja apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas neliecināja par cenu samazinājumu ne ĶTR, ne Indonēzijai.

(186)

MNG imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR un Indonēziju, galvenokārt bija no Vjetnamas un Brazīlijas.

(187)

MNG importa apjomam no citām trešām, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

6. tabula

Imports no trešām valstīm

(188)

Importa apjomi no citām trešām valstīm kopumā samazinājās no 5 642 400 kg 2016. gadā līdz 4 345 700 kg pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Atbilstīgā tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 19 %. Kopumā trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 3 % un bija ievērojami augstākas nekā attiecīgo valstu importa cenas.

(189)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(190)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

7. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(191)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā nedaudz svārstījās. Laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam tas palielinājās par 6 %, savukārt no 2017. līdz 2018. gadam samazinājās par 3 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās par 3 %. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka svārstības galvenokārt izraisīja tas, ka Savienības ražošanas nozare apturēja ražošanu, lai veiktu tehnisko apkopi (dažos gados 16 dienas, dažos – 10).

(192)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

(193)

Stabilās ražošanas jaudas dēļ jaudas izmantojuma dinamika atbilda ražošanas apjomam, proti, vispirms 2016.–2017. gadā tas palielinājās, tad 2017.–2018. gadā samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās. Tāpēc arī jaudas izmantojums attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %.

(194)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(195)

Savienības ražošanas nozares MNG pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pavisam nedaudz palielinājās, proti, par 1 %. Vispirms 2016.–2017. gadā tas palielinājās par 7 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām samazinājās par 6 %. Paralēlais patēriņa samazinājums attiecīgajā periodā izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugumu par 6 %.

(196)

Kā jau norādīts, lai gan patēriņš Savienībā brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nedaudz palielinājās, t. i., par 1 %, kas izpaudās tirgus daļas pieaugumā par 6 %.

(197)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(198)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā samazinājās par 3 %. Šis samazinājums bija saistīts ar koppakalpojumu sinerģiju (piemēram, informācijas tehnoloģijas (“IT”) un cilvēkresursi (“HR”)) pēc saldētu produktu mazumtirdzniecības struktūrvienības integrācijas uzņēmumā AFE.

(199)

Ražīgums palielinājās, jo nodarbinātība samazinājās, pieaugot ražošanas apjomam, kā skaidrots 191. apsvērumā.

(200)

Kā norādīts 134. un 143. apsvērumā, dempinga starpības attiecīgajām valstīm ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, un, kā aprakstīts 174.–176. apsvērumā, importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās ievērojama.

(201)

Tāpēc ĶTR un Indonēzijas ražotāju eksportētāju pastāvīgā negodīgā cenu noteikšana neļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

(202)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Pārdošanas cenas un izmaksas Savienībā

(203)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam tai bija lejupejoša tendence, un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tendence atbilda Ķīnas un Indonēzijas importa cenas tendencei Savienības tirgū.

(204)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam tās bija stabilas, tad 2018. gadā palielinājās par 4 % salīdzinājumā ar 2017. gadu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 8 %. Ražošanas izmaksu samazinājums 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu ir saistīts ar Savienības ražošanas nozares centieniem samazināt izejvielu patēriņu ražošanas procesā, kā arī ar izejvielu cenas samazināšanos.

(205)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(206)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Kā minēts 198. apsvērumā, šis samazinājums ir saistīts ar to sinerģiju IT, finanšu, HR un augstākās vadības funkcijās, kura gūta pēc saldētu produktu mazumtirdzniecības struktūrvienības integrācijas uzņēmumā AFE.

(207)

Vienīgā Savienības ražotāja krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Krājumi

(208)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā samazinājās par 22 %. Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam krājumiem perioda beigās bija lejupejoša tendence, un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie palielinājās par 23 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Lai gan krājumu līmenim bija lejupejoša tendence, attiecīgajā periodā tas saglabājās augsts.

(209)

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma 2016.–2018. gadā samazinājās par 38 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 20 %. Kopumā tie samazinājās par 26 %. Šī lejupejošā tendence atbilst krājumu perioda beigās tendencei samazināties un nelielajam ražošanas apjoma pieaugumam.

(210)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(211)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. 2016.–2018. gadā rentabilitāte ievērojami samazinājās. Vienīgais Savienības ražotājs 2017.–2019. gadā reģistrēja zaudējumus. 2019. gadā rentabilitāte salīdzinājumā ar 2018. gadu uzlabojās 203. un 204. apsvērumā minētā pārdošanas cenas pieauguma un ražošanas izmaksu samazinājuma dēļ. Tomēr attiecīgajā periodā rentabilitāte samazinājās no [1,6 %–2,7 %] 2016. gadā līdz zaudējumiem [– 0,6 % līdz – 0,4 %] PIP laikā.

(212)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija tāda pati tendence kā rentabilitātei: 2016.–2018. gadā tā samazinājās, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 50 %.

(213)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 23 %. Šie ieguldījumi galvenokārt bija vajadzīgi iekārtu uzturēšanai, izejvielu patēriņa mazināšanai, kā arī lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktu prasībām drošuma un vides aizsardzības jomā.

(214)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tāpat kā citiem finanšu rādītājiem, ienākumam no ieguldījumiem 2016.–2018. gadā bija tendence samazināties, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās. Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem kritās par 386 %.

(215)

Visbeidzot, ņemot vērā rentabilitātes un naudas plūsmas rādītāju samazināšanos, arī uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu tika ietekmēta negatīvi.

(216)

Lai gan bija spēkā pasākumi, imports no Ķīnas un Indonēzijas turpinājās ievērojamos apjomos.

(217)

Savienības ražošanas nozare ir sarežģītā finansiālā situācijā. Kaut arī dažiem tādiem kaitējuma rādītājiem kā ražošanas apjomam, tirgus daļai un krājumiem vērojama labvēlīga tendence, citiem rādītājiem, kā pārdošanas cenām, rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem, ir negatīva tendence.

(218)

Lai gan bija spēkā pasākumi, pieauga ražīgums un Savienības ražošanas nozarei izdevās samazināt ražošanas izmaksas, Savienības ražošanas nozare laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam joprojām cieta zaudējumus.

(219)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(220)

Pēc tam Komisija novērtēja, vai pastāv cēloņsakarība starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(221)

Attiecībā uz ĶTR izmeklēšanā tika atklāts, ka importa apjoms visā attiecīgajā periodā pārsniedza de minimis līmeni. Piemērojot antidempinga maksājumus importa cenai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, cenu samazinājuma starpība bija negatīva, savukārt, ja neņēma vērā antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība pārsniedza 20 %. Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozare strādā ar zaudējumiem un ņemot vērā 5 %–15 % mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā (Indonēzija) (92), imports no Ķīnas Savienībā nepārprotami nonāk par cenām, kas rada kaitējumu.

(222)

Attiecībā uz Indonēziju izmeklēšanā tika atklāts arī, ka, tāpat kā ĶTR gadījumā, importa apjoms visā attiecīgajā periodā pārsniedza de minimis līmeni. Cenu samazinājuma starpība bez antidempinga maksājumiem bija negatīva. Tomēr pašreizējās importa cenas bez antidempinga maksājumiem radītu mērķa cenu samazinājuma starpību, kas pārsniegtu 7 % salīdzinājumā ar mērķa cenu, kas noteikta, pamatojoties uz ES ražošanas nozares ražošanas izmaksām PIP laikā, un mērķa peļņu 5 %–15 % apmērā, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā (Indonēzija).

(223)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radījis imports no ĶTR un to nevarēja radīt imports no Indonēzijas, jo pasākumu ietekmes dēļ imports no Indonēzijas tika veikts par cenām, kas neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(224)

Tāpēc Komisija sīkāk pārbaudīja iespējamību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā turpināsies kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no ĶTR, un atkārtosies kaitējums, ko radīja imports par dempinga cenām no Indonēzijas.

(225)

Komisija 219. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. 223. apsvērumā Komisija konstatēja arī, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports no ĶTR. Komisija arī novērtēja, vai šajā gadījumā tad, ja pasākumi pret importu par dempinga cenām no ĶTR zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko rada minētais imports.

(226)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, iespējamo importa cenu līmeni no ĶTR, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(227)

Kā skaidrots 147.–153. apsvērumā, pamatojoties uz ievērojamo jaudas pārpalikumu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi.

(228)

Attiecībā uz šāda importa iespējamo ietekmi Komisija pārbaudīja tā iespējamos cenu līmeņus gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā sakarā importa cenu līmeņus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bez antidempinga maksājuma Komisija uzskatīja par pamatotu norādi. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja ievērojamu cenu samazinājumu attiecībā pret Savienības ražošanas nozares cenām (par vairāk nekā 20 %).

(229)

Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus gandrīz visā attiecīgajā periodā, kā norādīts 211. apsvērumā, un ņemot vērā, kā skaidrots 221. apsvērumā, ka šai ražošanas nozarei noteiktā mērķa peļņa ir 5 %–15 %, importa cenas no Ķīnas Savienībā radīja kaitējumu.

(230)

Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā situācija Savienības ražošanas nozarē, kurai jau ir nodarīts būtisks kaitējums, pasliktinātos vēl vairāk. Patiešām, ja pasākumu nebūtu, no Ķīnas veiktais imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu radīt turpmāku lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām Savienības tirgū. Ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozarei būs jāsamazina pārdošanas cenas, tādēļ vēl vairāk samazinātos rentabilitāte un, ļoti iespējams, īstermiņā būtu nozīmīgi zaudējumi.

(231)

No otras puses, ja Savienības ražošanas nozare mēģinās palielināt pārdošanas cenas līdz rentablam līmenim, ļoti iespējams, tā zaudēs pārdošanas apjomus un tirgus daļu importam par zemām cenām. Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas ražotāji eksportētāji īstermiņā spēs palielināt savu eksportu un iegūt nozīmīgu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Savienības ražošanas nozare, ļoti iespējams, zaudēs apjomradītus ietaupījumus, kas izraisīs vienības ražošanas izmaksu pieaugumu un tādējādi izraisīs turpmāku Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(232)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, lielo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus pievilcīgumu, importa cenu līmeni no ĶTR, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija secināja, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu importa apjomi no ĶTR par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un būtiskais kaitējums, iespējams, turpinātos.

(233)

Komisija 219. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. 223. apsvērumā Komisija konstatēja arī, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nebūtu varējis radīt imports no Indonēzijas. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi pret importu par dempinga cenām no Indonēzijas zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko rada minētais imports.

(234)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Indonēzijā, tirgus situāciju Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, iespējamo Indonēzijas izcelsmes importa cenu līmeni gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(235)

Kā skaidrots 158.–165. apsvērumā, pamatojoties uz Indonēzijas ražotāju ievērojamo jaudas pārpalikumu, situāciju iekšzemes tirgū Indonēzijā un Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi.

(236)

Komisija pārbaudīja Indonēzijas importa iespējamo cenu līmeni gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, pamatojoties uz Indonēzijas importa cenu līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Lai gan pēc spēkā esošo antidempinga maksājumu atskaitīšanas redzams, ka Indonēzijas eksportētāju cenas nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tomēr bija mērķa cenas samazinājums (underselling), kas, izmantojot 229. apsvērumā izskaidroto mērķa peļņu 5 %–15 %, pārsniedza 7 %. Tas liecina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Indonēzijas importa cenu līmeņi būtu tādi, ka radītu kaitējumu, palielinot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kura tad vai nu zaudētu pārdošanas apjomu, vai būtu spiesta samazināt cenu līmeni. Tas ļoti ātri novestu pie ievērojamu zaudējumu situācijas, kura īstermiņā liktu zaudēt dzīvotspēju.

(237)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, neizmantoto jaudu Indonēzijā, tirgus situāciju Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgumu un gaidāmo importa cenu līmeni no Indonēzijas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek secināts, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu importa apjomi no Indonēzijas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un būtisks kaitējums varētu atkārtoties.

(238)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(239)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(240)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Indonēziju, pastāv nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(241)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Kā minēts 223. apsvērumā, būtisko kaitējumu radīja imports par dempinga cenām no ĶTR, un tāpēc tika secināts, ka gadījumā, ja pasākumi pret ĶTR zaudētu spēku, pastāv būtiska kaitējuma turpināšanās iespējamība. Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība gadījumā, ja pasākumi pret importu no Indonēzijas zaudētu spēku. Jo īpaši gaidāmā Savienības ražošanas nozares atgūšanās no nodarītā būtiskā kaitējuma varētu tikt apdraudēta, ja Savienības tirgū pieaugtu MNG importa apjomi par dempinga cenām no Ķīnas un Indonēzijas.

(242)

Ja pasākumi tiktu saglabāti, gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare pakāpeniski varētu pilnībā izmantot noteikto pasākumu ietekmi. To apstiprina arī 8. un 9. apsvērumā skaidrotais fakts, ka MNG importam no ĶTR noteiktie antidempinga pasākumi pēc pretapiešanas izmeklēšanas 2020. gadā tika attiecināti arī uz tāda ĶTR izcelsmes MNG importu, kas ir maisījumā vai šķīdumā.

(243)

Kā skaidrots iepriekš 225.–237. apsvērumā kaitējuma turpināšanās/atkārtošanās iespējamības analīzē, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, ļoti iespējams, vēl vairāk pasliktinātos.

(244)

Tādēļ tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR un Indonēziju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(245)

Kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, pieteicās četri nesaistīti importētāji. Visi četri izmeklēšanā pilnībā sadarbojās, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(246)

Divi no nesaistītajiem importētājiem, kas sadarbojās, importēja MNG gan no ĶTR, gan Indonēzijas, bet pārējie divi – tikai no Indonēzijas. Attiecībā uz visiem uzņēmumiem ar MNG saistītās darbības ietekme uz to kopējo apgrozījumu bija ļoti neliela (zem 1,5 % no kopējā apgrozījuma). Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka importētāji bija rentabli, lai gan spēkā bija pasākumi. Importētais MNG tika izmantots gan pārtikas, gan nepārtikas nozarē.

(247)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, saglabājot pasākumus, ietekme uz importētāju ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

(248)

Lietotāji galvenokārt darbojas pārtikas un dzērienu nozarē un izmantoja MNG garšvielu maisījumu, zupu un gatavo ēdienu ražošanai. MNG var izmantot konkrētiem lietojumiem nepārtikas nozarē, piemēram, mazgāšanas līdzekļu ražošanai.

(249)

Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(250)

Šajā izmeklēšanā netika atklāts, ka spēkā esošajiem pasākumu būtu nozīmīga nelabvēlīga ietekme uz lietotājiem. Iepriekšējās izmeklēšanās pret Ķīnu un Indonēziju tika atklāts, ka pasākumiem nav bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz lietotājiem, kas sadarbojās.

(251)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, saglabājot pasākumus, ietekme uz šo tirgus dalībnieku ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

(252)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pret attiecīgo valstu izcelsmes MNG importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(253)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un Indonēziju, kaitējuma turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un kaitējuma atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Indonēziju, kā arī par Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR un Indonēzijas izcelsmes MNG importu.

(254)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(255)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(256)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Tādā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un rezultātā noteikt valsts mēroga maksājumu.

(257)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme. Ikviena prasība piemērot individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc subjekta nosaukuma maiņas vai jauna ražotāja vai pārdevēja subjekta izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (93) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kuras saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražotājos un pārdevējos subjektos. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(258)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas šīm personām tika arī dots laiks, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes iesniedza tikai pieprasījuma iesniedzējs, pauzdams gandarījumu par Komisijas konstatējumiem.

(259)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (94) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(260)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,