(1)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER”) 2020. gada 17. augustā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 25 % no plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu kopapjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2020. gada 30. septembrī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu Savienībā (“antidempinga procedūra”).

(2)

Ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija (“attiecīgais ražojums”), ir plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti, kuru izcelsme ir Indijā un Indonēzijā (“attiecīgās valstis”). Šos ražojumus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7219 31 00, 7219 32 10, 7219 32 90, 7219 33 10, 7219 33 90, 7219 34 10, 7219 34 90, 7219 35 10, 7219 35 90, 7219 90 20, 7219 90 80, 7220 20 21, 7220 20 29, 7220 20 41, 7220 20 49, 7220 20 81, 7220 20 89, 7220 90 20 un 7220 90 80. KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(3)

Sūdzības iesniedzējs 2020. gada 21. decembrī iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, un ar to tika papildus pamatots viņa sūdzībā ietvertais pieprasījums par reģistrāciju. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja uz attiecīgā ražojuma importu attiecināt reģistrāciju, lai šim importam pasākumus varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku no reģistrēšanas dienas.

(4)

Viens ražotājs eksportētājs, kas darbojas abās attiecīgajās valstīs, proti, Jindal Group, reaģējot uz pieprasījumu, iesniedza piezīmes.

(5)

Atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam Komisija var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrēšanai vajadzīgos pasākumus, lai šim importam vēlāk varētu piemērot pasākumus no reģistrācijas dienas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi. Importa reģistrēšanu var noteikt, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(6)

Sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas sākšanas imports ir ievērojami pieaudzis, kā rezultātā iespējamo galīgo maksājumu korektīvā ietekme varētu nopietni samazināties. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, tā kā dempings saistībā ar attiecīgo ražojumu tiek praktizēts jau ilgāku laiku un ir noteikti vairāki pasākumi un sāktas izmeklēšanas, importētāji bija informēti vai tiem vajadzēja būt informētiem par dempinga praksi attiecīgajās valstīs.

(7)

Komisija izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 4. punktu. Komisija pārbaudīja, vai importētāji ir bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par dempingu, tā apmēru un iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija analizēja, vai importa apjoms turpina ievērojami pieaugt, ņemot vērā laiku, kā arī apjomu un citus apstākļus, vai ir varbūtīgi, ka tas nopietni samazinās iespējamā piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

(8)

Šajā posmā Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma imports no Indijas un Indonēzijas tiek pārdots par dempinga cenām. Sūdzībā sniegti pietiekami pierādījumi par dempingu, kas balstīti uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar attiecīgā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Kopumā un ņemot vērā iespējamās dempinga starpības 48,8 % apmērā Indijai un robežās no 15,6 % līdz 34,4 % Indonēzijai, šie pierādījumi pietiekami pierādīja, ka ražotāji eksportētāji praktizē dempingu.

(9)

Turklāt sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi par iespējamu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, arī par galveno Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju negatīvu dinamiku.

(10)

Minētā informācija ir iekļauta gan sūdzības nekonfidenciālajā versijā, gan paziņojumā par šīs procedūras sākšanu, kas tika publicēts 2020. gada 30. septembrī. Paziņojums par procedūras sākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tāpēc tas ir publisks dokuments, kas pieejams visiem importētājiem. Turklāt importētājiem kā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir piekļuve sūdzības nekonfidenciālajai versijai un nekonfidenciālajiem dokumentiem. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskatīja, ka importētāji bija informēti vai tiem vajadzēja būt informētiem par dempingu, tā apmēru un iespējamo kaitējumu.

(11)

Tādējādi Komisija secina, ka pirmais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(12)

Komisija šo kritēriju analizēja, pamatojoties uz datubāzē Surveillance 2 pieejamajiem statistikas datiem par izmeklējamā ražojuma importu no attiecīgajām valstīm. Lai novērtētu, vai kopš izmeklēšanas sākšanas ir noticis turpmāks ievērojams pieaugums, Komisija vispirms noteica salīdzināmos periodus. No vienas puses, tā vērtēja datus par importu no Indijas un Indonēzijas pēc antidempinga izmeklēšanas sākšanas (t. i., no brīža, kad importētāji bija informēti vai tiem vajadzēja būt informētiem par dempinga praksi) līdz pēdējam periodam, t. i., periodam 2020. gada oktobris–2021. gada janvāris. No otras puses, Komisija aprēķināja Indijas un Indonēzijas importa apjomu tam pašam periodam izmeklēšanas periodā (“IP”), t. i., no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada janvārim, kā arī vidējo importa mēneša apjomu visā IP.

(13)

Salīdzinājums parādīja šādu dinamiku attiecībā uz vidējo mēneša apjomu importam no Indijas un Indonēzijas:

1. Tabula.

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm (t)

(14)

Pamatojoties uz šiem statistikas datiem, Komisija konstatēja, ka periodā 2020. gada oktobris–2021. gada janvāris, t. i., pēc antidempinga lietas sākšanas, plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importa no attiecīgajām valstīm vidējais mēneša apjoms bija par 17 % lielāks nekā mēneša vidējais importa apjoms izmeklēšanas periodā un par 6 % lielāks nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.

(15)

Jindal Group apgalvoja, ka analīzei saistībā ar reģistrāciju ir jābalstās uz periodu pēc antidempinga izmeklēšanas sākšanas, taču Eurofer iesniedza datus par periodu pēc IP. Jindal Group apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtajā informācijā nav pierādījumu par turpmāku ievērojamu importa pieaugumu pēc antidempinga izmeklēšanas sākšanas un ka Eurostat dati liecina, ka imports no Indijas 2020. gada oktobrī salīdzinājumā ar IP ir samazinājies (t. i., 8 650 tonnas 2020. gada oktobrī salīdzinājumā ar vidēji 9 058 tonnām mēnesī izmeklēšanas periodā). Jindal Group apgalvoja, ka importa no Indonēzijas apjoms bija koncentrēts katra ceturkšņa pirmajā mēnesī un 2020. gada oktobrī bija vērojams tā samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli un jūliju (t. i., 2020. gada oktobrī – 21 532 tonnas, savukārt 2020. gada aprīlī – 22 299 tonnas, bet 2020. gada jūlijā – 26 787 tonnas). Tāpēc Jindal Group secināja, ka importa apjoms nav pieaudzis un attiecīgi šis kritērijs nav izpildīts.

(16)

Komisija vispirms norāda, ka sūdzības iesniedzējs sniedza importa statistiku par izmeklēšanas periodu, 2020. gada trešo ceturksni un periodu pēc antidempinga procedūras sākšanas, t. i., līdz 2020. gada oktobrim. Jindal Group arī sniedza datus par tiem pašiem periodiem, par kuriem datus sniedza sūdzības iesniedzējs un kuri beidzās 2020. gada oktobrī. Komisijas analīzes pamatā ir jaunākie dati par periodu, kas beidzās 2021. gada janvārī, kā norādīts 1. tabulā. Kā paskaidrots (12) apsvērumā, attiecīgais vidējais importa mēneša apjoms pēc IP par periodu 2020. gada oktobris–2021. gada janvāris tika salīdzināts ar vidējo importa mēneša apjomu periodā 2019. gada oktobris–2020. gada janvāris, kā arī ar vidējiem importa mēneša apjomiem visā IP. Šajā novērtējumā netika ņemts vērā periods no IP līdz izmeklēšanas sākšanai, proti, 2020. gada trešais ceturksnis. Komisijas vērā ņemtie attiecīgie dati, kumulēti par attiecīgajām valstīm, liecināja par turpmāku ievērojamu importa pieaugumu pēc izmeklēšanas sākšanas gan salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu, gan attiecīgo periodu izmeklēšanas periodā. Jindal Group apgalvojums, ka pēc antidempinga procedūras sākšanas imports no Indijas un arī Indonēzijas nav ievērojami pieaudzis, uz jaunāko Komisijai pieejamo datu pamata tika atzīts par nepareizu. Jindal Group apgalvojums, ka imports no Indonēzijas bija koncentrēts katra ceturkšņa pirmajā mēnesī, nemainīja secinājumu, ka, balstoties uz attiecīgajiem importa datiem, imports no attiecīgajām valstīm ir ievērojami pieaudzis. Šī importa koncentrācija, visticamāk, ir saistīta ar tarifa kvotām (“TK”), kurām nepiemēro aizsardzības maksājumu atbilstīgi aizsardzības pasākumiem attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem (“aizsardzības pasākumi”) (3), proti, mehānismu, kurā katra ceturkšņa sākumā tiek atvērtas jaunas tādu tarifu kvotu partijas, kurām nepiemēro aizsardzības maksājumu, kā rezultātā liels importa apjoms koncentrējas ceturkšņu sākumposmā. Tāpēc Jindal Group apgalvojumi tika noraidīti.

(17)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm palielinājās, jo pēc aizsardzības pasākumu pārskatīšanas (4) tika liberalizētas tarifa kvotas attiecīgajam ražojumam, un ka ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības saistīto izmaiņu tarifa kvotās (5) dēļ varētu būt gaidāms turpmāks importa pieaugums, kas radītu papildu kaitējumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka rezultātā “citu valstu” kvota tika pielāgota, proti, palielināta par vairāk nekā 13 000 tonnām, un ka šis palielinājums ļauj Indonēzijai vēl vairāk palielināt savu eksportu uz ES. Jindal Group noraidīja šo apgalvojumu kā nepamatotu un spekulatīvu. Tajā pašā laikā Jindal Group apgalvoja, ka turpmāka aizsardzības pasākumu liberalizācija ir izraisījusi vienīgi importa pieaugumu no citām trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis.

(18)

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības tika veikta tarifa kvotu līmeņa pielāgošana atbilstīgi aizsardzības pasākumiem, kā rezultātā konkrētām valstīm piešķirtās kvotas ir samazinātas, savukārt citām valstīm piešķirtā kvota ir palielināta. Indijai ir pašai sava valsts kvota, turpretī Indonēzijai jāimportē saskaņā ar globālo kvotu, ko izmanto kopā ar citām valstīm. Kopš aizsardzības pasākumu stāšanās spēkā Indonēzija pastāvīgi ir izmantojusi lielu daļu globālās kvotas, un importa apjoms 2021. gada janvārī (t. i., gandrīz 30 000 tonnas; globālā kvota 2021. gada 1. ceturksnim ir 46 536 tonnas) liecina, ka imports no Indonēzijas turpina pieaugt. Tādējādi Apvienotās Karalistes izstāšanās izraisīja importa pieaugumu ne tikai no citām trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, kā to apgalvoja Jindal Group. Līdz ar to pieejamie pierādījumi apstiprina sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka pēc pielāgošanas, ko veic sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, imports no Indonēzijas, visticamāk, turpinās pieaugt.

(19)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija secināja, ka arī otrais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(20)

Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka importa no Indijas un Indonēzijas par cenām, kas turpina samazināties, turpmāks pieaugums radītu papildu kaitējumu un tādējādi tiktu nopietni mazināta iespējamo galīgo antidempinga maksājumu korektīvā ietekme.

(21)

Kā konstatēts 3.2. punktā, ir pietiekami pierādījumi, ka periodā pēc izmeklēšanas sākšanas attiecīgā ražojuma importa apjoms kopumā ir ievērojami pieaudzis.

(22)

Turklāt, pamatojoties uz datubāzes Surveillance 2 datiem, ir pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma importa cenas samazinās. Importa no attiecīgajām valstīm vidējā cena euro, salīdzinot periodu 2020. gada oktobris–2021. gada janvāris ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, ir samazinājusies vidēji par 12 %, savukārt, salīdzinot ar mēneša vidējo cenu izmeklēšanas periodā, – par 10 %, kā atspoguļots 2. tabulā.

Tabula. 2.

Importa cenas no attiecīgajām valstīm (EUR/t)

(23)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka importa pieaugums sakrīt ar izejvielu, jo īpaši niķeļa un ferohroma, izmaksu pieaugumu, kuras, kā tiek apgalvots, attiecīgajās valstīs ir izkropļotas, radot papildu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Jindal Group apstrīdēja šādu ferohroma cenas pieaugumu un apgalvoja, ka niķeļa cenu pieaugums nevarēja radīt kaitējumu šo cenu cikliskās dinamikas dēļ.

(24)

Sākot no 2020. gada pirmā ceturkšņa ferohroma cena pieauga par vairāk nekā 10 %, bet pēc tam 2020. gada pēdējos trijos ceturkšņos tā bija stabila, savukārt 2021. gadā tā pieauga par 3 %. Kopš izmeklēšanas perioda beigām niķeļa cena Londonas Metālu biržā ir pieaugusi par aptuveni 40 %. Niķeļa vēsturiskā cena izrādījās svārstīga, tomēr Jindal Group nesniedza pierādījumus par skaidru ciklisku dinamiku. Komisija patiešām novēroja, ka izejvielu cenas kopš izmeklēšanas sākuma ir pieaugušas un, tā kā importa par zemām cenām no attiecīgajām valstīm dēļ šo cenu pieaugumu nevarēja atspoguļot attiecīgā ražojuma cenā, tā rezultātā ir pastiprinājusies cenu nospiešana attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. Šādu cenu nospiešanu apliecina arī sūdzības iesniedzēja dati par Savienības ražošanas nozares EBITDA samazināšanos.

(25)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sniedza norādes, ka importētāji veido attiecīgā ražojuma krājumus, kas varētu radīt papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo īpaši ņemot vērā izejvielu izmaksu pieaugumu, un, iespējams, nopietni mazinātu piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

(26)

Turklāt Jindal Group apgalvoja, ka reģistrācijas pieprasījumā nav ņemts vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir samazinājies pieprasījums.

(27)

Komisija norāda, ka šis arguments ir saistīts ar cēloņsakarības un saistāmības apsvērumiem, kas saistībā ar analīzi importa reģistrēšanai saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu nav tieši nozīmīgi. Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka, tā kā pieprasījums pandēmijas dēļ ir samazinājies, lielāks importa par zemākām cenām apjoms objektīvi varētu tikai vēl vairāk pasliktināt Savienības ražošanas nozares stāvokli un tādējādi vēl vairāk mazināt galīgo maksājumu koriģējošo ietekmi. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(28)

Tāpēc turpmāks importa pieaugums pēc izmeklēšanas sākšanas, ņemot vērā tā norises laiku, apjomu un citus apstākļus, piemēram, ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi, izejvielu pieaugošās cenas un norādes par to, ka attiecīgā ražojuma importētāji veido krājumus, varētu nopietni mazināt jebkāda galīgā maksājuma korektīvo ietekmi, ja vien šāds maksājums netiktu piemērots ar atpakaļejošu spēku.

(29)

Tādējādi Komisija secina, ka ir izpildīts arī trešais reģistrācijas kritērijs.

(30)

Komisija ir secinājusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu noteiktu, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(31)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu būtu jānosaka, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanās tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus ar noteikumu, ka ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi, reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(33)

Visi iespējamie maksājumi ir atkarīgi no antidempinga izmeklēšanas konstatējumiem.

(34)

Sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, apgalvots, ka dempinga starpība attiecīgajam ražojumam lēšama 48,8 % apmērā Indijai un 15,6 %–34,4 % apmērā Indonēzijai, savukārt kaitējuma novēršanas līmenis lēšams 33,9 % apmērā Indijai un 44,1 % apmērā Indonēzijai. Iespējamo nākotnes saistību apmērs parasti tiktu noteikts zemākajā no šiem līmeņiem atbilstīgi pamatregulas 7. panta 2. punktam. Tomēr, ja Komisija konstatētu, ka attiecībā uz Indiju un/vai Indonēziju ir izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta nosacījumi, proti, ka dempinga starpību varētu uzskatīt par tādu, kas atspoguļo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, iespējamo nākotnes saistību apmēru importam no šīm valstīm varētu noteikt dempinga starpības līmenī.

(35)

Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (6),