(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 223/2014 (3) ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (“Fonds”).

(2)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“Pīlārs”). Pīlārs paredz divdesmit principus, kas ir iedalīti trijās kategorijās: vienādas iespējas un piekļuve darbaspēka tirgum; taisnīgi darba nosacījumi; un sociālā aizsardzība un iekļautība. Lai nodrošinātu sociāli taisnīgu un noturīgu atveseļošanos, minētajiem divdesmit principiem būtu jāvirza darbības, kas tiek veiktas, reaģējot uz krīzi, kura saistīta ar Covid-19 uzliesmojumu.

(3)

Krīze, kas saistīta ar Covid-19 uzliesmojumu, skārusi dalībvalstis līdz šim nepieredzētā veidā. Krīze ir radījusi smagas ekonomiskas un sociālas sekas un pasliktinājusi situāciju vairāk nekā 20 % Savienības iedzīvotāju, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, padziļinājusi sociālās plaisas un palielinājusi darbvietu zudumu, bezdarba līmeni un nevienlīdzību. Tas ir radījis ārkārtas situāciju, kas nekavējoties jārisina ar īpašiem pasākumiem saskaņā ar Pīlāru. Krīzei arī ir nesamērīgi liela sociāli ekonomiskā ietekme uz sievietēm un meitenēm, kas izraisa nabadzības feminizācijas pieaugumu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskriminēšanas principa un dzimumu līdztiesības perspektīvas integrēšanu dažādos Fonda īstenošanas posmos un visās tā aktivitātēs saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(4)

Covid-19 krīze īpaši negatīvi ietekmē Fonda un partnerorganizāciju spēju sniegt atbalstu cilvēkiem, kurus krīze skārusi vissmagāk. Kopš Fonda izveides 2014. gadā tas ir spējis palīdzēt 13 miljoniem cilvēku gadā, tostarp aptuveni 4 miljoniem bērnu. Diemžēl krīzes dēļ ir palielinājies to cilvēku skaits, kurus skar nenodrošinātība ar pārtiku un materiālas grūtības, un vistrūcīgākās personas ir pakļautas sevišķi lieliem riskiem un turpmākām grūtībām. Turklāt krīze rada lielāku risku vistrūcīgāko personu sociālajai iekļautībai. Tāpēc dalībvalstis saskaras ar pieaugumu pieprasījumā pēc Fonda atbalsta.

(5)

Lai novērstu milzīgos satricinājumus ekonomikai un sabiedrībai, kas radījuši papildu noslogojumu dalībvalstu labklājības sistēmai un nopietni ietekmējuši iekšējā tirgus darbību sakarā ar ārkārtas ierobežojumiem, kurus dalībvalstis ieviesušas, lai ierobežotu Covid-19 uzliesmojumu, Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī atzinīgi vērtēja “Atveseļošanas ceļvedi” ar spēcīgu ieguldījumu komponentu, aicināja izveidot Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu un uzdeva Komisijai analizēt vajadzības, lai varētu novirzīt resursus vissmagāk skartajām Savienības nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, vienlaikus precizējot arī saikni ar daudzgadu finanšu shēmu 2021. līdz 2027. gadam.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/2221 (4) atbrīvo papildu resursus, lai atbalstītu dalībvalstu darbības krīzes seku novēršanā Covid-19 uzliesmojuma kontekstā un sagatavotu sociālu, noturīgu un ilgtspējīgu ekonomikas un sabiedrības atveseļošanos. Lai efektīvi reaģētu uz Covid-19 uzliesmojuma sociālo ietekmi uz vistrūcīgākajām personām, minētā regula paredz papildu resursu piešķiršanu Fondam, ja dalībvalsts tā izlemj un saskaņā ar tās vajadzībām. To darot, dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība vistrūcīgāko personu skaita pieaugumam kopš Covid-19 uzliesmojuma, jāņem vērā Eiropas Sociālā fonda (ESF) būtiskā loma nabadzības izskaušanā un cīņā ar sociālo atstumtību un jāsaglabā ESF darbotiesspēja. Turklāt ir jānosaka maksimālie apjomi attiecībā uz papildu resursu piešķiršanu dalībvalsts tehniskajai palīdzībai. Ņemot vērā papildu resursu sagaidāmo ātro izlietošanu, programmu slēgšanas brīdī būtu jāatceļ arī saistības, kas attiecas uz minētajiem papildu resursiem.

(7)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (5) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(8)

Pieņemot pasākumus Savienības budžeta aizsardzībai, ir būtiski, lai galīgo saņēmēju un labuma guvēju leģitīmās intereses būtu pienācīgi aizsargātas.

(9)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi nolūkā ātri īstenot darbības krīzes seku novēršanai, ņemot vērā ar Covid-19 uzliesmojumu saistītās krīzes ietekmi uz nabadzību un sociālo atstumtību, un sagatavoties sociālai, noturīgai un ilgtspējīgai ekonomikas un sabiedrības atveseļošanai, ir jānodrošina lielāks priekšfinansējuma maksājums, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar papildu resursiem. Priekšfinansējuma apmēram būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi, lai pēc iespējas drīz nodrošinātu avansa maksājumus saņēmējiem nolūkā sniegt tiem tūlītēju atbalstu un ātri atlīdzinātu saņēmējiem pēc maksājuma pieprasījumu iesniegšanas.

(10)

Lai mazinātu slogu valstu budžetiem saistībā ar darbībām krīzes seku novēršanai Covid-19 uzliesmojuma kontekstā un lai sagatavotos sociālai, noturīgai un ilgtspējīgai ekonomikas un sabiedrības atveseļošanai, ir lietderīgi, ka dalībvalstīm izņēmuma kārtā tiek sniegta iespēja pieprasīt piemērot līdzfinansējuma likmi līdz 100 % apmērā atbalstam no papildu resursiem.

(11)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var ātri pielāgot Fonda paredzētos pasākumus, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus, kas precizētu tehniskās palīdzības darbības jomu.

(12)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (6) un ievērojot tajā piešķirto resursu limitus, pasākumi atbilstīgi šim Fondam būtu jāveic, lai risinātu Covid-19 krīzes radīto bezprecedenta ietekmi. Papildu resursi būtu jāizmanto, ievērojot minētajā regulā noteiktos termiņus, kā arī ievērojot tajā un Regulā (ES) 2020/2221 paredzētos attiecīgos nosacījumus.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, reaģēt uz Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un tā sociālekonomiskajām sekām uz vistrūcīgākajām personām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet paredzamās darbības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Ņemot vērā ar Covid-19 uzliesmojuma saistītās situācijas steidzamību, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(15)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (7) 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumi Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (8) vai Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (9), kas pieņemti minētā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, neattiecas uz Apvienoto Karalisti, ja šie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finansiālās saistības. Atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 6.a pantu 2021. un 2022. gadam finansē no Savienības pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanas, kas ietekmētu Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Tādēļ minētais atbalsts nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei vai tās iekšienē.

(16)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 223/2014 būtu attiecīgi jāgroza,