(1)

Komisija 2009. gada 18. maijā saņēma sūdzību no SES Astra S.A. (“Astra”). Sūdzība attiecās uz apgalvojumu par valsts atbalsta shēmu, ko Spānijas iestādes pieņēmušas attiecībā uz pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās. Astra apgalvoja, ka shēma uzskatāma par nepaziņotu un tādējādi nelikumīgu atbalstu, kā rezultātā tika izkropļota konkurence starp satelīta un zemes apraides platformām.

(2)

Apstrīdētā shēma ir paredzēta 2005. gada 14. jūnija Likumā 10/2005 par steidzamiem pasākumiem zemes ciparu televīzijas veicināšanai, kabeļtelevīzijas liberalizācijai un plurālisma atbalstīšanai (2). Citi tiesību akti par pāreju uz zemes ciparu pārraides procesu cita starpā ietver Karaļa 2005. gada 29. jūlija Dekrētu 944/2005, ar ko apstiprina Valsts tehnisko plānu par zemes ciparu televīziju (3)(“Valsts tehniskais plāns”); Karaļa 2005. gada 29. jūlija Dekrētu 945/2005, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus par zemes ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanu (4); 2005. gada 29. jūlija Rīkojumu ITC 2476/2005, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus un noteikumus par zemes ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanu (5), kā arī Karaļa 2006. gada 28. jūlija Dekrētu 920/2006, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus par radio un kabeļtelevīzijas apraides nodrošināšanu (6).

(3)

Komisija 2010. gada 29. septembra vēstulē paziņoja Spānijas Karalistei, ka par attiecīgo atbalstu visai Spānijas teritorijai, izņemot Kastīlijas-Lamančas (Castilla-La Mancha) reģionu, par ko tika sākta atsevišķa izmeklēšana (7), ir nolēmusi sākt formālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā. Komisijas lēmums par procedūras sākšanu (“lēmums par procedūras sākšanu”) 2010. gada 14. decembrī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par attiecīgo pasākumu.

(4)

Pēc termiņa pagarinājuma Spānija 2011. gada 30. novembra vēstulē iesniedza lēmumā par procedūras sākšanu prasītās piezīmes. Papildus centrālajai valdībai piezīmes un atbildes uz lēmumā par procedūras sākšanu uzdotajiem jautājumiem sniedza Astūrijas (Asturias), Aragonas (Aragón), Basku zemes (el País Vasco), Kastīlijas un Leonas (Castilla y León), Kastīlijas-Lamančas (9), Estremaduras (Extremadura), Galisijas (Galicia), Larjohas (la Rioja), Madrides (Madrid) un Mursijas (Murcia) iestādes.

(5)

Komisija saņēma piezīmes arī no Radiodifusion Digital SL (Radiodifusión) (2011. gada 11. janvāra vēstule), Grupo Antena 3 un UTECA (Union de Televisiones Comerciales Asociadas) (2011. gada 28. janvāra vēstules), Gestora La Sexta (2011. gada 31. janvāra vēstule), Abertis Telecom SA (kopš 2015. gada 1. aprīļaCellnex Telecom S.A., turpmāk “Abertis” vai “Cellnex”) (2011. gada 2. februāra vēstule), Astra un Telecinco (2011. gada 4. februāra vēstules). Komisija 2011. gada 19. janvāra un 9. februāra vēstulē nosūtīja šos apsvērumus Spānijai, kurai tika dota iespēja atbildēt. Spānija iesniedza piezīmes 2011. gada 22. februāra un 2011. gada 14. marta vēstulē.

(6)

Izmeklēšanas laikā notika vairākas sanāksmes – Komisijas un Spānijas sanāksme 2011. gada 11. un 12. aprīlī, Komisijas un Astra sanāksme 2011. gada 14. aprīlī, Komisijas un Abertis sanāksme 2011. gada 5. maijā un Komisijas un UTECA sanāksme 2011. gada 5. jūlijā. Pēc tam kad Spānija vairākas reizes pēc savas iniciatīvas bija iesniegusi informāciju, tostarp Basku zemes 2011. gada 24. februāra apsvērumus, tai 2012. gada 14. februāra vēstulē tika izteikts oficiāls informācijas pieprasījums. Pēc termiņa pagarinājuma Spānija atbildēja 2012. gada 16. aprīļa vēstulē un pēc tam 15., 19. un 25. jūnija vēstulē. Tā kā joprojām nebija iesniegta visa informācija, Komisija 2012. gada 9. augustā pieprasīja papildu informāciju. Pēc termiņa pagarinājuma Spānija atbildēja 2012. gada 10. oktobra vēstulē un pēc tam 2012. gada 30. oktobra vēstulē.

(7)

Abertis pēc savas iniciatīvas 2011. gada 22. jūnijā un 2012. gada 25. jūlijā iesniedza papildu informāciju. Astra sniedza papildu informāciju 2011. gada 21. jūlija, 16. maija, 8. septembra un 11. novembra vēstulē, un visas vēstules tika nosūtītas Spānijai, lai tā varētu sniegt piezīmes.

(8)

Komisija 2013. gada 19. jūnijā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (10) (“1999. gada Procedūras regula”) 7. pantu pieņēma Lēmumu 2014/489/ES (11) (“2013. gada lēmums”). 2013. gada lēmuma 1. pantā noteikts, ka valsts atbalsts, kas zemes televīzijas platformas operatoriem piešķirts zemes ciparu televīzijas (DTT) tīkla ieviešanai, uzturēšanai un ekspluatācijai II zonā, tika īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un ka šis atbalsts, izņemot to atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tehnoloģiskās neitralitātes kritērijam, nav saderīgs ar iekšējo tirgu. 2013. gada lēmuma 3. pantā tika pieprasīts atgūt no DTT operatoriem minēto nesaderīgo atbalstu neatkarīgi no tā, vai šie operatori ir tiešie vai netiešie atbalsta saņēmēji.

(9)

Pēc 2013. gada lēmuma pieņemšanas Komisijas dienesti palīdzēja Spānijai izstrādāt veidnes paraugu tehnoloģiski neitrāliem konkursiem. Veidni pabeidza 2014. gada 14. oktobrī. Komisijas dienesti piešķīra Spānijai laiku līdz 2014. gada 31. oktobrim, lai visi attiecīgie Spānijas autonomie reģioni un pilsētas izsludinātu jaunus, tehnoloģiski neitrālus konkursus, izmantojot šo veidni. Šis nosacījums nav izpildīts, kā izklāstīts 2.3. iedaļā.

(10)

Spānija un daži labuma guvēji iesniedza Vispārējā tiesā dažādas prasības par 2013. gada lēmuma anulēšanu. Vispārējā tiesa 2015. gada 26. novembrī noraidīja visas šīs prasības, atstājot spēkā 2013. gada lēmumu (12). Pēc tam par Vispārējās tiesas spriedumiem tika iesniegtas apelācijas sūdzības Tiesā. Tiesa noraidīja Spānijas, Basku zemes un Itelazpi, Katalonijas un CTTI, Navarra de Servicios y Tecnologías, Cellnex Telecom un Retevisión apelācijas sūdzības (13). Tomēr 2017. gada 20. decembrī pēc Galisijas autonomā apgabala un Retegal apelācijas sūdzības Tiesa atcēla attiecīgo Vispārējās tiesas spriedumu (14) un anulēja 2013. gada lēmumu (15), jo Komisija nebija pamatojusi attiecīgā pasākuma selektivitāti.

(11)

Pēc 2013. gada lēmuma anulēšanas Astra pēc savas iniciatīvas iesniedza dažādus apsvērumus (2018. gada 22. un 30. janvārī, 2018. gada 29. maijā, 2018. gada 15. jūnijā un 2019. gada 11. janvārī), paužot viedokli par anulēšanas sekām. Izmeklēšanas gaitā pēc pušu iniciatīvas notika vairākas sanāksmes: Komisijas un Cellnex sanāksme 2018. gada 28. jūnijā, Komisijas un Astra sanāksme 2018. gada 19. septembrī, Komisijas un Spānijas sanāksme 2018. gada 16. oktobrī. Spānija 2018. gada 31. oktobrī sniedza pārskatu par konkursa procedūrām un citiem pasākumiem, ko veica autonomie apgabali pēc 2013. gada lēmuma. Komisija 2018. gada 14. decembra vēstulē no Spānijas pieprasīja papildu informāciju. Spānija iesniedza papildu informāciju 2019. gada 19. februārī. Spānija 2019. gada 19. martā nosūtīja Komisijai Basku zemes 2019. gada 4. februāra apsvērumus. Komisija 2019. gada 4. aprīlī nosūtīja pieprasījumu Spānijai sniegt informāciju, uz ko Spānija atbildēja 2019. gada 10. maijā. Komisija 2019. gada 26. aprīlī nosūtīja pieprasījumus sniegt papildu informāciju, aicinot Spāniju, Itelazpi, Cellnex, Retevisión, CTTI, Navarra de Servicios y Tecnologias, SA, Retegal un Astra paust viedokli par pasākumu selektivitāti, ņemot vērā Tiesas spriedumu lietā C-70/16 P. Astra atbildi uz informācijas pieprasījumu iesniedza 2019. gada 27. maijā, savukārt Cellnex un Itelazpi – 2019. gada 13. jūnijā. Spānija atbildi uz šo informācijas pieprasījumu iesniedza 2019. gada 14. jūnijā. Komisija 2020. gada 1. oktobrī nosūtīja Spānijas iestādēm pieprasījumu sniegt informāciju, lūdzot atjaunināt informāciju par pasākumiem, kas īstenoti pēc 2013. gada lēmuma. Spānija savu atbildi uz pēdējo informācijas pieprasījumu iesniedza 2020. gada 19. oktobrī un 2021. gada 5. februārī.

(12)

Sūdzības iesniedzējs ir satelītu platformas operators. SES ASTRA (“Astra”), ko 1985. gadā izveidoja kā Société Européenne des Satellites (SES), bija pirmais privātais satelītu operators Eiropā. Astra nodrošina ASTRA Satellite System ekspluatāciju. Šī sistēma piedāvā vispusīgu apraides un platjoslas risinājumu kopumu klientiem Eiropā un ārpus tās. Astra tieši pārraida radio un televīzijas programmas vairākiem miljoniem mājsaimniecību, kā arī nodrošina piekļuvi internetam un tīkla pakalpojumus publiskajām iestādēm, lielām korporācijām, MVU un individuālām mājsaimniecībām.

(13)

Sūdzībā Astra apgalvo, ka valdības un autonomo apgabalu ieviestie pasākumi attālajās un mazāk urbanizētajās Spānijas teritorijās neatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam, jo, tos īstenojot, pieņemts, ka zemes pārraide ir vienīgais risinājums, ar ko tīklu pielāgot ciparu formātam. Astra īpaši atsaucas uz Kantabrijas (Cantabria) gadījumu. Pamatojoties uz 2008. gada janvārī izsludināto konkursu par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu visā Kantabrijas teritorijā, Kantabrijas reģionālā valdība uzņēmumam Astra uzticēja pārraidīt bezmaksas kanālus ar tā platformas starpniecību. Tomēr 2008. gada novembrī reģionālā valdība šo līgumu izbeidza. Astra uzskata, ka iestādes izbeidza līgumu tikai pēc tam, kad uzzināja par centrālās valdības plānu finansēt zemes analogā tīkla modernizēšanu. Kantabrijas iestādes 2008. gada 7. novembra vēstulē gan paskaidroja, ka līgums tika izbeigts tāpēc, ka centrālā valdība attiecīgajā periodā bija pieņēmusi lēmumus par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu tādā veidā, ka tiktu aptverta visa Spānija (16). Tāpēc Kantabrijas gadījums varētu liecināt, ka, pirmkārt, Astra varēja konkurēt tirgū, un, otrkārt, centrālās valdības lēmumu dēļ šāda konkurence nebija iespējama.

(14)

Šī lieta attiecas uz apraides nozari, kurā dažādos apraides pakalpojumu produktu ķēdes līmeņos darbojas daudzi tirgus dalībnieki.

(15)

“Televīzijas raidorganizācijas” ir televīzijas kanālu redaktori, kuri iegādājas vai uz vietas sagatavo televīzijas saturu un to nodod kanāliem. Tad kanālus dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot dažādas platformas (piemēram, satelītu, DTT, kabeļtelevīziju, IPTV). Spānijā likumdevējs apraides pakalpojumus uzskata par sabiedrisku pakalpojumu, tāpēc to sniedz gan televīzijas raidorganizācijas (Radiotelevisión Española, RTVE), kas pieder valstij, gan privātas televīzijas raidorganizācijas, kas noslēgušas koncesiju ar valsti (17). Par tā dēvētajiem “bezmaksas” (FTA) kanāliem skatītājiem nav jāmaksā. Lai nodrošinātu sabiedrībai reālus ieguvumus no šā sabiedriskā pakalpojuma, tiesību aktos ir paredzēti minimālā pārklājuma pienākumi gan attiecībā uz publiskajām televīzijas raidorganizācijām uzticēto pārraidi, gan attiecībā uz privātajiem operatoriem, kuri ir koncesijas turētāji. Tāpēc publiskajām televīzijas raidorganizācijām ir pienākums nodrošināt televīzijas pārklājumu vismaz 98 % Spānijas iedzīvotāju, savukārt privātajām televīzijas raidorganizācijām jāaptver vismaz 96 % iedzīvotāju. Spānijā nacionālajām televīzijas raidorganizācijām nepieder nacionālais apraides tīkls. Tāpēc tās ar platformas operatoriem slēdz līgumus, lai nodrošinātu satura pārraidi un izpildītu pārklājuma pienākumus.

(16)

“Platformas operatori” (vai tīkla operatori) (18) ir privāti vai publiski kontrolētas struktūras, kuras nodrošina vajadzīgās infrastruktūras darbību (piemēram, tās transportē un pārraida signālu), lai televīzijas raidorganizāciju sagatavotie kanāli būtu pieejami sabiedrībai. Platformas operatori var arī ieviest vajadzīgo infrastruktūru un nodrošināt aparatūru. Televīzijas nozares darbības sākumposmā vienīgā pieejamā platforma bija zemes analogā platforma. Uzlabojoties tehnoloģijām, tirgū ir pieejams lielāks skaits platformu, proti: satelītu platforma, kabeļu platforma un nesen IPTV (19), kas televīzijas signāla pārraidei izmanto platjoslas savienojumu.

(17)

“Aparatūras piegādātāji” ir dažādu platformu izveidei vajadzīgo infrastruktūras daļu un ierīču ražotāji vai uzstādītāji.

(18)

Izmantojot zemes apraidi, televīzijas signālu no televīzijas studijas nosūta uz pārraides (galvgaļa) centru, kura īpašnieks un ekspluatācijas nodrošinātājs parasti ir tīkla operators. Pēc tam signālu no pārraides (galvgaļa) centra nosūta un pārraida uz apraides centriem, kurus vada tīkla operators (piemēram, uz torni). Dažkārt signālu nosūta, izmantojot satelītu. Visbeidzot, signālu no apraides centriem pārraida mājsaimniecībām. Lai zemes analogo tīklu pielāgotu ciparu formātam, ir jānomaina uz zemes uzstādītie raidītāji. Taču, tā kā ciparu signāla diapazons ir mazāks par analogā signāla diapazonu un tāpēc jaunajai tehnoloģijai ir vajadzīgs vairāk kapilārveidīgu tīklu, atsevišķos gadījumos, lai uzturētu pārklājumu nemainīgu vai to paplašinātu, jāizveido arī jauni pārraides centri.

(19)

Izmantojot satelītu apraidi, signālu nosūta uz pārraides (galvgaļa) centru, pēc tam pārsūta uz satelītu, kas to pārraida mājsaimniecībām. Alternatīvā gadījumā, ja televīzijas studijai būtu pieejamas vajadzīgās ierīces, signālu uzreiz varētu nosūtīt no televīzijas studijas tieši satelītam. Skatītājam ir vajadzīga satelītšķīvja antena un dekoders. Lai palielinātu satelīta pārklājumu reģionā, lietotāju mājās jāuzstāda zemes aprīkojums.

(20)

Satelītu platformas ģeogrāfiskais pārklājums varētu aptvert gandrīz 100 % Spānijas teritorijas, savukārt zemes platformas – aptuveni 98 % Spānijas teritorijas.

(21)

Izmeklējamais pasākums jāvērtē, ņemot vērā iepriekš vai pašreiz veikto zemes, satelīta un kabeļa platformu apraides pielāgošanu ciparu formātam. Salīdzinot ar analogo apraidi, ciparu formāta apraide nodrošina lielāku pārraides jaudu, jo tiek efektīvāk izmantots radiofrekvenču spektrs. Pāreja uz ciparu tehnoloģiju ir īpaši svarīga zemes apraides jomā, jo tās frekvenču spektrs ir ierobežots. Savukārt satelīta pārraides priekšrocība ir tāda, ka tā notiek pavisam citā frekvenču joslā, kurā frekvenču netrūkst.

(22)

Līdz ar pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju atbrīvosies liels augstas kvalitātes radiofrekvenču spektrs un kļūs pieejama “digitālā dividende”, ko varēs izmantot elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām. Digitālā dividende, jo īpaši 790–862 MHz (“800 MHz frekvenču josla”) frekvences, var uzlabot elektronisko sakaru nozares darbību, būtiski ietekmēt konkurētspēju un izaugsmi, kā arī nodrošināt visdažādākos ieguvumus sociālajā un kultūras jomā (20).

(23)

“Digitālo dividendi” var iegūt, vai nu aizstājot zemes platformu ar citu platformu, vai arī no analogās apraides pārejot uz zemes ciparu apraidi. Ir iespējams paredzēt arī kombinētu risinājumu, kurā apvienotas dažādas platformas (21).

(24)

Tomēr zemes apraides gadījumā frekvenču trūkums ir problēma pat pēc pielāgošanas ciparu formātam. Par to liecina fakts, ka neilgi pēc tam, kad 2010. gada aprīlī tika pabeigta pāreja no analogās televīzijas uz ciparu televīziju, Spānijas valdībai nācās pārvietot televīzijas raidorganizācijas no 800 MHz frekvenču joslas uz citu. Televīzijas raidorganizācijām piešķirto DTT programmu bloku pārvietošana radīja papildu izmaksas un vajadzību pēc papildu valsts atbalsta, ko Komisija atzina par nesaderīgu (22). Turklāt Spānija atbalsta 700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanu, izmantojot zemes televīzijas pakalpojumus, izmaksājot kompensāciju mājsaimniecībām un televīzijas pakalpojumu sniedzējiem. No vienas puses, pasākums paredz kompensāciju daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem par izmaksām, kas radušās, pielāgojot televīzijas uztveršanas ierīces. Kopējais budžets ir 150 miljoni EUR. No otras puses, pasākums paredz kompensāciju privātajiem televīzijas pakalpojumu sniedzējiem par izmaksām, kas radušās, pielāgojot apraides pārraides sistēmas. Kopējais budžets ir 10 miljoni EUR (23).

(25)

Televīzijas apraides jomā zemes ciparu formāta pārraidi nākotnē varētu aizstāt ar platjoslas tehnoloģiju, jo nākamās paaudzes tīkli (NGA) varētu kļūt par vadošo pārraides tehnoloģiju. Tomēr pašreiz šādu NGA tīklu ģeogrāfiskais pārklājums Spānijā nav visaptverošs.

(26)

Pašlaik Spānijā darbojas četras apraides platformas: DTT – zemes ciparu tehnoloģija (DVB-T), satelītu platforma (DVB-S), kabeļu platforma (DVB-C) un IPTV. DTT ir galvenā Spānijas publisko bezmaksas un privāto kanālu platforma (24). Galvenais zemes tīkla operators ir Abertis, kas kontrolē arī satelītu operatoru Hispasat. Tirgū darbojas arī vairāki vietējie telesakaru operatori, kuri pārraida DTT signālus un parasti ir saistīti ar Cellnex nacionālo tīklu. Savukārt maksas televīzijas kanālus galvenokārt pārraida, izmantojot satelītu, kabeli vai IPTV. Galvenie satelītu operatori ir Astra un Hispasat.

(27)

Lai reglamentētu tīkla pielāgošanu ciparu formātam un no tās izrietošo pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju, Spānija 2005.–2009. gadā pieņēma regulatīvo pasākumu kopumu attiecībā uz zemes tīklu (aprakstīts 2.2. iedaļā). Spānijas centrālās iestādes sadalīja Spānijas teritoriju trīs zonās:

(28)

Izmeklējamo shēmu veido sarežģīta sistēma. Sistēmas pamatā ir tiesību normas, ko Spānijas centrālās iestādes ieviesušas kopš 2005. gada. Saskaņā ar minētajām normām valsts atbalstu DTT ieviešanai II zonā 2008.–2009. gadā piešķīra autonomie apgabali un pilsētu padomes, kuras atbalsta saņēmējiem novirzīja gan centrālā budžeta, gan sava attiecīgā budžeta līdzekļus. Turklāt kopš 2009. gada autonomie apgabali piešķīra pastāvīgu atbalstu tīklu uzturēšanai un ekspluatācijai II zonā.

(29)

Pāreju uz ciparu televīzijas tehnoloģiju sāka reglamentēt ar 2005. gada 14. jūnijā pieņemto Likumu 10/2005 (26). Tajā norādīts, ka jāveicina pāreja no analogās televīzijas uz zemes ciparu tehnoloģiju, un prasīts, lai valdība īstenotu attiecīgus pasākumus pārejas nodrošināšanai.

(30)

Ņemot vērā šo pilnvarojumu, Ministru padome ar Karaļa Dekrētu 944/2005 apstiprināja Valsts tehnisko plānu, kurā noteikts, ka analogā televīzija Spānijā jāatslēdz 2010. gada 3. aprīlī.

(31)

Valsts tehniskajā plānā privātajām televīzijas raidorganizācijām noteikts pienākums to attiecīgajās teritorijās līdz attiecīgajam datumam nodrošināt pārklājumu 96 % (27) iedzīvotāju, savukārt publiskajām televīzijas raidorganizācijām prasīts līdz tam pašam datumam nodrošināt pārklājumu 98 % attiecīgo teritoriju iedzīvotāju.

(32)

Televīzijas raidorganizācijām I zonā bija pienākums nodrošināt zemes ciparu televīzijas pārklājumu šim iedzīvotāju procentam, un tām bija jāsedz izmaksas par tīkla pielāgošanu ciparu formātam. Tāpēc valsts atbalsts minētajā zonā nebija vajadzīgs.

(33)

Attiecībā uz II un III zonu Valsts tehniskā plāna divpadsmitajā papildnoteikumā bija paredzēta iespēja, ka vietējās un reģionālās iestādes paplašinās pārklājumu, lai to nodrošinātu 96–100 % iedzīvotāju. Saistībā ar to Valsts tehniskajā plānā ir skaidri pieminēta zemes ciparu televīzija (DTT) un paredzēti seši nosacījumi, kas vietējām iestādēm jāievēro, paplašinot tīkla pārklājumu. Saskaņā ar e) nosacījumu vietējam uzstādītajam aprīkojumam jāatbilst Valsts tehniskajam plānam par zemes ciparu televīziju.

(34)

Tāpēc 2007. gada 7. septembrī Ministru padome apstiprināja Valsts plānu pārejai uz zemes ciparu televīziju (“Pārejas plāns”) (28), ar ko īsteno Valsts tehnisko plānu. Pārejas plānā Spānijas teritorija ir iedalīta deviņdesmit tehniskās pārejas projektos (29), un katram projektam ir noteikts analogās apraides atslēgšanas termiņš.

(35)

Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrija (“MITyC”) 2008. gada 29. februārī pieņēma lēmumu, kura mērķis bija uzlabot telesakaru infrastruktūru, kā arī noteikt finansējuma kritērijus un sadalījumu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem, īstenojot plānu Avanza 2008. gadam (30), paredzēts izveidot informācijas sabiedrību. Ar minēto lēmumu apstiprinātais budžets bija 558 miljoni EUR, un vienu tā daļu piešķīra platjoslas attīstībai, bet otru – televīzijas pielāgošanai ciparu formātam attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās, uz kurām neattiecas tiesību aktos paredzētie komerciālo televīzijas raidorganizāciju pienākumi (31). Šīs zonas pielāgošana ciparu formātam bieži tika dēvēta par “pārklājuma paplašināšanu”. Lai to īstenotu, jau noslēgtajiem 2006. gada pamatlīgumiem (32) pievienoja vairākus papildinājumus, kurus laikposmā no 2008. gada jūlija līdz novembrim parakstīja MITyC un autonomie apgabali (“2006. gada pamatlīgumu papildinājumi”, ko Spānijas “Oficiālajā Vēstnesī” publicēja atsevišķi par katru autonomo apgabalu). Visi autonomie apgabali izmanto vienādu 2006. gada pamatlīgumu papildinājuma veidni ar dažām nelielām atšķirībām. 2006. gada pamatlīgumu papildinājumos ir atsauce ir plānu Avanza, Pārejas plānu un Karaļa Dekrētu 944/2005 par Valsts pārejas plānu par zemes ciparu televīziju. Vairumā gadījumu šajos līgumos zemes ciparu tehnoloģija ir norādīta kā vienīgā finansējamā tehnoloģija. Līgumu rezultātā MITyC nodeva līdzekļus visiem autonomajiem apgabaliem, kuri apņēmās procesa atlikušās izmaksas segt no savu budžetu līdzekļiem. Papildinājumos vietējām iestādēm arī noteikts pienākums ievērot Valsts tehniskā plāna divpadsmito papildnoteikumu.

(36)

Savukārt Ministru padome 2008. gada 17. oktobrī piekrita piešķirt papildu 8,72 miljonus EUR DTT pārklājuma paplašināšanas pabeigšanai, lai varētu īstenot 2009. gada pirmajā pusgadā pabeidzamos pārejas projektus, t. i., Pārejas plāna I posmu. Finansējumu piešķīra 2008. gada decembrī pēc MITyC un autonomo apgabalu jauno pamatlīgumu (“2008. gada pamatlīgumi”) parakstīšanas. Šie līgumi attiecas uz iepriekš minēto finansējumu (8,72 miljoniem EUR), un to nosaukums ir “Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrijas un (..) autonomo apgabalu sadarbības pamatlīgums par Valsts plāna pārejai uz DTT izstrādi”. Tajos uzskaitītas darbības, ko finansēs centrālās un reģionālās iestādes, lai nodrošinātu pašreizējam analogās televīzijas pārklājumam līdzvērtīgu ciparu televīzijas pārklājumu. Šīs darbības ir saistītas ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu.

(37)

2009. gada 23. februārī tika pieņemts Karaļa Dekrēts 1/2009 par steidzamiem pasākumiem telesakaru jomā (33). Karaļa Dekrēts 1/2009 apstiprina, ka pārklājuma paplašināšanu II zonā ir paredzēts veikt, izmantojot vienīgi zemes ciparu tehnoloģiju: Karaļa Dekrēta 2. pants papildina Likumu 10/2005 ar jaunu noteikumu, kurā teikts, ka “piekļuve šiem kanāliem, ko izplata satelīta pārraides sistēma(-as), ir vienīgi iedzīvotājiem teritorijās, kur pēc pārejas uz zemes ciparu televīziju valsts līmeņa zemes ciparu televīzijas pakalpojums netiks nodrošināts”. Turklāt minētā dekrēta preambulā teikts, ka pārklājuma paplašināšana, ko finansē iestādes, II zonā tiek veikta, izmantojot vienīgi zemes tehnoloģiju. Citiem vārdiem sakot, Karaļa dekrētā pieņemts, ka I un II zonā tiek izmantota tikai zemes tehnoloģija (34).

(38)

Ministru padome 2009. gada 29. maijā apstiprināja sadales kritērijus attiecībā uz 52 miljonus EUR lielo DTT pārejas pasākumu finansējumu, ar kuru bija paredzēts finansēt Pārejas plāna II un III posma ietvaros īstenojamos pārklājuma paplašināšanas projektus (35). Ministru padomes līgumā ir noteikta tieša saistība ar Pārejas plānu, jo tajā paredzēts, ka, “lai īstenotu Valsts plānā pārejai uz DTT izvirzīto mērķi, proti, nodrošinātu tādu DTT pārklājumu, kas būtu līdzvērtīgs esošajam zemes televīzijas pārklājumam, kuru nodrošina ar analogo tehnoloģiju, ir vajadzīgs publisko iestāžu finansiāls atbalsts” un ka “šīs sadarbības īstenošanu oficiāli reglamentēs Valsts plānā pārejai uz DTT satvarā” .

(39)

Visbeidzot, laikposmā no 2009. gada oktobra līdz decembrim 2008. gada pamatlīgumu papildinājumus (minēti 36. apsvērumā), tostarp informāciju par Pārejas plāna II un III posmā paredzētās pārklājuma paplašināšanas finansējumu, publicēja Spānijas “Oficiālajā Vēstnesī”. Minētajos papildinājumos ir noteikts, kas būtu jāsaprot ar “pārklājuma paplašināšanas pasākumu”, skaidri atsaucoties vienīgi uz zemes tehnoloģiju (tomēr formāli neizslēdzot citu tehnoloģiju izmantošanu) (36).

(40)

Pēc 2008. gada pamatlīgumu un iepriekšminēto papildinājumu (37) publicēšanas autonomo apgabalu valdības sāka pārklājuma paplašināšanu. Tās vai nu pašas organizēja publiskus konkursus, vai arī uzticēja paplašināšanu un/vai konkursa rīkošanu publiskam uzņēmumam. Par subsīdijām tika panākta daļēja vienošanās ar MITyC, tāpēc tās finansēja ar centrālā budžeta līdzekļiem (sk. 35.–38. apsvērumu) un daļēji finansēja paši autonomie apgabali. Atsevišķos gadījumos paplašināt pārklājumu autonomie apgabali pilnvaroja pašvaldību padomes.

(41)

Pārklājuma paplašināšanas konkursi nozīmēja, ka konkursa uzvarētājam uzticēja nodrošināt (nereti izveidot) darbspējīgu DTT tīklu. Veicamie uzdevumi ietvēra tīkla izstrādi un ar to saistītos inženiertehniskos darbus, signāla pārraidi, tīkla izvietošanu, kā arī vajadzīgā aprīkojuma piegādi. Pārklājuma paplašināšanas konkursi papildus līgumam par darbspējīga DTT tīkla nodrošināšanu parasti ietvēra arī vajadzīgā aprīkojuma piegādi (un dažos gadījumos aprīkojuma nodrošināšanu bez jebkādām izmaksām tīkla operatoram). Turklāt pārklājuma paplašināšanas konkursos bieži tika iekļauti papildu līgumi, kas saistīti ar pārraides centru pielāgošanu ciparu formātam vai jaunu pārraides centru izveidi (piemēram, mājokļu pielāgošanas darbi, energoapgāde, “stingra apkope”, līzinga līgumi, pētījumi drošuma un veselības jomā). Pārējie konkursu veidi bija konkursi par aparatūras piegādi, kurus rīkoja jau izveidotiem tīkliem. Konkursa uzvarētājam bija jāmodernizē tīkls ar vajadzīgo aprīkojumu, t. i., jāpiegādā, jāuzstāda un jāaktivizē aprīkojums.

(42)

Lielākoties konkursu rīkotājiestādes tieši, t. i., nosakot konkursa uzdevumu (38), un netieši, proti, tehnisko specifikāciju vai finansējamā aprīkojuma aprakstā (39), atsaucās uz zemes tehnoloģiju un DTT. Nedaudzajos gadījumos, kuros tika skaidri minēta satelītsakaru tehnoloģija, rīkotājiestādes atsaucās uz satelītšķīvjiem satelīta signāla uztveršanai zemes torņos (40) vai uz aprīkojumu ciparu televīzijas pieejamības nodrošināšanai III zonā (41). Pavisam nedaudzus konkursus var uzskatīt par tehnoloģiski neitrāliem. Šie tehnoloģiski neitrālie konkursi tika veidoti tā, lai – neraugoties uz Spānijas valdības plāniem paplašināt pārklājumu, izmantojot vienīgi DTT, – netiktu izslēgtas citas tehnoloģijas, izņemot DTT (42). Dažas iestādes nevis publicēja uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, bet izvēlējās citu veidu, kā paplašināt DTT pārklājumu. Piemēram, Basku zeme tieši piešķīra finansiālu atbalstu reģionālajam tīkla operatoram Itelazpi. Līdzīgu risinājumu izvēlējās arī Navarra.

(43)

Kopumā 2008.–2009. gadā II zonas pārklājuma paplašināšanā ieguldīja gandrīz 163 miljonus EUR centrālā budžeta līdzekļu (daļēji aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, kurus autonomajiem apgabaliem piešķīra MITyC (43)) un 60 miljonus EUR no 16 izmeklējamo autonomo apgabalu (izņemot Kastīliju-Lamanču) budžetu līdzekļiem. Turklāt pašvaldību padomes finansēja paplašināšanu no saviem līdzekļiem aptuveni 3,5 miljonu EUR apmērā.

(44)

Pēc II zonas DTT pārklājuma paplašināšanas atsevišķi autonomie apgabali no 2009. gada sāka otro posmu un organizēja papildu konkursus vai arī noslēdza attiecīgus līgumus bez konkursa par ciparu formātam pielāgotā un paplašināšanas laikā izvietotā aprīkojuma ekspluatāciju un uzturēšanu. Atšķirībā no pārejas atbalsta šie pasākumi ir uzskatāmi par pastāvīgu atbalstu. Tā kā šie līgumi attiecas uz II zonā uzstādītā zemes tīkla ekspluatāciju un uzturēšanu, arī tie nav tehnoloģiski neitrāli. Kopumā 2009.–2011. gadā ekspluatācijas un uzturēšanas konkursos (pastāvīgais atbalsts) piešķīra vismaz 32,7 miljonus EUR.

(45)

Pēc 2013. gada lēmuma pieņemšanas daži autonomie apgabali ieviesa dažas izmaiņas pasākumos, kas saistīti ar infrastruktūras ekspluatāciju un uzturēšanu. Proti (46.–60. apsvērums):

(46)

Andalūzijā līgumslēdzēja iestāde 2014. gada 12. novembrī publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par telesakaru pakalpojumiem, kas ļautu uztvert bezmaksas nacionālos ciparu televīzijas kanālus noteiktās Andalūzijas autonomā apgabala ģeogrāfiskajās teritorijās. Konkursā 2017. gada 11. aprīlī uzvarēja U.T.E Andalucía Televisión Digital (Retevisión un Axión Infraestructuras de Telecomunicaciones, S.A.). Līgums tika parakstīts 2017. gada 9. jūnijā.

(47)

Aragonā 2016. gada 25. novembrī tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu par ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanu attālās un mazāk urbanizētās teritorijās. Konkursā 2017. gada 19. maijā uzvarēja uzņēmums Retevisión, un līgums tika parakstīts 2017. gada 26. jūnijā.

(48)

Baleāru salās uzaicinājums iesniegt piedāvājumu tika publicēts 2014. gada 14. jūlijā. Līgums tika noslēgts ar Tradia Telecom, S.A. 2014. gada 5. novembrī.

(49)

Kanāriju salās 2015. gada 28. janvārī tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par nacionālo un reģionālo ciparu televīzijas kanālu apraides pārraides pakalpojumiem attālās un mazāk urbanizētās Kanāriju salu autonomā apgabala teritorijās (konkursa dialogs). Saskaņā ar informāciju, ko Spānijas iestādes sniedza 2021. gada 5. februārī, līgumu parakstīja 2020. gada janvārī un pakalpojums darbojas no 2020. gada 3. jūlija.

(50)

Kantabrijā 2015. gada 13. maijā tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par ciparu televīzijas kanālu apraides pārraides pakalpojumiem attālās un mazāk apdzīvotās autonomā apgabala teritorijās. Konkursā 2015. gada 2. decembrī uzvarēja Retevisión, un līgums tika parakstīts 2016. gada 14. martā.

(51)

Estremadurā 2015. gada 3. aprīlī tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par telesakaru pakalpojumiem, kas ļauj izplatīt un uztvert ciparu televīzijas kanālus noteiktās Estremaduras autonomā apgabala teritorijās. Konkursā 2015. gada 30. decembrī uzvarēja Retevisión, un līgums tika parakstīts 2016. gada 15. martā.

(52)

Navarrā 2014. gada 11. novembrī tika izsludināts konkurss par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu attālās un mazāk urbanizētās teritorijās. 2019. gada 28. maijā Navarras iestādes nolēma neslēgt līgumu un izbeidza procedūru.

(53)

Larjohā 2014. gada 13. novembrī tika publicēta konkursa dialoga procedūra. Spānijas iestādes 2021. gada 5. februārī iesniedza informāciju, ka procedūra turpinās.

(54)

Astūrijas autonomais apgabals 2018. gada 28. decembrī izsludināja konkursu par aprīkojuma līdzāsatrašanos (44). Šajā konkursā 2019. gada 10. janvārī uzvarēja Retevisión. 2018. gada 19. decembrī tika izsludināts konkurss par uzturēšanas pakalpojumu līgumu. Turklāt 2018. gada 10. decembrī tika izsludināts konkurss par televīzijas kanālu apraides pārraides pakalpojumu sniegšanu Astūrijā ar Astūrijas īpašumā esošo aprīkojumu. Saskaņā ar informāciju, ko Spānijas iestādes iesniedza 2019. gada 16. janvārī, abas pēdējās konkursa procedūras turpinās.

(55)

Attiecībā uz Galisiju Spānijas iestādes informēja Komisiju, ka Galisija nevēlas finansēt II zonas operatoru veiktu ekspluatāciju un uzturēšanu un tādēļ tā neorganizēs jaunus, tehnoloģiski neitrālus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. Apraides tīkla II zonas operatoru veikta ekspluatācija un uzturēšana būtu nevis autonomo apgabalu, bet gan pašvaldību padomju ziņā.

(56)

Spānijas iestādes informēja Komisiju par to, ka Madride ir izsludinājusi konkursa procedūru par ciparu televīzijas aprīkojuma uzturēšanu. Konkursā 2019. gada 8. jūlijā uzvarēja Retevisión, un līgums tika parakstīts 2019. gada 7. augustā. Attiecībā uz Melilju un Mursiju Spānijas iestādes informēja Komisiju par to, ka konkurss netiks rīkots un ka pašvaldību padomes būs atbildīgas par uzturēšanu.

(57)

Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Spānijas, Basku zeme pēc 2013. gada lēmuma nav rīkojusi nevienu konkursa procedūru un arī negrasās to darīt. Tā vietā Basku zeme iesniedza deklarāciju par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN). Padome 2014. gada 2. decembrī apstiprināja līgumu par televīzijas kanālu pārklājuma paplašināšanas pakalpojumu Basku zemes autonomajā apgabalā.

(58)

Attiecībā uz Seūtu Spānijas iestādes informēja Komisiju par to, ka netiks rīkota konkursa procedūra, un apgalvoja, ka uz uzturēšanai paredzēto līdzekļu maksājumiem attiecas de minimis noteikumi.

(59)

Valensijas apgabalā 2017. gada janvārī tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par aprīkojuma uzturēšanu. Konkursā 2017. gada decembrī uzvarēja Retevisión, un līgums tika parakstīts 2018. gada 18. maijā. Līgums attiecas vienīgi uz aprīkojuma uzturēšanu un neietver profilaktiskas un koriģējošas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu.

(60)

Katalonijā 2018. gada 3. augustāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus (45) par audiovizuālo signālu pārraidi un izplatīšanu ar mērķi aptvert Katalonijas iedzīvotājus II zonā. Līgums tika noslēgts 2019. gadā uz vienu gadu ar iespēju pagarināt uz vēl vienu gadu.

(61)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, dažos autonomajos apgabalos sākotnējie pasākumi, kas saistīti ar atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai, tika pārtraukti no sākotnējo līgumu izbeigšanas dienas, jo stājās spēkā līgumi par jaunajiem grozītajiem pasākumiem vai par jauna juridiskā pamata ieviešanu pastāvīgajam atbalstam ekspluatācijai un uzturēšanai (kas, kā uzskata Spānija, atbilst PVTN vai de minimis).

(62)

Šis lēmums neattiecas uz jauno, grozīto pasākumu juridisko novērtējumu. Šis lēmums nekādā veidā neskar to grozīto pasākumu izvērtējumu, uz kuriem attiecas valsts atbalsta noteikumi.

(63)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija vispirms norādīja, ka aprakstītais pasākums, šķiet, atbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem, tāpēc to var uzskatīt par valsts atbalstu.

(64)

Tā kā apraides tirgum ir dažādi līmeņi, tad lēmumā par procedūras sākšanu noteiktas trīs valsts atbalsta saņēmēju kategorijas: i) tīkla operatori, ii) aparatūras piegādātāji, kuri piedalījās konkursos par pārklājuma paplašināšanai vajadzīgā aprīkojuma piegādi, un iii) televīzijas kanālu raidorganizācijas.

(65)

Komisija sākotnēji secināja, ka, piešķirot shēmā paredzēto finansējumu ar DTT platformas paplašināšanu saistīto izmaksu segšanai, shēma būtu varējusi potenciāli vai faktiski izkropļot konkurenci starp aparatūras piegādātājiem, kuri darbojas citas tehnoloģijas tirgū, un starp zemes un satelītu platformu operatoriem. Jo īpaši Komisija sākotnēji uzskatīja, ka (66.–68. apsvērums):

(66)

var rasties konkurences izkropļojumi starp dažādām platformām (zemes un satelīta), jo apstrīdētā pasākuma mērķis ir zemes pārraides centru pielāgošana ciparu formātam un ex novo uzstādīšana, neņemot vērā satelītsakaru tehnoloģiju.

(67)

Apstrīdētais pasākums var arī izkropļot konkurenci starp televīzijas raidorganizācijām. Agrāk zemes platformā parasti bija izvietotas FTA televīzijas raidorganizācijas, savukārt satelītu platformā galvenokārt atradās maksas televīzijas vai maksas raidījumu raidorganizācijas. Tomēr laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, FTA televīzijas raidorganizācijas zemes platformā sāka īstenot maksas televīzijas iniciatīvas, un satelīta televīzijas raidorganizācijas centās piekļūt FTA kanāliem, lai papildinātu savu piedāvājumu un aktīvāk konkurētu ar FTA televīzijas raidorganizācijām.

(68)

Attiecībā uz aparatūras piegādātājiem šķiet, ka apstrīdētais pasākums radīja aparatūras piegādātājiem konkurences priekšrocības (palielināta pieprasījuma veidā).

(69)

Komisija sākotnējā novērtējumā uzskatīja, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un neredzēja pamatojumu tā saderībai ar iekšējo tirgu, jo nešķita, ka šajā gadījumā būtu piemērojama kāda no paredzētajām atkāpēm.

(70)

Lai sniegtu papildu faktus, šajā lēmumā ir atsauces uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(71)

Astra atkārto savu sākotnējo nostāju, t. i., ka pasākumi pārejai uz zemes ciparu televīziju bija saskaņots plāns, kas tika izstrādāts centrālās valdības līmenī un ko īstenoja reģionālās iestādes. Taču, pat pieņemot, ka valsts atbalstu pārklājuma paplašināšanai izstrādāja, organizēja un īstenoja reģionālā līmenī, Astra uzskata, ka atbalsts ir nelikumīgs un nesaderīgs.

(72)

Attiecībā uz Kantabrijas konkursu Astra apgalvo, ka, pretēji Spānijas sniegtajai informācijai, Kantabrijas iestādēm bija pienākums saņemt televīzijas raidorganizāciju atļauju pārraidīt to kanālus ar satelītu platformu. Turklāt, lai gan televīzijas raidorganizācijas nosūtīja vēstules 2008. gada martā, Kantabrijas iestādes 2008. gada jūlijā ieteica pārējiem autonomajiem apgabaliem izmantot to izvēlēto alternatīvu ar satelītu. Ja, kā apgalvo Spānija, televīzijas raidorganizāciju nevēlēšanās izmantot satelītu platformu būtu bijis iemesls ar Astra noslēgtā līguma izbeigšanai, Kantabrijas iestādes nebūtu ieteikušas satelīta risinājumu citiem autonomajiem apgabaliem.

(73)

Par tīkla operatoriem un īpaši uzņēmumam Abertis radīto priekšrocību Astra norāda, ka, Abertis kā aparatūras piegādātājs uzvarēja aptuveni 45 % konkursu par zemes tīklu pielāgošanu ciparu formātam teritorijās, kurās bija jāpaplašina pārklājums. Tā kā Abertis ir platformas operators, tad tīkla pielāgošana ciparu formātam labvēlīgi ietekmē tā komercpiedāvājumu televīzijas raidorganizācijām, jo tagad tas bez papildu izmaksām ar DTT tīklu sasniegs gandrīz 100 % iedzīvotāju, savukārt, ja apstrīdētais pasākums nebūtu īstenots, ciparu formāta televīzija būtu nodrošināta tikai 96–98 % iedzīvotāju. Uzņēmumam Abertis nāktu par labu arī tas, ka Astra kā galvenajam alternatīvajam konkurējošajam platformas operatoram, sākot darbību Spānijas II zonas tirgū, nebūtu atbalsta punkta.

(74)

Astra arī apgalvo, ka attiecīgie pasākumi radīja Abertis papildu priekšrocības. Pirmkārt, ievērojamam Abertis zemes tīklu skaitam ir izmantots izmeklējamajiem pasākumiem piešķirtais Spānijas iestāžu finansējums, un šo tīklu ekspluatāciju nodrošina tieši Abertis. Tas īpaši attiecas uz tīkliem teritorijā, kurā RTVE (publiskajai televīzijas raidorganizācijai) ir pienākums nodrošināt signālu, bet privātajām televīzijas raidorganizācijām šāda pienākuma nav (aptuveni 2,5 % iedzīvotāju). Otrkārt, Astra apgalvo, ka valsts atbalsts radīja Abertis netiešas priekšrocības saistītajos tirgos, piemēram, transporta tirgū. Sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka izmeklējamā pasākuma rezultātā ir izkropļota konkurence III zonā (46).

(75)

Astra uzskata, ka satelīta un zemes platformas veido vienu tirgu. Maksas raidījumu un bezmaksas televīzijas nodalīšana neietekmē platformu savstarpējo konkurenci. Jau šobrīd zemes un satelītu platformas konkurē par maksas televīzijas pārraidi, jo jau tagad ir vismaz divi maksas raidījumu kanāli, kuri savu signālu piedāvā, izmantojot DTT platformu, un viens no tiem ir pieejams tikai DTT formātā. Turklāt Astra norādīja, ka visas pašreiz apstiprinātās televīzijas raidorganizācijas jau ir pieprasījušas valdībai licenci to satura pārraidei par maksu.

(76)

2019. gada 27. maijā iesniegtajos apsvērumos Astra pauda viedokli, ka attiecīgie pasākumi ir selektīvi un nevis veicina apraides darbību attīstību kopumā, bet gan ir diskriminējoši par labu zemes tīklu operatoriem. Astra paskaidro, ka, lai paplašinātu pārklājumu attālās teritorijās un lauku teritorijās, tīklu operatori, kas izmanto citas tehnoloģijas, tostarp Astra, būtu jāuzskata par tādiem, kas ir līdzīgā situācijā kā operatori, kuri izmanto zemes tehnoloģiju. Jo īpaši Astra norāda, ka dažos gadījumos (piemēram, Kantabrija, Navarra) konkursa procedūras par pārklājuma paplašināšanu tika organizētas, ievērojot tehnoloģisko neitralitāti, un satelītu platformas konkurēja ar zemes tīkla operatoriem un uzvarēja konkursā. Citās dalībvalstīs (piemēram, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Portugālē) alternatīvas platformas konkurē ar zemes platformu. Turklāt satelītu operatora Hispasat pakalpojumi tiek izmantoti tikai Spānijas III zonā. Astra norāda, ka satelītsakaru tehnoloģijas izmaksas nav konkurētnespējīgākas salīdzinājumā ar zemes tehnoloģiju. Astra uzskata, ka visi šie elementi liecina par to, ka zemes tīkla operatori un operatori, kas izmanto citas tehnoloģijas, ir salīdzināmā situācijā, ņemot vērā attiecīgo pasākumu mērķus.

(77)

Astra uzskata, ka izmeklējamie pasākumi nebija samērīgi. Uzņēmums norāda, ka, lai veiktu pāreju uz DTT, nācās ievērojami pielāgot daudzdzīvokļu ēkas un ieguldīt kabeļu infrastruktūrā. Turklāt, lai pamatotu savu argumentu, proti, ka pārklājuma paplašināšana ar satelīta palīdzību nebūtu bijusi dārgāka par zemes platformas izmantošanu, Astra atsaucās uz savu iekšējo izmaksu pētījumu, ko uzņēmums sagatavoja 2008. gada novembrī un iesniedza kopā ar sūdzību (“Astra pētījums”). Pētījumā salīdzinātas abu pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiju, t. i., zemes un satelīta, radītās izmaksas. Astra pētījumā un Spānijas un Abertis pētījumos izteiktie pieņēmumi daudzējādā ziņā atšķiras, tostarp attiecībā uz satelītšķīvju izmaksām un vajadzību iegādāties ārējas televizora papildierīces zemes ciparu televīzijas uztveršanai. Pētījuma konstatējumi lika secināt, ka pārklājuma paplašināšana ar satelīta tehnoloģiju varētu nebūt dārgāka par zemes tehnoloģijas izmantošanu. Astra arī iesniedza papildu dokumentus, lai pierādītu, ka abu tehnoloģiju uzstādīšanas un ekspluatācijas izmaksas nav ievērojami atšķirīgas.

(78)

Astra arī apgalvo, ka ierobežotas satelīta pārraižu pieejamības nodrošināšana nav šķērslis bezmaksas kanālu pārraidei. Ierobežotas piekļuves sistēmas lieto visā pasaulē, un to izmantošana nav sarežģīta (47). Turklāt Kantabrijai ierosināto ierobežotās piekļuves risinājumu apstiprināja Kantabrijas iestādes, kuras varētu noteikt, kuriem lietotājiem aktivizēt pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi pakalpojuma teritoriālās robežas kontrolēja Kantabrijas valdība. Lai to nodrošinātu, nebija vajadzīgi īpaši pielāgojumi.

(79)

Attiecībā uz pasākuma piemērotību Astra apgalvo, ka apjomradīto ietaupījumu dēļ satelītsakaru tehnoloģijas ekonomiskais izdevīgums pieaug proporcionāli ģeogrāfiskās teritorijas lielumam. Tā kā II zonā īstenotais pasākums tika sadalīts vairāk nekā 600 vietējos un reģionālos konkursos, satelītsakaru tehnoloģijas konkurences pozīcija jau sākumā bija ļoti nelabvēlīga. Tomēr, lai gan Spānijas valdība nespēja noteikt vai ierosināt, ka vienam no finansējuma piešķiršanas priekšnosacījumiem jābūt vajadzībai ņemt vērā reģionu sinerģiju, šo iespēju varēja izmantot reģioni, lai tādējādi nodrošinātu nodokļu maksātājiem visrentablāko risinājumu. Astra apgalvo, ka reģioni patiesībā to centās darīt, pirms iejaucās Spānijas centrālā valdība, atbalstot zemes tehnoloģijas izmantošanu. Tiešām, Kantabrijas iestādes, kuras par publiskā konkursa uzvarētāju atzina uzņēmumu Astra, sākumā centās par satelītu platformas izmantošanu pārliecināt arī citus reģionus, jo šādi vēl vairāk tiktu samazinātas reģiona izmaksas.

(80)

Astra atkārto, ka apstrīdētā pasākuma daļa ir uzskatāma par pastāvīgu valsts atbalstu, jo autonomo apgabalu valdības pastāvīgi finansēs II zonas vietējo tīklu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Saskaņā ar Astra aplēsēm satelīta risinājuma ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas būtu 100 000 EUR par kanālu gadā, taču, ja satelīta risinājumu būtu izvēlējušies vairāki reģioni, tās būtu bijis iespējams samazināt.

(81)

Abertis ir telesakaru infrastruktūras operators un tīkla aprīkojuma piegādātājs. Papildus citiem uzņēmumiem tam pieder arī Retevisión S.A. un Tradia S.A., kuri pārvalda telesakaru tīklus un infrastruktūru un nodrošina to ekspluatāciju.

(82)

Pirmkārt, Abertis norāda, ka izmeklējamie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Reģionālās iestādes vienkārši iegādājās preces un pakalpojumus atklātos konkursos atbilstīgi tirgus noteikumiem, un tās aizvien ir II zonas pārraides centros uzstādītā aprīkojuma īpašnieces. Tāpēc nedz finansējumu, nedz arī par šo finansējumu iegādāto ciparu tehnoloģijas aprīkojumu nenodeva ārējam saņēmējam.

(83)

Abertis arī uzskata, ka apstrīdētie pasākumi neradīja tīkla operatoriem vērā ņemamas ekonomiskas priekšrocības. Abertis apgalvo, ka tas nenodrošina II zonas vietējo tīklu ekspluatāciju (lai gan tam pieder attiecīgie pārraides centri), tāpēc tas nevar gūt tiešas priekšrocības. Otrkārt, Abertis II zonā darbojas tikai kā aparatūras piegādātājs. Treškārt, pat situācijās, kad pārraides centra modernizēšanai vajadzīgo ciparu tehnoloģijas aprīkojumu pārdeva Abertis un šis aprīkojums pēc tam tika uzstādīts pārraides centrā, kas pieder Abertis, uzņēmums neguva priekšrocību. Tas skaidrojams ar to, ka Albertis tikai izīrē attiecīgos pārraides centrus vietējo tīklu operatoriem atbilstīgi tirgus noteikumiem un tīkla pielāgošana ciparu formātam neietekmēja Abertis saņemto īres maksu. Ceturtkārt, Abertis uzstāj, ka nelielais DTT tīkla pārklājuma pieaugums par 1–2 % nerada tam ekonomiskas priekšrocības kā I zonas platformas operatoram. Visbeidzot, II zonas tīkla pielāgošana ciparu formātam neietekmē cenu, ko Abertis par pārraides pakalpojumiem var iekasēt no televīzijas raidorganizācijām, jo īpaši tāpēc, ka Abertis vairumtirdzniecības cenas regulē Spānijas regulatīvā iestāde Comisión del Mercado de Telecomunicaciones (“CMT”) (48).

(84)

Attiecībā uz II zonas vietējo tīklu operatoriem (t. i., pašvaldību padomēm) Abertis uzskata, ka ekonomiska priekšrocība nav iespējama, jo padomes nav uzskatāmas par uzņēmumiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, turklāt tās sniedz sabiedrisku pakalpojumu.

(85)

Abertis arī uzskata, ka izmeklējamais pasākums neradīja ekonomiskas priekšrocības televīzijas raidorganizācijām. Pēc II zonas tīklu pielāgošanas ciparu formātam televīzijas skatītāju skaits nepārsniedza analogās televīzijas skatītāju skaitu pirms 2005. gada, kad tika sākta pāreja uz ciparu formāta apraidi.

(86)

Abertis arī uzskata, ka apstrīdētie pasākumi neradīja būtisku ietekmi uz tīkla operatoru savstarpējo konkurenci. Tas, ka nedz Astra, nedz kāds cits privātais operators pēdējo 20 gadu laikā neizrādīja interesi par pārraides pakalpojumu sniegšanu II zonā, liecina, ka tirgus nepastāvēja un ka, lai veicinātu pakalpojumu sniegšanu, bija vajadzīga valsts iejaukšanās. Īpaši jānorāda, ka netika izkropļota satelīta un DTT operatoru konkurence, jo šīm tehnoloģijām ir dažādi tirgi. Turklāt II zonas zemes tīklu pielāgošana ciparu formātam nekādi nemainīja attiecīgo tirgu konkurences struktūru – tika veikti vienīgi vajadzīgie esošās analogās platformas tehniskās modernizēšanas darbi.

(87)

Abertis apgalvo, ka, tā kā ar II zonas tīkliem nodrošinātos apraides pakalpojumus sniedz konkrētās un izolētās teritorijās, tie neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(88)

Ja Komisija attiecīgās publiskās iestādes vai to filiāles uzskatītu par uzņēmumiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tad Abertis uzskatītu, ka finansējums II zonas pārejai uz ciparu formātu tika piešķirts kā kompensācija par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu. Saistībā ar to Abertis uzskata, ka apstrīdētie pasākumi atbilst Altmark judikatūras (49) nosacījumiem un neietver valsts atbalstu.

(89)

Savos 2019. gada 13. jūnija apsvērumos Cellnex paskaidro, ka attiecīgie pasākumi nav selektīvi un tāpēc tie nav valsts atbalsts. Tas uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi, DTT un satelītsakaru tehnoloģija nav salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā. Proti, uz DTT un satelītsakaru tehnoloģiju attiecas dažādi tiesību akti, un atšķirībā no satelītsakaru tehnoloģijas DTT piemīt sabiedriskā pakalpojuma raksturs. Zemes tehnoloģija var izmantot esošo infrastruktūru, savukārt DTT guva labumu no sinerģijas, ko radīja I zonas pielāgošana ciparu formātam. Turklāt Cellnex norāda, ka televīzijas raidorganizācijām bieži vien nav tiesību raidīt, izmantojot satelītsakarus, un tām būtu jāpanāk to savu satura tiesību pārskatīšana, kas nepieciešamas plānošanai. Tas palielinātu satura izmaksas, un satura autori varētu nevēlēties pārdot savas tiesības. Turklāt, kā liecina dažādi lietas materiālos iekļauti pētījumi, izmaksas, kas saistītas ar satelītsakariem, būtu daudz augstākas nekā izmaksas, kas saistītas ar DTT. Cellnex paskaidro, ka Astra pētījumā ir vairākas nepilnības un tāpēc Komisija nevar paļauties uz šo pētījumu.

(90)

Cellnex apgalvo, ka 2013. gada lēmuma anulēšana nozīmē lēmuma par procedūras sākšanu anulēšanu. Cellnex uzskata, ka pēc 2013. gada lēmuma anulēšanas Komisijai būtu vajadzējis pieņemt jaunu lēmumu par procedūras sākšanu, norādot iemeslus, kāpēc izmeklējamie pasākumi ir selektīvi. Cellnex apgalvo, ka tad, ja nav šāda lēmuma, tas nevar izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(91)

Abertis uzskata, ka apraides tīklu ieviešana II zonā sākās neliberalizētā apraides nozarē 1982. gadā. Tobrīd Spānijai bija likumīgs monopols zemes apraides tirgū. Ar publiskiem līdzekļiem tiek finansēta pirms nozares liberalizācijas izveidoto II zonas vietējo tīklu uzstādīšana, uzturēšana un ekspluatācija. Tāpēc izmeklējamais pasākums ir pastāvīgs un pastāvošs atbalsts.

(92)

Abertis apgalvo, ka jebkāds potenciāls valsts atbalsts būtu saderīgs saskaņā ar LESD 106. panta noteikumiem, jo tas atbilst visiem Komisijas Lēmuma 2005/842/EK (50) (“Lēmums par 86. panta 2. punktu”) nosacījumiem.

(93)

Citādi jebkāds iespējams valsts atbalsts būtu saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Pirmkārt, Spānijas iestāžu pieņemto pasākumu mērķis bija paātrināt tādu pāreju uz ciparu formātu Spānijā, kas Komisijas lēmumos par valsts atbalstu ir atzīta par vispārējas nozīmes mērķi. Otrkārt, atbalsts bija piemērots instruments, jo DTT ir piemērotāka pārklājuma paplašināšanas tehnoloģija (51). Papildus ekonomiskiem iemesliem Abertis arī norāda, ka televīzijas raidorganizācijas nelabprāt izmanto satelītu platformas, jo, iegādājoties satura tiesības uz bezmaksas programmām, tās saskaras ar ierobežojumiem. Vairumā gadījumu tās iegādājas tikai tiesības pārraidīt saturu konkrētā platformā, proti, DTT, jo ar šo tehnoloģiju ir iespējams noteikt pārraides mērķauditoriju un ģeogrāfiskos ierobežojumus. Turklāt pasākumi ir samērīgi, jo tie sedz tikai izmaksas, kas noteikti ir vajadzīgas, lai pārietu no analogās televīzijas uz ciparu televīzijas pakalpojumiem II zonā. Īstenojot apstrīdētos pasākumus, tiek segtas vienīgi izmaksas par II zonas pārraides centru pielāgošanu ciparu formātam, un to dara, iegādājoties un uzstādot ciparu tehnoloģijas aprīkojumu.

(94)

Attiecībā uz pasākuma tehnoloģisko neitralitāti Abertis norāda, ka zemes tehnoloģija nebija vienīgais Spānijas valdības izskatītais risinājums. Turklāt tika nolemts, ka III zonā piemērotākais ciparu televīzijas tehnoloģiskais risinājums ir satelītu platforma. Vēl svarīgāk, Abertis apgalvo, ka saskaņā ar iesniegtajiem izmaksu pētījumiem DTT ir uzskatāma par piemērotāko un lētāko platformu, ar ko II zonā nodrošināt tādu ciparu televīzijas pārklājumu, kas būtu līdzvērtīgs pārklājumam pirms analogās televīzijas formāta atslēgšanas (52).

(95)

Itelazpi S.A. (“Itelazpi”) ir publisks Basku zemes valdības uzņēmums, kas sniedz transporta pakalpojumus un nodrošina radio un televīzijas apraides pārklājumu. Savos 2019. gada 13. jūnija apsvērumos Itelazpi paskaidro, ka attiecīgie pasākumi nav selektīvi un tāpēc tie nav kvalificējami par valsts atbalstu. Tas paskaidro, ka, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi, DTT un satelītsakaru tehnoloģija nav salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā. Proti, uz DTT un satelītsakariem attiecas dažādi noteikumi (tostarp noteikumi par teritoriālā pārklājuma pienākumiem, autortiesībām). Atšķirībā no satelīta DTT piemīt sabiedriska pakalpojuma iezīmes. DTT var izmantot esošo infrastruktūru, kas rada sinerģiju un pamato DTT tehnoloģijas izvēli. Turklāt televīzijas raidorganizācijām bieži vien nav tiesību raidīt, izmantojot satelītu, un gadījumā, ja tām būtu jāizmanto satelītu platforma, tām būtu jāpanāk to savu satura tiesību pārskatīšana, kas nepieciešamas plānošanai. Tas palielinātu satura izmaksas, un satura autori varētu nevēlēties pārdot savas tiesības. Turklāt, kā liecina dažādi lietas materiālos iekļauti pētījumi, izmaksas, kas saistītas ar satelītu, būtu daudz augstākas nekā izmaksas, kas saistītas ar DTT. Itelazpi iesniedza divus papildu izmaksu pētījumus, ko FTI Consulting sagatavoja 2015. un 2019. gadā (53) (“Itelazpi 2015. gada pētījums” un “Itelazpi 2019. gada pētījums”).

(96)

Turklāt Itelazpi uzskata, ka lēmumā par procedūras sākšanu nav izskaidrota analīzes sistēma saistībā ar selektivitātes kritēriju. Itelazpi apgalvo, ka pēc 2013. gada lēmuma anulēšanas Komisijai vajadzēja pieņemt jaunu lēmumu par procedūras sākšanu, norādot iemeslus, kāpēc attiecīgie pasākumi ir selektīvi.

(97)

Radiodifusión ir pakalpojumu sniedzējs audiovizuālo signālu pārraides pakalpojumu tirgū, kas CMT Operatoru reģistrā tika iekļauts 2005. gada novembrī.

(98)

Kopumā Radiodifusión piekrīt lēmumam par procedūras sākšanu un atbalsta Komisijas nostāju, taču tas iesniedza arī dažus papildu apsvērumus. Uzņēmums piekrīt, ka valsts atbalsts neatbilst Altmark prasībām un ietver apjomīgu valsts līdzekļu nodošanu.

(99)

Izmeklējamā valsts atbalsta shēma radīja priekšrocības tīkla operatoriem, kuri jau darbojās lauku reģionos. Patiesībā attiecīgajā tirgū, kam raksturīgi tādi lieli šķēršļi darbības sākšanai, kuri savukārt labvēlīgi ietekmē tirgū jau dominējošos operatorus, pasākuma rezultātā tika atjaunotas vēsturiskās monopola tendences. Tas īpaši attiecināms uz uzņēmumu Abertis, kam bija izdevies nostiprināt monopola stāvokli un izmantot publisko finansējumu, lai izveidotu jaunu un blīvāku tīklu, kas tam palīdzēs konkurēt jaunos tirgos.

(100)

Radiodifusión apgalvo, ka izmeklējamais valsts atbalsts nav samērīgs. Lai atbalsts atbilstu prasībai par samērīgumu, tam vajadzētu būt tikai tik lielam, cik vajadzīgs, t. i., tas būtu jāpiešķir tikai attālām lauku teritorijām un tam būtu jārada vienlīdzīgas priekšrocības visiem operatoriem, pieprasot pildīt pienākumus nodrošināt efektīvu piekļuvi.

(101)

Televīzijas raidorganizācijas norāda, ka pasākumu nevar uzskatīt par valsts atbalstu, jo tas nav radījis finansiālu priekšrocību kādam uzņēmumam, jo īpaši televīzijas raidorganizācijām. Pēc attiecīgo pasākumu īstenošanas televīzijas raidorganizāciju auditorija nav kļuvusi lielāka kā analogās televīzijas apraides periodā. Turklāt paplašinātā pārklājuma teritoriju, t. i., lauku, attālo un mazapdzīvoto teritoriju, iedzīvotāji neietekmē reklāmas tirgu un neietilpst televīzijas raidorganizāciju mērķauditorijā. Šādos apstākļos pārklājuma paplašināšanas rezultātā privātie operatori nav palielinājuši reklāmas maksas.

(102)

Televīzijas raidorganizācijas arī uzskata, ka tās nav ieinteresētas pāriet uz satelītu platformu, kurā to programmām būtu jākonkurē ar vairākiem simtiem citu kanālu. Zemes platformas priekšrocība ir iespēja ierobežot jaudu un tādējādi samazināt bezmaksas televīzijas komerciālo raidorganizāciju konkurentu skaitu. Televīzijas raidorganizācijas arī uzsvēra, ka tās parasti iegādājas tikai zemes platformai paredzētu saturu. Tas skaidrojams ar to, ka atšķirībā no satelīta tehnoloģijas ar zemes apraides tehnoloģiju ir iespējams ierobežot apraides ģeogrāfisko teritoriju.

(103)

Televīzijas raidorganizācijas arī apgalvoja, ka pēc tam, kad Kantabrijas konkursā līgumslēgšanas tiesības tika piešķirtas Astra, tās paziņoja Kantabrijas iestādēm, ka iebildīs pret satelītu apraidi, jo bija iegādājušās tiesības raidīt saturu, tikai izmantojot zemes platformu.

(104)

Apsvērumos, ko Spānija un autonomie apgabali pauda attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu, ir izvirzīti vairāki argumenti (54). Kopumā tos var iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, Spānijas iestādes norāda, ka šajā gadījumā nav piešķirts valsts atbalsts – tā kā tas ir PVTN, tas nav uzskatāms par atbalstu, jo uz to attiecas uzdevums sniegt sabiedrisko pakalpojumu sabiedriskās apraides veidā. Turklāt šis pasākums neradīja nekādas priekšrocības. Otrkārt, arī tad, ja valsts atbalsts būtu piešķirts, tas jebkurā gadījumā būtu saderīgs ar LESD 106. panta 2. punktu vai 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo a) analogais tīkls jau pastāvēja un efektivitātes ziņā esošās infrastruktūras modernizācija izmaksātu mazāk nekā pāreja uz jaunu platformu; b) atbilstību vajadzīgajiem kvalitātes kritērijiem nodrošinātu tikai DTT tehnoloģija; c) konkursi bija tehnoloģiski neitrāli, un tajos varēja piedalīties arī citu platformu operatori. Šie argumenti ir apkopoti talāk.

(105)

Savos 2019. gada 14. jūnija apsvērumos Spānija apgalvo, ka finansiālais atbalsts, kas piešķirts ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās, nav selektīvs un tāpēc to nevar kvalificēt par valsts atbalstu (sk. 4.2.3. iedaļu). Turklāt Spānija norāda, ka, anulējot 2013. gada lēmumu (55), bija jāanulē lēmums par procedūras sākšanu un tāpēc Komisijai bija jāpieņem jauns lēmums par procedūras sākšanu. Spānija uzskata, ka jaunajā lēmumā par procedūras sākšanu būtu bijis jāizklāsta Komisijas viedoklis par attiecīgo pasākumu selektivitāti.

(106)

Spānijas iestādes norādīja, ka tīkla operatori sniedz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi lietā Altmark pieņemtā sprieduma izpratnē (56). Taču, tā kā par pārklājuma paplašināšanu atbild autonomie apgabali, lietā Altmark pieņemtā sprieduma piemērojamība jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi un autonomajiem apgabaliem jāpierāda, ka Altmark nosacījumi ir izpildīti. Vissīkāk izstrādātos argumentus iesniedza Basku zeme, kura tīkla pielāgošanu ciparu formātam uzticēja publiskam uzņēmumam Itelazpi S.A. (“Itelazpi”).

(107)

Spānija uzskatīja, ka, tā kā aparatūras piegādātāji uzvarēja konkursos par aprīkojuma piegādi, ir izslēgta selektīvas priekšrocības esība.

(108)

Savukārt attiecībā uz tīkla operatoriem tā norādīja, ka, lai gan Abertis ir galvenais operators I zonā un tam pieder 29 % no modernizētajiem II zonas tīkliem, tas nenodrošina tīklu ekspluatāciju II zonā. Tāpēc pasākums neradīja priekšrocību Abertis kā tīkla operatoram.

(109)

Tīkla ekspluatāciju nodrošina vairāki reģionālie operatori, autonomie apgabali vai vietējās padomes, kuras vienkārši īrē Abertis telpas un iekārtas. Autonomie apgabali un vietējās padomes nekonkurē ar citiem tīkla operatoriem, tāpēc tie neiegūst konkurences priekšrocību. Tie arī negūst peļņu, jo televīzijas raidorganizācijas nemaksā par pārraides pakalpojumu sniegšanu II zonā.

(110)

Attiecībā uz DTT raidorganizācijām Spānija apgalvo, ka izmeklējamie pasākumi gandrīz neietekmēja televīzijas raidorganizācijas. Pēc šā pasākuma televīzijas raidorganizāciju auditorija nebija lielāka kā tad, kad programmas pārraidīja, izmantojot analogo tehnoloģiju, jo 2,5 % iedzīvotāju, uz kuriem attiecās pārklājuma paplašināšana, jau bija pieejama zemes analogā televīzija. Tādējādi attiecīgie pasākumi neietekmēja šo uzņēmumu finanšu stāvokli.

(111)

Spānijas iestādes savos 2019. gada 14. jūnija apsvērumos apgalvo, ka attiecīgie pasākumi nav selektīvi. Tās paskaidro, ka zemes televīzijai un satelītam piemērojamie noteikumi ļoti atšķiras. Laikā, kad tika veikti pasākumi, dažādi likumi reglamentēja dažādas tehnoloģijas (57). Spānija paskaidro, ka, lai gan pašlaik visus audiovizuālos pakalpojumus reglamentē 2010. gada 31. marta Vispārējais likums 7/2010 par audiovizuālo komunikāciju, DTT tehnoloģijas un citu tehnoloģiju tiesiskais regulējums ļoti atšķiras. Proti, prasības, kas jāizpilda, lai iegūtu DTT pakalpojuma sniegšanas licenci, ir stingrākas, visaptverošākas un detalizētākas nekā citām tehnoloģijām izvirzītās prasības. Turklāt DTT tehnoloģija atšķirībā no citām tehnoloģijām tiek kvalificēta par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un uz to attiecas stingri pārklājuma pienākumi.

(112)

Spānija apgalvo, ka zemes un citu tehnoloģiju faktiskā situācija ļoti atšķiras. Zemes un citas tehnoloģijas nav tehniski, komerciāli vai ekonomiski salīdzināmas. Veicot pāreju uz ciparu formātu, Spānija paļāvās uz esošo zemes tīkla infrastruktūru. Lai veiktu pārslēgšanos uz ciparu formātu, izmantojot satelītsakaru tehnoloģiju, būtu bijis pilnībā jāizvieto jauna pārraides un uztveršanas infrastruktūra. Tas būtu padarījis pāreju grūtāku un dārgāku. Spānija norāda, ka iepriekš iesniegtie izmaksu pētījumi pierāda, ka DTT bija rentablākais risinājums. Turklāt vairāk nekā 30 gadu laikā neviens operators Spānijā nav piedāvājis vai izmantojis satelītsakaru tehnoloģiju, lai pārraidītu bezmaksas televīziju, ko pārraida, izmantojot vienīgi DTT. Spānija uzskata, ka tas liecina par to, ka DTT un citas tehnoloģijas ir atšķirīgā faktiskā situācijā.

(113)

Basku zeme savos 2019. gada 4. februāra apsvērumos apgalvoja, ka satelīta un DTT tehnoloģija nav salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā un ka tāpēc pasākums nav selektīvs. Basku zeme norādīja, ka Spānija un Abertis ir iesnieguši vairākus pētījumus, kas liecina par būtiskām juridiskām un faktiskām atšķirībām starp satelītsakaru un DTT tehnoloģiju. Šie ziņojumi liecina, ka citu tehnoloģiju, nevis DTT izmantošana pielāgošanai ciparu formātam nozīmētu daudz lielākas izmaksas un izraisītu nopietnu kavēšanos II zonas pielāgošanā ciparu formātam.

(114)

Katalonijas valdība 2019. gada 14. janvāra vēstulē, ko Spānijas iestādes nosūtīja Komisijai 2019. gada 19. februārī, iesniedza 2017. gada septembra pētījumu. Pētījumu pasūtīja Centre de Telecomunicacions i Tecnologies de la Informació (“CTTI”) un veica Federación Catalana de Empresas Integradas e Integradoras de Telecomunicaciones (FEDECOMINTE), Katalonijas Inženieru asociācija (Telco.cat) un Katalonijas Telesakaru inženiertehniskā asociācija (Graus TIC) (“Katalonijas pētījums”). Pētījumā tika novērtētas dažādās tehnoloģijas, kas paredzētas ciparu televīzijas nodrošināšanai II zonā, un secināts, ka dzīvotspējīgākās tehnoloģijas ir zemes un satelītsakaru tehnoloģijas un ka no šīm divām tehnoloģijām DTT tehnoloģija iedzīvotājiem izmaksā lētāk. Pamatojoties uz pētījumu, Katalonijas valdība apgalvo, ka DTT tehnoloģijas izvēle ciparu televīzijas nodrošināšanai II zonā ir objektīvi pamatota un ka pasākumu nevar uzskatīt par diskriminējošu un selektīvu no valsts atbalsta viedokļa.

(115)

Basku zemes iestādes paziņoja, ka uzņēmumam Itelazpi piešķirtais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta noteikumiem. Saistībā ar to tās uzskata, ka attiecīgais pasākums atbilst visiem nosacījumiem Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumā par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (“Lēmums par 86. panta 2. punktu”) (58).

(116)

Ja Komisija nolems, ka Spānijas iestāžu īstenotie pasākumi zemes ciparu televīzijas ieviešanai II zonā uzskatāmi par valsts atbalstu un nav saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. pantu, Spānija apgalvo, ka attiecīgie pasākumi noteikti būtu saderīgi ar iekšējo tirgu, ciktāl to nolūks ir nodrošināt Savienības interesēm atbilstīga mērķa (pārejas uz ciparu formāta apraidi) īstenošanu, tāpēc uz tiem būtu jāattiecina LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums.

(117)

Spānija norādīja, ka nacionālā līmenī Valsts tehniskais plāns un Pārejas plāns nav pārklājuma paplašināšanas plāni, jo tie attiecas vienīgi uz pāreju I zonā. Tādējādi šie plāni neierobežo pieejamās pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiskās iespējas. Savukārt pamatlīgumu regulatīvais statuss nav tāds pats kā šo abu plānu statuss, un to pamatā ir centrālo un reģionālo iestāžu vienošanās. Turklāt, kā norādījusi Spānija, tajos nav izslēgta satelīta un citu tehnoloģiju izmantošana. Jebkurā gadījumā pārklājumu paplašināja un tehnoloģiju izvēlējās autonomie apgabali, kuri šajā nolūkā visbiežāk īstenoja konkursa procedūru. Spānija apgalvo, ka viens no šiem konkursiem – Kastīlijā un Leonā – bija tehnoloģiski neitrāls un tas vien, ka konkurss notika, pierāda, ka centrālās iestādes nelika autonomajiem apgabaliem izmantot zemes tehnoloģiju.

(118)

Arī tad, ja atsevišķos citur rīkotos konkursos tika minēti konkrēti zemes tehnoloģijas tehniskie elementi, to var izskaidrot ar faktu, ka zemes apraides nodrošināšanai vajadzīgi noteikti elementi, kas nav nepieciešami satelītu apraidei, un tie bija jāiekļauj konkursa nolikumā, lai no konkursiem neizslēgtu zemes risinājumu izmantošanu.

(119)

Spānijas iestādes arī atsaucās uz to priekšizpētes pētījumu par vispārēju ciparu televīzijas pakalpojuma sniegšanu ar dažādām tehnoloģijām (DTT un satelīta), kuru veica MITyC 2007. gada jūlijā, t. i., pirms tā ierosināja finansēt DTT pārklājuma paplašināšanu (“Spānijas 2007. gada pētījums”). Lai gan iestādes atzīst, ka pētījums bija tikai iekšējs dokuments, kas vēlāk netika izmantots, tās arī uzsver, ka tajā ņemtas vērā reālās DTT vai satelīta pārraides izmantošanas izmaksas. Pētījumā tika secināts, ka nav iespējams iepriekš noteikt, ar kuru tehnoloģiju televīzijas signāla pārklājuma paplašināšana būs efektīvāka vai lētāka. Lēmums toties būtu jāpieņem par katru reģionu atsevišķi, vēlams, ņemot vērā katra autonomā apgabala sagatavotus pētījumus, kuros analizēti tādi faktori kā topogrāfija, iedzīvotāju teritoriālais sadalījums un pašreizējās infrastruktūras stāvoklis.

(120)

Tika izvirzīti divi argumenti par kvalitāti. Pirmkārt, līdz šim attiecīgajā teritorijā DTT bezmaksas kanāli, izmantojot satelīta apraidi, nebija pieejami. Tāpēc, ja notiktu pāreja uz satelītu platformu, par pakalpojumu būtu jāmaksā klientiem.

(121)

Otrkārt, papildus nacionālajiem kanāliem ir jāraida arī reģionālie kanāli. Izmantojot DTT tehnoloģiju, katrā ģeogrāfiskajā teritorijā ir iespējams uztvert attiecīgā reģiona kanālus. Ņemot vērā reģionālo un vietējo kanālu skaitu, zemes televīzijai Spānijā ir piešķirtas 1 380 frekvences un nav vajadzības piemērot tehniskus ierobežojumus un paplašināt pārklājumu ārpus katra kanāla mērķauditorijas reģiona. Spānija uzskata, ka ar satelīta tīkliem to nevarētu panākt, jo ar tiem nevar noteikt ģeogrāfiskas robežas, tāpēc būtu jāizmanto sarežģīta ierobežotas piekļuves sistēma. Tādējādi satelītu apraides izmaksas vēl vairāk pieaugtu, savukārt televīzijas raidorganizācijas negribētu piešķirt piekļuvi saviem kanāliem, ja nebūtu pārliecinātas, ka būs iespējams noteikt ģeogrāfiskās robežas.

(122)

Spānija norādīja, ka centrālo un reģionālo iestāžu divpusējos līgumos nav noteikts, ka tīkls būtu jāpielāgo ciparu formātam ar kādu konkrētu tehnoloģiju. Tajos ir tikai paredzēts nodot autonomajiem apgabaliem līdzekļus, kuru apmērs atbilst tām izmaksām par tīkla pielāgošanu ciparu formātam, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pieņemtu efektīvu atsauces tehnoloģiju, t. i., DTT. Spānija uzskata, ka saistībā ar to būtu jāņem vērā, ka paplašināšanas laikā zemes analogā televīzija bija pieejama 98,5 % Spānijas mājsaimniecību.

(123)

Komentējot lēmumā par procedūras sākšanu minēto Kantabrijas konkursu, Spānijas iestādes uzsvēra, ka konkurss, kurā uzvarēja Astra, attiecās gan uz II, gan III zonu, t. i., tā mērķis bija nodrošināt ciparu televīzijas apraidi visā Kantabrijā. Tam būtu divējādi jāietekmē lietas novērtējums.

(124)

Pirmkārt, Kantabrijas projekts neizdevās, jo pēc tam, kad līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmumam Astra, dažas lielākās televīzijas raidorganizācijas paziņoja Astra un Kantabrijas valdībai, ka neatļaus pārraidīt savu saturu ar satelītu. Tāpēc plāna mērķi vairs nebija iespējams īstenot bez sarežģījumiem. Otrkārt, galvenais līguma izbeigšanas iemesls bija centrālās valdības lēmums nodrošināt satelīta pārklājumu visā Spānijas III zonā, nevis lēmums par centrālās valdības finansējuma piešķiršanu II zonas pārklājuma paplašināšanai. Turklāt līgums tika izbeigts 2008. gada novembrī, jo tobrīd bija skaidrs, ka Astra nespēs pildīt savus pienākumus. Jānorāda, ka Astra laikus neveica vajadzīgos darbus un nesaņēma bezmaksas televīzijas kanālu raidorganizāciju atļauju pārraidīt to kanālus.

(125)

Šajā lēmumā Kantabrijas projektu var ņemt vērā tikai tiktāl, cik satelītu platformu var uzskatīt par derīgu zemes platformas alternatīvu. Tāpēc iepriekš minētie argumenti nav atbilstīgi. Kad Spānijas iestādes nolēma III zonā izmantot satelītu platformu, tās pieņēma valsts plānu un īpašus noteikumus, kuros televīzijas raidorganizācijām prasīts saskaņot rīcību un izvēlēties vienu kopēju satelītu platformas nodrošinātāju. Spānija norāda, ka saskaņā ar lēmumu par procedūras sākšanu līdzīgu mehānismu varēja piemērot arī II zonai. Tomēr Spānija uzskata, ka šāda pienākuma uzlikšana televīzijas raidorganizācijām II zonā būtu pretrunā minimālas iejaukšanās principam. Turklāt Spānijā televīzijas raidorganizācijas nevēlas izmantot satelītu platformu. Atšķirībā no citām dalībvalstīm Spānijā nav bezmaksas satelītu platformas. Saskaņā ar Spānijas sniegto informāciju norādītie līguma izbeigšanas iemesli nerada šaubas par to, ka satelītsakaru tehnoloģija nevarētu būt piemērota platforma televīzijas signālu pārraidei II zonā.

(126)

Attiecībā uz tīkla operatoru konkurenci Spānija norādīja, ka zemes un satelīta televīzija ir divi pilnīgi dažādi tirgi, tāpēc izmeklējamie pasākumi nekropļoja konkurenci ietekmētajos tirgos. Spānija uzskata, ka izmeklējamie pasākumi neietekmē Savienības iekšējo tirgu, jo ir vērsti uz ierobežotas ģeogrāfiskās teritorijas iedzīvotājiem. Tā kā attiecīgie pakalpojumi ir vietēji, tad maz ticams, ka pasākums ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(127)

Spānijas iestādes arī norādīja, ka uz ievērojamu finansējuma daļu noteikti attiecas de minimis noteikums, kas tika ieviests ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1998/2006 (59) par de minimis atbalstu. Katrs autonomais apgabals vai vietējā padome aparatūru iegādājās neatkarīgi, tāpēc noteikumi par de minimis atbalstu būtu jāanalizē attiecīgajā līmenī. Tā kā ir zināma šajos gadījumos izmaksātā atbalsta summa, tāpat kā iegādātās preces un pakalpojumi, atbalsts bija pietiekami pārredzams, lai varētu piemērot de minimis robežvērtības.

(128)

Spānijas centrālās iestādes uzskata, ka pārraides centru ekspluatācija un uzturēšana neietilpst MITyC daļēji finansētās pārklājuma paplašināšanas darbības jomā. Ministrijas kompetencē nav pieprasīt padomēm vai autonomajiem apgabaliem turpināt ekspluatāciju un uzturēšanu pēc pārklājuma paplašināšanas konkursos noteiktā perioda. Tāpēc nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka atsevišķu centru ekspluatācija un uzturēšana varētu tikt pārtraukta vietējās padomes budžeta samazinājumu dēļ. Saskaņā ar centrālo iestāžu sagatavoto provizorisko novērtējumu ekspluatācijas un uzturēšanas gada izmaksas bija 10 % no sākotnējā ieguldījuma. Izmeklēšanas laikā vairāki autonomie apgabali iesniedza sīkākus datus par II zonas DTT tīkla ekspluatācijai un uzturēšanai izmantotajiem līdzekļiem.

(129)

Itelazpi, Cellnex un Spānija savos 2019. gada 13. un 14. jūnija apsvērumos apgalvoja, ka pēc 2013. gada lēmuma anulēšanas Komisijai būtu bijis jāpieņem jauns lēmums par procedūras sākšanu, kurā būtu bijis jāiekļauj Komisijas viedoklis par attiecīgo pasākumu selektivitāti. Spānija un ieinteresētās personas uzskata, ka tas, ka nebija jauna lēmuma par procedūras sākšanu, neļāva pusēm izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(130)

Spānija un Cellnex arī apgalvoja, ka lēmums par procedūras sākšanu šajā lietā ir anulēts no dienas, kad Tiesa anulēja 2013. gada lēmumu. 2013. gada lēmuma 41. apsvērumā ir noteikts: “[p]apildu fakti ir izklāstīti lēmumā par procedūras uzsākšanu, kas uzskatāms par šā lēmuma neatņemamu daļu”. Spānija uzskata, ka tas nozīmē, ka 2013. gada lēmuma anulēšana paredz lēmuma par procedūras sākšanu anulēšanu. Šāds uzskats ir kļūdains turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(131)

Pirmkārt, lēmums par procedūras sākšanu un galīgais lēmums ir atsevišķi tiesību akti ar atsevišķām tiesiskām sekām. Lēmums par procedūras sākšanu ir pieņemts, pamatojoties uz 1999. gada Procedūras regulas 4. panta 4. punktu. Lēmumā par procedūras sākšanu ir izklāstītas Komisijas šaubas par izmeklējamo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu. Galīgais lēmums (t. i., 2013. gada lēmums) ir pieņemts, pamatojoties uz 1999. gada Procedūras regulas 7. panta 5. punktu. Komisija 2013. gada lēmumā konstatēja, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un lika atgūt atbalstu. Tā kā lēmums par procedūras sākšanu un galīgais lēmums ir divi dažādi tiesību akti, 2013. gada lēmuma 41. apsvēruma pareizā interpretācija ir tāda, ka fakti, kas izklāstīti lēmumā par procedūras sākšanu, ir daļa no 2013. gada lēmuma. Turklāt galīgā lēmuma anulēšana nav saistīta ar šiem faktiem.

(132)

Otrkārt, nevienā no vairākām tiesvedībām, kas tika ierosinātas pēc Spānijas un ieinteresēto personu iesnieguma pēc 2013. gada lēmuma pieņemšanas, netika prasīts anulēt lēmumu par procedūras sākšanu: to mērķis bija anulēt galīgo lēmumu. Saskaņā ar iedibināto judikatūru Tiesas pasludinātās anulēšanas darbības joma nedrīkst pārsniegt prasītāja prasīto (60). Tā kā nevienā tiesvedībā netika prasīts anulēt lēmumu par procedūras sākšanu, Tiesa nevarēja anulēt lēmumu par procedūras sākšanu ar spriedumu lietā Retegal (61).

(133)

Treškārt, saskaņā ar iedibināto judikatūru Savienības pasākuma anulēšana ne vienmēr ietekmē provizoriskos aktus (62). Akta anulēšana, kas noslēdz administratīvo procesu ar dažādiem posmiem, ne vienmēr nozīmē visas pirms apstrīdētā akta pieņemšanas īstenotās procedūras anulēšanu neatkarīgi no anulējošā sprieduma motīviem, kas saistīti ar lietas būtību vai procesu.

(134)

Attiecībā uz apgalvojumu par pienākumu atsākt procedūru pēc 2013. gada lēmuma anulēšanas Komisija norāda, ka nekas tiesību aktos vai judikatūrā neliecina, ka Komisijas lēmuma anulēšana noteikti paredz atsākt formālu izmeklēšanas procedūru, kurā pieņemtu jaunu lēmumu (sk. jo īpaši lietu T-1/15 SNCM/Komisija, ECLI:EU:T:2017:470, 69. punkts). Kā paskaidrots iepriekš, saskaņā ar judikatūru Kopienas pasākuma anulēšana ne vienmēr ietekmē provizoriskos aktus. SNCM gadījumā pēc Komisijas galīgā lēmuma anulēšanas Komisija neatsāka procedūru, bet vienkārši aicināja puses iesniegt apsvērumus. Tiesa norādīja – tā kā Komisija deva iespēju dalībvalstij un pusēm pēc lēmuma anulēšanas paust apsvērumus, tika ievērotas dalībvalsts un ieinteresēto personu procesuālās tiesības. Turklāt Padomes Regulā (ES) 2015/1589 (63) nav noteikts, kad Komisijai ir pienākums atsākt procedūru. Tāpēc no iepriekš minētās regulas nevar izrietēt arī apgalvotais pienākums atsākt procedūru, kurā pieņemtu jaunu lēmumu.

(135)

Spānija, Itelazpi un Cellnex apgalvo, ka Komisijai būtu bijis jāpieņem jauns lēmums par procedūras sākšanu, kurā sīki izklāstīta selektivitātes analīze, lai puses varētu paust savu viedokli par pasākuma selektivitāti. Komisija norāda, ka Spānijas iestādes jau pauda savu viedokli par selektivitātes neesību sākotnējās izmeklēšanas posmā (norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 22. apsvērumā (64)). Lēmumā par procedūras sākšanu tika izklāstīts Komisijas sākotnējais viedoklis par valsts atbalsta esību (tostarp selektivitāti) un atbalsta saderību. Lēmumā par procedūras sākšanu tika norādīts, ka apstrīdētie pasākumi izkropļo konkurenci, dodot priekšroku DTT tehnoloģijai, kā arī tika apgalvots, ka DTT un satelītu platforma konkurē (piemēram, tajā bija norādīta atsauce uz Kantabrijas gadījumu, kad sākotnēji konkursā uzvarēja satelītu operators). Lēmumā par procedūras sākšanu tika paskaidrots, kāpēc dažām platformām tika dota priekšroka salīdzinājumā ar citām. Tas ļāva Spānijai un ieinteresētajām personām izteikt savu viedokli par pasākumu selektivitāti. Savās 2010. gada 30. novembra piezīmēs saistībā ar lēmumu par procedūras sākšanu Spānija paskaidroja, ka tīkla operatori, kas izmanto DTT tehnoloģiju, nesaņēma selektīvas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem tīkla operatoriem. Spānija, izskaidrojot izmaksu un tirgus apstākļu atšķirības starp DTT un satelītu platformu, arī apgalvoja, ka ar attiecīgajiem pasākumiem netika diskriminētas citas tehnoloģijas, kas nav DTT. Spānija uzsvēra, ka satelītu platforma un DTT neveido vienu un to pašu tirgu. Tas liecina, ka Spānijai jau pēc lēmuma par procedūras sākšanu bija iespēja izteikt savu viedokli par selektivitāti.

(136)

Turklāt nav mainījies ne pasākums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ne lietas fakti, ne tās juridiskais novērtējums.

(137)

Turklāt 2019. gada 26. aprīlī Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumu Spānijai, Itelazpi, Cellnex, Retevisión, CTTI, Navarra de Servicios y Tecnologias, SA, Retegal un Astra, aicinot puses iesniegt piezīmes par spriedumu Retegal lietā un attiecīgo pasākumu selektivitāti (65). Cellnex, Itelazpi, Spānija un Astra iesniedza sīki izklāstītas piezīmes savās atbildēs uz Komisijas informācijas pieprasījumu, paužot viedokli par selektivitātes kritēriju. Puses iesniedza sīki izklāstītus apsvērumus, un Komisija izanalizēja visus jaunos, būtiskos un attiecīgajā laikā aktuālos elementus, ko iesniedza Spānija un attiecīgās trešās puses. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Spānijai un citām ieinteresētajām personām bija plašas iespējas izteikt viedokli par selektivitāti, tāpēc pušu procesuālās tiesības tika pilnībā ievērotas.

(138)

Kā sīki aprakstīts 2.2. iedaļas 28.–39. apsvērumā, pāreju uz ciparu formātu Spānijā reglamentē ar komplicētu tiesību aktu kopumu, ko veido dažādi centrālās valdības, kā arī reģionālo un vietējo iestāžu pēdējo četru gadu laikā pieņemti tiesību akti. 2005. gada Valsts tehniskais plāns un 2007. gada Pārejas plāns galvenokārt reglamentē pāreju uz DTT I zonā, taču tajos arī ir noteikts pamats turpmākiem paplašināšanas pasākumiem II zonā. Paplašināšanas pasākumus īstenoja reģionālās iestādes pēc tam, kad tās noslēdza vairākus pamatlīgumus ar centrālo valdību (2008. gada pamatlīgumi) un 2008. gadā iekļāva papildinājumus 2006. gada pamatlīgumos un 2009. gadā – 2008. gada pamatlīgumos.

(139)

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un to papildinājumiem reģionālās un vietējās iestādes veica plašu pasākumu kopumu DTT pārklājuma paplašināšanai II zonā, galvenokārt rīkojot publiskus konkursus, kuri izklāstīti 40.–43. apsvērumā. Tāpēc Komisija uzskata, ka dažādie centrālā līmenī pieņemtie tiesību akti un līgumi, kurus noslēdza un grozīja MITyC un autonomie apgabali, ir atbalsta shēmas pārklājuma paplašināšanai II zonā juridiskais pamats un ietver būtiskākās īpašības, proti, stimulu pāriet uz ciparu televīziju II zonā un šā stimula ierobežojumu attiecībā uz zemes tehnoloģiju. Īstenojot šos tiesību aktus un līgumus, autonomajiem apgabaliem bija jāpieņem pasākumi, kuri nebija tehnoloģiski neitrāli (66). Lai gan Valsts tehniskais plāns reglamentē pāreju uz DTT I zonā, tajā arī vietējās iestādes ir pilnvarotas, sadarbojoties ar autonomajiem apgabaliem, izveidot papildu pārraides centrus, kuri vajadzīgi, lai II zonā nodrošinātu DTT uztveršanu. Tādējādi centrālā valdība tobrīd jau bija paredzējusi paplašināt DTT pārklājumu. Pilnvarojums, kas noteikts galvenajā tiesību aktā, ar kuru reglamentē pāreju uz ciparu televīziju, attiecas tikai uz zemes platformu. Turklāt Karaļa Dekrēts 1/2009 liecina, ka satelītsakaru tehnoloģijas izmantošana bija paredzēta tikai III zonā. Tāpēc autonomie apgabali praksē piemēroja centrālās valdības pamatnostādnes par DTT pārklājuma paplašināšanu (67). Autonomie apgabali īstenoja centrālās valdības plānu, pamatojoties uz attiecīgajiem pamatlīgumiem, un izmantoja vienādu pamatlīgumu veidni.

(140)

Tādējādi no minētajiem centrālā līmenī pieņemtajiem aktiem, līgumiem un papildinājumiem izriet, ka tie ir pamats shēmai, kuras mērķis ir paplašināt DTT pārklājumu II zonā, izmantojot vienīgi zemes apraidi. Turklāt šādos apstākļos shēmas tehniskajā īstenošanā centrālajām vai vietējām iestādēm nebija nekādas iespējas ievērot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Pasākumiem, ko veikušas valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, bija vienāds mērķis, un, ņemot vērā to ciešo saikni, tie būtu jāanalizē kopā kā vienas shēmas daļa. To apstiprinājusi arī Vispārējā tiesa, kas lietā T-541/13 attiecībā uz prasību anulēt 2013. gada lēmumu apstiprināja turpmāk minēto. Šis secinājums ir spēkā arī attiecībā uz šajā lēmumā izskatītajiem pasākumiem (kas ir tādi paši pasākumi kā tie, kas tika pārbaudīti, pieņemot 2013. gada lēmumu):

(141)

Lai apstiprinātu šo konstatējumu, Komisija arī izmeklēja autonomo apgabalu rīkoto individuālo konkursu nozīmīgu izlasi. Konkursu izlasē ir ietverta visa Spānijas teritorija, izņemot Melilju (šim reģionam Spānijas iestādes nepiedāvāja nevienu konkursu, apgalvojot, ka nav attiecīgu dokumentu). Izlasē ietverti gan konkursi par pārklājuma paplašināšanu, gan konkursi par aprīkojuma piegādi. Turklāt izlasē iekļauti konkursi ar dažādiem budžetiem: konkursi ar samērā mazu budžetu un konkursi ar lielākiem budžetiem (budžeti virs 10 miljoniem EUR). Izklāstītā izlases atlase un tvērums nodrošina tās reprezentativitāti. Šie konkursi ir iepriekšējos apsvērumos izklāstītās valsts programmas īstenošanas rezultāts, kas tika iepriekš noteikts, pamatojoties uz tiesību aktiem un līgumiem ar autonomajiem apgabaliem. Izlases pārbaudē tika apstiprināts sākotnējais secinājums, jo lielākā daļa pārbaudīto konkursu nebija tehnoloģiski neitrāli. Pamatojoties uz šo reprezentatīvo izlasi, Komisija apstiprināja, ka atsevišķos autonomajos apgabalos rīkotie konkursi parasti atbilda loģikai, ka tie ir vērsti vienīgi uz zemes tehnoloģiju.

(142)

Par tehnoloģiski neitrāliem atzīstot pat individuālus konkursus, kas formāli nebija diskriminējoši, Komisija varēja identificēt tādus tikai dažus. Šo konkursu specifikācijas tika formulētas tā, lai, neraugoties uz Spānijas centrālo iestāžu plāniem, tajos varētu piedalīties operatori, kas izmanto citas tehnoloģijas, nevis zemes tehnoloģiju. Jebkurā gadījumā tikai tas vien, ka mazākums konkursu būtu tehnoloģiski neitrāli, liecina vienīgi par shēmas nepilnīgu izpildi, taču nediskvalificē to kā shēmu.

(143)

Attiecībā uz 2013. gada lēmumu Vispārējā tiesa arī precizēja, ka: “Komisija neveica ekstrapolāciju, uzskatot, ka ar paraugu konstatētās pretlikumības atkārtojās visā Spānijā. Komisija aprobežojās ar attiecīgās atbalsta shēmas raksturojuma izpēti un pamatoti neizsecināja, ka tāpēc, ka izanalizētajos konkursos netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, šis princips netika ievērots visos konkursos attiecībā uz ZCT tīkla izmantošanu, kas cita starpā ir atspoguļots apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā” (68). Šis secinājums attiecas arī uz šajā lēmumā aplūkotajiem pasākumiem (kas ir tādi paši pasākumi kā tie, kas tika aplūkoti, pieņemot 2013. gada lēmumu).

(144)

Valsts atbalsts DTT ieviešanai II zonā tika reāli izmaksāts tad, kad centrālo un reģionālo iestāžu līdzekļi faktiski tika nodoti labuma guvējiem. Dažādos autonomajos apgabalos tas notika atšķirīgos periodos. Saskaņā ar saņemto informāciju pirmie konstatētie konkursi notika 2008. gada jūlijā (69). Pielikumā ir sniegts publisko izdevumu aprēķins pa reģioniem.

(145)

Kas attiecas uz pastāvīgo atbalstu tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai, šis atbalsts ir papildinājums shēmai, kuras mērķis ir paplašināt DTT pārklājumu II zonā, izmantojot vienīgi zemes apraidi, un tas šādas situācijas ir loģisks rezultāts, lai gan šā pastāvīgā atbalsta īstenošanu centrālā valdība atstāja autonomo apgabalu ziņā. Vairāki autonomie apgabali (sk. lēmuma pielikuma sadaļu “Pastāvīgās izmaksas”) izsludināja konkursus par esošo zemes ciparu tīklu ekspluatāciju un uzturēšanu, kurus publicēja attiecīgajos oficiālajos izdevumos (70).

(146)

Kā paskaidrots 62. apsvērumā, šis lēmums neattiecas uz jauno, grozīto pasākumu juridisko novērtējumu.

(147)

Attiecīgo pasākumu, tostarp 44. apsvērumā aprakstīto pastāvīgo atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai, var raksturot kā valsts atbalstu izpratnē, kas lietota LESD 107. panta 1. punktā, kurā paredzēti valsts atbalsta esības nosacījumi. Pirmkārt, ir jābūt notikušai valsts intervencei vai intervencei, izmantojot valsts līdzekļus. Otrkārt, tam jārada saņēmējam selektīva ekonomiskā priekšrocība. Treškārt, tam jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus. Ceturtkārt, atbalstam jābūt tādam, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(148)

Attiecīgais pasākums īstenots saskaņā ar iepriekš aprakstīto tiesību aktu sistēmu, ko veido gan centrālo, reģionālo un vietējo iestāžu pieņemtie tiesību akti, gan arī dažādu Spānijas pārvaldes iestāžu noslēgtie līgumi. Spānija neapstrīdēja lēmumā par procedūras sākšanu izteikto konstatējumu par to, ka pasākums finansēts ar budžeta līdzekļiem. Tomēr tā apgalvoja, ka pasākumu finansēja gan ar centrālā, gan reģionālā un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Tā arī uzskata, ka attiecīgais pasākums būtībā bija tikai līdzekļu nodošana starp dažādām pārvaldes iestādēm. Tādējādi Spānija neapstrīdēja to, ka attiecīgie līdzekļi iegūti galvenokārt no centrālā budžeta un daļēji – no reģionālajiem un vietējiem budžetiem. Turklāt pasākums neietvēra tikai pārvaldes iestāžu līdzekļu savstarpēju nodošanu, jo galu galā tos izmantoja DTT tīkla ieviešanai, ko īstenoja struktūras, kuras veic saimniecisku darbību (kā paskaidrots 6.2.1.2. iedaļā).

(149)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka izmeklējamo pasākumu tieši finansēja ar valsts budžeta un konkrētu autonomo apgabalu un vietējo korporāciju budžetu līdzekļiem. Atbalsts ekspluatācijai un uzturēšanai, kā tas aprakstīts 44. apsvērumā, tika piešķirts tieši no autonomo apgabalu budžeta, nevis centrālā valsts budžeta līdzekļiem. Tāpēc tas ir piedēvējams valstij un ietver valsts līdzekļu izmantošanu.

(150)

Attiecīgais pasākums ietver valsts līdzekļu nodošanu konkrētiem uzņēmumiem. Lai gan Līgumā nav definēts jēdziens “uzņēmums”, tas attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un finansējuma. Saskaņā ar Komisijas praksi, ko apstiprinājušas tiesas, televīzijas pārraides tīklu ekspluatāciju uzskata par saimniecisku darbību (71) līdzīgi kā citos gadījumos, kas saistīti ar reģionālo iestāžu veiktu infrastruktūras pārvaldību (72). Konkrētajā gadījumā platformu operatori un lielākā daļa publisko uzņēmumu un pilsētu padomju CMT reģistrā ir reģistrēti kā tīkla operatori. Tas liecina, ka šīs struktūras sniedz konkrētus pakalpojumus, kuri saskaņā ar iedibināto judikatūru uzskatāmi par saimniecisku darbību. Tirgus pastāv tad, ja citi operatori gribētu vai spētu sniegt attiecīgos pakalpojumus, un šajā gadījumā tā ir. Piemēram, pirms tika sākta II zonas pārklājuma paplašināšana, uzņēmums Astra vairākas reizes tikās ar autonomo apgabalu pārstāvjiem, lai iepazīstinātu tos ar savu piedāvājumu. Turklāt 2008. gada martā Astra piedalījās Kantabrijā izsludinātajā tehnoloģiski neitrālajā konkursā par ciparu televīzijas nodrošināšanu II un III zonā un tajā uzvarēja. Tas, ka publiskie uzņēmumi un pilsētu padomes nesaņem atalgojumu par sniegtajiem pakalpojumiem, nenozīmē, ka attiecīgās darbības nav uzskatāmas par saimnieciskām (73).

(151)

Komisija nepiekrīt Spānijas argumentam par to, ka autonomie apgabali, publiskie uzņēmumi un pilsētu padomes nodrošina zemes tīklu ekspluatāciju, īstenojot savas publisku iestāžu oficiālās pilnvaras, un tāpēc ir ārpus LESD 107. panta darbības jomas. Ir atzīts, ka ar valsts prerogatīvu izpildi saistītas darbības, ko veic valsts vai iestādes, kuras darbojas atbilstīgi to oficiālajām pilnvarām, nav uzskatāmas par saimnieciskām darbībām konkurences noteikumu izpratnē (74). Tās ir darbības, kas ir daļa no valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tām piemērojamiem noteikumiem ar šīm funkcijām ir saistītas. Tiesas judikatūrā ir pieejami vairāki šādas kategorijas darbību piemēri, tādējādi ir skaidri nodalītas darbības, ko veic tikai valsts, un komerciālas darbības, kurās var iesaistīties valsts struktūra. Šajā uzskaitījumā ietilpst darbības, kas saistītas ar armiju vai policiju, aeronavigācijas drošības uzturēšanu un uzlabošanu, gaisa satiksmes kontroli (75); piesārņojuma kontroli, kas ir sabiedrības interesēs īstenojams uzdevums un pieder pie valsts galvenajām funkcijām attiecībā uz vides aizsardzību jūras teritorijās (76), kā arī standartizācijas darbības un attiecīgi pētniecības un izstrādes pasākumi (77).

(152)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā zemes apraides tīklu ekspluatācija neietilpst valsts pienākumos vai prerogatīvās un ka tā nav tipiska darbība, ko varētu īstenot vienīgi valsts. Attiecīgos pakalpojumus parasti nesniedz publiska iestāde, un tie pēc būtības ir saimnieciski, ko apliecina tas, ka I zonas tirgū darbojas vairāki uzņēmumi. Otrkārt, interesi par šā pakalpojuma sniegšanu II zonā izrādīja privāts un no publiskām iestādēm neatkarīgs uzņēmums, proti, Astra (par to liecina uzņēmuma dalība Kantabrijas 2008. gada konkursā). Treškārt, tīkla ieviešana II zonā attiecas tikai uz nacionālo un reģionālo privāto kanālu pārraidi (78). Tas, ka zemes ciparu tīkla ieviešanai II zonā ir tautsaimnieciska nozīme, ir apstiprināts vairākos Tiesas spriedumos; sk., piemēram, lietu T-808/14 Spānija/Komisija (79); lietas T-37/15 un T-38/15, Abertis un Telecom Castilla-la Mancha / Komisija (80); lieta T-487/13 Navarra de Servicios y Tecnologías, SA / Eiropas Komisija (81). Tāpēc tiek secināts, ka, nodrošinot zemes tīkla ekspluatāciju, autonomie apgabali, publiskie uzņēmumi un pilsētu padomes nerīkojas kā publiskas iestādes, kuras pilda oficiālas pilnvaras.

(153)

Apstrīdēto pasākumu tiešie labuma guvēj ir DTT platformas operatori, jo tie saņēma līdzekļus sava tīkla modernizēšanai un paplašināšanai II zonā, kā arī aparatūras piegādei sava tīkla pieslēgšanas vajadzībām. Līdzīgā veidā tie saņem pastāvīgu atbalstu šo tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai. Tā kā autonomie apgabali ir izvēlējušies atšķirīgas pārklājuma paplašināšanas pieejas, ir noteikti dažādi tiešo labuma guvēju veidi.

(154)

Pirmkārt, daži autonomie apgabali (82) pārklājuma paplašināšanu uzticēja publiskam uzņēmumam, kas dažkārt darbojas kā telesakaru uzņēmums. Šie uzņēmumi vai nu rīkoja pārklājuma paplašināšanas konkursus un uzticēja šo uzdevumu konkursu uzvarētājiem, vai arī iegādājās vajadzīgo aparatūru un paplašināja pārklājumu paši.

(155)

Pateicoties publiskā sektora subsīdijai, šie publiskie uzņēmumi II zonā tagad var nodrošināt DTT tīklu ekspluatāciju. Tie arī var izmantot jauno infrastruktūru, lai sniegtu citus pakalpojumus, piemēram, WiMax (bezvadu platjoslas standarti, ar kuriem var nodrošināt fiksētos vai mobilos platjoslas sakarus), ciparu formāta radio, mobilās televīzijas (DVB-H) pakalpojumus vai līdzāsatrašanās pakalpojumus Telefonica pamata platjoslas tīklam lauku teritorijās un mobilajiem operatoriem. Apjomradīto ietaupījumu dēļ DTT tīkla operatori var gūt ienākumus no publiski finansētas infrastruktūras.

(156)

Skaitliski izsakāmā publiskajiem uzņēmumiem radītā priekšrocība ir pārklājuma paplašināšanai piešķirto līdzekļu summa.

(157)

Otrkārt, vairāki autonomie apgabali (83) paši sarīkoja reģionālus konkursus par DTT pārklājuma paplašināšanu. Spānija apgalvo, ka vairums konkursu attiecās uz aparatūras un aprīkojuma piegādi un ka uzņēmumi, kuri tajos uzvarēja, bija aparatūras piegādātāji. Tā tas bija arī konkursos, kuros uzvarēja Abertis un ar to saistītie uzņēmumi – Tradia un Retevisión. Tomēr, ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto, jāsecina, ka ievērojams konkursu skaits attiecās uz pārklājuma paplašināšanu, nevis tikai aprīkojuma piegādi (84). Tāpēc pretēji Spānijas apgalvotajam Komisija uzskata, ka Abertis un citi uzņēmumi šajos konkursos piedalījās kā tīkla operatori (85). Šajā gadījumā attiecīgo konkursu uzvarētāji ieguva konkurences priekšrocību attiecībā pret citiem tīkla operatoriem, kuri nemaz nevarēja piedalīties atlases procesā. Tiem radītā priekšrocība ir paplašināšanai piešķirto līdzekļu summa, ko tie ieguva konkursā, kurā netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips.

(158)

Treškārt, daži autonomie apgabali (86) piešķīra DTT pārklājuma paplašināšanai paredzētos līdzekļus pilsētu padomēm. Spānija apgalvo, ka šī darbība bija tikai dažādu pārvaldes iestāžu līdzekļu savstarpēja nodošana un ka, paplašinot tīklus, kuri pieder pilsētu padomēm, tās vienkārši īstenoja savus administratīvos pienākumus pret iedzīvotājiem. Tomēr Spānija atzīst, ka vietējās korporācijas rīkojās kā tīkla operatori, ka daudzas no tām ir reģistrētas CMT tīkla operatoru sarakstā un ka tās īstenoja tīkla paplašināšanu, atsevišķos gadījumos rīkojot konkursa procedūru. Tāpēc Komisija uzskata, ka tad, ja vietējās korporācijas rīkojas kā vietējā DTT tīkla operatori, tās ir atbalsta tiešās labuma guvējas. To iegūtā priekšrocība ir reģionālo un centrālo iestāžu piešķirtie līdzekļi pārklājuma paplašināšanai. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad paplašināšanu daļēji finansēja ar vietējās korporācijas pašu resursiem – tas uzskatāms par atbalstu uzņēmumam vai darbībai.

(159)

Kopumā galvenie konkursu labuma guvēji bija Abertis un Retevisión. Pieejamā informācija kopumā liecina, ka to kopējā saņemtā summa bija aptuveni puse no visiem pārklājuma paplašināšanai paredzētajiem līdzekļiem.

(160)

Turklāt vairāki autonomie apgabali piešķīra valsts atbalstu tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai. Šos uzdevumus veica vai nu publiskie uzņēmumi, vai pilsētu padomes, vai arī konkursu uzvarētāji, piemēram, pārraides centru īpašnieki. Spānijas centrālās iestādes norādīja, ka tās neuzlika par pienākumu nodrošināt ciparu formātam pielāgoto tīklu ekspluatāciju un uzturēšanu un ka šis jautājums bija autonomo apgabalu kompetencē. Izmeklēšanas laikā vairāki autonomie apgabali iesniedza skaitliskus datus, kuri liecināja, ka tie tiešām finansēja II zonas pārraides centru ekspluatāciju un uzturēšanu, jo īpaši sākot no 2009. gada, kad beidzās sākotnējais ar konkursu uzvarētājiem noslēgtajos līgumos paredzētais divus gadus ilgais ekspluatācijas un uzturēšanas periods. Uzņēmumi, kam uzticēta II zonas ciparu formātam pielāgoto zemes tīklu ekspluatācija un uzturēšana, ir šā atbalsta tiešie labuma guvēji.

(161)

Visbeidzot, vispārīgākā līmenī Abertis priekšrocību rada arī tas, ka Spānijas bezmaksas televīzijas signālu pārraides tirgū darbību nevar sākt citi platformas operatori (87).

(162)

Tīkla operatori. Atbalsta netiešie labuma guvēji ir tīkla operatori, kuri piedalījās un uzvarēja 154. apsvērumā aprakstītajos pirmā veida pārklājuma paplašināšanas konkursos, ko rīkoja publiskie uzņēmumi. Publiskie uzņēmumi nepaplašināja pārklājumu paši un nepaturēja tam paredzētos līdzekļus; tie toties novirzīja finansējumu tīkla operatoriem, rīkojot konkursus par paplašināšanu. Paplašināšanas konkursos varēja piedalīties tikai zemes tīkla operatori. Tādējādi satelītu operatoru izslēgšana radīja tiem priekšrocību. Turklāt, tā kā tirgū darbojās neliels skaits operatoru, zemes tīklu operatori saskārās tikai ar ierobežotu konkurences spiedienu. Kā iepriekš norādīts attiecībā uz tiešajiem labuma guvējiem, tīkla operatoriem priekšrocību rada arī iespēja izmantot jauno infrastruktūru citu pakalpojumu (piemēram, WiMax, ciparu formāta radio, mobilās televīzijas u. c.) sniegšanai. Šo tīkla operatoru saņemtā priekšrocība skaitliski izsakāma kā pēc pārklājuma paplašināšanas konkursa saņemto līdzekļu summa (88).

(163)

Aparatūras piegādātāji. Atšķirībā no tīkla operatoriem aparatūras piegādātājus neuzskata par netiešiem labuma guvējiem, jo tie neguva selektīvu priekšrocību. Šajā gadījumā tāpat kā attiecībā uz ciparu dekoderiem Itālijā (89) nebija iespējams nodalīt dažādu ciparu infrastruktūras veidu ražotāju kategorijas, jo ražotājiem būtu jāspēj ražot jebkādu aprīkojumu. Uzņēmumi, kuri uzvarēja konkursos, neatšķiras no tādu uzņēmumu grupas, kas piedalītos konkursos, ja shēma attiecībā uz platformu operatoriem būtu bijusi tehnoloģiski neitrāla (90). Spānijā uzņēmumi, kuri integrē, uzstāda un piegādā DTT pārklājuma paplašināšanai vajadzīgo aparatūru, parasti piedāvā arī citus pakalpojumus. Šāda aprīkojuma ražotāji, kā arī telesakaru operatori var piedāvāt arī zemes vai satelīta televīzijas risinājumus vai arī to kombināciju (91).

(164)

Ar attiecīgo pasākumu – ne tā mērķi, ne vispārējo struktūru – nav mēģināts radīt priekšrocību ražotājiem. Protams, jebkāda ciparu formātam labvēlīga valsts politika (pat tehnoloģiski visneitrālākā) būtu labvēlīga ciparu tehnoloģijas aprīkojuma ražotājiem. Tāpēc to, ka pasākuma dēļ aprīkojuma ražotāji guva labumu no pārdošanas ienākumu pieauguma, var uzskatīt par mehānisku ekonomisku blakusefektu. Būtībā jebkāds valsts atbalsts rada lejupēju ietekmi uz valsts atbalsta saņēmēja piegādātājiem. Tomēr tas nenozīmē, ka šiem piegādātājiem tiek radīta selektīva priekšrocība. Tā kā atbalsts nebija paredzēts aparatūras piegādātājiem, paredzētā netiešā ietekme uz tiem neattiecās. Turklāt, tā kā tos izvēlējās pārredzamās konkursa procedūrās, kurās varēja piedalīties jebkurš aprīkojuma piegādātājs, tostarp no citām dalībvalstīm, maz ticams, ka tie guva sevišķi lielu peļņu.

(165)

Televīzijas raidorganizācijas. Spānija ir pietiekami pierādījusi, ka pārklājuma paplašināšana neradīja priekšrocības zemes televīzijas raidorganizācijām. Pretēji situācijai I zonā televīzijas raidorganizācijas atteicās maksāt par pielāgošanu ciparu formātam II zonā, jo tas neradītu papildu ienākumus. Faktiski, tā kā šajā zonā ir maz iedzīvotāju un tie, šķiet, nav reklāmdevēju komerciālā mērķauditorija, televīzijas raidorganizācijas pēc pārklājuma paplašināšanas II zonā nevarēja ievērojami palielināt reklāmas maksas. Tāpēc zemes televīzijas raidorganizācijas nav izmeklējamā pasākuma netiešās labuma guvējas.

(166)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu atbalsts ir pasākumi, ko piešķir dalībvalstis vai no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, “dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Šis kritērijs palīdz noteikt pasākumus, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm.

(167)

Kā izklāstīts iepriekš, attiecīgais pasākums attiecas uz apraides nozari un šajā nozarē – apraides signāla pārraidi. Attiecīgais pasākums ir paredzēts uzņēmumiem, kas darbojas tikai noteiktos apraides nozares segmentos, proti, apraides signāla pārraides segmentā (92).

(168)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru pasākums ir selektīvs “tikai tad, ja konkrētā tiesiskā regulējuma ietvaros šis pasākums sniedz priekšrocību dažiem uzņēmumiem, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem no citām nozarēm vai tās pašas nozares, kuri attiecībā uz šī regulējuma mērķi ir salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā” (93).

(169)

Ņemot vērā, ka atbalsts ir sniegts subsīdiju veidā, atsauces sistēma šajā gadījumā ir parastie tirgus apstākļi, kādos uzņēmumiem būtu jādarbojas. Atsauces sistēmas mērķis nav piešķirt subsīdijas, jo parastos tirgus apstākļos operatori sedz savas izmaksas paši. Kā paskaidrots 244. apsvērumā, izmeklējamā pasākuma mērķis bija paātrināt pāreju uz ciparu formātu un paplašināt pārklājumu II zonā. Pasākums ir atkāpe no atsauces sistēmas (t. i., parastiem tirgus apstākļiem), jo tas samazina konkrētu uzņēmumu parastās izmaksas.

(170)

Tāpēc shēmas labuma guvēji ir labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri darbojas visās citās nozarēs un tajā pašā nozarē un kuriem jāsedz savas izmaksas pašiem. Tāpēc pasākums ir prima facie selektīvs.

(171)

Dažas puses apgalvoja, ka selektivitātes nebija, jo zemes ciparu tīkla operatori esot atbildīgi par uzdevumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Kā tiks paskaidrots šā lēmuma 6.2.1.4. iedaļā, tie tomēr nav atbildīgi par minētā uzdevuma veikšanu (94). Turklāt būtu jāatgādina, ka pasākums aizvien ir selektīvs, pat ja tā mērķis ir dot finansiālu priekšroku organizācijām, kuras tiek uzskatītas par sociālā ziņā to pelnījušām (95) vai tādām, kas rada tādu labvēlīgu ietekmi uz tautsaimniecību, kura pārsniedz to individuālās intereses (96). Tāpēc labvēlīgā ietekme, ko rada apraides signāla pielāgošana ciparu formātam, nevar mainīt secinājumu par pasākuma prima facie selektivitāti.

(172)

Jebkurā gadījumā, pat ja atsauces sistēma būtu aprobežojusies ar apraides nozari (kas neatbilst patiesībai) un pat ja par atsauces sistēmas mērķi tiktu uzskatīta ciparu formāta apraides signāla pārraide (kas arī neatbilst patiesībai), būtu jānorāda, ka apraides nozarē parasti vairākas platformas konkurē savā starpā un visas šīs platformas (piemēram, zemes, kabeļtelevīzijas, satelītu vai DSL tīkli) spēj sniegt pakalpojumus ciparu formāta apraides signāla pārraidei.

(173)

Pasākuma selektivitāti novērtētu, ņemot vērā visus uzņēmumus, kas nodrošina vai spēj nodrošināt ciparu formāta apraides pārklājuma paplašināšanu II zonā (97). Ja tīkla operatori, kas izmanto citas tehnoloģijas, nevis zemes tehnoloģiju, jo īpaši satelītsakaru tehnoloģiju, spēj sniegt pakalpojumus, lai paplašinātu pārklājumu II zonā, tie būtu uzskatāmi par tādiem, kas atrodas salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķus.

(174)

Spānija apgalvoja, ka zemes un satelītsakaru tehnoloģijas nevar uzskatīt par tādām, kas atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Spānija skaidro, ka DTT tehnoloģijas un citu tehnoloģiju tiesiskais regulējums ir ļoti atšķirīgs. Laikā, kad tika pieņemti attiecīgie pasākumi, dažādi tiesību akti reglamentēja dažādas tehnoloģijas (98). Spānija uzskata, ka, lai gan pašlaik visus audiovizuālos pakalpojumus reglamentē 2010. gada 31. marta Vispārējais likums 7/2010 par audiovizuālo komunikāciju, DTT tehnoloģijas un citu tehnoloģiju tiesiskais regulējums joprojām atšķiras. Turklāt Spānija uzskata, ka DTT tehnoloģija ir rentablāka nekā satelītsakaru tehnoloģija un DTT jau ir plaši pieejama Spānijā (I zonā), un DTT ieviešana II zonā balstījās uz apraides infrastruktūru, kas jau piederēja operatoriem. Spānija apgalvo, ka uzņēmumi, kas izmanto satelītsakaru tehnoloģijas, netika diskriminēti, jo šīs citas tehnoloģijas nav līdzīgā juridiskā un faktiskā situācijā kā DTT.

(175)

Iepriekš minētos argumentus nevar pieņemt. Komisija uzskata, ka tam, ka uz dažādām tehnoloģijām attiecas dažādi īpaši noteikumi, nav nozīmes, novērtējot selektivitātes kritēriju šajā gadījumā. Saistībā ar regulējuma atšķirībām Cellnex atsaucās uz spriedumu lietā Eventech (99), kurā Tiesa norādīja, ka, atļaujot Londonas taksometriem braukt pa autobusu joslām, vienlaikus aizliedzot privāti īrētajām automašīnām ar šoferi braukt pa šīm joslas, nešķiet, ka tiek piešķirta selektīva ekonomiska priekšrocības Londonas taksometriem. Komisija uzskata, ka lietai Eventech ir ierobežota nozīme šajā lietā, jo fakti minētajā lietā ir ļoti atšķirīgi. Eventech lietā abu operatoru grupu piedāvātie pakalpojumi (t. i., Londonas taksometri un privāti īrētas automašīnas ar šoferi) bija diezgan atšķirīgi (100). Šajā gadījumā DTT un satelītsakaru teholoģija varētu sniegt būtībā vienu un to pašu pakalpojumu (t. i., ciparu televīzijas signāla pārraidi II zonā). Šo divu tehnoloģiju regulējuma atšķirības neizraisa dažādu pakalpojumu sniegšanu. Turklāt lieta Eventech attiecās uz regulatīvu pasākumu, proti, aizliegumu braukt pa autobusu joslām, kas ir tieši saistīts ar transporta sistēmas drošību un efektivitāti (101). Turpretī izskatāmā lieta attiecas uz valsts subsīdiju, nevis regulatīvu pasākumu. Vēl jo vairāk, attiecīgais pasākums nav regulatīvā pasākuma neizbēgamas sekas, kas var ietekmēt pārraides tīkla drošību un efektivitāti un būtu objektīvi pamatotas.

(176)

Pārklājuma paplašināšanai II zonā būtu bijis iespējams izmantot dažādas tehnoloģijas. Tehnoloģiju regulējuma atšķirības neietekmē šo dažādo tehnoloģiju (t. i., DTT un satelītsakaru tehnoloģijas) iespējas piedāvāt pakalpojumus televīzijas signālu pārraidei II zonā. Komisija uzskata, ka citas tehnoloģijas, kas nav DTT, jo īpaši satelītsakaru tehnoloģija, varētu sniegt televīzijas signāla pārraides pakalpojumus II zonā turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(177)

Papildus tehniskajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem iepriekšējā apsvērumā minētie piemēri arī norāda uz to, ka nav ekonomisku iemeslu, kāpēc citas platformas būtu ex ante jāizslēdz II zonas gadījumā. Kā sīkāk aplūkots 6.3.3.2. iedaļā, izmaksu pētījumi nepieļauj šādu iepriekšēju izslēgšanu. Kā paskaidrots 257. apsvērumā, daži no autonomajiem apgabaliem apgalvoja, ka zemes tehnoloģija ir rentablāka, un iesniedza iekšējos aprēķinus, kuros tika salīdzinātas abu tehnoloģiju izmaksas, kas rastos, izmantojot tās pārklājuma paplašināšanai. Tomēr šie aprēķini nebija pietiekami sīki un rūpīgi, lai attaisnotu zemes tehnoloģijas izvēli. Turklāt nevienu no šiem aprēķiniem neveica neatkarīgs eksperts. Līdzīgi, kā paskaidrots 256. apsvērumā, Spānijas 2007. gada ex ante pētījums pietiekami nepierāda izmaksu atšķirību starp zemes platformu un satelītu platformu. Turklāt, kā paskaidrots 258. apsvērumā, abi izmaksu pētījumi (105), ko iesniedza Abertis (tagad Cellnex), tika sagatavoti 2010. gadā, ilgi pēc tam, kad stājās spēkā apstrīdētie pasākumi. Turklāt, kā paskaidrots 260.–264. apsvērumā, 2019. gada 19. februārī iesniegtais Katalonijas pētījums un Itelazpi 2015. un 2019. gada pētījums nepietiekami pierāda, ka DTT ir rentablāka tehnoloģija nekā satelītsakaru tehnoloģija. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka satelītsakaru tehnoloģijas izmaksas nevar uzskatīt par konkurētnespējīgākām (106).

(178)

Šo konstatējumu vēl vairāk apstiprina Komisijas Lēmums C(2014)6846 lietā SA.27408 saistībā ar zemes ciparu televīzijas izvietošanu Kastīlijā-Lamančā (107), ar ko Komisija paziņoja, ka iestāžu iesniegtie izmaksu pētījumi pietiekami nepierāda izmaksu būtisku atšķirību starp satelītsakaru un zemes tehnoloģiju. Iepriekš minēto Komisijas lēmumu pilnībā apstiprina Vispārējās tiesas (108) un Tiesas (109) spriedumi.

(179)

Turklāt, kā izklāstīts 24. apsvērumā, zemes frekvenču nepietiekamības dēļ DTT operatori regulāri jāpārvieto uz citām frekvenču joslām. Tas rada būtiskas papildu izmaksas un turpmāku papildu valsts atbalstu. Šādas pārvietošanas izmaksas nebūtu radušās, ja, piemēram, būtu izvēlēta satelītu platforma.

(180)

Turklāt laikā, kad notika pārejas uz ciparu formātu, satelīta pārraide jau bija pielāgota ciparu formātam, tāpēc tai nebija nepieciešama salīdzināma aprīkojuma pielāgošana. Tas arī pamato uzskatu, ka satelīta izmaksas nevar uzskatīt par konkurētnespējīgākām.

(181)

Tas, ka satelītu izmaksas nevar uzskatīt par konkurētnespējīgākām, arī apstiprina uzskatu, ka satelīta un zemes tehnoloģijas ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķus.

(182)

Attiecībā uz faktiskajām atšķirībām starp DTT un satelītsakaru tehnoloģiju Spānija, Itelazpi un Cellnex arī apgalvoja, ka Spānijā, tostarp II zonā, jau bija izvietota liela daļa zemes infrastruktūras laikā, kad tika pieņemts DTT Valsts tehniskais plāns. Tie apgalvo, ka esošās infrastruktūras izmantošana rada sinerģiju un tāpēc attaisno DTT tehnoloģijas izvēli. Itelazpi apgalvo, ka pārklājuma paplašināšana neizraisīja plašu jaunu DTT centru izveidi, bet vairumā gadījumu tika uzlaboti un pārveidoti esošie zemes analogie centri.

(183)

Šos argumentus nevar pieņemt turpmāk minēto iemeslu dēļ. DTT tīkla izvietošanu II zonā nevar uzskatīt par vienkāršu esošā zemes analogā tīkla pielāgošanu vai uzlabošanu. Esošais zemes analogais tīkls nenozīmēja, ka jau pastāvēja esošs ciparu zemes tīkls. Zemes ciparu apraides tehnoloģija atšķiras no zemes analogās apraides. Lai paplašinātu pārklājumu, bija jāuzstāda ciparu tehnoloģijas aprīkojums jau esošajos centros, kā arī vajadzēja izveidot jaunus centrus (110) II zonā (111).

(184)

Itelazpi, Cellnex un Spānija arī apgalvoja, ka satelītu platformu operatori nevarēs iegūt signālu no televīzijas raidorganizācijām, jotelevīzijas raidorganizācijas nevēlas izmantot satelīta pārraidi. Tie arī skaidro, ka televīzijas raidorganizācijām bieži vien nav tiesību pārraidīt savu saturu, izmantojot satelītsakaru tehnoloģiju. Komisija norāda, ka šīs grūtības ir pārvaramas. Saskaņā ar Vispārējā likuma 7/2010 par audiovizuālo mediju pakalpojumiem (112) 31. pantu audiovizuālo mediju pakalpojumu licenciātiem nacionālā līmenī ir jāvienojas par savu galveno apraides kanālu pārdošanu televīzijas apraides pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto jebkuru tehnoloģiju (113). Šo noteikumu mērķis ir saglabāt godīgu konkurenci un līdz ar to tehnoloģisko neitralitāti, kā tas ir norādīts Vispārējā likuma 7/2010 preambulā (114). Jebkuru strīdu, kas rodas sarunās, kas paredzētas Vispārējā likuma 7/2010 31. pantā, var iesniegt Spānijas Konkurences iestādei (CNMC, Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia). Navarras piemērs liecina, ka, izmantojot šādu procedūru, satelītu operatori var iegūt televīzijas raidorganizāciju piekrišanu savu kanālu pārraidei. Navarrā publiskā iepirkuma iestāde 2015. gada jūnijā ierosināja konkursā par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu līgumslēgšanas tiesības piešķirt uzņēmumam Astra. Pēc tam Navarras iestādes apturēja līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, jo televīzijas raidorganizācijas nepiekrita pārraidīt savu saturu, izmantojot satelītu platformu. Pēc CNMC iejaukšanās 2019. gada maijā Astra beidzot ieguva Atresmedia un Mediaset atļauju piekļūt saviem kanāliem ar konkrētiem nosacījumiem. Šis piemērs liecina, ka satelītu operatori spēj vienoties ar televīzijas raidorganizācijām un iegūt signālu no tām, lai paplašinātu pārklājumu II zonā (115).

(185)

Cellnex un Itelazpi arī apgalvo, ka atšķirībā no zemes ciparu pārraides satelītsakaru tehnoloģija nevar pārraidīt noteiktā zonā (piemēram, autonomā apgabala teritorijā), jo satelītu uztveršanas zonas aptver visu Spānijas teritoriju. Šis arguments ir pretrunā tam, ka satelīts tiek izmantots III zonā, tāpēc tehnoloģiski vajadzētu būt iespējai ierobežot satelīta sniegtā pakalpojuma uztveršanu noteiktā mērķa apgabalā. Turklāt signāla šifrēšana parasti ļautu uztvert pakalpojumu tikai mērķa zonās.

(186)

Spānija arī apgalvo, ka Spānijā par bezmaksas televīziju var uzskatīt tikai DTT, par citām tehnoloģijām, piemēram, satelītsakaru tenoloģiju vai kabeļtenoloģiju, ir jāmaksā. Šis uzskats ir kļūdains, jo tehnoloģijas nevar šādi nošķirt. Nepastāv tehnoloģiska specifika, kas neļautu satelītu operatoriem piedāvāt bezmaksas televīziju. Piemēram, Spānijā “SAT-TDT” piedāvājums (kas ir pieejams tikai III zonā un tikai mājsaimniecībām, kuras var pierādīt, ka to DTT uztveršana ir nepietiekama) ietver bezmaksas kanālus. Turklāt citās dalībvalstīs (piemēram, Francijā, Īrijā) satelītu operatori piedāvā bezmaksas kanālus.

(187)

Apstrīdētais pasākums dod priekšroku zemes ciparu platformu operatoriem (tie ir vienīgie operatori, kas var gūt labumu no šā pasākuma), neraugoties uz to, ka operatori, kas izmanto citas tehnoloģijas (jo īpaši satelītu), var sniegt attiecīgos pakalpojumus, un tāpēc, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķus tie ir ar zemes tīkla operatoriemsalīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Tādējādi apstrīdētais pasākums ietver diskrimināciju.

(188)

Kā paskaidrots 27., 29. un 244. apsvērumā, attiecīgā atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt pāreju no analogās uz ciparu formāta apraidi Spānijā un nodrošināt televīzijas uztveršanas nepārtrauktību konkrētu attālu teritoriju un lauku teritoriju iedzīvotājiem (II zonā). Televīzijas raidorganizācijām nebija pietiekami lielas komerciālas intereses sniegt pakalpojumu II zonā, un tās atteicās segt no pielāgošanas ciparu formātam izrietošās izmaksas (sk. 165. apsvērumu), tāpēc Spānijas iestādes izveidoja izmeklējamo valsts atbalsta shēmu, lai pielāgotu ciparu formātam esošos pārraides centrus un izveidotu jaunus nolūkā nodrošināt, ka iedzīvotāji turpina uztvert visus kanālus, izmantojot DTT (kā paskaidrots 27. apsvērumā). Minētais mērķis neattaisno to operatoru izslēgšanu no atbalsta pasākuma, kuri izmanto citas tehnoloģijas, nevis DTT.

(189)

Pasākums piešķir selektīvas ekonomiskas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem, kuri veic komerciālu darbību. Publiskais finansējums piešķir selektīvas priekšrocības labuma guvējiem, samazinot izmaksas, kuras tie parasti segtu parastos tirgus apstākļos.

(190)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka izmeklējamie pasākumi ir selektīvi LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(191)

Spānija norāda, ka valsts administratīvās struktūas un centrālo un reģionālo iestāžu pilnvaru sadalījuma dēļ reģioniem ir jāpierāda tas, ka attiecīgais pasākums nav valsts atbalsts Altmark judikatūras izpratnē. Konkrēti, Spānijas iestādes norādīja uz Basku zemes īstenoto pasākumu.

(192)

Basku zemē darbojas publisks Basku zemes valdības uzņēmums Itelazpi S.A. (“Itelazpi”), kas sniedz transporta pakalpojumus un nodrošina radio un televīzijas apraides pārklājumu. Šajā nolūkā tas nodrošina aptuveni 200 pārraides centru ekspluatāciju, un lielākā daļa no tiem ir Basku zemes valdības īpašums. Pārklājuma paplašināšanas vajadzībām Itelazpi tika uzdots sarīkot desmit reģionālus konkursus par vajadzīgā aprīkojuma piegādi zemes infrastruktūras pielāgošanai ciparu formātam.

(193)

Basku zeme norādīja, ka dalībvalstīm ir ievērojama rīcības brīvība attiecībā uz PVTN definēšanu. Komisija šo definīciju var apstrīdēt tikai acīm redzamas kļūdas gadījumā; sabiedrisko apraides pakalpojumu gadījumā šī rīcības brīvība ir vēl plašāka (116). Pamatojoties uz to, Basku zeme apgalvoja, ka apraides tīklu ekspluatācijas nodrošināšana ir uzskatāma par PVTN. Saistībā ar sabiedrisko apraides pakalpojumu sniegšanu tas būtu nevis individuāls, bet gan “būtisks pakalpojums” – tas izriet no dažādiem Spānijas tiesību aktu un judikatūras noteikumiem (117).

(194)

Basku zemes iestādes informēja, ka uzņēmumam Itelazpi piešķirtais finansējums patiesībā bija kompensācija par Altmark kritērijiem atbilstīgu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu.

(195)

Abertis arī apgalvoja (118), ka zemes apraides tīklu ekspluatācijas nodrošināšana ir sabiedriskais pakalpojums un atbilst Altmark kritērijiem. Abertis apgalvoja, ka saņēmējam uzņēmumam faktiski ir jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi un šiem pienākumiem ir jābūt skaidri noteiktiem. Abertis norādīja, ka tīkla operatoru saņemtā kompensācija nekad nepārsniegs to, kas nepieciešams, lai segtu pārraides pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Proti, Abertis norādīja, ka vietējās iestādes ir veikušas atbilstošus pasākumus, lai samazinātu izmaksas: aprīkojuma iegāde tika veikta publiska konkursa kārtībā, kas nodrošināja aprīkojuma iegādi par tirgus cenu.

(196)

Turklāt savās prasībās par 2013. gada lēmuma anulēšanu dažādas puses apgalvoja, ka konkrētajā reģionā oficiālā tiesību aktā zemes ciparu tīkla ekspluatācija ir noteikta par PVTN. Itelazpi (lieta T-462/13) atsaucās uz 1987. gada 18. decembra Likumu 31/1987 par apraides organizēšanu, Likumu 10/2005 un Karaļa Dekrētu 944/2005, kā arī uz iestāžu konvencijām, kas noslēgtas starp Basku zemes valdību, Basku pašvaldību asociāciju un trim Basku zemes reģionālajām padomēm. Katalonija un CTTI (lieta T-465/13) atsaucās uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un publisku līgumu, kā arī uz Likumu 10/2005. Navarra de Servicios y Tecnologías (lieta T-487/13) atsaucās uz Karaļa Dekrētu 944/2005 un Navarras valdības 2008. gada 28. jūlija lēmumu. Cellnex, Retevisión (lieta T-541/13) atsaucās uz 1987. gada 18. decembra Likumu 31/1987 par apraides organizēšanu, kā arī Karaļa Dekrētu 944/2005 un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. Spānija (lieta T-461/13) atsaucās uz Karaļa Dekrētu 944/2005, kā arī uz publiskiem līgumiem, ko noslēgušas publiskās iestādes un attiecīgie operatori. Turklāt visas iepriekš minētās personas atsaucās uz Vispārējo likumu 11/1998 par telesakariem un uz Vispārējo likumu 32/2003 par telesakariem kā aktiem, kuros esot noteikts, ka zemes ciparu tīkla ekspluatācija ir PVTN. Saistībā ar iepriekš minētajām darbībām uz dažiem no šiem dokumentiem ir vērsta Komisijas un ES tiesu uzmanība.

(197)

Lietā Altmark pieņemtajā spriedumā Tiesa norādīja, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par ekonomisku priekšrocību EK līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ja tā atbilst šādiem četriem nosacījumiem: 1) saņēmējam uzņēmumam jābūt reālam pilnvarojumam sniegt sabiedrisko pakalpojumu, un tā uzdevumiem un attiecīgajiem pienākumiem jābūt skaidri noteiktiem; 2) kompensācijas parametri jānosaka iepriekš, un tas jādara objektīvi un pārredzami; 3) kompensācija nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās, īstenojot pilnvarojumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus; 4) lai nodrošinātu sabiedrībai vismazākās izmaksas, vai nu uzņēmumu, kas pildīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, izvēlas publiskā iepirkumā, vai arī pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas izmaksas nosaka, pamatojoties uz tipiska, labi pārvaldīta uzņēmuma izmaksām.

(198)

Spānijas tiesību aktos nav noteikts, ka zemes tīkla ekspluatācija ir sabiedrisks pakalpojums. Saskaņā ar 1998. gada Likumu par telesakariem (119) telesakaru pakalpojumi, tostarp radio un televīzijas atbalsta tīklu ekspluatācija, ir pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, taču tiem nav sabiedrisko pakalpojumu statusa, ko piemēro tikai ierobežotam skaitam telesakaru pakalpojumu (120). Likumā par telesakariem, kas bija spēkā laikā, kad tika pieņemti pasākumi (121), ir tāda pati kvalifikācija. Televīzijas apraides pārraides pakalpojumus, t. i., signālu pārraidi pa telesakaru tīkliem, uzskata par telesakaru pakalpojumiem, un tāpēc tie ir pakalpojumi ar vispārēju nozīmi, nevis sabiedriski pakalpojumi (122).

(199)

Jebkurā gadījumā Likuma par telesakariem noteikumi atbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam. Likuma 1. pantā telesakari definēti kā tīklu ekspluatācija un elektronisko sakaru un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana un ar tiem saistīto iekārtu nodrošināšana. Telesakari ir signālu pārraide pa jebkādu telesakaru tīklu, nevis konkrēti zemes tīklu (123). Turklāt šā likuma 3. pantā paredzēts, ka viens no tā mērķiem ir, ciktāl iespējams, veicināt regulējuma tehnoloģisko neitralitāti.

(200)

Lai gan tiesību aktos, kas bija spēkā un piemērojami laikā, kad līdzekļus nodeva Itelazpi, sabiedriskā apraide bija definēta kā sabiedrisks pasākums, sabiedriskā apraide neietver konkrētas atbalsta platformas ekspluatāciju. Apraides pakalpojums ir jānošķir no apraides tīklu ekspluatācijas pakalpojuma (124). Tās ir divas atsevišķas darbības, ko veic dažādi uzņēmumi, kas darbojas dažādos tirgos. Nav pierādījumu, ka likumā papildus apraidei zemes tīkla ekspluatācija būtu definēta kā sabiedrisks pakalpojums.

(201)

Basku zemes iestādes apgalvo, ka šā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas uzticēšana Itelazpi ir skaidri paredzēta konvencijās, ko noslēgusi Basku zemes valdība, EUDEL (Basku zemes pilsētu padomju asociācija) un trīs Basku zemes reģionālās padomes.

(202)

Šajās konvencijās Basku zemes pārvaldes iestādes atzīst, ka, lai nodrošinātu tādas vērtības kā vispārēja informācijas pieejamība un informācijas pluralitāte, ir vajadzīga vispārēja piekļuve bezmaksas televīzijai, un tās apņemas šīs vērtības aizsargāt, paplašinot valsts programmu bloku pārklājumu (125). Taču nevienā no konvenciju noteikumiem nav noteikts, ka zemes tīkla ekspluatācija ir uzskatāma par sabiedrisku pakalpojumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka konvenciju saturā nav pietiekami noteikta sabiedriskā pakalpojuma saistību darbības joma, tāpēc, pamatojoties uz tām, nevar apgalvot, ka pārraide, izmantojot zemes tīklu, ir sabiedrisks pakalpojums.

(203)

Kā paskaidrots 196. apsvērumā, savās prasībās par 2013. gada lēmuma anulēšanu dažādas puses apgalvoja, ka zemes ciparu tīkla ekspluatācija ir noteikta kā PVTN oficiālā tiesību aktā konkrētā reģionā, un vērsa Komisijas uzmanību uz attiecīgajiem dokumentiem. Izskatījusi šos dokumentus tiesvedības laikā, Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas uzskatu, ka neviens no šiem dokumentiem nav nepieciešamais akts par noteikšanu (126). Šos Vispārējās tiesas spriedumus ir apstiprinājusi Tiesa (127).

(204)

Tāpēc tiek secināts, ka saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem zemes tīklu ekspluatācijai nevar piemērot sabiedriska pakalpojuma statusu. Vispārējā tiesa apstiprināja šo secinājumu lietās T-462/13 (128), T-465/13 (129), T-487/13 (130), T-541/13 (131) un T-461/13 (132). Turklāt šos spriedumus apstiprināja Tiesa apvienotajās lietās no C-66/16 P līdz C-69/16 (133) un lietā C-81/16 (134).

(205)

Tādējādi attiecīgā pasākuma atbilstība pirmajam Altmark nosacījumam nav pierādīta. Tas, ka šajā gadījumā pirmais Altmark kritērijs nav izpildīts, jo nav zemes tīkla ekspluatācijas kā sabiedriskā pakalpojuma skaidras un precīzas definīcijas, ir apstiprināts vairākos Vispārējās tiesas un Tiesas (135) spriedumos.

(206)

Lietā Altmark pieņemtajā spriedumā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi, t. i., lai pasākumu neuzskatītu par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem kritērijiem. Ja pasākums neatbilst pirmajam kritērijam, finansējums, ko uzņēmumam Itelazpi piešķīra Basku zemes iestādes, nav uzskatāms par kompensāciju par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu. Kā paskaidrots 62. apsvērumā, iepriekš minētais novērtējums neietekmē novērtējumu attiecībā uz jauno pasākumu, kas Basku zemē tika ieviests 2014. gada 2. decembrī ar līgumu par pakalpojumu, lai paplašinātu nacionālo televīzijas kanālu pārklājumu Basku zemes autonomajā apgabalā.

(207)

Jebkurā gadījumā, ja Spānijas tiesību aktos būtu noteikts, ka zemes tīkla ekspluatācija ir sabiedrisks pakalpojums (kas nebija noteikts), tā būtu acīm redzama kļūda, kā paskaidrots turpmāk.

(208)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība, nosakot, ko tās uzskata par PVTN, tāpēc Komisija šādas definīcijas var apšaubīt tikai acīm redzamas kļūdas gadījumā.

(209)

Tomēr dalībvalstu pilnvaras noteikt PVTN nav neierobežotas, un tās nevar izmantot patvaļīgi, lai nepiemērotu konkurences noteikumus kādai konkrētai nozarei. Turklāt dalībvalstu rīcības brīvību noteikt PVTN nevar izmantot tādā veidā, kas būtu pretrunā Savienības tiesību vispārējiem principiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principam (136).

(210)

Vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz apraides tīkliem, kas sniedz pakalpojumus, tiek nodrošināts ar tehnoloģiskās neitralitātes principu, lai gan tas nenozīmē, ka konkrētas apraides tīklu ekspluatācijas pakalpojumu tehnoloģijas izvēle jebkurā gadījumā rada acīm redzamu kļūdu (137).

(211)

Kā paskaidrots 176. apsvērumā, dažādas platformas, izņemot zemes platformas, jo īpaši satelīts, var sniegt pakalpojumus televīzijas signāla pārraides vajadzībām II zonā.

(212)

Šādos apstākļos nav iespējams uzskatīt, ka zemes platformas ir būtiskas televīzijas signāla pārraidei, nepārkāpjot tehnoloģiskās neitralitātes principu (138).

(213)

Nosakot zemes platformas ekspluatēšanu kā PVTN, tas būtu pienācīgi jāpamato, lai nepārkāptu vienlīdzīgas attieksmes principu un neradītu diskrimināciju attiecībā pret citām platformām.

(214)

Šajā saistībā jāatgādina, ka laikā, kad reģionālās iestādes veica pārklājuma paplašināšanu, tās varēja vai nu organizēt tehnoloģiski neitrālu konkursu, vai arī izvēlēties vienu konkrētu tehnoloģiju, ja tas ir pamatoti, balstoties uz tajā laikā pieejamos informāciju.

(215)

Kā paskaidrots 254.–264. apsvērumā, nevienu no Spānijas iestāžu un atbalsta labuma guvēju iesniegtajiem izmaksu pētījumiem nebija ex ante sagatavojis neatkarīgs eksperts un neviens no tiem neapliecināja, ka satelītsakaru tehnoloģija ir acīm redzami dārgāka vai neatbilst būtiskām kvalitātes prasībām attiecībā uz pārklājuma paplašināšanu II zonā.

(216)

Turklāt, kā jau minēts un sīki paskaidrots 176. apsvērumā, nav obligātu tehnisku prasību, kas izslēgtu satelītsakaru tehnoloģiju izmantošanu pārklājuma paplašināšanai II zonā.

(217)

Jebkurā gadījumā un kā paskaidrots 198.–204. apsvērumā, nav tāda akta, ar kuru publiskā iestāde uzdotu zemes platformas operatoriem sniegt PVTN, no kura izrietētu pilnvarojums sniegt sabiedriskos pakalpojumus un būtu skaidri noteikti uzdevumi un attiecīgie pienākumi.

(218)

Ņemot vērā iepriekš minēto un neraugoties uz dalībvalstu plašo rīcības brīvību, nosakot, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja Spānijas tiesību aktos būtu noteikts, ka zemes tīkla ekspluatācija ir sabiedrisks pakalpojums (kas nebija noteikts), tas būtu pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam un tādējādi būtu acīm redzama kļūda.

(219)

Ja nerīko konkursu, saskaņā ar ceturto Altmark nosacījumu vajadzīgais kompensācijas apmērs jānosaka, pamatojoties uz analīzi par izmaksām, kas, pildot attiecīgos pienākumus, rastos tipiskam, labi pārvaldītam uzņēmumam, kam ir pietiekami transportlīdzekļi, lai tas varētu izpildīt nepieciešamās attiecīgajiem pakalpojumiem piemērojamās prasības. Tāpēc šajā nolūkā būtu jāņem vērā attiecīgie ieņēmumi un saprātīga peļņa par attiecīgo pienākumu izpildi.

(220)

Autonomajos apgabalos, kur tika organizēts publisks konkurss par pārklājuma paplašināšanu un uzaicinājums iesniegt piedāvājumus neatbilda tehnoloģiskās neitralitātes principam un jo īpaši nebija pamatots ar izmaksu iepriekšēju salīdzinājumu, šādu procedūru nevar var uzskatīt par atbilstošu ceturtajam Altmark kritērijam. Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kas bez pamatota iemesla kavē dažu ieinteresēto operatoru dalību, nevar uzskatīt par atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu (139). Tā kā uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus bija īpaši pielāgoti zemes tīkla operatoriem, citi platformu operatori, kas būtu varējuši paplašināt pārklājumu, uzskatīja sevi par automātiski izslēgtiem no procedūras. Tāpēc Komisija secina, ka jomās, kurās publisks konkurss ir organizēts, pārkāpjot tehnoloģiskās neitralitātes principu, nevar uzskatīt, ka ceturtais Altmark nosacījums ir izpildīts, jo ir organizēts konkurss.

(221)

Basku zemes gadījumā, tā kā netika rīkots konkurss, Basku zemes iestādes apgalvo, ka kritērijs ir izpildīts, jo Itelazpi ir labi pārvaldīts uzņēmums, kas ir pietiekami aprīkots prasīto darbību izpildei. Pamatojoties uz izmaksu salīdzinājumu, Basku zemes iestādes secina, ka nodrošināt satelīta apraidi būtu bijis dārgāk nekā modernizēt Itelazpi zemes tīklu (140). Tomēr, lai pasākums atbilstu ceturtajam Altmark kritērijam, salīdzinājums ar satelītsakaru tehnoloģiju nav pietiekams, lai pierādītu Itelazpi darbības efektivitāti. Iespējams, bija citi zemes tīkla operatori, kuri šo pakalpojumu būtu snieguši ar zemākām izmaksām.

(222)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka arī Basku zemes gadījumā ceturtais Altmark nosacījums nav izpildīts. Tā kā šie nosacījumi ir kumulatīvi, nevar uzskatīt, ka finansējums, ko Basku zemes iestādes piešķīra Itelazpi, nav valsts atbalsts, jo tas atbilst nosacījumiem attiecībā uz kompensāciju par pakalpojuma sniegšanu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(223)

Attiecībā uz citiem gadījumiem, kad netika rīkots konkurss, Spānijas iestādes nav sniegušas analīzi par izmaksām, kas būtu radušās tipiskam, labi pārvaldītam uzņēmumam, kuram ir pietiekami līdzekļi, lai tas varētu izpildīt sabiedriskajiem pakalpojumiem piemērojamās prasības.

(224)

Spānija un Abertis apgalvo, ka DTT un satelītsakaru tehnoloģija veido divus dažādus tirgus. DTT ir galvenā zemes bezmaksas televīzijas platforma, kuras operatoru skaitu nacionālajā tirgū nosaka Spānijas valdības piešķirto licenču skaits. Zemes bezmaksas televīzijas kanālu finansējumu nodrošina reklāmas pakalpojumi. Spānijā liels satelīta televīzijas kanālu skaits ir pieejams tikai maksas televīzijas platformā, kuras tīkla operators ir Astra. Šos kanālus finansē ar abonementa maksām, kuras galvenokārt jāmaksā par kanālu kopumu. Spānijas iestādes arī norāda, ka Spānijā televīzijas raidorganizāciju izmaksas par satelīta televīzijas pārraidi ir daudz lielākas nekā par zemes televīzijas pārraidi, tāpēc bezmaksas televīzijas raidorganizācijas, tostarp reģionālās un vietējās, nevēlas pāriet uz šo platformu.

(225)

Vairāku iemeslu dēļ tiek secināts, ka zemes un satelītu platformas darbojas vienā tirgū.

(226)

Pirmkārt, Astra 2008. gadā piedalījās konkursā par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu Kantabrijā un tajā uzvarēja. Astra 2008. gadā vairākas reizes tikās ar autonomajiem apgabaliem, lai tos iepazīstinātu ar savu piedāvājumu ciparu televīzijas kanālu pārraidei, kas līdz šim tika nodrošināta ar zemes platformu. Lai gan Kantabrijas iestādes vēlāk izbeidza noslēgto līgumu, satelītu operatora interese par pakalpojumu sniegšanu, konkurējot ar zemes platformas operatoru, liecina, ka satelītu operatori spēj nodrošināt līdzīgus pakalpojumus.

(227)

Otrkārt, satelītu operators Hispasat (Abertis meitasuzņēmums) sniedz pakalpojumus vairākās II zonas daļās (141), un III zonā tiek izmantota tikai satelītu platforma. Arī citas dalībvalstis izmanto satelīta pakalpojumus, lai attālākās to teritorijās nodrošinātu bezmaksas kanālu pārraidi (142).

(228)

Treškārt, vairākus publiskos un privātos kanālus, ko izplata ar zemes platformu un kas sasniedz visu valsti, pārraida arī ar satelītu platformām, to dara arī Astra (143).

(229)

Ceturtkārt, daži reģionālie kanāli ir vai nesen bija pieejami, izmantojot satelītu platformu. Tas ir pretrunā apgalvojumam par to, ka reģionālās televīzijas raidorganizācijas neinteresē satelīta izmantošana.

(230)

Piektkārt, Komisija arī norāda uz Astra argumentu par satelīta spēju nodrošināt 1 380 kanālu pārraidi un ģeogrāfiski ierobežot to attēlošanu. Astra apgalvo, ka ar satelītu var bez ierobežojumiem pārraidīt šādu kanālu skaitu. Turklāt norādītais reģionālo kanālu skaits (1 380) šķiet pārspīlēts. Lai gan tas ir maksimālais visā Spānijā pieejamais nacionālo, reģionālo un vietējo kanālu frekvenču skaits, piešķirto licenču skaits patiesībā ir daudz mazāks (sk. 24. zemsvītras piezīmi). Turklāt ne visas televīzijas raidorganizācijas, kuras ir saņēmušas licenci, tiešām pārraida saturu tām piešķirtajās frekvencēs.

(231)

Sestkārt, atsevišķas televīzijas raidorganizācijas ir paziņojušas, ka dod priekšroku zemes pārraidei, jo ir iegādājušās tiesības pārraidīt saturu tikai zemes platformā. Tomēr tas nenozīmē, ka zemes un satelīta pārraide veidotu dažādus tirgus. Tā kā televīzijas raidorganizācijas ir iegādājušās tiesības pārraidīt saturu, izmantojot zemes platformu, vajadzības gadījumā tās varētu iegādāties šādas tiesības arī attiecībā uz satelīta platformu. Turklāt, ja satelītu platformu izvēlētos publiskā konkursā, kā tas notika III zonā, televīzijas raidorganizācijām varētu uzlikt obligātu pienākumu. Turklāt saskaņā ar Vispārējā likuma 7/2010 par audiovizuālo mediju pakalpojumiem 31. pantu audiovizuālo mediju pakalpojumu licenciātiem ir jāvienojas par savu galveno apraides kanālu pārdošanu televīzijas apraides pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto jebkuru tehnoloģiju. Televīzijas raidorganizācijām ir pienākums risināt sarunas ar platformu operatoriem, un jebkuri strīdi, kas rodas šādās sarunās, var tikt izskatīti CNMC (sk. 184. apsvērumu).

(232)

Visbeidzot, saskaņā ar 2010. gada maija datiem (144) DTT pārklājums ir nodrošināts 98,85 % Spānijas iedzīvotāju, taču tikai 93,5 % mājsaimniecību skatās televīziju, ko pārraida ar zemes platformu. Tādējādi 5 % mājsaimniecību ir pieejama DTT, tomēr tās izvēlas to neizmantot, jo lielākajā daļā mājsaimniecību ir abonēta maksas satelīta televīzija.

(233)

Noslēgumā, tā kā satelīta un zemes apraides platformu operatori savstarpēji konkurē, pasākums DTT ieviešanai, ekspluatācijai un uzturēšanai II zonā rada abu platformu konkurences izkropļojumus. Būtu jānorāda, ka šis pasākums rada nelabvēlīgu situāciju arī citām platformām, jo īpaši IPTV. Lai gan platjosla vēl nav ieviesta visā II zonas teritorijā, ļoti iespējams, ka nākotnē tās pārklājums tiks ievērojami paplašināts.

(234)

Pasākums ietekmē iekšējo tirdzniecību Savienībā. Saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru, ja “valsts finanšu atbalsts vai atbalsts, ko piešķir no valsts līdzekļiem, stiprina uzņēmuma pozīciju attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Kopienas iekšējā tirdzniecībā, tad šie uzņēmumi uzskatāmi par tādiem, kurus ir ietekmējis attiecīgais atbalsts” (145).

(235)

Tīkla operatori darbojas nozarē, kurā pastāv tirdzniecība starp dalībvalstīm. Abertis, tāpat kā sūdzības iesniedzējs Astra, ir starptautiskas Kopienas iekšējā tirdzniecībā konkurējošu uzņēmumu grupas daļa. Tāpēc pasākums DTT ieviešanai, ekspluatācijai un uzturēšanai II zonā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(236)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus, Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc pasākums uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(237)

Komisija aktīvi atbalsta pāreju no analogās apraides uz ciparu formāta apraidi. Priekšrocības, ko rada pāreja uz ciparu formātu, tika uzsvērtas 2005. gada rīcības plānā eEiropa un divos paziņojumos par pāreju uz ciparu formātu (146). Komisija arī atzīst, ka, ja pāreju uz ciparu formātu atstātu tikai tirgus faktoru ziņā, tā varētu notikt novēloti.

(238)

Dalībvalstis var izmantot atbalstu, lai novērstu konkrētu tirgus nepilnību vai nodrošinātu sociālo vai reģionālo kohēziju (147). Tomēr katrā atsevišķā gadījumā ir jāparāda, ka attiecīgais atbalsts ir piemērots instruments problēmas risināšanai, tā apmērs ir minimālais vajadzīgais apmērs un tas nerada pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Līdzīgi arī paziņojumā par pārslēgšanu noteikts, ka tādā jomā kā tīkla pielāgošana ciparu formātam valsts iejaukšanās ir pamatota, ja ir ievēroti divi nosacījumi: pirmkārt, ja tiek skartas vispārējas intereses; otrkārt, tirgus nepilnības gadījumā, t. i., tirgus dalībniekiem vieniem pašiem neizdodas panākt kopējam labumam atbilstīgu rezultātu. Tajā arī noteikts, ka valsts iejaukšanās jebkurā gadījumā būtu jāpamato ar padziļinātu tirgus analīzi.

(239)

Paziņojumā par pārslēgšanu arī norādīts, ka pāreja uz ciparu formāta apraidi ir svarīgs uzdevums nozarei, kurai jādarbojas atbilstīgi tirgus noteikumiem. Būtībā katram tīklam būtu jākonkurē, balstoties uz savām stiprajām pusēm. Lai nodrošinātu šā principa ievērošanu, jebkādam valsts atbalstam pēc iespējas vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālam. Atkāpes no šā principa var paredzēt tikai tad, ja valsts iejaukšanās vērsta uz konkrētu tirgus nepilnību vai nelīdzsvarotību un vienlaicīgi ir piemērota, vajadzīga un samērīga šo grūtību pārvarēšanai.

(240)

Ja šo procesu atstātu tirgus ziņā, rastos risks, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas to nelabvēlīgās sociālās situācijas dēļ nevarētu izmantot ciparu televīzijas sniegtās priekšrocības. Attiecībā uz šo sociālās kohēzijas problēmu dalībvalstis varētu gribēt nodrošināt, lai pēc analogās televīzijas atslēgšanas visiem iedzīvotājiem būtu pieejama ciparu televīzija. Tā kā pāreja uz ciparu formātu rada izmaksas lietotājiem un tās dēļ ir jāmaina ieradumi, dalībvalstis var gribēt palīdzēt, jo īpaši tām sabiedrības grupām, kurām ir nelabvēlīga situācija, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem vai perifēriju iedzīvotājiem.

(241)

Vairākos lēmumos par valsts atbalstu, kuri pieņemti, pamatojoties uz paziņojumiem par pāreju uz ciparu formātu, Komisija šai nozarei piemēroja noteikumus par valsts atbalstu (148). Dalībvalstīm ir vairākas iespējas publiski finansēt pāreju, lai nodrošinātu pienācīgu televīzijas pārklājumu visās ģeogrāfiskajās teritorijās, tostarp, finansējot pārraides tīklu ieviešanu teritorijās, kurās citādi būtu nepietiekams televīzijas pārklājums (149). Tomēr tādu finansējumu drīkst piešķirt tikai tad, ja tas nerada nevajadzīgus tehnoloģijas vai uzņēmumu konkurences izkropļojumus un ir tikai tik liels, cik vajadzīgs.

(242)

Spānijas iestādes norādīja, ka, ja tiktu konstatēts, ka pasākums uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, tās šo pasākumu pamatotu ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 106. panta 2. punktu. Turpmāk, ņemot vērā iepriekš izklāstītos vispārīgos apsvērumus, Komisija novērtē pasākuma saderību ar minētajiem noteikumiem.

(243)

Lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums ir saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija izvērtē atbalsta labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi. Piemērojot līdzsvara testu, Komisija novērtē šādus jautājumus:

(244)

Atbalsta shēmas mērķis ir paātrināt pāreju uz ciparu formātu Spānijā un nodrošināt konkrētu attālu teritoriju un lauku teritoriju iedzīvotājiem pastāvīgu televīzijas uztveršanu. Tādējādi pasākuma mērķis ir radīt šo teritoriju iedzīvotājiem iespēju skatīties televīziju. Mediju, tostarp televīzijas, pieejamība ir būtiska, lai pilsoņi varētu izmantot savas konstitucionālās tiesības uz piekļuvi informācijai. Komisija ir atzinusi ciparu formāta pārraides nozīmi un priekšrocības 2005. gada rīcības plānā eEiropa (150), kā arī divos Komisijas paziņojumos par pāreju no analogās apraides un ciparu formāta apraidi (151). Turklāt savā paziņojumā i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai (152) Komisija norādīja, ka ieplānotā zemes analogās televīzijas atslēgšana līdz 2012. gadam uzlabos radiofrekvenču spektra pieejamību Eiropā. Tā kā ciparu formāta apraides vajadzībām radiofrekvenču spektru izmanto efektīvāk, tiek atbrīvota spektra jauda citiem lietotājiem, piemēram, jauniem apraides un mobilās telefonijas pakalpojumiem, kuri savukārt veicinās inovāciju un izaugsmi televīzijas un elektronisko sakaru nozarēs.

(245)

Tāpēc tiek secināts, ka pasākums ir vērsts uz skaidri definētu vispārējas nozīmes mērķi.

(246)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju ir vispāratzīts, ka pastāv risks, ka ne visas iedzīvotāju daļas varēs izmantot ciparu televīzijas sniegtās priekšrocības (ar sociālo un reģionālo kohēziju saistīta problēma). Tirgus nepilnība var pastāvēt tad, ja ekonomiskā stimula (labvēlīgi ārējie faktori) trūkuma dēļ tirgus dalībnieki pietiekami neņem vērā labvēlīgo ietekmi, ko visai sabiedrībai radītu pāreja uz ciparu formātu. Turklāt attiecībā uz sociālo kohēziju dalībvalstis varētu gribēt nodrošināt, lai pēc analogās televīzijas atslēgšanas visiem iedzīvotājiem būtu pieejama ciparu formāta televīzija, un tāpēc tās arī var apsvērt iespēju īstenot pasākumus, ar kuriem arī turpmāk nodrošināt pienācīgu televīzijas pārklājumu visās ģeogrāfiskajās teritorijās.

(247)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzina, ka pastāv tirgus nepilnība, jo televīzijas raidorganizācijas nevēlas segt papildu izmaksas par pārklājuma paplašināšanu teritorijās, uz kurām neattiecas to tiesību aktos paredzētie pienākumi. Turklāt ne satelītu platformas operatori, nedz arī privātās mājsaimniecības neveica ieguldījumus, lai visiem II zonas iedzīvotājiem nodrošinātu ciparu kanālu uztveršanu ar satelītu. Tāpēc Komisija atzīst, ka, ja ciparu formāta pārklājuma nodrošināšanu atstātu tikai tirgus faktoru ziņā, cilvēki, kuru parastā dzīvesvieta ir lauku teritorijā, varētu vispār nesaņemt bezmaksas ciparu televīzijas signāla pārraides pakalpojumus, un ka valsts iejaukšanās, piešķirot finansiālu atbalstu fiziskām personām, varētu būt noderīga.

(248)

Lietās par pāreju uz ciparu formātu tehnoloģiskās neitralitātes princips ir nopietni ņemts vērā vairākos Komisijas lēmumos (153). To atbalsta arī Vispārējā tiesa un Tiesa (154).

(249)

Izmantojamā tehnoloģija parasti būtu jāizvēlas tehnoloģiski neitrālā konkursā, kā tika darīts citās dalībvalstīs (155). Kā norādīts 2.2. iedaļā, lielākā daļa konkursu nebija tehnoloģiski neitrāli, jo attiecās uz zemes tehnoloģiju un DTT – tas bija skaidri norādīts konkursa uzdevuma definīcijā un/vai arī netieši minēts tehnisko specifikāciju aprakstā. Izvirzītās prasības varēja izpildīt tikai DTT operatori (turklāt konkursos piedalījās tikai šādi operatori). Spānija apgalvo, ka konkursa nolikuma atsauces uz DTT vai specifikācijās sniegtās atsauces uz DTT aprīkojumu un pārraides centriem nenozīmē, ka konkursa dalībniekiem bija obligāti jāizmanto šādi centri. Šīs atsauces nevar pamatoti interpretēt atbilstīgi Spānijas norādēm.

(250)

Pirmkārt, saskaņā ar Itelazpi 2019. gada pētījumu Spānijas valdības politikā bija noteikts ierobežojums attiecībā uz II zonu, pieprasot izmantot DTT. Itelazpi 2019. gada pētījumā teikts, ka, lai izmantotu citu tehnoloģiju, reģionālajai valdībai būtu bijis jāapspriež ar valsts valdību šā ierobežojuma atcelšana attiecībā uz II zonu (156). Neviena reģionālā valdība nav mēģinājusi apspriest šādu ierobežojuma atcelšanu.

(251)

Otrkārt, tas, ka Spānijas centrālā valdība deva priekšroku DTT tehnoloģijai un konkursā bija norādītas atsauces uz DTT, neļāva pretendentiem iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz citu tehnoloģisko risinājumu. Tādējādi Spānijas valdības formālajā argumentā nav ņemta vērā reālā komerciālā situācija. Dalība konkursos ir resursietilpīga, tāpēc tā ikvienam konkursa dalībniekam rada lielus izdevumus. Sadalot II zonai piešķirto atbalstu vairākos simtos individuālu konkursu, tika palielinātas izmaksas, radot ievērojamu darbības sākšanas šķērsli ikvienam konkursa dalībniekam, kas vēlētos strādāt visā II zonas teritorijā. Tādējādi centrālās valdības atbalsta apvienošana par labu DTT tehnoloģijai, kā paskaidrots 138. un 139. apsvērumā, konkrētās konkursa nolikuma atsauces uz DTT un vajadzība piedalīties vairākos simtos dažādu konkursa procedūru bija skaidrs signāls citu platformu operatoriem, ka dalība šādos konkursos būtu komerciāli neizdevīga. Tāpēc tiek secināts, ka vairumā gadījumu konkursa nolikumā izteikto atsauču dēļ citu platformu operatoriem nebija iespējams piedalīties konkursos (157).

(252)

Tehnoloģiski neitrāla konkursa priekšrocība ir tā, ka atbalstu piešķirošā aģentūra varēja izvēlēties no dažādiem piedāvājumiem, tostarp iespējamās pretendentu piedāvātās atlaides. No otras puses, atteikšanās no šādas konkursa procedūras var būt pamatota, ja ex ante pētījums pierāda, ka, ņemot vērā visas iespējamās atlaides, ko varētu paredzēt potenciālie pretendenti, jebkura cita tehnoloģija bija acīm redzami dārgāka vai neatbilda būtiskām kvalitātes prasībām (158). Šāds izmaksu pētījums būtu jāveic neatkarīgam ekspertam, un tai jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām (tai būtu jāpierāda būtiskas izmaksu atšķirības, pētījuma rezultātiem jābūt stabiliem, un datiem jābūt pārbaudāmiem). Tādā gadījumā iestāde varētu izvairīties no izmaksām un nezaudētu laiku, neveicot publiska konkursa procedūru (159).

(253)

Vēl jo vairāk tas ir attiecināms uz šo lietu, jo 2008. gadā satelītu operators Astra jau bija uzvarējis citus pretendentus Kantabrijas autonomā reģiona konkursā (sk. 13. apsvērumu). Tā kā šis piedāvājums bija tehnoloģiski neitrāls, tas pierāda, ka tajā laikā DTT, iespējams, nebija šādas pieprasītās izmaksu vai kvalitātes priekšrocības. Turklāt satelītsakaru tehnoloģija tiek izmantota pārraidei visā III zonā un II zonā kā DTT infrastruktūras atbalsta pakalpojums (160). Šķiet, ka tas arī norāda, ka būtībā satelītsakaru tehnoloģija ir piemērota televīzijas signālu pārraidei II zonā.

(254)

Ņemot vērā šos pierādījumus, kas ir pretrunā pieņēmumam, ka DTT tehnoloģijai būtu nepārprotama izmaksu priekšrocība, izmaksu pētījumam, ar ko pamato lēmumu par konkrēta tehnoloģiskā risinājuma izvēli, neorganizējot tehnoloģiski neitrālu konkursu, jābūt īpaši nepārprotamai. Tai jāatbilst vismaz šādiem pieciem kumulatīviem nosacījumiem: 1) pētījums jāveic ex ante (161), 2) tas jāveic neatkarīgam ekspertam, 3) tam jāpierāda būtiskas izmaksu atšķirības (162), 4) rezultātiem jābūt rūpīgi izstrādātiem (163), un 5) datiem jābūt pārbaudāmiem.

(255)

Izmeklēšanas laikā Spānijas iestādes iesniedza dažādus izmaksu pētījumus, kas, kā tās apgalvo, liecina, ka DTT tehnoloģijas izmantošana būtu lētāka nekā satelītsakaru tehnoloģiju izmantošana. Visu šo izmaksu salīdzinājumu nepilnība ir tā, ka tajos lielākā uzmanība ir pievērsta vienīgi uzstādīšanas izmaksām. Lielākajā daļā šo izmaksu salīdzinājumu vispār nav ņemtas vērā ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Tomēr pēc DTT ieviešanas ir kļuvis skaidrs, ka minētās tehnoloģijas izmantošana ir radījusi būtiskus ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus, kurus Spānijas iestādes ir finansējušas, pastāvīgi piešķirot DTT operatoriem atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai (līdz pat šai dienai). Salīdzinot dažādu tehnoloģiju izmaksas, jāņem vērā visas attiecīgās izmaksas, t. i., arī šādi ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumi.

(256)

Spānijas 2007. gada ex-ante pētījumā, kas minēts 119. apsvērumā, nav pietiekami parādīts, ka zemes platforma būtu pārāka par satelīta platformu. Gluži pretēji, pētījumā secināts, ka konkrēta pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiskā risinājuma izvēli analizēs katrā reģionā atsevišķi, ņemot vērā katra reģiona topogrāfiskās un demogrāfiskās iezīmes. Būtībā ar šo secinājumu tiek apstiprināts, ka, lai noteiktu piemērotāko platformu, jārīko tehnoloģiski neitrāls konkurss. Vispārējā tiesa apstiprināja, ka Spānijas 2007. gada pētījums pietiekami nepierādīja zemes platformas pārākumu pār satelītu platformu. Turklāt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Spānijas 2007. gada pētījumā veiktā analīze neattaisno tehnoloģiskās neitralitātes principa neievērošanu (164).

(257)

Izmeklēšanas laikā vairāki autonomie apgabali iesniedza iekšējos aprēķinus, kuros salīdzinātas abu pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiju izmaksas. Tomēr nebija skaidrs šo aprēķinu datums (165), turklāt tie nebija pietiekami sīki un rūpīgi, lai pamatotu, kāpēc pārklājuma paplašināšanai būtu jāizvēlas zemes tehnoloģija (166). Jānorāda arī tas, ka šos aprēķinus nesagatavoja neatkarīgi eksperti. Galisijas autonomais reģions 2010. gada novembrī ziņoja par sanāksmēm, kas notika 2009. gadā ar Astra, un iesniedza izmaksu salīdzinājumu, kurā bija ietverti dati, ko Astra sniedza minētajās apspriedēs. Galisijas autonomais apgabals apstrīdēja šo izmaksu salīdzinājumu apelācijas sūdzībā pret 2013. gada lēmumu, un Vispārējā tiesa nepieņēma šos aprēķinus par pamatojumu tam, ka zemes tehnoloģija bija pārāka par satelītsakaru tehnoloģiju (167). Šajā izmaksu salīdzinājumā nav ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar DTT uztveršanas aprīkojuma piegādi galalietotājiem. Minētās izmaksas ir būtiskas, jo, lai pārietu uz DTT, katrai mājsaimniecībai bija jāsaņem antena un dekoders.

(258)

Attiecībā uz abiem Cellnex (Abertis) iesniegtajiem izmaksu pētījumiem būtu jānorāda, ka tie tika veikti 2010. gadā, ilgu laiku pēc tam, kad izmeklējamie pasākumi tika īstenoti. Neatkarīgi no tā, vai pētījumus var atzīt par neatkarīgiem un pietiekami rūpīgiem, ņemot vērā, ka tie sagatavoti pēc apstrīdētā pasākuma īstenošanas, tos nevar izmantot, lai pamatotu apgalvojumu par to, ka Spānijas valdības rīkotie konkursi nebija tehnoloģiski neitrāli. Turklāt pētījumu rezultāti nesakrīt ar Astra iesniegtajiem izmaksu aprēķiniem, kuri pierādot, ka satelītsakaru tehnoloģija ir rentablāka (168).

(259)

Vēl vienu pētījumu Spānijas iestādes iesniedza 2012. gada 8. novembrī, tātad vairāk nekā četrus gadus pēc tam, kad Spānijas valdība bija sākusi atbalsta piešķiršanu DTT infrastruktūrai (169) (“Spānijas 2012. gada pētījums”). Komisija norāda, ka Spānijas 2012. gada pētījums ir iesniegts saistībā ar citu lietu (170), un tas tika reģistrēts šajā lietā pēc Spānijas iestāžu pieprasījuma. Pētījumā salīdzinātas televīzijas uztveršanas aprīkojuma pielāgošanas izmaksas katrā mājoklī visiem Spānijas iedzīvotājiem, padarot “digitālo dividendi” pieejamu. Šajā lietā Spānijas 2012. gada pētījumam nav nozīmes, jo tas neattiecas uz DTT pārklājuma paplašināšanu II zonā vai izmaksām, ko finansē no attiecīgā atbalsta. Kā arī laiks neļauj pieņemt, ka valdības lēmums par labu DTT bija balstīts Spānijas 2012. gada pētījumā. Turklāt Spānijas 2012. gada pētījums ir nepilnīgs, jo tajā nav norādīts datu avots. Tādējādi izmantotie dati nav pārbaudāmi.

(260)

Turpmākie ex post pētījumi tika iesniegti 2019. gadā, t. i., apmēram 10 gadus pēc tam, kad Spānijas valdība veica pasākumus, lai ieviestu DTT II zonā. Katalonijas pētījumā tika novērtētas dažādas tehnoloģijas ciparu televīzijas ieviešanai II zonā. Pētījuma pamatā ir dati par 2008. gadu. Pētījumā tika secināts, ka dzīvotspējīgākās tehnoloģijas ir zemes un satelīta tehnoloģijas; un no šīm divām tehnoloģijām DTT tehnoloģija iedzīvotājiem bija vislētākā.

(261)

Pētījums tika veikts 2017. gadā, krietni pēc izmeklējamo pasākumu stāšanās spēkā. Tas, ka pētījums tika veikta pēc apstrīdētajiem pasākumiem, neļauj ar minēto pētījumu pamatot to, ka Spānijas valdība nerīkoja tehnoloģiski neitrālu konkursu. Turklāt pētījuma rezultāti nav stabili (171).

(262)

DTT atbalsta saņēmējs Basku zemes autonomajā apgabalā Itelazpi2019. gada 13. jūnijā iesniedza divus pētījumus, kas pierādot, ka ciparu televīzijas signālu nodrošināšana DTT tīklā esot rentablāka nekā šādu signālu nodrošināšana satelītu tīklā. Pirmais pētījums Itelazpi vajadzībām tika sagatavots 2015. gadā, bet otrais – 2019. gadā.

(263)

Itelazpi 2015. gada pētījumā novērtētas papildu izmaksas, kas saistītas ar nacionālo programmu bloku pārklājuma nodrošināšanu, izmantojot DTT un satelīta iespējas (izņemot reģionālos pakalpojumus). Pētījumā nav iekļautas nacionālo un reģionālo pakalpojumu kopējās izmaksas, kā arī Itelazpi esošās infrastruktūras, pārvaldības un citu atbalsta pakalpojumu izmaksas. Tajā ir ietverts pārraides aprīkojums, lietotāju televizora papildierīces un komunālās antenu sistēmas.

(264)

Arī šie pētījumi ir sagatavoti ilgu laiku pēc faktiskās lēmuma pieņemšanas. Neatkarīgi no rezultātu pamatotības tās nevar uzskatīt par pamatu valdības sākotnējai konkrētas tehnoloģijas izvēlei (172). Turklāt izmaksu pētījumu rezultātus galvenokārt nosaka pamatā esošie pieņēmumi, kas nav stabili (173). Tās arī neatbilst iepriekš 254. apsvērumā izklāstītajām kvalitātes prasībām (174).

(265)

Visbeidzot, Spānijas valdība neveica tehnoloģiski neitrālus konkursus. Tās DTT tehnoloģijas izvēle nebija balstīta neatkarīgā, stabilā ex ante pētījumā, kas pamatotu atklāta konkursa procedūras neesību.

(266)

Papildus tam jānorāda, ka izmeklējamais pasākums nav uzskatāms par piemērotu.

(267)

Tas, ka atsevišķās II zonas mājsaimniecībās bezmaksas kanāli ir pieejami, izmantojot satelītu (175), liecina, ka zemes tehnoloģija ne vienmēr ir efektīvākā un piemērotākā platforma. Jāpiebilst, ka satelīta risinājumu izmanto arī vairākās citās dalībvalstīs (176).

(268)

Turklāt tas, ka Astra piedalījās un uzvarēja tehnoloģiski neitrālā konkursā par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu Kantabrijā, liecina vismaz par to, ka ar satelītu platformu ir iespējams sniegt šādu pakalpojumu (177).

(269)

Pasākuma piemērotība joprojām tiek apšaubīta. Lai gan pāreju no analogās televīzijas uz DTT 800 MHz frekvenču joslā Spānijā pabeidza 2010. gada 3. aprīlī, 2011. gadā tika nolemts piedāvāt 800 MHz frekvenču joslu izsolē. Tāpēc ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. janvārim bija jānodrošina apraides pāreja uz citiem kanāliem frekvencēs zem 790 MHz. Tā kā tas radīja papildu izmaksas, Spānija 2011. gada 5. novembrī paziņoja par diviem mājsaimniecībām un televīzijas raidorganizācijām paredzētiem pasākumiem ar 600–800 EUR lielu budžetu I zonā. Komisija 2016. gada augustā Komisija konstatēja, ka šie pasākumi ir nesaderīgs atbalsts (178). Ja būtu izvēlētas citas platformas (IPTV, kabeļa vai satelīta), šādas izmaksas nebūtu radušās.

(270)

Turklāt tika norādīts, ka jaunajos mobilajos pakalpojumos (LTE, 4G) tiek izmantota frekvence, kas ir tuvu DTT izmantotajam spektram, un tāpēc šie mobilie pakalpojumi var traucēt DTT signālus, tāpēc mājsaimniecībām jāiegādājas dārgi filtri, lai aizsargātu savu DTT signālu no šiem traucējumiem (179). Nevar izslēgt iespēju, ka līdzīgi traucējumi ir vispārējāka problēma, kas mazina zemes apraides turpmāko piemērotību, jo īpaši saistībā ar NGA tīklu lielāku un plašāku ieviešanu.

(271)

Lai pamatotu apgalvojumu, ka satelīta pārraide izmaksātu dārgāk nekā DTT, Spānija izvirzīja divus argumentus. Pirmkārt, līgumos ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem uz televīzijas raidorganizācijām attiecas teritoriāli ierobežojumi. Izmantojot satelītsakaru tehnoloģiju, nodrošināt šādu ierobežotu piekļuvi būtu dārgāk. Otrkārt, ar satelītsakaru tehnoloģiju tehniski nebūtu iespējams pārraidīt lielu skaitu reģionālo kanālu. Šie apgalvojumi nav pamatoti un ir pretrunā faktam, ka Astra līgumā ar Kantabriju bija paredzēta profesionāla ierobežotas piekļuves sistēma. Turklāt saskaņā ar Astra izmaksu aprēķiniem satelītsakaru tehnoloģija būtu lētāka arī tad, ja ar katru Spānijas reģionu būtu jānoslēdz atsevišķs līgums. Attiecībā uz reģionālo apraidi Astra apgalvo, ka Spānijas valdības norādītais kanālu skaits, t. i., 1 380, ir ievērojami pārspīlēts (180). Tātad saskaņā ar Astra aprēķiniem satelīta risinājums būtu lētāks arī tad, ja ietvertu reģionālos un vietējos kanālus.

(272)

Pastāv arī pierādījumi par to, ka reģionālās valdības zināja, ka pastāv tehnoloģiska alternatīva zemes platformas paplašināšanai. Izmeklēšanā tika atklāts, ka procesa sākumposmā atsevišķu reģionu pārstāvji tikās ar Astra. Šajās sanāksmēs Astra tos iepazīstināja ar priekšlikumu satelīta risinājumam, taču reģionālās valdības tajā neiedziļinājās.

(273)

Attiecībā uz samērīgumu jānorāda, ka centrālajai valdībai pirms II zonas atbalsta pasākumu izstrādes būtu vajadzējis sagatavot valsts līmeņa izmaksu salīdzinājumu (vai rīkot konkursu). Tā kā satelīta tīkla galvenās izmaksas ir atkarīgas no satelīta jaudas, šī platforma nodrošina ievērojamus apjomradītus ietaupījumus (181). Astra sarunas ar reģionālajām valdībām liecina, ka uzņēmums piedāvāja būtiski samazināt cenu, ja līgumu kopīgi noslēgtu vairāki reģioni. Tādējādi, ja būtu rīkots valsts līmeņa konkurss, būtu iespējami vēl lielāki cenas samazinājumi. Taču, tā kā tika īstenoti decentralizēti un nesaskaņoti pasākumi, dažkārt pat pašvaldību līmenī, tehnoloģija, kas nodrošinātu tik lielus apjomradītus ietaupījumus, jau sākumā nonāca ļoti neizdevīgā pozīcijā. Līdz ar to pieauga kopējais valsts atbalsta apmērs, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu ciparu televīzijas pakalpojumus II zonas mājsaimniecībām. Lai gan lēmumus par savu administratīvo struktūru pieņem Spānija, piešķirot centrālās valdības finansējumu, Spānijas valdība varēja nevis mudināt izmantot DTT, bet vismaz aicināt autonomos apgabalus konkursos ņemt vērā iespējamos izmaksu ietaupījumus, ko nodrošinātu konkrētas platformas.

(274)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka izmeklējamajā pasākumā netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips. Kā paskaidrots iepriekš, pasākums nav samērīgs un tas nav piemērots līdzeklis, ar ko nodrošināt bezmaksas kanālu pārklājumu II zonas iedzīvotājiem. Secinājums par to, ka pasākumā netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, ir apstiprināts spriedumos lietās T-462/13 (182), T-465/13 (183), T-487/13 (184), T-541/13 (185) un T-461/13 (186), un šos spriedumus apstiprināja Tiesa apvienotajās lietās no C-66/16 P līdz C-69/16 P un lietā C-81/16 P.

(275)

Finansējumu, kas piešķirts subsidēto tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai pēc pielāgošanas ciparu formātam pabeigšanas līdz 2.3. iedaļā norādītajam laikposmam (t. i., laikam, kad tika mainīti izmeklējamie pasākumi), nevar uzskatīt par tehnoloģiski neitrālu, jo tas piešķirts papildus ieviešanas atbalstam. Finansējums novirzīts, lai saglabātu centrus, ar kuriem pārraida signālu zemes platformās. Tāpēc šāds atbalsts arī nav saderīgs.

(276)

Lai gan valsts iejaukšanos var uzskatīt par pamatotu, jo pastāv konkrētas tirgus nepilnības un iespējamas ar kohēziju saistītas problēmas, pasākuma struktūra rada nevajadzīgus konkurences izkropļojumus.

(277)

Tiek secināts, ka izmeklējamais pasākums, tostarp pastāvīgais atbalsts, nav piemērots, vajadzīgs un samērīgs līdzeklis konstatētās tirgus nepilnības novēršanai.

(278)

Uz LESD 106. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, ko var piemērot valsts izmaksātai kompensācijai par sabiedriska pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šajā lietā nevar atsaukties nedz vispār, nedz konkrēti attiecībā uz Basku zemi. Komisija uzskata, ka valsts (vai reģionālajām) iestādēm skaidri jādefinē PVTN un tā sniegšana jāuztic konkrētam uzņēmumam. Kā novērtēts 198.–204. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka Spānija un Basku zemes iestādes nav skaidri definējušas zemes platformas ekspluatāciju kā sabiedrisku pakalpojumu. Vispārējā tiesa apstiprināja šo secinājumu lietās T-462/13 (187), T-465/13 (188), T-487/13 (189), T -541/13 (190) un T-461/13 (191). Turklāt šos spriedumus apstiprināja Tiesa apvienotajās lietās no C-66/16 P līdz C-69/16 (192) un lietā C-81/16 (193).

(279)

Abertis norāda, ka zemes apraides tīkla ieviešanu II zonā gandrīz pilnīgi finansēja Spānijas autonomie apgabali, izmantojot publiskos līdzekļus un pamatojoties uz tiesību aktiem, kas pieņemti 1982. gadā, t. i., pirms Spānija 1986. gadā pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai. Tāpēc Abertis uzskata, ka shēmu varētu uzskatīt par daļu no pastāvīga publiskā finansējuma vietējo zemes tīklu ekspluatācijai un tādējādi tā būtu jāatzīst par pastāvošu atbalstu.

(280)

Reģioni tiešām sāka finansēt zemes tīkla pārklājuma paplašināšanu jau 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, taču tolaik tirgū nedarbojās privātas televīzijas raidorganizācijas. Tāpēc paplašināto infrastruktūru izmantoja tikai publiskās televīzijas raidorganizācijas vajadzībām. Publiskās televīzijas raidorganizācijai bija pienākums nodrošināt signāla pārraidi iedzīvotāju vairākumam. Turklāt tolaik zemes televīzija bija vienīgā televīzijas signāla pārraides platforma Spānijā. Tādējādi, paplašinot vienīgo pieejamo tīklu, netika izkropļota konkurence ar citām platformām.

(281)

Kopš tā laika tiesību akti ir mainījušies un tehnoloģija attīstījusies – ir izveidotas jaunas apraides platformas, un tirgū darbojas jauni dalībnieki, jo īpaši privātās televīzijas raidorganizācijas. Tā kā ir ievērojami mainījušies publiskā finansējuma labuma guvēji un arī tā vispārējie apstākļi, izmeklējamo pasākumu nevar uzskatīt par vienīgi formālām un administratīvām pārmaiņām. Tās drīzāk ir pārmaiņas, kas ietekmē sākotnējās shēmas faktisko būtību, un tāpēc ir uzskatāmas par jaunu atbalsta shēmu (194). Jebkurā gadījumā pāreja no analogās televīzijas uz ciparu televīziju ir iespējama tikai neseno tehnoloģisko sasniegumu dēļ, un tāpēc tā ir jauns notikums. Tāpēc Spānijas iestādēm par šo jauno atbalstu būtu bijis jāpaziņo.

(282)

Tiek uzskatīts, ka finansējums, ko Spānija piešķīra (tostarp Spānijas autonomo apgabalu un vietējo korporāciju piešķirtais atbalsts) zemes tīklu operatoriem, lai tie modernizētu un pielāgotu ciparu formātam savus tīklus un tādējādi varētu pārraidīt bezmaksas televīzijas kanālus II zonā, ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Ciktāl atbalsts ir pretrunā tehnoloģiskās neitralitātes kritērijiem, tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt par atbalstu nepaziņoja (195) Komisijai, kā prasīts LESD 108. panta 3. punktā, un to nelikumīgi īstenoja, nesaņemot Komisijas atļauju. Tāpēc tas no zemes tīkla operatoriem jāatgūst.

(283)

Turklāt Komisija uzskata, ka saderīgs nav arī pastāvīgais atbalsts ciparu formātam pielāgotā tīkla ekspluatācijai un uzturēšanai, ko piešķīra, nerīkojot konkursu, vai arī konkursos, kuros neievēroja tehnoloģiskās neitralitātes principu, līdz 2.3. iedaļā norādītajam laikposmam (t. i., līdz laikam, kad izmeklējamā shēma tika mainīta). Par šo atbalstu arī nepaziņoja Komisijai, kā prasīts LESD 108. panta 3. punktā, un to nelikumīgi īstenoja, nesaņemot Komisijas atļauju.

(284)

Par jebkādu turpmāku valsts atbalstu uzturēšanai un ekspluatācijai ir jāpaziņo, un tam jāatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam.

(285)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības tiesu iedibināto judikatūru Komisijas kompetences jomā ir lēmums par to, ka attiecīgajai valstij ir jāmaina vai jāatceļ atbalsts, par kuru Komisija ir secinājusi, ka tas ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu (196). Tāpat Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nolūkā (197).

(286)

Šajā saistībā Tiesa ir noteikusi, ka minētais mērķis ir sasniegts, ja atbalsta saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bijusi iekšējā tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bijis pirms atbalsta piešķiršanas (198).

(287)

Ievērojot šo judikatūru, Regulas (ES) 2015/1589 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja [labuma guvēja]”.

(288)

Tā kā finansējums zemes platformas pielāgošanai ciparu formātam un turpmākai uzturēšanai un ekspluatācijai tika piešķirts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un ir uzskatāms par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, tas ir jāatgūst, lai atjaunotu stāvokli, kāds bija iekšējā tirgū pirms finansējuma piešķiršanas. Atgūšanai būtu attiecas uz laikposmu no dienas, kad atbalsts nodots labuma guvēja rīcībā, līdz tā faktiskai atgūšanai. Kamēr nav atgūta visa summa, tai jāpiemēro procenti, ko aprēķina saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (199) V nodaļas noteikumiem.

(289)

Platformas operatori ir tiešie labuma guvēji, ja tie tieši saņēmuši līdzekļus savu tīklu modernizēšanai un paplašināšanai un to ekspluatācijai un uzturēšanai. Ja atbalsts izmaksāts publiskiem uzņēmumiem, kuri rīkoja pārklājuma paplašināšanas konkursus, par netiešo labuma guvēju uzskatāms konkursā izvēlētais platformas operators. Nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts būtu jāatgūst no platformas operatoriem neatkarīgi no tā, vai tie ir tiešie vai arī netiešie labuma guvēji.

(290)

Tehnoloģiski neitrāls ir konkurss, kurā ir izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi: i) konkurss nepārprotami attiecas uz ciparu televīzijas (nevis zemes ciparu televīzijas) pārklājuma paplašināšanu, un ii) konkursa tehniskajās specifikācijās pieļauta arī ar zemes platformu nesaistītas tehnoloģijas izmantošana. Piedāvājumu nevar uzskatīt par tehnoloģiski neitrālu, ja tā tehniskās specifikācijas paredz iegādāties vai izmantot aparatūru zemes ciparu televīzijas signāla pārraidei vai pārvadei.

(291)

Gadījumos, kad nelikumīgais atbalsts piešķirts pēc konkursa, kurā netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, dalībvalstij jāiedala konkursi kategorijās (aparatūras piegādes vai pārklājuma paplašināšanas konkursos) atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

(292)

Uzņēmumiem, kuri uzvarējuši pārklājuma paplašināšanas konkursos, uzticēja nodrošināt (tostarp izveidot) darbspējīgu DTT tīklu. Tāpēc tiem bija jāveic tādi uzdevumi kā tīkla izstrāde un ar to saistītie inženiertehniskie darbi, signāla pārraide, tīkla izvietošana, kā arī vajadzīgā aprīkojuma piegāde. Pārklājuma paplašināšanas konkursos ietilpst arī gadījumi, kad tiek veikta aprīkojuma piegāde, un tīkla operatoram ir tiesības šo aprīkojumu ekspluatēt, izmantot vai gūt no tā labumu neatkarīgi no tā, kam pieder aprīkojums. Turklāt pārklājuma paplašināšanas konkursos parasti ir iekļauti papildu līgumi, kas saistīti ar pārraides centru pielāgošanu ciparu formātam vai jaunu pārraides centru izveidi (piemēram, mājokļu pielāgošanas darbi, energoapgāde, “stingra apkope”, līzinga līgumi, pētījumi drošuma un veselības jomā).

(293)

Uzņēmumiem, kuri uzvarējuši aparatūras piegādes konkursos, jānodrošina tīkla modernizēšanai vajadzīgais aprīkojums. Tāpēc tiem bija jāveic tādi uzdevumi kā aprīkojuma piegāde, uzstādīšana un aktivizēšana, kā arī darbinieku mācīšana. Aprīkojuma piegādes konkursos piešķirtais atbalsts nav jāatgūst. Citiem vārdiem sakot, tiem, kas vienīgi piegādā aparatūru, nav pienākuma atmaksāt atbalstu. Tomēr, ja pēc konkursa zemes tīkls tiek pielāgots ciparu formātam, tostarp attiecīgā gadījumā tiek nodrošināts aprīkojums, ko ekspluatē, izmanto vai gūst no tā labumu tīkla operators, šo atbalstu atgūst no tīkla operatora, jo minētais piedāvājums ir kvalificējams kā pārklājuma paplašināšanas konkurss.

(294)

Pēc pārklājuma paplašināšanas konkursu attiecīgas klasificēšanas Spānijai jāatgūst atbalsts, kas piešķirts pēc konkursa, kurā nav ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips. Ja, neskarot konkursus, kurus Komisija atzīst par tehnoloģiski neitrāliem, Spānija uzskatīs, ka abiem nosacījumiem atbilst arī citi konkursi, tā iesniegs Komisijai attiecīgā konkursa dokumentus.

Piemērs

Papildus Komisijas pārbaudītajiem konkursiem kā tāda pārklājuma paplašināšanas konkursa piemērs, kurā netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, jāmin Estremaduras autonomā apgabala organizētais konkurss (200). Lai gan konkursa nosaukumā minēta tikai aparatūras piegāde, konkursa uzdevums patiesībā ietvēra tīkla izstrādi un ieviešanu (201). Konkursa specifikācijās nav ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips (202), lai gan tajās iekļauts punkts, kas sākotnēji izskatās kā tehnoloģiskās neitralitātes klauzula (203).

Vēl viens pārklājuma paplašināšanas konkurss, kurā netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, ir konkurss, ko Madrides autonomajā apgabalā rīkoja publiskais uzņēmums Agencia de Informática y Comunicaciones de la Comunidad de Madrid (AICCM) (204). Šajā gadījumā gan konkursa nosaukums, gan tā nolikuma saturs liecina, ka tas attiecas tikai uz zemes platformas (205) pārklājuma paplašināšanu (206).

(295)

Konkursi jāklasificē ne tikai, ņemot vērā to nosaukumu, bet galvenokārt atbilstīgi to saturam, jo nosaukums vien precīzi neatspoguļo konkursa darbības jomu.

(296)

Jāatgūst ir tas atbalsts, ko piešķīra pēc pārklājuma paplašināšanas konkursiem, kuros netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips.

(297)

Turpmāk ir noteiktas dažādas atbalsta labuma guvēju kategorijas. Pamatojoties uz Spānijas sniegto informāciju, tabulās uzskaitīti autonomie apgabali un aptuvenās atbalsta kategorijas. Tā kā Spānija nesniedza pilnīgu informāciju par labuma guvējiem, tai labuma guvēji jāklasificē turpmāk noteiktajās kategorijās un jāsniedz Komisijai atbilstīgi pierādījumi. Kā uzsvērts 233. apsvērumā, šāda kārtība būtībā ir diskriminējoša.

(298)

Turklāt lielākā daļa Komisijas pārbaudīto pārklājuma paplašināšanas konkursu kvalificēti kā tādi, kuros nav ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips. Tomēr Komisija arī norādīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka atsevišķi konkursi varētu būt tehnoloģiski neitrāli.

(299)

Tāpēc, pamatojoties uz 294. apsvērumā izklāstītajiem nosacījumiem, Spānijai jānorāda un jāiesniedz pietiekami pierādījumi par konkrētiem tehnoloģiski neitrāliem konkursiem.

(300)

Ja autonomo apgabalu rīkotajos pārklājuma paplašināšanas konkursos nav ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, kā tas bija aprakstītajā Estremaduras konkursā, šo konkursu uzvarētāji ir atgūstamā nelikumīgā atbalsta tiešie labuma guvēji. Atgūstamā summa ir visa summa, ko saņēma konkursu uzvarētāji pārklājuma paplašināšanai un visiem papildu pakalpojumiem (piemēram, mājokļu pielāgošanas darbi, energoapgāde u. c.). Lai nepieļautu šaubas gadījumos, kad tā pati infrastruktūra vai pakalpojumi tiek vai ir tikuši izmantoti gan privāto kanālu pārraidei II zonā, gan publiskajiem kanāliem I zonā, Spānijas iestādēm nevajadzētu izslēgt atgūšanu infrastruktūras vai pakalpojuma divkāršas izmantošanas dēļ, bet gan noteikt pro quota izdevumus, kas saistīti ar II zonu, un atgūt attiecīgo atbalstu. Ņemot vērā Spānijas sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka pārklājuma paplašināšanas konkursus, kuros netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, rīkoja (vismaz) Andalūzijas, Estremaduras, Mursijas, Larjohas un Valensijas autonomais apgabals.

(301)

Ja nelikumīgais atbalsts zemes tīkla modernizēšanas nolūkā piešķirts pilsētu padomēm, kuras darbojas kā tīkla operatori, atbalsta tiešās labuma guvējas ir pilsētu padomes. Atgūstamā summa ir visa summa, ko pilsētu padomēm to tīkla pārklājuma paplašināšanas nolūkā piešķīra centrālās un reģionālās iestādes. Pamatojoties uz Spānijas sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka tas attiecas vismaz uz dažām pašvaldībām, kuras atrodas Andalūzijas, Kanāriju salu un Mursijas autonomajā apgabalā (uzskaitījums nav izsmeļošs). Ja pilsētas padome noslēdza līgumu par pārklājuma paplašināšanu, tostarp vajadzīgās aparatūras piegādi, ar uzņēmumu, kas ir tīkla operators, tad atbalsta labuma guvējs ir tīkla operators un atgūstamā summa ir visa tīkla operatora saņemto publisko līdzekļu summa.

(302)

Mursijā, izmantojot reģiona un MITyC piešķirto finansējumu, pilsētu padomes organizēja gandrīz visus apzinātos 143 konkursus. Ja konkursos nav uzvarējuši tīkla operatori un tie nav de minimis, tie ir šajā kategorijā.

(303)

To autonomo apgabalu gadījumā, kuros pārklājumu paplašināja publisks uzņēmums, kas rīkojās kā tīkla operators, šis uzņēmums ir uzskatāms par tiešo labuma guvēju, un tam jāatmaksā piešķirtais atbalsts. Komisija noteikusi, ka šai kategorijai atbilst šādi uzņēmumi: Aragón telecom, Gestión de Infraestructuras Públicas de Telecomunicaciones del Principado de Asturias, S.A., Multimedia de les Illes Balears S.A., Instituto Tecnologico de Canarias, Sociedad Regional de Cantabria I+D+I (IDICAN), Fundación Centro Tecnológico en Logística Integral de Cantabria (CTL), Promoción de Viviendas, Infraestructuras y Logística, S.A in Castilla y León (Provilsa), Redes de Telecomunicación Galegas Retegal, S.A. (Retegal), Obras Publicas y Telecomunicaciones De Navarra, S.A. (Opnatel), Itelazpi S.A., Centre de Telecomunicacions i Tecnologies de la Informació (CTTI) Katalonijā un Agencia de Informática y Comunicaciones de la Comunidad de Madrid (AICCM). Atgūstamā summa ir visa summa, ko pārklājuma paplašināšanai piešķīra iestādes.

(304)

Tomēr nav izslēgts, ka šajos gadījumos publiskie uzņēmumi daļēji paplašināja pārklājumu paši un otru daļu uzticēja tīkla operatoram, kas uzvarēja konkursā. Tādā gadījumā nelikumīgais atbalsts faktiski tika nodots uzņēmumiem, kuri uzvarēja konkursos, tāpēc tie uzskatāmi par labuma guvējiem neatkarīgi no tā, ka šis atbalsts bija netiešs. Tāpēc, lai novērstu divkāršu atbalsta atgūšanu, nelikumīgais atbalsts jāatgūst no faktiskajiem labuma guvējiem, t. i., a) no publiskā uzņēmuma – pārklājuma paplašināšanai piešķirtā summa, no kuras atņemti līdzekļi, ko pēc pārklājuma paplašināšanas konkursiem, kuros netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips, nodeva tīkla operatoriem, un b) no tīkla operatoriem – summas, par kurām tika noslēgts līgums pēc attiecīgā publiskā uzņēmuma rīkotā pārklājuma paplašināšanas konkursa, kur netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips.

(305)

Madrides gadījumā – kā piemēru pārklājuma paplašināšanas konkursam, kurā netika ievērots tehnoloģiskās neitralitātes princips (sk. 294. apsvērumu), Komisija minēja publiskā uzņēmuma (AICCM) rīkoto konkursu – uzņēmumam, ar kuru noslēdza līgumu, t. i., Retevisión S.A., tika piešķirti 3 622 744 EUR, un visa šī summa jāatgūst no Retevisión kā no tehnoloģiskās neitralitātes principam neatbilstīga konkursa uzvarētāja, un tā jāatņem no summas, kas jāatgūst no AICCM, t. i., publiskā uzņēmuma, kas ir tiešais labuma guvējs (208).

(306)

Attiecībā uz atbalstu DTT tīklu uzturēšanai un ekspluatācijai Komisija uzskata, ka šo tīklu operatori ir guvuši labumu no atbalsta uzturēšanai un ekspluatācijai. Tāpēc atbalsts jāatgūst no šiem tīkla operatoriem.

(307)

Gadījumos, kad atsevišķi labuma guvēji saņēma finansējumu, kas nepārsniedza Regulā (EK) Nr. 1998/2006 (209) noteiktās robežvērtības, šis finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas atbilst visiem minētās regulas nosacījumiem, un tas nav jāatmaksā.

(308)

Atgūšana jāīsteno no datuma, kurā stājās spēkā labuma guvējiem piešķirtā priekšrocība, t. i., kurā atbalsts bija pieejams labuma guvējiem, un, kamēr nav atgūta visa atbalsta summa, jāpiemēro procenti.

(309)

Jāatzīmē, ka atbilstoši 9. apsvērumā minētajam pēc 2013. gada lēmuma pieņemšanas Komisija deva Spānijai laiku līdz 2014. gada 31. oktobrim tehnoloģi neitrālu konkursu organizēšanai ar nosacījumu, ka noteiktajā termiņā visi autonomie apgabali organizē šādus konkursus. Tomēr šis nosacījums nav izpildīts, un tāpēc iepriekš minētajam pārejas periodam nav nozīmes atgūšanas nolūkos: Spānijai jāatgūst nelikumīgais atbalsts, kas piešķirts laikā no 2013. gada 19. jūnija līdz 2014. gada 31. oktobrim.

(310)

Komisija secina, ka Spānijas Karaliste nelikumīgi īstenoja atbalstu zemes televīzijas platformas operatoriem nolūkā paplašināt zemes ciparu televīzijas pārklājumu attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Atbalsts, tostarp (pastāvīgais) atbalsts ekspluatācijai un uzturēšanai, jāatgūst no tiem platformas operatoriem, kuri ir tiešie vai netiešie labuma guvēji. Tas attiecas arī uz vietējām korporācijām, kuras darbojas kā platformas operators,