1)

pielikuma 2.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“Princips

Dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kuras var būt analīzei nosūtītajās barības sastāvdaļās un barības maisījumos, identificē pēc raksturīgiem un ar mikroskopu nosakāmiem elementiem, piemēram, muskuļu šķiedrām un citām gaļas daļiņām, skrimšļiem, kauliem, ragiem, matiem, sariem, asinīm, piena tauku lodītēm, laktozes kristāliem, spalvām, olu čaumalām, asakām un zvīņām.”;

2)

pielikuma 2.1.2.1.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“glicerīns (neatšķaidīts, viskozitāte: 1 490 cP) vai ietvarvide ar identiskām īpašībām nepastāvīga priekšmetstikliņa sagatavošanai.”;

3)

pielikuma 2.1.2.2.2. punktu aizstāj ar šādu:

“Smalcināšanas ierīce: naža vai rotora dzirnavas. Rotora dzirnavās aizliegts izmantot dzirnavu sietus ar ≤ 0,5 mm acīm.”;

4)

pielikuma 2.1.2.2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“Sieti ar 0,25 mm un 1 mm platām kvadrātveida acīm. Lai izvairītos no materiālu zudumiem, sietu diametrs (izņemot parauga priekšsijāšanai) nedrīkst pārsniegt 10 cm. Sietu kalibrēšana nav vajadzīga.”;

5)

pielikuma 2.1.2.2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

6)

pielikuma 2.1.3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“Paraugu ņemšana

Izmanto reprezentatīvu paraugu, kas ņemts saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteiktajiem noteikumiem.”;

7)

pielikuma 2.1.3.3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“Paraugu žāvēšana: paraugus, kuru mitruma saturs ir > 14 %, pirms izmantošanas žāvē saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.”;

8)

pielikuma 2.1.3.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“Paraugu priekšsijāšana: lai savāktu informāciju par iespējamo vidiskas izcelsmes piesārņojumu barībā, granulētu barību un kodolus ieteicams priekšsijāt līdz 1 mm izmēram un tad iegūtās divas frakcijas, kuras jāuzskata par atsevišķiem paraugiem, sagatavot un analizēt atsevišķi, kā arī atsevišķi ziņot par tām.”;

9)

pielikuma 2.1.3.3.4. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Nogulsnes savāc uz filtrpapīra, kas ievietots piltuvē, lai varētu atdalīt atlikušo tetrahloretilēnu (TCE), vienlaikus izvairoties no tauku nogulsnēšanās nogulsnēs. Nogulsnes izžāvē. Lai kontrolētu nogulsnēšanās posmu, nogulsnes pēc tam ieteicams nosvērt (ar precizitāti līdz 0,001 g). Visbeidzot, nogulsnes sijā līdz 0,25 mm lielumam, un pārbauda divas iegūtās frakcijas, ja vien netiek atzīts, ka sijāšana nav vajadzīga.”;

10)

pielikuma 2.1.4.1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Mikroskopa priekšmetstikliņus sagatavo no nogulsnēm un, atkarībā no uzņēmēja izvēles, no flotāta vai izejvielas.”;

11)

pielikuma 2.1.4.2. punktu, arī tā 1. un 2. diagrammu, aizstāj ar šādu:

“Novērojumu plūsmkarte dzīvnieku izcelsmes daļiņu noteikšanai barības maisījumos un barības sastāvdaļās

Sagatavotos mikroskopa priekšmetstikliņus novēro saskaņā ar 1. un 2. diagrammā norādītajām novērojumu plūsmkartēm.

Nogulšņu un, atkarībā no laboranta izvēles, flotātu vai izejvielu mikroskopiskos novērojumus veic, izmantojot salikto mikroskopu. Attiecībā uz rupjajām frakcijām papildus saliktajam mikroskopam var izmantot stereomikroskopu. Katru priekšmetstikliņu pilnībā pārbauda dažādos palielinājumos. Precīzi skaidrojumi par to, kā izmantot novērojumu plūsmkartes, ir sīki izklāstīti SOP, ko izstrādājusi un savā tīmekļa vietnē publicējusi EURL-AP.

Stingri ievēro katrā novērojumu plūsmkartes posmā noteikto minimālo novērojamo priekšmetstikliņu skaitu, izņemot gadījumus, kad frakcijas materiāla kopums ir nepietiekams noteiktā priekšmetstikliņu skaita nodrošināšanai, piemēram, ja nogulsnes neiegūst. Daļiņu skaita reģistrēšanai vienā noteikšanā izmanto ne vairāk kā 6 priekšmetstikliņus.

Ja uz flotāta vai izejvielas sagatavo papildu priekšmetstikliņus ar specifiskāku krāsojošu ietvarvidi, kā norādīts 2.1.2.1.4. punktā, lai sīkāk raksturotu struktūras (piemēram, spalvas, mati, muskuļi vai asins daļiņas), kas noteiktas uz priekšmetstikliņiem, kuri sagatavoti ar citām ietvarvidēm, kā norādīts 2.1.2.1.3. punktā, tad daļiņu skaitu aprēķina, pamatojoties uz vienā noteikšanā izmantoto priekšmetstikliņu skaitu, kas nepārsniedz sešus, ieskaitot papildu priekšmetstikliņus ar specifiskāku ietvarvidi.

Lai atvieglotu daļiņu veida un izcelsmes identificēšanu, laborants var izmantot tādus palīginstrumentus kā, piemēram, lēmumatbalsta sistēma, attēlu bibliotēkas un standartparaugi.

(D1 un D2 attiecas uz pirmo un otro noteikšanu; *: sauszemes mugurkaulnieki, zivis)

(D1 un D2 attiecas uz pirmo un otro noteikšanu; *: sauszemes mugurkaulnieki, zivis)

”;

12)

pielikuma 2.1.4.3. punktu aizstāj ar šādu:

“Noteikšanu skaits

Noteikšanas veic dažādiem pakārtotiem paraugiem, kur katra parauga svars ir 50 g.

Ja pēc pirmās noteikšanas, kas veikta saskaņā ar 1. diagrammā norādīto novērojumu plūsmkarti, dzīvnieku izcelsmes daļiņas nav noteiktas, papildu noteikšana nav jāveic, un analīzes rezultātu paziņo, lietojot 2.1.5.1. punktā noteikto terminoloģiju.

Ja pēc pirmās noteikšanas, kas veikta saskaņā ar 1. diagrammā norādīto novērojumu plūsmkarti, ir noteiktas viena vai vairākas konkrēta veida (t. i., sauszemes mugurkaulnieku vai zivju) dzīvnieku izcelsmes daļiņas un atklāto daļiņu veids atbilst parauga deklarētajam saturam, otrā noteikšana nav jāveic. Ja konkrēta veida dzīvnieku izcelsmes daļiņu skaits, kas noteikts pirmās noteikšanas laikā, ir lielāks par pieci, analīzes rezultātu paziņo par katru dzīvnieku veidu, lietojot 2.1.5.3. punktā noteikto terminoloģiju. Pretējā gadījumā analīzes rezultātu paziņo par katru dzīvnieku veidu, lietojot 2.1.5.2. punktā noteikto terminoloģiju.

Citos gadījumos, arī, ja laboratorijai nav iesniegta satura deklarācija, veic otru noteikšanu, izmantojot jaunu pakārtoto paraugu.

Ja pēc otrās noteikšanas, kas veikta saskaņā ar 2. diagrammā norādīto novērojumu plūsmkarti, šo divu noteikšanu laikā noteikto konkrēta veida dzīvnieku izcelsmes daļiņu summa ir lielāka par 10, analīzes rezultātu paziņo par katru dzīvnieku veidu, lietojot 2.1.5.3. punktā noteikto terminoloģiju. Pretējā gadījumā analīzes rezultātu paziņo par katru dzīvnieku veidu, lietojot 2.1.5.2. punktā noteikto terminoloģiju.”;

13)

pielikuma 2.1.5. punktu aizstāj ar šādu:

“Rezultātu izteikšana

Paziņojot rezultātus, laboratorija norāda, kāda veida materiāls ir analizēts (nogulsnes, flotāts vai izejviela). Ziņojumā skaidri jānorāda, cik noteikšanas ir veiktas un vai nav veikta frakciju sijāšana pirms priekšmetstikliņu sagatavošanas saskaņā ar 2.1.3.3.4. punkta pēdējo daļu.

Laboratorijas ziņojumā jābūt vismaz informācijai par sauszemes mugurkaulnieku vai zivju izcelsmes sastāvdaļu klātbūtni.

Par dažādajām situācijām paziņo kādā no tālāk minētajiem veidiem.