(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2) nosaka mikrobioloģiskos kritērijus dažiem mikroorganismiem un izpildes noteikumus, kas pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem jāievēro attiecībā uz vispārīgajām un īpašajām higiēnas prasībām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā.

(2)

Proti, Regula (EK) Nr. 2073/2005 izvirza pārtikas nekaitīguma kritērijus, pēc kuriem nosaka produkta vai pārtikas produktu partijas pieņemamību un kurus piemēro tirgū laistajiem produktiem. Pārtikas nekaitīguma kritērijus rāpuļu gaļai minētā regula neparedz.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicētajā ziņojumā European Union summary report on trends and sources of zoonoses, zoonotic agents and food-borne outbreaks in 2016 (3) (“Eiropas Savienības kopsavilkuma ziņojums par zoonožu tendencēm un avotiem, zoonožu ierosinātājiem un pārtikas izraisītu slimību uzliesmojumiem 2016. gadā”) ir teikts, ka cilvēku salmoneloze ar aptuveni 95 000 ziņotiem gadījumiem gadā ir otrā visbiežāk ziņotā pārtikas izraisītā cilvēku saslimšana Savienībā.

(4)

2007. gadā EFSA pieņēma zinātnisko atzinumu par sabiedrības veselības riskiem, kas rodas, cilvēkam uzturā lietojot rāpuļu gaļu (4); saskaņā ar šo atzinumu rāpuļi ir labi pazīstami Salmonella sugu saimniekorganismi. Zinātniskajā atzinumā ir aplūkota lauksaimniecības prakse un atzīmēts, ka ir dokumentēts augsts Sallmonella klātbūtnes līmenis dzīvu krokodilu zarnās, kas savukārt nozīmē tikpat augstu kontaminācijas līmeni svaigā un saldētā šo dzīvnieku gaļā. Zinātniskajā atzinumā secināts, ka par visbūtiskāko bakteriālo apdraudējumu, kādu var izraisīt rāpuļu gaļa, tiek uzskatīta Salmonella un ka tā rada ievērojamu risku sabiedrības veselībai.

(5)

Savienībā rāpuļu gaļa tiek ražota ierobežotā daudzumā, bet no Eurostat uzziņas datubāzes, kurā ietverta detalizēta statistika par preču starptautisko tirdzniecību (Comext) (5), izriet, ka pēdējo desmit gadu laikā ir novērota tendence palielināties svaigas, dzesētas vai saldētas rāpuļu gaļas un ēdamo subproduktu importam no trešām valstīm; laikā no 2007. līdz 2017. gadam ievestais daudzums ir palielinājies vairāk nekā par 50 %, un katru gadu Savienībā vidēji tiek ievestas gandrīz 100 tonnas.

(6)

Ievērojot potenciāli lielo veselības risku, ko rada iespējamā Salmonella klātbūtne rāpuļu gaļā, Regulā (EK) Nr. 2073/2005 būtu jānosaka pārtikas nekaitīguma kritērijs attiecībā uz rāpuļu gaļu. Šim pārtikas nekaitīguma kritērijam būtu jāuzliek par pienākumu pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem rāpuļu gaļas ražošanas agrākos posmos veikt tādus pasākumus, kas palīdzētu samazināt visu sabiedrības veselībai bīstamo Salmonella serotipu klātbūtni.

(7)

Horizontālā metode Salmonella noteikšanai pārtikā un dzīvnieku barībā ir starptautiskais standarts EN/ISO 6579-1. Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumā noteikts, ka minētais standarts ir pārtikas nekaitīguma kritēriju atsauces metode attiecībā uz Salmonella. Tāpēc tas būtu jānosaka par analītisko atsauces metodi, ar kuru pārbauda rāpuļu gaļas atbilstību pārtikas nekaitīguma kritērijam attiecībā uz Salmonella.

(8)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 2073/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,