(1)

Pēc tam, kad Eurofer, Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs”), 2019. gada 26. augustā četru Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv visu Savienības karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu ražošanu, bija iesniegusi sūdzību, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2019. gada 10. oktobrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, kas tiek sākta antisubsidēšanas procedūra (“procedūra”) attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Indonēzijas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importu Savienībā.

(2)

Komisija 2019. gada 12. augustā jau bija paziņojusi, ka tiek sākta antidempinga procedūra attiecībā uz tā paša ĶTR, Taivānas un Indonēzijas izcelsmes ražojuma importu Savienībā (3) (“paralēlā antidempinga procedūra”) atbilstoši 5. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (4) (“antidempinga pamatregula”).

(3)

Ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija (“attiecīgais ražojums”), ir plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotus velmējumus un šauras sloksnes), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, izņemot velmējumus, kas nav ruļļos, ar platumu 600 mm vai vairāk un biezākus par 10 mm. Šos ražojumus patlaban klasificē ar HS kodiem 7219 11, 7219 12, 7219 13, 7219 14, 7219 22, 7219 23, 7219 24, 7220 11 un 7220 12. Šie HS kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(4)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā jau ir pieprasījis reģistrēt importu. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 31. oktobrī, ievērojot pamatregulas 24. panta 5. punktu, iesniedza atsevišķu pieprasījumu reģistrēt importu, uz kuru attiecas šī procedūra. Sūdzības iesniedzējs prasa noteikt, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus. 2019. gada 22. novembrī un 10. decembrī tika iesniegts papildu paziņojums, kurā atbalstīts minētais pieprasījums.

(5)

2019. gada 14. novembrīMarcegaglia Specialties (Marcegaglia), attiecīgā ražojuma lietotājs, kas sadarbojas antisubsidēšanas procedūrā, iesniedza piezīmes par sūdzības iesniedzēja importa reģistrēšanas pieprasījumu.

(6)

Atbilstoši pamatregulas 24. panta 5. punktam Komisija var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai šim importam vēlāk no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus. Importa reģistrēšanu var noteikt, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(7)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka reģistrācija ir pamatota, jo ĶTR un Indonēzijas izcelsmes attiecīgais ražojums tiek subsidēts. Tas apgalvo, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisa tas, ka pieaug imports par zemām cenām, mazinādams iespējamo galīgo maksājumu korektīvo ietekmi, jo ļauj veidot krājumus.

(8)

Komisija izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā pamatregulas 16. panta 4. punktu. Attiecībā uz konkrēto subsidēto ražojumu Komisija pārbaudīja, vai pastāv kritiski apstākļi, kuros tad, ja ražojumu, par ko tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas, relatīvi īsā laikposmā importētu lielā apjomā, tiktu radīts kaitējums, ko ir grūti labot, un vai būtu uzskatāms, ka šādam importam varētu noteikt kompensācijas maksājumus ar atpakaļejošu spēku, lai nepieļautu šāda kaitējuma atkārtošanos.

(9)

Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR un Indonēzijas tiek subsidēts.

(10)

Attiecībā uz ĶTR iespējamā subsidēšanas prakse konkrēti ietver tiešu naudas līdzekļu nodošanu, nesaņemtus vai neiekasētus valdības ieņēmumus un valdības nodrošinātas preces vai pakalpojumus par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Tā ietver, piemēram, preferenciālus aizdevumus un kredītlīniju nodrošināšanu, ko veic valstij piederošas bankas, eksporta kredītu subsīdiju programmas, eksporta garantijas un apdrošināšanas un dotāciju programmas; nodokļu samazinājumus augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, nodokļu kompensācijas pētniecībai un izstrādei, tādu iekārtu paātrinātu nolietojumu, kuras izmanto augsto tehnoloģiju uzņēmumi augsto tehnoloģiju izstrādes un ražošanas jomā, dividenžu atbrīvojumu kvalificētiem rezidentuzņēmumiem, ieturamā nodokļa samazinājumu dividendēm, ko Ķīnas uzņēmumi, kuros ieguldīti ārvalstu līdzekļi, maksā saviem mātesuzņēmumiem, kas nav Ķīnas uzņēmumi, zemes izmantošanas nodokļa atbrīvojumus un eksporta nodokļa atlaides; valdības nodrošinātu zemi un enerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(11)

Attiecībā uz Indonēziju iespējamā subsidēšanas prakse konkrēti ietver tiešu naudas līdzekļu nodošanu, nesaņemtus vai neiekasētus valdības ieņēmumus un valdības nodrošinātas preces vai pakalpojumus par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Tā ietver, piemēram, Indonēzijas tiesību aktos noteiktus preferenciālus stratēģiskus aizdevumus un nodokļu atvieglojumus un izejvielu un ražošanas iekārtu importa atbrīvojumu no ievedmuitas.

(12)

Tiek apgalvots, ka minētie pasākumi ir subsīdijas, jo tie ietver ĶTR valdības, Indonēzijas valdības vai citu reģionālo vai vietējo varas iestāžu (arī valsts iestāžu) finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem. Tiek apgalvots, ka subsīdijas ir atkarīgas no eksporta rādītājiem un/vai no iekšzemē ražoto preču izmantošanas pārsvara pār importētām precēm un/vai tiek piešķirtas tikai konkrētām nozarēm un/vai uzņēmumu veidiem, un/vai noteiktām atrašanās vietām, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas.

(13)

Pierādījumi par subsidēšanu tika darīti pieejami sūdzības atklātajā versijā un sīkāk analizēti ziņojumā par pierādījumu pietiekamību.

(14)

Tādējādi patlaban ir pieejami pierādījumi, kas varētu norādīt uz to, ka par attiecīgā ražojuma eksportu tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas.

(15)

Sūdzībā un vēlāk iesniegtajos dokumentos, kas attiecās uz reģistrēšanas pieprasījumu, pierādījumi par importa apjomu liecina, ka laikposmā no 2015. gada līdz 2019. gada jūnijam ir bijis liels importa pieaugums absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē. Konkrētāk, sūdzībā sniegtie pierādījumi liecina, ka Ķīnas un Indonēzijas eksportētāji ir ļoti ievērojami palielinājuši attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu uz Savienību, rezultātā 2018. gada otrajā pusē tā tirgus daļa krasi palielinājās līdz 28,7 %.

(16)

Analizējot importa dinamiku visā attiecīgajā periodā un laikposmā pēc procedūras sākšanas, proti, sūdzībā sniegtos datus papildinot ar Surveillance 2 datiem par attiecīgo ražojumu, nešķiet, ka importa apjoma lielais pieaugums būtu apstājies.

Importa apjomi no attiecīgajām valstīm (t)

(17)

Pamatojoties uz šiem statistikas datiem, Komisija konstatē, ka lielais importa apjoms no attiecīgajām valstīm apstiprinās jau divos mēnešos pēc izmeklēšanas sākšanas, t. i., 2019. gada oktobrī un novembrī, un mēneša vidējais importa apjoms šajos mēnešos ir par 12 % pārsniedzis augsto līmeni, kas ir novērots izmeklēšanas periodā. Statistikas dati, kas Komisijai bija pieejami pēc izmeklēšanas sākšanas, liecina, ka importa apjomiem no attiecīgajām valstīm ir tendence pieaugt. Šis pieaugums kopā ar abu eksportētājvalstu attiecīgo tirgus daļu visā attiecīgajā periodā atbilst liela apjoma importam relatīvi īsā laikposmā pamatregulas 16. panta 4. punkta nozīmē.

(18)

Turklāt Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka eksportētāju subsidēšanas prakse rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Attiecīgā ražojuma importa apjoms un cenas ir negatīvi ietekmējuši pārdotos daudzumus un cenu līmeni Savienības tirgū un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tādējādi ir būtiski un nelabvēlīgi ietekmēta Savienības ražošanas nozares vispārējā darbība un finanšu stāvoklis. Pierādījumi par pamatregulas 8. panta 4. punktā izklāstītajiem kaitējuma faktoriem ir sūdzībā un vēlāk iesniegtajos dokumentos par reģistrāciju ietvertie dati, un tos pamato publiski pieejami Eurostat dati. Sūdzībā citustarp norādīts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam ir samazinājies par 6 %, proti, tās tirgus daļa minētajā laikposmā ir sarukusi par 4,3 %, un 2018. gadā tās rentabilitāte bija zema – tā nebija ne puse no 2017. gada rentabilitātes. Turklāt 2018. gadā rentabilitāte krasi samazinājās un gada otrajā pusē bija tikai 2,2 %. Sūdzībā arī norādīts, ka nodarbinātība kopš 2015. gada ir samazinājusies par 3 %.

(19)

Turklāt reģistrēšanas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs norāda uz faktu, ka sūdzībā aplūkotā situācijas straujā pasliktināšanās 2018. gada otrajā pusē ir turpinājusies 2019. gadā pirmajā pusē, vēl vairāk samazinoties ražošanas līmeņiem un importa cenām kļūstot aizvien zemākām par Savienības ražošanas nozares cenām. Reģistrēšanas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs ir sniedzis arī pierādījumus, kas liecina, ka kopš tā laika situācija ir turpinājusi pasliktināties, un citustarp norādījis četru nozīmīgāko Savienības ražotāju kopš 2019. gada jūlija sniegtos paziņojumus par dažādu veidu pārstrukturēšanu, kura ietekmē simtiem darbinieku darbvietas šajos uzņēmumos. Divi no šiem paziņojumiem sniegti pavisam nesen – 2019. gada oktobrī.

(20)

Šajā posmā Komisija turklāt vērtēja, vai radīto kaitējumu būs grūti labot. Ja Ķīnas un Indonēzijas piegādātāji tiktu integrēti Savienības ražošanas nozares pircēju piegādes ķēdē, šie pircēji varētu nevēlēties par piegādātājiem atkal izvēlēties Savienības ražotājus. Turklāt maz ticams, ka Savienības ražošanas nozares pircēji pieņemtu augstākas Savienības ražošanas nozares cenas pat tad, ja Komisija nākotnē hipotētiski noteiktu kompensācijas pasākumus bez atpakaļejoša spēka. Šādi draudi pavisam zaudēt tirgus daļu vai gūt mazākus ienākumus rada grūti labojamu kaitējumu.

(21)

Visbeidzot, ņemot vērā 3.3. iedaļā sniegtos datus un izklāstīto pamatojumu, Komisija uzskata, ka ir nepieciešams sagatavoties iespējamai pasākumu noteikšanai ar atpakaļejošu spēku, nosakot reģistrāciju, lai šāda kaitējuma atkārtošanās nebūtu iespējama. Tirgus apstākļi pēc IP faktiski liek apstiprināt to, ka situācija iekšzemes ražošanas nozarē pasliktinās, tāpēc, ka ievērojami pieaudzis subsidēts imports par zemām cenām.

(22)

Tādējādi Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu noteiktu, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(23)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(24)

Atbilstīgi pamatregulas 24. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti kompensācijas maksājumi, šos maksājumus reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(25)

Visi iespējamie maksājumi ir atkarīgi no antisubsidēšanas izmeklēšanas konstatējumiem.

(26)

Šajā izmeklēšanas posmā vēl nav iespējams aplēst subsidēšanas apjomu ĶTR un Indonēzijā. Sūdzībā nav precīzi aplēsts subsidēšanas apjoms, kas parasti būtu jāizmanto par pamatu kompensācijas maksājumu noteikšanai. Sūdzībā ir aplēsts tikai kaitējuma novēršanas līmenis –29,1 % ĶTR un 39,8 % Indonēzijai. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punkta ceturto daļu šī aplēstā saistību summa būtu svarīga tikai tad, ja maksājums, kura pamatā ir kompensējamo subsīdiju apjoms, būtu lielāks, un Komisija skaidri secina, ka šā lielākā maksājuma noteikšana nav Savienības interesēs.

(27)

Šīs reģistrācijas kontekstā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (6),